VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

VIDES PĀRSKATS TUMES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM 

T U M E S P A G A S T A P A D O M E 

Vides pārskats 

T u k u m a r a jj o n a 

TUMES PAGASTA 

TERITORIJAS PLĀNOJUMAM 

2 0 0 7 .. – 2 0 1 9 .. g a d ii e m 

2007 

TUMES PAGASTA PADOME 

SIA “NAGLA IF”

VIDES PĀRSKATS TUMES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM 2007.-2019.GADIEM 

SATURS 

IEVADS 3 

1. PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI, SATURS, SAISTĪBA AR CITIEM 

PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 

4 

1.1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTS UN TĀ MĒRĶIS 4 

1.2. PLĀNOJUMA SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 5 

2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS 

INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI 

3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA 

PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS 

4. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA 

ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT 

5. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANU SAISTĪTĀS VIDES 

PROBLĒMAS 

6 

8 

24 

26 

6. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI 26 

7. PLĀNOJUMA STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAI LIETOTO 

GALVENO PAMATPRINCIPU UN METOŽU APRAKSTS 

8. PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS UN 

RISINĀJUMI BŪTISKO IETEKMJU MAZINĀŠANAI 

29 

32 

9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IESPĒJAMĀS ALTERNATĪVAS 32 

10. PAREDZĒTIE PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS 

MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI 

32 

11. VIDES PĀRSKATA KOPSAVILKUMS 33 

TUMES PAGASTA PADOME SIA “NAGLA IF” 2


IEVADS 

Tumes pagasta teritorijas plānojuma (2007. – 2019.) (turpmāk tekstā Plānojums) vides 

pārskatā analizēts vides stāvoklis un problēmas pašvaldības teritorijā un novērtēts, vai Plānojuma 

īstenošana atstās ietekmi uz vidi (tiešas vai netiešas pārmaiņas, kuras ietekmē vai var ietekmēt 

cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, 

ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību). 

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, ja pašvaldībā atrodas īpaši 

aizsargājama dabas teritorija, kas atbilst Natura 2000 teritoriju kritērijiem. Natura 2000 teritoriju 

tīklu veido Eiropas Kopienā nozīmīgas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ko ES dalībvalstis 

nosaka ar normatīvu aktu un kur piemēro vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai saglabātu vai 

atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tiem dabiskajiem biotopiem vai sugām, kuru dēļ attiecīgā 

teritorija ir noteikta. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju, bet kas 

atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, 

attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. 

Tumes pagastā atrodas Natura 2000 teritorija “Tumes meži”. 



1.PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI, SATURS, SAISTĪBA AR CITIEM 

PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 

PLĀNOŠANAS DOKUMENTS UN TĀ MĒRĶIS 

Plānojums ir dokuments, kurš izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā, 

atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam, rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas 

pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi, kā arī 

detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. 

Plānojuma mērķis - veicināt priekšrocību izmantošanu pašvaldības attīstībā, optimāli 

izmantot teritorijas attīstības resursu potenciālu, radīt labvēlīgus apstākļus iedzīvotāju darbam un 

dzīvei, saglabāt un atjaunot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, radot pamatu ilgtspējīgai 

attīstībai turpmākajos 12 gados - līdz 2019. gadam. 

Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt zemes plānoto (atļauto) izmantošanu un 

ierobežojumus zemes izmantošanā, norādīt noteiktiem mērķiem rezervētās teritorijas. Plānojuma 

uzdevums ir noteikt apdzīvotu vietu robežas, paredzot teritorijas apbūvei, ražošanai, tūrisma 

attīstībai, parādīt aizsargājamo dabas teritoriju, derīgo izrakteņu atradņu un dabas pieminekļu 

atrašanos, noteikt nepieciešamās aizsargjoslas, kā arī izvērtēt dabas lieguma “Tumes meži” 

perspektīvo izmantošanu, ievērtējot Natura 2000 teritorijas statusa noteiktos ierobežojumus. 

Tumes pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu mērķis ir noteikt kārtību 

būvniecības projektu īstenošanai pagasta teritorijā, prasības zemesgabalu apbūvei, teritorijas 

labiekārtojumam un citādai atļautai apsaimniekošanai katrai teritorijai. 

Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot 

jebkuru zemesgabalu robežu pārkārtošanu - sadali, apvienošanu, būvniecību, teritorijas 

labiekārtošanu, zemes izmantošanas veida transformāciju, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa 

izmaiņas, zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā. 

Plānojums ir izstrādāts saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu, MKN Nr.883 „Vietējās 

pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, un sastāv no sekojošām daļām : 



I. daļa Paskaidrojuma raksts: 

Vispārējais raksturojums; 

Attīstības iespējas un to izvērtējums; 

Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības 

priekšnoteikumi; 

Teritorijas attīstības mērķi un virzieni; 

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums; 

Teritorija plānojumā iekļaujamie rajona, reģiona, nacionālās nozīmes 

objekti, teritorijas un prasības. 

II. daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi: 

noteikta kārtība būvniecības procesa īstenošanai pagasta teritorijā, prasības zemesgabalu 

apbūvei, teritoriju apsaimniekošanai katrai atšķirīgai teritorijas atļautai izmantošanai. 

III. daļa Grafiskā daļa: 

topogrāfiskā karte, kas izmantota teritorijas plānojuma sagatavošanai; 

karte „Teritorijas pašreizējā izmantošana”; 

karte „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”; 

tematiskās kartes: Dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi, Zemes sadalījums pa īpašumu veidiem, 

Apdzīvotās vietas, Infrastruktūras objekti, Telekomunikācijas, Elektrotīkli, Detālplānojumu 

teritorijas, Satiksmes infrastruktūra, Ģeoloģija un ūdensapgādes urbumi; 

Inženierinfrastruktūra Tumes ciemā. 

IV. daļa Pārskats par Tumes pagasta teritorijas plānojuma izstrādi: 

pašvaldības lēmumi par Plānojuma izstrādes procesu; 

sabiedriskās apspriešanas materiāli; 

ziņojums par fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem; 

institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi; 

ziņojums par institūciju nosacījumu ievērošanu; 

ziņojums par Plānojuma atbilstību austākā plānošanas līmeņa teritorijas prasībām. 

V. daļa Vides pārskats. 



1.PLĀNOJUMA SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 

Plānojumā ņemti vērā ar Tumes pagastu saistītie esošie un perspektīvie starptautiskie 

projekti, nacionālie attīstības projekti un nozaru programmas, kā arī projekti Rīgas reģionā, 

Tukuma rajonā un kaimiņu pašvaldībās: 

Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2005.- 

2025.; 

Rīgas reģiona attīstības programma 2005.- 2011.; 

Tukuma rajona attīstības programma, Pašreizējā situācija, 

Attīstības stratēģija 2004-2010, Tukuma rajona padome, 2004; 

Tukuma rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās 

(sadarbības) iespēju izpētes projekts, 1999; 

Tukuma rajona Degoles, Džūkstes, Sēmes, Slampes, Smārdes, 

Tumes pagastu un Tukuma pilsētas pašvaldību apvienošanās 

projekts, 2001. un c. 

Plānojuma izstrādes laikā nav spēkā esoša Nacionālā plānojuma un Tukuma rajona 

teritorijas plānojuma, kurā būtu precīzi formulētas valsts un rajona intereses teritorijas 

izmantošanā. Tās tieši un netieši regulē savā starpā nesaistīti normatīvie akti. Valsts intereses 

teritorijā noteiktas tikai atsevišķos gadījumos - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, valsts 

nozīmes kultūras pieminekļi, valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes, brīvās ekonomiskās 

zonas u.tml. Šīs teritoriālās intereses parasti tiek realizētas izolēti no citu nozaru un pārvaldes 

līmeņu interesēm. 

Plānojumā izstrādē ņemtas vērā Rīgas reģiona attīstības programmas (apstiprināta 

07.01.2005.) vadlīnijas. Programmas (2005.-2011.) vispārīgais mērķis ir veicināt reģiona stabilu, 

sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību, paaugstinot katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti un nodrošinot 

reģiona konkurētspēju starptautiskā mērogā. 

Plānojumā detalizēti Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojuma (2005.- 

2025.gadam) nosacījumi. Plānojuma izstrādes vispārējais mērķis ir veicināt reģiona stabilu, 

sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību, paaugstinot katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti un nodrošinot 

reģiona konkurētspēju starptautiskā mērogā. 



2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS 

INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI 

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību nosaka likums “Par ietekmi uz 

vidi novērtējumu”. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra organizēta atbilstoši 

likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, 

kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. 

Novērtējums veikts pamatojoties uz LR Vides ministrijas “Ietekmes uz vidi novērtējuma 

valsts biroja” 12.11.2004. lēmumu Nr.82-p “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma 

procedūras piemērošanu”. 

Vides pārskata sagatavošanas mērķis - novērtēt esošo vides situāciju, problēmas un 

noteikt iespējamos risinājumus. Vides pārskata sagatavošanā tika izmantoti elektroniski pieejami 

informācijas avoti, datu bāzes, dažādi publicēti materiāli. Pārskata sagatavošanas laikā notika 

konsultācijas ar vietējās pašvaldības darbiniekiem, institūciju pārstāvjiem, ekspertiem. 

Institūcijas ar kurām notika konsultācijas - Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 

Tukuma rajona nodaļa, Tukuma rajona padome, Ventspils reģionālā vides pārvalde, Dabas 

aizsardzības pārvalde. 

Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums apkopots vides pārskata formā, kas sagatavots, 

analizējot Plānojuma atbilstību vides aizsardzības saistošo noteikumu prasībām un Plānojuma 

izstrādē un informācijas iegūšanā iesaistīto institūciju nosacījumiem. Plānojumā ievietotā 

informācija par vidi un ar to saistītām problēmām ir pietiekama, lai analizētu un novērtētu vides 

stāvokli. Vērtējot iespējamās izmaiņas zemes izmantošanā nākotnē, tika analizētas iespējas ES 

tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu (labas lauksaimniecības prakses) ievērošanai. 

Atbilstoši teritorijas plānošanas noteikumiem, iedzīvotāji, institūciju un kaimiņu 

pašvaldību pārstāvji, tika iesaistīti plānojuma un vides pārskata izstrādes procesā. Sabiedriskās 

apspriešanas 1.posma laikā – no 2005.gada 20.jūnija līdz 1.augustam - tika organizēta projekta 

izstrādātāju un interesentu tikšanās (22.07.2005. Tumes pagasta kultūras nama zālē ar pašvaldību 

un institūciju pārstāvjiem - plkst.16 oo ; ar iedzīvotājiem - plkst.16 oo ); apmeklētāju pieņemšana 

(27.06.2005. un 11.07.2005. no plkst. 10 oo -16 oo ; 22.07.2005. plkst. 14 oo ); sadarbība ar 

institūcijām. Sanāksmi apmeklēja 10 interesenti. Ar rajona laikrakstu “Neatkarīgās Tukuma 

ziņas”, “Tukuma Ziņotājs”, vietējā izdevuma “Tumes ziņas” un sabiedriskās vietās izvietoto 

paziņojumu starpniecību visi interesenti tika informēti par to, kur var iesniegt savus 

priekšlikumus, saņemt konsultāciju neskaidros jautājumos. Paziņojumi par projekta uzsākšanu 

un sabiedrības iesaisti tika publicēti laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “Neatkarīgās Tukuma 

ziņas”, “Tukuma Ziņotājs” un “Tumes ziņas”. 

