PASKAIDROJUMA RAKSTS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

JUMPRAVAS PAGASTA 

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 

2005 – 2017 

1.SĒJUMS 

PASKAIDROJUMA 

RAKSTS 

Pielikums 

VIDES PĀRSKATS

JUMPRAVAS PAGASTA TERITORIJAS 

PLĀNOJUMS 

2005. – 2017. 

APSTIPRINĀTS: 

Jumpravas pagasta padome 

2006.gada 19. aprīļa 

sēdes Nr. 4 lēmuma Nr. 2 

1. sējums 

PASKAIDROJUMA RAKSTS 

Pielikums 

VIDES PĀRSKATS 

Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētājs: 

I.Balodis 

Projekta izstrādes atbildīgais: 

A.Ūdris 

Izstrādātāja ainavu arhitekte: 

B. Zvīgule 

Jumpravas pagasta padome 

2006

Vides pārskats 

SATURS 

IEVADS ........................................................................................................................ 5 

1. PLĀNOŠANAS PROCEDŪRA.............................................................................. 6 

2. TERITORIJAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS............................................ 7 

2.1. Fiziski ģeogrāfiskais stāvoklis ....................................................................... 7 

2.2. Teritoriju vēsturiskā attīstība ......................................................................... 8 

2.3. Ģeoloģija....................................................................................................... 9 

2.4. Klimata raksturojums .................................................................................... 10 

2.5. Iedzīvotāji ..................................................................................................... 10 

3. PAGASTA VIDES KVALITĀTE UN DABAS RESURSI.................................... 11 

3.1. Vides pārskata sagatavošanas procedūras apraksts, informācija par 

iesaistītajām institūcijām ............................................................................... 11 

3.2. Vides kvalitāte............................................................................................... 12 

3.2.1. Gaiss.................................................................................................. 14 

3.2.2. Troksnis............................................................................................. 14 

3.2.3. Virszemes ūdeņu piesārņojums .......................................................... 15 

3.2.4. Atkritumi........................................................................................... 15 

3.3. Vides monitorings ......................................................................................... 16 

3.4. Dabas resursi................................................................................................. 17 

3.4.1. Zemes dzīles...................................................................................... 17 

3.4.2. Ūdeņi................................................................................................. 18 

3.4.3. Meži .................................................................................................. 18 

3.5. Īpaši aizsargājamās teritorijas........................................................................ 19 

3.5.1. Kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļi............................ 19 

3.5.2. Dabas teritorijas un objekti ................................................................ 20 

3.6. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi.......................................................... 22 

3.7. Riska objektu teritorijas................................................................................. 23 

4. PAGASTA STRUKTŪRA UN TĀS ELEMENTI ................................................. 28 

4.1. Pagasta apbūves struktūra.............................................................................. 28 

3


4.2. Transports un gājēju kustība .......................................................................... 29 

4.2.1. Autotransports ................................................................................... 29 

4.2.2. Dzelzceļa transports........................................................................... 30 

4.2.3. Upju transports .................................................................................. 30 

4.2.4. Velosipēdistu kustība......................................................................... 31 

4.3. Zaļā struktūra un atpūta..... ............................................................................ 31 

5. PAGASTA AINAVAS VĒRTĒJUMS.................................................................... 33 

5.1. Ainavas vērtējums......................................................................................... 34 

5.2. Nozīmīgākie skatu punkti un skati................................................................. 34 

6. JUMPRAVAS PAGASTA TERITORIJU ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA UN 

PRIEKŠLIKUMI.................................................................................................... 46 

6.1. Apbūves teritoriju attīstības priekšlikumi....................................................... 46 

6.2. Līnijbūvju teritoriju attīstības priekšlikumi.................................................... 49 

6.3. Dabas pamatnes teritoriju attīstības priekšlikumi ........................................... 50 

6.4. Atklātu publisko ārtelpu attīstības priekšlikumi ............................................. 51 

6.5. Pārējo teritoriju attīstības priekšlikumi .......................................................... 52 

7. TERITORIJU UN OBJEKTU AR ĪPAŠU STATUSU ATTĪSTĪBAS 

PRIEKŠLIKUMI.................................................................................................... 53 

8. TERITORIJAS PLĀNOJUMA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU 

UN VIDI .................................................................................................................. 54 

9. STRATĒĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS UZ VIDI.................................................... 55 

9.1. Pieteikums..................................................................................................... 55 

9.2. Lēmums ........................................................................................................ 55 

9.3. Procedūra ...................................................................................................... 55 

9.4. Problēmas, nesaistes...................................................................................... 56 

9.5. Teritorijas plānojuma ietekme uz vidi............................................................ 56 

10. KOPSAVILKUMS.................................................................................................. 57 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA .................................................................................... 58 

PIELIKUMI.................................................................................................................. 59 

4


IEVADS 

Jumpravas pagasta teritorijas plānojums (turpmāk – Plānojums) izstrādāts 

saskaņā ar LR „Teritorijas plānošanas likumu”, MK „Vietējās pašvaldības teritorijas 

plānošanas noteikumiem” Nr 883, Jumpravas pagasta padomes 2004.g.28.aprīļa 

lēmumu Nr.5 un 2004.g.28.jūlija rīkojums Nr.7 „Par Jumpravas pagasta teritorijas 

plānojuma izstrādi”. 

Jumpravas pagasta teritorijas plānojums balstās uz pašvaldības attīstības 

programmā (turpmāk Programmā) izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Teritorijas 

plānojums nosaka Jumpravas pagasta teritorijas pašreizējo un plānoto (atļauto) zemes 

izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus. Plānojuma paskaidrojuma rakstā nav 

atkārtota visa informācija, kas apkopota Programmā. Plānojums izstrādāts laika 

posmam līdz 2017.gadam. Plānojuma izstrādes gaitā veikta sabiedriskā apspriešana 

trijos posmos. 

Plānojumu izstrādāja Jumpravas pagasta padomes darba grupa, piesaistot 

padomes darbiniekus un speciālistus. Darba grupas sastāvs sekojošs: 

Vadītājs – A. Ūdris, pagasta padomes speciālists. 

Locekļi – V. Skraučs, pašvaldības aģentūras direktors; 

S.Kalniņa, pagasta zemes ierīkotāja; 

G. Jablonska, pagasta padomes galvenā grāmatvede; 

A.Lasis, deputāts; 

R. Saulītis, deputāts; 

V.Grūbe, būvvaldes vadītājs; 

V. Jaunzema, konsultante; 

I.Šlekone, lietvede 

B.Zvīgule, plānotāja; 

M.Lapiņa, plānotāja. 

Plānojuma izstrādē piedalījās speciālisti: 

Par Jumpravas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves saistošo 

noteikumu izstrādātāju piesaistīta arhitekte I.Miķelsone ( sertifikāta Nr. 0036). 

Darba grupa pateicas visiem padomes darbiniekiem, iestāžu vadītājiem, nozaru 

speciālistiem un iedzīvotājiem par atsaucību Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma 

izstrādē. 

5


1. PLĀNOŠANAS PROCEDŪRA 

Plānojuma izstrādes gaitā veikta sabiedriskā apspriešana 2posmos un 1. 

redakcijas pilnveidošana. Tā kā Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis 2005.g. 

12.aprīlī lēmumu Nr. 77-p par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras 

piemērošanu Jumpravas pagasta teritorijas plānojumam, ir izstrādāts Vides pārskata 

projekts, par kuru, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 157 punktiem 11. un 18., tiks 

informēta sabiedrība un uzklausīti viedokļi vienlaicīgi ar Plānojuma sabiedriskās 

apspriešanas II posmu. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika apkopoti Plānojuma 4. 

sējumā „ Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi”. 

Plānojumu izstrādājusi Jumpravas pagasta padomes darba grupa, piesaistot 

padomes darbiniekus un pagasta speciālistus. Darba grupas sastāvs uzrādīts ievadā. 

Vides pārskata sastādīšanā izmantots ainavu arhitektes Baibas Zvīgules 

diplomprojekts „Jumpravas pagasta ainavas attīstības koncepcija”. 

6


2. TERITORIJAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS 

2.1. Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums 

Jumpravas pagasts atrodas Viduslatvijas nolaidenuma vidusdaļas (Daugavas 

labā krasta) DA malā uz ledāja kušanas ūdeņu saguldītiem veidojumiem, - zemiem, 

nenoteiktas formas morēnas paaugstinājumiem ar kopēju nolaidenumu uz Daugavas 

upes labo krastu. 

Pagasts atrodas vidēji 65 – 75 km attālumā no Rīgas. Pagasta centrs – Jumpravas 

ciems atrodas arī pagasta centrā un tālākās teritorijas ir 10 – 15 km attālumā. Pagasta 

perimetrs ir apmēram 60 km, no tiem ap 13 km pa Daugavu, un robežojas ar 4 

pašvaldībām: 

• rietumos ar Lielvārdes novadu; 

• ziemeļos ar Lēdmanes pagastu; 

• austrumos ar Skrīveru pagastu; 

• dienvidos ar Birzgales pagastu (robeža pa Daugavu). 

Pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī tuvāko pilsētu attālums attēlots 2.1. attēlā. 

Daugavas upes ieleja samērā lēzena, visā upes garumā šī pagasta teritorijā 

pamatiežu atsegumi zemi, praktiski neveido terases kā citviet Latvijā. Vienīgā 

Daugavas senā gultne – senleja apmēram 0,5 km platumā un 3,5 km garumā atrodas pie 

Viņķelmanes parka un turpinās gandrīz līdz Dzelmēm. 

2.1. att. Pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis 

7


2.2. Teritoriju vēsturiskā attīstība 

Jumpravas (Jumpravmuižas) vārds rakstos rodams jau ļoti sen – kopš 13.gs. 

vidus. 1259. gadā bīskaps dāvina dažus gadus iepriekš dibinātajam Rīgas Cisterciešu 

sieviešu klosterim zemes, gan tieši Rīgas tuvumā, gan tālākā apkaimē – pie Lielupes 

un arī aiz Lielvārdes. Lai atšķirtu klostera īpašumus, tos, kas atrodas pie Lielupes, sāka 

saukt par Jumpravu, pie Rīgas patrimonialapgabala – par Mazjumpravu, bet zemes aiz 

Lielvārdes – par Lieljumpravu. Drīz arī radusies Jungfernhof – Jumpravmuiža. Senvācu 

dialektā vārds „Jungfer” nozīmē „jaunava”, un no šī vārda cēlies vēlākais 

„Jungfernhof” nosaukums, ko latvieši pārdēvējuši vienkārši par Jumpravu. 

Līdz ar Lieljumpravas veidošanos 13. gs. Lieljumpravā ir arī baznīca. Nav 

zināms, kur tā atradās, tāpat kā nav zināms, kur bija klostera celtnes. Zināms, ka līdz ar 

muižas saimniecības veidošanos, uzcelta kapella Daugavas malā. Esošajā vietā baznīca 

kā koka celtne uzbūvēta 1741. gadā. 

Muiža, baznīca kā arī apmēram 95% saimniecības tika nopostītas 1. pasaules 

kara laikā. 

1922. gadā tiek uzcelta pagastmāja. 

1926. gadā atjauno baznīcu. 

1927.gadā – dzelzceļa stacijas atklāšana, sāk veidoties Jumpravas ciems. 

1935. gadā Jumpravas pagasta platība bija 11 000 ha. 1945.g. pagastā izveidoja 

Jumpravas, Drujasgala un Dzelmes ciemu. 

