1973. gada Vašingtonas konvencijas par - Dabas aizsardzības ...
1973. gada Vašingtonas konvencijas par - Dabas aizsardzības ...
1973. gada Vašingtonas konvencijas par - Dabas aizsardzības ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tūbiņu, kas tika ievestas komerciālai izmantošanai no<br />
Krievijas, taču pārējie konfiskācijas gadījumi pārsvarā<br />
saistīti ar kontrabandu nezināšanas dēļ, ievedot dažādus<br />
suvenīrus bez CITES atļaujām. Tāpēc arī kosmētisko<br />
produktu pārsvars starp konfiscētajiem īpatņiem<br />
ir tik liels. Pārējie konfiskācijas gadījumi, kā jau minēts<br />
iepriekš, galvenokārt saistīti ar cilvēku vēlmi ceļot un<br />
tiesību aktu nezināšanu. Gliemežvāki, koraļļi un izstrādājumi<br />
no krokodilādas un čūskādas, kā arī dzērienu<br />
pudelēs ievietotas čūskas ir tipiskākie suvenīri, kas tiek<br />
aizturēti un konfiscēti, jo tie tiek pārvadāti, neievērojot<br />
CITES un Eiropas Savienības regulu nosacījumus.<br />
Tikai atsevišķos gadījumos tiek aizturētas ekskluzīvākas<br />
preces vai neredzētāki izstrādājumi. Piemēram, 2005.<br />
gadā tika aizturēta un konfiscēta jūras bruņurupuča<br />
Chelonia mydas bruņa, ko kā suvenīru veda no Dienvidāfrikas,<br />
bet 2007. gadā 2,750 kg storu Accipenseriformes<br />
sp. kaviāra, ko no Krievijas ar vilcienu mēģināja<br />
ievest Latvijā tālākai pārdošanai. 2007. gads kļuva <strong>par</strong><br />
pārbaudījumu gadu ekspertiem – tika aizturēti 20 kg kaviāra,<br />
kura iepakojums atbilda plaši izmantotajam nelegālā<br />
kaviāra iepakojumam, bet kaviāra vedējs apgalvoja,<br />
ka tas ir viltots kaviārs. Veicot DNS analīzes, atklājās,<br />
ka kaviāra kārotāji tiek muļķoti un tiem <strong>par</strong> lielu naudu<br />
tiek pārdoti krāsoti līdaku ikri. Savukārt 2008. <strong>gada</strong><br />
sākumā pirmoreiz Latvijas muitas iestādes aizturēja un<br />
konfiscēja izstrādājumus no ziloņa – sākumā ziloņādas<br />
somu, ko ieveda no Taizemes, bet pēc neilga laika ziloņkaula<br />
figūriņu, kas tika ievesta no Āfrikas.<br />
Analizējot konfiskācijas gadījumus un īpatņu piederību<br />
pie Padomes Regulas Nr. 338/97 pielikumiem, redzams,<br />
ka procentuāli visvairāk <strong>par</strong>asti tiek aizturēti un konfiscēti<br />
B pielikuma īpatņi – tūristu suvenīri, kas tiek ievesti<br />
bez nepieciešamajām trešās valsts CITES atļaujām<br />
(65. attēls). C pielikuma īpatņi – <strong>par</strong>asti dzērienu pudelēs<br />
ievietoti zivju zalkši Xenochropihis piscator – tiek<br />
konfiscēti regulāri, jo suvenīri netiek deklarēti un tiek<br />
ievesti bez nepieciešamajiem izcelsmes dokumentiem.<br />
Konfiscēto zivju zalkšu skaits, iespējams, ir atkarīgs no<br />
attiecīgā brīža tūrisma piedāvājumiem, jo šādi suvenīri<br />
visbiežāk tiek aizturēti rudens un ziemas sezonā. A<br />
pielikuma īpatņu konfiskācijas notiek samērā reti un<br />
ir uzskatāmas <strong>par</strong> dažādiem izņēmumiem, piemēram,<br />
minētie gadījumi ar jūras bruņurupuča bruņu vai ziloņkaulu.<br />
Kā A pielikuma īpatņu konfiskācijas gadījumus<br />
var minēt arī lāčādu nelikumīgu ievešanu gan no<br />
Kazahstānas, gan Krievijas. Kosmētisko krēmu, kuru<br />
sastāvā ietilpst lāča tauki vai žults, gadījumā var uzskatīt,<br />
ka uzraksts uz etiķetes drīzāk bijis pircēju maldināšanai,<br />
nevis produktu patiesā sastāva atspoguļošanai, jo<br />
gan Lielbritānijas, gan Nīderlandes kolēģu laboratorijā<br />
veiktās analīzes nesniedza pierādījumus, ka produktu<br />
sastāvā patiešām ietilpst izejvielas no brūnā lāča.<br />
Ir skaidrs, ka muitas iestādēm jāpievērš pastiprināta<br />
uzmanība Krievijas un Baltkrievijas robežai, jo no šīm<br />
valstīm Eiropas Savienībā visvairāk ieplūst nelegālais<br />
kaviārs. Tā kā gan Latvijā, gan Igaunijā konstatēta kaviāra<br />
kontrabanda, šī produktu grupa un valstis jāuzskata<br />
<strong>par</strong> riska faktoriem. Iespējams, ka no šīm divām<br />
kaimiņvalstīm Latvijā nelegāli varētu ievest ne tikai<br />
medību trofejas vai kosmētiskos produktus, bet arī citus<br />
produktus, kas izgatavoti no savvaļas sugām.<br />
Tāpat kā līdz šim uzmanība jāpievērš tūristiem, kas<br />
atgriežas mājup no dažādām eksotiskām zemēm. Piemēram,<br />
CITES un Padomes Regulas Nr. 338/97 pielikumos<br />
iekļauto sugu gliemežvāki un koraļļi tiek ievesti<br />
no dažādām izcelsmes valstīm un grūti <strong>par</strong>edzēt, kurā<br />
somā atradīsies šādi priekšmeti (66. attēls), bet <strong>par</strong> rāpuļu<br />
ādas izstrādājumiem (67. attēls) un čūskām pudelēs<br />
(68. attēls) ir zināms, no kurām valstīm šādus<br />
suvenīrus visbiežāk ved un vedīs. Čūskādas un krokodilādas<br />
somiņas, kurpes, siksnas un naudas makus <strong>par</strong>asti<br />
kā ceļojuma piemiņas lietas vai ekskluzīvas preces<br />
tūristi ved no Taizemes rāpuļu audzētavām vai Turcijas<br />
tirgiem, bet čūskas dzērienu pudelēs, kas it kā ārstē dažādas<br />
slimības, ved ceļotāji no Taizemes, Uzbekistānas,<br />
Turcijas un citām Āzijas valstīm.<br />
Līdz šim Latvijā nav konstatēti nelegāla eksporta vai reeksporta<br />
gadījumi, bet, iespējams, tādi eksistē. Latvija<br />
ir bagāta ar daudzām savvaļas sugām, kas tiek augstu<br />
vērtētas starptautiskajā tirdzniecībā, – šīm sugām tad<br />
arī būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tā kā Latvijai<br />
ir kopēja robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kurās arī ir<br />
bagāti dabas resursi, maz ticams, ka uz šīm valstīm izvestu<br />
kādu Latvijas sugu, – visdrīzāk Latvija varētu būt<br />
tranzītvalsts, lai no citām Eiropas Savienības valstīm<br />
uz Krieviju un Baltkrieviju izvestu šajās valstīs melnajā<br />
tirgū pieprasītas eksotiskas un ekskluzīvas preces. Latvijas<br />
dabas resursus visdrīzāk apdraud Eiropas Savienības<br />
iekšējais tirgus, kura kontrole katrā dalībvalstī atšķiras,<br />
un tas rada grūti kontrolējamu īpatņu plūsmu.<br />
87
Change language