lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Fiziskā vide<br />
hidroloģija<br />
Gaujas NP teritorijā atrodas aptuveni 90<br />
ūdenstilpes – ezeri, dzirnavezeri, atteku<br />
ezeri un vecupju ezeri.<br />
Parka teritorijā Gaujā ietek 13 upes,<br />
kuru sateces baseins pārsniedz 25 km2.<br />
Garākā un viena no straujākajām Gaujas<br />
nacionālajā parkā ir Amata (lībiešu valodā<br />
Amada – straujā, cits skaidrojums – upju<br />
māte). Vietām Amatas kritums ir 8m uz 1km.<br />
Tās pieteka ir Kumārde jeb Kumada – lībiski<br />
– līkumotā. Savukārt Braslas senais nosaukums<br />
Raupa lībiski nozīmē ‘runājošā’.<br />
Gauja<br />
Gauja ir Vidzemes un Latvijas<br />
skaistākā upe. Sākdamās Piebalgā, Vidzemes<br />
vidienē, tā ir vienīgā no Latvijas<br />
lielajām upēm, kas savu tecējumu sāk<br />
un beidz Latvijā. Tās garums ir 460 km,<br />
no kuriem 1/5 jeb 93,5 km ietilpst Gaujas<br />
nacionālajā parkā. Šai daļā Gauja plūst pa<br />
plašu senieleju. Tās platums ir no 1 – 2,5<br />
km, bet maksimālais dziļums pie Siguldas<br />
– 85 m. Gaujas senieleja sākusi veidoties<br />
pirms 370 – 300 miljoniem gadu, devona<br />
periodā. No šī laika ir skaistie smilšakmeņi<br />
Gaujas un tās pieteku krastos. Apmēram 1<br />
miljonu gadu atpakaļ, ledāju pārvirzīšanās<br />
Foto no Gaujas NP arhīva.<br />
laikā, tika sanesti laukakmeņi, grants,<br />
māls. Pēdējā lielākā pārveide senielejā<br />
bijusi 12 – 13 tūkstošus gadu atpakaļ.<br />
Ledājam atkāpjoties, tā kušanas ūdeņu<br />
sanesumi izveidoja pašreizējo senieleju.<br />
Gauja senatnē kalpoja kā tirdzniecības<br />
ceļš un robežupe starp lībiešu (somugru)<br />
un latgaļu (indoeiropiešu) zemēm.<br />
Atsevišķās teritorijās tie dzīvojuši kopā<br />
jaukti. Par Gaujas krastu apdzīvotību<br />
liecina 18 senie pilskalni, daudzie kapulauki,<br />
apmetnes. Lībiešu zemes pirmās<br />
piedzīvoja vācu agresiju Baltijā – jau<br />
12.gs. parādījās pirmie kristīgās ticības<br />
sludinātāji. Intensīva kara darbība<br />
turpinājās visu 13.gs. Vēlāk Vidzeme<br />
piedzīvoja gan poļu, gan zviedru, gan<br />
krievu laikus. Lībieši ļoti stipri cieta Ziemeļu<br />
kara postījumos un mērī 18.gs. Tad arī<br />
notika palikušo lībiešu asimilēšanās ar<br />
latviešiem.<br />
Gaujas ieleja pie Siguldas<br />
Kad gar Gauju un jūru vēl skanēja lībiešu<br />
valoda, tā dēvēta par Koivo – Bērzupi vai<br />
Svētupi (no somugru valodām). Latviešu<br />
valodā Gaujas vārds senatnē nozīmējis<br />
– liels daudzums – bars, tātad – Lielā<br />
upe. Parka teritorijā Gaujā ietek 13 upes,<br />
kuru sateces baseins pārsniedz 25 km2.<br />
Garākā un viena no straujākajām Gaujas<br />
nacionālajā parkā ir Amata ( lībiešu valodā<br />
Amada – straujā, cits skaidrojums – upju<br />
māte).<br />
Gaujas pietekas un mazās upītes visā<br />
Gaujas NP teritorijā ir straujteču upes.<br />
Tīras krāčainas straumes ir mājvieta<br />
daudzām Eiropā retām dzīvnieku sugām.<br />
Reti sastopama ir ziemeļu upespērlene<br />
Margaritifera margaritifera, bet biezā perlamutrene<br />
Unio crassus ir gliemene, ko<br />
katram var izdoties ieraudzīt.<br />
Gaujā un lielākajās pietekās dzīvo<br />
Foto no Gaujas NP arhīva.<br />
upes nēģis Lampetra fluviatilis, bet<br />
mazākajās upītēs – strauta nēģis Lampetra<br />
planeri. Gauja un tās pietekas ir Latvijā<br />
nozīmīgas lašveidīgo zivju nārsta vietas.<br />
Laša Salmo salar mazuļi konstatēti četrās<br />
upēs. Tikai Gaujas un Ventas baseinos<br />
sastopamas alatas Thymallus thymallus.<br />
Akmeņainajās gultnēs slēpjas platgalve<br />
Cottus gobio, akmeņgrauzis Cobitis taenia<br />
un platspīļu vēzis Astacus astacus.<br />
Gaujas līkumos, uz sērēm, īpaši<br />
sausākās vasarās, aizaug dūņainās sēres<br />
un veidojas vērtīgs biotops, kur barojas<br />
dažādi bridējputni.<br />
Gauja diezgan strauji maina gultni,<br />
mezdama loku pēc loka, tādēļ to dēvē<br />
par viltīgu upi. Plūstošo smilšu dēļ Gauja<br />
bīstama peldētājiem!<br />
Ezeri<br />
Vēl viena Gaujas NP bagātība ir<br />
ezeri. Šeit teritorijā atrodas aptuveni 90<br />
ūdenstilpes – ezeri, dzirnavezeri, atteku<br />
ezeri un vecupju ezeri. Lielākais no tiem<br />
ir Unguru (Rustēga) ezers – 393,6ha, tam<br />
seko Vaidavas – 87,2ha un Raiskuma ezers<br />
– 78,3ha. Dziļākais ir Kaņepu ezers – 18m,<br />
par 10m dziļāki ir arī Peksis, Āraišu, Lazdiņu<br />
un Mazmuižnieku ezeri.<br />
Vairāk nekā 30 lielāki un mazāki ezeriņi<br />
ir Sudas purvā. No tiem lielākais ir purva<br />
malā esošais Ratnieku ezers – 58,2ha. Sudas<br />
purvs tulkojumā nozīmē – Vilku purvs.<br />
Ungura ezers ir Latvijā unikāla un<br />
līdz šim cilvēka darbības dēļ maz cietusi<br />
ekosistēma. To raksturo zems barības vielu<br />
saturs ezera ūdenī un Eiropas nozīmes reto<br />
un aizsargājamo augu – ezereņu, Dortmana<br />
lobēliju un vienzieda krasteņu sastopamība.<br />
6.