Pašreizējais Jumpravas centrs sāka veidoties pēc 1972. gada, kad tika 

apstiprināts ciemata perspektīvās paraugsaimniecības „Ogre” projekts un ciemats sāka 

iegūt savu vizuālo savdabību ar sarkano dakstiņu jumtiem un individuālajām 

dzīvojamām mājām. 20. gadsimta sākumā vairs nesaka un neraksta Lieljumprava, bet 

vienkārši - Jumprava. Šis vārds kļūst par pagasta oficiālo nosaukumu. 

Adminstratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā agrākā Jumpravas pag. Z daļa 

iekļauta Lēdmanes pagastā, bet Jumpravas pagastam pievienota Skrīveru pagasta DR 

mala. 

Jumpravas dižākā rota bijusi un būs tās sakoptība un cilvēki, kas ciemā 

dzīvojuši un vēl dzīvos. Visus šos gadus mūs ir priecējuši labi iekopti zālieni, 

košumkrūmi un puķes, ne velti 1996. gadā Jumprava ir izpelnījusies Vidzemes zonas 

sakoptākā pagasta godu. 

8


1999. gadā pagastam tika apstiprināts ģērbonis un karogs.Ģērbonī attēlota 

senākā pagasta celtne – baznīca, kuru iekļauj liepu lapu rindas, kuras simbolizē liepu 

alejas ceļu, savienojot Dzelmes ar Jumpravu. 

2.3. Ģeoloģija 

Teritorijas zemes dzīļu ģeoloģiskās uzbūves izvērtēšanai ir liela nozīme teritorijas 

plānošanas veikšanai, lai nodrošinātu zemes un zemes dzīļu resursu saprātīgu 

izmantošanu un aizsardzību, izprastu gruntsūdens piesārņošanās iespējamības 

(hermētiskuma) un seismisko procesu darbības bīstamības draudus. Pagasta ģeoloģiskās 

vides raksturojumam izmantota SIA “Ģeoloģiskais un ģeofiziskais centrs” Ogres rajona 

izpētes materiālu pārskats par tēmu “ Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un 

priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem”. 

Turpmāk aplūkosim Jumpravas pagasta ģeostruktūru izvietojumus un ģeoloģiskā 

griezuma galvenos kompleksus. 

Kristāliskais pamatklintājs sastāv no seniem kristāliskiem iežiem. Tos veido 

metamorfizēti vulkāniskie un agrā proterozoja un vēlā arhaja ieži. Kristāliskā 

pamatklintāja ieži ieguļ praktiski vertikāli un ir sašķelti ar daudziem pārrāvumiem – 

lūzumiem. Liela daļa lūzumu iespiežas arī augstāk nogulumiežu segā. Lūzumus iedala 

tektoniski aktīvos un neaktīvos. Jumpravas pagasts atrodas starp Rietumu un Centrālo 

seismiski aktīvo lūzumu. 

Pirmskvartāra nogulumiežu komplekss, kuru veido ieži, kas ir dažādās pakāpēs 

diaģenetizēti jūras, piekrastes un lagūnas izcelsmes karbonātiski ieži, kuri saguļ 

praktiski horizantāli. Šī nogulumiežu pārbīde Jumpravas pagasta centrālajā daļā ir daļēji 

noslēgta lokāla struktūra – antiklināla kroka. Kompleksa augšējā devona sistēmā jau 

notiek saimnieciskā darbība – minerālūdens resursu, dzeramā ūdens un dolomītu ieguve. 

Daugavas upes krastos sastopami devona sistēmas augšējo iežu dabiski atsegumi. 

Augšējo ūdens horizontu pjezometriskais ūdens līmenis pazeminās rietumu virzienā. 

Kvartāra nogulumu komplekss sastāv no irdeniem kvartāra nogulumiem, kas 

veidojušies kontinentālos apstākļos. Kvartāra nogulumu segas uzbūve ir sarežģīta – 

strauji mainās biezumi un dažādie iežu ģenētiskie tipi, ko nosaka noguluma uzkrāšanās 

apstākļi un devona iežu virsmas īpatnības, jo tie pārklāj augšdevona iežu nelīdzeno 

virsmu. Iežu veidošanās vecuma intervāls sākas pirms dažiem desmitiem tūkstošiem 

9


gadu un turpinās līdz mūsdienām. Raksturīgākie mūsdienu nogulumi ir kūdra un upju 

palieņu aluviālie nogulumi. 

Magnētiskā un gravitācijas lauku anomālijas zināmā mērā ietekmē dabas 

procesus un arī cilvēku darbību un veselību . 

2.4. Klimata raksturojums 

Jumpravas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas nolaidenumā. 

Pagasta D daļa izvietojusies Daugavas ielejā. Daugavas upes hidroloģiskie novērojumi 

regulāri notiek no 1881.gada. Ilggadējā vidējā caurtece gadā ir 620 m 3 /s, maksimālā 

reģistrētā 1931.gada pavasarī 8600 m 3 /s, minimālā caurtece 1939.gadā 60 m 3 /s, vidējā 

gada notece 21 km 3 . Maksimālos plūdos iespējami lokāli applūdumi. Plūdos ar 

caurplūdes 1% varbūtības pārsniegšanu nodrošinājumu iespējamais ūdens līmenis pie 

Dzelmēm var sasniegt 35,12 m virs jūras līmeņa. 

Ziemā valdošie vēji ir dienvidu un dienvidrietumu, bet vasarā - rietumu un 

ziemeļrietumu. 

Gada vidējā temperatūra ir 5,6 ºC. Janvāra vidējā temperatūra svārstās no –6,1 

0 C līdz –1,2 0 C, minimālā novērotā –37,0 ºC, jūlija mēneša vidējā temperatūra no 16 0 C 

līdz 19,4 0 C, maksimālā novērotā 33,5 ºC. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir samērā 

stabils no 600 līdz 660 mm, bet dienu skaits gadā, kurās ir nokrišņi – no 117 līdz 144. 

2. 5. Iedzīvotāji 

Jumpravas pagasta teritorijas platība 87,44 km 2 . Pašlaik Jumpravas pagastā 

iedzīvotāju skaits ir 2160, tai skaitā Jumpravas ciemā – ap 1320, dzelmes ciemā – ap 

200. Apdzīvotība pagastā vidēji ir 24,7 iedz./km 2 . (Latvijā vidēji 36 iedz/ km 2 ). 

10


3. PAGASTA VIDES KVALITĀTE UN DABAS 

RESURSI 

3. 1. Vides pārskata sagatavošanas procedūras apraksts, 

informācija par iesaistītajām institūcijām 

Pagasta raksturojums detalizēti aprakstīts Programmā. Šinī sējumā minēti tikai dati, 

kas nepieciešami Plānojumam. 

Vides aizsardzību valstī nodrošina LR likumi – “ Par vides aizsardzību”, “ Par 

īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, “Aizsargjoslu likums”, “Par pašvaldībām” u.c., 

un atbilstošie MK Noteikumi un citi normatīvie dokumenti. 

Jumpravas pagasta Vides pārskats ir sagatavots atbilstoši Ministru Kabineta 

23.03.2004. noteikumiem Nr. 157. „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi 

stratēģiskais novērtējums” un likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (pieņemts 

30.05.2001.), ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 12.03.2004.), kā arī Vides 

pārraudzības valsts biroja 2005. gada 12. aprīļa lēmumu Nr. 77 – p „Par stratēģiskās 

ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” plānošanas dokumentam 

„Jumpravas pagasta teritorijas plānojums 2005-2017. gadam”, kā arī sekojoši Vides 

aizsardzības regulējošie normatīvie akti : 

• LR likums „Par vides aizsardzību” (06.08.1991. groz. 22.05.1997., 20.06.2000., 

20.12.2001., 24.10.2002., 15.05.2003., 07.04.2004.) 

• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas 

noteikumi Nr 415 (22.07.2003.) 

• Noteikumi par gaisa kvalitāti Nr. 588 (21.10.2003.) 

• Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru Nr. 162 

(08.04.2003) 

• Vides trokšņa novērtēšanas kārtība Nr 597 (13.07.2004.) 

• Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība Nr. 

483. (20.11.2003., groz. 28.10.2003.) 

• Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi Nr. 45 

(30.01.2001.) 

11


• Kārtība kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi Nr. 87 

(20.02.2004.) 

• NATURA 2000. 

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tika iesaistīta Valsts meža 

dienesta Ogres virsmežniecības ekoloģe I. Grīsle, LU vides zinātnes maģistrantūras 

studente B. Zvīgule, kā arī tika apkopota Vides valsts biroja, Vides ministrijas Vides 

aizsardzības departamenta, Valsts meža dienesta Ogres virsmežniecības u.c. institūciju 

izsniegtā informācija. 

Pagasta raksturojums detalizēti aprakstīts Programmā. Šinī sējumā minēti tikai 

dati, kas nepieciešami Plānojumam. 

3. 2. Vides kvalitāte 

Vides kvalitāte ir uzskatāma par priekšnosacījumu cilvēka saimnieciskajai 

darbībai, veselībai, atpūtai un biotopu pastāvēšanai. Tā ir faktors, kas ietekmē dzīves 

kvalitāti, nacionālo vērtību un resurss, kurš tuvākajā laikā kļūs par valsts un reģionu 

attīstības faktoru. 

Salīdzinot ar daudzām Latvijas pilsētām un ciemiem, Jumpravā nav nevienas 

videi kaitīgas lielas ražotnes. Mazās ražotnes ar videi kaitīgiem izmešiem: 

centrālapkures katlu mājas, degvielas uzpildes stacijas, kokogļu ražotne ir reģistrētas 

Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, kura izsniegusi darbības atļaujas un seko vides 

piesārņojuma kontroles mērījumu rezultātiem, lai netiktu pārsniegti pieļaujamie 

normatīvi. 

Galvenie piesārņojuma avoti pagastā ir dzelzceļa un autotransports, kā arī izmeši 

no katlu mājām un ražošanas objektiem. 

Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ūdens padevi, ir izsniegtas atļaujas un tiek 

kontrolēta nosacījumu izpilde. 

Centralizētās ūdens apgādes vajadzībām izmantotie un perspektīvā izmantojamie 

pazemes ūdeņi atbilst Valsts noteiktajam standartam, taču to izmantošanai ir 

nepieciešamas ūdens kvalitātes uzlabošanas sistēmas paaugstinātā dzelzs savienojumu 

satura pazemināšanai. 

Dzeramā ūdens testēšanas pārskata Nr. 894-0712/1-2005”) kopija pievienota 4. 

pielikumā. 

12


Meži pagastā ir ekoloģiski tīri, kuros daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts ar 

aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem. 

Lai uzlabotu vides kvalitāti, pirmkārt, jāizveido aizsargstādījumi ap vides 

kvalitātes apdraudošajiem objektiem – autoceļiem, dažādām saimnieciskām zonām, kuri 

aizsargātu no izplūdes gāzēm. 

Jumpravas pagasta teritorijas piesārņotās vietas 

N.p.k. Īpašuma nosaukums Īpšuma 

kadastra 

Nr. 

