PASKAIDROJUMA RAKSTS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
PASKAIDROJUMA RAKSTS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
PASKAIDROJUMA RAKSTS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
JUMPRAVAS PAGASTA<br />
TERITORIJAS PLĀNOJUMS<br />
2005 – 2017<br />
1.SĒJUMS<br />
<strong>PASKAIDROJUMA</strong><br />
<strong>RAKSTS</strong><br />
Pielikums<br />
VIDES PĀRSKATS
JUMPRAVAS PAGASTA TERITORIJAS<br />
PLĀNOJUMS<br />
2005. – 2017.<br />
APSTIPRINĀTS:<br />
Jumpravas pagasta padome<br />
2006.gada 19. aprīļa<br />
sēdes Nr. 4 lēmuma Nr. 2<br />
1. sējums<br />
<strong>PASKAIDROJUMA</strong> <strong>RAKSTS</strong><br />
Pielikums<br />
VIDES PĀRSKATS<br />
Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētājs:<br />
I.Balodis<br />
Projekta izstrādes atbildīgais:<br />
A.Ūdris<br />
Izstrādātāja ainavu arhitekte:<br />
B. Zvīgule<br />
Jumpravas pagasta padome<br />
2006
Vides pārskats<br />
SATURS<br />
IEVADS ........................................................................................................................ 5<br />
1. PLĀNOŠANAS PROCEDŪRA.............................................................................. 6<br />
2. TERITORIJAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS............................................ 7<br />
2.1. Fiziski ģeogrāfiskais stāvoklis ....................................................................... 7<br />
2.2. Teritoriju vēsturiskā attīstība ......................................................................... 8<br />
2.3. Ģeoloģija....................................................................................................... 9<br />
2.4. Klimata raksturojums .................................................................................... 10<br />
2.5. Iedzīvotāji ..................................................................................................... 10<br />
3. PAGASTA VIDES KVALITĀTE UN DABAS RESURSI.................................... 11<br />
3.1. Vides pārskata sagatavošanas procedūras apraksts, informācija par<br />
iesaistītajām institūcijām ............................................................................... 11<br />
3.2. Vides kvalitāte............................................................................................... 12<br />
3.2.1. Gaiss.................................................................................................. 14<br />
3.2.2. Troksnis............................................................................................. 14<br />
3.2.3. Virszemes ūdeņu piesārņojums .......................................................... 15<br />
3.2.4. Atkritumi........................................................................................... 15<br />
3.3. Vides monitorings ......................................................................................... 16<br />
3.4. Dabas resursi................................................................................................. 17<br />
3.4.1. Zemes dzīles...................................................................................... 17<br />
3.4.2. Ūdeņi................................................................................................. 18<br />
3.4.3. Meži .................................................................................................. 18<br />
3.5. Īpaši aizsargājamās teritorijas........................................................................ 19<br />
3.5.1. Kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļi............................ 19<br />
3.5.2. Dabas teritorijas un objekti ................................................................ 20<br />
3.6. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi.......................................................... 22<br />
3.7. Riska objektu teritorijas................................................................................. 23<br />
4. PAGASTA STRUKTŪRA UN TĀS ELEMENTI ................................................. 28<br />
4.1. Pagasta apbūves struktūra.............................................................................. 28<br />
3
Vides pārskats<br />
4.2. Transports un gājēju kustība .......................................................................... 29<br />
4.2.1. Autotransports ................................................................................... 29<br />
4.2.2. Dzelzceļa transports........................................................................... 30<br />
4.2.3. Upju transports .................................................................................. 30<br />
4.2.4. Velosipēdistu kustība......................................................................... 31<br />
4.3. Zaļā struktūra un atpūta..... ............................................................................ 31<br />
5. PAGASTA AINAVAS VĒRTĒJUMS.................................................................... 33<br />
5.1. Ainavas vērtējums......................................................................................... 34<br />
5.2. Nozīmīgākie skatu punkti un skati................................................................. 34<br />
6. JUMPRAVAS PAGASTA TERITORIJU ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA UN<br />
PRIEKŠLIKUMI.................................................................................................... 46<br />
6.1. Apbūves teritoriju attīstības priekšlikumi....................................................... 46<br />
6.2. Līnijbūvju teritoriju attīstības priekšlikumi.................................................... 49<br />
6.3. Dabas pamatnes teritoriju attīstības priekšlikumi ........................................... 50<br />
6.4. Atklātu publisko ārtelpu attīstības priekšlikumi ............................................. 51<br />
6.5. Pārējo teritoriju attīstības priekšlikumi .......................................................... 52<br />
7. TERITORIJU UN OBJEKTU AR ĪPAŠU STATUSU ATTĪSTĪBAS<br />
PRIEKŠLIKUMI.................................................................................................... 53<br />
8. TERITORIJAS PLĀNOJUMA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU<br />
UN VIDI .................................................................................................................. 54<br />
9. STRATĒĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS UZ VIDI.................................................... 55<br />
9.1. Pieteikums..................................................................................................... 55<br />
9.2. Lēmums ........................................................................................................ 55<br />
9.3. Procedūra ...................................................................................................... 55<br />
9.4. Problēmas, nesaistes...................................................................................... 56<br />
9.5. Teritorijas plānojuma ietekme uz vidi............................................................ 56<br />
10. KOPSAVILKUMS.................................................................................................. 57<br />
IZMANTOTĀ LITERATŪRA .................................................................................... 58<br />
PIELIKUMI.................................................................................................................. 59<br />
4
Vides pārskats<br />
IEVADS<br />
Jumpravas pagasta teritorijas plānojums (turpmāk – Plānojums) izstrādāts<br />
saskaņā ar LR „Teritorijas plānošanas likumu”, MK „Vietējās pašvaldības teritorijas<br />
plānošanas noteikumiem” Nr 883, Jumpravas pagasta padomes 2004.g.28.aprīļa<br />
lēmumu Nr.5 un 2004.g.28.jūlija rīkojums Nr.7 „Par Jumpravas pagasta teritorijas<br />
plānojuma izstrādi”.<br />
Jumpravas pagasta teritorijas plānojums balstās uz pašvaldības attīstības<br />
programmā (turpmāk Programmā) izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Teritorijas<br />
plānojums nosaka Jumpravas pagasta teritorijas pašreizējo un plānoto (atļauto) zemes<br />
izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus. Plānojuma paskaidrojuma rakstā nav<br />
atkārtota visa informācija, kas apkopota Programmā. Plānojums izstrādāts laika<br />
posmam līdz 2017.gadam. Plānojuma izstrādes gaitā veikta sabiedriskā apspriešana<br />
trijos posmos.<br />
Plānojumu izstrādāja Jumpravas pagasta padomes darba grupa, piesaistot<br />
padomes darbiniekus un speciālistus. Darba grupas sastāvs sekojošs:<br />
Vadītājs – A. Ūdris, pagasta padomes speciālists.<br />
Locekļi – V. Skraučs, pašvaldības aģentūras direktors;<br />
S.Kalniņa, pagasta zemes ierīkotāja;<br />
G. Jablonska, pagasta padomes galvenā grāmatvede;<br />
A.Lasis, deputāts;<br />
R. Saulītis, deputāts;<br />
V.Grūbe, būvvaldes vadītājs;<br />
V. Jaunzema, konsultante;<br />
I.Šlekone, lietvede<br />
B.Zvīgule, plānotāja;<br />
M.Lapiņa, plānotāja.<br />
Plānojuma izstrādē piedalījās speciālisti:<br />
Par Jumpravas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves saistošo<br />
noteikumu izstrādātāju piesaistīta arhitekte I.Miķelsone ( sertifikāta Nr. 0036).<br />
Darba grupa pateicas visiem padomes darbiniekiem, iestāžu vadītājiem, nozaru<br />
speciālistiem un iedzīvotājiem par atsaucību Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma<br />
izstrādē.<br />
5
Vides pārskats<br />
1. PLĀNOŠANAS PROCEDŪRA<br />
Plānojuma izstrādes gaitā veikta sabiedriskā apspriešana 2posmos un 1.<br />
redakcijas pilnveidošana. Tā kā Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis 2005.g.<br />
12.aprīlī lēmumu Nr. 77-p par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras<br />
piemērošanu Jumpravas pagasta teritorijas plānojumam, ir izstrādāts Vides pārskata<br />
projekts, par kuru, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 157 punktiem 11. un 18., tiks<br />
informēta sabiedrība un uzklausīti viedokļi vienlaicīgi ar Plānojuma sabiedriskās<br />
apspriešanas II posmu. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika apkopoti Plānojuma 4.<br />
sējumā „ Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi”.<br />
Plānojumu izstrādājusi Jumpravas pagasta padomes darba grupa, piesaistot<br />