Pamatojoties uz Tumes pagasta padomes .2006. lēmumu Nr……. “Par pagasta plānojuma 

I redakcijas un Vides pārskata nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai”: 



Tumes pagasta Vides pārskats tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Plānojuma 1.redakcijas un 

vides pārskata projekta apspriešana noteikta laika posmā no 2006.gada 14.augusta līdz 

26.septembrim, informējot par to institūcijas. Informācija par sabiedriskās apspriešanas 

procedūru ievietota laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “Neatkarīgās Tukuma ziņas”, “Tukuma 

Ziņotājs” un “Tumes ziņas”. 

Pagasta iedzīvotāju sanāksme notiks 05.09.2006. plkst.14 oo , institūciju pārstāvu tikšanās 

plkst. no 17 00 . 

Paziņojums par projekta sabiedrisko apspriešanu ievietots Vides pārraudzības valsts 

biroja mājas lapā, ar teritorijas plānojuma 1.redakciju un vides pārskata projektu var iepazīties 

Tumes pagasta padomē Pasta ielā 1a. Vides pārskata elektroniskā versija apskatāma Tumes 

pagasta mājas lapā www.tume.lv. 

3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA 

PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS 

Tumes pagasta platība ir 11182ha un tā administratīvais centrs ir Tume, kas atrodas 3 km 

attālumā no rajona centram – Tukuma un 65 km no valsts galvaspilsētas Rīgas. 

Tumes pagasts atrodas Tukuma rajona centrālajā daļā un robežojas ar 7 Tukuma rajona 

pašvaldībām : ziemeļos ar Sēmes un Pūres pagastiem; austrumos ar Tukuma pilsētu, Smārdes un 

Degoles pagastiem; dienvidos ar Irlavas pagastu; rietumos ar Jaunsātu pagastu. 

Tumes pagastā dzīvo 1825 (14. 04. 2006.) iedzīvotāji t.sk., vīrieši 48,6 %, sievietes 51,4 

%. Iedzīvotāji, galvenokārt, strādā Tukumā un Rīgā. 

Tumes pagastu šķērso dzelzceļš Rīga – Tukums- Ventspils, kā arī Rīgas – Ventspils 

šoseja jeb autoceļš A10, kas sasaista pagasta autoceļus. Nozīmīgas pagasta infrastruktūras 

sastāvdaļas ir autoceļi P121 – Tukums – Kuldīga un P104 – Tukums – Jaunpils. 

Pagastā galvenais zemes izmantošanas veids ir meži un lauksaimniecība. 

Tā kā Tumes pagasts atrodas Piejūras piekrastē, tad Baltijas jūras un Rīgas jūras līča 

tuvums lielā mērā nosaka klimatiskos apstākļus pagasta teritorijā. Ziemas mēnešos ir nedaudz 

siltāk nekā Latvijas kontinentālajā daļā. Savukārt vasaras mēnešos ir pretēji- jūras un līča tuvums 

samazina gaisa temperatūru. Gaisa vidējā temperatūra janvārī ir ap –5 o C, bet jūlijā ap +17 o C. 

Bezsala un aktīvās temperatūras (t o virs 10 o C) perioda ilgums ir ap 140 dienām. Aktīvo 

temperatūru periods sākas ap 13.maiju un ilgst apmēram līdz 22.septembrim. Vidējais perioda 

ilgums ir 132 dienas. 



Nokrišņu daudzums laika posmā no aprīļa līdz oktobrim ir ap 400 mm. Gada vidējais 

nokrišņu daudzums ir 600-700 mm. Vasaras periodā 38 –39% dienu ir ar nokrišņiem. Pērkona 

negaiss mēdz būt 13 dienas, bet krusa 2 dienas. 

Pastāvīga sniega sega novērojama no 24.decembra līdz 16.martam. Sniega segas biezums 

janvārī, februārī 3 – 4 cm. Augsnes sasalšanas vidējais dziļums ir 41 cm, bet maksimālais – 89 

cm. 

Tumes pagasta reljefu veido Ziemeļkurzemes un Austrumkurzemes augstieņu sadure, 

starp kurām atrodas Slocenes upes senleja, pa kuru plūst Slocene, kas līdz Vašlejas ietekai tek 

platā un līdz 20m dziļā senlejā. Pagasta ziemeļu daļa atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas 

paugurainē (Kāvužkalns 84m, Skauģu kalns 96m, Vāckalns 108m vjl.), dienvidu daļa – 

Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā. 

Tumes pagasta teritorijas un tā apkaimes reljefs ir veidojies leduslaikmeta beigu posmā 

un pēcleduslaikmetā. Pagasta teritorijas reljefu pārsvarā veido morēnu pauguru grēdas – ziemeļu 

daļā Raudas un Zvāres grēdas, bet dienvidu daļā – Lestenes paugurgrēda. Noteces ieleju veido 

Slocenes upes senleja. Visi ceļi, kas iet no Tukuma, ved augšup, paverot ainaviski pievilcīgus 

skatus. Pauguri, Slocenes upe un tās senleja, Jumpravas un Sekļa ezeri, nelielie strauti un 

ūdenskrātuves padara pagasta vidi daudzveidīgu un interesantu. 

Pagasta teritorijā reljefa vidējais absolūtais augstumu no 5 – 10 m v.j.l., kurā paceļas 

atsevišķas veco krastu līniju grēdas. Pamatiežus pārstāv dolomīts, dolomītmerģeļi, māls. Tos 

pārsedz 20 – 30 m bieza kvartāla noguluma slānkopa, kas sastāv no glacigēniem smilšmāla, 

Baltijas ledus ezera māla, mālsmilts, smilts, eoliem smilts un purva nogulumiem. 

Tumes pagasta lielākā daļā ir velēnu podzolaugsne un pseidoglejotā augsne. Pagasta 

rietumdaļā ir purvu kūdraugsne. Kā augšņu cilmieža sastāvs lielākā pagasta daļā ir mālsmilts un 

smilšmāls. 

Daļā Tumes pagasta teritorijā ir novērojama pārpurvošanās – viens no mūsdienu 

ģeoloģiskajiem procesiem, kas norit salīdzinoši intensīvi, ja tam ir labvēlīgi apstākļi. Pie 

labvēlīgiem apstākļiem jāpieskaita salīdzinoši līdzenais reljefs, vāji caurlaidīgi nogulumi un 

nelabvēlīgi noteces apstākļi. Pārpurvošanās gaitā turpinās purvu augšana horizontāli un vertikāli. 

Pārpurvotajās teritorijās, kur ierīkoti nosusināšanas grāvji, purvu attīstības procesi ir stipri 

ierobežoti. Ja novadgrāvji tiek aizsprostoti, pārpurvošanās procesi atjaunojas. 



Tumes pagasta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, salīdzinot ar vairākiem citiem Latvijas 

reģioniem, ir nedaudz sarežģītāka. Turklāt, vissarežģītākais slāņkopu sagulums un 

daudzveidīgāks to sastāvs ir visvecākajiem veidojumiem – kristāliskajam pamatklintājam, kas 

ieguļ diezgan lielā dziļumā, un jaunākajiem – kvartāra sistēmas nogulumiem, kuri veido Zemes 

garozas pašus augšējos slāņus. 

Saskaņā ar reģionālajām rajonēšanas shēmām, pagasta teritorija iekļaujas Baltijas 

sineklīzes robežās, kura ir Austrumeiropas platformas – lielas reģionālas nozīmes ģeoloģiskās 

struktūras sastāvdaļa. Pēc iežu vecuma, sastāva, saguluma apstākļiem un fizikālajām īpašībām 

vertikālajā griezumā te iezīmējas trīs krasi atšķirīgi kompleksi: apakšējais – kristāliskais 

pamatklintājs, vidējais – zemkvartāra nogulumu sega un augšējais – kvartāra veidojumi. 

Kristālisko pamatklintāju, kas atsegts 1264 m dziļumā, šinī apvidū veido daudzveidīgi 

intruzīvie ieži – granīti, gabroīdi u.c. Vidējo kompleksu – pirmskvartāra nogulumu segu veido 

ķīmiskās izgulsnēšanas un klastiskie (drupu) ieži. 

Tumes pagastā konstatēti tikai pēdējā (Latvijas) leduslaikmeta veidojumi, kuri kopā ar 

pēcleduslaikmeta nogulumiem veido kvartāra nogulumu segu. 

Visvecākie kvartāra perioda veidojumi – glacigēnie nogulumi (morēna) aizņem lielāko 

pagasta teritorijas daļu un bieži atsedzas zemes virspusē. Morēnu veido vidēji blīva, 

neviendabīga mālsmilts ar smilšainu un smilšainu un granšainu fluvioglaciālo nogulumu 

Pēc meliorācijas kadastra datiem Tumes pagasta teritorijā ir 4893ha meliorētās zemes. 

Pagasta teritorijā polderu nav. Tumes pagasta teritorijā ir 33,61km valsts meliorācijas sistēmu. 

1.tabula 

N.p.k. Nosaukums Garums (km) Regulētais posms pagastā (km) 

1. N-24 5,46 15/75-70/35 

2. N-25 1,82 0/00-18/15 

3. Tumes strauts 3,48 0/00-20/00; 39/50-54/27 

4. Viļņu strauts 1,18 0/00-11/81 

5. Zvirgzdupīte 0,78 20/66-28/43 

6. Slocenes upe 14,93 334/75-393/70; 414/96-505/31 

7. Vašleja 2,48 0/00-24/80 

Grāvji un pārējā drenāžas sistēma ir nodota īpašumā privātajiem zemes īpašniekiem, kas 

ir atbildīgi par to apsaimniekošanu un uzturēšanu kārtībā. 

Pēdējo 10 gadu laikā jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība nenotiek. Tāpēc jānodrošina 

esošo meliorācijas sistēmu regulāra kopšana, lai saglabātu esošās sistēmas. 


