VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja B kategorijas ...
VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja B kategorijas ...
VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja B kategorijas ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
LATVIJAS REPUBLIKAS <strong>VIDES</strong> MINISTRIJAS VALSTS <strong>VIDES</strong> DIENESTA<br />
<strong>VALMIERAS</strong> <strong>REĢIONĀLĀ</strong> <strong>VIDES</strong> <strong>PĀRVALDE</strong><br />
L. Paegles iela 13, Valmiera, LV- 4201 Tālrunis 64207266 Fakss 64207281 E-pasts: parvalde@valmiera.vvd.gov.lv<br />
<strong>Atļauja</strong> B <strong>kategorijas</strong> piesārņojošai darbībai Nr. VA09IB0003<br />
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums: Akciju sabiedrība „Cēsu alus”<br />
Juridiskā adrese: Aldaru laukums 1, Cēsis<br />
Vienotais reģistrācijas numurs: 40003030721<br />
Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 1991.gada 27.septembris<br />
Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 2004.gada 17.septembris<br />
Iekārta, operators:<br />
Alus, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotne, akciju sabiedrība „Cēsu alus”<br />
Adrese: Aldaru laukums 1, Cēsis<br />
Teritorijas kods: 420100<br />
Pieteiktās piesārņojošās darbības veids atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” pielikumam vai<br />
Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C<br />
<strong>kategorijas</strong> piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B piesārņojošās darbības<br />
veikšanai” 1. pielikumam:<br />
1.1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir no 5 līdz 50 megavatiem, ja<br />
sadedzināšanas iekārtā izmanto gāzveida kurināmo;<br />
7.2.2. alus un iesala ražošana;<br />
7.2.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana;<br />
7.2.10. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana.<br />
NACE kodi: 33; 11.05; 11.07; 11<br />
PRODCOM kodi: 15.96.10.00.00; 15.94.10.00.00; 15.91.10.80.07<br />
<strong>Atļauja</strong>s iesnieguma pieņemšanas datums: 09.12.2008.<br />
<strong>Atļauja</strong> izsniegta esošai piesārņojošai darbībai.<br />
Izsniegšanas datums un vieta: 2009.gada 15.janvāris Valmiera<br />
Valsts Vides dienesta Valmieras<br />
reģionālās vides pārvaldes direktore<br />
I. Koļegova<br />
Z.v.<br />
Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša<br />
laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.<br />
<strong>Atļauja</strong>s nosacījumus var pārskatīt visā tās derīguma termiņa laikā, pamatojoties uz likuma „Par piesārņojumu”<br />
32.panta 3. 1 daļu.
Saturs<br />
Saturs.......................................................................................................................................... 2<br />
A sadaļa<br />
Vispārīgā informācija par atļauju<br />
1. Piemērotie normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties, izsniegta atļauja:..............................3<br />
2. <strong>Atļauja</strong>s derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš...............................4<br />
3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas:.............................................................4<br />
4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju................................................................4<br />
5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567).....................................................................4<br />
6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja: .................................................................4<br />
B sadaļa<br />
Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums<br />
7. Pieteiktās darbības īss apraksts ...........................................................................................5<br />
8. Atrašanās vietas novērtējums..............................................................................................5<br />
9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi ......................................................8<br />
10. Pieteikuma novērtējums ....................................................................................................9<br />
C sadaļa<br />
<strong>Atļauja</strong>s nosacījumi<br />
11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai......................................................................................25<br />
12. Resursu izmantošana.......................................................................................................25<br />
13. Gaisa aizsardzība.............................................................................................................27<br />
14. Notekūdeņi ......................................................................................................................28<br />
15. Troksnis...........................................................................................................................29<br />
16. Atkritumi .........................................................................................................................30<br />
17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai .........................................31<br />
18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos..........................................................31<br />
18 1 .Nosacījumi pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi........<br />
19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās .....................................31<br />
20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti atļaujas<br />
nosacījumi, vai notikusi avārija .......................................................................................31<br />
21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm ...........................................31<br />
Pielikumi<br />
1.Pielikums<br />
Informācija par pieteikuma un tā precizējumu vai papildinājumu iesniegšanas datumiem..... 32<br />
2.Pielikums<br />
Kopsavilkums........................................................................................................................... 33<br />
3.pielikums<br />
Ražotnes plūsmu diagramma ................................................................................................... 37<br />
4.pielikums<br />
Alus ražošanas tehnoloģiskā procesa shēmas .......................................................................... 38<br />
5.pielikums<br />
Bezalkoholisko un alkoholiskodzērienu ražošanas tehnoloģiskā shēma...................................42<br />
6.pielikums<br />
Cēsu pilsētas karte ar iezīmētu A/S "Cēsu alus" atrašanās vietu...............................................45<br />
7.pielikums<br />
Ūdens lietošanas bilances shēma...............................................................................................46<br />
2
A SADAĻA<br />
Vispārīgā informācija par atļauju<br />
1. Piemērotie normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties, izsniegta atļauja:<br />
1. 2006.gada 2.novembra “Vides aizsardzības likuma” 3.pants;<br />
2. 2001.gada 15.marta Likuma “Par piesārņojumu” (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz<br />
06.04.2006.) 5.,15.,19.pants;<br />
3. 1997.gada 5.februāra “Aizsargjoslu likuma” 5.,7.,9.,35.,39.panti<br />
4. 1996.gada 2.maija Likuma „Par zemes dzīlēm” 6.,8.,10.,11. pants;<br />
5. 2001. gada 1.marta “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” V nodaļa, 13.panta pirmā daļa;<br />
6. 1997.gada 6.novembra „Valsts Statistikas likuma” 10. pants;<br />
7. 1998. gada 1. aprīļa „Ķīmisko vielu likums” – 9., 19.pants.<br />
8. 2006.gada 18.decembra Eiropas un Padomes Regula (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas uz<br />
ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru<br />
izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/ EK un atceļ Padomes<br />
Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes<br />
Direktīvu 76/769/ EEK, un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK,<br />
Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK - 31.pants un 2.pielikums;<br />
9. 2002.gada 3.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 107 ”Ķīmisko vielu un ķīmisko<br />
produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība” – 17. un 66.punkts.<br />
10. 2002.gada 22.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 466 “Noteikumi par ķīmisko vielu<br />
un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” – 2., 3., 4.punkts.<br />
11. 2004.gada 27. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 626 “Noteikumi par piesārņojošas<br />
darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku<br />
izplatīšanos” – 12., 13.punkts.<br />
12. Ministru kabineta (09.07.2002.) noteikumu Nr. 294 ”Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C<br />
<strong>kategorijas</strong> piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B <strong>kategorijas</strong><br />
piesārņojošās darbības veikšanai” 36.punkts, 7.pielikums;<br />
13. 2004.gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 597 “Vides trokšņa novērtēšanas<br />
kārtība” – 11., 12. punkts un 2.pielikums.<br />
14. 2002.gada 20.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama,<br />
ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem<br />
piesārņojuma avotiem” – 4.punkts, 2.pielikums, 2., 32., 33., 34., 40., 43., 44., 56., 57.,<br />
58.punkts.<br />
15. 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”<br />
– 3.punkta 3.2., 3.3., 3.7.apakšpunkts.<br />
16. 2002.gada 22.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.200 „Noteikumi par stacionāru<br />
piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 2., 10., 22., 31.punkts.<br />
17. Ministru Kabineta (22.01.2002.) noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu<br />
emisiju ūdenī” 4., 30., 35., 38., 41., 46., 48., 52., 56., 57., 58., 65.punkti un 5.pielikums;<br />
18. Ministru kabineta (12.03.2002.) noteikumu Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes<br />
ūdeņu kvalitāti” (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 07.10.2005.) VII sadaļa,<br />
2 1 .,3.pielikumi;<br />
19. Ministru kabineta (02.05.2006.) noteikumu Nr. 362 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un<br />
to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli” 6.,12.,15.,16.,21.punkti, IV nodaļa;<br />
20. Ministru kabineta (27.07.2004.) noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības<br />
izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”<br />
4.,8.,22. punkts;<br />
21. Ministru kabineta (29.04.2003.) noteikumu Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma<br />
prasības un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” 3.,9.punkti;<br />
3
22. Ministru kabineta (28.06.2005.) noteikumu Nr.452 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu<br />
verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 7.,9.,19.punkti;<br />
23. Ministru kabineta (21.06.2005.) noteikumu Nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo<br />
izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu<br />
izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas<br />
konkursa vai izsoles kārtību” 1.punkta 1.3.apakšpunkts, 7.punkta 7.1.apakšpunkts, 2. un<br />
12.punkts;<br />
24. 2005.gada 6.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 688 „Noteikumi par ozona slāni<br />
noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” 1., 2., 4.,<br />
11., 12., 13., 14., 15.punkti un 1. un 2.pielikumi;<br />
25. 2000.gada 29.jūnija Eiropas un Padomes Regula (EK) Nr.2037/2000 par vielām, kas<br />
noārda ozona slāni 3.panta 1.punkts, 5.panta 1.punkta iv) un v)apakšpunkti un 1.pielikums;<br />
26. Ministru kabineta (23.04.1996.) noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un<br />
noformēšanas noteikumi” 4.3.sadaļa.<br />
27. 2008.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu nr.1075 „Noteikumi par vides<br />
aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” 2.,3.,4.punkti un 1. un 2.pielikums.<br />
2. <strong>Atļauja</strong>s derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš<br />
<strong>Atļauja</strong> derīga no<br />
<strong>Atļauja</strong> derīga līdz<br />
2009.gada 15.janvāra<br />
2014.gada 14.janvārim<br />
<strong>Atļauja</strong> izdota saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 19.panta 3.daļu.<br />
Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2013.gada 15.novembrim.<br />
Ja iekārtā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, iesniegums būtiskām izmaiņām jāiesniedz vismaz<br />
90 dienas pirms šo izmaiņu veikšanas.<br />
Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskām izmaiņām jāiesniedz mēneša laikā pēc<br />
kāda no šādu apstākļu atklāšanas:<br />
1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir<br />
pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos<br />
aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus;<br />
2) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot<br />
citu tehnoloģiju;<br />
3) to nosaka citi normatīvie akti;<br />
4) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos<br />
emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus.<br />
3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas:<br />
Vides pārraudzības valsts birojam – pa pastu: Rūpniecības ielā 23, Rīgā, elektroniski:<br />
vpvb@vpvb.gov.lv;<br />
Sabiedrības veselības aģentūras Vidzemes reģionālai filiālei (L.Paegles ielā 9, Valmierā) –<br />
elektroniski: valmiera@sva.gov.lv;<br />
Cēsu pilsētas domei (Raunas ielā 4, Cēsīs) – elektroniski: iac@dome.cesis.lv<br />
4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju<br />
Atļaujā nav ietverta ierobežotas pieejamības informācija.<br />
5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567).<br />
6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja:<br />
B <strong>kategorijas</strong> piesārņojošas darbības atļauja Nr.VA09IB0003 neaizstāj citas atļaujas.<br />
4
B SADAĻA<br />
Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums<br />
7. Pieteiktās darbības īss apraksts<br />
Alus ražošana jaunajā A/S “Cēsu alus” ražotnē uzsākta 2001.gada 6.jūlijā ar ražošanas<br />
jaudu 1200000 litri alus un bezalkaholisko dzērienu mēnesī. A/S „Cēsu alus” jauno ražotni<br />
Cēsīs, Palmu ielā 13 atklāja 2001.gadā. Vēlāk tiek pieņemts lēmums par adreses pārdēvēšanu.<br />
Jaunā adrese ir Cēsis, Aldaru laukums 1.<br />
2005. gadā tiek nodota jaunā vārītava ar vārīšanas jaudu 190000 litru/ diennaktī un PET<br />
pudeļu pildīšanas līnija, tādejādi plānojot divkāršot alus darītavas jaudu līdz 40 miljoniem litru<br />
alus un bezalkoholisko dzērienu gadā, ražotnē uzstādītas augstākās kvalitātes standartiem<br />
abilstīgas jaunākās paaudzes iekārtas. 2007. gadā tiek paplašinātas noliktavas telpas (1081 m 2 )<br />
un raudzētavas telpas.<br />
2008. gadā uzņēmumā notiek ražošanas ēkas rekonstrukcija, kuras ietvaros tiek izbūvētas<br />
papildus gatavās produkcijas noliktavas telpas ar platību 3240 m 2 un bijušajās noliktavas<br />
telpās tiek uzmontēta skārdeņu pildīšanas līnija ar max pildīšanas jaudu 12000 litru<br />
produkta/stundā.<br />
Patreiz uzņēmuma ražotnē ir uzstādītas trīs pildīšanas līnijas ar sekojošām jaudām:<br />
• stikla pudeļu pildīšanas līnija – 12000 pudeļu stundā (6000 litru stundā);<br />
• PET pudeļu pildīšanas līnija – 5000 pudeļu stundā (10000 litru stundā);<br />
• skārdeņu pildīšanas līnija – 20000 skārdeņu stundā (10000 litru stundā).<br />
Uzstādītajām līnijām pastāv iespēja mainīt produkcijas veidus un formātus, atkarība no tirgus<br />
pieprasījuma. Uzņēmuma ražotnes procesa plūsmu diagrammas skatīt 3.pielikumā.<br />
Alus ražošanas process<br />
Alus ražošanas tehnoloģisko shēmu skatīt 4.pielikumā. Gatavu iesalu (5033 tonnas<br />
gadā) saņem rūpnīcā un caur pieņemšanas tvertni ar kausveida elevatoru paceļ uz silosiem. No<br />
silosiem ar gliemežtipa transportieri iesalu padod uz attīrīšanas iekārtām, kur no iesala atdala<br />
putekļus, šķeltos graudus (75 tonnas gadā), akmeņus un citus piemaisījumus (nenozīmīgi<br />
daudzumi), ja tādi ir radušies iesala transportēšanas laikā. No attīrītāja iesals nonāk uz porciju<br />
svariem, kas iesver malšanai paredzēto graudu daudzumu un tiek uzkrāts iesala tvertnē pirms<br />
dzirnavām. Drupināšanu uzsākot iesals nonāk dzirnavu starptvertnē, kurā samitrinās ar karstu<br />
ūdeni – ilgums apmēram 1 minūte. Notiek iesala apvalciņu samitrināšana līdz iesala mitrums<br />
paaugstinājies apmēram par 1%. Samitrināto iesalu sadrupina divu valču dzirnavās. Malumu<br />
sajauc ar ūdeni, kura temperatūra nav zemāka par 45 0 C.<br />
Iegūto maisījumu aizsūknē uz iejava kublu, kur notiek iejavošanas process ar infūzijas<br />
metodi, kuras priekšrocība ir ekstraktvielu efektīva pāriešana no iesala iejavā. Iejavošanas<br />
temperatūra 50 0 – 52 0 C. Iejava temperatūru paceļ līdz 62 0 – 70 0 C un iztur pie šādas<br />
temperatūras noteiktu laiku. Šajā laika posmā notiek cietes cukurošanās fāze – cietes fermentu<br />
hidrolīzes process, kad iesala šķīstošā daļa pieaug no 20% līdz 80%. β - amilāze veido maltozi<br />
un dekstrīnus, kas nosaka alus blīvumu, α - amilāzes ietekmē notiek cietes sašķidrināšanās un<br />
dekstrinizācija. Iejavošanas procesa ilgums 2,5 līdz 3 stundas.<br />
Gatavo iejavu pārsūknē uz filtrācijas katlu un nostādina, lai izveidotos filtrācijas slāņi.<br />
Filtrēšanas laikā misu atdala no cietās frakcijas – drabiņām. Pirmā nedzidrā misa caur<br />
filtrācijas kubla cirkulācijas sūkni, atgriežas filtrācijas kublā. Filtrācijas procesā iegūto misu<br />
savāc speciālā straptvertnē, kur tā glabājas līdz vārīšanas sākumam. Skalotās iejavas drabiņas<br />
aizsūknē uz drabiņu tvertni. Filtrācijas ilgums 2,5 līdz 4 stundas, temperatūra 75 0 – 78 0 C.<br />
Izmantotā iesala pārpalikums – drabiņas (6500 tonnas gadā) tiek izvadītas no filtrācijas katlu<br />
pa speciāli izveidotu mehānismu, kas saspiestā gaisa palīdzību nodrošina materiāla<br />
nogādāšanu uzkrāšanas tvertnē. Iesala pārpalikumi – drabiņas tiek realizēti zemnieku<br />
saimniecībām lopu barošanai.<br />
5
Misu no starptvertnes aizsūknē uz vārāmo katlu, kur notiek misas savārīšana ar<br />
apiņiem. Misas vārīšanas ilgums 75 min. Misas vārīšanas rezultātā koagulē proteīni, kas<br />
atrodas šķīdumā un tiek noārdīti dimetilsulfāti – ķīmiski savienojumi, kas negatīvi ietekmē<br />
alus garšu. Apiņus pievieno porcijās atbilstoši receptūrai. Vārīšanas laikā misā pāriet<br />
rūgtvielas un aromātvielas no apiņiem, notiek daļēja olbaltumvielu denaturācija, iztvaiko 7 –<br />
12 % ūdens, misa tiek sterilizēta. Kad misa gatava, ar sūkņa palīdzību misu iegriež, radot<br />
virpuli. Pēc noteikta laika sūkni izslēdz, misai ļauj nostāties. Virpuļa rezultātā izkrīt<br />
olbaltumvielu nogulsnes (12 tonnas gadā), kuras konusveidīgas kaudzītes veidā nostājas<br />
vārāmā katla apakšā. Olbaltumvielu nogulsnes tiek pārsūknētas uz drabiņu tvertni, kuras kopā<br />
ar drabiņām tiek realizētas zemnieku saimniecībām lopu barošanai.<br />
Gatavo misu dzesē un pievieno sterili attīrītu skābekli, aizsūknē uz raudzēšanas<br />
tvertnēm – CKT. Tankā pievieno raugu no rauga tvertnēm. Galvenās rūgšanas procesa laikā<br />
alus raudzētājs katru dienu mēra norūgumu un fiksē arī alus temperatūru tankos augšējā un<br />
apakšējā līmenī. Pēc galvenās rūgšanas tiek noņemti raugi (300 tonnas gadā) un transportēti<br />
uz uzglabāšanas tvertnēm, jaunalu atdzesē līdz - 1,5 0 C. Tvertnē turpinās jaunalus<br />
piesātināšanās ar CO 2 un atlikušo raugu izgulsnēšanās. Rūgšanas procesā gadā rodas ap 300<br />
tonnas atstrādāto raugu, kuri tiek izmantoti kā lopbarības piedevas. Raudzētavā alus tiek<br />
raudzēts divdesmit 100 m 3 slēgtās raudzēšanas tvertnēs un trīs 50 m 3 lielās tvertnēs. Tvertnes<br />
ir aprīkotas ar drošības vārstiem un spiediena regulēšanas vārstiem, jo rūgšanas procesā<br />
spiediens tvertnēs palielinās. Rūgšanas procesā izdalās CO 2 gāze, kas daļēji paliek alū, bet<br />
liekais plūstot caur putu atdalītāju tiek izvadīts atmosfērā. Raudzēšanas darba spiediens ir ne<br />
lielāks par 0,7 bar. Raudzētavā atrodas arī deviņas 50 m 3 lielas stabilizācijas tvertnes, kurās<br />
alus tiek uzglabāts zem spiediena 0,7 bar pie temperatūras līdz -2°C.<br />
Pirms alus filtrēšanas uzsākšanas notiek filtrmateriālu (kizilgurs, celuloze un<br />
stabilizators) uzklāšana uz diskveida filtrelementiem. Filtrācijas slānis tiek izveidots sākot no<br />
lielākā diametra daļiņām un beidzot smalkākās, kas nodrošina alus caurplūdi, aizturot rauga<br />
šūnas. Filtrmateriālu uzklāšanu veic izslēdzot skābekļa iekļūšanu alus filtrācijas procesam.<br />
Filtrācijas process notiek zem virsspiediena. Filtrētais alus tiek uzglabāts sešpadsmit 28 m 3 un<br />
četrās 20 m 3 lielās tvertnēs, kuras atrodas filtrētavas telpā. Visas iepriekšminētās tvertnes ir<br />
aprīkotas ar drošības vārstiem un to darba spiediens nav lielāks par 0.7 bar. Atstrādātais<br />
filtrmateriāls – kizelgurs (45 tonnas gadā) tiek realizēts zemnieku saimniecībām lauku<br />
mēslošanai.<br />
Uzsākot alus pildīšanu tiek veikta pildīšanas ceha iekārtu sagatavošana darbam<br />
saskaņā ar iekārtas darba instrukcijām, to sakaitā pasterizators, filtri, pudeļu mazgājamā<br />
mašīna, pildāmais bloks, pudeļu etiķējamā iekārta, transportieru, krāvēju un pakojamie<br />
agregāti. Alus tiek padots uz pasterizatoru (PET pildīšanai) vai filtriem (stikla pildīšanai), kur<br />
apstrādes rezultātā alus iegūst mikrobioloģisko stabilitāti. Alu pilda stikla, PET pudelēs un<br />
skārda bundžās, pēc pildīšanas tās tiek aizkorķētas. Produkcijai uzlīmē etiķetes. Produkciju<br />
iepako un nogādā uz noliktavu.<br />
Bezalkoholisko dzērienu un alkoholisko kokteiļu ražošana<br />
Bezalkoholisko dzērienu un gāzēto vieglo alkoholisko dzērienu tehnoloģisko shēmu<br />
skatīt 5.pielikumā.<br />
Cukura sīrupu (970 tonnas gadā) saņemam no piegādātāja nerūsējošā 20 t tērauda autocisternā,<br />
tas tiek uzglabāts divās 20 m 3 tvertnēs un pēc vajadzības cukura sīrups tiek pārsūknēts uz 3, 6<br />
vai 8 t kupāžas tvertnēm.<br />
Saskaņā ar receptūru katrai dzērienu šķirnei paredzēto izejvielu daudzumu (ievērojot<br />
secību) pievieno cukura sīrupam (kristāliskās vielas iepriekš izšķīdinot ūdenī) un samaisa.<br />
Alkoholiskiem dzērieniem pēc cukura sīrupa pievieno, atbilstoši receptūrai nepieciešamo<br />
spirta (233 tonnas gadā) daudzumu un pēc tam attiecīgi pārējās izejvielas.<br />
Spirts tiek pieņemts slēgtos 1 t plastmasas konteineros un uzglabāts materiālu noliktavā<br />
slēgtā nožogojumā. Pēc pieprasījuma tiek izsniegts uz pildītavu, kur ķīmiķis – laborants kopā<br />
ar dzērienu ražošanas un pildīšanas tehnologu atplombē konteineru un tiek ņemti paraugi<br />
6
ķīmisko analīžu veikšanai. Gan materiālu noliktavā, gan dzērienu gatavošanas zonā tiek<br />
nodrošināta +15 - +25 o C temperatūra, aizliegts smēķēt, kā arī cita atklāta uguns, kas varētu<br />
izraisīt spirta uzliesmošanu.<br />
Sadedzināšanas iekārta (tvaika katli ar kopējo jaudu 6,9 MW)<br />
Uzņēmuma katlu mājā uzstādīti divi tvaika katli. Kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze<br />
(1500 tūkst. m 3 gadā) un biogāze (290 tūkst. m 3 gadā), kura rodas priekšattīrīšanas ietaisēs<br />
anaerobos procesos. Katla LOOS U-HD3200 jauda ir 2 MW un kā kurināmais tiek izmantots<br />
dabasgāzes un biogāzes maisījums. Plānotais katla dabas gāzes patēriņš ir 230 tūkst. m 3 /gadā<br />
un biogāzes patēriņš 290 tūkst. m 3 /gadā, attiecīgi maisījumā dabasgāzes un biogāzes attiecība<br />
paredzēta 1:1,27. Katla Vapor TTK-175 jauda ir 4,9 MW un kā kurināmais tiks izmantota<br />
dabasgāze, plānotais dabasgāzes patēriņš 1270 tūkst. m 3 /gadā. Uz katlu mājas jumta izvietota<br />
biogāzes lāpa, kurā tiek uzturēta nepārtraukta liesma, diennaktī tiks sadedzināts 1m 3 biogāzes,<br />
attiecīgi 365 m 3 biogāzes gadā. Dabasgāzes sadegšanas procesos veidojas oglekļa oksīds,<br />
slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds. Biogāzes sadegšanas procesos veidojas sēra dioksīds,<br />
oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds.<br />
Notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises<br />
Ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises ir rūpnieciski ražotas ar jaudu 25 m 3 /h, ar<br />
iespēju nākotnē palielināt plūsmas jaudu, uzstādot papildus BIOBED reaktorus.<br />
Priekšatīrīšanas ciklu veido mehāniskā attīrīšana, kas noņem mehāniskos piemaisījumus, ar<br />
izmēru virs 2 mm, savāktie piemaisījumi tiek uzglabāti tvertnē. Notekūdeņi ar sūkņa palīdzību<br />
tiek nogādāti uz bufertvertnēm (7 gab, ar kopējo tilpumu 1000 m 3 ), kur notiek notekūdeņu<br />
sajaukšanās un tiek nodrošināta vienmērīga plūsma uz nostādināšanas rezervuāru T-200, kurā<br />
tiek normalizēts pH līmenis. Notekūdeņu pH līmeņa normalizēšanai tiek izmantota kaustiskā<br />
soda. Tālāk normalizētie notekūdeņi tiek padoti uz četriem reaktoriem T-300 (tilpums 4 x 50<br />
m 3 ), kuros norisinās anaerobie procesi. Saskaņā ar noslēgto līgumu notekūdeņi tiek novadīti<br />
pilsētas kanalizācijā ar šādām piesārņojošo vielu maksimāli iespējamajām koncentrācijām:<br />
Suspendētās vielas – 500 mg/l; BSP 5 – 500 mg/l; ĶSP – 750 mg/l; N kop – 40 mg/l; P kop. – 8<br />
mg/l; pH – 6,5 – 8,5.<br />
Apstrādes procesā izdalījusies biogāze tiek sadedzināta uzņēmuma katlumājā. Katlumājas<br />
avārijas gadījumā, biogāze tiks sadedzināta avārijas lāpā.<br />
Iznīcināmās produkcijas izliešana<br />
Uzņēmums veicot noliktavas pārbūvi ir izveidojusi speciālu vietu produkcijas iznīcināšanai. Ir<br />
uzstādīta izlietne, kurā tiek izlieta produkcija (alus, alkoholiskie kokteiļi, raudzētie dzērieni ar<br />
maksimālo spirta stiprumu 8% un bezalkoholiskie dzērieni) papildus šķaidot to ar ūdeni.<br />
Izlietās produkcijas daudzums mēnesī – 20 m 3 , gadā 240 m 3 , izlietās produkcijas daudzums<br />
tiek uzskaitīts caur skaitītāju. Izlietā produkcija (atšķaidītā veidā) tiek novadīta uzņēmuma<br />
ražošanas notekūdeņu kanalizācijā pirms priekšattīrīšanas ietaisēm, iespējamā papildus slodze<br />
uz priekšattīrīšanas ietaisēm ir nebūtiska.<br />
8. Atrašanās vietas novērtējums<br />
Vietas hidroloģiskais un ģeoloģiskais raksturojums.<br />
Pēc ģeomorfoloģiskā iedalījuma uzņēmuma atrašanās vieta ietilpst Vidzemes<br />
augstienes ziemeļrietumu daļā, tuvu Cēsu pamatiežu kāplei. Uzņēmuma teritorijas reljefs<br />
samērā līdzens.<br />
Objekta būvpamatni veido ledāja nogulumi – morēnas mālsmilts (3. slānis) un<br />
smilšmāls (4), zem kuriem 2,7 – 4,0 m dziļumā atsegti augšdevona Pļaviņu svītas dolomīti –<br />
slāņa virspusē sadēdējuši (5. slānis), dziļāk plaisaini, maz sadēdējuši (6). Mālsmilti un<br />
smilšmālu sedz augsne un inženiertehnisko komunikāciju trašu vietās uzbērta grunts 0,1 – 3<br />
m biezumā. Objekta būvju pamatu ievietošanas dziļumā iegulošie mālsmilts, smilšmāls un<br />
7
dolomīti ir noturīgas gruntis, bet ar dažādu nestspēju.<br />
Izpētes darbu laikā, 11.02.2000., gruntsūdens līmenis un pamatiežu spiedūdens līdz<br />
izurbtajam 7 m dziļumam netika sasniegts. Sniega un grunts sasaluma kušanas laikā, kā arī<br />
ilgstoša lietus periodos iespējama īslaicīga virsūdens uzkrāšanās augsnē un uzbērtajā gruntī<br />
virs smilšmāla un mālsmilts.<br />
Informācija par tuvējo apkārtni un zemes izmantošanas veidu<br />
AS „Cēsu alus” teritorija atrodas Cēsīs ražošanas objektu un komerciāla rakstura objektu<br />
apbūves teritorijā starp Rūpniecības, Palmu un E. Veidenbauma ielām (skatīt Cēsu pilsētas<br />
karti 6.pielikumā), uz kurām atrodas sekojoši uzņēmumi:<br />
Nr. Uzņēmuma nosaukums Uzņēmuma adrese Tālrunis<br />
p.k.<br />
1. SIA „ART Betons” Rūpniecības iela 9, Cēsis 29755201<br />
2. SIA „ART Log” Rūpniecības iela 9, Cēsis 64107373<br />
3. SIA „Asia Import” Rūpniecības iela 9, Cēsis 64107774<br />
4. SIA”HSM” Rūpniecības iela 9, Cēsis 29403564<br />
5. SIA „Ideju studija” Rūpniecības iela 9, Cēsis 64127637<br />
6. SIA „IR – Grāmatvedība” Rūpniecības iela 9, Cēsis 64124812<br />
7. SIA ”Leo” Rūpniecības iela 12a 64122622<br />
8. SIA”CB” centrālā katlu māja Rūpniecības iela 13 64107916<br />
9. SIA ”Stingers” Rūpniecības iela 17/19 64122622<br />
10. SIA ”Roze GV” Veidenbauma iela 14/12 64121359<br />
11. SIA „Ceļinieks 01” Palmu iela 9 64121236;<br />
12. SIA „RDJ Grupa Palmu iela 11 28666027;<br />
13. privātā māja Aldaru laukums 3 nav pieejama info par<br />
telefona numuriem<br />
AS „Cēsu alus” ēku raksturojums objektā (stāvu skaits, kopējā platība):<br />
• apsardzes ēka (1 stāvs; apbūves laukums S = 30 m 2 );<br />
• energo ēka (1 stāvs; apbūves laukums S = 650 m 2 );<br />
• notekūdeņu priekšattīrīšanas ēka (1 stāvs, apbūves laukums S = 260 m 2 );<br />
• ražošanas un administrācijas ēka (jaukts stāvu skaits 1-2 stāvi; apbūves laukums S<br />
= 12152 m 2 ; 13 izejas, augstumi H = 7,7 – 17,16 m). Pirmajā stāvā izvietota<br />
ražotne, noliktavas un biroji, otrajā stāvā laboratorijas, biroja, atpūtas un sanitārās<br />
telpas.<br />
Zemes lietojuma veids saskaņā ar Cēsu pilsētas teritorijas plānojumu 2005.-2017.<br />
gadam: Ražošanas un komerciāla rakstura apbūve. Galvenais izmantošanas veids - ražošanas<br />
objektu un komerciāla rakstura objektu apbūve. Šajās teritorijās atļauta rūpnieciskās ražošanas<br />
uzņēmumu apbūve, noliktavu apbūve, veikalu un sadzīves pakalpojumu objektu apbūve, auto<br />
apkalpes objektu apbūve, atsevišķu sporta objektu apbūve, atsevišķu valsts institūciju objektu<br />
apbūve, siltumapgādes objektu apbūve, vietējas nozīmes inženiertehniskās apgādes objektu<br />
apbūve, kā arī atļauts izvietot atkritumu šķirošanas laukumus, garāžas, dzelzceļa pievedceļus,<br />
kravu stacijas, vairumtirdzniecības bāzes, degvielas vai gāzes uzpildes stacijas, autostāvvietas.<br />
Uzņēmums neatrodas Ministru kabineta noteiktajā jutīgajā teritorijā, uz kuru attiecas<br />
paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimniecības darbības izraisīta<br />
piesārņojuma ar nitrātiem.<br />
9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā)<br />
9.1. valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā)<br />
Valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” Vidzemes reģionālā filiāle neiebilst atļaujas<br />
izsniegšanai (2009.gada 8.janvāra vēstule Nr.21.1-14/12).<br />
8
Cēsu pilsētas dome (2009.gada 8.janvāra vēstule nr.1-21/34) lūdz iekļaut atļaujā sekojošus<br />
nosacījumus:<br />
1. Lai veicinātu notekūdens uzskaiti, ierīkot notekūdeņu uzskaites mēraparatūru pirms<br />
izplūdes pilsētas centralizētajā notekūdens kanalizācijas tīklā, veikt regulāru uzskaiti –<br />
ņemts vērā: iekļauta prasība par skaitītājiem un uzskaiti C sadaļas 14.punkta<br />
14.5.apakšpunkta 1.punkts;<br />
2. Nepieļaut ražošanas procesā radušos organiskas izcelsmes atkritumu-iesala<br />
pārpalikumu, olbaltumvielu nogulšņu un kizelgura pārpalikumu novadīšanu vai<br />
ieskalošanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā bez iepriekšējas attīrīšanas.<br />
Kategoriski nepieļaut minēto atkritumu ieskalošanu lietusūdens kanalizācijas tīklā -<br />
ņemts vērā: iekļauta prasība C sadaļas 14.punkta 14.1.apakšpunkta 1.punkts un<br />
16.punkta 16.2.apakšpunkta 5.punkts<br />
3. Nodrošināt organiskās izcelsmes atkritumu uzglabāšanu rezerves tvertnēs gadījumā, ja<br />
tehnisku iemeslu dēļ tie laicīgi netiek izvesti. Noslēgt līgumus ar organizācijām vai<br />
zemnieku saimniecībām par organiskās izcelsmes atkritumu utilizāciju - ņemts vērā:<br />
iekļauta informācija par noslēgtajiem līgumiem atļaujas B sadaļas 10.punkta<br />
10.7.apakšpunktā un iekļauta prasība C sadaļas 16.punkta 16.2.apakšpunkta 2.punkts;<br />
4. Sniegt informāciju par lietusūdens attīrīšanas iekārtā GSOL-5/20 izmantojamo<br />
tehnoloģiju un procesa aprakstu - ņemts vērā: informācija iekļauta atļaujas B sadaļas<br />
10.punkta 10.6.apakšpunktā;<br />
5. Ņemot vērā, ka lietusūdens no centralizētā kolektora tiek novadīts uz pilsētas upīšu<br />
tīklu, regulāri veikt lietusūdens testēšanu pirms ieplūdes centralizētajā lietusūdens<br />
kolektorā un iesniegt Cēsu pilsētas domei lietusūdens testēšanas pārskatu - ņemts vērā:<br />
prasība iekļauta atļaujas C sadaļas 14.punkta 14.3.apakšpunkta 5.punkts;<br />
6. Pamatojoties uz 2008.gada 21.augusta domes sēdes lēmumu (protokola nr.14, lēmuma<br />
nr.689) „Par dziļurbuma izbūvi Aldaru laukumā 1, Cēsīs”, iesniegt Cēsu pilsētas domē<br />
KKS-92 koordinātu sistēmā digitāli uzmērītu urbuma atrašanās vietas plānu un<br />
aizsargjoslu aprēķinu urbuma aizsargjoslas iekļaušanai Cēsu pilsētas teritorijas<br />
plānojumā 2005.-2017. - ņemts vērā: iekļauta prasība atļaujas C sadaļas 12.punkta<br />
12.1.apakšpunkta 13.punkts.<br />
9.2. citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme<br />
Uz darbību neattiecas.<br />
9.3. sabiedrības priekšlikumi<br />
Priekšlikumi nav saņemti.<br />
10. Iesnieguma novērtējums<br />
10.1. ieviestie un plānotie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni A <strong>kategorijas</strong> darbībām<br />
Uz darbību neattiecas.<br />
10.2.ieviestie un plānotie tīrākas ražošanas pasākumi<br />
Ūdenssaimniecībā:<br />
- produkta cauruļvadu un tvertņu mazgāšanai izveidota centrālā mazgāšanas sistēma, kas<br />
nodrošina ūdens vairākkārtēju izmantošanu;<br />
- uzņēmumā tiek nodrošināta dzesēšanas ūdens savākšana un izmantošana, pilnībā<br />
nodrošinot karstā ūdens patēriņu;<br />
- ir ierīkotas bioloģiskās attīrīšanas ietaises ražošanas notekūdeņiem kas nodrošina attīrītā<br />
notekūdeņu kvalitātes rādītājus;<br />
- lietus ūdeņi no automašīnu stāvlaukuma tiek savākti lietus ūdens kanalizācijas tīklā un<br />
novadīts uz lietus ūdens attīrīšanas iekārtām.<br />
9
Energosaimniecībā:<br />
- kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze un biogāze, sadedzinot tos tvaika katlos. Uz<br />
katliem uzstādītie degļi nodrošina gāzu sadegšanu visu slodžu diapazonā bez ķīmiski<br />
nepilnīgas sadegšanas;<br />
- uzņēmumā tiek nodrošināta dzesēšanas ūdens savākšana un izmantošana, pilnībā<br />
nodrošinot karstā ūdens patēriņu;<br />
- lai samazinātu enerģijas zudumus, uzņēmums pastiprinātu uzmanību pievērš cauruļvadu<br />
un iekārtu izolēšanai;<br />
- telpu ventilācijas sistēmas ir aprīkotas ar rekuperācijas iekārtām, kas nodrošina izejošā<br />
gaisa siltuma atdevi ienākošajam.<br />
Atkritumu apsaimniekošana:<br />
- uzņēmumā tiek veikta atkritumu šķirošana;<br />
- atkritumu pārstrādei to otrreizējai pārstrādei tiek nodots kartons, plēves, PET, pudeļu<br />
stikls, metāllūžņi un luminiscējošās lampas;<br />
- bīstamo ķīmisko vielu atkritumi tiek nodoti uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar bīstamo<br />
ķīmisko vielu savākšanu.<br />
Bīstamo ķīmisko vielu pielietošana:<br />
- bīstamās ķīmiskās vielas tiek aizvietotas ar mazāk bīstamākajām;<br />
- produkta cauruļvadu un tvertņu mazgāšanai ir izveidota centrālā mazgāšanas sistēma, kas<br />
nodrošina mazgāšanas šķīdumu vairākkārtēju izmantošanu;<br />
- mazgājamo šķīdumu koncentrācijas kontrole (0.5 – 2.5%) novērš pārtēriņu.<br />
Veicamie pasākumi, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības<br />
prasību izpildi:<br />
- dinamiskā un statiskā ūdens līmeņa mērījumi urbumos (1 reizi ceturksnī);<br />
- iegūstamā ūdens uzskaite instrumentālajos žurnālos (1 reizi mēnesī);<br />
- piesārņojošo vielu emisijas gaisā kontrole (1 reizi gadā);<br />
- piesārņojošo vielu kontrole lietus notekūdeņos (1 reizi gadā);<br />
- piesārņojošo vielu kontrole ražošanas notekūdeņos pēc priekšattīrīšanas ietaisēm (2 reizes<br />
gadā).<br />
Plānots:<br />
- 2009. gada 1. ceturksnī uzstādīt 4 gab alus raudzēšanas tvertnes (600 m 3 ) un divas vīna<br />
tvertnes (160 m 3 ), izbūvējot papildus telpas 225 m 2 platībā;<br />
- 2009. gada 2. ceturksnī paredzēts izbūvēt filtru noliktavas piebūvi (139 m 2 ) un kompresora<br />
telpas piebūvi (42 m 2 );<br />
- 2009. gadā ir paredzēts veikt trokšņa mērījumus pie uzņēmuma teritorijas robežām.<br />
- 2010. gadā paredzēts izbūvēt jaunu piebūvi stikla pildīšanas līnijai.<br />
Lai nodrošinātu ražošanas notekūdeņu attīrīšanas pakāpi ir izbūvētas priekšattīrīšanas ietaises<br />
ar jaudu 25 m 3 /h (600 m 3 /dnn). Palielinoties notekūdeņu daudzumam, pie produkcijas<br />
ražošanas jaudu pieauguma, ietaises tiks papildinātas ar reaktora moduļiem ar kopējo jaudu<br />
līdz 35 m 3 /h (840 m 3 /dnn).<br />
10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas)<br />
Ūdens tiek iegūts no trijiem dziļurbumiem ar debitiem 5 l/sec., 6 l/sec. un 8 l/sec., tas plūst<br />
caur atdzelžošanas iekārtu uz tvertni atdzelžotajam ūdenim. No tās ūdens tiek sūknēts caur<br />
dekarbonizācijas (mīkstināšanas) iekārtu uz tvertnēm atdzelžotam un mīkstinātam ūdenim, kas<br />
darbojas automātiski uzturot tvertnes pēc iespējas pilnas. Ja nepietiek ūdens no akām, tad ir<br />
iespēja lietot pilsētas atdzelžoto ūdeni, tas pēc vajadzības papildina atdzelžotā ūdens tvertni.<br />
Katram ūdensapgādes urbumam ir pase, kā arī ir izstrādāta pazemes ūdeņu atradnes pase.<br />
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā ir apstiprināti sekojoši pazemes ūdeņu<br />
ekspluatācijas krājumi:<br />
10
- A <strong>kategorijas</strong> pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumi 1200 m 3 /dnn;<br />
- N <strong>kategorijas</strong> pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumi 441 m 3 /dnn.<br />
Ūdens<br />
ieguves<br />
avota<br />
identifikācijas<br />
numurs<br />
Ūdens ieguve 2007.gadā<br />
Ūdens ieguves avots (ūdens objekts vai urbums)<br />
ģeogrāfiskās<br />
nosaukums<br />
koordinātas<br />
un atrašanās<br />
vieta (adrese) Z platums<br />
A garums<br />
ūdens<br />
saimnieciskā<br />
iecirkņa kods<br />
teritorijas<br />
kods<br />
11.1.tabula<br />
Ūdens daudzums<br />
kubikm<br />
etri<br />
dienā<br />
kubikm<br />
etri gadā<br />
Urbums Nr.<br />
2<br />
7807<br />
Aldaru lauk.<br />
1,<br />
Cēsis<br />
57°<br />
19´01"<br />
25°<br />
18´14"<br />
52336000<br />
Siļķupīte<br />
420100 166,54 60788<br />
Urbums Nr.<br />
1<br />
7808<br />
Aldaru lauk.<br />
1,<br />
Cēsis<br />
57°<br />
19´02"<br />
25°<br />
18´10"<br />
52336000<br />
Siļķupīte<br />
420100 166,54 60787<br />
Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam iekārtā<br />
9.3.tabula<br />
Gada laikā<br />
izlietotais<br />
daudzums<br />
Sēra<br />
saturs<br />
(%)<br />
ražošanas<br />
procesiem<br />
apsildei (1)<br />
Izmantots<br />
transportam<br />
iekārtas<br />
teritorijā<br />
elektroene<br />
rģijas<br />
ražošanai<br />
Dabas gāze<br />
(1000 m 3 )<br />
1141 - 1027 114 - -<br />
Elektroenerģija tiek saņemta no AS „Latvenergo” tīkliem. Lielākais elektroenerģijas<br />
patērētājs ir amonjaka kompresori, kuri nodrošina produkta dzesēšanu un optimālo<br />
temperatūras režīmu alus noguldītavā. Elektroenerģijas izmantošanu gada laikā skatīt<br />
10.1.tabulā.<br />
Elektroenerģijas izmantošana (gadā) 10.1.tabula<br />
Elektroenerģija, MWh/a (kWh/a)<br />
izlietots<br />
kopējais daudzums<br />
Ražošanas iekārtām 1326<br />
Apgaismojumam 680<br />
Atdzesēšanai un saldēšanai 830<br />
Vēdināšanai 570<br />
Apsildei 390<br />
Citiem mērķiem 1170<br />
Kopā 4966<br />
11
Siltumenerģijas izmantošana gadā<br />
10.2.tabula<br />
Piegādātājs<br />
A/S “Cēsu alus”<br />
Kopā saražots: 12538<br />
Izmantošana, MWh/gadā<br />
ražošanas procesos apsildei (1) citiem mērķiem<br />
10938 1600<br />
Alus tiek ražots no iesala, apiņiem un ūdens. Iesalu līdz uzņēmumam nogādā ar<br />
autotransportu. Uzstādītas divas 100m 3 iesala glabāšanas tvertnes.<br />
Etilspirts, citronskābe un citas pārtikas piedevas tiek izmantotas vieglo alkoholisko<br />
dzērienu ražošanā.<br />
Cukura sīrups un pārtikas piedevas tiek izmantots bezalkoholisko dzērienu ražošanā.<br />
Sašķidrinātā ogļskābā gāze tiek piegādāta autocisternās un uzglabāta spiedtvertnē (30 m 3 ).<br />
Dzērienu ražošanai izmantotā ogļskābā gāze atrodas slēgtā sistēmā.<br />
Sālsskābe tiek izmantota dzeramā ūdens sagatavošanai, tā tiek uzglabāta 20 m 3 plastmasas<br />
tvertnē, tvertne nodrošināta pret noplūdi apkārtējā vidē.<br />
Tehnoloģiskajām iekārtām paredzētie mazgājamie un dezinfekcijas šķīdumi<br />
(koncentrācija 0,1 % – 2.5 %) tiek sagatavoti ar automātiskām dozēšanas sistēmām. Nātrija<br />
sārma šķīdumu (2 %) izmanto pudeļu mazgāšanas mašīnā un pārējo tehnoloģisko iekārtu<br />
mazgāšanai no iekšpuses. Tehnoloģisko iekārtu mazgāšanai izlietotais sārma šķīdums tiek<br />
pārsūknēts papildus tvertnē, kurā tas tiek nostādināts un izmantots atkārtoti, tādejādi<br />
samazinot nātrija sārma patēriņu.<br />
Saldēšanas iekārtā tiek izmantots amonjaks un tā daudzums slēgtajā sistēmā ir 300 kg.<br />
Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā<br />
izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami<br />
9.1.tabula<br />
Nr.p.k.<br />
vai<br />
kods<br />
Ķīmiskā viela vai<br />
ķīmiskais produkts<br />
(vai to grupas)<br />
Ķīmiskās<br />
vielas vai<br />
ķīmiskā<br />
produkta<br />
veids (1)<br />
Izmantošanas veids<br />
Uzglabātais<br />
daudzums<br />
(tonnas),<br />
uzglabāšanas<br />
veids (2)<br />
Izmantotais<br />
daudzums<br />
gadā<br />
(tonnas)<br />
1 Miežu iesals<br />
organiska<br />
viela<br />
dzērienu ražošana<br />
tvertnes<br />
(2x100t)<br />
ārpus telpām<br />
5033<br />
2<br />
Apiņi<br />
organiska<br />
viela<br />
dzērienu ražošana<br />
rezervē<br />
neuzglabā<br />
3,2<br />
3 Cukura sīrups<br />
organiska<br />
viela<br />
dzērienu ražošana tvertnes (2x20t)<br />
telpās<br />
970<br />
4<br />
Aromatizētāji<br />
organiskas<br />
vielas<br />
dzērienu ražošana<br />
rezervē<br />
neuzglabā<br />
3,7<br />
5<br />
Konservanti<br />
organiskas<br />
vielas<br />
dzērienu ražošana<br />
rezervē<br />
neuzglabā<br />
23<br />
6<br />
0,5 l stikla pudeles<br />
stikls<br />
produkcijas<br />
iepildīšanai<br />
rezervē<br />
neuzglabā<br />
7400<br />
12
max – 1200 t<br />
ārpus telpām<br />
7<br />
Metāla korķi<br />
metāls kā pudeļu aizbāžņi rezervē<br />
neuzglabā<br />
55,9<br />
8<br />
Presformas<br />
plastmasa<br />
PET pudeļu<br />
izgatavošanai<br />
rezervē<br />
neuzglabā<br />
595<br />
9<br />
Plastmasas korķi<br />
plastmasa kā pudeļu aizbāžņi rezervē<br />
neuzglabā<br />
41,8<br />
10<br />
Termoplēve<br />
plastmasa iepakojmais materiāls rezervē<br />
neuzglabā<br />
56,4<br />
11<br />
Palešu plēve<br />
plastmasa iepakojmais materiāls rezervē<br />
neuzglabā<br />
47,7<br />
12<br />
Plastmasas etiķetes<br />
plastmasa<br />
patērētāju<br />
informēšanai<br />
rezervē<br />
neuzglabā<br />
3,8<br />
13<br />
Papīra etiķetes<br />
papīrs<br />
patērētāju<br />
informēšanai<br />
rezervē<br />
neuzglabā<br />
30,8<br />
14<br />
Kartona iepakojums<br />
papīrs iepakojuma materiāls rezervē<br />
neuzglabā<br />
128,9<br />
15<br />
Etiķešu līme<br />
organiska<br />
viela<br />
etiķešu uzlīmešanai<br />
rezervē<br />
neuzglabā<br />
27,8<br />
Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli,<br />
palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos<br />
9.2.tabula<br />
Nr.<br />
p.k.<br />
vai<br />
kods<br />
Ķīmiskā<br />
viela vai<br />
ķīmiskais<br />
produkts<br />
(1) (vai<br />
to grupas)<br />
Ķīmiskās<br />
vielas vai<br />
produkta<br />
veids (2)<br />
Izmantošanas<br />
veids<br />
CAS numurs<br />
(3)<br />
Bīstamība<br />
Bīstamības<br />
apzīmēju<br />
s<br />
klase (4) ms ar<br />
burtu<br />
Riska<br />
iedarbības<br />
raksturojums<br />
(R-frāze) 4)<br />
Drošības<br />
prasību<br />
apzīmējums<br />
(S-frāze) (4)<br />
Uzglabātais<br />
daudzums<br />
(tonnas),<br />
uzglabāšanas<br />
veids (5)<br />
Izmantotai<br />
s<br />
daudzums<br />
(tonnas/<br />
gadā)<br />
1 Etilspirts<br />
Organiska<br />
viela<br />
dzērienu<br />
ražošana<br />
64-17-5<br />
viegli<br />
uzliesm<br />
ojošs<br />
F R11 S2; S7; S16<br />
1 t tvertnes<br />
max – 12 t;<br />
min – 1 t<br />
telpās<br />
233<br />
2<br />
Ogļskābā<br />
gāze<br />
Organiska<br />
viela<br />
dzērienu<br />
ražošana<br />
00124-<br />
38-9<br />
kaitīgs<br />
RAs<br />
(smacējoša)<br />
Rfb<br />
(apsaldējumi<br />
)<br />
S9; S23;<br />
S36<br />
Spiedtvertne<br />
max - 29,8 t<br />
min – 7t<br />
ārpus telpām<br />
1251<br />
1,2 t tvertne<br />
3<br />
Kalcija<br />
hlorīdds<br />
Organiska<br />
viela<br />
dzērienu<br />
ražošana<br />
10043-<br />
52-9<br />
kairinoš<br />
s<br />
X i R36/37<br />
S2; S22;<br />
S24<br />
rezervē<br />
neuzglabā,<br />
telpās<br />
15,8<br />
13
1,2 t tvertne<br />
4 Pienskābe Organiska<br />
viela<br />
dzērienu<br />
ražošana<br />
79-33-4 kairinoš<br />
s<br />
X i<br />
R41; R38<br />
S24; S26;<br />
S37/39<br />
rezervē<br />
neuzglabā,<br />
telpās<br />
4,8<br />
5 Citronskābe Organiska<br />
viela<br />
dzērienu<br />
ražošana<br />
kairinoš<br />
s<br />
X i R36 S26<br />
0,025 t maisos;<br />
telpās; rezervē<br />
neuzglabā<br />
15<br />
6 Kizilgurs<br />
Organiska<br />
viela<br />
filtr<br />
materiāls<br />
68855-<br />
54-9<br />
kaitīgs X n R48/20 S22<br />
0,025 t maisos;<br />
telpās; rezervē<br />
neuzglabā<br />
47,6<br />
7 Sālskābe skābe<br />
dzeramā<br />
7647-01-<br />
ūdens<br />
kodīgs C R34<br />
0<br />
sagatavoš.<br />
R37<br />
S26; S36;<br />
S45<br />
tvertne 20 t<br />
min – 0,5 t<br />
ārpus telpām<br />
30<br />
8<br />
Slāpekļskāb<br />
e 53 %<br />
skābi<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
mazgāšana 7697-37- kodīgs C R35 S23; S26;<br />
s- 2<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
S36; S45<br />
1,2 t tvertne<br />
rezervē<br />
neuzglabā,<br />
telpās<br />
7,9<br />
9<br />
Mix 250<br />
BNA<br />
skābi<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
mazgāšana<br />
s-<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
6419-19-<br />
8<br />
111-76-<br />
2<br />
kairinoš<br />
s<br />
X i<br />
R20/21/22<br />
R36/38<br />
S26; S28<br />
S36/37/39<br />
muca 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
telpās<br />
10,3<br />
10<br />
Septacid S<br />
skābi<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
mazgāšana 7664-93-<br />
s- 9<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
kodīgs C R35<br />
R20/21/22<br />
S23; S26;<br />
S28;<br />
S30;<br />
S36/37/39<br />
S45<br />
Tvertne 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
telpās<br />
12<br />
11<br />
Septacid<br />
SPS<br />
skābi<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
mazgāšana 7664-38-<br />
s- 2<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
kodīgs C R34 S26;<br />
S36/37/39<br />
muca 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
telpās<br />
10,4<br />
12<br />
Nātrija<br />
sārma<br />
šķīdums<br />
sārmu<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
mazgāšana 1310-73-<br />
s- 2<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
kodīgs C R35 S26<br />
S36/37/39<br />
S45<br />
tvertne 20 t<br />
max – 20 t<br />
min – 2 t<br />
telpās<br />
203<br />
13<br />
Dicolube RS<br />
148<br />
transport.<br />
smērviela<br />
90640-<br />
46-3<br />
57635-<br />
48-0<br />
kairinoš<br />
š<br />
X i R41; R50 S26; S39 muca 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
telpās<br />
8<br />
14<br />
Oxofoam<br />
sārmu<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
mazgāšana<br />
s-<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
1310-58-<br />
3<br />
7681-52-<br />
9<br />
70592-<br />
80-2<br />
85711-<br />
69-9<br />
kodīgs C R22; R31;<br />
R35: R50<br />
S26; S28<br />
S36/37/39<br />
S45<br />
muca 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
telpās<br />
3,4<br />
15<br />
Divobrite<br />
Integra<br />
mazgāšana 1310-58- kairinoš<br />
s-<br />
dezinfekcij<br />
3 s<br />
X i R22; R36/38 S26; S37 muca 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
14<br />
4,45
as<br />
līdzeklis<br />
telpās<br />
16<br />
Divosan<br />
Hypochlorit<br />
e<br />
mazgāšana 7681-52-<br />
s- 9<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
kodīgs C R31; R34;<br />
R50<br />
S23; S26;<br />
S28;<br />
S36/37/39;<br />
S45<br />
muca 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
telpās<br />
1,5<br />
17<br />
Divosan<br />
Forte<br />
skābi<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
mazgāšana<br />
s-<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
7722-84-<br />
1<br />
64-19-7<br />
79-21-0<br />
kodīgs,<br />
spēcīgs<br />
oksidētā<br />
js<br />
C; O R7;<br />
R20/21/22;<br />
R35; R37<br />
S3/7; S14;<br />
S23; S26;<br />
S28;<br />
S36/37/39;<br />
S45<br />
muca 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
telpās<br />
7,6<br />
18<br />
Divbrau<br />
skābi<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
mazgāšana<br />
s-<br />
dezinfekcij<br />
as<br />
līdzeklis<br />
7664-38-<br />
2<br />
34590-<br />
94-8<br />
74-14-1<br />
kodīgs C R34 S26; S28<br />
S36/37/39<br />
S45<br />
muca 0.2 t<br />
max - 0,4 t<br />
telpās<br />
7,6<br />
19<br />
Dzelzs<br />
trihlorīds<br />
skābi<br />
saturošs<br />
šķīdums<br />
Koagulant<br />
s ūdeņu<br />
apstrādei<br />
attīrīšanas<br />
ietaisēs<br />
7705-08-<br />
0<br />
7647-01-<br />
0<br />
kodīgs C R36<br />
R38<br />
S25; S26 Tvertne 1.44 t<br />
max – 1,4 t<br />
telpās<br />
1,4<br />
20<br />
Amonjaks<br />
sašķidrināt saldēšanas 7664-41-<br />
a gāze iekārtās 7<br />
indīgs T; N R10; R23;<br />
R34; R50<br />
S1/2; S9;<br />
S16;<br />
S36/37/39;<br />
S45<br />
0,3 t aukstuma<br />
sistēmā<br />
-<br />
Uzglabāšanas tvertņu saraksts<br />
9.4.tabula<br />
Kods (1)<br />
Uzglabāšanas tvertnes<br />
saturs (2)<br />
Tvertnes<br />
izmēri, (m 3 )<br />
Tvertnes<br />
vecums<br />
(gados)<br />
Tvertnes Pārbaudes datums<br />
izvietojums (3) iepriekšējās nākamais<br />
B1 Ogļskābā gāze 30 8 virs zemes 04. 2008. 04. 2009.<br />
B2 Nātrija sārma šķīdums 23,5 15 ēkā 04. 2008. 04. 2010.<br />
B3 Amonjaks 0,7 15 ēkā 01. 2008. 01. 2009.<br />
B4 Sālsskābe 20 7 virs zemes 06. 2008. 12. 2010.<br />
10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi<br />
SIA „EKODOMA” 2008. gada oktobrī izstrādājusi piesārņojošo vielu emisijas limita<br />
projektu A/S „Cēsu alus” ražotnei Cēsīs, Aldaru laukumā 1. Emisijas limita projektu skatīt<br />
pielikumā Nr. 12<br />
Uzņēmuma teritorijā ir 4 emisijas avoti, emisijas avotu atrašanās vietas skatīt pielikuma Nr.<br />
12, 36 lapā. Emisija rodas no kurināmā sadedzināšanas (divi dūmeņi vienā čaulā), sālsskābes<br />
uzglabāšanas un metināšanas procesiem:<br />
• emisijas no kurināmā sadedzināšanas<br />
Uzņēmuma katlu mājā uzstādīti divi tvaika katli. Katla LOOS U-HD3200 jauda ir 2<br />
MW un kā kurināmais tiek izmantots dabasgāzes un biogāzes maisījums. Plānotais katla dabas<br />
gāzes patēriņš ir 230 tūkst. m 3 /gadā un biogāzes patēriņš 290 tūkst. m 3 /gadā, attiecīgi<br />
15
maisījumā dabasgāzes un biogāzes attiecība paredzēta 1:1,27. Katla Vapor TTK-175 jauda ir<br />
4,9 MW un kā kurināmais tiks izmantota dabasgāze, plānotais dabasgāzes patēriņš 1270 tūkst.<br />
m 3 /gadā. Uz katlu mājas jumta izvietota biogāzes lāpa, kurā tiek uzturēta nepārtraukta liesma,<br />
diennaktī tiks sadedzināts 1m 3 biogāzes, attiecīgi 365 m 3 biogāzes gadā. Dabasgāzes<br />
sadegšanas procesos veidojas oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds. Biogāzes<br />
sadegšanas procesos veidojas sēra dioksīds, oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds un oglekļa<br />
dioksīds.<br />
• emisijas no sālskābes uzglabāšanas<br />
Uzņēmuma teritorijā tiek uzglabāta sālsskābe. Sālsskābes rezervuārs ir ar tilpumu 20<br />
m 3 , elpošanas vārsts izvietots 3,4 m augstumā un vārsta diametrs ir 0,16 m. Sālsskābes<br />
uzglabāšanas procesā atmosfērā tiek emitēti sālsskābes tvaiki.<br />
• emisijas no metināšanas<br />
Metināšanas darbi uzņēmuma teritorijā tiek veikti izmantojot TIG metodi. Metināšanas<br />
darbi tiek veikti reti un, tā kā tiek izmantota pārvietojamā metināšanas iekārta, metināšanas<br />
procesiem nav viena organizēta emisijas avota. Metināšanas procesos tiek emitēts:<br />
metināšanas aerosols – klasificējams kā izkliedētas cietās daļiņas (PM 10 ); dzelzs oksīds;<br />
mangāns un tā savienojumi; varš un tā savienojumi; ozons; slāpekļa dioksīds; oglekļa oksīds.<br />
• amonjaka emisija<br />
Amonjaks uzņēmumā tiek izmantots dzesēšānas sistēmā. Pielietotais amonjaks atrodas<br />
slēgtā sistēmā, tādejādi normālā darba režīmā amojaka noplūde atmosfērā nenotiek.<br />
• CO 2 emisijas no rūgšanas procesiem<br />
Rūgšanas procesā CO 2 emisija neveidojas no fosilām izejvielām, bet gan no<br />
atjaunojamiem resursiem. Tādēļ ogļskābās gāzes emisijas no rūgšanas procesiem nav<br />
uzskatāms par ierobežojamu siltumnīcefekta gāzi – aprēķins netiek veikts.<br />
Emisijas<br />
avota<br />
kods (1)<br />
A1<br />
Emisijas avota<br />
apraksts<br />
dūmenis tvaika<br />
katlam<br />
LOOS U–HD3200<br />
A2 dūmenis tvaika<br />
katlam<br />
VAPOR TTK – 175<br />
A3<br />
deglis biogāzes<br />
lāpai<br />
Emisijas avotu fizikālais raksturojums<br />
ģeogrāfiskās<br />
koordinātas (2)<br />
Z platums A garums<br />
Emisijas avota un emisijas raksturojums<br />
dūmeņa<br />
augstums<br />
m<br />
16<br />
dūmeņa<br />
iekšējais<br />
diametrs<br />
mm<br />
plūsma emisija<br />
Nm 3 /h<br />
s<br />
tempera<br />
tūra (3)<br />
13.1.tabula<br />
emisijas<br />
ilgums (4)<br />
57 º 19 ' 05 " 25 º 18 ' 16 " 20 420 6800 200 pastāvīgi<br />
57 º 19 ' 05 " 25 º 18 ' 16 " 20 500 12900 200 pastāvīgi<br />
57 º 19 ' 04 " 25 º 18 ' 15 " 13 5 7,016<br />
·10 -4 200 pastāvīgi<br />
A4<br />
Elpošanas vārsts 57 º 19 ' 04 " 25 º 18 ' 16 " 3,4 160 - - pastāvīgi<br />
sālsskābes<br />
rezervuāram<br />
Piesārņojošo vielu emisijas daudzumi no stacionārajiem piesārņojuma avotiem iegūti,<br />
pamatojoties uz aprēķiniem par kurināmā sadegšanas gala produktiem un kurināmā gada<br />
patēriņu, kā arī, pamatojoties uz aprēķiniem par sālsskābes daudzumu ko uzņēmums patērēs.<br />
Piesārņojuma izkliedes aprēķini veikti izmantojot datorprogrammu ADMS 3.1, izstrādātājs<br />
Cambridge Enviromental Research Consultants Ltd. – Lielbritānija (pastāvīgā licence Nr.
P01-0610-C-AD300-LV izsniegta SIA “Ekodoma”) un vizualizēts ar instrumentu Surfer 8<br />
(Golden Software, Inc., ASV). Izmantojot minēto datorprogrammu noteiktas 3 piesārņojošo<br />
vielu maksimālās koncentrācijas (iekļaujot fona koncentrācijas). Saskaņā ar aprēķinos sniegto<br />
informāciju gaisa kvalitātes normatīvs netiek pārsniegts nevienai vielai. Tuvākie rādītāji ir<br />
slāpekļa dioksīdam, kas sasniedz 26,5% no 1 stundas normas un 41,5% gada normas.<br />
Aprēķinu rezultāti – maksimāli summārā piesārņojuma koncentrācija attiecībā pret gaisa<br />
kvalitātes rādītājiem:<br />
- oglekļa oksīds – 578,5 µg/m 3 (5,79% - 8 stundu noteikšanas periodam);<br />
- slāpekļa dioksīds – 16,6 µg/m 3 (41,5% - 1 gada noteikšanas periodam);<br />
- 53 µg/m 3 (26,5 % - 1 stundas noteikšanas periodam);<br />
- sēra dioksīds – 0,47 µg/m 3 (2,35 % - 1 gada noteikšanas periodam);<br />
- 4 µg/m 3 (1,14 % - 1 stundas noteikšanas periodam);<br />
- 2,9 µg/m 3 (2,32 % - 24 stundu noteikšanas periodam).<br />
Katlā LOOS U-HD3200 dabasgāze tiek sadedzināta maisījumā ar biogāzi attiecībā 1:1,27.<br />
Vienā kubikmetrā kurināmā maisījuma ir 0,44 m 3 dabasgāzes un 0,56 m 3 biogāzes. Tādēļ katlu<br />
mājā jāapskata divi kurināmā veidi – dabasgāze (gada patēriņš –230 tūkst. m 3 ) katlam Vapor<br />
TTK-175 un kurināmā maisījums, ko veido dabasgāze (gada patēriņš –1270 tūkst. m 3 ) un<br />
biogāze (gada patēriņš –290 tūkst. m 3 ) katlam LOOS U-HD3200. Aprēķinos pieņemtais<br />
biogāzes sastāvs tiek pieņemts šāds: CH 4 – 79,12%; CO 2 – 20,8% un H 2 S 0 0,08%. Emisijas<br />
avoti ir 20 metru gari dūmeņi, kuri ievietoti vienā čaulā. Emisiju apjomu skatīt 13.2.tabulā:<br />
No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas 13.2.tabula<br />
Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums<br />
Piesārņojošā viela<br />
Emisiju raksturojums<br />
Nosau<br />
kums<br />
tips<br />
Emisi<br />
darbības ilgums (h)<br />
jas avota<br />
kods (1) dnn gadā<br />
vielas<br />
kods (2)<br />
nosau<br />
kums<br />
g/s (3) mg/m 3 (3) tonnas/<br />
gadā (3)<br />
Tvaika<br />
katls<br />
Tvaika<br />
katls<br />
Biogāze<br />
lāpa<br />
LOOS<br />
U – HD<br />
3200<br />
VAPOR<br />
TTK - 175<br />
24 8760<br />
A1<br />
A2 24 8760<br />
A3 24 8760<br />
020029<br />
020038<br />
020032<br />
020028<br />
020029<br />
020038<br />
020028<br />
020029<br />
020038<br />
020032<br />
oglekļa oksīds 0,086<br />
slāpekļa dioksīds 0,087<br />
sēra dioksīds 0,025<br />
oglekļa dioksīds 70<br />
oglekļa oksīds<br />
slāpekļa dioksīds<br />
oglekļa dioksīds<br />
oglekļa oksīds<br />
slāpekļa dioksīds<br />
sēra dioksīds<br />
0,149<br />
0,178<br />
208<br />
94<br />
95<br />
27,2<br />
72<br />
86<br />
-<br />
8,9·10 4<br />
6,18·10 4 -<br />
6,92·10 4 -<br />
0,532<br />
0,543<br />
0,156<br />
432<br />
1,702<br />
2,032<br />
2386<br />
2.825·10 4<br />
2,197·10 4<br />
1,961·10 4<br />
HCl<br />
tvertne<br />
A4 24 8760<br />
020027<br />
Hlorūdeņradis<br />
28,95 - 0,390<br />
Metināšan<br />
a<br />
Neorganizēta<br />
is avots<br />
200002<br />
010017<br />
010056<br />
010091<br />
020030<br />
020038<br />
020029<br />
Metināš.<br />
Aerosols<br />
Dzelzs oksīds<br />
Niķelis un tā sav<br />
Varš un tā savien<br />
Ozons<br />
Slāpekļa oksīds<br />
Oglekļa oksīds<br />
1,04·10 4<br />
8·10 5<br />
1,33·10 5<br />
1·10 5<br />
1,41·10 5<br />
1,5·10 5<br />
1.25·10 5 -<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
3.7·10 6<br />
2.88·10 6<br />
0,48·10 6<br />
0,36·10 6<br />
0,51·10 6<br />
0.54·10 6<br />
0,45·10 6<br />
Uz katlu mājas jumta izvietota biogāzes lāpa, kurā tiek uzturēta nepārtraukta liesma<br />
sadedzinot biogāzi.<br />
17
Sālsskābe no autocisternas tiek iesūknēta rezervuārā. Uzglabāšanas rezervuāra uzpildīšanas un<br />
sālsskābes uzglabāšanas laikā notiek hlorūdeņraža emisija gaisā, gadā iztvaiko 0,390 tonnas<br />
sālsskābes tvaiki.<br />
Gāzu attīrīšanas iekārtas nevienam atmosfēru piesārņojošam emisijas avotam nav uzstādītas<br />
un kā redzams no emisijas limita projekta aprēķina rezultātiem, nevienai no limitētajām<br />
piesārņojošām vielām pieļaujamajā emisijas robežvērtībām dūmeņos netiek pārsniegta.<br />
10.5. smaku veidošanās<br />
Produkta rūgšanas procesā radušās gāzes (CO 2 ), kas tiek izvadīta centralizēti<br />
atmosfērā, ir bez smakas.<br />
Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu reaktori un nostādināšanas rezervuārs darbojas maksimālā<br />
biogāzes pārspiedienā (0,1 bar), sakarā ar šo visi procesi notiek pilnīgi slēgtā konstrukcijā un<br />
nav iespējama potenciālas nepatīkamas smakas (biogāze, H 2 S) izplatīšanās apkārtējā vidē.<br />
Aukstuma ražošanas iekārtās esošais amonjaks atrodas slēgtā sistēmā. Amonjaka noplūdes<br />
(asa specifiska smaka), iespējamas pie remondarbiem izlaižot amonjaku no sistēmas. Lai<br />
izvairītos no amonjaka emisijām gaisā, tas tiek neitralizēts caur ūdens tvertni.<br />
Pārtikas sālsskābes uzglabāšanas un rezervuāra uzpildīšanas laikā caur elpošanas vārstu notiek<br />
sālsskābes tvaiku (asa specifiska smaka) iztvaikošana, kura ātri izkliedējas, iztvaikošanas<br />
daudzumi ir nenozīmīgi.<br />
Uzņēmuma teritorijā jūtamu smaku emisija nav novērota, sūdzības no personāla puses vai no<br />
iedzīvotājiem nav reģistrētas.<br />
10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi<br />
Ražošanas notekūdeņi<br />
Iepriekš izbūvētajās notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaisēs paredzētie divi BIOBED reaktori<br />
nespēja nodrošināt pietiekamu ražošanas notekūdeņu attīrīšanas pakāpi, lai sasniegtu SIA<br />
„Vinda” izdotajos tehniskajos noteikumos norādītos attīrītā notekūdens rādītājus. Pēc<br />
uzņēmuma veiktajiem mērījuma datiem un akreditētās laboratorijas testēšanas pārskatiem, par<br />
notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaišu darbību redzams, ka attīrīto notekūdeņu piesārņojums<br />
pārsniedz Cēsu pilsētā noteiktos notekūdeņu kvalitātes rādītājus (datus skatīt tabulā 14.0).<br />
tabula 14.0<br />
Ņemšanas<br />
vieta<br />
Noteiktie<br />
rādītāji<br />
Testēšanas<br />
rezultāts<br />
(akreditēta<br />
laboratorija)<br />
Uzņēmuma veiktie<br />
mērījumi<br />
(71 mērījums laika periodā no<br />
01.01.2008. – 14.08.2008)<br />
Pieļaujamie<br />
piesārņojuma<br />
limiti<br />
Izplūde pēc<br />
bioloģiskajām<br />
NAI<br />
pH<br />
Susp. vielas<br />
(mg/l)<br />
7,51<br />
730<br />
ĶSP vid – 844<br />
ĶSP max - 1653<br />
6,5-8,5<br />
500<br />
BSP 5 (mg/l)<br />
ĶSP (mg/l)<br />
N kop (mg/l)<br />
P kop (mg/l)<br />
690<br />
1240<br />
80<br />
49<br />
500<br />
750<br />
40<br />
9<br />
No jauna izprojektētās ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises ir paredzētas ar attīrīto<br />
notekūdeņu plūsmas jaudu 25 m 3 /h, ar iespēju nākotnē palielināt plūsmas jaudu, uzstādot<br />
18
papildus BIOBED reaktorus.<br />
Lai nodrošinātu tehniskajos noteikumos norādītos attīrītā notekūdens kvalitātes rādītājus<br />
esošās ietaises tiek papildinātas ar četrām bufertvertnēm, ar kopējo tilpumu 1000 m 3 (iepriekš<br />
trīs bufertvertnes – 300 m 3 ) un diviem BIOBED reaktoriem ar kopējo tilpumu 200 m 3<br />
(iepriekš divi BIOBED reaktori – 100 m 3 ).<br />
Ražošanas notekūdeņi no produkcijas ražošanas cehiem tiek padoti caur mehānisko attīrīšanu<br />
(noņem piemaisījumus ar izmēru virs 2 mm, savāktie piemaisījumi tiek uzglabāti tvertnē,<br />
kurus tālāk nodod zemnieku saimniecībām lauku mēslošanai) uz nostādināšanas bufertvertnēm<br />
T-100 A, B, C. Nostādināšanas procesā tvertnēs izgulsnējas kizelgurs, kurš tiek izlaists<br />
uzkrāšanas tvertnē (tiek nodots zemnieku saimniecībām lauku mēslošanai). Apstrādātos<br />
notekūdeņus aizsūknē uz bufertvertnēm T-100 D, E, F, G pie bioloģiskajām attīrīšanas<br />
ietaisēm. Tā kā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma lielums diennakts laikā krasi svārtās, šajās<br />
tvertnēs ar sūkņiem tiek nodrošināta nepārtraukta notekūdeņu cirkulācija, lai BIOBED<br />
reaktora moduļos nonāktu notekūdeņi ar izlīdzinātu piesārņojumu. Kopējais bufertvertņu T-<br />
100 D, E, F, G tilpums 700 m 3 , kas atbilst vidējam rūpnīcas radīto notekūdeņu daudzumam<br />
diennaktī – 600 m 3 . Rūpnīcas ražošanas process tiek organizēts tā, ka BIOBED reaktorā<br />
ieplūstošajā notekūdenī piesārņojums nepārsniedz kvalitatīvos rādītājus: suspendētās vielas –<br />
2000 mg/l; BSP – 2000 mg/l; ĶSP – 3000 mg/l; N – 160 mg/l; P – 36 mg/l; pH – 6,5 – 7,5; t –<br />
35 0 C. Attīrīšanas iekārtu piesārņojuma slodzi skatīt 14.1.tabulā:<br />
Piesārņojošās vielas notekūdeņos 14.1.tabula<br />
Izplūdes<br />
vietas<br />
identifikā<br />
cijas<br />
numurs (1)<br />
Piesārņojošā viela,<br />
parametrs<br />
kods (3<br />
Koncentrācija,<br />
ko<br />
nedrīkst<br />
pārsniegt<br />
(mg/l) (2)<br />
Pirms attīrīšanas<br />
mg/l<br />
24 stundās<br />
(vidēji)<br />
tonnas<br />
gadā<br />
(vidēji)<br />
Īss lietotās<br />
attīrīšanas apraksts<br />
un tās efektivitāte<br />
(%)<br />
Pēc attīrīšanas<br />
mg/l<br />
24 stundās<br />
(vidēji)<br />
tonnas<br />
gadā<br />
(vidēji)<br />
K 1 Suspendētās vielas 500 890 272,8 Anaerobās 500 153,3<br />
Cēsu<br />
attīrīšanas iekārtas.<br />
BSP 5 500 4200 1287,7 500 153,3<br />
pilsētas<br />
NAI darbības<br />
komunālo<br />
pamatā ir<br />
ĶSP 750 4200 1287,7 750 230<br />
notekūde<br />
organisko vielu<br />
ņu N kop 40 76 23,3 noārdīšana ar 40 12,3<br />
kanalizāci<br />
aktīvo dūņu<br />
jā. P kop 8 51 15,6 palīdzību. 8 2,45<br />
Neapstrādāto notekūdeņu caurulē, kas ieplūst BIOBED reaktorā ir uzstādīts plūsmas mērītājs<br />
un krāns analīžu ņemšanai. No bufertvertnēm notekūdeņi plūst uz nostādināšanas rezervuāru<br />
T–200, kurā tiek normalizēts pH līmenis. Notekūdeņu pH līmeņa normalizēšanai tiek<br />
izmantota kaustiskā soda. Tālāk normalizētie notekūdeņi tiek padoti uz četriem reaktoriem T–<br />
300 (tilpums 4 x 50 m 3 ), kuros norisinās anaerobie procesi. Ja procesā radīsies daudz aktīvo<br />
dūņu, tad tās tiks uzglabātas rezervuārā T-400. Apstrādātie anaerobie notekūdeņi tiek izlaisti<br />
caur vēdināšanas tvertni T-500. Vēdināšanas (notekūdeņu pakļaušana gaisa iedarbībai)<br />
pēcattīrīšanas vienība paredzēta, lai veiktu sulfīdu oksidāciju.<br />
BIOBED iekārtā attīrītie notekūdeņi pirms nonākšanas pilsētas kanalizācijas tīklā tiek šķaidīti<br />
ar filtru skalojamo ūdeni 72 m 3 /dnn no ūdens atdzelžošanas un mīkstināšanas iekārtām, kas<br />
samazina piesārņojumu attīrītajos notekūdeņos pirms izplūdes pilsētas kanalizācijas tīklā.<br />
Pirms pieslēguma pilsētas kanalizācijas tīklam ir izveidota analīžu paraugu ņemšanas aka<br />
Uponor Veto Ø315 mm ar padziļinājumu 0,2 m. Saskaņā ar noslēgto līgumu notekūdeņi tiek<br />
novadīti pilsētas kanalizācijā nepārsniedzot šādas piesārņojošo vielu maksimāli iespējamās<br />
koncentrācijas: Suspendētās vielas – 500 mg/l; BSP 5 – 500 mg/l; ĶSP – 750 mg/l; N kop – 40<br />
mg/l; P kop. – 8 mg/l; pH – 6,5 – 8,5. Notekūdeņu izplūdes raksturojumu skatīt 14.3.tabulā:<br />
19
Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu<br />
14.3.tabula<br />
Izplūdes vietas<br />
numurs un<br />
adrese (1)<br />
Eduarda<br />
Veidenbauma<br />
iela<br />
Izplūdes<br />
vietas<br />
identifikācijas<br />
numurs (2)<br />
K 1<br />
Izplūdes<br />
vietas<br />
ģeogrāfiskās<br />
k<br />
Z<br />
platu<br />
ms<br />
di āt<br />
A<br />
garums<br />
Citas ūdens Notekūdeņu daudzums<br />
attīrīšanas iekārtas (uz ārējām notekūdeņu<br />
operatora attīrīšanas iekārtām<br />
nosaukums, saskaņā ar līgumu)<br />
pieslēgšanās<br />
kontrolakas numurs m 3 /d m3/ gadā<br />
Cēsu pilsētas SIA<br />
„Vinda”<br />
Izplūdes<br />
ilgums (3)<br />
(stundas dienā<br />
vai dienas<br />
gadā)<br />
830 302950 24<br />
Apstrādes procesā izdalījusies biogāze tiek sadedzināta uzņēmuma katlumājā. Katlumājas<br />
avārijas gadījumā, biogāze tiks sadedzināta avārijas lāpā.<br />
Reaktors un nostādināšanas rezervuārs var strādāt maksimālā biogāzes pārspiediena (0,1<br />
bar) gadījumā, sakarā ar šo slēgto konstrukciju nav iespējama potenciālas nepatīkamas smakas<br />
(biogāzes, H 2 S) izplatīšanās apkārtējā vidē.<br />
Iznīcināmās produkcijas izliešana<br />
Uzņēmums veicot noliktavas pārbūvi ir izveidojusi speciālu vietu produkcijas<br />
iznīcināšanai. Ir uzstādīta izlietne, kurā tiek izlieta produkcija (alus, alkoholiskie kokteiļi,<br />
raudzētie dzērieni ar maksimālo spirta stiprumu 8% un bezalkoholiskie dzērieni) papildus<br />
šķaidot to ar ūdeni. Izlietās produkcijas daudzums mēnesī – 20 m 3 , gadā 240 m 3 , izlietās<br />
produkcijas daudzums tiek uzskaitīts caur skaitītāju. Izlietā produkcija (atšķaidītā veidā) tiek<br />
novadīta uzņēmuma ražošanas notekūdeņu kanalizācijā pirms priekšattīrīšanas ietaisēm,<br />
iespējamā papildus slodze uz priekšattīrīšanas ietaisēm ir nebūtiska.<br />
Lietus ūdeņu novadīšana<br />
Lietus ūdeņi no automašīnu stāvlaukuma tika savākti lietus ūdens kanalizācijas tīklā un<br />
novadīti uz lietus ūdens attīrīšanas iekārtām GSOL – 5/20. 2008.gadā iekārta GSOL-5/20 tika<br />
nomainīta ar analogu iekārtu EKO-VIP ar jaudu 20 l/sek. EKO-VIP attīrīšanas iekārta<br />
paredzēta, lai atdalītu lietus ūdenī iespējami esošos naftas produktus un to emulsijas. Lietus<br />
ūdeņu attīrīšanai tiek izmantots koaliscences princips, kas tiek realizēts šūnveida struktūras<br />
materiālā – poliuretānā. Poliuretāna šūnas nodrošina naftas produktu pilienu pārvietošanu no<br />
šūnas uz šūnu, kā rezultātā tās uzpeld attīrīšanas tilpnes virspusē, izveidojot naftas produktu<br />
slāni. Naftas produktu slānis tiek atsūknēts un izvests, piesaistot specializētos apkalpojošos<br />
uzņēmumus. Lietus ūdens testēšana tiek veikta vienu reizi gadā. Pēc attīrīšanas lietus ūdens<br />
tiek novadīts pilsētas lietus ūdens kanalizācijas tīklā. Lietus notekūdeņu kolektora izvads ir<br />
perspektīvē veidojamajā Cēsu pilsētas rekreācijas teritorijā: Avotu ielejas parks. Avotu parka<br />
teritorijā jau izveidota dīķu kaskāde ar ūdens caurplūdi uz Siļķupīti, kas ir Gaujas kreisā krasta<br />
pieteka (attālums līdz Gaujai apm 3km).<br />
10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana<br />
Uzņēmumā radītie atkritumi:<br />
• nešķirotie sadzīves atkritumi līdz 60 tonnām gadā (izved SIA “Ziemeļvidzemes<br />
atkritumu apsaimniekošanas organizācija”;<br />
• pudeļu stikls līdz 700 tonnām gadā (izved SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu<br />
apsaimniekošanas organizācija”;<br />
• kartons, plēves, PET līdz 100 tonnām gadā (izved SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu<br />
apsaimniekošanas organizācija”; Puriņa i.u.);<br />
• melnie metāllūzņi līdz 1 tonnai gadā (izved SIA „Stigers”);<br />
20
• krāsainie metāllūžņi (sapresētas bojātās alumīnija skārdenes) līdz 3 tonnām gadā<br />
(izved „ MGS” SIA );<br />
• bīstamie atkritumi (laboratorijas reaģenti, atstrādātās eļlas, luminiscējošās lampas)<br />
līdz 0,15 tonnām gadā (izved SIA „Filter”; A/S „BAO”)<br />
Par izlietoto iepakojuma savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu un reģenerāciju<br />
(pārstrādi) ir noslēgts līgums ar SIA „Zaļo jostu”, līguma kopijas skatīt pielikumā Nr. 6<br />
Ražošanas atlikumi:<br />
• drabiņas, iesala pulējumi līdz 6500 tonnām gadā (izved „Lauksaimniecības firma<br />
Cēsis” SIA; zs „Mazdzērvītes”, izmanto lopbarībai);<br />
• atstrādātie raugi līdz 300 tonnām gadā (izved Igaunijas republikas uzņēmums A/S<br />
„Revala”, izmanto lopbarībai);<br />
• atstrādātais kizelgurs līdz 45 tonnām gadā (izved „Lauksaimniecības firma Cēsis”<br />
SIA, izmanto zemes mēslošanai)<br />
Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem<br />
17.1.tabula<br />
Ienākošā atkritumu plūsma (t/a)<br />
Izejošā atkritumu plūsma (t/a)<br />
Atkritumu<br />
klase (1)<br />
Atkritumu<br />
nosau<br />
kums (2)<br />
Pagaidu<br />
Atkrit glabā<br />
umu<br />
bīsta- šanā<br />
mība (3) (tonnas<br />
gadā)<br />
saražots saņemts pārstrādāts apglabāts<br />
no citiem<br />
uzņēmumie<br />
kopā<br />
ton- m<br />
R-<br />
daudzums<br />
5) dzums<br />
nas (uzņēmēj<br />
kods ( daugadā<br />
sabied-<br />
galvenais<br />
avots (4)<br />
rībām)<br />
D-<br />
kods (<br />
6)<br />
nodots<br />
citiem uzņēmumie<br />
m<br />
(uzņēmēj<br />
sabiedrībām)<br />
kopā<br />
200301 Nešķirotie<br />
sadzīves<br />
atkritumi<br />
- - sadzīve 60 60 60<br />
200102 Pudeļu stikls - - pildīš.<br />
iec.<br />
700 700 700<br />
200101 Kartons,<br />
plēves, PET<br />
160117 Melnie<br />
metāllūžņi<br />
- - noliktav 100 100 100<br />
- - uzņēm 1 1 1<br />
160118 Krāsainie<br />
metāllūžņi<br />
- - pildīš.<br />
iec.<br />
3 3 3<br />
200113 Šķīdinātāji bīst - laborat. 0,05 0,05 0,05<br />
200121 luminisc.<br />
lampas<br />
bīst uzņēm 0,01 0,01 0,01<br />
130206 Atstrādātās<br />
eļļas<br />
bīst<br />
energoie<br />
cirknis<br />
0,09 0,09 0,09<br />
21
Par nešķiroto atkritumu, plēvju, kartona, PET un pudeļu stikla savākšanu ir noslēgts līgums<br />
Nr. 201-2-150 ar SIA „ZAAO”. Pārējo atkritumu savākšana notiek slēdzot vienreizējas<br />
vienošanās ar atkritumu savācēju uzņēmumiem (SIA „Stigers”; „ MGS” SIA; AS „BAO” SIA<br />
„Filter”).<br />
Kā redzams 17.2. tabulā, izvedamo atkritumu izvešana notiek ar citu (savācošo) uzņēmumu<br />
autotransportu, 17.3. tabula netiek aizpildīta, jo atkritumu apglabāšanu uzņēmums neveic.<br />
Ziņas par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu. Atbilstoši 17.2.tabulai.<br />
Atkritumu savākšana un pārvadāšana<br />
17.2.tabula<br />
Atkritumu<br />
klase (1)<br />
Atkritumu<br />
nosaukums<br />
(2)<br />
Savākšan<br />
Atkritumu<br />
bīstamība (3) as<br />
veids (4)<br />
Pārvadāto<br />
atkritumu<br />
daudzums<br />
(tonnas/gadā)<br />
Pārvadāšanas<br />
veids (5)<br />
Komersants, kas<br />
veic atkritumu<br />
pārvadājumus (vai<br />
atkritumu radītājs)<br />
Komersants,<br />
kas saņem<br />
atkritumus<br />
200301 Nešķirotie<br />
sadzīves<br />
atkritumi<br />
Nav<br />
bīstami<br />
kontein<br />
eri<br />
60 autotransp. SIA „ZAAO” SIA„ZAAO”<br />
200102 Pudeļu stikls Nav<br />
bīstami<br />
kontein<br />
eri<br />
700 autotransp. SIA „ZAAO” SIA„ZAAO”<br />
200101 Kartons,<br />
plēves, PET<br />
Nav<br />
bīstami<br />
kontein<br />
eri<br />
100 autotransp. SIA „ZAAO” SIA„ZAAO”<br />
160117 Melnie<br />
metāllūžni<br />
Nav<br />
bīstami<br />
lūžņu<br />
laukum<br />
s<br />
1 autotransp. SIA „Stigers” SIA „Stigers”<br />
160118 Krāsainie<br />
metāllūžņi<br />
Nav<br />
bīstami<br />
Sapresē<br />
tas<br />
ķīpas<br />
3 autotransp. „ MGS” SIA „ MGS” SIA<br />
200113 Šķīdinātāji bīstami Stikla<br />
tarā<br />
0,05 autotransp. AS „BAO”<br />
SIA „Filter”<br />
AS „BAO”<br />
SIA „Filter”<br />
200121 Luminscēj.<br />
lampas<br />
130206 Atstrādātās<br />
eļļas<br />
Bīstami Kartona<br />
kastē<br />
bīstami Plastma<br />
sas<br />
kannās<br />
0,01 autotransp. AS „BAO” AS „BAO”<br />
0,09 autotransp. AS „BAO” AS „BAO”<br />
10.8. trokšņa emisija<br />
Trokšņa līmeņa mērījumi vidē nav veikti. Ārpus ražošanas ēkām nekādas trokšņu radošas<br />
iekārtas nav izvietotas. Kompresoru iekārtas, kuras rada troksni ir izvietotas telpās.<br />
Uzņēmuma darbības rezultātā nerodas būtisks troksnis, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apkārt<br />
dzīvojošos iedzīvotājus.<br />
Ārpustelpu stacionārie trokšņu avoti uzņēmuma teritorijā neeksistē. Pastāv troksnis no<br />
transportlīdzekļiem, kuri pieved un izved produkciju. Šie trokšņa avoti nerada būtisku ietekmi<br />
uz apkārtējiem iedzīvotājiem, jo dzīvojamās ēkas tiešā teritorijas tuvumā nav.<br />
Sūdzības par trokšņu traucējumiem nav saņemtas.<br />
22
10.9. augsnes aizsardzība<br />
Uzņēmuma darbības rezultātā augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojums nav novērots.<br />
Visi atkritumi, kas var radīt bīstamību videi tiek uzglabāti atbilstoši prasībām – nosegtos<br />
konteineros, slēgtos traukos.<br />
Aizsargjosla ap ūdens ņemšanas vietām (urbumiem) ir norobežotas un tiek uzturētas tīras, aku<br />
atveres ir noslēgtas.<br />
Augsnes, grunts, zemes dzīļu un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte nav veikta.<br />
10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām<br />
A/S „Cēsu alus” ražotnes darbībai nav saistošas MK not Nr. 532 „Noteikumi par<br />
rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” prasības.<br />
Uzņēmumā ir izstrādātas avārijas situācijas apziņošanas shēma un iespējamo avārijas<br />
situācijas novēršanas un likvidēšanas plānu (civilās aizsardzības plāna ietvaros). Skatīt<br />
pielikumu Nr. 14<br />
Uzņēmumā ir izstrādātas darba drošības instrukcijas darbam ar iekārtām, darbinieki ir<br />
instruēti ar šīm instrukcijām, kā arī instruēti par rīcību avārijas un ugunsgrēka gadījumos.<br />
Bīstamās iekārtas (ķīmisko vielu rezervuāri, spiedieniekārtu kompleksi (tvaika katli,<br />
raudzēšanas tvertnes, gaisa resīveri)) ir reģistrētas VDI un tām tiek veiktas regulāras<br />
pārbaudes akreditētajās ekspertu organizācijās.<br />
Uzņēmumā uzstādīta:<br />
• dabas gāzes noplūdes signalizācija avārijas gadījumā tiek atslēgta katlumāja;<br />
• pie katlu mājas atslēguma, biogāze tiek sadedzināta avārijas lāpā;<br />
• amonjaka noplūdes signalizācija saldēšanas iekārtas avārijas gadījumā atslēdz iekārtas;<br />
• sālsskābes rezervuārs ir aprīkots ar otrās pakāpes aizsardzības līmeni;<br />
• uzņēmuma telpās ir uzstādīta ugunsgrēka signalizācija. Ugunsgrēka gadījumā trauksmes<br />
signāls tiek padots uz pulti, kura novietota apsardzes telpā. Uz pults parādās<br />
informācija par avārijas sektoru;<br />
• rūpnīcas teritorijā izveidots ugunsdzēsības krāns, kurš savienots ar 100 m 3 ūdens<br />
uzkrāšanas tvertni, kura paralēli savienota ar pilsētas ūdensvadu un artēziskām akām;<br />
• visi cehi un iecirkņi nodrošināti ar ugunsdzēsības krāniem un pārnēsājamiem<br />
ugunsdzēsības aparātiem.<br />
Pasākumi ārkārtējās situācijas gadījumā pie ķīmisko vielu noplūdēm:<br />
• amonjaka noplūde<br />
Amonjaks tiek izmantots aukstuma ražošanai, nodrošinot ražošanas tehnoloģisko procesu.<br />
Pie neparedzētām amonjaka noplūdēm, kompresora telpā var veidoties sprādzienbīstamība<br />
(15-28% koncentrācijā ar gaisu), kas reāli, pie ikdienas uzraudzības veikšanas, maz iepējama.<br />
Kompresora telpā notiek nepārtraukta ventilēšana. Ja konstatētas amonjaka noplūdes,<br />
automātiski tiek atslēgta kompresoru darbība.<br />
Neparedzētas noplūdes gadījumā:<br />
- lietot IAL ( aizsargapģērbs no skābju izturīga materiāla, filtrējoša gāzmaska,<br />
gumijas cimdi un zābaki);<br />
- avārijas gadījumā pārtraukt kompresoru darbību;<br />
- nodrošināt ventilēšanu;<br />
- norobežot noplūdes vietu;<br />
- aizvērt armatūru;<br />
- nepieļaut NH 3 nokļūšanu pilsētas kanalizācijā, šķaidīt ar ūdeni;<br />
23
- ja veidojas gāzes mākonis (teritorijā), nodrošināt, lai gāzes mākoņa tuvumā nenokļūst<br />
cilvēki, neveikt cilvēku evakuāciju uz laukumiem, kas atrodas vēja virzienā, brīdināt<br />
apkārtējos iedzīvotājus saskaņā ar Civilās aizsardzības apziņošanas shēmu;<br />
- amonjaka tvaikus (noplūdes vietas) laistīt ar ūdens strūklu, izsmidzinātu ūdeni.<br />
• sālsskābes noplūde<br />
Sālsskābe tiek lietota ūdens sagatavošanai. Tā tiek uzglabāta 20 m 3 rezervuārā pie energo<br />
ēkas un 4 x 350 litru tvertnēs, kuras atrodas ūdens sagatavošanas telpā. Sālsskābei reaģējot ar<br />
metāliem izdalās ūdeņradis, var veidoties sprādzienbīstams maisījums. Sālsskābe saēd ādu un<br />
gļotādu, tās tvaiki izraisa elpošanas ceļu kairinājumu, toksiska viela. Sālsskābes rezervuāram<br />
ir izveidots otrās pakāpes norobežojums – aizsargsistēma, atbilstoši 2001.28.08. izdotajiem<br />
MK noteikumiem Nr. 384 „Bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības<br />
kārtība”.<br />
Neparedzētas noplūdes gadījumā:<br />
- lietot IAL ( aizsargapģērbs no skābju izturīga materiāla, filtrējoša gāzmaska, gumijas<br />
cimdi un zābaki);<br />
- norobežot avārijas vietu;<br />
- telpā nodrošināt ventilēšanu;<br />
- likvidēt noplūdes vietu, ja tas nav iespējams, pārsūknēt sālsskābi citā tvertnē;<br />
- ja veidojas gāzes mākonis (teritorijā), nodrošināt, lai gāzes mākoņa tuvumā nenokļūst<br />
cilvēki, neveikt cilvēku evakuāciju uz laukumiem, kas atrodas vēja virzienā, brīdināt<br />
apkārtējos iedzīvotājus saskaņā ar Civilās aizsardzības apziņošanas shēmu;<br />
- nepieļaut nokļūšanu pilsētas kanalizācijā;<br />
- nelielos daudzumos izlijušās sālsskābes savākšanai izmantot ķimikāliju absorbentu;<br />
- lielos daudzumos noplūdušo sālsskābi neitralizēt ar nātrija sārmu (NaOH), pieslēdzot<br />
cauruli uzpildes armatūrai esošajam NaOH rezervuāram.<br />
- kanalizācijā skābes atliekas var izliet tikai atšķaidītas līdz pH 5,5 – 8,5, šķaidot ar<br />
ūdeni.<br />
• Nātrija sārma (45%) noplūde<br />
Nātrija sārms tiek uzglabāts 20 m 3 rezervuārā, rezervuārs atrodas atsevišķā telpā,<br />
rezervuāru izveidots 2 pakāpes aizsardzības līmenis. Nav degošs. Sprādziena un<br />
ugunsgrēka bīstamība rodas, izdaloties ūdeņradim reakcijā ar vieglajiem metāliem.<br />
Ūdeņradis ar gaisu veido sprāgstošu maisījumu. Nātrija sārmam ir spēcīga kairinoša<br />
iedarbība uz ādu, gļotādām, acīm. Kodīgs, izraisa smagus ķīmiskus apdegumus. Toksiska<br />
iedarbība uz zivīm un planktonu, kaitīgums saistīts ar pH maiņu<br />
Neparedzētas noplūdes gadījumā:<br />
- lietot IAL (ķīmiski izturīgs aizsargapģērbs, acu, sejas aizsargs, gumijas cimdi un<br />
zābaki);<br />
- norobežot avārijas vietu;<br />
- likvidēt noplūdes vietu;<br />
- nepieļaut nokļūšanu pilsētas kanalizācijā;<br />
- nelielos daudzumos izlijušā sārma savākšanai izmantot ķimikāliju absorbentu;<br />
- sārmu neitralizēt ar atšķaidītu sērskābi.<br />
• avārija ķīmisko produktu sagatavošanas telpā (ķīmijas telpā)<br />
Ķīmijas telpā esošās vielas hipohlorīdi (Divosan Hypochlorite , Oxofoam) reaģējot ar<br />
skābēm veido toksisku vielu hlorgāzi, kura ir smacējoša viela, tās efektivitāte izpaužas 10-<br />
20 minūtes. Var izraisīt plaušu tūsku, gļotādas un ādas iekaisumus. Gāze ir smagāka par<br />
gaisu.<br />
Neparedzētas reakcijas gadījumā:<br />
- lietot gāzmasku, ja gāzmasku nav, tās, elpošanas orgānu aizsardzībai no gāzes<br />
ietekmes īslaicīgi var aizvietot aizvietot ūdenī saslapināta vilnas vai kokvilnas drāna,<br />
caur kuru elpo, aizklājot muti un degunu;<br />
- telpas ventilēt;<br />
- izlijušās ķimikālijas škaidīt ar lielu daudzuma ūdeni.<br />
24
11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai<br />
11.1. darbība un vadība<br />
C sadaļa<br />
<strong>Atļauja</strong>s nosacījumi<br />
1. <strong>Atļauja</strong> izdota akciju sabiedrībai „Cēsu alus” šādu darbību veikšanai:<br />
1.1.sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir no 5 līdz 50 megavatiem. Kurināmais:<br />
dabas gāze un biogāze;<br />
1.2.alus ražošana un iepildīšana – 55 milj.litri/gadā;<br />
1.3.bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana – 9,1 milj.litri/gadā;<br />
1.4.alkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana: alkoholiskie kokteiļi – 8,3 milj litri/gadā;<br />
sidrs – 3,2 milj.litri/gadā;<br />
1.5.ražošanas un sadzīves notekūdeņu attīrīšanai lokālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās<br />
ar izplūdi Cēsu pilsētas komunālo notekūdeņu kolektorā;<br />
1.6.lietus ūdeņu attīrīšanai lokālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ar izplūdi Cēsu<br />
pilsētas lietus ūdeņu kolektorā;<br />
1.7.ūdens ieguvei no ūdensapgādes urbumiem.<br />
2. Tehnoloģiskās iekārtas jāekspluatē atbilstoši normatīvo aktu prasībām, aprakstu atļaujas B<br />
sadaļā, kā arī saskaņā ar atļaujas nosacījumiem.<br />
3. Ja tiek veiktas izmaiņas piesārņojošā darbībā, vismaz 90 dienas pirms izmaiņu veikšanas<br />
informēt Valmieras RVP, lai izvērtētu, vai ir jāizsniedz jauna atļauja vai jāpārskata izdotās<br />
atļaujas nosacījumi.<br />
4. <strong>Atļauja</strong>s nosacījumi var tikt mainīti:<br />
‣ mainoties ekoloģiskajai situācijai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieguļošajā<br />
teritorijā;<br />
‣ mainoties normatīvo aktu nosacījumiem.<br />
11.2. darba stundas<br />
Ūdensapgādes urbumi un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas - 24 stundas diennaktī, bez<br />
ierobežojumiem.<br />
12. Resursu izmantošana<br />
12.1. ūdens<br />
1. Atļautais pazemes ūdens ieguves daudzums no katra ūdensapgādes urbuma noteikts<br />
12.1.tabulā:<br />
Atļautais pazemes ūdens ieguves daudzums<br />
12.1.tabula<br />
Ūdens ieguves avots (ūdens objekts vai urbums)<br />
Ūdens daudzums<br />
Ūdens ieguves avota<br />
identifi- kācijas numurs (*)<br />
nosaukums<br />
un atrašanās<br />
vieta<br />
(adrese)<br />
ģeogrāfiskās<br />
koordinātas<br />
Z platums<br />
A<br />
garums<br />
ūdens<br />
saimnieciskā<br />
iecirkņa kods<br />
teritorijas<br />
kods<br />
kubikm<br />
etri<br />
dienā<br />
kubikmetri<br />
gadā<br />
VĢD DB 7807<br />
Urbums Nr. 2<br />
P500794<br />
Gaujas/Amatas hor<br />
/87/<br />
Aldaru<br />
laukums 1,<br />
Cēsis<br />
57°19´<br />
01"<br />
25°18´<br />
14"<br />
52336000<br />
Siļķupīte<br />
420100 432 157680<br />
25
VĢD DB 7808<br />
Urbums Nr. 1<br />
P500795<br />
Gaujas/Amatas hor<br />
/87/<br />
57°19´<br />
02"<br />
25°18´<br />
10"<br />
52336000<br />
Siļķupīte<br />
420100 518 189216<br />
VĢD DB 25586<br />
Urbums Nr.3<br />
P500878 Burtnieku<br />
hor /88/<br />
57°19´<br />
01.3"<br />
25°18´<br />
18.3"<br />
52336000<br />
Siļķupīte<br />
420100 691 252288<br />
2. Nodrošināt ūdensapgādes urbumu atveru aprīkojuma hermētiskumu.<br />
3. Ievērot Aizsargjoslu likumā atrunātos aprobežojumus un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas<br />
vietām, it īpaši 10 m stingrā režīma aizsargjoslu ap urbumiem, kurā aizliegta jebkāda veida<br />
saimnieciskā darbība. Stingrā režīma aizsargjoslai jābūt iežogotai.<br />
4. Ūdens uzskaitei katrā ūdensapgādes urbuma paviljonā jābūt uzstādītam ūdens skaitītājam,<br />
kuram jābūt metroloģiski pārbaudītam. Ūdens skaitītāja pārbaudi veikt atbilstoši MK<br />
(28.06.2005.) noteikumos Nr.452 noteiktajai kārtībai.<br />
5. No urbumiem iegūtā ūdens uzskaites datus ierakstīt atsevišķos pazemes ūdens<br />
instrumentālās uzskaites žurnālos vismaz 1 reizi mēnesī (mēneša pēdējā dienā). Katra<br />
ieraksta pareizību un atbilstību ar parakstu apliecināt atbildīgajai amatpersonai. Žurnālam<br />
jāatrodas ūdens sagatavošanas ēkā.<br />
6. Ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālam jāatbilst MK noteikumu Ministru<br />
kabineta (23.12.2003.) noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju”<br />
3.pielikumā noteiktajai formai.<br />
7. Reizi ceturksnī ekspluatācijas urbumos veikt ūdens līmeņu mērījumus, mērot statisko un<br />
dinamisko ūdens līmeni. Dinamiskā līmeņa mērījumu veikt dziļsūkņa darbošanās laikā,<br />
statiskā līmeņa mērījumu veikt sūkņa maiņas laikā vai ilgstoša urbuma darba pārtraukumā<br />
(2-3 dienas). Mērījumu rezultātus ierakstīt ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālā.<br />
8. Pazemes ūdeņu ķīmiskā analīze jāveic DB 7808 un 25586. vienu reizi gadā atbilstoši<br />
Pazemes ūdeņu atradnes pasē norādītajiem parametriem. Testēšanas paraugus atļauts ņemt<br />
un tos testēt tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akreditētai laboratorijai ar<br />
akreditētām metodēm.<br />
9. Monitoringa rezultāti reizi gadā jāiesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas<br />
aģentūrā.<br />
10. Pielietot sūkņus, kura ražība nepārsniedz urbumu pasēs norādītos ūdens ieguves debitus<br />
(DB Nr.7807 – 5 l/sek vai 18 m 3 /st; Nr.25586 – 8 l/sek vai 28,8 m 3 /st un Nr.7808 – 6 l/sek<br />
vai 21,6 m 3 /st).<br />
11. Visus datus, kas saistīti ar urbuma konstrukcijas, dziļuma un ražības izmaiņām, sūkņa<br />
nomaiņu, tā iegremdēšanas dziļuma vai citu parametru izmaiņām, ierakstīt ūdens ieguves<br />
instrumentālās uzskaites žurnālā.<br />
12. Sūkņu pases un ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālu uzrādīt vides inspektoriem<br />
pārbaudes laikā.<br />
13. Līdz 2009.gada 31.martam iesniegt Cēsu pilsētas domē LKS-92 koordinātu sistēmā digitāli<br />
uzmērītu urbuma Nr.3 atrašanās vietas plānu, aizsargjoslu aprēķinu un ūdensgūtnes pasi<br />
(urbumu aizsargjoslu iekļaušanai Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā 2005.-2017).<br />
12.2.Enerģija<br />
1. Ievērot iekārtu tehnoloģiskos procesus, lai taupītu elektroenerģiju un siltumenerģiju.<br />
2. Izmantot zema enerģijas patēriņa apgaismes ķermeņus.<br />
26
12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli<br />
1. Ražošanā izmantojamo izejvielu veidi un apjomi saskaņā ar informāciju šīs atļaujas B<br />
sadaļā 9.1.tabulā „Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto<br />
ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami”<br />
un 9.2.tabulā „Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā<br />
izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos”.<br />
2. Nodrošināt personas, kuras veic darbības ar izejmateriāliem un palīgmateriāliem<br />
(ķīmiskajiem produktiem) ar nepieciešamo informāciju par ķīmisko vielu fizikālajām un<br />
ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iedarbību uz vidi un cilvēku veselību.<br />
3. Darbību veicēja rīcībā ir jābūt informācijai (drošības datu lapām) par attiecīgo ķīmisko<br />
vielu (bīstamās ķīmiskās vielas - 9.2.tabula) fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām,<br />
bīstamību, iedarbību uz vidi un cilvēku veselību.<br />
4. Ķīmiskos produktus uzglabāt drošā (hermētiski noslēdzamā), atbilstoši marķētā<br />
iepakojumā noliktavā.<br />
5. Reizi gadā veikt ķīmisko vielu inventarizāciju un nodrošināt informāciju (uzskaites<br />
žurnālos) par izmantoto daudzumu, klasifikāciju un marķējumu.<br />
13. Gaisa aizsardzība<br />
13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti<br />
1. Atļauta piesārņojošo vielu emisija gaisā no 6 avotiem (A1-A6) atbilstoši informācijai šīs<br />
atļaujas B sadaļas 13.1.tabulai „Emisijas avotu fizikālais raksturojums” un 13.2.tabulai<br />
„No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas”.<br />
2. Emisijas limiti atļauti saskaņā ar 13.4.tabulu „Piesārņojošo vielu emisiju limita projekts”:<br />
Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts<br />
13.4.tabula<br />
Emisijas avots<br />
Piesārņojošā viela<br />
Nr.<br />
p.k.<br />
nosaukums<br />
ģeogrāfiskās<br />
k di āt<br />
Z platums A garums<br />
nosaukums kods g/s mg/m 3<br />
ou<br />
E<br />
/m3 (2)<br />
t/a<br />
O 2 %<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (1)<br />
1.<br />
A1, dūmenis<br />
tvaika katlam<br />
LOOS U–<br />
HD3200<br />
2. A2, dūmenis<br />
tvaika katlam<br />
VAPOR TTK –<br />
175<br />
3.<br />
4.<br />
57 º 19 ' 05 " 25 º 18 ' "<br />
16<br />
oglekļa oksīds<br />
slāpekļa dioksīds<br />
sēra dioksīds<br />
oglekļa dioksīds<br />
oglekļa oksīds<br />
57 º 19 ' 05 " 25 º 18 ' 16 " slāpekļa dioksīds<br />
oglekļa dioksīds<br />
A3, deglis<br />
biogāzes lāpai 57 º 19 ' 04 " 25 º 18 ' 15 " oglekļa oksīds<br />
slāpekļa dioksīds<br />
sēra dioksīds<br />
A4, Elpošanas<br />
vārsts<br />
sālsskābes<br />
rezervuāram<br />
020029<br />
020038<br />
020032<br />
020028<br />
020029<br />
020038<br />
020028<br />
020029<br />
020038<br />
020032<br />
0,086<br />
0,087<br />
0,025<br />
70<br />
0,149<br />
0,178<br />
208<br />
1. Atļauta emisija no neorganizētiem emisiju avotiem veicot metināšanas darbus.<br />
2. Ieviest žurnālu metināšanas darbu veikšanai, kurā ierakstīt patērēto elektrodu vai<br />
stieples daudzumu.<br />
3. Emisiju apjomu noteiktt saskaņā ar emisijas limitu projektā norādīto algoritmu.<br />
27<br />
94<br />
95<br />
27,2<br />
72<br />
86<br />
-<br />
8,9·10 4<br />
6,18·10 4 -<br />
6,92·10 4 -<br />
0,532<br />
0,543<br />
0,156<br />
432<br />
1,702<br />
2,032<br />
2386<br />
3<br />
3<br />
2.825·10 4<br />
2,197·10 4<br />
1,961·10 4 3<br />
57 º 19 ' 04 " 25 º 18 ' 16 " Hlorūdeņradis 020027 28,95 - 0,390<br />
13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti<br />
-
13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība<br />
1. Atļauta piesārņojošo vielu emisija gaisā bez attīrīšanas iekārtām.<br />
2. Ievērot “Piesārņojošo vielu emisijas limitu projektā” sniegto ražošanas procesu tehnoloģiju.<br />
13.4. smakas<br />
1. Ievērot ražošanas procesu tehnoloģiju, lai neradītu vidi un cilvēkus negatīvi ietekmējošas<br />
smakas no ražotnes.<br />
2. Nodrošināt smaku mērķlielumu ievērošanu: 10 ou E /m 3 nedrīkst pārsniegt vairāk par<br />
septiņām diennaktīm gadā.<br />
3. Saņemot sūdzības par traucējošām smakām, veikt akreditētā laboratorijā normatīvajos<br />
aktos noteiktā kārtībā smaku koncentrāciju mērījumus.<br />
13.5. Emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes)<br />
1. Ievērot sadedzināšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumus, nepieļaut tehnoloģisko procesu<br />
pārkāpumus.<br />
2. Nav atļautas zalvjveida izmetes.<br />
3. Dūmkanālos (emisijas avoti A1 un A2) jābūt ierīkotai speciālai vietai emisijas mērīšanai<br />
atbilstoši LVS ISO 9096:2006 vai LVS ISO 10780.<br />
4. Reizi gadā veikt avotu A1 – A2 piesārņojošo vielu emisijas gaisā testēšanu akreditētai<br />
laboratorijai ar akreditētām metodēm.<br />
5. Emisiju kontroli gaisā visiem stacionāriem avotiem aprēķinu ceļā veikt reizi ceturksnī<br />
atbilstoši metodikai piesārņojošo vielu emisijas projektā.<br />
6. Emisiju paraugu testēšanu veikt 13.4.punkta 3.apakšpunktā noteiktajos gadījumos<br />
attiecīgajā jomā akreditētai testēšanas laboratorijai ar akreditētām metodēm, kas nodrošina<br />
nepieciešamo tehnoloģiskā procesa parametru, apstākļu un koncentrāciju noteikšanu.<br />
13.6.to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem<br />
Nav atļauta emisija vidē no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem.<br />
13.7.gaisa monitorings<br />
Nosacījumi netiek izvirzīti.<br />
13.8.mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija<br />
1. Sadedzināšanas un tehnoloģisko iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamo<br />
mēraparatūru (piem. termometrus, spiediena mērītājus) ekspluatēt atbilstoši noteiktajiem<br />
tehnoloģiskajiem procesiem.<br />
13.9.Ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām<br />
1. Katru gadu līdz nākamā gada 31.janvārim ikgadējo valsts statistikas pārskatu „Nr.2 –<br />
Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību” par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegt Latvijas<br />
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā.<br />
14. Notekūdeņi<br />
14.1. izplūdes, emisijas limiti<br />
1. Bez ražošanas un sadzīves notekūdeņu novadīšanas vidē.<br />
2. Aizliegta ražošanas procesā radušos organiskas izcelsmes atkritumu (iesala pārpalikuma,<br />
olbaltumvielu nogulšņu un kizelgura) novadīšanu lietus ūdens kanalizācijā, kā arī Cēsu<br />
pilsētas komunālo ūdeņu kanalizācijā.<br />
3. Par daļēji attīrīto ražošanas un sadzīves notekūdeņu novadīšanu Cēsu pilsētas komunālo<br />
notekūdeņu kolektorā jābūt noslēgtam līgumam atbilstoši Ministru Kabineta (22.01.2002.)<br />
noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 43.punkta<br />
28
nosacījumiem.<br />
4. Lietus notekūdeņus no stāvlaukuma attīrīt lokālajās lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtās, atdalot<br />
naftas produktus un suspendētās vielas.<br />
14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība<br />
1. Nodrošināt lokālo ražošanas un sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību optimālā<br />
režīmā, ievērojot tehnoloģisko procesu.<br />
2. Regulāri, saskaņā ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu instrukciju, veikt mehānisko<br />
piemaisījumu un bufertvertnēs nostādinātā kizilgura izņemšanu.<br />
3. Nav pieļaujama organiskās izcelsmes atkritumu<br />
14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)<br />
1. Ražošanas un sadzīves notekūdeņu uzskaites datus ierakstīt notekūdeņu netiešās uzskaites<br />
žurnālā ne retāk kā 1 x mēnesī (mēneša pēdējā dienā). Ierakstu pareizību atbildīgajai<br />
amatpersonai apstiprināt ar parakstu.<br />
2. Ražošanas un sadzīves notekūdeņu testēšanas paraugus ņemt akā tieši paraugu<br />
noņemšanas akā pēc NAI.<br />
3. Notekūdeņu testēšanas paraugus atļauts ņemt un tos testēt tikai normatīvajos aktos noteiktā<br />
kārtībā akreditētai laboratorijai ar akreditētām metodēm.<br />
4. Notekūdeņu testēšanu veikt atbilstoši noslēgtajam līgumam ar notekūdeņu<br />
saņēmējorganizāciju.<br />
5. Lietus notekūdeņu kvalitātes testēšanu veikt vismaz vienu reizi gadā (rudens mēnešos).<br />
14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē<br />
1. Nosacījumi netiek izvirzīti.<br />
14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija<br />
1. Notekūdens uzskaitei jābūt uzstādītiem metroloģiski pārbaudītiem ūdens skaitītājiem<br />
(skaitītājam jābūt arī pārplūdes zarā).<br />
2. Notekūdens skaitītāju pārbaudes veikt atbilstoši MK (28.06.2005.) noteikumos Nr.452<br />
noteiktajai kārtībai.<br />
14.6. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām<br />
1. Katru gadu līdz nākamā gada 31.janvārim ikgadējo valsts statistikas pārskatu “Nr.2 –<br />
ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu” par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegt<br />
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā.<br />
2. Par avārijām kanalizācijas tīklos, NAI un avārijas izplūdēm nekavējoties ziņot Valmieras<br />
reģionālajā vides pārvaldē (tel.64207265; 26566597). Datumu, cēloni, izplūdušo<br />
notekūdeņu daudzumu reģistrēt NAI ekspluatācijas žurnālā.<br />
15. Troksnis<br />
15.1.trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai<br />
1. Potenciālais trokšņa avots – kompresoru iekārtas. Lai ierobežotu trokšņu emisiju vidē<br />
kompresoru ēkas durvis un logus turēt aizvērtā stāvoklī.<br />
15.2.trokšņa emisijas limiti<br />
1. Ārpus uzņēmuma robežas nav atļauta šādu normatīvajos aktos noteiktā trokšņa līmeņa<br />
robežlielumu pārsniegšana: dienā - 60 dB (A); vakarā - 55 dB (A), naktī – 50 dB (A).<br />
15.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)<br />
1. Ja ir saņemtas sūdzības par traucējošu trokšņa līmeni no ražotnes, veikt trokšņa mērījumus.<br />
29
2. Mērījumus veikt akreditētai laboratorijai. Mērījumus veikt ar normatīvajos aktos<br />
noteiktām akreditētām metodēm.<br />
15.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām<br />
Nosacījumi netiek izvirzīti.<br />
16. Atkritumi<br />
16.1. atkritumu veidošanās<br />
Uzņēmumā radītie atkritumi:<br />
• nešķirotie sadzīves atkritumi līdz 60 tonnām gadā;<br />
• pudeļu stikls līdz 700 tonnām gadā;<br />
• kartons, plēves, PET līdz 100 tonnām gadā;<br />
• melnie metāllūzņi līdz 1 tonnai gadā;<br />
• krāsainie metāllūžņi (sapresētas bojātās alumīnija skārdenes) līdz 3 tonnām gadā;<br />
• bīstamie atkritumi (laboratorijas reaģenti, atstrādātās eļlas, luminiscējošās lampas)<br />
līdz 0,15 tonnām gadā;<br />
• drabiņas, iesala pulējumi līdz 6500 tonnām gadā;<br />
• atstrādātie raugi līdz 300 tonnām gadā;<br />
• atstrādātais kizelgurs līdz 45 tonnām gadā;<br />
• lietus notekūdeņu iekārtās uztvertie naftas produkti.<br />
16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi<br />
1. Veikt atkritumu šķirošanu atbilstoši 16.1.punktā nosauktajiem veidiem.<br />
2. Atkritumus līdz to nodošanai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem uzglabāt<br />
konteineros (tvertnēs), vai īpašos iepakojumos (bīstamos atkritumus), lai nepieļautu vides<br />
piesārņošanu.<br />
3. Bīstamos atkritumus līdz nodošanai apsaimniekošanas uzņemumiem uzglabāt marķētos,<br />
hermētiski noslēgtos iepakojumos noliktavā, lai ierobežotu ķīmisko vielu iedarbību<br />
noplūdes vai apgāšanās gadījumā.<br />
4. Veikt visu veidu atkritumu uzskaiti tonnās žurnālā, ik reizi tos izvedot, nodoto atkritumu<br />
apjoma uzskaites datus apliecināt atbildīgajai personai parakstoties.<br />
5. Nav pieļaujama organiskās izcelsmes atkritumu iepludināšana Cēsu pilsētas lietus un<br />
komunālo ūdeņu kanalizācijā bez attīrīšanas.<br />
16.3.uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)<br />
1. Nosacījumi netiek izvirzīti.<br />
16.4.ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām<br />
2. Katru gadu līdz nākamā gada 15.februārim ikgadējo valsts statistikas pārskatu “Nr.3 –<br />
Pārskats par atkritumiem” par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegt Latvijas Vides,<br />
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā.<br />
16.5.atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtā sadedzināmo<br />
atkritumu <strong>kategorijas</strong>, atkritumu daudzums<br />
Uz darbību neattiecas.<br />
16.6.atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamo atkritumu<br />
veidi un <strong>kategorijas</strong>, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles<br />
procedūrām, prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanas<br />
Uz darbību neattiecas.<br />
30
17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai<br />
1. Ievērot likumā “Par aizsargjoslām” VI nodaļas 39.pantā noteiktos aprobežojumus ap ūdens<br />
ņemšanas vietām (urbumiem), nepieļaut ūdensapgādes urbumu un pazemes ūdeņu<br />
horizonta piesārņojuma iespēju.<br />
2. Bīstamo ķīmisko vielu noliktavām, notekūdeņu trasēm un NAI komunikācijām nodrošināt<br />
hidroizolāciju, nepieļaut bīstamo ķīmisko vielu un neattīrītu notekūdeņu noplūdi, radot<br />
draudus virszemes, pazemes ūdeņu un grunts piesārņojumam.<br />
18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos<br />
1. Nosacījumi netiek izvirzīti. Iekārtas darbināt saskaņā ar to ekspluatācijas noteikumiem.<br />
18 1 .Nosacījumi pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi<br />
1. Ja tiek pilnīgi pārtraukta iekārtas vai tās daļas darbība, Valmieras reģionālajā vides pārvaldē<br />
iesniegt iesniegumu - ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbības pārtraukšanas.<br />
2. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tilpnēs esošos notekūdeņus pārsūknēt uz Cēsu pilsētas NAI<br />
attīrīšanai.<br />
3. Ražošanas iekārtas demontēt, izejvielas, iekārtas realizēt, bet atkritumus sašķirot un nodot<br />
apsaimniekošanai atkritumu apsaimniekošanas organizācijām.<br />
19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās<br />
1. Avāriju gadījumos un ārkārtas situācijās rīkoties atbilstoši izstrādātajam avārijas situāciju un<br />
to seku novēršanas plānam.<br />
2. Avāriju gadījumā nekavējoties zvanīt Valmieras reģionālajai vides pārvaldei (tel. 64207265,<br />
26566597).<br />
20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti<br />
atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama<br />
vides aizsardzības institūcijām saskaņā ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu<br />
pārneses reģistru, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra<br />
Regula Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra<br />
ieviešanu un padomes Direktīvu 91/689 EEK un 96/61/EK grozīšanu.<br />
1. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” (15.13.2001.) 45.panta ceturto daļu, ja<br />
piesārņojošās darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēka dzīvībai, veselībai vai<br />
videi, kā arī avārijas vai tās draudu gadījumā, operatoram nekavējoties ziņot Valmieras<br />
RVP par notikuma laiku, vietu, avārijas iemesliem.<br />
2. Pēc avārijas apjoma apzināšanas par vidē noplūdušo notekūdeņu daudzumu, iemeslu un<br />
atbilstošo rīcību ziņot Valmieras reģionālajai vides pārvaldei (tel. 64207265, 26566597).<br />
21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm<br />
1. Vides stāvokļa un atļaujas nosacījumu kontroles laikā vides valsts inspektoru nodrošināt ar<br />
dokumentiem (ražošanas notekūdeņu un lietus ūdens kvalitātes testēšanas pārskatiem;<br />
bīstamo ķīmisko vielu, ūdens, notekūdeņu un atkritumu uzskaites žurnāliem).<br />
2. Pārbaudes laikā nodrošināt atbildīgās amatpersonas vai pilnvarotas personas klātbūtni, kā<br />
arī pieejamību objektiem.<br />
31
PIELIKUMI<br />
1.PIELIKUMS<br />
INFORMĀCIJA PAR PIETEIKUMA UN TĀ PRECIZĒJUMU VAI<br />
PAPILDINĀJUMU IESNIEGŠANAS DATUMIEM<br />
Darbības<br />
Datums<br />
Iesnieguma 1.redakcija 07.08.2008.<br />
Valmieras RVP vēstule par nepieciešamajiem labojumiem. 01.09.2008.<br />
Iesnieguma 2.redakcija 26.11.2008.<br />
Valmieras RVP atzinums par iesnieguma pieņemšanu 09.12.2008.<br />
32
2.PIELIKUMS<br />
KOPSAVILKUMS<br />
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, informācija par operatoru, īpašnieku:<br />
A/S „Cēsu alus”<br />
Aldaru laukums 1, Cēsis, LV-4101<br />
ĪsS ražošanas apraksts un iemesls, kāpēc nepieciešama atļauja<br />
A/S „Cēsu alus” nodarbojas ar alus, bezalkoholisko un mazalkoholisko dzērienu ražošanu.<br />
Pieteikuma iesniegšanas iemesls – papildinājums esošai piesārņojošās darbības atļaujai,<br />
saskaņā ar MK noteikumu Nr. 294 1. pielikuma punktiem:<br />
1.1.2. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir no 5 līdz 50 megavatiem, ja<br />
sadedzināšanas iekārtā izmanto gāzveida kurināmo;<br />
7.2.4. alus un iesala ražošana;<br />
7.2.5. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana;<br />
7.2.11. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana;<br />
Piesārņojošās darbības apraksts<br />
A/S „Cēsu alus” piesārņojošā darbība ir emisija gaisā un ūdenī.<br />
Uzņēmuma teritorijā atrodas katlu māja, tā darbības rezultātā gaisā tiek emitēts oglekļa oksīds,<br />
slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds.<br />
Sadzīves un ražošanas notekūdeņi pēc anaerobās notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek novadīti<br />
Cēsu pilsētas notekūdeņu kanalizācijā. Lietus ūdeņi tiek novadīti Cēsu pilsētas lietus<br />
kanalizācijā.<br />
Ūdens patēriņš un pasākumi ūdens lietošanas samazināšanai<br />
Uzņēmumā ūdens apgāde tiek nodrošināta no trim uzņēmumam piederošiem artēziskajiem<br />
urbumiem un no Cēsu pilsētas ūdensvada. Uzņēmumā izveidota automatizēta ūdens padeve un<br />
centralizēta mazgāšanas sistēma, kas ļauj ūdeņu atkārtotu izmantošanu, kā arī ražošanas<br />
procesā uzsildītie ūdeņi tiek izmantoti saimnieciskajām vajadzībām, tādejādi samazinot ūdens<br />
patēriņu.<br />
Galvenie izejmateriāli un to lietojums<br />
Izejvielas - ūdens, iesals, apiņi, cukura sīrups, spirts.<br />
Palīgmateriāli – stikls, plastmasa, stikls, skārds.<br />
Kurināmais – dabas gāze, biogāze<br />
Bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai<br />
No mazgāšanas līdzekļu koncentrātiem tiek gatavoti 0.5 – 2.5% mazgāšanas šķīdumi.<br />
Pārtikas uzņēmumos iekārtu un cauruļvadu mazgāšanai ir būtiska nozīme. Mazgāšanas<br />
efektivitāti iespaido šķīduma koncentrācija. Pārtikas uzņēmumos no mazgāšanas līdzekļiem<br />
atteikties nav iespējams un to patēriņš atkarīgas no ražošanas apjoma. Uzņēmumā izveidota<br />
centralizētā mazgāšanas sistēma, kas nodrošina mazgāšanas šķīdumu vairākkārtēju<br />
izmantošanu. Lai samazinātu mazgāšanas līdzekļu patēriņu, iekārtas pirms mazgāšanas izskalo<br />
ar ūdeni tādējādi paildzinot mazgāšanas līdzekļu kalpošanas laiku.<br />
33
Nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums)<br />
Atmosfēru piesārņojošās vielas un to emisiju rādītāji: oglekļa oksīds - 2,234 t; slāpekļa<br />
dioksīds – 2,575 t; oglekļa dioksīds – 2818 t; sēra dioksīds – 0,156 t; sālskābes tvaiki – 0,390<br />
t.<br />
Ūdeni piesārņojošās vielas un to emisiju rādītāji (vav tiešas emisijas vidē – lokālajās<br />
notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Cēsu pilsētas notekūdeņu<br />
kolektorā un attīrīti Cēsu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās): suspendētās vielas – 500<br />
mg/l; BSP 5 – 500 mg/l; ĶSP – 750 mg/l; N kop – 40 mg/l; P kop. – 8 mg/l; pH – 6,5 – 8,5; naftas<br />
produkti – 0,5 mg/l.<br />
Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana<br />
Darbības rezultātā galvenokārt veidojas – sausie sadzīves atkritumi, stikla, kartona un<br />
plastmasas (izlietotais iepakojums) atkritumi par kuru savākšanu un tālāku apstrādi ir noslēgti<br />
līgumi ar SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju” un SIA „Zaļo<br />
jostu”.<br />
Trokšņa emisijas līmenis<br />
Trokšņu līmeņa mērījumi nav veikti. Ārpus ražošanas ēkām nekādas trokšņu radošas iekārtas<br />
nav izvietotas. Kompresoru iekārtas, kuras rada troksni ir izvietotas telpās. Uzņēmuma<br />
darbības rezultātā nerodas būtisks troksnis, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apkārt dzīvojošos<br />
iedzīvotājus.<br />
Iespējamo avāriju novēršana<br />
Uzņēmumā ir izstrādātas avārijas situācijas apziņošanas shēma un iespējamo avārijas<br />
situācijas novēršanas un likvidēšanas plānu (civilās aizsardzības plāna ietvaros). Skatīt<br />
Uzņēmumā ir izstrādātas darba drošības instrukcijas darbam ar iekārtām, darbinieki ir<br />
instruēti ar šīm instrukcijām, kā arī instruēti par rīcību avārijas un ugunsgrēka gadījumos.<br />
Bīstamās iekārtas (ķīmisko vielu rezervuāri, spiedieniekārtu kompleksi (tvaika katli,<br />
raudzēšanas tvertnes, gaisa resīveri)) ir reģistrētas VDI un tām tiek veiktas regulāras<br />
pārbaudes akreditētajās ekspertu organizācijās.<br />
Uzņēmumā uzstādīta:<br />
• dabas gāzes noplūdes signalizācija avārijas gadījumā tiek atslēgta katlumāja;<br />
• pie katlu mājas atslēguma, biogāze tiek sadedzināta avārijas lāpā;<br />
• amonjaka noplūdes signalizācija saldēšanas iekārtas avārijas gadījumā atslēdz<br />
iekārtas;<br />
• sālsskābes rezervuārs ir aprīkots ar otrās pakāpes aizsardzibas līmeni;<br />
• uzņēmuma telpās ir uzstādīta ugunsgrēka signalizācija. Ugunsgrēka gadījumā<br />
trauksmes signāls tiek padots uz pulti, kura novietota apsardzes telpā. Uz pults<br />
parādās informācija par avārijas sektoru;<br />
• rūpnīcas teritorijā izveidots ugunsdzēsības krāns, kurš savienots ar 100 m 3 ūdens<br />
uzkrāšanas tvertni, kura paralēli savienota ar pilsētas ūdensvadu un artēziskām<br />
akām;<br />
• visi cehi un iecirkņi nodrošināti ar ugunsdzēsības krāniem un pārnēsājamiem<br />
ugunsdzēsības aparātiem.<br />
Pasākumi ārkārtējās situācijas gadījumā pie ķīmisko vielu noplūdēm. Atbilstoši<br />
nodarītajam kaitīgumam ķīmiskās vielas klasificē kā:<br />
- fiziski bīstamas (sprādzienbīstamas, oksidējošas, īpaši viegli uzliesmojošas,<br />
viegli uzliesmojošas, uzliesmojošas);<br />
- bioloģiski bīstamas (stipri toksiskas, toksiskas, kaitīgas, kodīgas, kairinošas,<br />
sesibilizējošas, kancerogēnas, mutagēnās);<br />
- bīstamas apkārtējai videi (apdraudējums ekosistēmām).<br />
34
Uzņēmumā esošās bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā<br />
kā izejmateriāli vai palīgmateriāli norādīti tabulā. Tabulā dota informācija par ķīmisko vielu<br />
daudzumiem un to bīstamību (bīstamības apzīmējumi, drošības prasības), kā arī nepieciešamie<br />
pasākumi darba drošībā, ugunsdrošībā un apkārtējās vides aizsardzībā.<br />
• amonjaka noplūde<br />
Amonjaks tiek izmantots aukstuma ražošanai, nodrošinot ražošanas tehnoloģisko procesu.<br />
Pie neparedzētām amonjaka noplūdēm, kompresora telpā var veidoties sprādzienbīstamība<br />
(15-28% koncentrācijā ar gaisu), kas reāli, pie ikdienas uzraudzības veikšanas, maz iepējama.<br />
Kompresora telpā notiek nepārtraukta ventilēšana. Ja konstatētas amonjaka noplūdes,<br />
automātiski tiek atslēgta kompresoru darbība.<br />
Neparedzētas noplūdes gadījumā:<br />
- lietot IAL ( aizsargapģērbs no skābju izturīga materiāla, filtrējoša gāzmaska,<br />
gumijas cimdi un zābaki);<br />
- avārijas gadījumā pārtraukt kompresoru darbību;<br />
- nodrošināt ventilēšanu;<br />
- norobežot noplūdes vietu;<br />
- aizvērt armatūru;<br />
- nepieļaut NH 3 nokļūšanu pilsētas kanalizācijā, šķaidīt ar ūdeni;<br />
- ja veidojas gāzes mākonis (teritorijā), nodrošināt, lai gāzes mākoņa tuvumā<br />
nenokļūst cilvēki, neveikt cilvēku evakuāciju uz laukumiem, kas atrodas vēja<br />
virzienā, brīdināt apkārtējos iedzīvotājus saskaņā ar Civilās aizsardzības<br />
apziņošanas shēmu;<br />
- amonjaka tvaikus (noplūdes vietas) laistīt ar ūdens strūklu, izsmidzinātu ūdeni.<br />
• sālsskābes noplūde<br />
Sālsskābe tiek lietota ūdens sagatavošanai. Tā tiek uzglabāta 20 m 3 rezervuārā pie energo ēkas<br />
un 4 x 350 litru tvertnēs, kuras atrodas ūdens sagatavošanas telpā. Sālsskābei reaģējot ar<br />
metāliem izdalās ūdeņradis, var veidoties sprādzienbīstams maisījums. Sālsskābe saēd ādu un<br />
gļotādu, tās tvaiki izraisa elpošanas ceļu kairinājumu, toksiska viela. Sālsskābes rezervuāram<br />
ir izveidots otrās pakāpes norobežojums – aizsargsistēma, atbilstoši 2001.28.08. izdotajiem<br />
MK noteikumiem Nr. 384 „Bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības<br />
kārtība”.<br />
Neparedzētas noplūdes gadījumā:<br />
- lietot IAL ( aizsargapģērbs no skābju izturīga materiāla, filtrējoša gāzmaska,<br />
gumijas cimdi un zābaki);<br />
- norobežot avārijas vietu;<br />
- telpā nodrošināt ventilēšanu;<br />
- likvidēt noplūdes vietu, ja tas nav iespējams, pārsūknēt sālsskābi citā tvertnē;<br />
- ja veidojas gāzes mākonis (teritorijā), nodrošināt, lai gāzes mākoņa tuvumā<br />
nenokļūst cilvēki, neveikt cilvēku evakuāciju uz laukumiem, kas atrodas vēja<br />
virzienā, brīdināt apkārtējos iedzīvotājus saskaņā ar Civilās aizsardzības<br />
apziņošanas shēmu;<br />
- nepieļaut nokļūšanu pilsētas kanalizācijā;<br />
- nelielos daudzumos izlijušās sālsskābes savākšanai izmantot ķimikāliju<br />
absorbentu;<br />
- lielos daudzumos noplūdušo sālsskābi neitralizēt ar nātrija sārmu (NaOH),<br />
pieslēdzot cauruli uzpildes armatūrai esošajam NaOH rezervuāram.<br />
- kanalizācijā skābes atliekas var izliet tikai atšķaidītas līdz pH 5,5 – 8,5, šķaidot<br />
ar ūdeni.<br />
35
• Nātrija sārma (45%) noplūde<br />
Nātrija sārms tiek uzglabāts 20 m 3 rezervuārā, rezervuārs atrodas atsevišķā telpā,<br />
rezervuāru izveidots 2 pakāpes aizsardzības līmenis. Nav degošs. Sprādziena un<br />
ugunsgrēka bīstamība rodas, izdaloties ūdeņradim reakcijā ar vieglajiem metāliem.<br />
Ūdeņradis ar gaisu veido sprāgstošu maisījumu. Nātrija sārmam ir spēcīga kairinoša<br />
iedarbība uz ādu, gļotādām, acīm. Kodīgs, izraisa smagus ķīmiskus apdegumus. Toksiska<br />
iedarbība uz zivīm un planktonu, katīgums saistīts ar pH maiņu<br />
Neparedzētas noplūdes gadījumā:<br />
- lietot IAL (ķīmiski izturīgs aizsargapģērbs, acu, sejas aizsargs, gumijas cimdi<br />
un zābaki);<br />
- norobežot avārijas vietu;<br />
- likvidēt noplūdes vietu;<br />
- nepieļaut nokļūšanu pilsētas kanalizācijā;<br />
- sārmu neitralizēt ar atšķaidītu sērskābi.<br />
• avārija ķīmisko produktu sagatavošanas telpā (ķīmijas telpā)<br />
Ķīmijas telpā esošās vielas hipohlorīdi (Divosan Hypochlorite, Oxofoam) reaģējot ar<br />
skābēm veido toksisku vielu hlorgāzi, kura ir smacējoša viela, tās efektivitāte izpaužas 10-<br />
20 minūtes. Var izraisīt plaušu tūsku, gļotādas un ādas iekaisumus. Gāze ir smagāka par<br />
gaisu.<br />
Neparedzētas noplūdes gadījumā:<br />
- lietot gāzmasku, ja gāzmasku nav, tās, elpošanas orgānu aizsardzībai no gāzes<br />
ietekmes īslaicīgi var aizvietot aizvietot ūdenī saslapināta vilnas vai kokvilnas<br />
drāna, caur kuru elpo, aizklājot muti un degunu;<br />
- telpas ventilēt;<br />
- izlijušās ķimikālijas škaidīt ar lielu daudzuma ūdeni.<br />
Nākotnes plāni.<br />
Plānots:<br />
- 2009. gada 1. ceturksnī uzstādīt 4 gab. alus raudzēšanas tvertnes (600 m 3 ) un divas vīna<br />
tvertnes (160 m 3 ), izbūvējot papildus telpas 225 m 2 platībā;<br />
- 2009. gada 2. ceturksnī paredzēts izbūvēt filtru noliktavas piebūvi (139 m 2 ) un kompresora<br />
telpas piebūvi (42 m 2 );<br />
- 2010. gadā paredzēts izbūvēt jaunu piebūvi stikla pildīšanas līnijai.<br />
Nav plānoti iekārtu paplašināšanas darbi.<br />
36
37<br />
3.PIELIKUMS
38<br />
4.PIELIKUMS
42<br />
5.PIELIKUMS
45<br />
6.PIELIKUMS
46<br />
7.PIELIKUMS