lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Kabucis 1995). Mikrorajona līdzenais reljefs un noteces apstākļi ir veicinājuši vairāku dažāda<br />
lieluma purvu masīvu izveidošanos, no kuriem lielākais ir Aklais purvs.<br />
Liegums izveidots 1999. gadā un ir viena no 336 Natura 2000 tīkla teritorijām Latvijā.<br />
Liegumu veido Aklais jeb Jūgu purvs, kā to parasti dēvē novada iedzīvotāji, ar tā perifērijā un<br />
tuvākajā apkārtnē sastopamajiem pārmitro un sausieņu mežu masīviem. Lieguma kopējā<br />
platība pēc 2000. gada meža taksācijas datiem ir 2002,8 ha (aptuveni 2003 ha), ko veido<br />
1202,2 ha meža, 767,5 ha purva, 26,7 ha ezeri un 6,4 ha pārplūstoši klajumi (21. attēls.). Visa<br />
lieguma teritorija, ieskaitot Znotiņu ezeru, izvietojas kopumā 31 meža kvartālā.<br />
Purvs 38,2%<br />
Ezeri 1,3%<br />
Mežs 60,0%<br />
Pārplūstoši<br />
klajumi<br />
0,3%<br />
21. attēls. Zemes lietojums dabas lieguma “Aklais purvs” teritorijā saskaņā ar 2000. gada<br />
meža taksācijas datiem.<br />
2010. gadā veiktās lieguma teritorijas apsekošanas rezultātā konstatētas diezgan<br />
ievērojamas zemes lietojuma izmaiņas, kuru rezultātā liela daļa agrākās purva teritorijas ir<br />
apaugusi ar purvainu priežu mežu un līdz ar to - pieskaitāma mežu platībām, bet atsevišķu<br />
meža nogabalu daļas atzītas par purviem. Pēc precizētām ziņām lieguma teritoriju sastāda<br />
1468,4 ha meža, 502,4 ha purva, 25,6 ha ezeri un 6,4 ha pārplūstoši klajumi (22. attēls.).<br />
Tātad meža platība ir palielinājusies par 266,2 ha jeb 13,3%, bet purva platība samazinājusies<br />
par 265,1 ha jeb 13,1%.<br />
Mežs 73,3%<br />
Purvs 25,1%<br />
Ezeri 1,3%<br />
Pārplūstoši<br />
klajumi<br />
0,3%<br />
22. attēls. Zemes lietojums dabas lieguma “Aklais purvs” teritorijā saskaņā ar 2010. gada<br />
apsekošanas rezultātiem.<br />
Īpaši jāatzīmē tas, ka purva ziemeļu daļā (224. kv. 2., 3., 13. nog.) neskartā veidā<br />
saglabājusies arī viena dabiska upītes izteka no purva (Dzeņupītes pieteka), kas mūsdienās ir<br />
kļuvušas par lielu retumu un spilgti liecina par kādreizējās purva un meža mozaīkas<br />
bioloģisko daudzveidību, kā arī ekosistēmas un ainavisko vienotību. Jāpiezīmē arī tas, ka<br />
meža nogabalā ap šo izteku bagātīgi sastopamas raksturīgas slapju un pārplūstošu dabisko<br />
mežu īpaši aizsargājamās un speciālās biotopu sūnu sugas (gludkausiņa jungermannija<br />
Jungermannia leiantha un palienes lāpstīte Scapania irrigua).<br />
42
Change language