1. Auriķi (lielferma) 7448-002- 

0076 

2. Dzintari (darbnīcas) 7448-002- 

0209 

3. Atvari (DUS) 7448-002- 

0197 

4. Bijušā CNK mēslu krātuves 7448-002- 

(CSA izgāstuve) 

0347 

5. Ķezberes (minerālm.nol.) 7448-002- 

0095 

6. Mauriņi (DUS, darbnīcas) 7448-002- 

0005 

7. Karjers”Jumprava”(DUS) 7448-002- 

0066 

8. Papardes (cūku ferma) 7448-002- 

0023 

9. Baltiņi (siltumnīcas) 7448-002- 

0101 

Īpašnieks 

Lablaika 

Mārīte 

Zālītis Edvīns 

Pauliņš Alberts 

Jumpravas pag. 

pašvaldība 

Stolere Gunta 

Balodis Imants 

Barbare Lolita 

Rīgas komb. 

lopbar. rūpn. 

Baltā Gita 

Piezīmes 

3.1. tabula 

Aizkraukle, Skolas 

iela 2-13 

Jumprava, „Dzintari” 

Jumprava, Saules iela 

1 

Jumprava, Daugavas 

iela 6 

Salaspils, Rīgas iela 

12-49 

Jumpravas pag., 

”Kadiķi” 

Ogre,Brīvības iela 

111-18 

Rīga, Gaujas iela 5A 

Jumpravas 

„Veclaimiņi” 

13


3. 2. 1. Gaiss 

Galvenie piesārņojuma 

avoti pagastā ir transports, kā arī 

izmeši no katlu mājām un 

ražošanas objektiem (skat. 3.1. 

att.). 

Latvijas mērogā lielāko 

gaisa piesārņojuma daļu (67%) 

rada tieši transporta līdzekļi, un, 

domājams, situācija Jumpravas 

pagastā īpaši neatšķiras no kopējās 

situācijas valstī. Tas izskaidrojams 

ar to, ka, pieaugot iedzīvotāju 

labklājībai, pieaug arī automobiļu 

skaits un līdz ar to arī gaisa 

piesārņojums, īpaši ar slāpekļa 

oksīdiem. 

3.1. att. Viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem 

Autotransporta izplūdes gāzu sastāva kvalitatīvo uzlabojumu var panākt ar 

pāreju no naftas produktiem uz citu, videi draudzīgu degvielu. 

Dzelzceļa vides piesārņojumu var samazināt kravas un daļēju pasažieru 

transporta pārveidošanu uz elektrovilkmi. 

3. 2. 2. Troksnis 

Jumpravas pagastā lielākie trokšņa avoti ir dzelzceļš un autotransports, īpaši 

galvenais autoceļš A6 Rīga – Daugavpils. Dzīvojamā apbūve gar dzelzceļu pārsvarā 

atbilst normatīvos (LBN) noteiktajam attālumam 100 m no malējās sliedes, lai gan nav 

mērījumu datu par dzelzceļa transporta radīto trokšņu līmeņa atbilstību sanitārajām 

prasībām aiz šiem 100 metriem. 

Pie citiem trokšņu avotiem pagastā pieder atsevišķi izkliedēti ražošanas objekti, 

lai gan nav mērījumu datu par to radīto trokšņu līmeni un izplatības areālu. 

14


Trokšņa līmenis blīvi apdzīvotās vietās trešā autoceļa un dzelzceļa tuvumā 

iespējams mazināt ar aizsargsienām. Šinī plānojumā, kā arī institūciju sniegtajos 

atzinumos tādas nav paredzētas. 

3. 2. 3. Virszemes ūdeņu piesārņojums 

Ūdensteču piesārņojums Jumpravas pagastā lielā mērā ir atkarīgs no 

piesārņojuma apjoma, kas ūdeņos nokļūst no teritorijām ārpus pagasta, taču arī pats 

pagasts atstāj ietekmi uz ūdens kvalitāti. 

Ūdenskrātuvē nonāk arī daļa neattīrīto notekūdeņu no privātajām mājām, kuras nav 

pieslēgtas centralizētam kanalizācijas tīklam (skat. 3.2. att). 

3.2. att. Daugavas piekrastes joslas eitrofikācija 

3. 2. 4. Atkritumi 

Kopumā pagasta atkritumu apjoms pieaug līdz ar ekonomiskās situācijas 

uzlabošanos. Jumpravas pagastā atkritumus apsaimnieko AS „HOETIKA – ATU”, ar 

kuru līgumu slēgusi Jumpravas pašvaldības aģentūra. Izvedamo apjomu kopējais 

15


apjoms 1700 – 2000 m 3 /gadā. Reālais producētais atkritumu daudzums ir lielāks, jo 

dažādu iemeslu dēļ visi atkritumi netiek savākti. Tas izskaidrojams ar iedzīvotāju 

nabadzību un zemo apziņas līmeni. Tā sekas ir privātmāju rajoniem pieguļošo mežu 

piesārņošana ar sadzīves atkritumiem. 

3.3. Vides monitorings 

Pēc LVĢMA sniegtās informācijas Jumpravas pagastā nav vides monitoringa 

staciju. 

Pagastā atrodas pazemes ūdeņu monitoringa punkti: 

• DUS Daugavpils šosejas 74. km., gruntsūdeņi 2 reizes gadā; 

• DUS Dzelmēs, 3 dziļurbumos, 2 reizes gadā; 

• DUS „Priežkalni”, gruntsūdeņi, 2 reizes gadā, 

• ūdens ieņemšanas ietaises Jumpravas ciemā, 

• ūdens ieņemšanas ietaises Dzelmēs. 

Ūdens paraugu ņemšanu un analīzi veic „Vides konsultāciju birojs”. 

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža monitoringa sistēmā Jumpravas pagasta 

teritorijā parauglaukumu nav. Ogres virsmežniecības parauglaukumi ir Lēdmanes 

pagastā un Aizkraukles virsmežniecības parauglaukumi Skrīveru pagastā. 

Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma process parādīja, ka Jumpravas 

pagastā trūkst aktuālu un ticamu datu un informācijas par: 

• virszemes ūdens kvalitāti; 

• meža ekosistēmu stāvokli; 

• teritorijas bioloģisko daudzveidību. 

Izvērtējot augstāk minēto, Vides pārraudzības valsts birojs rekomendējis 

Jumpravas pagasta padomei sagatavot un iesniegt birojam monitoringa pārskatus 2009., 

2013. un 2017. gadā. 

16


3. 4. Dabas resursi 

3.2.tabula 

Pagasta teritoriju sadalījums pa zemes lietošanas veidiem 

Pagasta zemes sadalījums pa 

ha % 

lietošanas mērķiem un teritorijām 

Lauksaimniecībā izmantojamā 3800,8 43,5 

Tai skaitā meliorēta 3011,9 79,2 

Meži 3690,8 42,2 

Krūmāji 132,6 1,5 

Purvi 3,6


• smilts-grants un oļu iegulas atrodas pagasta dienvidos, tie pamatā ir kvartāra 

aluviālie nogulumi gar Daugavas malu virs Salaspils un Daugavas svītas. Pēc 

ģeoloģiskās izpētes materiāliem ir pieci grants - smilts karjeri. Tie uzrādīti kartē 

„Jumpravas pagata teritorijas pašreizējā izmantošana”. 

3. 4. 2. Ūdeņi 

• bagātīgi dzeramā ūdens ieguves avoti no D3pl, D3dg, D3ar un D3am 

horizontiem 45 – 115 m dziļumā un no smilts nogulumiem līdz 12 m dziļumā.; 

• ievērojami virszemes ūdens resursi ir Daugavas upe, kas ir Ķeguma HES 

ūdenskrātuves vidus daļa, 

apmēram 13 km garumā 

(skat. 3.3. att.) Pagastā ir arī 

mazās upītes: Kaibala, 

Gribuļupe, Rite un Plēšupīte, 

kā arī vaļējie meliorācijas 

grāvji. Platība zem ūdeņiem 

ir 467,5 ha, kas sastāda 5,35 

% no pagasta kopējās 

3.3. att. Daugavas – viens no skaistākajiem ūdens 

platības. 

resursiem pagastā 

3. 4. 3. Meži 

Jumpravas teritorijā meži aizņem 3692,3 ha jeb 42,2 % platības, tā ir bagāta ar 

dabas pieminekļiem – dižkokiem. No tiem 2 ir valsts aizsargājamie dabas objekti un 

pārējie ir vietējas nozīmes aizsargājamie dabas objekti. No augu valsts aizsargājamie ir 

daudzgadīgā mēnesene, jumstiņu gladiola, augstais gaiļpiesis un dzegužpuķe, nogāžu un 

primārie meži. Pagasta mežu masīvos arī ir aizsargājamie augi, kuru atrašanās vietu 

inventarizāciju valsts mežos kopš 2002.g.veic sertificēti speciālisti, kuri izvērtēs biotopu 

un saudzes kvartālu un mikroliegumu izveidošanas nepieciešamību. 

Šajos mežos dzīvo arī Latvijā sastopamie savvaļas dzīvnieki, kā arī sastopami 

aizsargājamie augi. 

18


Valsts meža biotopu inventarizācijas rezultātā uz 2005.gada 1.janvāri turpmākai 

izpētei ir ierosināti 46 dabisko mežu biotopu nogabali, kopā 2108,7 ha platībā, kā arī 25 

īpaši aizsargājamie iecirkņu nogabali, kopā 18,5 ha platībā. Tie uzrādīti kartē „Jumpravas 

pagasta teritorijas pašreizējā izmantošana”. 

3. 5. Īpaši aizsargājamās teritorijas 

Jumpravas pagasts ir bagāts ar kultūrvēsturisko un dabas mantojumu. Šeit ir 

atrodami valsts nozīmes vēstures objekti, dabas objekti, dabas liegums, mikroliegums, 

dabiska meža biotopi un cilvēku veidotas ekspozīcijas. 

3. 5. 1 Kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļi 

Daugava un tās tuvākā apkārtne jau no seniem laikiem bijusi nozīmīga satiksmes 

maģistrāle, tāpēc tās krastos ir daudz arheoloģisko atradumu. 

Saskaņā ar valsts kultūras pieminekļu inspekcijas datiem Jumpravas pagasta 

teritorijā atrodas viens valsts nozīmes kultūras piemineklis: 

3.3. tabula 

Valsts 

Pieminekļu Pieminekļu veids Pieminekļu Atrašanās vieta 

aizsardzības Nr. vērtības grupa 

nosaukums 

1830 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielrutuļu senkapi Ogres raj. 

Jumpravas pag. 

pie Kalējiem un 

Lielrutuļiem 

Bez tam pagasta padomes uzskaitē ir: 

• Vēstures piemineklis – Jumpravas luterāņu baznīca. Tā celta 1926. gadā, bet 

savu tagadējo izskatu ieguvusi 1998. gadā. 

• Vēstures piemineklis – Dīnamarkas robežakmens (2,7 m garš, 1,8 m plats, 

1,8 m augsts), tajā ir iekalts krusts aplī – bīskapa īpašuma zīme, tāpat arī otrs 

bīskapa varas simbols – sakrustots bīskapa zizlis ar zobenu. Mūsdienās akmens 

iezīmē Lielvārdes novada, Lēdmanes un Jumpravas pagastu robežpunktu. 

• Vairākās vietās atrodas 1. pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi – pie 

„Bērstelēm”, “Briežgalvām”, “Gaiļiem”, “Lūkiem”, “Rezgaļiem”, “Veidēm”. 

19


• Jumpravā atklāts piemineklis staļinisma represiju upuriem. 

Valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi izdalīti ar mērķi saglabāt to 

zinātnisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību zinātnes, izglītības un kultūras 

vajadzībām. 

Valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu apsaimniekošana jāveic atbilstoši 

likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (12.02.1992.), tiem noteiktas 

aizsargjoslas saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu”. Aizsargjoslas uzrādītas kartē 

“Jumpravas pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”. 