SIA “NAGLA IF” 

10


Meliorētas zemes un meliorācijas būves pagasta teritorijā uzrauga un kontrolē 

Ziemeļkurzemes RLP Zemes un ūdens resursu daļas vecākais inspektors. Viņa funkcijās ietilpst 

arī meliorācijas sistēmu, būvju un ierīču reģistrācija un uzskaite, meliorācijas sistēmu īpašuma 

tiesību maiņas kārtošana, meliorācijas sistēmu un būvju uzturēšanas valsts u.c. atbalsts, 

investīciju administrēšana un darbu uzraudzība, tehnisko noteikumu datu sagatavošana darbiem 

meliorētajās zemēs. Inspektors sniedz arī konsultācijas ar meliorāciju saistītos jautājumos – gan 

zemju īpašniekiem, gan pagastam. 

Tumes pagastā nav daudz hidroloģisku objektu. Teritorijas lielākā daļa ietilpst vienā no 

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča mazo upju baseinā. Garākā pagasta upe ir Slocene, tās garums 

44km un tā ietek Rīgas jūras līcī. Slocenes gultne ir regulēta un atgādina novadgrāvi. Vašlejas 

upe, kuras garums ir 18km, un Tumes strauts, kura garums ir 6km, ir Slocenes labā krasta 

pietekas. Sudmaļupīte, kuras garums ir 5km, ir Slocenes kreisā krasta pieteka. Tumes pagasta 

teritorijā atrodas arī Zvirgzdupīte, kas iztek no Jumpravas ezera un Lāčupīte, kas ietek Rīgas 

jūras līcī. Pagasta teritorijas ziemeļrietumu daļā atrodas Pīkstupe un Auču strauts, kas ir Sēmes 

upes kreisā krasta pietekas un kuras atrodas Ventas baseinā. 

Tumes pagasta teritorijas ziemeļu daļā ir vairākas ūdenskrātuves. Lielākās ir Seklis, 

Jumpravas un Purva. Pārējās: Sivēnu (2,6 ha; ūdenstilpju klasifikatora kods 37015), Vīkslas, 

Gaiķītis, Sudmaļupē - Jaunmoku dzirnavezers (1,8ha; mākslīgi uzpludināts, kods 37004), 

Briežezers (1,4ha; kods 37045). 

2.tabula 

Tumes pagasta ūdenstilpju raksturojums 

(www.ezeri.lv dati) 

Seklis Jumpravas Purva Vikslas 

Latvijas ūdenstilpju 

37043 37018 37044 36322 

klasifikatora kods 

Spoguļa laukuma platība 34,2ha 8,4ha 6,1ha 2,6ha 

Ūdens krāsa brūnūdens - - - 

Hidroloģiskais režīms caurteces noteces caurteces - 

Juridiskais statuss zvejas tiesības pieder valstij - dabas liegums 

“Tumes meži” 

Vidējais dziļums 6,6m 1,4m 1,4m - 

Maksimālais dziļums 13,5m 1,7m 2,3m - 

Piezīmes 

dibena struktūra smilšaina, 

- - - 

dienvidaustrumos – dūņaina, 

iztek grāvis uz Lāčupi, ietek 1 

grāvis. 

Makrofīti 

niedres, ūdensrozes, kalmes 

- - - 

lēpes, meldri, elodeja 

Zivis 

līdaka, plaudis, rauda, asaris, līnis 

rudulis. 

- - - 



Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas 

procesu attīstību un saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, teritorijas izmantošanas un apbūves 

noteikumos noteiktas ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas. 

Tumes pagasta lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas uz 2005.gada 1.janvāri 

aizņem 5650,6ha. Zemes lietošanas veidi – aramzeme 5041,0ha (89%), augļu dārzi 107,4ha, 

pļavas 289,3ha un ganības 212,9ha. 

Tumes pagasts ietilpst Piejūras rajonā, ko raksturo salīdzinoši garš bezsala un aktīvās 

veģetācijas periods – ap 140 dienas. Teritorijas mikroklimats ir pietiekami silts visām Latvijā 

kultivētajām lauksaimniecības kultūrām. 

Tumes pagastā ir vairāk kā 400 zemnieku saimniecības. Z/s "Saulgrieži" galvenais 

nodarbošanās virziens ir graudu audzēšana un pakalpojumu sniegšana lauksaimniecībā, z/s "Jepji" 

– graudaudzēšana. SIA "Auseklītis" nodarbojas ar augļkopību, SIA "Bērzkalni" nodarbojas ar 

lopkopību. Viens no lielākiem lauksaimniecības uzņēmumiem ir SIA "Dzimtene". Vairākās 

saimniecībās nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecību – "Tumes Pičas" – bioloģiskā 

lauksaimniecība, "Dārti" – kazkopība, "Mazveģi" – dažādi eksotiski dzīvnieki (zilās govis, ponijs, 

zirgi), "Vītoliņi" – sporta zirgu audzēšana, "Ābelītes" – zivsaimniecība. Atsevišķas saimniecības 

nodarbojas ar sīpolpuķu audzēšanu un pavairošanu. 

Teritorijas plānojumā parādītas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un īpaši vērtīgās 

lauksaimniecības teritorijas. Plānojumā noteikts, ka īpaši vērtīgo augšņu teritorijā esošo zemes 

gabalu sadalīšana nav pieļaujama. Kā augstvērtīgas lauksaimniecības zemes izdalītas arī 

meliorētās platības, kur zemes gabalu dalīšana nav pieļaujama mazākos zemes gabalos kā 10ha. 

Pagasta teritorijā ir arī neizmantotas zemju platības, kurās notiek lauksaimniecisko zemju 

aizaugšana ar krūmiem. Pastāvot pieprasījumam pēc apbūves gabaliem notiek zemju 

transformācija apbūves zemēs. 

Tumes pagastā teritorijā meži aizņem 4631ha jeb 41 % no teritorijas kopplatības. Valsts 

meža zemes ir 2787,4ha, tās apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži", privātīpašnieku meža zemes 

ir 1843,6ha. Mežu zemju struktūrā ietilpst arī purvi, pārplūstoši klajumi, meža infrastruktūras 

objekti un lauces u.c. 



Tumes pagasta meža zemju kategoriju sadalījums 

Meža zemju kategorijas Kopā 

(ha) 

Valsts 

(ha) 

Pārējie 

meži (ha) 

Mežs 4302,2 2615,2 1687,0 

Iznīkusi audze 0,2 0,2 

Izcirtums 163,9 36,9 127,0 

Sūnu purvs 2,0 2,0 4,7 

Zāļu purvs 29,8 25,1 1,2 

Pārejas purvs 2,3 1,1 21,7 

Lauce 22,2 0,5 

Meža dzīvnieku barošanās lauce 8,6 8,6 1,8 

Pārplūstošs klajums 36,1 34,3 

Ceļi 219 21,9 

Kvartālstigas 31,6 31,6 

Grāvju trases 6,2 6,2 

Ūdenskrātuves 4,0 4,0 

KOPĀ 4631,0 2787,4 1843,6 

3.tabula 

Analizējot Tumes pagasta mežus, jāņem vērā meža augšanas apstākļu tipu (AAT) 

sadalījums, mežaudžu vecumstruktūra, audžu sastāvs un aizsardzības režīmi. Meža augšanas 

apstākļu ziņā Tumes pagastā satopami 16 no 23 Latvijā izdalāmajiem AAT, šādu daudzveidību 

nodrošina augšanas apstākļu (augsnes, mikroklimats) dažādība. Vissastopamākais AAT Tumes 

pagasta mežos ir damaksnis, tā platības īpatsvars ir 49% no kopējām inventarizētajām meža 

platībām. Otrs sastopamākais AAT ir vēris 23%, abi šie augšanas apstākļu tipi pieder pie 

sausajiem, tas nozīmē, ka sakārtota ceļu tīkla gadījumā ir maz dabisko mežizstrādes šķēršļu. Tajā 

pašā laikā gada ugunsnedrošajā periodā šie meži ir ar lielu potenciālo degamību. 

Tumes pagastā, līdzīgi, kā Latvijā kopumā, dominē trīs koku sugas – priede, egle un 

bērzs, attiecīgi priežu audzes kopumā aizņem 1780ha meži jeb 41,3%, egle – 1020,6ha jeb 

23,7%, bērzs – 859,5ha jeb 19,9%. 

Analizējot Tumes pagasta mežaudžu vecumstruktūru jāteic, ka vecumstruktūra ir 

vērtējama, kā pozitīva, neviena no grupām nav izteiktā pārsvarā, bet lielais briestaudžu īpatsvars 

liecina, ka nākotnē ciršanas fonds būs diezgan liels. 

Saimnieciskās darbības ierobežojumi Tumes pagasta mežos ir noteikti 639,5ha jeb 14,8% 

no kopējās meža platības. Tumes pagasta teritorijā esošās aizsargājamās meža platības ir šādas – 

“Tumes meži” - 64,8ha, aizsargājams dendroloģisks stādījums - 13,3ha, zinātnisks objekts, cits 

pētījumu objekts - 4,4ha, ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjolas - 2,5ha, aizsargājama zona gar 

ūdeņiem 42,8ha, aizsargājama zona gar mitrzemēm - 14ha, aizsargjosla ap pilsētām - 485,9ha, 

aizsargājami meža biotopi - 11,8ha. 



Jebkura īpašuma vai lietojuma veida mežu teritorijas izmantošanu pārrauga Valsts meža 

dienesta Tukuma virsmežniecība, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts 

civiliestāde, kas atbild par vienotu meža politikas realizāciju visos Latvijas mežos, uzrauga 

normatīvo aktu ievērošanu, realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības 

nodrošināšanai, atbilstoši Meža likumam. Visu mežu apsaimniekošanu uzrauga Valsts meža 

dienesta struktūrvienība – Tukuma virsmežniecība, bet valsts mežu apsaimniekošanu veic Valsts 

akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. 

Pilsētu apkārtnes mežiem, līdztekus ainavu veidošanas un koksnes ieguves funkcijām, ir 

liela nozīme arī ekoloģijā, erozijas samazināšanā, rekreācijā, gaisa attīrīšanā un meži pilda zaļās 

joslas funkcijas. Meža izmantošanas pamatā ir meža ekoloģisko īpašību izmantošana iedzīvotāju 

atpūtai un meža resursu ieguve. 

Tukuma rajonā, tai skaitā arī Tumes pagasta teritorijā, dažādos laika posmos veikti 

ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes darbi, kuru gaitā iegūtas samērā 

izsmeļošas ziņas ne tikai par Zemes dzīļu uzbūvi, bet arī par nogulumu segā sastopamajiem 

derīgajiem izrakteņiem. Iegūtie izziņas materiāli liecina, ka pagasta teritorijā nav sastopamas 

tādu svarīgu derīgo izrakteņu kā dolomītu, kaļķakmens, ģipšakmens un bezakmens mālu 

rūpnieciskas nozīmes iegulas. Par rūpnieciskas nozīmes derīgajiem izrakteņiem pagastā var 

uzskaitīt tikai pazemes ūdeņus, vienu smilts-grants atradni, kā arī vienu saldūdens kaļķiežu 

atradni, 2 sapropeļa un 29 kūdras atradnes vai to daļas. 

Tumes pagastā ģeoloģiskās izpētes darbu gaitā atklāta un izpētītā tikai viena smiltsgrants 

atradne – Zvāre. Tā atrodas pagasta ziemeļos pie Viršu mājām. Iegulu veidojuši ledāja 

kušanas ūdeņi, uz pēdējā apledojuma morēnas izgulsnējot smilts-grants materiālu, kura 

maksimālais biezums sasniedz 12,4 m (vidēji 6,1 m). Derīgā slāņa sastāvs vertikālā griezumā ir 

mainīgs: pārsvarā slāni veido grants un grants ar smilšaināka materiāla starpkārtām, kas 

apakšdaļā pāriet smalkā, mālainā smiltī. Segkārtas biezums mainās no 0,2 līdz 3,3 m (vidēji 0,9 

m). Atradnes platība 64,9 ha, izpētīto krājumu apjoms (A kateg.) – 2,07 milj.m³. Vienā no 

atradnes iecirkņiem ierīkots karjers, kurā SIA “Šlokenberga” ceļu būvēm un citām būvniecības 

nozares vajadzībām 2003. gadā ieguva 12,32 tūkst.m³, bet 2004. gadā – 23,03 tūkst.m³ smiltsgrants 

maisījuma. 

Kopumā pagasta vajadzības, spriežot pēc pašreizējiem ieguves apjomiem, turpmākajos 

gados var apmierināt viena pati Zvāres atradne. Tālākā nākotnē, ja pieaugtu pieprasījums pēc 

smilts-grants materiāla patēriņa, būs nepieciešama jaunu atradņu izpēte. Tuvākās atradnes, kurās 

pašlaik notiek ieguve un kurās ir diezgan lieli krājumi, ir: Praviņas 3 (Degoles pag.) – smilts 



krājumi – 0,34 milj.m 3 un smilts-grants – 0,26 milj.m 3 (krājumu atlikums 01.01.2004.) un 

Praviņas ar smilts-grants krājumiem – 2,37milj.m 3 . 

Tumes pagastā zināma viena – Mazbērziņu kaļķiežu atradne, kura pētīta 1965. gadā. 

Atradne atrodas 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Tukums II dzelzceļa stacijas, iepretī 

Mazbērziņu mājām, kur Slocenes upes lēzenajā nogāzē izgulsnējušās divas avotu kaļķu iegulas. 

Atradnes reljefs ir samērā nevienmērīgs: iegulu laukumā redzams reljefa pacēlums, kā arī 

kritums dienvidrietumu virzienā. Abām iegulām raksturīgs mainīgs biezums, it īpaši austrumu 

iegulā, kur derīgais slānis strauji izķīlējas un virspusē to pārklāj kūdra. Iegulu kopplatība nav 

liela – 0,4 ha, krājumu apjoms (N kateg.) izpētes gadā – 2,73 tūkst.m³. Daļa krājumu jau 

izmantota, visticamāk skābo augšņu neitralizācijai. 

Pēc ķīmiskā sastāva derīgais slānis arī turpmāk izmantojams tikai lauksaimniecībā 

augsnes kaļķošanai. 

Pagasta teritorijā atrodas 29 kūdras atradnes vai to daļas. Vienā atradnē iegulu veido 

augstā tipa kūdra, 7 – pārejas tipa, bet pārējās – zemā tipa kūdra. Visām atradnēm kūdras krājumi 

aplēsti atbilstoši P kategorijai un tikai Strēļu-Ēgeru, Slocenes, Sēlīšu purvā kūdras krājumi 

novērtēti atbilstoši N kategorijai. Informācija par kūdras atradnēm pagasta teritorijā, kas iegūta 

apkopojot visu pieejamo materiālu, dota 5. tabulā. 

Kūdras atradņu platība pagastā mainās no 2 līdz 390 ha, bet to kopējā platība ir 1007ha 

no kuriem 437 ha atrodas rūpnieciski izmantojamā dziļuma robežās. Kopējie kūdras krājumi ir 

9436 tūkst.m 3 jeb 1828 tūkst.t pie nosacītā mitruma – 40%, no kuriem atbilstoši N kategorijai 

novērtēti 4324 tūkst.m 3 jeb 1010 tūkst.t. 

Pagasta teritorijā izvietotās atradnes salīdzinoši ir nelielas. To kūdras resursus var 

rekomendēt izmantot tikai kā mēslojumu to īpašnieku zemēs. Kūdras atradnes nav pietiekami 

pētītas un to tūlītēja izmantošana nav iespējama. 

Tumes pagasta teritorijā sapropeļa atradnes atklātas divos ezeros. To raksturojums dots 4. 

tabulā. Jumpravas ezera sapropelim aplēsti prognožu krājumi, bet Purva ezerā tie novērtēti 

atbilstoši A kategorijai. Purva ezerā, kuru Kompleksā ģeoloģiskās izpētes ekspedīcija detāli 

pētījusi 1992.gadā, var organizēt sapropeļa, kuru var izmantot augsnes mēslošanai un arī 

dziedniecībai, ieguvi. 

Vērtīgākais sapropelis konstatēts Jumpravas ezerā. Sapropelim šajā ezerā ir augsts organisko 

vielu saturs, neliela pelnainība un pēc bioloģiskajām īpašībām tas ir dažādaļģu un zoogēns-aļģu. 

Līdz ar to sapropeļa krājumiem ir plašs pielietojums. Jāatzīmē gan, ka šī sapropeļa krājumi ezerā 

ir salīdzinoši nelieli - tikai 54 tūkst.t pie nosacītā mitruma 60%. Šo ezeru var rekomendēt tālākai 



Nosaukums 

Ezera 

platība 

(ha) 

Ūdens 

dziļums 

max. (m) 

Ūdens 

dziļums 

vid.(m) 

Iegulas 

platība (ha) 

Tumes pagasta sapropeļa atradņu raksturojums 

Sapr. slāņa 

biez. max. (m) 

Sapr. slāņa biez. 

vid.(m) 

Krāj.tūkst. 

kub.m 

Purva 6,1 2,3 1,4 4 6,9 3,1 122 31 

Krāj. 

tūkst.t 

Sapropeļa veids 

Organogēns, organogēns silikātu, 

kūdrains, silikātu 

4.tabula 

Izpētes Izmantošanas 

pakāpe virziens 

dziedniecībai, 

P mēslojums 

Jumpravas 8,4 1,7 1,4 6,4 7,8 5,1 326 56 Organogēns, organogēns silikātu P 

dziedniecībai, 

mēslojums 

TUMES PAGASTA PADOME SIA “NAGLA IF”


izpētei, lai precizētu krājumu apjomu un izmantošanas iespējas. Jāuzsver, ka sapropeļa ieguve 

nevis kaitē videi, bet atveseļo pašus ezerus, pārtraucot to aizaugšanu. Pēc sapropeļa izņemšanas 

ezeros var ielaist vērtīgu zivju mazuļus un labāk izmantot tos rekreācijai. 

Sekļa (Sēkļa) ezerā sapropeli klāj ūdens slānis, kura lielākais dziļums sasniedz 15,5 m. Līdz 

ar to tā izmantošana nav ekonomiski izdevīga. Pārējos pagasta ezeros sapropeļa daudzums un 

kvalitāte nav noteikti. 

Valsts nozīmes zemes dzīļu resurss ir pazemes ūdens. Pazemes ūdeņi pagasta teritorijā 

sastopami līdz 1250 m dziļumam dažāda vecuma porainajos un plaisainajos kvartāra un 

pirmskvartāra nogulumos. 

Kopumā pagasts ir labi nodrošināts ar pazemes saldūdeņu krājumiem, jo jebkurā vietā var 

atrast nepieciešamo ūdens daudzumu. 

Pagasta teritorijas lielākajā daļā zemes virskārtu veido morēnas smilšmāls un mālsmilts, 

kuros daudzviet iekļautas ar ūdeni piesātinātas nelielas iegulas un lēcas. Filtrācijas īpašības un 

ūdens bagātība starpmorēnu iegulās ir samērā mainīga, kas saistīts ar iežu sastāva izmaiņām. 

Smilšaino kvartāra horizontu (kā grunts, tā arī spiedienūdeņu) nevienmērīgais, lielākoties arī 

nelielais biezums, un daudzviet neaizsargātība no piesārņojuma, ļauj šos horizontus izmantot 

pārsvarā tikai zemnieku saimniecību un, daudz retāk, nelielu objektu ūdens apgādes vajadzībām, 

ierīkojot grodu akas. 

Centralizētā ūdensapgādē izmantojami artēziskie ūdens horizonti, kas ieguļ pirmskvartāra 

nogulumos. Pagasta dienvidu daļā šie ūdens horizonti ieguļ 10 - 15 m dziļumā, bet ziemeļu daļā 

– 40 - 50 m no zemes virsmas. 

Dienvidu daļā vistuvāk zemes virspusei, tieši zem kvartāra segas, ieguļ Kursas – Jonišķu 

– Amulas ūdens horizonts, kura plaisainajiem dolomītiem piemīt laba ūdenscaurlaidība un tajos 

ietvertos ūdens avotus būtu iespējams izmantot ūdens apgādes vajadzībām. Taču vājās 

aizsargātības un ierobežotas izplatības dēļ, šis ūdens horizonts pagaidām netiek izmantots. 

Par galveno ūdens ieguves avotu visā pagasta teritorijā uzskatāms Amatas –Arukilas 

ūdens horizontu komplekss, kura terigēnajos iežos ietverti ļoti lieli pazemes ūdens krājumi. Visi 

Amatas – Arukilas kompleksā ietilpstošie ūdens horizonti satur hidrokarbonātu vai 

hidrokarbonātu sulfātu kalcija magnija tipa saldūdeņus, kuros sausnes daudzums (mineralizācija) 

parasti nepārsniedz normas robežas (1 g/l). Tomēr kopumā ūdens kvalitāte kompleksa griezumā 

un platībā nav viendabīga: vietām pēc sulfātu – līdz 580 mg/l (norma 250 mg/l) un dzelzs satura 

– līdz 3,7 mg/l (norma 0,2 mg/l) tas neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām. 