padomes darbiniekus un pagasta speciālistus. Darba grupas sastāvs uzrādīts ievadā.<br />
Vides pārskata sastādīšanā izmantots ainavu arhitektes Baibas Zvīgules<br />
diplomprojekts „Jumpravas pagasta ainavas attīstības koncepcija”.<br />
6
Vides pārskats<br />
2. TERITORIJAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS<br />
2.1. Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums<br />
Jumpravas pagasts atrodas Viduslatvijas nolaidenuma vidusdaļas (Daugavas<br />
labā krasta) DA malā uz ledāja kušanas ūdeņu saguldītiem veidojumiem, - zemiem,<br />
nenoteiktas formas morēnas paaugstinājumiem ar kopēju nolaidenumu uz Daugavas<br />
upes labo krastu.<br />
Pagasts atrodas vidēji 65 – 75 km attālumā no Rīgas. Pagasta centrs – Jumpravas<br />
ciems atrodas arī pagasta centrā un tālākās teritorijas ir 10 – 15 km attālumā. Pagasta<br />
perimetrs ir apmēram 60 km, no tiem ap 13 km pa Daugavu, un robežojas ar 4<br />
pašvaldībām:<br />
• rietumos ar Lielvārdes novadu;<br />
• ziemeļos ar Lēdmanes pagastu;<br />
• austrumos ar Skrīveru pagastu;<br />
• dienvidos ar Birzgales pagastu (robeža pa Daugavu).<br />
Pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī tuvāko pilsētu attālums attēlots 2.1. attēlā.<br />
Daugavas upes ieleja samērā lēzena, visā upes garumā šī pagasta teritorijā<br />
pamatiežu atsegumi zemi, praktiski neveido terases kā citviet Latvijā. Vienīgā<br />
Daugavas senā gultne – senleja apmēram 0,5 km platumā un 3,5 km garumā atrodas pie<br />
Viņķelmanes parka un turpinās gandrīz līdz Dzelmēm.<br />
2.1. att. Pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis<br />
7
Vides pārskats<br />
2.2. Teritoriju vēsturiskā attīstība<br />
Jumpravas (Jumpravmuižas) vārds rakstos rodams jau ļoti sen – kopš 13.gs.<br />
vidus. 1259. gadā bīskaps dāvina dažus gadus iepriekš dibinātajam Rīgas Cisterciešu<br />
sieviešu klosterim zemes, gan tieši Rīgas tuvumā, gan tālākā apkaimē – pie Lielupes<br />
un arī aiz Lielvārdes. Lai atšķirtu klostera īpašumus, tos, kas atrodas pie Lielupes, sāka<br />
saukt par Jumpravu, pie Rīgas patrimonialapgabala – par Mazjumpravu, bet zemes aiz<br />
Lielvārdes – par Lieljumpravu. Drīz arī radusies Jungfernhof – Jumpravmuiža. Senvācu<br />
dialektā vārds „Jungfer” nozīmē „jaunava”, un no šī vārda cēlies vēlākais<br />
„Jungfernhof” nosaukums, ko latvieši pārdēvējuši vienkārši par Jumpravu.<br />
Līdz ar Lieljumpravas veidošanos 13. gs. Lieljumpravā ir arī baznīca. Nav<br />
zināms, kur tā atradās, tāpat kā nav zināms, kur bija klostera celtnes. Zināms, ka līdz ar<br />
muižas saimniecības veidošanos, uzcelta kapella Daugavas malā. Esošajā vietā baznīca<br />
kā koka celtne uzbūvēta 1741. gadā.<br />
Muiža, baznīca kā arī apmēram 95% saimniecības tika nopostītas 1. pasaules<br />
kara laikā.<br />
1922. gadā tiek uzcelta pagastmāja.<br />
1926. gadā atjauno baznīcu.<br />
1927.gadā – dzelzceļa stacijas atklāšana, sāk veidoties Jumpravas ciems.<br />
1935. gadā Jumpravas pagasta platība bija 11 000 ha. 1945.g. pagastā izveidoja<br />
Jumpravas, Drujasgala un Dzelmes ciemu.<br />
Pašreizējais Jumpravas centrs sāka veidoties pēc 1972. gada, kad tika<br />
apstiprināts ciemata perspektīvās paraugsaimniecības „Ogre” projekts un ciemats sāka<br />
iegūt savu vizuālo savdabību ar sarkano dakstiņu jumtiem un individuālajām<br />
dzīvojamām mājām. 20. gadsimta sākumā vairs nesaka un neraksta Lieljumprava, bet<br />
vienkārši - Jumprava. Šis vārds kļūst par pagasta oficiālo nosaukumu.<br />
Adminstratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā agrākā Jumpravas pag. Z daļa<br />
iekļauta Lēdmanes pagastā, bet Jumpravas pagastam pievienota Skrīveru pagasta DR<br />
mala.<br />
Jumpravas dižākā rota bijusi un būs tās sakoptība un cilvēki, kas ciemā<br />
dzīvojuši un vēl dzīvos. Visus šos gadus mūs ir priecējuši labi iekopti zālieni,<br />
košumkrūmi un puķes, ne velti 1996. gadā Jumprava ir izpelnījusies Vidzemes zonas<br />
sakoptākā pagasta godu.<br />
8
Vides pārskats<br />
1999. gadā pagastam tika apstiprināts ģērbonis un karogs.Ģērbonī attēlota<br />
senākā pagasta celtne – baznīca, kuru iekļauj liepu lapu rindas, kuras simbolizē liepu<br />
alejas ceļu, savienojot Dzelmes ar Jumpravu.<br />
2.3. Ģeoloģija<br />
Teritorijas zemes dzīļu ģeoloģiskās uzbūves izvērtēšanai ir liela nozīme teritorijas<br />
plānošanas veikšanai, lai nodrošinātu zemes un zemes dzīļu resursu saprātīgu<br />
izmantošanu un aizsardzību, izprastu gruntsūdens piesārņošanās iespējamības<br />
(hermētiskuma) un seismisko procesu darbības bīstamības draudus. Pagasta ģeoloģiskās<br />
vides raksturojumam izmantota SIA “Ģeoloģiskais un ģeofiziskais centrs” Ogres rajona<br />
izpētes materiālu pārskats par tēmu “ Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un<br />
priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem”.<br />
Turpmāk aplūkosim Jumpravas pagasta ģeostruktūru izvietojumus un ģeoloģiskā<br />
griezuma galvenos kompleksus.<br />
Kristāliskais pamatklintājs sastāv no seniem kristāliskiem iežiem. Tos veido<br />
metamorfizēti vulkāniskie un agrā proterozoja un vēlā arhaja ieži. Kristāliskā<br />
pamatklintāja ieži ieguļ praktiski vertikāli un ir sašķelti ar daudziem pārrāvumiem –<br />
lūzumiem. Liela daļa lūzumu iespiežas arī augstāk nogulumiežu segā. Lūzumus iedala<br />
tektoniski aktīvos un neaktīvos. Jumpravas pagasts atrodas starp Rietumu un Centrālo<br />
seismiski aktīvo lūzumu.<br />
Pirmskvartāra nogulumiežu komplekss, kuru veido ieži, kas ir dažādās pakāpēs<br />
diaģenetizēti jūras, piekrastes un lagūnas izcelsmes karbonātiski ieži, kuri saguļ<br />
praktiski horizantāli. Šī nogulumiežu pārbīde Jumpravas pagasta centrālajā daļā ir daļēji<br />
noslēgta lokāla struktūra – antiklināla kroka. Kompleksa augšējā devona sistēmā jau<br />
notiek saimnieciskā darbība – minerālūdens resursu, dzeramā ūdens un dolomītu ieguve.<br />
Daugavas upes krastos sastopami devona sistēmas augšējo iežu dabiski atsegumi.<br />
Augšējo ūdens horizontu pjezometriskais ūdens līmenis pazeminās rietumu virzienā.<br />
Kvartāra nogulumu komplekss sastāv no irdeniem kvartāra nogulumiem, kas<br />
veidojušies kontinentālos apstākļos. Kvartāra nogulumu segas uzbūve ir sarežģīta –<br />
strauji mainās biezumi un dažādie iežu ģenētiskie tipi, ko nosaka noguluma uzkrāšanās<br />
apstākļi un devona iežu virsmas īpatnības, jo tie pārklāj augšdevona iežu nelīdzeno<br />
virsmu. Iežu veidošanās vecuma intervāls sākas pirms dažiem desmitiem tūkstošiem<br />
9
Vides pārskats<br />
gadu un turpinās līdz mūsdienām. Raksturīgākie mūsdienu nogulumi ir kūdra un upju<br />
palieņu aluviālie nogulumi.<br />
Magnētiskā un gravitācijas lauku anomālijas zināmā mērā ietekmē dabas<br />
procesus un arī cilvēku darbību un veselību .<br />
2.4. Klimata raksturojums<br />
Jumpravas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas nolaidenumā.<br />
Pagasta D daļa izvietojusies Daugavas ielejā. Daugavas upes hidroloģiskie novērojumi<br />
regulāri notiek no 1881.gada. Ilggadējā vidējā caurtece gadā ir 620 m 3 /s, maksimālā<br />
reģistrētā 1931.gada pavasarī 8600 m 3 /s, minimālā caurtece 1939.gadā 60 m 3 /s, vidējā<br />
gada notece 21 km 3 . Maksimālos plūdos iespējami lokāli applūdumi. Plūdos ar<br />
caurplūdes 1% varbūtības pārsniegšanu nodrošinājumu iespējamais ūdens līmenis pie<br />
Dzelmēm var sasniegt 35,12 m virs jūras līmeņa.<br />
Ziemā valdošie vēji ir dienvidu un dienvidrietumu, bet vasarā - rietumu un<br />
ziemeļrietumu.<br />
Gada vidējā temperatūra ir 5,6 ºC. Janvāra vidējā temperatūra svārstās no –6,1<br />
0 C līdz –1,2 0 C, minimālā novērotā –37,0 ºC, jūlija mēneša vidējā temperatūra no 16 0 C<br />
līdz 19,4 0 C, maksimālā novērotā 33,5 ºC. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir samērā<br />
stabils no 600 līdz 660 mm, bet dienu skaits gadā, kurās ir nokrišņi – no 117 līdz 144.<br />
2. 5. Iedzīvotāji<br />
Jumpravas pagasta teritorijas platība 87,44 km 2 . Pašlaik Jumpravas pagastā<br />
iedzīvotāju skaits ir 2160, tai skaitā Jumpravas ciemā – ap 1320, dzelmes ciemā – ap<br />
200. Apdzīvotība pagastā vidēji ir 24,7 iedz./km 2 . (Latvijā vidēji 36 iedz/ km 2 ).<br />
10
Vides pārskats<br />
3. PAGASTA VIDES KVALITĀTE UN DABAS<br />
RESURSI<br />
3. 1. Vides pārskata sagatavošanas procedūras apraksts,<br />
informācija par iesaistītajām institūcijām<br />
Pagasta raksturojums detalizēti aprakstīts Programmā. Šinī sējumā minēti tikai dati,<br />
kas nepieciešami Plānojumam.<br />
Vides aizsardzību valstī nodrošina LR likumi – “ Par vides aizsardzību”, “ Par<br />
īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, “Aizsargjoslu likums”, “Par pašvaldībām” u.c.,<br />
un atbilstošie MK Noteikumi un citi normatīvie dokumenti.<br />
Jumpravas pagasta Vides pārskats ir sagatavots atbilstoši Ministru Kabineta<br />
23.03.2004. noteikumiem Nr. 157. „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi<br />
stratēģiskais novērtējums” un likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (pieņemts<br />
30.05.2001.), ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 12.03.2004.), kā arī Vides<br />
pārraudzības valsts biroja 2005. gada 12. aprīļa lēmumu Nr. 77 – p „Par stratēģiskās<br />
ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” plānošanas dokumentam<br />
„Jumpravas pagasta teritorijas plānojums 2005-2017. gadam”, kā arī sekojoši Vides<br />
aizsardzības regulējošie normatīvie akti :<br />
• LR likums „Par vides aizsardzību” (06.08.1991. groz. 22.05.1997., 20.06.2000.,<br />
20.12.2001., 24.10.2002., 15.05.2003., 07.04.2004.)<br />
• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas<br />
noteikumi Nr 415 (22.07.2003.)<br />
• Noteikumi par gaisa kvalitāti Nr. 588 (21.10.2003.)<br />
• Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru Nr. 162<br />
(08.04.2003)<br />
• Vides trokšņa novērtēšanas kārtība Nr 597 (13.07.2004.)<br />
• Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība Nr.<br />
483. (20.11.2003., groz. 28.10.2003.)<br />
• Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi Nr. 45<br />
(30.01.2001.)<br />
11
Vides pārskats<br />
• Kārtība kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi Nr. 87<br />
(20.02.2004.)<br />
• NATURA 2000.<br />
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tika iesaistīta Valsts meža<br />
dienesta Ogres virsmežniecības ekoloģe I. Grīsle, LU vides zinātnes maģistrantūras<br />
studente B. Zvīgule, kā arī tika apkopota Vides valsts biroja, Vides ministrijas Vides<br />
aizsardzības departamenta, Valsts meža dienesta Ogres virsmežniecības u.c. institūciju<br />
izsniegtā informācija.<br />
Pagasta raksturojums detalizēti aprakstīts Programmā. Šinī sējumā minēti tikai<br />
dati, kas nepieciešami Plānojumam.<br />
3. 2. Vides kvalitāte<br />
Vides kvalitāte ir uzskatāma par priekšnosacījumu cilvēka saimnieciskajai<br />
darbībai, veselībai, atpūtai un biotopu pastāvēšanai. Tā ir faktors, kas ietekmē dzīves<br />
kvalitāti, nacionālo vērtību un resurss, kurš tuvākajā laikā kļūs par valsts un reģionu<br />
attīstības faktoru.<br />
Salīdzinot ar daudzām Latvijas pilsētām un ciemiem, Jumpravā nav nevienas<br />
videi kaitīgas lielas ražotnes. Mazās ražotnes ar videi kaitīgiem izmešiem:<br />
centrālapkures katlu mājas, degvielas uzpildes stacijas, kokogļu ražotne ir reģistrētas<br />
Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, kura izsniegusi darbības atļaujas un seko vides<br />
piesārņojuma kontroles mērījumu rezultātiem, lai netiktu pārsniegti pieļaujamie<br />
normatīvi.<br />
Galvenie piesārņojuma avoti pagastā ir dzelzceļa un autotransports, kā arī izmeši<br />
no katlu mājām un ražošanas objektiem.<br />
Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ūdens padevi, ir izsniegtas atļaujas un tiek<br />
kontrolēta nosacījumu izpilde.<br />
Centralizētās ūdens apgādes vajadzībām izmantotie un perspektīvā izmantojamie<br />
pazemes ūdeņi atbilst Valsts noteiktajam standartam, taču to izmantošanai ir<br />
nepieciešamas ūdens kvalitātes uzlabošanas sistēmas paaugstinātā dzelzs savienojumu<br />
satura pazemināšanai.<br />
Dzeramā ūdens testēšanas pārskata Nr. 894-0712/1-2005”) kopija pievienota 4.<br />
pielikumā.<br />
12
Vides pārskats<br />
Meži pagastā ir ekoloģiski tīri, kuros daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts ar<br />
aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem.<br />
Lai uzlabotu vides kvalitāti, pirmkārt, jāizveido aizsargstādījumi ap vides<br />
kvalitātes apdraudošajiem objektiem – autoceļiem, dažādām saimnieciskām zonām, kuri<br />
aizsargātu no izplūdes gāzēm.<br />
Jumpravas pagasta teritorijas piesārņotās vietas<br />
N.p.k. Īpašuma nosaukums Īpšuma<br />
kadastra<br />
Nr.<br />
1. Auriķi (lielferma) 7448-002-<br />
0076<br />
2. Dzintari (darbnīcas) 7448-002-<br />
0209<br />
3. Atvari (DUS) 7448-002-<br />
0197<br />
4. Bijušā CNK mēslu krātuves 7448-002-<br />
(CSA izgāstuve)<br />
0347<br />
5. Ķezberes (minerālm.nol.) 7448-002-<br />
0095<br />
6. Mauriņi (DUS, darbnīcas) 7448-002-<br />
0005<br />
7. Karjers”Jumprava”(DUS) 7448-002-<br />
0066<br />
8. Papardes (cūku ferma) 7448-002-<br />
0023<br />
9. Baltiņi (siltumnīcas) 7448-002-<br />
0101<br />
Īpašnieks<br />
Lablaika<br />
Mārīte<br />
Zālītis Edvīns<br />
Pauliņš Alberts<br />
Jumpravas pag.<br />
pašvaldība<br />
Stolere Gunta<br />
Balodis Imants<br />
Barbare Lolita<br />
Rīgas komb.<br />
lopbar. rūpn.<br />
Baltā Gita<br />
Piezīmes<br />
3.1. tabula<br />
Aizkraukle, Skolas<br />
iela 2-13<br />
Jumprava, „Dzintari”<br />
Jumprava, Saules iela<br />
1<br />
Jumprava, Daugavas<br />
iela 6<br />
Salaspils, Rīgas iela<br />
12-49<br />
Jumpravas pag.,<br />
”Kadiķi”<br />
Ogre,Brīvības iela<br />
111-18<br />
Rīga, Gaujas iela 5A<br />
Jumpravas<br />
„Veclaimiņi”<br />
13
Vides pārskats<br />
3. 2. 1. Gaiss<br />
Galvenie piesārņojuma<br />
avoti pagastā ir transports, kā arī<br />
izmeši no katlu mājām un<br />
ražošanas objektiem (skat. 3.1.<br />
att.).<br />
Latvijas mērogā lielāko<br />
gaisa piesārņojuma daļu (67%)<br />
rada tieši transporta līdzekļi, un,<br />
domājams, situācija Jumpravas<br />
pagastā īpaši neatšķiras no kopējās<br />
situācijas valstī. Tas izskaidrojams<br />
ar to, ka, pieaugot iedzīvotāju<br />
labklājībai, pieaug arī automobiļu<br />
skaits un līdz ar to arī gaisa<br />
piesārņojums, īpaši ar slāpekļa<br />
oksīdiem.<br />
3.1. att. Viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem<br />
Autotransporta izplūdes gāzu sastāva kvalitatīvo uzlabojumu var panākt ar<br />
pāreju no naftas produktiem uz citu, videi draudzīgu degvielu.<br />
Dzelzceļa vides piesārņojumu var samazināt kravas un daļēju pasažieru<br />
transporta pārveidošanu uz elektrovilkmi.<br />
3. 2. 2. Troksnis<br />
Jumpravas pagastā lielākie trokšņa avoti ir dzelzceļš un autotransports, īpaši<br />
galvenais autoceļš A6 Rīga – Daugavpils. Dzīvojamā apbūve gar dzelzceļu pārsvarā<br />
atbilst normatīvos (LBN) noteiktajam attālumam 100 m no malējās sliedes, lai gan nav<br />
mērījumu datu par dzelzceļa transporta radīto trokšņu līmeņa atbilstību sanitārajām<br />
prasībām aiz šiem 100 metriem.<br />
Pie citiem trokšņu avotiem pagastā pieder atsevišķi izkliedēti ražošanas objekti,<br />
lai gan nav mērījumu datu par to radīto trokšņu līmeni un izplatības areālu.<br />
14
Vides pārskats<br />
Trokšņa līmenis blīvi apdzīvotās vietās trešā autoceļa un dzelzceļa tuvumā<br />
iespējams mazināt ar aizsargsienām. Šinī plānojumā, kā arī institūciju sniegtajos<br />
atzinumos tādas nav paredzētas.<br />
3. 2. 3. Virszemes ūdeņu piesārņojums<br />
Ūdensteču piesārņojums Jumpravas pagastā lielā mērā ir atkarīgs no<br />
piesārņojuma apjoma, kas ūdeņos nokļūst no teritorijām ārpus pagasta, taču arī pats<br />
pagasts atstāj ietekmi uz ūdens kvalitāti.<br />
Ūdenskrātuvē nonāk arī daļa neattīrīto notekūdeņu no privātajām mājām, kuras nav<br />
pieslēgtas centralizētam kanalizācijas tīklam (skat. 3.2. att).<br />
3.2. att. Daugavas piekrastes joslas eitrofikācija<br />
3. 2. 4. Atkritumi<br />
Kopumā pagasta atkritumu apjoms pieaug līdz ar ekonomiskās situācijas<br />
uzlabošanos. Jumpravas pagastā atkritumus apsaimnieko AS „HOETIKA – ATU”, ar<br />
kuru līgumu slēgusi Jumpravas pašvaldības aģentūra. Izvedamo apjomu kopējais<br />
15
Vides pārskats<br />
apjoms 1700 – 2000 m 3 /gadā. Reālais producētais atkritumu daudzums ir lielāks, jo<br />
dažādu iemeslu dēļ visi atkritumi netiek savākti. Tas izskaidrojams ar iedzīvotāju<br />
nabadzību un zemo apziņas līmeni. Tā sekas ir privātmāju rajoniem pieguļošo mežu<br />
piesārņošana ar sadzīves atkritumiem.<br />
3.3. Vides monitorings<br />
Pēc LVĢMA sniegtās informācijas Jumpravas pagastā nav vides monitoringa<br />
staciju.<br />
Pagastā atrodas pazemes ūdeņu monitoringa punkti:<br />
• DUS Daugavpils šosejas 74. km., gruntsūdeņi 2 reizes gadā;<br />
• DUS Dzelmēs, 3 dziļurbumos, 2 reizes gadā;<br />
• DUS „Priežkalni”, gruntsūdeņi, 2 reizes gadā,<br />
• ūdens ieņemšanas ietaises Jumpravas ciemā,<br />
• ūdens ieņemšanas ietaises Dzelmēs.<br />
Ūdens paraugu ņemšanu un analīzi veic „Vides konsultāciju birojs”.<br />
Pēc Valsts meža dienesta datiem meža monitoringa sistēmā Jumpravas pagasta<br />
teritorijā parauglaukumu nav. Ogres virsmežniecības parauglaukumi ir Lēdmanes<br />
pagastā un Aizkraukles virsmežniecības parauglaukumi Skrīveru pagastā.<br />
Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma process parādīja, ka Jumpravas<br />
pagastā trūkst aktuālu un ticamu datu un informācijas par:<br />
• virszemes ūdens kvalitāti;<br />
• meža ekosistēmu stāvokli;<br />
• teritorijas bioloģisko daudzveidību.<br />
Izvērtējot augstāk minēto, Vides pārraudzības valsts birojs rekomendējis<br />
Jumpravas pagasta padomei sagatavot un iesniegt birojam monitoringa pārskatus 2009.,<br />
2013. un 2017. gadā.<br />
16
Vides pārskats<br />
3. 4. Dabas resursi<br />
3.2.tabula<br />
Pagasta teritoriju sadalījums pa zemes lietošanas veidiem<br />
Pagasta zemes sadalījums pa<br />
ha %<br />
lietošanas mērķiem un teritorijām<br />
Lauksaimniecībā izmantojamā 3800,8 43,5<br />
Tai skaitā meliorēta 3011,9 79,2<br />
Meži 3690,8 42,2<br />
Krūmāji 132,6 1,5<br />
Purvi 3,6
Vides pārskats<br />
• smilts-grants un oļu iegulas atrodas pagasta dienvidos, tie pamatā ir kvartāra<br />
aluviālie nogulumi gar Daugavas malu virs Salaspils un Daugavas svītas. Pēc<br />
ģeoloģiskās izpētes materiāliem ir pieci grants - smilts karjeri. Tie uzrādīti kartē<br />
„Jumpravas pagata teritorijas pašreizējā izmantošana”.<br />
3. 4. 2. Ūdeņi<br />
• bagātīgi dzeramā ūdens ieguves avoti no D3pl, D3dg, D3ar un D3am<br />
horizontiem 45 – 115 m dziļumā un no smilts nogulumiem līdz 12 m dziļumā.;<br />
• ievērojami virszemes ūdens resursi ir Daugavas upe, kas ir Ķeguma HES<br />
ūdenskrātuves vidus daļa,<br />
apmēram 13 km garumā<br />
(skat. 3.3. att.) Pagastā ir arī<br />
mazās upītes: Kaibala,<br />
Gribuļupe, Rite un Plēšupīte,<br />
kā arī vaļējie meliorācijas<br />
grāvji. Platība zem ūdeņiem<br />
ir 467,5 ha, kas sastāda 5,35<br />
% no pagasta kopējās<br />
3.3. att. Daugavas – viens no skaistākajiem ūdens<br />
platības.<br />
resursiem pagastā<br />
3. 4. 3. Meži<br />
Jumpravas teritorijā meži aizņem 3692,3 ha jeb 42,2 % platības, tā ir bagāta ar<br />
dabas pieminekļiem – dižkokiem. No tiem 2 ir valsts aizsargājamie dabas objekti un<br />
pārējie ir vietējas nozīmes aizsargājamie dabas objekti. No augu valsts aizsargājamie ir<br />
daudzgadīgā mēnesene, jumstiņu gladiola, augstais gaiļpiesis un dzegužpuķe, nogāžu un<br />
primārie meži. Pagasta mežu masīvos arī ir aizsargājamie augi, kuru atrašanās vietu<br />
inventarizāciju valsts mežos kopš 2002.g.veic sertificēti speciālisti, kuri izvērtēs biotopu<br />
un saudzes kvartālu un mikroliegumu izveidošanas nepieciešamību.<br />
Šajos mežos dzīvo arī Latvijā sastopamie savvaļas dzīvnieki, kā arī sastopami<br />
aizsargājamie augi.<br />
18
Vides pārskats<br />
Valsts meža biotopu inventarizācijas rezultātā uz 2005.gada 1.janvāri turpmākai<br />
izpētei ir ierosināti 46 dabisko mežu biotopu nogabali, kopā 2108,7 ha platībā, kā arī 25<br />
īpaši aizsargājamie iecirkņu nogabali, kopā 18,5 ha platībā. Tie uzrādīti kartē „Jumpravas<br />
pagasta teritorijas pašreizējā izmantošana”.<br />
3. 5. Īpaši aizsargājamās teritorijas<br />
Jumpravas pagasts ir bagāts ar kultūrvēsturisko un dabas mantojumu. Šeit ir<br />
atrodami valsts nozīmes vēstures objekti, dabas objekti, dabas liegums, mikroliegums,<br />
dabiska meža biotopi un cilvēku veidotas ekspozīcijas.<br />
3. 5. 1 Kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļi<br />
Daugava un tās tuvākā apkārtne jau no seniem laikiem bijusi nozīmīga satiksmes<br />
maģistrāle, tāpēc tās krastos ir daudz arheoloģisko atradumu.<br />
Saskaņā ar valsts kultūras pieminekļu inspekcijas datiem Jumpravas pagasta<br />
teritorijā atrodas viens valsts nozīmes kultūras piemineklis:<br />
3.3. tabula<br />
Valsts<br />
Pieminekļu Pieminekļu veids Pieminekļu Atrašanās vieta<br />
aizsardzības Nr. vērtības grupa<br />
nosaukums<br />
1830 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielrutuļu senkapi Ogres raj.<br />
Jumpravas pag.<br />
pie Kalējiem un<br />
Lielrutuļiem<br />
Bez tam pagasta padomes uzskaitē ir:<br />
• Vēstures piemineklis – Jumpravas luterāņu baznīca. Tā celta 1926. gadā, bet<br />
savu tagadējo izskatu ieguvusi 1998. gadā.<br />
• Vēstures piemineklis – Dīnamarkas robežakmens (2,7 m garš, 1,8 m plats,<br />
1,8 m augsts), tajā ir iekalts krusts aplī – bīskapa īpašuma zīme, tāpat arī otrs<br />
bīskapa varas simbols – sakrustots bīskapa zizlis ar zobenu. Mūsdienās akmens<br />
iezīmē Lielvārdes novada, Lēdmanes un Jumpravas pagastu robežpunktu.<br />
• Vairākās vietās atrodas 1. pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi – pie<br />
„Bērstelēm”, “Briežgalvām”, “Gaiļiem”, “Lūkiem”, “Rezgaļiem”, “Veidēm”.<br />
19
Vides pārskats<br />
• Jumpravā atklāts piemineklis staļinisma represiju upuriem.<br />
Valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi izdalīti ar mērķi saglabāt to<br />
zinātnisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību zinātnes, izglītības un kultūras<br />
vajadzībām.<br />
Valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu apsaimniekošana jāveic atbilstoši<br />
likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (12.02.1992.), tiem noteiktas<br />
aizsargjoslas saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu”. Aizsargjoslas uzrādītas kartē<br />
“Jumpravas pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”.<br />
3. 5. 2. Dabas teritorijas un objekti<br />
Jumpravas pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis un Daugavas tuvums nosaka dabas<br />
daudzveidību pagastā.<br />
1977. gadā Jumpravas pagastā veikto dižkoku apsekošanas rezultātā reģistrēti 5<br />
dižkoki, kuri apstiprināti ar Latvijas PSR MP 15.04.1977. lēmumu Nr. 241 “Par valsts<br />
aizsargājamo Latvijas PSR teritorijā esošo dabas objektu apstiprināšanu”:<br />
• Nr. 3. Pelēkais riekstkoks pie Vekteru mājām (2 koki).<br />
• Nr. 4. Amūras korķakoks pie Vekteru mājām.<br />
• Nr. 13. Parastā priede pie Ciņu fermas.<br />
• Nr. 14. Parastais ozols pie Akmentiņu mājām.<br />
• Nr. 15. Parastā liepa pie Tentēnu mājām.<br />
Pašvaldība uzskata, ka Liepu aleja Dzelmēs ir kā simbols Jumpravai un ir<br />
iekļaujama dabas pieminekļu statusā.<br />
Bez dižkokiem šeit atrodas vēsturiskas dabas teritorijas, kas piešķir pagastam<br />
ainavisko telpu:<br />
• Viņķelmanes parks.<br />
• Lieljumpravas muižas parks.<br />
• Jumpravas “Gaiļu” dabas taka – skaisti izveidotas dabas takas. 2002. gadā<br />
sakoptākais mežs Latvijā.<br />
Pagasta teritorijā ir arī ļoti daudzveidīga augu valsts. No augu valsts<br />
aizsargājamie ir daudzgadīgā mēnesene, jumstiņu gladiola, augstais gaiļpiesis un<br />
dzegužpuķe.<br />
20
Vides pārskats<br />
Pagasta teritorijā atrodas īpaši<br />
aizsargājamās dabas teritorijas – liegums<br />
„Daugava pie Kaibalas”, izveidots ar<br />
MK noteikumiem Nr. 212 pielikums Nr.<br />
265 (15.06.1999.), un mikroliegums<br />
„Dzelmes”, izveidots ar lēmumu Nr 4<br />
„Par mikrolieguma izveidošanu<br />
Daugavas labā krasta nogāzē Ogres<br />
rajona Jumpravas pagastā” (25.11.2002.) 3.4. att. Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas”<br />
(skatīt 1. pielikumu). Bez tam Valsts meža dienesta Ogres virsmežniecība veic izpēti<br />
par aizsargājamiem mežu biotopiem valsts mežos.<br />
Visas šīs teritorijas parādītas kartē „Jumpravas pagasta teritorijas esošā<br />
izmantošana”.<br />
Šo teritoriju izmantošana veicama saskaņā ar LR likumiem „Par īpaši<br />
aizsargājamām dabas teritorijām”, „Sugu un biotopu aizsardzības likums” un<br />
atbilstošiem MK Noteikumiem:<br />
• Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un<br />
izmantošanas noteikumi”,<br />
• Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas<br />
noteikumi”,<br />
• Nr.421 „Par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”,<br />
• Nr.189 „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”.<br />
Dabas lieguma un mikrolieguma atrašanās Daugavas upes teritorijā, ierobežo<br />
tūrisma un atpūtas aktivitātes.<br />
Dažādu pētījumu gaitā ir atklātas vairākas aizsargājamās augu un dzīvnieku<br />
sugas.<br />
Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” (skat. 3.4. att.) atrodas Daugavas upes<br />
teritorijā (skatīt 2. pielikumu). Kā aizsargājamā suga<br />
noteikta – ziemeļu gulbis (Cygnus Cygnus)(skat. 3.5.<br />
att.). Teritorijai pastiprināti ir antropogēnā ietekme.<br />
Netālu no dabas lieguma Dzelmes ciema teritorijā –<br />
atrodas autoceļš A6 ar auto stāvlaukumu un intensīvu<br />
cilvēku plūsmu. Plānošanas dokumenta izstrāde paredz<br />
3.5. att. Ziemeļu gulbis (Cygnus Cygnus)<br />
21
Vides pārskats<br />
ierobežot teritorijas atļauto izmantošanu, tai skaitā ūdenstūrismu. Šāda veida<br />
nekontrolēta ietekme rada izmaiņas florā un faunā. Dabas liegums ir iekļauts Natura<br />
2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju) sarakstā.<br />
Nelielu pagasta teritoriju aizņem mikroliegums „Dzelmes”. Īpaši aizsargājamās<br />
sugas mikroliegumā „Dzelmes” - Atvašu saulrietenis -Jovibarba sobolifera, Ženēvas<br />
cekuliņš- Ajuga gevenensis, u.c. mazāk nozīmīgas.<br />
Dabiska meža biotopi mūsu mežos sastopami reti, jo intensīvas<br />
mežsaimnieciskās darbības rezultātā dabiskie meži ir pārveidoti un piemēroti<br />
saimnieciskajām vajadzībām. Visvairāk dabisko meža biotopu ir pārmitrajos meža<br />
augšanas apstākļu tipos. Pie īpaši aizsargājamām sugām mežu platībās tiek pieskaitīti<br />
dažādu sugu ķērpji, sūnas, bezmugurkaulnieki. Sīkāks aizsargājamo sugu iedalījums un<br />
dabisko meža biotopu izvietojums sniegts 3. pielikumā.<br />
Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma izstrādi negatīvi ietekmē tas, ka ne<br />
liegumam, ne mikroliegumam nav izstrādāti „Individuālie izmantošanas un aizsardzības<br />
noteikumi” un „Dabas aizsardzības plāni”<br />
3. 6. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi<br />
Dabas noplicināšanas process pasaulē pēdējā gadsimtā daudzas vietas ir novedis<br />
līdz katastrofālam stāvoklim. Eiropas valstis jau sen ir nonākušas pie atziņas, ka<br />
stāvoklis ir glābjams tikai sadarbojoties starptautiskā mērogā. Ir radītas vairākas<br />
starptautiskas dabas aizsardzības konvencijas, organizācijas, projekti, kas nosaka<br />
pasākumus dabas vērtību saglabāšanai gan visā pasaulē, gan atsevišķos reģionos.<br />
Eiropas Savienības (ES) valstis ir apņēmušās ievērot ES dabas aizsardzības likumu<br />
(direktīvu) prasības. Šajā kontekstā Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma mērķis ir<br />
ievērot tos principus, kas ir īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas<br />
pamatā, videi draudzīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības pamatā. Visciešākā<br />
saskare Jumpravas pagastam ir ar ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu NATURA<br />
2000, kurā ir iekļauts dabas liegums „Daugava pie Kaibalas”.<br />
22
Vides pārskats<br />
3. 7. Riska objektu teritorijas<br />
Pie riska teritorijām var pieskaitīt teritorijas, kurās ar lielāku varbūtību nekā<br />
pārējās teritorijās cilvēku dzīvība un veselība, kā arī īpašumi var tikt apdraudēti dabisku<br />
vai antropogēni izraisītu katastrofu rezultātā. Jumpravas pagastā pie šādām teritorijām<br />
pieskaitāmas plūdu zonas, dzelzceļa un autoceļa apkārtne, kā arī citas teritorijas.<br />
Jumpravas pagastā vērā ņemami sekojoši riski:<br />
• tehniskie, kuri var radīt draudus iedzīvotāju labsajūtai, veselībai vai dzīvībai;<br />
• ekoloģiskie, kuri var negatīvi ietekmēt vidi.<br />
Tehniskie riski:<br />
• Transporta riski. Jumpravas<br />
pagastu šķērso starptautiskas<br />
nozīmes dzelzceļš Rīga – Daugavpils<br />
– Maskava. Dzelzceļš tiek izmantots<br />
pasažieru un kravu transportam.<br />
Caur pagasta centru tiek transportēti<br />
gan naftas produkti, gan ķīmiskie<br />
reaktīvi, tādēļ dzelzceļš ir jāuzskata<br />
par paaugstināta riska objektu.<br />
3.6. att. Valst nozīmes autoceļš (A6)<br />
Arī pa galveno autoceļu A6 Rīga – Maskava, kas šķērso pagastu, tiek pārvadātas<br />
ugunsnedrošas un sprādzienbīstamas kravas (skat. 3.6. att.).<br />
Ir tikai viena apzīmēta gājēju pāreja. Autoceļu zemes nodalījuma joslas netiek<br />
koptas, apaugumi aizsedz redzamību un palielina bīstamību.<br />
Minēto iemeslu dēļ arī autoceļam nepieciešams veikt riska analīzi, lai noteiktu<br />
riska zonas lielumu.<br />
• Elektrolīniju riski. Pagasta teritoriju šķērso dažas augstsprieguma (330kV;<br />
110kV un 20kV) un daudzas zemsprieguma (0,4 kV) elektrosadales līnijas ar savām<br />
aizsargjoslām, kas rada aprobežojumus teritorijas izmantošanā un rada bīstamību no<br />
pieskaršanās.<br />
• Nelaimes gadījumu risks uz ūdens.<br />
• Cilvēku masu pulcēšanās vietas. Par riska objektiem uzskatāmas vietas, telpas,<br />
ēkas ar lielu cilvēku blīvumu:<br />
23
Vides pārskats<br />
o Skolas, bērnudārzs, kultūras pasākumu vietas;<br />
o Dzelzceļa un autobusu pieturas elektrolīniju aizsardzības zonā<br />
(Aizsargjoslu likums, 45.3. pants)<br />
• Ainavas piesārņojuma risks. Daugavas upes krastu, autoceļu aizsargzonu<br />
apaugumi ar mazvērtīgu koksni un krūmiem aizsedz skaistas ainavas, rada diskomfortu<br />
tūristiem.<br />
Tehniskie riski daļēji ir prognozējami.<br />
Ekoloģiskie riski:<br />
• Daugavas un mazo upīšu piesārņojuma risks. Daugavu un mazās upes var<br />
piesārņot<br />
nekontrolētas<br />
kanalizācijas izplūdes mazstāvu<br />
dzīvojamo māju apbūvē, neattīrīti<br />
virszemes notekūdeņi (lietus<br />
kanalizācija<br />
ciemā,<br />
lauksaimniecības uzņēmumos)<br />
(skat. 3.7. att.) Lielāki<br />
piesārņojumi iespējami ciema<br />
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu<br />
avāriju gadījumos.<br />
3.7. att. Mākslīgi veidotas ūdenskrātuves piesārņojuma risks<br />
• Mežu piesārņojuma un ugunsgrēka risks. Sakarā ar tūristu (ogotāju, sēņotāju)<br />
pieplūdumu pagasta meži tiek piesārņoti ar sadzīves atkritumiem un pastāv liela<br />
ugunsgrēka bīstamība.<br />
• Gaisa piesārņojuma risks. Palielinoties autotransporta intensitātei, palielinās<br />
gaisa piesārņojums ar izplūdes gāzēm. Gaisa piesārņojuma pakāpe netiek kontrolēta.<br />
Gaisa piesārņojumu dzelzceļa zonā iespējams samazināt, pārveidojot kravas un daļēji<br />
pasažieru vilcienus uz elektrovilkmi.<br />
• Dabas katastrofas – plūdi var izraisīt nopietnas avārijas, tādēļ tiek noteiktas<br />
applūstošās teritorijas (iespējamība 1 reizi 100 gados), kā arī smagas sekas var atstāt<br />
stipras vētras.<br />
Ekoloģiskie riski nav prognozējami.<br />
24
Vides pārskats<br />
3. 4. tabulā veikta Jumpravas pagasta bīstamo risku objektu novērtēšana.<br />
Teritorijas, kurām nepieciešams veikt skaitlisku riska novērtēšanu, iezīmētas pelēkā<br />
krāsā, un tām 3.5. tabulā tiek veikta sīkāka seku novērtēšana.<br />
Vērtējot riska objektus, nosakot negadījuma iespējas varbūtību ir ļoti grūti<br />
izšķirties par optimālu skaitli, jo objektu risks un raksturs var būt ļoti dažāds – gan<br />
dažāda rakstura noplūde, gan ugunsgrēki utt., kam var būt visplašākais seku diapazons.<br />
Savukārt pat neliela noplūde var izsaukt tā saucamo „DOMINO EFEKTU”, izraisot<br />
veselo virkni citu, dažreiz lielāku un nopietnāku negadījumu.<br />
25
Ļoti iespējams<br />
(biežāk kā reizi gadā)<br />
Iespējams (reizi 1 –<br />
10 gados)<br />
Ticams (reizi 10 –<br />
100 gados)<br />
Mazticams (reizi 100<br />
– 1000 gados)<br />
Ļoti mazticams (retāk<br />
kā reizi 1000 gados)<br />
Vides pārskats<br />
Jumpravas pagasta bīstamo objektu riska matrica<br />
3.4. tabula<br />
Autotransports;<br />
Lokālie gaisa<br />
piesārņojumi;<br />
Bijušā cūku<br />
kompleksa ēka<br />
Veci koki;<br />
Notekūdeņu<br />
attīrīšanas ietaise<br />
Ceļu krustojums<br />
5<br />
Dzelmju centrā<br />
Lokālās apkures<br />
sistēmas;<br />
Liepu aleja;<br />
Autoceļš A6 4<br />
Mežu ugunsgrēki;<br />
Atvērtās ūdens<br />
krātuves<br />
Mazo upju pārplūšana<br />
LMT, TELE2 tornis Augstsprieguma<br />
elektrolīnijas;<br />
Degvielas uzpildes<br />
stacijas<br />
Plūdu draudi zemākās Dzelzceļa avārija 3<br />
teritorijās<br />
2<br />
Kokzāģētavas 1<br />
Nenozīmīgas Būtiskas Nopietnas Ļoti nopietnas Katastrofālas<br />
Riska matricas iezīmētas zonas teritorijām ir nepieciešamas<br />
veikt skaitlisku riska novērtēšanu<br />
26
Jumpravas pagasta bīstamie riska objekti<br />
Seku novērtēšana<br />
Objekts Darbība Briesmas<br />
Riska veids Apdraudētie<br />
Sekas<br />
(daudzums)<br />
objekti<br />
1. Ceļu krustojums<br />
Dzelmes centrā<br />
Savieno A6 un<br />
V 974;<br />
Cilvēku,<br />
dzīvnieku dzīvības<br />
Smagas<br />
autoavārijas,<br />
Gājēji, autovadītāji,<br />
velobraucēji,<br />
Dažādas<br />
veselības<br />
Nokļūšana pie<br />
cilvēku paviršība<br />
pagasta<br />
objektiem<br />
dzīvnieki, apkārtējā<br />
vide, automašīnas<br />
traumas, nāves<br />
gadījumi<br />
2. Autoceļš A6 Pārvadā dažāda<br />
rakstura kravas<br />
Cilvēku dzīvnieku<br />
dzīvības;<br />
naftas produkti<br />
Smagas<br />
autoavārijas<br />
Gājēji;<br />
autovadītāji;<br />
velobraucēji;<br />
Dažādas<br />
veselības<br />
traumas, nāves<br />
apkārtēja vide<br />
gadījumi<br />
3. Plūdu draudi<br />
zemākās teritorijās<br />
Zemāko<br />
teritoriju<br />
Applūstošas<br />
teritorijas<br />
Plūdi Iedzīvotāji, zemes<br />
platības<br />
Materiāli<br />
zaudējumi<br />
applūšana<br />
4. Dzelzceļa avārija Pārvadā dažāda<br />
rakstura kravas,<br />
t.sk. arī<br />
bīstamas ķīm.<br />
vielas utml.<br />
Naftas produkti,<br />
toksiskās ķīmiskās<br />
vielas<br />
Noplūdes,<br />
ugunsgrēki,<br />
eksplozijas<br />
Personāls;<br />
Iedzīvotāji;<br />
Apkārtējā vide<br />
Saindēšanās<br />
(ieelpojot);<br />
Apdegumi gaisa<br />
piesārņojumi<br />
L – Dzīve E – Vide P – Īpašums S – Ātrums Pb – Iespejamība Pr - Prioritāte<br />
27<br />
Vides pārskats<br />
3.5. tabula<br />
Nopietnība Pb Pr Koment<br />
āri<br />
L E P S<br />
4 3 2 3 4 D<br />
4 4 3 4 4 D Krusto<br />
Dzelmes<br />
ciemu<br />
3 5 4 4 3 D<br />
4 4 3 3 3 D Šķērso<br />
Jumprav<br />
as ciema<br />
teritoriju.
Vides pārskats<br />
4. PAGASTA STRUKTŪRA UN TĀS ELEMENTI<br />
4. 1. Pagasta apbūves struktūra<br />
Jumpravas administratīvo teritoriju veido Jumpravas pagasts ar apdzīvotām<br />
vietām Jumprava un Dzelmes. Pirmsākumi meklējami 1885.gadā, kad pēc Rīgas –<br />
Dinaburgas dzelzceļa<br />
rīkojuma tiek noteikta<br />
vilcienu pieturēšana<br />
Lieljumpravas muižā. Pirmo<br />
reizi vilciens šeit pieturēja<br />
1885.gada 16.jūnijā.<br />
Agrārreformas laikā apkārt<br />
pieturvietai sāka veidoties<br />
Lieljumpravas ciems, vēlāk<br />
pārdēvēts par Jumpravas<br />
4.1. att. Skats uz pagasta D daļā atrodošajām Dzelmēm<br />
ciemu.<br />
Par Jumpravas ciema vēsturisko centru uzskatāma apbūve ap dzelzceļa staciju,<br />
kas uzbūvēta 1927. gadā, bet sagrauta 2. pasaules kara beigās. Dažas būves - pagasta<br />
valde, pasts, labdarības biedrības ēka uzcelta vēl pirms 2. pasaules kara. Šī laika<br />
divstāvu apbūvei raksturīgi lieli pagalmi, apbūve nesablīvēta. 1937.gadā Jumpravas<br />
ciemā bija 67 mājas un 364 iedzīvotāji.<br />
20.gs. 60.gados tika uzceltas Mistautu, Burtnieku fermas, mehāniskās darbnīcas,<br />
garāžas, Saulstaru māja, dzīvojamās ēkas pie fermām. 1969. gada novembrī<br />
ekspluatācijā nodeva kultūras namu ar kantora ēku (2. pasaules kara laikā nodedzinātā<br />
labdarības biedrības nama vietā).<br />
Jaunu uzņēmumu veidošanās – cūku nobarošanas kompleksa (CNK) uzbūvēšana<br />
1977. gadā bija iemesls straujam iedzīvotāju pieplūdumam Jumpravā, kā rezultātā<br />
izveidojušās mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūve. Uzbūvēts bērnudārzs 140 vietām,<br />
vidusskola 480 skolēniem, bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas stacija ar jaudu 700m 3 /dn,<br />
aptieka – ambulance, tirdzniecības centrs ar ēdnīcu un sadzīves pakalpojumu<br />
kompleksais pieņemšanas punkts, kuru tagad savā īpašumā ieguvis un kapitāli<br />
rekonstruējis IU (individuālais uzņēmums) „ALI”, kas nodarbojas ar trikotāžas<br />
28
Vides pārskats<br />
izstrādājumu šūšanu. Centrā vietu atradušas arī dažāda rakstura saimniecības ēkas –<br />
šķūņi, garāžas, kas pazemina ainavas kvalitāti.<br />
Rūpniecības objektu apbūves teritorija izveidojusies aiz pirmās dzelzceļa<br />
pārbrauktuves. Tur atradās paju sabiedrības „Jumprava” mehāniskās darbnīcas –<br />
garāžas, graudu kombainu un citas sarežģītākas tehnikas novietne, graudu kalte,<br />
kautuve, minerālmēslu noliktavas, dispečeru ēka, gāzes balonu noliktava, degvielas<br />
uzpildes punkts ar glabāšanas cisternām. CNK (23000 cūku nobarošanai gadā) tika<br />
uzcelts 2 km attālumā no Jumpravas centra tā, lai valdošie vēji mēslu smaku nestu<br />
projām no dzīvojamā sektora, tika uzbūvēti cūku šķidrmēslu uzkrāšanas baseini 8<br />
mēnešu pietecei, kā arī cauruļvadu sistēma, sūkņu stacijas laistīšanas iekārtu<br />
darbināšanai 360 ha platībā. Aiz CNK plānotās biogāzes ražotnes ( no cūku mēsliem)<br />
vietā tagad notiek kokogļu ražošana. Pie apdzīvotās vietas Dzelmes atrodas bijušās<br />
padomju savienības „Jumprava” mehāniskais sektors, kombainu novietne, graudu kalte,<br />
kartupeļu pagrabs un nedaudz tālāk uz Jumpravas pusi arī minerālmēslu un<br />
lauksaimniecības ķimikāliju noliktava.<br />
4. 2. Transports un gājēju kustība<br />
Jumpravas pagasta teritoriju<br />
šķērso dzelzceļš, valsts<br />
autoceļš un pagasta nozīmes<br />
ceļi, Daugavas upe. Pagasta<br />
ielu tīkls galvenokārt<br />
izveidojies pirms 2. pasaules<br />
kara, atbilstoši tā laika<br />
prasībām<br />
4.2. att. Skats uz A6 autoceļu<br />
4. 2. 1. Autotransports<br />
Pašlaik valstī aizvien palielinās autotransporta nozīme, jo strauji un nemitīgi<br />
pieaug valsts un starptautiskie autopārvadājumi, kā arī personīgo automobiļu skaits<br />
29
Vides pārskats<br />
kļūst arvien lielāks. Pagasta dienvidu daļa ir noslogota ar automobiļu tranzītkustību (ap<br />
9000 vienību diennaktī), tāpēc nepieciešamības gadījumā vajadzētu risināt jauna<br />
apvedceļa izbūvi. Būtisks ir aspekts, ka caur pagasta teritoriju tiek pārvadāti tādi<br />
bīstamie kravu tranzītpārvadājumi kā naftas produkti, dažādas ķīmiskās vielas un<br />
bīstamie atkritumi. Šo autoceļu daļēji var atslogot 1. šķiras autoceļa P80 Tīnūži –<br />
Koknese rekonstrukcija.<br />
Jumpravas pagasta teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš (A6), kā arī 2.<br />
šķiras valsts ceļi (V 974, V 973, V 987). Kopā – 27, 225 km<br />
galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils (A6) – 12,175 km garš;<br />
2. šķiras autoceļš Cebēni – Lēdmane (V973) – 1,650 km garš;<br />
2. šķiras autoceļš Dzelmes – Veckrape (V974) 12,100 km garš;<br />
2. šķiras pievedceļš Jumpravas stacijai (V987) – 1,300 km garš.<br />
Jumpravas pagasta teritorijā pašvaldības autoceļu kopgarums ir 63, 75 km, t.sk.,<br />
5,50 km – melnā seguma, 45,35 km – grants un 12, 50 km grunts autoceļi. Jaunas<br />
teritorijas pašvaldības autoceļiem netiek paredzētas, jo esošo ceļu tīkls atbilsts esošajām<br />
un plānotajām aktivitātēm Jumpravas pagastā. Izņēmums varētu būt plānotās<br />
savrupmāju apbūves teritorijas, kur jauni autoceļi varētu parādīties izstrādājot<br />
detaļplānojumus. Sīkāks iedalījums ir attēlots pielikumā.<br />
4.2.2. Dzelzceļa transports<br />
Jumpravas pagastā ir pieejams dzelzceļa transports ar pieturu Jumprava.<br />
Dzelzceļa sliežu biežo remontu dēļ vilcienu kustības saraksts ir ļoti nepastāvīgs, vai<br />
vilcieni tiek atcelti vispār, kā rezultātā ir traucēta iedzīvotāju pārvietošanās. Dzelzceļa<br />
līnijas teritorijā ir saistītas ar zināmām priekšrocībām un risku. Sakarā ar paaugstinātu<br />
bīstamību uz šo teritoriju. Sakarā ar paaugstinātu bīstamību uz šo teritoriju attiecinātas<br />
„Aizsargjosla likuma” pantu 32 3 , 58 3 prasības.<br />
4.2.3. Upju transports<br />
Jumpravas pagastu tās dienvidos šķērso Daugava, pa kuru var pārvietoties ar<br />
peldošiem transporta līdzekļiem, lieguma „Daugava pie Kaibalas” robežās tikai ar<br />
laivām bez motora.<br />
Daugava ir ļoti labs resurss tūrisma attīstības veicināšanai, jo ne velti ir plānots<br />
ieviest ūdens tūrisma maršrutu „Tūrisma attīstība Daugavas ielejā”, kas gan<br />
30
Vides pārskats<br />
saskaņojams ar 22.02.2003. MK noteikumiem Nr. 415 (p.16.2) un nākotnē ar<br />
individuālajiem izmantošanas un aizsardzības noteikumiem.<br />
4.2.3. Velosipēdistu kustība<br />
Pagasta iedzīvotāju ikdiena un labklājība lielā mērā ir atkarīga no iespējām<br />
izmantot piemērotu transportu un ērti pārvietoties pagastā. Pagastā pagaidām vēl nav<br />
izveidoti speciāli veloceliņi, bet lai sekmīgi varētu attīstīties pagasts un uzlabotos<br />
transporta sistēma, ir nepieciešams attīstīt velosipēdistu kustību.<br />
Galvenais velosipēdu kustības virziens varētu būt Dzelmes - Jumprava.<br />
Nepieciešams rekonstruēt ietves un ielu braucamās daļas iezīmējot iespējamos<br />
veloceliņus.<br />
4.3. Zaļā struktūra un atpūta<br />
Jumpravas pagasta zaļo struktūru<br />
veido meži, pļavas, apstādījumi –<br />
mežaparki, parki, skvēri, brīvdabas<br />
estrāde, krastmalas aizsargzonas, kapi,<br />
mazdārziņu teritorijas, iekškvartālu un<br />
ielu apzaļumojums un mazo upīšu (Rite,<br />
Kaibala, Plēšupīte, Gribuļupīte) un<br />
grāvju krastmalas. Šeit atļauta tikai šo<br />
teritoriju lietošanai nepieciešamo ēku<br />
būve un specifiskā apbūve. Apstādījumu<br />
teritoriju specifiskā apbūve ir: estrāde,<br />
kapliča kapos, kā arī perspektīvā laivu<br />
stāvvieta un nomas punkts.<br />
Zaļo teritoriju funkcijas:<br />
• rekreācija;<br />
• pagasta klimata uzlabošana;<br />
4.3. att. Aleja, kas savieno Dzelmes ar Jumpravu<br />
• dabas daudzveidības saglabāšana (mācību pētniecība);<br />
• izmantošana iedzīvotāju fiziskām nodarbēm (pastaigas, skriešana,<br />
riteņbraukšana, dārzkopība) u.c.<br />
31
Vides pārskats<br />
Viena no galvenajām zaļās struktūras sastāvdaļām Jumpravā ir meža parks ar<br />
brīvdabas estrādi. Pagastā atrodas arī vēsturiski muižu parki – Lieljumpravas un<br />
Viņķelmanes muižas parks, kuri šobrīd ir degradētā stāvoklī un ir nepieciešama šo<br />
teritoriju labiekārtošana.<br />
Pagastam nozīmīgas zaļās teritorijas atrodas arī ciemu centros – Jumpravā un<br />
Dzelmēs. Teritorija ap baznīcu šobrīd ir nesakārtota, bet nākotnē to iespējams izveidot<br />
par skaistu atpūtas vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem.<br />
Par vienojošu elementu pagasta zaļajai struktūrai kalpo Daugava, kā arī pagastu<br />
teritoriju šķērsojošās mazās upītes ar to ūdenstilpnēm.<br />
Jumpravas pagasta zaļās struktūras galvenais uzdevums ir iedzīvotāju atpūtas<br />
nodrošināšana.<br />
Zaļās struktūras un atpūtas apritē jāiesaista Dzelmēs atrodošā pussala, jauno<br />
dzīvojamo namu rajonu iekškvartālu teritorijas. Pašlaik tās ir aizaugušas un<br />
nesakārtotas. Šīs zonas ir nepieciešams labiekārtot, atjaunojot zālienus un celiņu<br />
segumu, jāuzstāda bērnu atrakciju ierīces, smilšukastes.<br />
32
Vides pārskats<br />
5. PAGASTA AINAVA<br />
5.1. Ainavas vērtējums<br />
Viens no svarīgākajiem Jumpravas pagasta teritorijas plānojumā risināmajiem<br />
jautājumiem ir kopējā pagasta ainavas analīze un sakārtošana.<br />
Jumpravas pagasta ainavas tēla galvenie veidojošie objekti ir:<br />
• Apbūve vai mākslīgi radītie ainavas elementi. Pagasta centrs gadu gaitā ir<br />
mainījis savu<br />
atrašanās vietu.<br />
Vēsturiski<br />
pagasta centrs<br />
atradās Dzelmēs.<br />
Tikai pēc<br />
dzelzceļa līnijas<br />
Rīga –Daugavpils<br />
atklāšanas,<br />
Jumprava kļūst<br />
par pagasta<br />
5.1. att. Jumpravas ciema apbūves struktūrā dominē sarkanie dakstiņu jumti<br />
centru.<br />
Ir saglabājies maz vēsturisko arhitektoniski izteiksmīgo ēku. Pašlaik Dzelmes<br />
vizuāli nepilda savas funkcijas. Lai radītu estētiski daudzveidīgu vidi, nepieciešams<br />
izstrādāt Dzelmes ciema detaļplānojumu, kā arī būtiska loma ir kultūrvēsturisko<br />
pieminekļu un atsevišķu celtņu atjaunošanai un iekļaušanai pagasta apritē<br />
(Lieljumpravas muiža, liepu aleja). Pagasta centra apbūvē galvenokārt dominē<br />
mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas. Teritorijas plānojuma ietvaros ir paredzēts<br />
atteikties no jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu rajonu celtniecības, bet izvērst<br />
mazstāvu apbūvi, tādējādi nodrošinot pakāpenisku ēku augstumu pāreju un<br />
saglabājot ciema ainavisko telpu. Apjomos un proporcijās atšķirīga ir rūpniecības<br />
un noliktavu zonu apbūve, kas pārsvarā ir izvietojusies ap galvenajiem transporta<br />
pievedceļiem. Atsevišķi rūpniecības objekti ir degradētā stāvoklī, un šobrīd ir<br />
potenciāli piesārņoto teritoriju uzskaitē. Lai daļēji nodalītu industriālo apbūvi no<br />
dzīvojamās apbūves tiek plānoti aizsargstādījumi.<br />
33
Vides pārskats<br />
• Dabas pamatne, kas ietver daudzus estētiskus kompozīcijas elementus – upes,<br />
mežus, pļavas u. c. Daugavas nozīme pagasta ainavā ir ļoti liela, jo tā ir kā dabīga<br />
robeža starp Jumpravas un Birzgales pagastu, rada tālas skatu iespējas un<br />
priekšplānu pagasta panorāmai. Mazās līkumainās upes veido kontrastu pagasta<br />
ainavā. Savdabīgs ainavas<br />
elements ir plašie<br />
apstrādātie lauki pagasta Z<br />
un ZA daļā, kas paver<br />
iespēju tālām skatu<br />
perspektīvām (skat. 5.2.<br />
att.) Meži vairāk ir<br />
izvietojušies pagasta A un<br />
D daļā.<br />
5.2. att. Savdabīgs ainavas elements ir plašie apstrādātie lauki<br />
• Atklātas publiskās ārtelpas Jumpravas pagasta struktūrā ir parki, mežaparki,<br />
skvēri, aizsargstādījumi. Būtu svarīgi šos elementus sakārtot, kas radītu iespēju<br />
iedzīvotājiem un tūristiem pārvietoties un uzturēties vizuāli daudzveidīgā un<br />
veselīgā vidē.<br />
5.3. att. Viena no skaistākajām pagasta atklātām publiskām ārtelpām - skvērs<br />
Jumpravas centrā<br />
34
Vides pārskats<br />
Risinot pagasta ainavas struktūras jautājumus, ir jāatdala 2 uztveres mērogi:<br />
• tuvā uztvere, ko galvenokārt uztver gājēji, konkrētu teritoriju lietotāji. Lai<br />
uzlabotu ainavu, šajā līmenī nepieciešams veidot jau minēto apbūves dažādību,<br />
radīt vairāk zemus un vizuāli daudzveidīgus apstādījumus, izmantot ārtelpas<br />
arhitektūras elementus;<br />
5.4. att. Tuva skatu distance<br />
• tālā uztvere, kas ir būtiska uztverot panorāmas un pagasta kopējo siluetu. Skatu<br />
iespējas rada priekšstatu par pagasta uzbūvi un mezglu punktiem.<br />
5.5. att. Tāla skatu distance<br />
35
Vides pārskats<br />
5. 1. Nozīmīgākie skatu punkti un skati<br />
Ainavu attīstības izstrādāšanas procesā izvērtēta Jumpravas pagasta teritorija, kā<br />
rezultātā izdalīti skati, ainaviski ceļa posmi, kas paver skatu uz pievilcīgām ainavām.<br />
Skata vērtību nosaka pēc tā vizuālās kvalitātes, funkcionalitātes un pieejamības. Tāpēc<br />
skatu punkti pārsvarā izkārtoti gar galvenajiem ceļiem, apdzīvotām vietām,<br />
kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un atpūtas vietām. Tiek izdalīti faktori, kas paaugstina<br />
vietas vizuālo vērtību, kā arī noteikti ainavu degradējošie faktori.<br />
Nozīmīgākajiem un patreiz funkcionāli un vizuāli problemātiskajiem skatiem veikta<br />
ainavu analīze, izmantojot fotofiksācijas, ko paskaidro teksta daļa. Izdalītas gan ainavas<br />
dominantes, gan tās vizuālās degradācijas, doti ieteikumi teritorijas izmantošanai un<br />
ainavas uzlabošanai.<br />
Jumpravas pagastā dominē tālas (līdz apvārsnim) un vidēji tālas (500 m līdz<br />
vairākiem kilometriem) skatu perspektīvas. To nosaka apkārtējās teritorijas reljefs,<br />
ainavu sega un ceļu (pieejamība) tīkls.<br />
Tuvas skatu perspektīvas atklājas blīvi apdzīvotājās vietās, kur skatu vizuālās<br />
dominantes un akcenti galvenokārt ir kultūrvēsturiskie objekti.<br />
Daudzviet ar krūmiem aizaugušās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes,<br />
autoceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī aizaugušie un nekoptie upes krasti,<br />
nepieejamais Daugavas krasts neļauj atklāt ainavas pievilcību kopumā. Tādēļ galvenais<br />
ainavas uzlabošanas kritērijs ir atkarīgs no attiecīgo teritoriju sakopšanas un<br />
„caurspīdīguma” efekta panākšanas. Ieteicams saglabāt ainavas mozaīkveida raksturu,<br />
kur lauksaimniecības zemes mijas ar mežu nogabaliem, birzīm.<br />
36
Vides pārskats<br />
Visizteiksmīgākais skats paveras, tuvojoties Dzelmēm no pagasta austrumiem,<br />
skatu virzienā no valsts nozīmes autoceļa Rīga – Daugavpils (A6):<br />
• upes rāmais plūdums, kā arī pretējā krastā atrodošais Birzgales pagasts;<br />
• muižas parks<br />
5.6. att. Skats uz Daugavu<br />
Skatu līniju mazliet nepievilcīgu dara ar krūmiem aizaugusi teritorija, kā arī<br />
Lieljumpravas muižas parka nesakārtotā teritorija. Izmaiņas šajā ainavā radīs paredzētā<br />
atpūtas parka izveide, kā arī kultūrvēsturiskās ainavas sakārtošana. Detaļplānojumos ir<br />
jārod veiksmīgs kompromiss ar vēsturiskās apbūves dominantēm. Šī panorāma ir ļoti<br />
būtiska tūrismam.<br />
37
Vides pārskats<br />
Skatu punkts, iebraucot pagastā no ziemeļiem:<br />
5. 7. att. Skats uz plašajām lauksaimniecības platībām<br />
• apstrādātas lauksaimniecības platības;<br />
• atklātā agroainava;<br />
• reljefs;<br />
• tālas skatu perspektīvas;<br />
• turpmākās attīstības gaitā, iesaku censties, šo skatu līniju saglabāt, tādējādi<br />
piešķirot pagastam vizuāli bagātāku veidolu.<br />
38
Vides pārskats<br />
Skats uz baznīcu un krogu no rietumiem:<br />
5.8. att. Skats uz baznīcu un krogu.<br />
• ev. lut. baznīca;<br />
• liepu aleja;<br />
• vecā kroga ēka;<br />
• skats uz Daugavu;<br />
• Lieljumpravas muižas parks.<br />
Ir jārod aizsargstādījumu un mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves sakopšanas<br />
iespējas, kā arī mazdārziņu teritorijas sakārtošana vai pilnībā likvidēšana, tādējādi<br />
atklājot skatu uz vēsturisko apbūvi, Lieljumpravas muižas parku.<br />
39
Vides pārskats<br />
Skats uz Rites upes krastiem mākslīgi izveidoto ūdenskrātuvi:<br />
5.9. att. Tāla skatu distance<br />
• kopta ainaviskā telpa;<br />
• tālas skatu perspektīvas ;<br />
• saglabājama ainavas telpa.<br />
40
Vides pārskats<br />
Skatu punkti, iebraucot pagastā no austrumiem:<br />
5.10. att. Skats uz Dzelmēm<br />
• skats uz Dzelmēm;<br />
• ceļa posms ar tāla skata distanci;<br />
• skatu padara izteiksmīgāku reljefs.<br />
41
Vides pārskats<br />
Skats no Daugavas pussalas uz pretējā krastā atrodošo Birzgales pagastu<br />
5.11. att. Skats uz Birzgales pagastu<br />
• skats ar tālu skata distanci;<br />
• Daugava piešķir ainavai īpašu lomu;<br />
• Nākotnē iespējamais tūrisma un atpūtas punkts<br />
42
Vides pārskats<br />
Izkopjamie skati<br />
Kā viena no primārākajām ainavas sakārtošanas teritorijām būtu jāmin<br />
kultūrvēsturiskās ainavas sakārtošana. Šobrīd tā ir ar krūmiem aizaugusi, kā arī lielu<br />
kultūrvēsturisko teritoriju aizņem mazdārziņu teritorija.<br />
5.12. att. Veidojams skats uz baznīcu no Daugavas pussalas<br />
5.13. att. Skats uz kultūrvēsturisko ainavu no Daugavas puses<br />
43
Vides pārskats<br />
5.14. att. Skats uz teritoriju, kurai nepieciešams retināts apzaļumojums<br />
5.15. att. Izkopjams skats uz Daugavu<br />
44
Vides pārskats<br />
5.16. att. Alejas ainaviskās telpas sakārtošana<br />
5.17. att. Skats uz degradētu, pārveidojamu ainavu<br />
45
Vides pārskats<br />
6. JUMPRAVAS PAGASTA TERITORIJU<br />
ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA UN PRIEKŠLIKUMI<br />
6. 1. Apbūves teritoriju attīstības priekšlikumi<br />
Apbūves teritorijas pēc zemes izmantošanas mērķa tiek iedalītas:<br />
mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas - apbūve,<br />
kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir<br />
mazstāvu vieņģimeņu vai dvīņu māju apbūve ciemos.<br />
Problēmsituācijas<br />
Jumpravas ciema centrā ir nesakārtota mazstāvu apbūves teritorija;<br />
Mazstāvu apbūve ir slikti nodrošināta ar inženiertīkliem, piebraucamajiem ceļiem<br />
un infrastruktūras elementiem.<br />
Priekšlikumi<br />
Plaša mazstāvu apbūves teritoriju attīstība Jumpravas un Dzelmes ciemu teritorijās,<br />
kā arī esošo mazstāvu apbūves teritoriju saglabāšana;<br />
Nepieciešams sakārtot pagasta infrastruktūru un elementus – ielas un<br />
komunikācijas;<br />
Jāparedz centralizēta ūdens apgāde un kanalizācija visā ciemu apbūves teritorijā<br />
mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves teritorijas –<br />
apbūve, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas<br />
veids ir mazstāvu daudzdzīvokļu namu dzīvojamā<br />
apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem.<br />
Problēmsituācijas<br />
Ēkām ir neinteresanti tipveida projekti<br />
46
Vides pārskats<br />
Priekšlikumi<br />
Nepieciešams sakārtot jau esošās mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves teritorijas,<br />
izveidojot estētiski pievilcīgus pagalmus un ēku fasādes, kā arī uzlabot ēku<br />
tehnisko kvalitāti;<br />
Dzelmes ciemā nodrošināt centralizētu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu;<br />
Jaunas teritorijas ar mazstāvu daudzdzīvokļu apbūvi netiek paredzētas;<br />
Ēku arhitektūru atdzīvināt ar jaunām detaļām, interesantu krāsojumu.<br />
savrupmāju apbūves teritorijas - apbūve, kur<br />
galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir<br />
savrupmāju (vienas ģimenes vai divu ģimeņu<br />
dzīvojamo māju) vai dvīņu māju apbūve, kur katra<br />
no tām izmantojama vienīgi kā vienas vai vairāku<br />
kopā dzīvojošo ģimeņu mājoklis un saimniecības ēka.<br />
Problēmsituācijas<br />
Savrupmāju apbūve ir slikti nodrošināta ar inženiertīkliem, piebraucamajiem ceļiem<br />
un infrastruktūras elementiem.<br />
Priekšlikumi<br />
Nepieciešams sakārtot pagasta infrastruktūru un elementus – ielas un<br />
komunikācijas;<br />
Savrupmāju celtniecībā Daugavas aizsargzonā nepieciešams paredzēt individuālas<br />
vai grupveida attīrīšanas iekārtas.<br />
jauktas sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas -<br />
apbūve, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas<br />
veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem,<br />
ietverot valsts un pašvaldības, kultūras vai citas<br />
līdzīgas nekomerciālas iestādes.<br />
47
Vides pārskats<br />
Problēmsituācijas<br />
Trūkst labiekārtojuma elementu: bērnu rotaļu laukumu, autostāvvietu, soliņu,<br />
atkritumu tvertņu, nav labiekārtotu autobusa pieturu.<br />
Priekšlikumi<br />
No jauna veidojamai sabiedriskajai apbūvei veidot pēc iespējas interesantāku<br />
arhitektūru, atjaunojamām ēkām interesantas detaļas;<br />
Jauktas sabiedrisko iestāžu apbūves teritoriju paplašināšanai izmantot karjeru<br />
teritorijas, kuru ainaviskā vērtība jau ir degradēta;<br />
Pie PII „Zvaniņš” atrodošajā brīvajā teritorijā piedāvājam izvietot bērnu rotaļu<br />
laukumu;<br />
Cilvēku pulcēšanās telpās, vietās nepieciešams paredzēt rezerves evakuācijas ceļus.<br />
jaukta darījumu objektu apbūves teritorijas –<br />
apbūve, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas<br />
veids ir darījumu iestādes, tirdzniecības un<br />
pakalpojumu objekti.<br />
Problēmsituācijas<br />
Pietrūkst jauktu darījumu objektu Jumpravas ciemā.<br />
Priekšlikumi<br />
Jumpravas ciema D daļā izvietot jaukta darījumu objektus (lielveikalu), iespējama<br />
maksas auto stāvlaukuma izveide;<br />
Šiem objektiem jānosaka stingras prasības notekūdeņu attīrīšanai.<br />
jauktas ražošanas apbūves teritorijas – izbūves<br />
teritorija, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas<br />
veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi<br />
un iestādes.<br />
48
Vides pārskats<br />
Problēmsituācijas<br />
Pagastā ir izveidojušās plašas ražošanas teritorijas;<br />
Liela ražošanas teritorija ir izvietota Dzelmes ciema centrā, dabas liegumam<br />
pieguļoša teritorijā;<br />
Teritorijas ir nesakoptas, tādējādi grauj ainavas vizuāli estētisko kvalitāti.<br />
Priekšlikumi<br />
Esošajās ražošanas objektu apbūves teritorijās saglabājam esošās ražotnes un<br />
pašreizējās noliktavas;<br />
Piedāvājam ražošanas objektus koncentrēt jau esošajās ražošanas teritorijās, kur ir<br />
izdevīgi pievedceļi un inženiertīkli, kā arī piedāvājam ražošanas zonu perspektīvās<br />
teritorijas;<br />
Tā kā esošā un perspektīvā ražošanas apbūves teritorijas izvietotas pie stratēģiski<br />
nozīmīgiem autoceļiem (A6, V974) un ir brīvi pārredzams katram braucējam,<br />
nepieciešams rūpīgi veidot skatus un panorāmu uz šo teritoriju, izceļot pozitīvo un<br />
nomaskējot negatīvo, izveidot aizsargstādījumus.<br />
6. 2. Līnijbūvju teritoriju attīstības priekšlikumi<br />
līnijbūvju teritorijas – apbūves teritorija, kur<br />
galvenais zemes un būves izmantošanas veids ir<br />
dzelzceļa transports un ar to saistītās būves,<br />
pieturvietas, autotransprorts, gājēju un velosipēdistu<br />
satiksme.<br />
Problēmsituācijas<br />
No autoceļa paveras ļoti daudz neestētisku skatu;<br />
Daudz ceļu posmu, kuri ir uzskatāmi kā paaugstināta riska objekti;<br />
Daži autoceļi ir sliktā tehniskā stāvoklī;<br />
Ir nesakārtotas dzelzceļa pārbrauktuves;<br />
Nesakārtota ainaviskā telpa;<br />
Trotuāru sliktais stāvoklis;<br />
Veloceliņu trūkums.<br />
49
Vides pārskats<br />
Priekšlikumi<br />
Krustojumā Dzelmes ciema centrā uz A6 piedāvājam izvietot regulējamu gājēju<br />
pāreju;<br />
Nepieciešams risināt ar ceļu servitūtiem esošās problēmas;<br />
Nepieciešams sakārtot aizsargstādījumus gar dzelzceļu;<br />
Sakopt apkārtni ap dzelzceļu;<br />
Būvējot gājēju un velosipēdistu celiņus, nepieciešams uzstādīt norādes un zīmes,<br />
kas lieliski varētu kalpot arī kā tūrisma informācijas zīmes piesaistei, vienlaikus<br />
paaugstinot drošību uz valsts un pašvaldības autoceļiem;<br />
Piedāvājam sakārtot trotuārus;<br />
Risināt jautājumu par apvedceļa izveidi<br />
6. 3. Dabas pamatnes teritoriju attīstības priekšlikumi<br />
dabas pamatnes teritorijas – teritorijas, ko veido<br />
dabas un apzaļumotās teritorijas, ūdenskrātuves, kur<br />
apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids.<br />
Problēmsituācija<br />
Nav pietiekoši izmantoti dabas pamatnes resursi<br />
Priekšlikumi<br />
Turpmāk ir veicama šo teritoriju uzskaite, izpēte un robežu precizēšana;<br />
Nepieciešams veikt Daugavas, kā arī pagastā esošo mazāku upīšu bioloģisko<br />
tīrīšanu;<br />
Visas ūdensteces izmantojamas ūdens tūrismam;<br />
Nepieciešams sakārtot piekļūšanu pie Daugavas;<br />
Zemes īpašniekiem jāveic regulāra meliorācijas sistēmu kopšana, remonts un<br />
rekonstrukcija.<br />
50
Vides pārskats<br />
6. 4. Atklātu publisko ārtelpu attīstības priekšlikumi<br />
atklātu publisko ārtelpu teritorijas – teritorijas, ko<br />
veido dabas un apzaļumotās teritorijas, jauktas<br />
atpūtas teritorijas, aizsargstādījumi, kur apbūve nav<br />
galvenais zemes izmantošanas veids.<br />
Problēmsituācija<br />
Trūkst labiekārtotu publisko ārtelpu teritorijas<br />
Priekšlikumi<br />
Šajās teritorijās ieteicams uzstādīt tūrisma informācijas norādes, izstrādāt šo<br />
teritoriju attīstības projektus;<br />
Saglabāt visus parkus, mežaparkus, skvērus;<br />
Izveidot aktīvās atpūtas parku ar izziņas takām Daugavas pussalā;<br />
Tūrismam un atpūtai izmantot Daugavas salu;<br />
Piedāvājam papildināt ielu apstādījumus un skvērus, lai veidotos „zaļie ķīļi”;<br />
Aleju teritorijā tiek aizliegta koku ciršana (izņemot bojātus, cilvēku dzīvībai un<br />
transportu apdraudošus);<br />
Izveidojot jaunas mazstāvu apbūves teritorijas, piedāvājam ciemu apstādījumu<br />
struktūrā iesaistīt ciema teritorijā atrodošos mežus, veidojot lauces un celiņus;<br />
Uz Rites upes izveidotā ūdenskrātuves ainavu telpa tiek paredzēta vietējo<br />
iedzīvotāju atpūtai;<br />
Nepieciešams atjaunot esošos stādījumus un veidot jaunus, atraktīvus stādījumus;<br />
Izveidot zaļo stādījumu aizsargjoslas gar dzelzceļu un augstas intensitātes<br />
autoceļiem, kā arī teritorijām ar paaugstinātu piesārņojuma līmeni (ražotņu,<br />
autotransporta uzņēmumu, autostāvvietu teritorijas), lai veicinātu vides kvalitātes<br />
paaugstināšanos pagastā un aizsargātu dzīvojamo māju kvartālus no piesārņojuma<br />
un trokšņiem.<br />
51
Vides pārskats<br />
6. 5. Pārējo teritoriju attīstības priekšlikumi<br />
pārējās teritorijas – teritorijas, kurās iekļautas<br />
kapsētu teritorijas, potenciāli piesārņotās un riska<br />
objektu teritorijas, degradētās un pārveidojamās<br />
teritorijas, kurām nepieciešams detālplānojums.<br />
Problēmsituācija<br />
Liela daļa teritoriju veido estētiski degradētas ainavas.<br />
Priekšlikumi<br />
Piedāvājam uzlabot estētiski degradētās ainavas;<br />
Sakārtot potenciāli piesārņotās un riska objektu teritorijas.<br />
52
Vides pārskats<br />
7. TERITORIJU UN OBJEKTU AR ĪPAŠU<br />
STATUSU ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMI<br />
teritorijas un objekti ar īpašu statusu – īpaši<br />
aizsargājamās dabas teritorijas, valsts un vietējās<br />
nozīmes kultūras un dabas pieminekļi un to<br />
teritorijas.<br />
Problēmsituācijas<br />
Kultūrvēsturisko ainavu telpa laika gaitā ir degradējusies;<br />
Pagasta teritorijā atrodošā dabas lieguma un mikrolieguma teritorijas uzliek papildus<br />
apgrūtinājumus;<br />
Nav izstrādāti dabas liegumam un mikroliegumam individuālie aizsardzības un<br />
izmantošanas noteikumi.<br />
Priekšlikumi<br />
Daļā dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” piedāvājam izvietot izziņas takas ar<br />
skatu torni;<br />
Paredzam liepu alejas, ev. lut. baznīcas iekļaušanu vietējas nozīmes pieminekļu<br />
sarakstā;<br />
Nodrošināt pagasta teritorijā esošo dižkoku aizsardzību un to aizsargjoslu<br />
ievērošanu;<br />
Paaugstināt sabiedrības informētību par bioloģiskās daudzveidības nozīmi,<br />
aizsardzību un izmantošanu, aktīvi iesaistot ciemu iedzīvotājus dzīvojamo namu<br />
kvartālu apzaļumošanā un labiekārtošanā;<br />
Īpaši aizsargājamām teritorijām izstrādāt individuālos aizsardzības un izmatošanas<br />
noteikumus.<br />
53
Vides pārskats<br />
8. TERITORIJAS PLĀNOJUMA IETEKME UZ<br />
TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI<br />
Analizējot Jumpravas pagasta teritorijas plānojumu, iespējams izdalīt Plānojumā<br />
paredzamo pasākumu ietekmi uz vides kvalitāti.<br />
• Jaunas apbūves attīstība bijušo rūpniecības uzņēmumu un piesārņoto teritoriju<br />
(ķīmiski, vizuāli) vietā sekmēs vides rekultivāciju un sakārtošanu.<br />
• Teritorijas plānojums nodrošina kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu Jumpravas<br />
pagastā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu Dzelmēs.<br />
• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšana esošajās robežās nodrošina<br />
Eiropas un Latvijas nozīmes vērtīgo biotopu aizsardzību.<br />
• Publiskās ārtelpas attīstība ūdensteču un ūdenstilpju piekrastē daudzviet sekmēs<br />
teritoriju sakārtošanu.<br />
• Rekreācijas slodzes pieaugums.<br />
• Velotransporta maršruta izstrāde paaugstinās kustības drosību, nodrošinās<br />
velosipēdu izmantošanu ne vien kā pārvietošanas līdzekli, bet arī iespēju<br />
iedzīvotājiem izmantot velosipēdu atpūtā.<br />
• Dzīvojamā apbūvē tiks transformēta daļa no dabas pamatnes teritorijas<br />
• Dzīvojamās apbūves attīstība meža masīvos vai to tuvumā un īpaši aizsargājamo<br />
dabas teritoriju tiešā tuvumā palielinās slodzi uz meža un pļavu ekosistēmām.<br />
• Ūdensapgādes tīkla paplašināšana nodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni<br />
vairāk pagasta iedzīvotājus.<br />
• Kanalizācijas tīkla paplašināšana samazinās pazemes un virszemes ūdeņu<br />
piesārņošanu.<br />
• Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve ir viens no nozīmīgākajiem<br />
pašvaldības instrumentiem konkrētās vietas attīstībai un zemes tirgus vērtības un<br />
pašvaldības ienākumu paaugstināšanai<br />
• Jumpravas pagasta teritorijas plānojums neatrisina pilnībā jautājumu saistībā ar<br />
lietus ūdens kanalizācijas sakārtošanu<br />
Kopumā teritorijas plānojuma ietekme uz vidi vērtējuma pozitīvi<br />
54
Vides pārskats<br />
9. STRATĒĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS UZ VIDI<br />
9.1. Pieteikums<br />
Uzsākot teritorijas plānojuma izstrādi, Jumpravas pagasta padome ar 2004.g. 5.<br />
augusta vēstuli Nr. 3-9/114 un 2005.gada 18.marta vēstuli-iesniegumu Nr.3-9/27 lūdza<br />
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju dot savu lēmumu par ietekmes uz vidi<br />
novērtējuma nepieciešamību.<br />
9.2. Lēmums<br />
2005.g. 12.aprīlī Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu Nr.77-p<br />
par stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu Jumpravas<br />
pagasta teritorijas plānojumam.<br />
9.3. Procedūra<br />
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra organizēta atbilstoši<br />
likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un MK 2004.g. 23 marta noteikumiem Nr.<br />
157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.<br />
• Saņemta konsultācija Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā;<br />
• Sagatavots Vides pārskata projekts;<br />
• Sniegts paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis, Ogres rajona laikrakstos Ogres<br />
Ziņas un Ogres Vēstis, Vides pārraudzības valsts birojam (elektroniskā veidā)<br />
un interneta Jumpravas pagasta mājas lapā;<br />
• Vides pārskata projekts iesniegts Dabas aizsardzības pārvaldei (elektroniskā<br />
veidā);<br />
• Laikā no 04.07.2005. līdz 19.08.2005. tiks organizēta sabiedrības iepazīstināšana<br />
ar Vides pārskata projektu un teritorijas plānojuma I redakciju, priekšlikumu un<br />
atsauksmju iesniegšana.<br />
55
Vides pārskats<br />
9.4. Problēmas, nesaistes<br />
Izstrādājot Jumpravas pagasta teritorijas plānojumu, ir radušās problēmas<br />
atsevišķu teritoriju izmantošanas mērķu noteikšanā, teritorijas izmantošanas un apbūves<br />
noteikumu formulējumos. Kā piemēri minami:<br />
• pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādē problēmas rada<br />
privātīpašumu robežas, kas noteiktas pa upju un pašvaldības ceļa vidu;<br />
• nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes noteiktas piemēram: dolomītu<br />
izstrādes karjerā, Dzelmes ciema teritorijā, autoceļa A-6 aizsargjoslā u.c.<br />
• Dabas liegumam „Daugava pie Kaibalas” un mikroliegumam „Dzelmes” nav<br />
izstrādāti individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi un Dabas<br />
aizsardzības plāni.<br />
9. 5. Teritorijas plānojuma ietekme uz vidi<br />
Jumpravas pagasta teritorijas plānojums neparedz darbības, kas varētu<br />
pasliktināt vides stāvokli. Pasākumi vides stāvokļa uzlabošanai ir precīzu Teritorijas<br />
izmantošanas un apbūves noteikumu izstrāde, īpaši aizsargājamo teritoriju,<br />
aizsargājamo dabas pieminekļu, biotopu precizēšana un sabiedrības iepazīstināšana ar<br />
tiem. Nav pētīta alternatīva teritorijas plānojumam, jo tā izstrāde noteikta ar likumu.<br />
Teritorijas plānojuma ietekme uz NATURA 2000 tīkla objektiem – dabas lieguma<br />
„Daugava pie Kaibalas” un mikrolieguma „Dzelmes” ir pozitīva, jo tie ir izveidoti ar<br />
MK noteikumiem, uz tiem attiecas likums un noteikumi par īpaši aizsargājamām<br />
teritorijām, likums un MK noteikumi par sugu un biotopu aizsardzību un mikroliegumu<br />
izveidošanu, un teritorijas plānojumā tiek ievērotas šo dokumentu prasības. Izstrādājot<br />
dabas lieguma un mikrolieguma dabas aizsardzības plānu un individuālos izmantošanas<br />
un aizsardzības noteikumus, ievērojot samērīguma un daudzveidības principus ir<br />
iespējams atrisināt punktā 3.4. minētās problēmas.<br />
Teritorijas plānojuma nerealizēšana negatīvu ietekmi uz vidi neatstās.<br />
56
Vides pārskats<br />
10. KOPSAVILKUMS<br />
Jumpravas pagasta teritorijas plānojums (Plānojums) izstrādāts atbilstoši<br />
attiecīgiem LR likumiem un MK noteikumiem, pagasta padomes lēmumiem, institūciju<br />
sniegtiem nosacījumiem un konsultācijām<br />
Vides pārskats sagatavots, analizējot pagasta Plānojuma atbilstību vides<br />
aizsardzības saistošo noteikumu prasībām un pagasta teritorijas plānojuma izstrādē un<br />
informācijas iegūšanā iesaistīto institūciju nosacījumiem. Vides pārskata izstrādē<br />
papildus tika veikta analīze par Plānojuma ietekmi uz īpaši aizsargājamām un tām<br />
pieguļošām teritorijām, ūdens piesārņojumu. Plānojumā ņemta vērā Daugavas palienes<br />
aizsardzība.<br />
Vides stāvoklis pagastā vērtējams kā labs. Pagastā nav dabai kaitīgu ražotņu vai<br />
objektu ar būtisku risku uz vidi vai cilvēku veselību. Pagastā apzināti un Plānojumā<br />
parādīti visi dabas pieminekļi, izveidotie aizsargājamie dabas objekti un teritorijas:<br />
• liegums “Daugava pie Kaibalas”;<br />
• mikroliegums “Dzelmes”,<br />
• aizsargājamo augu atradnes, dabiska meža biotopu nogabali, dabas izpētes<br />
monitoringa vietas Jumpravas teritorijā nav, tuvākā ir Krapes pagastā.<br />
• aizsargjoslas gar virszemes ūdeņiem un pazemes ūdeņu ieņemšanas vietām,<br />
iespējami piesārņotās un revitalizējamās vietas,<br />
• tūristu apmetņu un ugunskuru vietas,<br />
• ainaviski vērtīgās vietas aizsargātas no blīvas apbūves.<br />
Patreiz izstrādē esošās grants un dolomītu ieguves karjeru teritorijas Plānojumā<br />
tiek paredzētas kā daudzfunkcionāla sabiedriskas nozīmes objektu apbūve.<br />
Plānojuma realizācija var uzlabot vides stāvokli pagastā un neradīs būtisku<br />
ietekmi uz Natura 2000 tīkla aizsargājamām teritorijām Jumpravas pagastā.<br />
57
Vides pārskats<br />
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SA<strong>RAKSTS</strong><br />
1. Latvijas pagasti , enciklopēdija, A/S „Preses nams”, 2001. g.<br />
2. Nikodemuss O., Kalniņš. G. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma<br />
izstrādāšanai. 2002. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Jumava,<br />
Rīga.<br />
3. Urtāne. M., Daugavas ielejas sakopšanas programma. 1989.<br />
4. Aizsargjoslu likums (Saeima, 05.02.1997.)<br />
5. Dabas aizsardzības pārvalde, www.dap.gov.lv<br />
6. Dabiskie meža biotopi Valsts meža dienests, 2001.<br />
7. Jumpravas pagasta attīstības programma 2005 – 2017, Jumpravas pagasta padome,<br />
2005<br />
8. Jumpravas pagasta mājas lapa, www.jumprava.lv.<br />
9. LBN 100<br />
10. Latvijas daba, www. daba.lv<br />
11. LR likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.<br />
12. LR likums „Par pašvaldībām”.<br />
13. LR likums „Par vides aizsardzību”.<br />
14. Latvijas Republikas Vides ministrijas mājas lapa, www.vidm.gov.lv<br />
15. Institūciju nosacījumi.<br />
16. MK 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas<br />
plānošanas noteikumi”.<br />
17. Ogres rajona sociāli ekonomiskā attīstības programma, 2. pielikums, SIA „Projekts<br />
XXI”, Ogres rajona padome, 1999.<br />
18. Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu, Vides aizsardzības un reģionālās<br />
attīstības ministrija, 2001.<br />
19. Rīgas rajona attīstības stratēģija.<br />
58
Vides pārskats<br />
PIELIKUMI<br />
59
Vides pārskats<br />
1. pielikums<br />
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ogres rajonā<br />
60
Vides pārskats<br />
2. pielikums<br />
Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas”<br />
61
Vides pārskats<br />
3. pielikums<br />
Dabiska meža biotopu izvietojums Jumpravas pagasta valsts mežu teritorijās<br />
62