3. 5. 2. Dabas teritorijas un objekti 

Jumpravas pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis un Daugavas tuvums nosaka dabas 

daudzveidību pagastā. 

1977. gadā Jumpravas pagastā veikto dižkoku apsekošanas rezultātā reģistrēti 5 

dižkoki, kuri apstiprināti ar Latvijas PSR MP 15.04.1977. lēmumu Nr. 241 “Par valsts 

aizsargājamo Latvijas PSR teritorijā esošo dabas objektu apstiprināšanu”: 

• Nr. 3. Pelēkais riekstkoks pie Vekteru mājām (2 koki). 

• Nr. 4. Amūras korķakoks pie Vekteru mājām. 

• Nr. 13. Parastā priede pie Ciņu fermas. 

• Nr. 14. Parastais ozols pie Akmentiņu mājām. 

• Nr. 15. Parastā liepa pie Tentēnu mājām. 

Pašvaldība uzskata, ka Liepu aleja Dzelmēs ir kā simbols Jumpravai un ir 

iekļaujama dabas pieminekļu statusā. 

Bez dižkokiem šeit atrodas vēsturiskas dabas teritorijas, kas piešķir pagastam 

ainavisko telpu: 

• Viņķelmanes parks. 

• Lieljumpravas muižas parks. 

• Jumpravas “Gaiļu” dabas taka – skaisti izveidotas dabas takas. 2002. gadā 

sakoptākais mežs Latvijā. 

Pagasta teritorijā ir arī ļoti daudzveidīga augu valsts. No augu valsts 

aizsargājamie ir daudzgadīgā mēnesene, jumstiņu gladiola, augstais gaiļpiesis un 

dzegužpuķe. 

20


Pagasta teritorijā atrodas īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijas – liegums 

„Daugava pie Kaibalas”, izveidots ar 

MK noteikumiem Nr. 212 pielikums Nr. 

265 (15.06.1999.), un mikroliegums 

„Dzelmes”, izveidots ar lēmumu Nr 4 

„Par mikrolieguma izveidošanu 

Daugavas labā krasta nogāzē Ogres 

rajona Jumpravas pagastā” (25.11.2002.) 3.4. att. Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” 

(skatīt 1. pielikumu). Bez tam Valsts meža dienesta Ogres virsmežniecība veic izpēti 

par aizsargājamiem mežu biotopiem valsts mežos. 

Visas šīs teritorijas parādītas kartē „Jumpravas pagasta teritorijas esošā 

izmantošana”. 

Šo teritoriju izmantošana veicama saskaņā ar LR likumiem „Par īpaši 

aizsargājamām dabas teritorijām”, „Sugu un biotopu aizsardzības likums” un 

atbilstošiem MK Noteikumiem: 

• Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi”, 

• Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas 

noteikumi”, 

• Nr.421 „Par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”, 

• Nr.189 „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”. 

Dabas lieguma un mikrolieguma atrašanās Daugavas upes teritorijā, ierobežo 

tūrisma un atpūtas aktivitātes. 

Dažādu pētījumu gaitā ir atklātas vairākas aizsargājamās augu un dzīvnieku 

sugas. 

Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” (skat. 3.4. att.) atrodas Daugavas upes 

teritorijā (skatīt 2. pielikumu). Kā aizsargājamā suga 

noteikta – ziemeļu gulbis (Cygnus Cygnus)(skat. 3.5. 

att.). Teritorijai pastiprināti ir antropogēnā ietekme. 

Netālu no dabas lieguma Dzelmes ciema teritorijā – 

atrodas autoceļš A6 ar auto stāvlaukumu un intensīvu 

cilvēku plūsmu. Plānošanas dokumenta izstrāde paredz 

3.5. att. Ziemeļu gulbis (Cygnus Cygnus) 

21


ierobežot teritorijas atļauto izmantošanu, tai skaitā ūdenstūrismu. Šāda veida 

nekontrolēta ietekme rada izmaiņas florā un faunā. Dabas liegums ir iekļauts Natura 

2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju) sarakstā. 

Nelielu pagasta teritoriju aizņem mikroliegums „Dzelmes”. Īpaši aizsargājamās 

sugas mikroliegumā „Dzelmes” - Atvašu saulrietenis -Jovibarba sobolifera, Ženēvas 

cekuliņš- Ajuga gevenensis, u.c. mazāk nozīmīgas. 

Dabiska meža biotopi mūsu mežos sastopami reti, jo intensīvas 

mežsaimnieciskās darbības rezultātā dabiskie meži ir pārveidoti un piemēroti 

saimnieciskajām vajadzībām. Visvairāk dabisko meža biotopu ir pārmitrajos meža 

augšanas apstākļu tipos. Pie īpaši aizsargājamām sugām mežu platībās tiek pieskaitīti 

dažādu sugu ķērpji, sūnas, bezmugurkaulnieki. Sīkāks aizsargājamo sugu iedalījums un 

dabisko meža biotopu izvietojums sniegts 3. pielikumā. 

Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma izstrādi negatīvi ietekmē tas, ka ne 

liegumam, ne mikroliegumam nav izstrādāti „Individuālie izmantošanas un aizsardzības 

noteikumi” un „Dabas aizsardzības plāni” 

3. 6. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi 

Dabas noplicināšanas process pasaulē pēdējā gadsimtā daudzas vietas ir novedis 

līdz katastrofālam stāvoklim. Eiropas valstis jau sen ir nonākušas pie atziņas, ka 

stāvoklis ir glābjams tikai sadarbojoties starptautiskā mērogā. Ir radītas vairākas 

starptautiskas dabas aizsardzības konvencijas, organizācijas, projekti, kas nosaka 

pasākumus dabas vērtību saglabāšanai gan visā pasaulē, gan atsevišķos reģionos. 

Eiropas Savienības (ES) valstis ir apņēmušās ievērot ES dabas aizsardzības likumu 

(direktīvu) prasības. Šajā kontekstā Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma mērķis ir 

ievērot tos principus, kas ir īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas 

pamatā, videi draudzīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības pamatā. Visciešākā 

saskare Jumpravas pagastam ir ar ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu NATURA 

2000, kurā ir iekļauts dabas liegums „Daugava pie Kaibalas”. 

22


3. 7. Riska objektu teritorijas 

Pie riska teritorijām var pieskaitīt teritorijas, kurās ar lielāku varbūtību nekā 

pārējās teritorijās cilvēku dzīvība un veselība, kā arī īpašumi var tikt apdraudēti dabisku 

vai antropogēni izraisītu katastrofu rezultātā. Jumpravas pagastā pie šādām teritorijām 

pieskaitāmas plūdu zonas, dzelzceļa un autoceļa apkārtne, kā arī citas teritorijas. 

Jumpravas pagastā vērā ņemami sekojoši riski: 

• tehniskie, kuri var radīt draudus iedzīvotāju labsajūtai, veselībai vai dzīvībai; 

• ekoloģiskie, kuri var negatīvi ietekmēt vidi. 

Tehniskie riski: 

• Transporta riski. Jumpravas 

pagastu šķērso starptautiskas 

nozīmes dzelzceļš Rīga – Daugavpils 

– Maskava. Dzelzceļš tiek izmantots 

pasažieru un kravu transportam. 

Caur pagasta centru tiek transportēti 

gan naftas produkti, gan ķīmiskie 

reaktīvi, tādēļ dzelzceļš ir jāuzskata 

par paaugstināta riska objektu. 

3.6. att. Valst nozīmes autoceļš (A6) 

Arī pa galveno autoceļu A6 Rīga – Maskava, kas šķērso pagastu, tiek pārvadātas 

ugunsnedrošas un sprādzienbīstamas kravas (skat. 3.6. att.). 

Ir tikai viena apzīmēta gājēju pāreja. Autoceļu zemes nodalījuma joslas netiek 

koptas, apaugumi aizsedz redzamību un palielina bīstamību. 

Minēto iemeslu dēļ arī autoceļam nepieciešams veikt riska analīzi, lai noteiktu 

riska zonas lielumu. 

• Elektrolīniju riski. Pagasta teritoriju šķērso dažas augstsprieguma (330kV; 

110kV un 20kV) un daudzas zemsprieguma (0,4 kV) elektrosadales līnijas ar savām 

aizsargjoslām, kas rada aprobežojumus teritorijas izmantošanā un rada bīstamību no 

pieskaršanās. 

• Nelaimes gadījumu risks uz ūdens. 

• Cilvēku masu pulcēšanās vietas. Par riska objektiem uzskatāmas vietas, telpas, 

ēkas ar lielu cilvēku blīvumu: 

23


o Skolas, bērnudārzs, kultūras pasākumu vietas; 

o Dzelzceļa un autobusu pieturas elektrolīniju aizsardzības zonā 

(Aizsargjoslu likums, 45.3. pants) 

• Ainavas piesārņojuma risks. Daugavas upes krastu, autoceļu aizsargzonu 

apaugumi ar mazvērtīgu koksni un krūmiem aizsedz skaistas ainavas, rada diskomfortu 

tūristiem. 

Tehniskie riski daļēji ir prognozējami. 

Ekoloģiskie riski: 

• Daugavas un mazo upīšu piesārņojuma risks. Daugavu un mazās upes var 

piesārņot 

nekontrolētas 

kanalizācijas izplūdes mazstāvu 

dzīvojamo māju apbūvē, neattīrīti 

virszemes notekūdeņi (lietus 

kanalizācija 

ciemā, 

lauksaimniecības uzņēmumos) 

(skat. 3.7. att.) Lielāki 

piesārņojumi iespējami ciema 

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu 

avāriju gadījumos. 

3.7. att. Mākslīgi veidotas ūdenskrātuves piesārņojuma risks 

• Mežu piesārņojuma un ugunsgrēka risks. Sakarā ar tūristu (ogotāju, sēņotāju) 

pieplūdumu pagasta meži tiek piesārņoti ar sadzīves atkritumiem un pastāv liela 

ugunsgrēka bīstamība. 

• Gaisa piesārņojuma risks. Palielinoties autotransporta intensitātei, palielinās 

gaisa piesārņojums ar izplūdes gāzēm. Gaisa piesārņojuma pakāpe netiek kontrolēta. 

Gaisa piesārņojumu dzelzceļa zonā iespējams samazināt, pārveidojot kravas un daļēji 

pasažieru vilcienus uz elektrovilkmi. 

• Dabas katastrofas – plūdi var izraisīt nopietnas avārijas, tādēļ tiek noteiktas 

applūstošās teritorijas (iespējamība 1 reizi 100 gados), kā arī smagas sekas var atstāt 

stipras vētras. 

Ekoloģiskie riski nav prognozējami. 

24


3. 4. tabulā veikta Jumpravas pagasta bīstamo risku objektu novērtēšana. 

Teritorijas, kurām nepieciešams veikt skaitlisku riska novērtēšanu, iezīmētas pelēkā 

krāsā, un tām 3.5. tabulā tiek veikta sīkāka seku novērtēšana. 

Vērtējot riska objektus, nosakot negadījuma iespējas varbūtību ir ļoti grūti 

izšķirties par optimālu skaitli, jo objektu risks un raksturs var būt ļoti dažāds – gan 

dažāda rakstura noplūde, gan ugunsgrēki utt., kam var būt visplašākais seku diapazons. 

Savukārt pat neliela noplūde var izsaukt tā saucamo „DOMINO EFEKTU”, izraisot 

veselo virkni citu, dažreiz lielāku un nopietnāku negadījumu. 

25

Ļoti iespējams 

(biežāk kā reizi gadā) 

Iespējams (reizi 1 – 

10 gados) 

Ticams (reizi 10 – 

100 gados) 

Mazticams (reizi 100 

– 1000 gados) 

Ļoti mazticams (retāk 

kā reizi 1000 gados) 


Jumpravas pagasta bīstamo objektu riska matrica 

3.4. tabula 

Autotransports; 

Lokālie gaisa 

piesārņojumi; 

Bijušā cūku 

kompleksa ēka 

Veci koki; 

Notekūdeņu 

attīrīšanas ietaise 

Ceļu krustojums 

5 

Dzelmju centrā 

Lokālās apkures 

sistēmas; 

Liepu aleja; 

Autoceļš A6 4 

Mežu ugunsgrēki; 

Atvērtās ūdens 

krātuves 

Mazo upju pārplūšana 

LMT, TELE2 tornis Augstsprieguma 

elektrolīnijas; 

Degvielas uzpildes 

stacijas 

Plūdu draudi zemākās Dzelzceļa avārija 3 

teritorijās 

2 

Kokzāģētavas 1 

Nenozīmīgas Būtiskas Nopietnas Ļoti nopietnas Katastrofālas 

Riska matricas iezīmētas zonas teritorijām ir nepieciešamas 

veikt skaitlisku riska novērtēšanu 

26

Jumpravas pagasta bīstamie riska objekti 

Seku novērtēšana 

Objekts Darbība Briesmas 

Riska veids Apdraudētie 

Sekas 

(daudzums) 

objekti 

1. Ceļu krustojums 

Dzelmes centrā 

Savieno A6 un 

V 974; 

Cilvēku, 

dzīvnieku dzīvības 

Smagas 

autoavārijas, 

Gājēji, autovadītāji, 

velobraucēji, 

Dažādas 

veselības 

Nokļūšana pie 

cilvēku paviršība 

pagasta 

objektiem 

dzīvnieki, apkārtējā 

vide, automašīnas 

traumas, nāves 

gadījumi 

2. Autoceļš A6 Pārvadā dažāda 

rakstura kravas 

Cilvēku dzīvnieku 

dzīvības; 

naftas produkti 

Smagas 

autoavārijas 

Gājēji; 

autovadītāji; 

velobraucēji; 

Dažādas 

veselības 

traumas, nāves 

apkārtēja vide 

gadījumi 

3. Plūdu draudi 

zemākās teritorijās 

Zemāko 

teritoriju 

Applūstošas 

teritorijas 

Plūdi Iedzīvotāji, zemes 

platības 

Materiāli 

zaudējumi 

applūšana 

4. Dzelzceļa avārija Pārvadā dažāda 

rakstura kravas, 

t.sk. arī 

bīstamas ķīm. 

vielas utml. 

Naftas produkti, 

toksiskās ķīmiskās 

vielas 

Noplūdes, 

ugunsgrēki, 

eksplozijas 

Personāls; 

Iedzīvotāji; 

Apkārtējā vide 

Saindēšanās 

(ieelpojot); 

Apdegumi gaisa 

piesārņojumi 

L – Dzīve E – Vide P – Īpašums S – Ātrums Pb – Iespejamība Pr - Prioritāte 

27 


3.5. tabula 

Nopietnība Pb Pr Koment 

āri 

L E P S 

4 3 2 3 4 D 

4 4 3 4 4 D Krusto 

Dzelmes 

ciemu 

3 5 4 4 3 D 

4 4 3 3 3 D Šķērso 

Jumprav 

as ciema 

teritoriju.


4. PAGASTA STRUKTŪRA UN TĀS ELEMENTI 

4. 1. Pagasta apbūves struktūra 

Jumpravas administratīvo teritoriju veido Jumpravas pagasts ar apdzīvotām 

vietām Jumprava un Dzelmes. Pirmsākumi meklējami 1885.gadā, kad pēc Rīgas – 

Dinaburgas dzelzceļa 

rīkojuma tiek noteikta 

vilcienu pieturēšana 

Lieljumpravas muižā. Pirmo 

reizi vilciens šeit pieturēja 

1885.gada 16.jūnijā. 

Agrārreformas laikā apkārt 

pieturvietai sāka veidoties 

Lieljumpravas ciems, vēlāk 

pārdēvēts par Jumpravas 

4.1. att. Skats uz pagasta D daļā atrodošajām Dzelmēm 

ciemu. 

Par Jumpravas ciema vēsturisko centru uzskatāma apbūve ap dzelzceļa staciju, 

kas uzbūvēta 1927. gadā, bet sagrauta 2. pasaules kara beigās. Dažas būves - pagasta 

valde, pasts, labdarības biedrības ēka uzcelta vēl pirms 2. pasaules kara. Šī laika 

divstāvu apbūvei raksturīgi lieli pagalmi, apbūve nesablīvēta. 1937.gadā Jumpravas 

ciemā bija 67 mājas un 364 iedzīvotāji. 

20.gs. 60.gados tika uzceltas Mistautu, Burtnieku fermas, mehāniskās darbnīcas, 

garāžas, Saulstaru māja, dzīvojamās ēkas pie fermām. 1969. gada novembrī 

ekspluatācijā nodeva kultūras namu ar kantora ēku (2. pasaules kara laikā nodedzinātā 

labdarības biedrības nama vietā). 

Jaunu uzņēmumu veidošanās – cūku nobarošanas kompleksa (CNK) uzbūvēšana 

1977. gadā bija iemesls straujam iedzīvotāju pieplūdumam Jumpravā, kā rezultātā 

izveidojušās mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūve. Uzbūvēts bērnudārzs 140 vietām, 

vidusskola 480 skolēniem, bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas stacija ar jaudu 700m 3 /dn, 

aptieka – ambulance, tirdzniecības centrs ar ēdnīcu un sadzīves pakalpojumu 

kompleksais pieņemšanas punkts, kuru tagad savā īpašumā ieguvis un kapitāli 

rekonstruējis IU (individuālais uzņēmums) „ALI”, kas nodarbojas ar trikotāžas 

28


izstrādājumu šūšanu. Centrā vietu atradušas arī dažāda rakstura saimniecības ēkas – 

šķūņi, garāžas, kas pazemina ainavas kvalitāti. 

Rūpniecības objektu apbūves teritorija izveidojusies aiz pirmās dzelzceļa 

pārbrauktuves. Tur atradās paju sabiedrības „Jumprava” mehāniskās darbnīcas – 

garāžas, graudu kombainu un citas sarežģītākas tehnikas novietne, graudu kalte, 

kautuve, minerālmēslu noliktavas, dispečeru ēka, gāzes balonu noliktava, degvielas 

uzpildes punkts ar glabāšanas cisternām. CNK (23000 cūku nobarošanai gadā) tika 

uzcelts 2 km attālumā no Jumpravas centra tā, lai valdošie vēji mēslu smaku nestu 

projām no dzīvojamā sektora, tika uzbūvēti cūku šķidrmēslu uzkrāšanas baseini 8 

mēnešu pietecei, kā arī cauruļvadu sistēma, sūkņu stacijas laistīšanas iekārtu 

darbināšanai 360 ha platībā. Aiz CNK plānotās biogāzes ražotnes ( no cūku mēsliem) 

vietā tagad notiek kokogļu ražošana. Pie apdzīvotās vietas Dzelmes atrodas bijušās 

padomju savienības „Jumprava” mehāniskais sektors, kombainu novietne, graudu kalte, 

kartupeļu pagrabs un nedaudz tālāk uz Jumpravas pusi arī minerālmēslu un 

lauksaimniecības ķimikāliju noliktava. 

4. 2. Transports un gājēju kustība 

Jumpravas pagasta teritoriju 

šķērso dzelzceļš, valsts 

autoceļš un pagasta nozīmes 

ceļi, Daugavas upe. Pagasta 

ielu tīkls galvenokārt 

izveidojies pirms 2. pasaules 

kara, atbilstoši tā laika 

prasībām 

4.2. att. Skats uz A6 autoceļu 

4. 2. 1. Autotransports 

Pašlaik valstī aizvien palielinās autotransporta nozīme, jo strauji un nemitīgi 

pieaug valsts un starptautiskie autopārvadājumi, kā arī personīgo automobiļu skaits 

29


kļūst arvien lielāks. Pagasta dienvidu daļa ir noslogota ar automobiļu tranzītkustību (ap 

9000 vienību diennaktī), tāpēc nepieciešamības gadījumā vajadzētu risināt jauna 

apvedceļa izbūvi. Būtisks ir aspekts, ka caur pagasta teritoriju tiek pārvadāti tādi 

bīstamie kravu tranzītpārvadājumi kā naftas produkti, dažādas ķīmiskās vielas un 

bīstamie atkritumi. Šo autoceļu daļēji var atslogot 1. šķiras autoceļa P80 Tīnūži – 

Koknese rekonstrukcija. 

Jumpravas pagasta teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš (A6), kā arī 2. 

šķiras valsts ceļi (V 974, V 973, V 987). Kopā – 27, 225 km 

galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils (A6) – 12,175 km garš; 

2. šķiras autoceļš Cebēni – Lēdmane (V973) – 1,650 km garš; 

2. šķiras autoceļš Dzelmes – Veckrape (V974) 12,100 km garš; 

2. šķiras pievedceļš Jumpravas stacijai (V987) – 1,300 km garš. 

Jumpravas pagasta teritorijā pašvaldības autoceļu kopgarums ir 63, 75 km, t.sk., 

5,50 km – melnā seguma, 45,35 km – grants un 12, 50 km grunts autoceļi. Jaunas 

teritorijas pašvaldības autoceļiem netiek paredzētas, jo esošo ceļu tīkls atbilsts esošajām 

un plānotajām aktivitātēm Jumpravas pagastā. Izņēmums varētu būt plānotās 

savrupmāju apbūves teritorijas, kur jauni autoceļi varētu parādīties izstrādājot 

detaļplānojumus. Sīkāks iedalījums ir attēlots pielikumā. 

4.2.2. Dzelzceļa transports 

Jumpravas pagastā ir pieejams dzelzceļa transports ar pieturu Jumprava. 

Dzelzceļa sliežu biežo remontu dēļ vilcienu kustības saraksts ir ļoti nepastāvīgs, vai 

vilcieni tiek atcelti vispār, kā rezultātā ir traucēta iedzīvotāju pārvietošanās. Dzelzceļa 

līnijas teritorijā ir saistītas ar zināmām priekšrocībām un risku. Sakarā ar paaugstinātu 

bīstamību uz šo teritoriju. Sakarā ar paaugstinātu bīstamību uz šo teritoriju attiecinātas 

„Aizsargjosla likuma” pantu 32 3 , 58 3 prasības. 

4.2.3. Upju transports 

Jumpravas pagastu tās dienvidos šķērso Daugava, pa kuru var pārvietoties ar 

peldošiem transporta līdzekļiem, lieguma „Daugava pie Kaibalas” robežās tikai ar 

laivām bez motora. 

Daugava ir ļoti labs resurss tūrisma attīstības veicināšanai, jo ne velti ir plānots 

ieviest ūdens tūrisma maršrutu „Tūrisma attīstība Daugavas ielejā”, kas gan 

30


saskaņojams ar 22.02.2003. MK noteikumiem Nr. 415 (p.16.2) un nākotnē ar 

individuālajiem izmantošanas un aizsardzības noteikumiem. 

4.2.3. Velosipēdistu kustība 

Pagasta iedzīvotāju ikdiena un labklājība lielā mērā ir atkarīga no iespējām 

izmantot piemērotu transportu un ērti pārvietoties pagastā. Pagastā pagaidām vēl nav 

izveidoti speciāli veloceliņi, bet lai sekmīgi varētu attīstīties pagasts un uzlabotos 

transporta sistēma, ir nepieciešams attīstīt velosipēdistu kustību. 

Galvenais velosipēdu kustības virziens varētu būt Dzelmes - Jumprava. 

Nepieciešams rekonstruēt ietves un ielu braucamās daļas iezīmējot iespējamos 

veloceliņus. 

4.3. Zaļā struktūra un atpūta 

Jumpravas pagasta zaļo struktūru 

veido meži, pļavas, apstādījumi – 

mežaparki, parki, skvēri, brīvdabas 

estrāde, krastmalas aizsargzonas, kapi, 

mazdārziņu teritorijas, iekškvartālu un 

ielu apzaļumojums un mazo upīšu (Rite, 

Kaibala, Plēšupīte, Gribuļupīte) un 

grāvju krastmalas. Šeit atļauta tikai šo 

teritoriju lietošanai nepieciešamo ēku 

būve un specifiskā apbūve. Apstādījumu 

teritoriju specifiskā apbūve ir: estrāde, 

kapliča kapos, kā arī perspektīvā laivu 

stāvvieta un nomas punkts. 

Zaļo teritoriju funkcijas: 

• rekreācija; 

• pagasta klimata uzlabošana; 

4.3. att. Aleja, kas savieno Dzelmes ar Jumpravu 

• dabas daudzveidības saglabāšana (mācību pētniecība); 

• izmantošana iedzīvotāju fiziskām nodarbēm (pastaigas, skriešana, 

riteņbraukšana, dārzkopība) u.c. 

31


Viena no galvenajām zaļās struktūras sastāvdaļām Jumpravā ir meža parks ar 

brīvdabas estrādi. Pagastā atrodas arī vēsturiski muižu parki – Lieljumpravas un 

Viņķelmanes muižas parks, kuri šobrīd ir degradētā stāvoklī un ir nepieciešama šo 

teritoriju labiekārtošana. 

Pagastam nozīmīgas zaļās teritorijas atrodas arī ciemu centros – Jumpravā un 

Dzelmēs. Teritorija ap baznīcu šobrīd ir nesakārtota, bet nākotnē to iespējams izveidot 

par skaistu atpūtas vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. 

Par vienojošu elementu pagasta zaļajai struktūrai kalpo Daugava, kā arī pagastu 

teritoriju šķērsojošās mazās upītes ar to ūdenstilpnēm. 

Jumpravas pagasta zaļās struktūras galvenais uzdevums ir iedzīvotāju atpūtas 

nodrošināšana. 

Zaļās struktūras un atpūtas apritē jāiesaista Dzelmēs atrodošā pussala, jauno 

dzīvojamo namu rajonu iekškvartālu teritorijas. Pašlaik tās ir aizaugušas un 

nesakārtotas. Šīs zonas ir nepieciešams labiekārtot, atjaunojot zālienus un celiņu 

segumu, jāuzstāda bērnu atrakciju ierīces, smilšukastes. 

32


5. PAGASTA AINAVA 

5.1. Ainavas vērtējums 

Viens no svarīgākajiem Jumpravas pagasta teritorijas plānojumā risināmajiem 

jautājumiem ir kopējā pagasta ainavas analīze un sakārtošana. 

Jumpravas pagasta ainavas tēla galvenie veidojošie objekti ir: 

• Apbūve vai mākslīgi radītie ainavas elementi. Pagasta centrs gadu gaitā ir 

mainījis savu 

atrašanās vietu. 

Vēsturiski 

pagasta centrs 

atradās Dzelmēs. 

Tikai pēc 

dzelzceļa līnijas 

Rīga –Daugavpils 

atklāšanas, 

Jumprava kļūst 

par pagasta 

5.1. att. Jumpravas ciema apbūves struktūrā dominē sarkanie dakstiņu jumti 

centru. 

Ir saglabājies maz vēsturisko arhitektoniski izteiksmīgo ēku. Pašlaik Dzelmes 

vizuāli nepilda savas funkcijas. Lai radītu estētiski daudzveidīgu vidi, nepieciešams 

izstrādāt Dzelmes ciema detaļplānojumu, kā arī būtiska loma ir kultūrvēsturisko 

pieminekļu un atsevišķu celtņu atjaunošanai un iekļaušanai pagasta apritē 

(Lieljumpravas muiža, liepu aleja). Pagasta centra apbūvē galvenokārt dominē 

mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas. Teritorijas plānojuma ietvaros ir paredzēts 

atteikties no jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu rajonu celtniecības, bet izvērst 

mazstāvu apbūvi, tādējādi nodrošinot pakāpenisku ēku augstumu pāreju un 

saglabājot ciema ainavisko telpu. Apjomos un proporcijās atšķirīga ir rūpniecības 

un noliktavu zonu apbūve, kas pārsvarā ir izvietojusies ap galvenajiem transporta 

pievedceļiem. Atsevišķi rūpniecības objekti ir degradētā stāvoklī, un šobrīd ir 

potenciāli piesārņoto teritoriju uzskaitē. Lai daļēji nodalītu industriālo apbūvi no 

dzīvojamās apbūves tiek plānoti aizsargstādījumi. 

33


• Dabas pamatne, kas ietver daudzus estētiskus kompozīcijas elementus – upes, 

mežus, pļavas u. c. Daugavas nozīme pagasta ainavā ir ļoti liela, jo tā ir kā dabīga 

robeža starp Jumpravas un Birzgales pagastu, rada tālas skatu iespējas un 

priekšplānu pagasta panorāmai. Mazās līkumainās upes veido kontrastu pagasta 

ainavā. Savdabīgs ainavas 

elements ir plašie 

apstrādātie lauki pagasta Z 

un ZA daļā, kas paver 

iespēju tālām skatu 

perspektīvām (skat. 5.2. 

att.) Meži vairāk ir 

izvietojušies pagasta A un 

D daļā. 

5.2. att. Savdabīgs ainavas elements ir plašie apstrādātie lauki 

• Atklātas publiskās ārtelpas Jumpravas pagasta struktūrā ir parki, mežaparki, 

skvēri, aizsargstādījumi. Būtu svarīgi šos elementus sakārtot, kas radītu iespēju 

iedzīvotājiem un tūristiem pārvietoties un uzturēties vizuāli daudzveidīgā un 

veselīgā vidē. 

5.3. att. Viena no skaistākajām pagasta atklātām publiskām ārtelpām - skvērs 

Jumpravas centrā 

34


Risinot pagasta ainavas struktūras jautājumus, ir jāatdala 2 uztveres mērogi: 

• tuvā uztvere, ko galvenokārt uztver gājēji, konkrētu teritoriju lietotāji. Lai 

uzlabotu ainavu, šajā līmenī nepieciešams veidot jau minēto apbūves dažādību, 

radīt vairāk zemus un vizuāli daudzveidīgus apstādījumus, izmantot ārtelpas 

arhitektūras elementus; 

5.4. att. Tuva skatu distance 

• tālā uztvere, kas ir būtiska uztverot panorāmas un pagasta kopējo siluetu. Skatu 

iespējas rada priekšstatu par pagasta uzbūvi un mezglu punktiem. 

5.5. att. Tāla skatu distance 

35


5. 1. Nozīmīgākie skatu punkti un skati 

Ainavu attīstības izstrādāšanas procesā izvērtēta Jumpravas pagasta teritorija, kā 

rezultātā izdalīti skati, ainaviski ceļa posmi, kas paver skatu uz pievilcīgām ainavām. 

Skata vērtību nosaka pēc tā vizuālās kvalitātes, funkcionalitātes un pieejamības. Tāpēc 

skatu punkti pārsvarā izkārtoti gar galvenajiem ceļiem, apdzīvotām vietām, 

kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un atpūtas vietām. Tiek izdalīti faktori, kas paaugstina 

vietas vizuālo vērtību, kā arī noteikti ainavu degradējošie faktori. 

Nozīmīgākajiem un patreiz funkcionāli un vizuāli problemātiskajiem skatiem veikta 

ainavu analīze, izmantojot fotofiksācijas, ko paskaidro teksta daļa. Izdalītas gan ainavas 

dominantes, gan tās vizuālās degradācijas, doti ieteikumi teritorijas izmantošanai un 

ainavas uzlabošanai. 

Jumpravas pagastā dominē tālas (līdz apvārsnim) un vidēji tālas (500 m līdz 

vairākiem kilometriem) skatu perspektīvas. To nosaka apkārtējās teritorijas reljefs, 

ainavu sega un ceļu (pieejamība) tīkls. 

Tuvas skatu perspektīvas atklājas blīvi apdzīvotājās vietās, kur skatu vizuālās 

dominantes un akcenti galvenokārt ir kultūrvēsturiskie objekti. 

Daudzviet ar krūmiem aizaugušās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, 

autoceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī aizaugušie un nekoptie upes krasti, 

nepieejamais Daugavas krasts neļauj atklāt ainavas pievilcību kopumā. Tādēļ galvenais 

ainavas uzlabošanas kritērijs ir atkarīgs no attiecīgo teritoriju sakopšanas un 

„caurspīdīguma” efekta panākšanas. Ieteicams saglabāt ainavas mozaīkveida raksturu, 

kur lauksaimniecības zemes mijas ar mežu nogabaliem, birzīm. 

36


Visizteiksmīgākais skats paveras, tuvojoties Dzelmēm no pagasta austrumiem, 

skatu virzienā no valsts nozīmes autoceļa Rīga – Daugavpils (A6): 

• upes rāmais plūdums, kā arī pretējā krastā atrodošais Birzgales pagasts; 

• muižas parks 

5.6. att. Skats uz Daugavu 

Skatu līniju mazliet nepievilcīgu dara ar krūmiem aizaugusi teritorija, kā arī 

Lieljumpravas muižas parka nesakārtotā teritorija. Izmaiņas šajā ainavā radīs paredzētā 

atpūtas parka izveide, kā arī kultūrvēsturiskās ainavas sakārtošana. Detaļplānojumos ir 

jārod veiksmīgs kompromiss ar vēsturiskās apbūves dominantēm. Šī panorāma ir ļoti 

būtiska tūrismam. 

37


Skatu punkts, iebraucot pagastā no ziemeļiem: 

5. 7. att. Skats uz plašajām lauksaimniecības platībām 

• apstrādātas lauksaimniecības platības; 

• atklātā agroainava; 

• reljefs; 

• tālas skatu perspektīvas; 

• turpmākās attīstības gaitā, iesaku censties, šo skatu līniju saglabāt, tādējādi 

piešķirot pagastam vizuāli bagātāku veidolu. 

38


Skats uz baznīcu un krogu no rietumiem: 

5.8. att. Skats uz baznīcu un krogu. 

• ev. lut. baznīca; 

• liepu aleja; 

• vecā kroga ēka; 

• skats uz Daugavu; 

• Lieljumpravas muižas parks. 

Ir jārod aizsargstādījumu un mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves sakopšanas 

iespējas, kā arī mazdārziņu teritorijas sakārtošana vai pilnībā likvidēšana, tādējādi 

atklājot skatu uz vēsturisko apbūvi, Lieljumpravas muižas parku. 

39


Skats uz Rites upes krastiem mākslīgi izveidoto ūdenskrātuvi: 

5.9. att. Tāla skatu distance 

• kopta ainaviskā telpa; 

• tālas skatu perspektīvas ; 

• saglabājama ainavas telpa. 

40


Skatu punkti, iebraucot pagastā no austrumiem: 

5.10. att. Skats uz Dzelmēm 

• skats uz Dzelmēm; 

• ceļa posms ar tāla skata distanci; 

• skatu padara izteiksmīgāku reljefs. 

41


Skats no Daugavas pussalas uz pretējā krastā atrodošo Birzgales pagastu 

5.11. att. Skats uz Birzgales pagastu 

• skats ar tālu skata distanci; 

• Daugava piešķir ainavai īpašu lomu; 

• Nākotnē iespējamais tūrisma un atpūtas punkts 

42


Izkopjamie skati 

Kā viena no primārākajām ainavas sakārtošanas teritorijām būtu jāmin 

kultūrvēsturiskās ainavas sakārtošana. Šobrīd tā ir ar krūmiem aizaugusi, kā arī lielu 

kultūrvēsturisko teritoriju aizņem mazdārziņu teritorija. 

5.12. att. Veidojams skats uz baznīcu no Daugavas pussalas 

5.13. att. Skats uz kultūrvēsturisko ainavu no Daugavas puses 

43


5.14. att. Skats uz teritoriju, kurai nepieciešams retināts apzaļumojums 

5.15. att. Izkopjams skats uz Daugavu 

44


5.16. att. Alejas ainaviskās telpas sakārtošana 

5.17. att. Skats uz degradētu, pārveidojamu ainavu 

45


6. JUMPRAVAS PAGASTA TERITORIJU 

ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA UN PRIEKŠLIKUMI 

6. 1. Apbūves teritoriju attīstības priekšlikumi 

Apbūves teritorijas pēc zemes izmantošanas mērķa tiek iedalītas: 

mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas - apbūve, 

kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir 

mazstāvu vieņģimeņu vai dvīņu māju apbūve ciemos. 

Problēmsituācijas 

Jumpravas ciema centrā ir nesakārtota mazstāvu apbūves teritorija; 

Mazstāvu apbūve ir slikti nodrošināta ar inženiertīkliem, piebraucamajiem ceļiem 

un infrastruktūras elementiem. 

Priekšlikumi 

Plaša mazstāvu apbūves teritoriju attīstība Jumpravas un Dzelmes ciemu teritorijās, 

kā arī esošo mazstāvu apbūves teritoriju saglabāšana; 

Nepieciešams sakārtot pagasta infrastruktūru un elementus – ielas un 

komunikācijas; 

Jāparedz centralizēta ūdens apgāde un kanalizācija visā ciemu apbūves teritorijā 

mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves teritorijas – 

apbūve, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas 

veids ir mazstāvu daudzdzīvokļu namu dzīvojamā 

apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem. 


Ēkām ir neinteresanti tipveida projekti 

46


Priekšlikumi 

Nepieciešams sakārtot jau esošās mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves teritorijas, 

izveidojot estētiski pievilcīgus pagalmus un ēku fasādes, kā arī uzlabot ēku 

tehnisko kvalitāti; 

Dzelmes ciemā nodrošināt centralizētu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu; 

Jaunas teritorijas ar mazstāvu daudzdzīvokļu apbūvi netiek paredzētas; 

Ēku arhitektūru atdzīvināt ar jaunām detaļām, interesantu krāsojumu. 

savrupmāju apbūves teritorijas - apbūve, kur 

galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir 

savrupmāju (vienas ģimenes vai divu ģimeņu 

dzīvojamo māju) vai dvīņu māju apbūve, kur katra 

no tām izmantojama vienīgi kā vienas vai vairāku 

kopā dzīvojošo ģimeņu mājoklis un saimniecības ēka. 


Savrupmāju apbūve ir slikti nodrošināta ar inženiertīkliem, piebraucamajiem ceļiem 

un infrastruktūras elementiem. 

Priekšlikumi 

Nepieciešams sakārtot pagasta infrastruktūru un elementus – ielas un 

komunikācijas; 

Savrupmāju celtniecībā Daugavas aizsargzonā nepieciešams paredzēt individuālas 

vai grupveida attīrīšanas iekārtas. 

jauktas sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas - 

apbūve, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas 

veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem, 

ietverot valsts un pašvaldības, kultūras vai citas 

līdzīgas nekomerciālas iestādes. 

47



Trūkst labiekārtojuma elementu: bērnu rotaļu laukumu, autostāvvietu, soliņu, 

atkritumu tvertņu, nav labiekārtotu autobusa pieturu. 

Priekšlikumi 

No jauna veidojamai sabiedriskajai apbūvei veidot pēc iespējas interesantāku 

arhitektūru, atjaunojamām ēkām interesantas detaļas; 

Jauktas sabiedrisko iestāžu apbūves teritoriju paplašināšanai izmantot karjeru 

teritorijas, kuru ainaviskā vērtība jau ir degradēta; 

Pie PII „Zvaniņš” atrodošajā brīvajā teritorijā piedāvājam izvietot bērnu rotaļu 

laukumu; 

Cilvēku pulcēšanās telpās, vietās nepieciešams paredzēt rezerves evakuācijas ceļus. 

jaukta darījumu objektu apbūves teritorijas – 

apbūve, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas 

veids ir darījumu iestādes, tirdzniecības un 

pakalpojumu objekti. 


Pietrūkst jauktu darījumu objektu Jumpravas ciemā. 

Priekšlikumi 

Jumpravas ciema D daļā izvietot jaukta darījumu objektus (lielveikalu), iespējama 

maksas auto stāvlaukuma izveide; 

Šiem objektiem jānosaka stingras prasības notekūdeņu attīrīšanai. 

jauktas ražošanas apbūves teritorijas – izbūves 

teritorija, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas 

veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi 

un iestādes. 

48



Pagastā ir izveidojušās plašas ražošanas teritorijas; 

Liela ražošanas teritorija ir izvietota Dzelmes ciema centrā, dabas liegumam 

pieguļoša teritorijā; 

Teritorijas ir nesakoptas, tādējādi grauj ainavas vizuāli estētisko kvalitāti. 

Priekšlikumi 

Esošajās ražošanas objektu apbūves teritorijās saglabājam esošās ražotnes un 

pašreizējās noliktavas; 

Piedāvājam ražošanas objektus koncentrēt jau esošajās ražošanas teritorijās, kur ir 

izdevīgi pievedceļi un inženiertīkli, kā arī piedāvājam ražošanas zonu perspektīvās 

teritorijas; 

Tā kā esošā un perspektīvā ražošanas apbūves teritorijas izvietotas pie stratēģiski 

nozīmīgiem autoceļiem (A6, V974) un ir brīvi pārredzams katram braucējam, 

nepieciešams rūpīgi veidot skatus un panorāmu uz šo teritoriju, izceļot pozitīvo un 

nomaskējot negatīvo, izveidot aizsargstādījumus. 

6. 2. Līnijbūvju teritoriju attīstības priekšlikumi 

līnijbūvju teritorijas – apbūves teritorija, kur 

galvenais zemes un būves izmantošanas veids ir 

dzelzceļa transports un ar to saistītās būves, 

pieturvietas, autotransprorts, gājēju un velosipēdistu 

satiksme. 


No autoceļa paveras ļoti daudz neestētisku skatu; 

Daudz ceļu posmu, kuri ir uzskatāmi kā paaugstināta riska objekti; 

Daži autoceļi ir sliktā tehniskā stāvoklī; 

Ir nesakārtotas dzelzceļa pārbrauktuves; 

Nesakārtota ainaviskā telpa; 

Trotuāru sliktais stāvoklis; 

Veloceliņu trūkums. 

49


Priekšlikumi 

Krustojumā Dzelmes ciema centrā uz A6 piedāvājam izvietot regulējamu gājēju 

pāreju; 

Nepieciešams risināt ar ceļu servitūtiem esošās problēmas; 

Nepieciešams sakārtot aizsargstādījumus gar dzelzceļu; 

Sakopt apkārtni ap dzelzceļu; 

Būvējot gājēju un velosipēdistu celiņus, nepieciešams uzstādīt norādes un zīmes, 

kas lieliski varētu kalpot arī kā tūrisma informācijas zīmes piesaistei, vienlaikus 

paaugstinot drošību uz valsts un pašvaldības autoceļiem; 

Piedāvājam sakārtot trotuārus; 

Risināt jautājumu par apvedceļa izveidi 

6. 3. Dabas pamatnes teritoriju attīstības priekšlikumi 

dabas pamatnes teritorijas – teritorijas, ko veido 

dabas un apzaļumotās teritorijas, ūdenskrātuves, kur 

apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids. 

Problēmsituācija 

Nav pietiekoši izmantoti dabas pamatnes resursi 

Priekšlikumi 

Turpmāk ir veicama šo teritoriju uzskaite, izpēte un robežu precizēšana; 

Nepieciešams veikt Daugavas, kā arī pagastā esošo mazāku upīšu bioloģisko 

tīrīšanu; 

Visas ūdensteces izmantojamas ūdens tūrismam; 

Nepieciešams sakārtot piekļūšanu pie Daugavas; 

Zemes īpašniekiem jāveic regulāra meliorācijas sistēmu kopšana, remonts un 

rekonstrukcija. 

50


6. 4. Atklātu publisko ārtelpu attīstības priekšlikumi 

atklātu publisko ārtelpu teritorijas – teritorijas, ko 

veido dabas un apzaļumotās teritorijas, jauktas 

atpūtas teritorijas, aizsargstādījumi, kur apbūve nav 

galvenais zemes izmantošanas veids. 


Trūkst labiekārtotu publisko ārtelpu teritorijas 

Priekšlikumi 

Šajās teritorijās ieteicams uzstādīt tūrisma informācijas norādes, izstrādāt šo 

teritoriju attīstības projektus; 

Saglabāt visus parkus, mežaparkus, skvērus; 

Izveidot aktīvās atpūtas parku ar izziņas takām Daugavas pussalā; 

Tūrismam un atpūtai izmantot Daugavas salu; 

Piedāvājam papildināt ielu apstādījumus un skvērus, lai veidotos „zaļie ķīļi”; 

Aleju teritorijā tiek aizliegta koku ciršana (izņemot bojātus, cilvēku dzīvībai un 

transportu apdraudošus); 

Izveidojot jaunas mazstāvu apbūves teritorijas, piedāvājam ciemu apstādījumu 

struktūrā iesaistīt ciema teritorijā atrodošos mežus, veidojot lauces un celiņus; 

Uz Rites upes izveidotā ūdenskrātuves ainavu telpa tiek paredzēta vietējo 

iedzīvotāju atpūtai; 

Nepieciešams atjaunot esošos stādījumus un veidot jaunus, atraktīvus stādījumus; 

Izveidot zaļo stādījumu aizsargjoslas gar dzelzceļu un augstas intensitātes 

autoceļiem, kā arī teritorijām ar paaugstinātu piesārņojuma līmeni (ražotņu, 

autotransporta uzņēmumu, autostāvvietu teritorijas), lai veicinātu vides kvalitātes 

paaugstināšanos pagastā un aizsargātu dzīvojamo māju kvartālus no piesārņojuma 

un trokšņiem. 

51


6. 5. Pārējo teritoriju attīstības priekšlikumi 

pārējās teritorijas – teritorijas, kurās iekļautas 

kapsētu teritorijas, potenciāli piesārņotās un riska 

objektu teritorijas, degradētās un pārveidojamās 

teritorijas, kurām nepieciešams detālplānojums. 


Liela daļa teritoriju veido estētiski degradētas ainavas. 

Priekšlikumi 

Piedāvājam uzlabot estētiski degradētās ainavas; 

Sakārtot potenciāli piesārņotās un riska objektu teritorijas. 

52


7. TERITORIJU UN OBJEKTU AR ĪPAŠU 

STATUSU ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMI 

teritorijas un objekti ar īpašu statusu – īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijas, valsts un vietējās 

nozīmes kultūras un dabas pieminekļi un to 

teritorijas. 


Kultūrvēsturisko ainavu telpa laika gaitā ir degradējusies; 

Pagasta teritorijā atrodošā dabas lieguma un mikrolieguma teritorijas uzliek papildus 

apgrūtinājumus; 

Nav izstrādāti dabas liegumam un mikroliegumam individuālie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi. 

Priekšlikumi 

Daļā dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” piedāvājam izvietot izziņas takas ar 

skatu torni; 

Paredzam liepu alejas, ev. lut. baznīcas iekļaušanu vietējas nozīmes pieminekļu 

sarakstā; 

Nodrošināt pagasta teritorijā esošo dižkoku aizsardzību un to aizsargjoslu 

ievērošanu; 

Paaugstināt sabiedrības informētību par bioloģiskās daudzveidības nozīmi, 

aizsardzību un izmantošanu, aktīvi iesaistot ciemu iedzīvotājus dzīvojamo namu 

kvartālu apzaļumošanā un labiekārtošanā; 

Īpaši aizsargājamām teritorijām izstrādāt individuālos aizsardzības un izmatošanas 

noteikumus. 

53


8. TERITORIJAS PLĀNOJUMA IETEKME UZ 

TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI 

Analizējot Jumpravas pagasta teritorijas plānojumu, iespējams izdalīt Plānojumā 

paredzamo pasākumu ietekmi uz vides kvalitāti. 

• Jaunas apbūves attīstība bijušo rūpniecības uzņēmumu un piesārņoto teritoriju 

(ķīmiski, vizuāli) vietā sekmēs vides rekultivāciju un sakārtošanu. 

• Teritorijas plānojums nodrošina kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu Jumpravas 

pagastā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu Dzelmēs. 

• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšana esošajās robežās nodrošina 

Eiropas un Latvijas nozīmes vērtīgo biotopu aizsardzību. 

• Publiskās ārtelpas attīstība ūdensteču un ūdenstilpju piekrastē daudzviet sekmēs 

teritoriju sakārtošanu. 

• Rekreācijas slodzes pieaugums. 

• Velotransporta maršruta izstrāde paaugstinās kustības drosību, nodrošinās 

velosipēdu izmantošanu ne vien kā pārvietošanas līdzekli, bet arī iespēju 

iedzīvotājiem izmantot velosipēdu atpūtā. 

• Dzīvojamā apbūvē tiks transformēta daļa no dabas pamatnes teritorijas 

• Dzīvojamās apbūves attīstība meža masīvos vai to tuvumā un īpaši aizsargājamo 

dabas teritoriju tiešā tuvumā palielinās slodzi uz meža un pļavu ekosistēmām. 

• Ūdensapgādes tīkla paplašināšana nodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni 

vairāk pagasta iedzīvotājus. 

• Kanalizācijas tīkla paplašināšana samazinās pazemes un virszemes ūdeņu 

piesārņošanu. 

• Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve ir viens no nozīmīgākajiem 

pašvaldības instrumentiem konkrētās vietas attīstībai un zemes tirgus vērtības un 

pašvaldības ienākumu paaugstināšanai 

• Jumpravas pagasta teritorijas plānojums neatrisina pilnībā jautājumu saistībā ar 

lietus ūdens kanalizācijas sakārtošanu 

Kopumā teritorijas plānojuma ietekme uz vidi vērtējuma pozitīvi 

54


9. STRATĒĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS UZ VIDI 

9.1. Pieteikums 

Uzsākot teritorijas plānojuma izstrādi, Jumpravas pagasta padome ar 2004.g. 5. 

augusta vēstuli Nr. 3-9/114 un 2005.gada 18.marta vēstuli-iesniegumu Nr.3-9/27 lūdza 

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju dot savu lēmumu par ietekmes uz vidi 

novērtējuma nepieciešamību. 

9.2. Lēmums 

2005.g. 12.aprīlī Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu Nr.77-p 

par stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu Jumpravas 

pagasta teritorijas plānojumam. 

9.3. Procedūra 

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra organizēta atbilstoši 

likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un MK 2004.g. 23 marta noteikumiem Nr. 

157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. 

• Saņemta konsultācija Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā; 

• Sagatavots Vides pārskata projekts; 

• Sniegts paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis, Ogres rajona laikrakstos Ogres 

Ziņas un Ogres Vēstis, Vides pārraudzības valsts birojam (elektroniskā veidā) 

un interneta Jumpravas pagasta mājas lapā; 

• Vides pārskata projekts iesniegts Dabas aizsardzības pārvaldei (elektroniskā 

veidā); 

• Laikā no 04.07.2005. līdz 19.08.2005. tiks organizēta sabiedrības iepazīstināšana 

ar Vides pārskata projektu un teritorijas plānojuma I redakciju, priekšlikumu un 

atsauksmju iesniegšana. 

55


9.4. Problēmas, nesaistes 

Izstrādājot Jumpravas pagasta teritorijas plānojumu, ir radušās problēmas 

atsevišķu teritoriju izmantošanas mērķu noteikšanā, teritorijas izmantošanas un apbūves 

noteikumu formulējumos. Kā piemēri minami: 

• pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādē problēmas rada 

privātīpašumu robežas, kas noteiktas pa upju un pašvaldības ceļa vidu; 

• nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes noteiktas piemēram: dolomītu 

izstrādes karjerā, Dzelmes ciema teritorijā, autoceļa A-6 aizsargjoslā u.c. 

• Dabas liegumam „Daugava pie Kaibalas” un mikroliegumam „Dzelmes” nav 

izstrādāti individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi un Dabas 

aizsardzības plāni. 

9. 5. Teritorijas plānojuma ietekme uz vidi 

Jumpravas pagasta teritorijas plānojums neparedz darbības, kas varētu 

pasliktināt vides stāvokli. Pasākumi vides stāvokļa uzlabošanai ir precīzu Teritorijas 

izmantošanas un apbūves noteikumu izstrāde, īpaši aizsargājamo teritoriju, 

aizsargājamo dabas pieminekļu, biotopu precizēšana un sabiedrības iepazīstināšana ar 

tiem. Nav pētīta alternatīva teritorijas plānojumam, jo tā izstrāde noteikta ar likumu. 

Teritorijas plānojuma ietekme uz NATURA 2000 tīkla objektiem – dabas lieguma 

„Daugava pie Kaibalas” un mikrolieguma „Dzelmes” ir pozitīva, jo tie ir izveidoti ar 

MK noteikumiem, uz tiem attiecas likums un noteikumi par īpaši aizsargājamām 

teritorijām, likums un MK noteikumi par sugu un biotopu aizsardzību un mikroliegumu 

izveidošanu, un teritorijas plānojumā tiek ievērotas šo dokumentu prasības. Izstrādājot 

dabas lieguma un mikrolieguma dabas aizsardzības plānu un individuālos izmantošanas 

un aizsardzības noteikumus, ievērojot samērīguma un daudzveidības principus ir 

iespējams atrisināt punktā 3.4. minētās problēmas. 

Teritorijas plānojuma nerealizēšana negatīvu ietekmi uz vidi neatstās. 

56


10. KOPSAVILKUMS 

Jumpravas pagasta teritorijas plānojums (Plānojums) izstrādāts atbilstoši 

attiecīgiem LR likumiem un MK noteikumiem, pagasta padomes lēmumiem, institūciju 

sniegtiem nosacījumiem un konsultācijām 

Vides pārskats sagatavots, analizējot pagasta Plānojuma atbilstību vides 

aizsardzības saistošo noteikumu prasībām un pagasta teritorijas plānojuma izstrādē un 

informācijas iegūšanā iesaistīto institūciju nosacījumiem. Vides pārskata izstrādē 

papildus tika veikta analīze par Plānojuma ietekmi uz īpaši aizsargājamām un tām 

pieguļošām teritorijām, ūdens piesārņojumu. Plānojumā ņemta vērā Daugavas palienes 

aizsardzība. 

Vides stāvoklis pagastā vērtējams kā labs. Pagastā nav dabai kaitīgu ražotņu vai 

objektu ar būtisku risku uz vidi vai cilvēku veselību. Pagastā apzināti un Plānojumā 

parādīti visi dabas pieminekļi, izveidotie aizsargājamie dabas objekti un teritorijas: 

• liegums “Daugava pie Kaibalas”; 

• mikroliegums “Dzelmes”, 

• aizsargājamo augu atradnes, dabiska meža biotopu nogabali, dabas izpētes 

monitoringa vietas Jumpravas teritorijā nav, tuvākā ir Krapes pagastā. 

• aizsargjoslas gar virszemes ūdeņiem un pazemes ūdeņu ieņemšanas vietām, 

iespējami piesārņotās un revitalizējamās vietas, 

• tūristu apmetņu un ugunskuru vietas, 

• ainaviski vērtīgās vietas aizsargātas no blīvas apbūves. 

Patreiz izstrādē esošās grants un dolomītu ieguves karjeru teritorijas Plānojumā 

tiek paredzētas kā daudzfunkcionāla sabiedriskas nozīmes objektu apbūve. 

Plānojuma realizācija var uzlabot vides stāvokli pagastā un neradīs būtisku 

ietekmi uz Natura 2000 tīkla aizsargājamām teritorijām Jumpravas pagastā. 

57


IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS 

1. Latvijas pagasti , enciklopēdija, A/S „Preses nams”, 2001. g. 

2. Nikodemuss O., Kalniņš. G. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma 

izstrādāšanai. 2002. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Jumava, 

Rīga. 

3. Urtāne. M., Daugavas ielejas sakopšanas programma. 1989. 

4. Aizsargjoslu likums (Saeima, 05.02.1997.) 

5. Dabas aizsardzības pārvalde, www.dap.gov.lv 

6. Dabiskie meža biotopi Valsts meža dienests, 2001. 

7. Jumpravas pagasta attīstības programma 2005 – 2017, Jumpravas pagasta padome, 

2005 

8. Jumpravas pagasta mājas lapa, www.jumprava.lv. 

9. LBN 100 

10. Latvijas daba, www. daba.lv 

11. LR likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. 

12. LR likums „Par pašvaldībām”. 

13. LR likums „Par vides aizsardzību”. 

14. Latvijas Republikas Vides ministrijas mājas lapa, www.vidm.gov.lv 

15. Institūciju nosacījumi. 

16. MK 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas 

plānošanas noteikumi”. 

17. Ogres rajona sociāli ekonomiskā attīstības programma, 2. pielikums, SIA „Projekts 

XXI”, Ogres rajona padome, 1999. 

18. Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu, Vides aizsardzības un reģionālās 

attīstības ministrija, 2001. 

19. Rīgas rajona attīstības stratēģija. 

58


PIELIKUMI 

59


1. pielikums 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ogres rajonā 

60


2. pielikums 

Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” 

61


3. pielikums 

Dabiska meža biotopu izvietojums Jumpravas pagasta valsts mežu teritorijās 

62

PASKAIDROJUMA RAKSTS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

PASKAIDROJUMA RAKSTS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions