lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

akstura. Tā kā Ģirupes un Mazais Ģirupes ezeri ir tipiski distrofi ezeri, jāpieņem, ka arī
pārējie ezeri šajā grupā ir distrofi. Kopumā dabas lieguma teritorijā Latvijas īpaši
aizsargājamais biotops “distrofi ezeri” un ES aizsargājamais biotops “3160 Distrofi ezeri”
aizņem 25,6 ha.
Par dabas lieguma ezeru agrāku izpēti nav informācijas. Ģirupes, Mazā Ģirupes ezeru, Dziļā
ezera un Znotiņu ezera kvalitātes izvērtējums balstīts uz šī plāna izstrādes laikā 2010.gadā
iegūto datu analīzi – hlorofila a koncentrāciju, zooplanktona sugu sastāvu un skaitu, izšķīdušā
skābekļa koncentrāciju, caurredzamību un novērojumiem dabā attiecībā uz atsevišķu
fitoplanktona sugu savairošanos.
Ģirupes, Mazā Ģirupes ezeru un Dziļā ezera biotopu kvalitāte ir laba, bet Znotiņu ezera
kvalitāte ir vērtējama kā vidēja.
Ezeru zooplanktonam tika vērtēti šādi parametri: sugu sastāvs Cladocera grupā, Calanoida
vēzīšu īpatsvars Copepoda grupā, Rotatoria īpatsvars, zooplanktona skaits (Druvietis et al.
1995; Druvietis et al. 1998; Urtāne 1998). Par Ģirupes, Mazā Ģirupes ezeru, Dziļā ezera labu
kvalitāti liecina šādas pazīmes: ļoti mazs zooplanktona skaits (attiecīgi 0,4; 0,3 un 1,1 tūkst.
eks./m 3 ), neietekmētiem līdz mazietekmētiem ezeriem raksturīgs sugu sastāvs Cladocera
grupā (Ģirupes un Mazā Ģirupes ezeros tikai viena suga - Diaphanosoma brachyurum; Dziļajā
ezera sugu komplekss - Diaphanosoma brachyurum, Polyphemus pediculus, Ceriodaphnia
quadrangula, Scapholeberis mucronata), samērā zema hlorofila a koncentrācija (attiecīgi 11;
9,2 un 5,4 µg/l). Ģirupes, Mazā Ģirupes ezeru un Dziļā ezera caurredzamība ir maza (attiecīgi
0,55; 0,55 un 0,60 m), jo to ietekmē ļoti lielā ezeru krāsainība, ko nosaka purvu ezeriem
raksturīgā lielā humīnvielu koncentrācija ūdenī. Lielā humīnvielu koncentrācija ietekmē arī
izšķīdušā skābekļa vertikālo sadalījumu, nosakot strauju izšķīdušā skābekļa samazinājumu
dziļākajos slāņos. Iepriekš nosauktie ezeri ir ļoti sekli, tādēļ piegruntī skābekļa trūkums nav
novērots. Lai arī Ģirupes, Mazā Ģirupes ezeru un Dziļā ezera biotopu kvalitāte ir laba, dažas
pazīmes norāda uz nelielām kvalitātes atšķirībām. Uz nedaudz augstāku eitrofikācijas pakāpi
Ģirupes ezerā norāda Rotatoria grupas klātbūtne zooplanktonā, lielāka hlorofila a
koncentrācija, savukārt uz nedaudz zemāku eitrofikācijas pakāpi Dziļajā ezerā norāda
vismazākā hlorofila a koncentrācija un Cladocera sugu kompleksā ietilpstošās litorāles sugas
(Polyphemus pediculus, Scapholeberis mucronata), kuras tipiskos distrofos ezeros apdzīvo arī
pelaģiāli (Druvietis et al. 1995; Urtāne 1998).
Znotiņu ezera zooplanktonā Cladocera grupā konstatēta tikai viena suga - Ceriodaphnia
quadrangula, kas ir masveidā savairojusies un sastādot 99 % no kopējā zooplanktona skaita.
Zooplanktonā ir sastopama arī Rotatoria un Copepoda grupa, taču nelielā daudzumā. Uz
augstāku Aklā ezera eitrofikācijas pakāpi salīdzinājumā ar pārējiem Aklā purva ezeriem
norāda ļoti liels zooplanktona skaits (110 tūkst. eks./m 3 ) un ļoti liela hlorofila a koncentrācija
(53 µg/l). Uz planktona tīkla tika konstatēts raksturīgs gļotains pārklājums, kas norāda uz
iespējamo aļģes Gonyostomum semen (Ehrenberg) Diesing savairošanos (Nõges, Reet 2005)
Pēdējos gados Latvijas brūnūdens ezeros, it īpaši purva ezeros, ir novērota šīs sugas
ekspansija (Druvietis 2006; Druvietis 2007a; Druvietis 2007b). Līdzšinējie zinātniskie pētījumi
liecina, ka Gonyostomum semen masveida savairošanās notiek brūnūdens ezeros
(galvenokārt mīkstūdens), kuros ir liela izšķīdušo organisko vielu koncentrācija un
paaugstināta biogēnu koncentrācija, īpaši ja pazemināta N/P (slāpekļa un fosfora) attiecība
(Druvietis 2007b; Nõges, Reet 2005). Znotiņu ezera caurredzamību, kas ir ļoti maza (0,30 m),
ietekmē ne tikai lielā krāsainība, bet arī masveida planktona savairošanās. Tā kā ezers ir
38