SIA “NAGLA IF”


5.tabula 

Tumes pagasta kūdras atradņu raksturojums 

Numurs DB 

Nr. Kūdras Platība Platība rūpn. Kūdras dziļums Kūdras dziļums Kūdras krājumi Kūdras krājumi Izpētes 

"Kūdra" 

Nosaukums 

fondā "0"robežās (ha) izm.(ha) max. (m) vid. (m) (tūkst.m 3 ) (tūkst.t) pakāpe 

10146 6,4 1,5 5 2,95 44 8 P 

10147 2,4 1 3 1,95 20 4 P 

10148 6,3 5 3,5 2,2 110 20 P 

10149 2,6 1 1,5 1,2 12 2 P 

10151 14 5,3 1,8 1,35 72 13 P 

10154 4 2,7 5,2 2,6 70 13 P 

10156 39 12 4,8 2,4 288 52 P 

10157 11 9,5 4 2,5 238 43 P 

10202 5 2,9 2,9 1,9 55 10 P 

10203 4,5 2 2,2 1,55 31 6 P 

10204 5,2 2,1 2,9 1,8 38 7 P 

10205 3,7 1 1,85 1,4 14 3 P 

10206 4 2,5 2,5 1,7 43 8 P 

10207 5,5 3,8 7 3,95 150 27 P 

10208 13,4 7 2,2 1,57 110 20 P 

10209 4,2 2,8 3,6 2,25 63 11 P 

10210 3,1 2 4 2,45 49 9 P 

10241 68 0,7 P 

10246 4,6 2 1,3 1,1 22 4 P 

10247 10 1,3 1,4 1,15 15 3 P 

10273 16,3 8,5 3,5 2,2 187 34 P 

10274 12,5 2,4 1,5 1,2 29 5 P 

10359 Viksles 681 190 98 4,9 2,9 2842 406 P 

10367 Strēļu-Ēgeru, Slocenes, Sēlīšu 679, 682, 684 390 225 4,3 1,95 4324 1010 N 

10368 Skamaņu 685 37,5 1,4 1,5 1,2 17 3 P 

10369 Aklais 686 34 19,5 3 1,95 380 69 P 

10376 Tintaru 683 23 13,5 1,6 1,25 169 31 P 

10377 Vašleju pļava 716 85 0 0,6 P 



Tumes pagasta teritorijā ierīkoto ūdensapgādes urbumu raksturojums 

6.tabula 

Urb. 

gads 

Top. 

hor. 

Udens 

Hor. 

Filtr. 

no 

Filtr. 

lidz 

Stat. 

Lim Adrese Statuss Debits 

DB Nr X LKS92 Y LKS92 Augstums Dzilums 

Pazemin 

7090 6311565 445779 42 160 1968 109 D 3 gj 146 159 23,3 Tumes pagasts veterinārslimnīca darbojošs 4,6 7 

7126 6312453 445463 43 170 1974 110 D 3 gj 149,4 170 25,1 

"Kaļķabērzi" A/S "Tukuma 

Straume" darbojošs 2 8,5 

7885 6317111 447568 90 90 2000 45 D 3 kt + og 77 90 40 kempings "Sveikuļi" darbojošs 1 6 

7997 6316201 444085 90 130 2001 120 D 3 am 120 130 82 m. "Krūmiņi" darbojošs 1 20 

8923 6311666 443259 73 162 2003 136 D 3 gj 145 161 57 z/s "Saulgrieži" darbojošs 1,5 9 

9091 6312965 441918 70 162 1966 131 D 3 gj 134 162 38 f. "Padegas" likvidēts 2 9 

9096 6318756 444189 102 230 1956 130 D 3 gj + am 124,6 223,8 26 ciem. Vecmokas likvidēts 1 3 

9099 6315418 441711 71,5 47,6 1956 18,4 D 3 kt + og 35,4 38 13,5 m. "Dumzas" likvidēts 1,2 3,8 

9100 6316489 445426 100 94 1959 82 D 3 dg 86 92 40 f. "Kraujas" darbojošs 1,5 4 

9152 6313645 442441 55 50 1964 29 D 3 dg - og 38 48 14 f. "Stirnas" nav zināms 1 4 

9153 6311522 444572 61 154 1965 100 D 3 gj + am 140 150 34 f. "Pazoļi" darbojošs 2,5 10 

9154 6310657 444391 70 76 1962 32 D 3 kt + og 59,5 71 20 augļu, dārzeņu cehs likvidēts 1,5 8 

9164 6308934 442279 76,5 65 1964 45 D 3 kt + og 45 60 17 f. "Epji" likvidēts 1 2 

9165 6310320 441064 60,96 34 1962 20 D 3 kt + og 25 33 6 f. "Eikas" likvidēts 1,5 2,5 

9185 6310336 443416 84 56 1963 43 D 3 kt + og 50 54 18 bij. kolhoza "Dzimtene" teritorijā likvidēts 1,1 2 

9349 6316620 443725 96,4 170 1968 152 D 3 gj 155 168 58,4 f. "Ķīļi" pamests 2,3 6,3 

9350 6320520 443494 73 200 1970 135 D 3 gj 187 199 45 

Tume asfalt - bituma bāze 

"Zvāri" darbojošs 2,2 6 

9352 6313611 442364 56 168 1967 123 D 3 gj 141 168 35 f. "Stirnas" darbojošs 2,5 6,7 

9353 6314272 444948 67 160 1967 130 D 3 gj 143 158 18 f. "Vilkāja" darbojošs 3 11,5 



9354 6315839 444994 97 170 1970 146 D 3 gj 150 164 68 8 - gad. skola "Zelmeņi" darbojošs 1,5 12 

9361 6311659 447119 49,6 180 1967 110 D 3 gj + am 159 175 25,6 f. "Gaiļi" darbojošs 2 22,9 

9362 6309285 440828 73 200 1971 120 D 3 gj 171 189 50 f. "Kalnbeikas" aiztamponēts 2,7 8 

9363 6309638 440184 73 180 1967 125 D 3 gj 132 180 45 f. "Damuižnieki" likvidēts 2,4 7,2 

9364 6308537 440550 76,4 130 1967 102 D 3 am 110 128 48,7 f. "Gošas" aiztamponēts 2,2 7,8 

9365 6312626 443841 60 180 1967 121 D 3 gj 154 180 34 m. "Sēlīši" (bij. f. "Stenderi") darbojošs 3 6,4 

9433 6310188 444660 77 266 1972 130 D 2 br + D 3 gj 197,3 261,5 61 ciem. Tumes darbojošs 8 16 

9501 6309717 445674 68 200 1975 143 D 3 gj 183,3 194 48,5 f. "Puzes" darbojošs 1,7 5,1 

9523 6318763 444166 102 225 1976 149 D 3 gj 169 221 72,6 Tukuma gaļas kombināts "Sili" nav zināms 1,5 10,9 

9525 6310271 443507 85 67 1976 46 D 3 kt + og 54,4 66 26,5 f. "Bērzkalni" darbojošs 0,5 5,2 

9526 6310205 443354 86 340 1976 240 D 2 ar + br 283 336 65,6 f. "Bērzkalni" darbojošs 5 10,2 

9835 6309230 440760 75 320 1980 244 D 2 ar + br 276 314 55 f. "Kalna puikas" darbojošs 4 13,5 

9843 6315764 442595 80 186 1981 138 D 3 gj 146 185 58,9 

mežniecības muzejs pie m. 

"Jaunmokas" iekonservēts 1 2,4 

9927 6310554 443649 82 340 1985 245 D 2 ar + br 285 337 71,3 f. "Bērzkalni" darbojošs 3,5 7,5 

9928 6310184 444669 77 350 1986 236 D 2 ar + br 278 346 66,5 ciem. Tume darbojošs 4 8,2 

9931 6308926 442354 72,5 195 1986 132 D 3 gj 151 192 55,2 f. "Ēpji" darbojošs 1 4,1 

9970 6309220 440797 75 320 1987 244 D 2 ar + br 264 318 52 f. "Kalnluikas" darbojošs 4 12,5 

9984 6309383 444036 81,5 255 1988 141 D 2 br + D 3 gj 198 254 70,5 apakšstacija "Tukums - 2" darbojošs 3 4,8 

10253 6318574 444215 97,6 70 1962 60 D 3 kt + og 62 69 37 mežniecība "Sili" darbojošs 1 1 

23413 6314992 443844 

ferma starp Grantiņiem un 

Rotkaļiem piemests 



Par cik artēziskos ūdens horizontus pagasta teritorijas lielākajā daļā pārklāj diezgan bieza 

(līdz 40-45 m) kvartāra nogulumu sega, kuru, galvenokārt, veido ūdeni vāji caurlaidīgi 

glacigēnie nogulumi (mālsmilts un smilšmāls), artēziskie ūdens horizonti kopumā ir diezgan labi 

aizsargāti no virszemes piesārņojuma. Tomēr Slocenes un Vašlejas senlejās pazemes ūdeņi ir 

daudz vājāk aizsargāti pret piesārņojumu, jo te alūvija sega bieži neiztur piesārņojošo vielu 

infiltrāciju dziļākajos slāņos. Tas pa daļai attiecas arī uz pagasta teritorijas dienvidu daļu, kur 

kvartāra nogulumu segas biezums dažviet ir plānāks par 10m. 

Pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sniegtās informācijas no 39 

dziļurbumiem tiek izmantotas 24, aiztamponētas 2, likvidētas 8, iekonservēta 1, piemestas 2, nav 

zināms par 2 akām. Pazemes ūdeņu piesārņojuma risks ir ūdensapgādes urbumi, kuru 

izmantošana ir pārtraukta, bet kuri nav konservēti vai likvidēti. Caur urbumu atverēm 

piesārņojošās vielas var nokļūt tieši ūdens horizontā. Par šiem urbumiem būtu nepieciešama 

tālāka izpēte, lai varētu lemt par to aiztamponēšanu. Izlemjot turpmāko katra konkrēta 

ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību, jāņem vērā urbuma tehniskais stāvoklis, 

urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas sanitārais stāvoklis un tā turpmākās izmantošanas 

perspektīva. 

Pagasta teritorijā klasificējami divu veidu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumi : 

kurš veidojas vai var veidoties patreiz saimnieciskās darbības rezultātā, neievērojot 

likumdošanā noteiktās prasības vai avārijas situācijās. Pie šādiem var pieskaitīt: 

Sadzīves atkritumu izgāztuve "Ziedoņi" – atkritumu izgāztuve atrodas vecā 

smilšu karjerā 39000m 2 platībā. Pašreizējais teritorijas īpašnieks ir SIA 

“Tukuma Ainava”. Kopējais aktīvā laika periods no 1967.gada (30- 

50gadi). Atkritumu slāņa biezums ir 1,5 – 3,7m un sadzīves atkritumi tika 

ievesti 7054m 3 gadā. Izgāztuves teritorijā gruntsūdens līmenis ir no 0,9 – 

5,6m. Tuvumā neatrodas ūdensteces, ūdenstilpes un īpaši jūtīgu objektu. 

Tuvākās mājas ir viensēta “Ziedoņi” 50m attālumā. Izgāztuves teritorijā 

konstatēts ievērojams gruntsūdens piesārņojums, it īpaši izgāztuves 

slēgtajā daļā. ~ 60% no izgāztuves ir bijusi aizpildīta un dabiski pāraugusi 

(nav rekultivēta), šobrīd tiek izmantots tikai ziemeļaustrumu stūris. Šajā 

stūrī ir izveidojies dīķītis, kurā sakrājas virszemes noteces ūdeņi un 

infiltrāts. Pēc SIA “GeoConsultants” izpētes veikšanas atkritumu 

izgāztuves teritorijā secināts, ka piesārņojuma līmenis un ietekme nav liela 

– vides kvalitātes normatīvu robežlielumi pārsniegti līdz 10 reizēm, bet 


SIA “NAGLA IF”


iespējama negatīva ietekme uz vidi vai ir nepieciešams veikt papildus 

speciālus pētījumus; 

Bīstamo atkritumu izgāztuve Zvāres karjerā – bijušajā karjerā tika izvesti 

asfalta -bituma bāzes “Zvāri” bīstamie naftas produktus saturoši 

pastveidīgi atkritumi. Kopējā teritorijas platība 1,6ha. Kopējais aktīvā 

laika periods no 1992. – 2002.gadam (10gadi). 200m uz ZA atrodas 

Lāčupīte, taču tuvumā neatrodas ūdenstilpes un īpaši jūtīgu objektu. 

Tuvākās mājas ir Virši 100m attālumā uz DR. Šobrīd atkritumu 

deponēšana vairs netiek veikta, izgāztuvē pastveidīgi nogulumi. 

Piesārņojošā viela – naftas produkti. Ekoloģiskā izpēte objektā nav veikta. 

Pēc SIA “GeoConsultants” izpētes veikšanas secināts, ka piesārņojuma 

līmenis un ietekme nav liela – vides kvalitātes normatīvu robežlielumi 

pārsniegti līdz 10 reizēm, bet iespējama negatīva ietekme uz vidi vai ir 

nepieciešams veikt papildus speciālus pētījumus. 

kas veidojies pagājušā gadsimta saimnieciskās darbības rezultātā – vēsturiskais 

piesārņojums : 

Bijušā atkritumu izgāztuve "Garauši" – bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve. Kopējā 

teritorijas platība 2ha. Kopējais aktīvā laika periods no 1989.- 

2001.gadam(


Izmešu apjoms, ko rada savrupmājas ciemā, nav liels, taču tas atstāj iespaidu uz pazemes 

piesārņojuma koncentrāciju. 

Pamata piesārņojošo vielu vidējās koncentrācijas gaisā pagasta teritorijā ir tuvas vidējiem 

rādītājiem valstī. Vērtējumi par gaisa kvalitātes apliecinošiem mērījumiem pagasta apdzīvotās 

vietās nav veikti. 

Centralizētā kanalizācija ar notekūdeņu attīrīšanu ir nodrošināta tikai Tumes ciemā un 

notekūdeņi pēc attīrīšanas nonāk Slocenes upē. Iespējama gruntsūdeņu un virsūdeņu 

piesārņošana ar kanalizācijas notekūdeņiem notiek blīvāk apdzīvoto vietu teritorijās pārplūstot 

kanalizācijas bedrēm. 

Kopumā pašreizējais vides stāvoklis Tumes pagastā vērtējams kā labs, bet lai to 

saglabātu, nepieciešams ievērot plānojumā noteiktās prasības zemes izmantošanai. Ja plānojums 

netiktu īstenots, vides stāvokli varētu pasliktināt: 

zemes īpašumu fragmentācija (tai skaitā augstvērtīgās lauksaimniecības zemēs un aizsargājamās 

dabas teritorijās); 

normatīvo aktu neievērošana aizsargjoslās un aizsargājamās teritorijās; 

ainavas degradācija, veicot būvniecību bez apbūves noteikumu ievērošanas, kā arī 

neapsaimniekošanas rezultātā notiekot pļavu, tīrumu aizaugšanai ar krūmiem; 

notekūdeņu attīrīšanas nepietiekama kvalitāte; 

degradētas teritorijas bijušo ražošanas ēku vietās; 

upju eitrofikācija; 

neapsaimniekoti artēziskie urbumi un bezsaimnieku grodu akas pamestajās viensētās; 

apbūve perspektīvās derīgo izrakteņu atradņu vietās; 

nepiemērota vietas izvēle saimnieciska rakstura darbībai; 

sarežģīta un ilga procedūra būvniecības akceptēšanai. 

Teritorijas plānojums nemaina valstī pieņemto normatīvo aktu prasības, bet tikai ievērtē 

dažādu nozaru politikas un normatīvos dokumentu prasības konkrētai teritorijai. Tomēr dažādu 

nozaru un institūciju normatīvie akti mēdz būt pretrunīgi vai pietiekami skaidri nedetalizē 

prasības attiecībā uz zemes izmantošanu, tādā gadījumā papildus ierobežojumus zemes 

izmantošanā nosaka Plānojums. 



4. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA 

ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT 

ES nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 iekļauts dabas liegums 

Tumes meži. Dibināts 2004.gadā, tā platība – 68ha. Nozīmīga vieta prioritāra Eiropas nozīmes 

biotopa – boreāli meži aizsardzībā. Dabisko mežu biotopu koncentrācijas vieta. Priežu – egļu 

damaksnis, vietām bebraines ar nokaltušiem kokiem. Lielas gada staipekņa audzes. 

Tumes pagastā noteikti un Plānojumā parādīti arī valsts vai vietējas nozīmes dabas 

pieminekļi. Pagasta teritorijā atrodas dendroloģiskie stādījumi "Vāgnera dārzs" – tā platība 

29ha. Dabas pieminekļa aizsardzība kopš 1977.gada. Dārzā sastopamas 25 vietējās un 143 

introducētās augu sugas. Teritorijā ietilpst F. Vagnera kokaudzētava, Ērgļu un Ezerkauķu māju 

apstādījumi. Dabas pieminekļa statuss kopš 2005.gada ir Jaunmoku alejai (platība 1,7ha) un 

Vecmoku alejai (2,5ha). 

Tumes pagasta dižkoki: 

Parastais ozols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 5,22m, ozolam divi 

stumbri, stāvoklis – apmierinošs. Dižkoks atrodas mājas "Krīvi" dārza DR stūrī, 

20m no šosejas Tukums – Sāti labajā pusē; 

Parastais ozols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 5,9m, trīs stumbri, 

stāvoklis apmierinošs. Dižkoks atrodas 200m uz DR no Kausiem, 10m mežā, 

pāri meliorācijas grāvim; 

Parastais ozols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 5,17m, stāvoklis 

apmierinošs. Dižkoks atrodas 250m uz ZR no mājām "Paozoli"; 

Parastais ozols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 5,79m, stāvoklis 

apmierinošs. Dižkoks atrodas 50m uz ZR no mājām "Paozoli"; 

Sudrabvītols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 4,8m, stāvoklis 

apmierinošs. Dižkoks atrodas mājas "Zaļkalni" pagalmā; 

Parastais ozols – potenciāls dižkoks. Tā apkārtmērs 3,7m, stāvoklis apmierinošs. 

Atrodas Jaunmoku alejā uz Vecmokām 150m uz A no mājām "Vaivari"; 


Atrodas alejā no Jaunmokām uz Vecmokām 150m uz A no mājām "Vaivari"; 


Atrodas mājas "Purenes" pagalmā; 


Atrodas mājas "Purenes" 50m uz D no dzīvojamās ēkas, dārzā; 




Atrodas 150m uz D no Kausiem (30m mežā pāri meliorācijas grāvim); 

Parastā liepa – potenciāls dižkoks. Tā apkārtmērs 3,48m, stāvoklis apmierinošs. 

Atrodas Tumē pie skolas; 

Vīksna – potenciāls dižkoks. Tā apkārtmērs 3,68m, stāvoklis apmierinošs. Atrodas 

Jaunmokas alejā, ZR no pils. Ceļā uz mājām "Vaivari" labajā pusē; 

Vīksna – potenciāls dižkoks. Tā apkārtmērs 2,95m, stāvoklis apmierinošs. 

Jaunmokās, ZR no pils, alejas galā, kreisā pusē, pie Vaivaru ceļa. 

Tumes pagasta teritorijā valsts aizsardzībā atrodas 3 kultūras pieminekļi – valsts nozīmes 

arhitektūras piemineklis – Jaunmoku muižas apbūve ar parku (Valsts aizsardz. Nr.8548), valsts 

nozīmes mākslas piemineklis – Krāsns (Valsts aizsardz. Nr.4449) un valsts nozīmes 

arheoloģijas piemineklis – Vecmoku pilskalns (Valsts aizsardz. Nr.2329). Pagasta teritorijā 

atrodas arī valsts nozīmes aizsargājami arhitektūras pieminekļi, kuriem nav atsevišķi valsts 

aizsardzības Nr., - Jaunmoku pils un Jaunmoku stallis. Tumes pagasta teritorijā ir 16 vietējas 

nozīmes kultūrvēsturiskie objekti: Apstādījumi, Dzīvojamā ēka, Ķīļu kapu vārti, Kalpu māja, 

Kungu māja, Kūts, Luiku kapu vārti, Saimniecības ēka, Sivēnu kapu vārti, Stallis, Vecmoku 

muižas apbūve, Viksu kapu vārti, Vilkājas muižas apbūve, mākslas pieminekļi – Krāsns, Krāsns 

– kamīns. Pie kultūras pieminekļu uzskaites grupas pieskaitāms vēstures piemineklis Karavīru 

kapsēta (1944.-1945.). 

Tumes pagastā kā īpaši vērtīgu ainavu var izdalīt teritoriju ap Jaunmoku pili starp Slocenes 

upi un dzelzceļa līniju. Teritorija īpaši labi uztverama no šosejas Rīga – Ventspils. Teritorijas 

plānojumā tiek noteikta vietējas nozīmes aizsargājama kultūrvēsturiskas ainavas teritorija. 

Vides stāvokli apdraud pārmērīga tūrisma slodze un nepietiekami sakārtota tūrisma 

infrastruktūra kā rezultātā var tikt degradēti īpaši jūtīgi biotopi, kas vienlaicīgi ir galvenie 

tūrisma piesaistes objekti, piesārņojums ar sadzīves atkritumiem, vietām nomīdīšana. 

Pēc dabas aizsardzības plānu izstrādāšanas un apstiprināšanas Natura 2000 teritorija 

“Tumes meži” jāapsaimnieko atbilstoši plānam. Dabas un kultūrvēstures pieminekļu 

izmantošanas kārtību nosaka normatīvie akti un pagasta apbūves noteikumi. 



5. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANU SAISTĪTĀS VIDES 

PROBLĒMAS 

Plānojumā nav paredzētas lielas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo zemes izmantošanu, 

nav paredzēta jaunu ražošanas objektu būvniecība. Nozīmīgākās ar Plānojumu saistītās 

problēmas, kas varētu izraisīt vides izmaiņas nākotnē ir tūrisma attīstība. Plānojuma zonējums ir 

izstrādāts, lai pēc iespējas samazinātu ietekmes un saglabātu esošo vides stāvokli. Šobrīd pagasta 

teritorijā attīstās intensīva lauksaimniecība, kas nodrošina iztiku un darba vietas pagastā. Pagastā 

ir noteiktas augstvērtīgas lauksaimniecības zemes un bioloģiski vērtīgie zālāji, kuri nav 

transformējami citos lietojuma veidos. Lauksaimniecības zemēs, kas netiek izmantotas un kur 

normatīvie akti to pieļauj, plānota apmežošana. 

Apbūves noteikumi paredz vides sakārtošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. 

Plānojumā ir aprakstītas un grafiskajā daļā detalizētas visas teritorijas ar ierobežojumiem 

vides aizsardzības nolūkā – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, pieminekļi, aizsargjoslas. 

Pagastā nav konstatēts gruntsūdeņu un augsnes piesārņojums, bet iespējams, ka tas 

saglabājies bijušo lauksaimniecības uzņēmumu mehānisko darbnīcu un ķimikāliju glabāšanās 

vietās, fermu un bijušās atkritumu izgāztuves vietās. Objektīvu mērījumu vai pētījumu šīm vietām 

nav. Pastāvīgs vides piesārņotājs ir auto transports, bet konkrētu datu un vērtējuma nav. 

Saskaņā ar „Ūdens apsaimniekošanas likumu”, lai panāktu atbilstību ES vides 

aizsardzības standartiem, Latvijai ir jāizpilda noteiktas prasības ūdeņu apsaimniekošanā. Labas 

ūdens kvalitātes sasniegšanai, upju baseiniem tiek izstrādāti un realizēti upju baseinu 

apsaimniekošanas plāni, kuros tiks noteikti pasākumi piesārņojuma samazināšanai – gan 

punktveida, gan difūzā. Savukārt, lai šo samazinājumu aprēķinātu, tiek noteikti ekoloģiskās 

kvalitātes mērķi katram atsevišķam ūdensobjektam. Punktveida piesārņojuma samazināšanā 

nozīmīga loma ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes uzlabošanai. 

6. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI 

Vides aizsardzības mērķus nosaka LR Likumi, MK normatīvi, Vides ministrijas 

apstiprināti tiesību akti, Starptautiski līgumi, Konvencijas, ES likumdošana – regulas un 

direktīvas. Starptautiskos mērķus vides aizsardzībā, kas saistoši arī Latvijai, nosaka starpvalstu 

konvencijas un Eiropas Savienības direktīvas. 



Svarīgākās konvencijas: 

Bernes konvencija(1979.) par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. 

Bernes konvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1979. gada Bernes 

Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996). 

Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas 

un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un veicināt šādu 

sadarbību. Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām 

un izzūdošajām migrējošajām sugām. 

Ramsāres konvencija (1971.) par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu 

dzīves vidi. 

Bonnas konvencija (1979.) par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību. Bonnas 

konvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1979. gada Bonnas Konvenciju par 

migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” (11.03.1999). Puses atzīst migrējošo sugu 

saglabāšanas nozīmīgumu un šim mērķim lietojamo pasākumu saskaņošanu starp areāla valstīm, 

un, kur tas iespējams un ir mērķtiecīgi, sevišķu uzmanību veltot tām migrējošām sugām, kuru 

aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicot pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to 

dzīves vides saglabāšanai. 

Orhūsas konvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1998. gada 

25. jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un 

iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (18.04.2002.). Konvencija nosaka 

sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu attiecības saistībā ar vides jautājumiem, sevišķi pieeju 

informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs. 

Konvencija par bioloģisko daudzveidību Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu 

“Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (08.09.1995.). 

Šīs konvencijas uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dzīvās dabas ilgspējīga 

izmantošana. 

Eiropas Savienības mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā nosaka Eiropas 

Kopienu Padomes direktīvas - 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) „Par dabisko biotopu un 

savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību” un 79/409/EEK (1979. gada 2.aprīlis) „Par savvaļas 

putnu aizsardzību”. Šajās direktīvās noteikts, ka dalībvalstis izveido saskaņotu Eiropas 

ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir 

Natura 2000. Šo tīklu izmanto, lai pielikumos noteiktos dabisko biotopu veidus un sugu biotopus 

saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības 



areālā. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu 

dabisko biotopu un sugu biotopu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, 

kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs 

direktīvas mērķiem. 

MK noteikumi Nr. 199. “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) 

izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.) nosaka kritērijus, kuri piemērojami Eiropas nozīmes 

aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanai Latvijā. Tumes pagastā dabas liegums “Tumes Meži” ir 

iekļauts NATURA 2000 sarakstā. 

Nacionālie vides aizsardzības mērķi formulēti dokumentā „Nacionālais vides politikas 

plāns” (2004. – 2008.), kas apstiprināts MK 2004. gadā un izstrādāts atbilstoši likuma “Par vides 

aizsardzību” 8. panta prasībām un Ministru kabineta 2002. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 436 

“Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm”. Nacionālais vides politikas plāns ņem vērā 

Eiropas Savienības normatīvos aktus, politikas dokumentus, tai skaitā Eiropas 6. Vides 

aizsardzības rīcības programmu “Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle”, kā arī ANO un citu 

starptautisku institūciju saistošus dokumentus. Lai īstenotu Nacionālā vides politikas plāna 

sekmīgu ieviešanu, tiek paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi. Lielākā daļa plānā nosaukto 

ekonomisko metožu attiecas uz vides investīcijām- atbalsts mazo apdzīvoto vietu 

ūdenssaimniecības sakārtošanai, pāreja uz videi draudzīgu kurināmo. Dabas aizsardzībai, 

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības 

nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla izveidei, zivju atražošanas un 

aizsardzības pasākumu nodrošināšanai ir piemērojama: 

- atlīdzība par zaudējumiem, ko rada īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un 

izmantošanas noteikumu ievērošana, 

- kompensācija par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku 

nodarītajiem postījumiem, 

- subsīdiju piešķiršana bioloģiskajā lauksaimniecībā, 

- zivju atražošanas un aizsardzības pasākumu finansēšana, 

- kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums, 

- apmaiņa pret līdzvērtīgu zemi, 

- zemju izpirkšana, lai aizsargātu aizsargājamās platības. 

Līdztekus valsts budžeta līdzekļiem tiek lietoti arī citi dabas aizsardzības pasākumu 

finansēšanas avoti - Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības programmas 

mērķprogramma “Vides uzlabošana”. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas 

veicināšanai no 2004. gada ir pieejami Lauku attīstības programmas ieviešanai paredzēti līdzekļi. 



7. PLĀNOJUMA STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAI LIETOTO 

GALVENO PAMATPRINCIPU UN METOŽU APRAKSTS 

Stratēģiskais novērtējums veikts balstoties uz pamatnostādnēm, ka jebkura darbība, kuras 

rezultātā sistēmā tiek ievadīta vai no tās tiek ņemta enerģija, vielas, rada izmaiņas. Izmaiņu 

būtiskums ir atkarīgs gan no pašas sistēmas noturības (stabilitātes), kuru ietekmē tās veidojošo 

elementu struktūra un to savstarpējā mijiedarbība, kā arī no ārējo faktoru iedarbības veida, 

intensitātes, iedarbības ilguma un ietekmētās platības, kā arī šo faktoru mijiedarbības efekta. 

Veicot Plānojuma stratēģisko novērtējumu, tika izvērtētas paredzētās darbības un 

apzināta to iespējamā ietekme uz vidi. Ietekmes uz vidi analīzei izvēlēti svarīgākie vides aspekti 

– sugu daudzveidība, ainavas vizuālā vērtība, iedzīvotāju veselība, virszemes ūdeņu kvalitāte, 

piesārņojums. Plānotās darbības vērtētas: 

pēc to ietekmes ilguma: (1) īslaicīgs (5-10 gadi) vai (2) ilglaicīgs (vairāk par 10 gadiem); 

ietekmētās teritorijas lieluma: (1) lokāls, (2) reģionāls; 

ietekmes būtiskuma: ietekme (0) nebūtiska, (1) zema, (2) vidēja, (3) augsta. 

Ietekme uz sugu daudzveidību vērtēta pēc darbības radīto izmaiņu būtiskuma, salīdzinot 

ar vidi raksturojošo lielumu vērtībām pirms un pēc darbības uzsākšanas. Tā kā ietekme uz vidi 

daudzos gadījumos var būt arī pozitīva, tad būtiskuma novērtējumam izmantota atbilstoša zīme 

(+) vai (-), ja ietekme lielākā daļā gadījumu vērtējama kā pozitīva vai negatīva. Novērtējot 

ietekmes būtiskumu, sevišķi ņemts vērā vai un kā plānotā darbība ietekmēs Natura 2000 

teritorijas. 

8. PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS UN 

RISINĀJUMI BŪTISKO IETEKMJU MAZINĀŠANAI 

Plānojums paredz, ka Tumes pagastā nākotnē galvenie attīstības virzieni būs 

lauksaimniecība, mežsaimniecība, tūrisms. Plānotajā teritorijas izmantošanā nav paredzētas 

būtiskas izmaiņas salīdzinot ar teritorijas pašreizējo izmantošanu. 

No lauksaimniecības teritorijām atsevišķi izdalītas augstvērtīgās lauksaimniecības 

zemes, bioloģiski vērtīgi zālāji, kuros nav pieļaujama transformācija. Pārējām lauksaimniecības 

zemēm noteikti izmantošanas un apbūves noteikumi. 



Meža teritorijas sadalītas saimnieciskajos mežos un aizsargājamos mežos, kuru 

apsaimniekošanu nosaka mežu un īpaši aizsargājamo teritoriju izmantošanu regulējošie 

normatīvie akti. 

Ražošanas objektu apbūve plānota esošajās ražošanas teritorijās, kā arī atsevišķās 

bijušo ražošanas objektu un fermu vietās, kur ir saglabājušās būves un infrastruktūra. Derīgo 

izrakteņu (smilts un māla) atradņu teritorijas līdz ieguves uzsākšanai atļauts izmantot 

lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, izņemot apbūvi. 

Jaunas apbūves teritorijas plānotas tikai ciemu teritorijās, kur iespējams nodrošināt 

nepieciešamo komunālo, sociālo un transporta infrastruktūru. Plānojumā tiek noteiktas ciemu 

teritorijas, kurās plānots paplašināt savrupmāju apbūvi. Jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība 

paredzēta pie Tukuma pilsētas robežas. Paredzētā daudzdzīvokļu un savrupmāju apbūves 

teritorija ir turpinājums Tukuma pilsētas daudzdzīvokļu apbūves teritorijai. Vietās, kurām ir 

atbilstošs potenciāls, paredzēta tūrisma un rekreācijas objektu un infrastruktūras izvietošana, šo 

teritoriju sekundārā izmantošana - lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdenssaimniecība, viensēta. 

Kā rekultivējamas teritorijas noteiktas potenciāli piesārņotās vietas. 

Tabulā apkopotas un novērtētas iespējamo darbību ietekmes uz vidi pie nosacījuma, ja 

tiek ievēroti plānojumā noteiktie zemes izmantošanas un apbūves noteikumi. 

7. tabula 

Plānojuma īstenošanas ietekme uz vidi 

Ietekmes veidi 

Sugu 

daudzveidība 

Vizuālā 

ainava 

Piesārņojums 

Iedzīvotāju 

veselība 

Virszemes 

ūdeņu 

kvalitāte 

Darbības veidi 

ilgums 

platība 

būtiskumss 

ilgums 

platība 

būtiskums 

ilgums 

platība 

būtiskums 

ilgums 

platība 

būtiskums 

ilgums 

platība 

būtiskums 

1. Būvniecība 2 1 -1 2 2 -1 2 1 -1 2 1 +2 2 2 -1 

2. Tūrisma attīstība 2 2 -2 2 2 +1 2 2 -2 2 2 +2 2 2 -2 

3. Lauksaimniecība 1 1 -1 2 1 +1 2 2 -1 2 2 +1 2 2 -2 

4. Mežizstrāde 1 1 -1 2 1 -2 2 1 0 2 1 0 2 1 -1 

5. Ceļu rekonstrukcija 1 1 -1 2 1 +2 1 1 -1 2 2 +3 1 1 -1 

6. Derīgo izrakteņu 

ieguve 

7. Piesārņoto vietu 

rekultivācija 

1 1 -1 1 1 -2 2 1 -1 1 1 0 1 1 0 

2 1 +2 1 1 +2 1 1 +2 1 1 +3 2 1 +2 



Novērtējot plānotās un atļautās zemes izmantošanas ietekmi uz vidi, no tabulas redzams, 

ka vairumam Plānojumā paredzēto darbību ietekme uz vidi būs nebūtiska vai pozitīva. Ievērojot 

visus plānojuma un apbūves noteikumu nosacījumus, vides stāvoklis Tumes pagastā 

nepasliktināsies, gluži otrādi, vide tiks sakārtota. Kā nozīmīgākās tiešās ietekmes novērtējamas 

jaunas apbūves, kā arī tūrisma un rekreācijas attīstība. 

Uz bioloģisko daudzveidību negatīvu ietekmi var atstāt tūristu skaita palielināšanās. 

Mežizstrādes attīstība – potenciāli negatīva ietekme varētu būt privātajos mežos. LVM valdījumā 

esošajos mežos vides kvalitātes saglabāšanu nodrošina uzņēmuma vides aizsardzības politikas 

ievērošana. 

Var secināt, ka Plānojuma īstenošana nevar būtiski ietekmēt ne Natura 2000 teritoriju, ne 

visas pagasta teritorijas bioloģisko daudzveidību. 

Ņemot vērā vides aizsardzības mērķus un izvirzītās vides problēmas, Plānojumā noteikti 

pasākumi vides kvalitātes saglabāšanai. Iespējamie risinājumi, lai saglabātu un nepasliktinātu 

vides stāvokli, ņemot vērā vides aizsardzības mērķus un izvirzītās vides problēmas: 

upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanā; 

nepieļaut pļavu aizaugšanu ar krūmiem, veicinot pļavu apsaimniekošanu vai apmežošanu 

(izņemot bioloģiski vērtīgos zālājus); 

stimulēt zemes īpašniekus labas lauksaimniecības prakses ieviešanā, lai saņemtu ES tiešos 

maksājumus; 

novērst tūrisma attīstības negatīvo ietekmi uz vidi, veidojot infrastruktūru, tai skaitā pārdomātu 

tūrisma taku iekārtošanu, peldvietu labiekārtošanu, atkritumu savākšanas organizēšanu. 

Attīstīt tūrismu tikai tur, kur ir piemēroti resursi, infrastruktūra, perspektīva, nevis uz retu 

un biotopu rēķina; 

izvietot pārdomātu informāciju un izglītot iedzīvotājus par lieguma teritorijā sastopamo 

biotopu aizsardzību; 

visiem atkritumu ražotājiem slēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu; 

lai novērstu gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņošanas iespējamību, nepieciešams 

konservēt neizmantotos ūdens urbumus un likvidēt (tamponēt) bezsaimnieka akas. 

Nozīmīgs instruments iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi minimizēšanai ir 

normatīvajos aktos noteikto aizsargjoslu prasību ievērošana. Plānojumā visu veidu aizsargjoslas 

ir noteiktas un, kur to pieļauj mērogs, attēlotas grafiski. 



9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IESPĒJAMĀS ALTERNATĪVAS 

Iespējamā alternatīva – teritorijas plānojums Tumes pagastam netiek izstrādāts. Ja 

pagastam nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, tad būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi iespējas 

krietni paaugstinās. Svarīgākie iemesli – iespējama nesankcionēta būvniecība un aizsargjoslu 

prasību neievērošana. Plānojuma īstenošana atstās pozitīvu ietekmi uz vides un cilvēku dzīves 

kvalitāti Tumes pagastā: 

- plānojums ietver institūciju izsniegto nosacījumu ieteikumus; 

- nosaka ierobežojumus aizsargājamo teritoriju, dabas pieminekļu, kultūras pieminekļu, kā 

arī ainaviski vērtīgāko teritoriju izmantošanai; 

- nodrošina pārskatāmu informāciju par teritoriju, tās resursiem un izmantošanas iespējām; 

- spēkā esošs teritorijas plānojums ir pamats lēmumu pieņemšanai par teritorijas 

izmantošanu un nodrošina lēmumu pieņemšanas atklātumu; 

- teritorijas plānojums ir pamats investīciju piesaistei, arī rekultivējamo teritoriju un 

potenciāli piesārņoto vietu sanācijai. 

Teritorijas plānojuma izstrādāšanas nepieciešamību nosaka likums, tādēļ alternatīva, ka 

plānojums netiek izstrādāts, netiek sīkāk analizēta. 

Viena no alternatīvām plānojumam ir iespēja pārtraukt jebkādu saimniecisko darbību 

īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tomēr šī alternatīva nav uzskatāma par optimālu ne tikai 

pagasta attīstībai, bet arī pašām aizsargājamām teritorijām. 

10. PAREDZĒTIE PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA 

ĪSTENOŠANAS MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI 

Plānojuma īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 

157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Monitoringu veic 

nolūkā konstatēt teritorijas plānojuma īstenošanas tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi un lai 

noteiktu plānojuma grozījumu izstrādāšanas nepieciešamību. Tumes pagasta teritorijas 

plānojuma īstenošanas monitoringu plānots veikt reizi gadā, pagasta padomei izvērtējot 

attīstības programmas un teritorijas plānojuma izpildi. Reizi četros gados (pēc kārtējām 

pašvaldību vēlēšanām) teritorijas plānojumu izvērtē jaunievēlētā padome. 

Pašreiz pagasta teritorijā netiek veikts vides monitorings. Lai varētu novērtēt, prognozēt 

un minimizēt negatīvas ietekmes uz vidi, būtu nepieciešams izveidot vides monitoringa sistēmu. 



Monitoringa atskaiti vajadzētu sagatavot, kad būs veikta dabas aizsardzības plāna 

izstrādāšana dabas liegumam „Tumes meži”, lai varētu salīdzināt vai teritorijas plānojumam nav 

pretrunu ar izstrādāto dabas aizsardzības plānu. 

11. VIDES PĀRSKATA KOPSAVILKUMS 

Tumes pagasta teritorijas plānojums izstrādāts atbilstoši LR likumiem un MK 

noteikumiem, pagasta padomes lēmumiem, institūciju sniegtajiem nosacījumiem un 

konsultācijām. Vides stāvoklis pagastā vērtējams kā labs, pagastā nav dabai kaitīgu ražotņu vai 

objektu ar būtisku ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību. Plānojums paredz, ka Tumes pagastā 

nākotnē galvenie attīstības virzieni būs lauksaimniecība, mežsaimniecība, tūrisms. Plānotajā 

teritorijas izmantošanā nav paredzētas būtiskas izmaiņas salīdzinot ar teritorijas pašreizējo 

izmantošanu. Pagastā apzinātas un Plānojumā parādītas visas teritorijas ar ierobežojumiem vides 

aizsardzības nolūkā – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, pieminekļi un visu veidu 

aizsargjoslas. Plānojumā noteikta atļautā zemes izmantošana, kas cieši saistīta ar normatīvajos 

aktos noteikto Latvijas starptautisko saistību izpildi vides kvalitātes un bioloģiskās 

daudzveidības aizsardzības jomās. Teritorijas plānojums konkretizē, kā šīs prasības izpildīt un 

detalizē augstāka līmeņa plānojumus. 

Plānojumā paredzēto darbību ietekme uz vidi ir neitrāla vai pozitīva, jo netiek paredzēta 

saimnieciskās darbības attīstība lieguma tuvumā vai būtisks apbūves teritoriju palielinājums 

pagastā. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir izveidotas ar MK noteikumiem, uz to attiecas 

normatīvie akti un teritorijas plānojumā tiek ievērotas šo dokumentu prasības. 

Plānošanas dokumenta realizācija uzlabos vides stāvokli pagasta teritorijā, kā arī veicinās 

teritorijas sakārtotību, potenciālo resursu izmantošanu, vides un kultūrvēsturisko vērtību 

saglabāšanu. Savukārt, ja Plānojums netiktu īstenots, vides stāvokli varētu pasliktināt zemes 

īpašumu fragmentācija, normatīvo aktu neievērošana aizsargjoslās un aizsargājamās teritorijās, 

ainavas degradācija, patvaļīga būvniecība. 

Nozīmīgākās vides problēmas, kas perspektīvā varētu būt saistītas ar Plānojuma 

īstenošanu, ir tūristu skaita (līdz ar to arī transporta plūsmas, atkritumu daudzuma) pieaugums. 

Tūrisma infrastruktūras attīstība, vienlaikus veicinot komunālās, sociālās, transporta un sakaru 

infrastruktūras attīstību, varētu palielināt ietekmi uz vidi, toties radītu papildus iespējas teritorijas 

izmantošanai atpūtai un vides izglītībai dabā. Vides pārskatā ir parādītas iespējamās rīcības 

potenciālās ietekmes minimizēšanā.

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions