VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja B kategorijas ...

LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJAS VALSTS VIDES DIENESTA 

VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE 

L. Paegles iela 13, Valmiera, LV- 4201 Tālrunis 64207266 Fakss 64207281 E-pasts: parvalde@valmiera.vvd.gov.lv 

Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. VA09IB0003 

Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums: Akciju sabiedrība „Cēsu alus” 

Juridiskā adrese: Aldaru laukums 1, Cēsis 

Vienotais reģistrācijas numurs: 40003030721 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 1991.gada 27.septembris 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 2004.gada 17.septembris 

Iekārta, operators: 

Alus, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotne, akciju sabiedrība „Cēsu alus” 

Adrese: Aldaru laukums 1, Cēsis 

Teritorijas kods: 420100 

Pieteiktās piesārņojošās darbības veids atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” pielikumam vai 

Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C 

kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B piesārņojošās darbības 

veikšanai” 1. pielikumam: 

1.1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir no 5 līdz 50 megavatiem, ja 

sadedzināšanas iekārtā izmanto gāzveida kurināmo; 

7.2.2. alus un iesala ražošana; 

7.2.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana; 

7.2.10. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana. 

NACE kodi: 33; 11.05; 11.07; 11 

PRODCOM kodi: 15.96.10.00.00; 15.94.10.00.00; 15.91.10.80.07 

Atļaujas iesnieguma pieņemšanas datums: 09.12.2008. 

Atļauja izsniegta esošai piesārņojošai darbībai. 

Izsniegšanas datums un vieta: 2009.gada 15.janvāris Valmiera 

Valsts Vides dienesta Valmieras 

reģionālās vides pārvaldes direktore 

I. Koļegova 

Z.v. 

Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša 

laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. 

Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās derīguma termiņa laikā, pamatojoties uz likuma „Par piesārņojumu” 

32.panta 3. 1 daļu.

Saturs 

Saturs.......................................................................................................................................... 2 

A sadaļa 

Vispārīgā informācija par atļauju 

1. Piemērotie normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties, izsniegta atļauja:..............................3 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš...............................4 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas:.............................................................4 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju................................................................4 

5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567).....................................................................4 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja: .................................................................4 

B sadaļa 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts ...........................................................................................5 

8. Atrašanās vietas novērtējums..............................................................................................5 

9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi ......................................................8 

10. Pieteikuma novērtējums ....................................................................................................9 

C sadaļa 

Atļaujas nosacījumi 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai......................................................................................25 

12. Resursu izmantošana.......................................................................................................25 

13. Gaisa aizsardzība.............................................................................................................27 

14. Notekūdeņi ......................................................................................................................28 

15. Troksnis...........................................................................................................................29 

16. Atkritumi .........................................................................................................................30 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai .........................................31 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos..........................................................31 

18 1 .Nosacījumi pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi........ 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās .....................................31 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti atļaujas 

nosacījumi, vai notikusi avārija .......................................................................................31 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm ...........................................31 

Pielikumi 

1.Pielikums 

Informācija par pieteikuma un tā precizējumu vai papildinājumu iesniegšanas datumiem..... 32 

2.Pielikums 

Kopsavilkums........................................................................................................................... 33 

3.pielikums 

Ražotnes plūsmu diagramma ................................................................................................... 37 

4.pielikums 

Alus ražošanas tehnoloģiskā procesa shēmas .......................................................................... 38 

5.pielikums 

Bezalkoholisko un alkoholiskodzērienu ražošanas tehnoloģiskā shēma...................................42 

6.pielikums 

Cēsu pilsētas karte ar iezīmētu A/S "Cēsu alus" atrašanās vietu...............................................45 

7.pielikums 

Ūdens lietošanas bilances shēma...............................................................................................46 

2

A SADAĻA 

Vispārīgā informācija par atļauju 

1. Piemērotie normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties, izsniegta atļauja: 

1. 2006.gada 2.novembra “Vides aizsardzības likuma” 3.pants; 

2. 2001.gada 15.marta Likuma “Par piesārņojumu” (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 

06.04.2006.) 5.,15.,19.pants; 

3. 1997.gada 5.februāra “Aizsargjoslu likuma” 5.,7.,9.,35.,39.panti 

4. 1996.gada 2.maija Likuma „Par zemes dzīlēm” 6.,8.,10.,11. pants; 

5. 2001. gada 1.marta “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” V nodaļa, 13.panta pirmā daļa; 

6. 1997.gada 6.novembra „Valsts Statistikas likuma” 10. pants; 

7. 1998. gada 1. aprīļa „Ķīmisko vielu likums” – 9., 19.pants. 

8. 2006.gada 18.decembra Eiropas un Padomes Regula (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas uz 

ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru 

izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/ EK un atceļ Padomes 

Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes 

Direktīvu 76/769/ EEK, un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, 

Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK - 31.pants un 2.pielikums; 

9. 2002.gada 3.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 107 ”Ķīmisko vielu un ķīmisko 

produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība” – 17. un 66.punkts. 

10. 2002.gada 22.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 466 “Noteikumi par ķīmisko vielu 

un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” – 2., 3., 4.punkts. 

11. 2004.gada 27. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 626 “Noteikumi par piesārņojošas 

darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku 

izplatīšanos” – 12., 13.punkts. 

12. Ministru kabineta (09.07.2002.) noteikumu Nr. 294 ”Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C 

kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas 

piesārņojošās darbības veikšanai” 36.punkts, 7.pielikums; 

13. 2004.gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 597 “Vides trokšņa novērtēšanas 

kārtība” – 11., 12. punkts un 2.pielikums. 

14. 2002.gada 20.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama, 

ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem 

piesārņojuma avotiem” – 4.punkts, 2.pielikums, 2., 32., 33., 34., 40., 43., 44., 56., 57., 

58.punkts. 

15. 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” 

– 3.punkta 3.2., 3.3., 3.7.apakšpunkts. 

16. 2002.gada 22.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.200 „Noteikumi par stacionāru 

piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 2., 10., 22., 31.punkts. 

17. Ministru Kabineta (22.01.2002.) noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu 

emisiju ūdenī” 4., 30., 35., 38., 41., 46., 48., 52., 56., 57., 58., 65.punkti un 5.pielikums; 

18. Ministru kabineta (12.03.2002.) noteikumu Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes 

ūdeņu kvalitāti” (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 07.10.2005.) VII sadaļa, 

2 1 .,3.pielikumi; 

19. Ministru kabineta (02.05.2006.) noteikumu Nr. 362 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un 

to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli” 6.,12.,15.,16.,21.punkti, IV nodaļa; 

20. Ministru kabineta (27.07.2004.) noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības 

izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” 

4.,8.,22. punkts; 

21. Ministru kabineta (29.04.2003.) noteikumu Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma 

prasības un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” 3.,9.punkti; 

3

22. Ministru kabineta (28.06.2005.) noteikumu Nr.452 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu 

verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 7.,9.,19.punkti; 

23. Ministru kabineta (21.06.2005.) noteikumu Nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo 

izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu 

izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas 

konkursa vai izsoles kārtību” 1.punkta 1.3.apakšpunkts, 7.punkta 7.1.apakšpunkts, 2. un 

12.punkts; 

24. 2005.gada 6.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 688 „Noteikumi par ozona slāni 

noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” 1., 2., 4., 

11., 12., 13., 14., 15.punkti un 1. un 2.pielikumi; 

25. 2000.gada 29.jūnija Eiropas un Padomes Regula (EK) Nr.2037/2000 par vielām, kas 

noārda ozona slāni 3.panta 1.punkts, 5.panta 1.punkta iv) un v)apakšpunkti un 1.pielikums; 

26. Ministru kabineta (23.04.1996.) noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un 

noformēšanas noteikumi” 4.3.sadaļa. 

27. 2008.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu nr.1075 „Noteikumi par vides 

aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” 2.,3.,4.punkti un 1. un 2.pielikums. 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš 

Atļauja derīga no 

Atļauja derīga līdz 

2009.gada 15.janvāra 

2014.gada 14.janvārim 

Atļauja izdota saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 19.panta 3.daļu. 

Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2013.gada 15.novembrim. 

Ja iekārtā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, iesniegums būtiskām izmaiņām jāiesniedz vismaz 

90 dienas pirms šo izmaiņu veikšanas. 

Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskām izmaiņām jāiesniedz mēneša laikā pēc 

kāda no šādu apstākļu atklāšanas: 

1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir 

pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos 

aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus; 

2) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot 

citu tehnoloģiju; 

3) to nosaka citi normatīvie akti; 

4) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos 

emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus. 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas: 

Vides pārraudzības valsts birojam – pa pastu: Rūpniecības ielā 23, Rīgā, elektroniski: 

vpvb@vpvb.gov.lv; 

Sabiedrības veselības aģentūras Vidzemes reģionālai filiālei (L.Paegles ielā 9, Valmierā) – 

elektroniski: valmiera@sva.gov.lv; 

Cēsu pilsētas domei (Raunas ielā 4, Cēsīs) – elektroniski: iac@dome.cesis.lv 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju 

Atļaujā nav ietverta ierobežotas pieejamības informācija. 

5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567). 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja: 

B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja Nr.VA09IB0003 neaizstāj citas atļaujas. 

4

B SADAĻA 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts 

Alus ražošana jaunajā A/S “Cēsu alus” ražotnē uzsākta 2001.gada 6.jūlijā ar ražošanas 

jaudu 1200000 litri alus un bezalkaholisko dzērienu mēnesī. A/S „Cēsu alus” jauno ražotni 

Cēsīs, Palmu ielā 13 atklāja 2001.gadā. Vēlāk tiek pieņemts lēmums par adreses pārdēvēšanu. 

Jaunā adrese ir Cēsis, Aldaru laukums 1. 

2005. gadā tiek nodota jaunā vārītava ar vārīšanas jaudu 190000 litru/ diennaktī un PET 

pudeļu pildīšanas līnija, tādejādi plānojot divkāršot alus darītavas jaudu līdz 40 miljoniem litru 

alus un bezalkoholisko dzērienu gadā, ražotnē uzstādītas augstākās kvalitātes standartiem 

abilstīgas jaunākās paaudzes iekārtas. 2007. gadā tiek paplašinātas noliktavas telpas (1081 m 2 ) 

un raudzētavas telpas. 

2008. gadā uzņēmumā notiek ražošanas ēkas rekonstrukcija, kuras ietvaros tiek izbūvētas 

papildus gatavās produkcijas noliktavas telpas ar platību 3240 m 2 un bijušajās noliktavas 

telpās tiek uzmontēta skārdeņu pildīšanas līnija ar max pildīšanas jaudu 12000 litru 

produkta/stundā. 

Patreiz uzņēmuma ražotnē ir uzstādītas trīs pildīšanas līnijas ar sekojošām jaudām: 

• stikla pudeļu pildīšanas līnija – 12000 pudeļu stundā (6000 litru stundā); 

• PET pudeļu pildīšanas līnija – 5000 pudeļu stundā (10000 litru stundā); 

• skārdeņu pildīšanas līnija – 20000 skārdeņu stundā (10000 litru stundā). 

Uzstādītajām līnijām pastāv iespēja mainīt produkcijas veidus un formātus, atkarība no tirgus 

pieprasījuma. Uzņēmuma ražotnes procesa plūsmu diagrammas skatīt 3.pielikumā. 

Alus ražošanas process 

Alus ražošanas tehnoloģisko shēmu skatīt 4.pielikumā. Gatavu iesalu (5033 tonnas 

gadā) saņem rūpnīcā un caur pieņemšanas tvertni ar kausveida elevatoru paceļ uz silosiem. No 

silosiem ar gliemežtipa transportieri iesalu padod uz attīrīšanas iekārtām, kur no iesala atdala 

putekļus, šķeltos graudus (75 tonnas gadā), akmeņus un citus piemaisījumus (nenozīmīgi 

daudzumi), ja tādi ir radušies iesala transportēšanas laikā. No attīrītāja iesals nonāk uz porciju 

svariem, kas iesver malšanai paredzēto graudu daudzumu un tiek uzkrāts iesala tvertnē pirms 

dzirnavām. Drupināšanu uzsākot iesals nonāk dzirnavu starptvertnē, kurā samitrinās ar karstu 

ūdeni – ilgums apmēram 1 minūte. Notiek iesala apvalciņu samitrināšana līdz iesala mitrums 

paaugstinājies apmēram par 1%. Samitrināto iesalu sadrupina divu valču dzirnavās. Malumu 

sajauc ar ūdeni, kura temperatūra nav zemāka par 45 0 C. 

Iegūto maisījumu aizsūknē uz iejava kublu, kur notiek iejavošanas process ar infūzijas 

metodi, kuras priekšrocība ir ekstraktvielu efektīva pāriešana no iesala iejavā. Iejavošanas 

temperatūra 50 0 – 52 0 C. Iejava temperatūru paceļ līdz 62 0 – 70 0 C un iztur pie šādas 

temperatūras noteiktu laiku. Šajā laika posmā notiek cietes cukurošanās fāze – cietes fermentu 

hidrolīzes process, kad iesala šķīstošā daļa pieaug no 20% līdz 80%. β - amilāze veido maltozi 

un dekstrīnus, kas nosaka alus blīvumu, α - amilāzes ietekmē notiek cietes sašķidrināšanās un 

dekstrinizācija. Iejavošanas procesa ilgums 2,5 līdz 3 stundas. 

Gatavo iejavu pārsūknē uz filtrācijas katlu un nostādina, lai izveidotos filtrācijas slāņi. 

Filtrēšanas laikā misu atdala no cietās frakcijas – drabiņām. Pirmā nedzidrā misa caur 

filtrācijas kubla cirkulācijas sūkni, atgriežas filtrācijas kublā. Filtrācijas procesā iegūto misu 

savāc speciālā straptvertnē, kur tā glabājas līdz vārīšanas sākumam. Skalotās iejavas drabiņas 

aizsūknē uz drabiņu tvertni. Filtrācijas ilgums 2,5 līdz 4 stundas, temperatūra 75 0 – 78 0 C. 

Izmantotā iesala pārpalikums – drabiņas (6500 tonnas gadā) tiek izvadītas no filtrācijas katlu 

pa speciāli izveidotu mehānismu, kas saspiestā gaisa palīdzību nodrošina materiāla 

nogādāšanu uzkrāšanas tvertnē. Iesala pārpalikumi – drabiņas tiek realizēti zemnieku 

saimniecībām lopu barošanai. 

5

Misu no starptvertnes aizsūknē uz vārāmo katlu, kur notiek misas savārīšana ar 

apiņiem. Misas vārīšanas ilgums 75 min. Misas vārīšanas rezultātā koagulē proteīni, kas 

atrodas šķīdumā un tiek noārdīti dimetilsulfāti – ķīmiski savienojumi, kas negatīvi ietekmē 

alus garšu. Apiņus pievieno porcijās atbilstoši receptūrai. Vārīšanas laikā misā pāriet 

rūgtvielas un aromātvielas no apiņiem, notiek daļēja olbaltumvielu denaturācija, iztvaiko 7 – 

12 % ūdens, misa tiek sterilizēta. Kad misa gatava, ar sūkņa palīdzību misu iegriež, radot 

virpuli. Pēc noteikta laika sūkni izslēdz, misai ļauj nostāties. Virpuļa rezultātā izkrīt 

olbaltumvielu nogulsnes (12 tonnas gadā), kuras konusveidīgas kaudzītes veidā nostājas 

vārāmā katla apakšā. Olbaltumvielu nogulsnes tiek pārsūknētas uz drabiņu tvertni, kuras kopā 

ar drabiņām tiek realizētas zemnieku saimniecībām lopu barošanai. 

Gatavo misu dzesē un pievieno sterili attīrītu skābekli, aizsūknē uz raudzēšanas 

tvertnēm – CKT. Tankā pievieno raugu no rauga tvertnēm. Galvenās rūgšanas procesa laikā 

alus raudzētājs katru dienu mēra norūgumu un fiksē arī alus temperatūru tankos augšējā un 

apakšējā līmenī. Pēc galvenās rūgšanas tiek noņemti raugi (300 tonnas gadā) un transportēti 

uz uzglabāšanas tvertnēm, jaunalu atdzesē līdz - 1,5 0 C. Tvertnē turpinās jaunalus 

piesātināšanās ar CO 2 un atlikušo raugu izgulsnēšanās. Rūgšanas procesā gadā rodas ap 300 

tonnas atstrādāto raugu, kuri tiek izmantoti kā lopbarības piedevas. Raudzētavā alus tiek 

raudzēts divdesmit 100 m 3 slēgtās raudzēšanas tvertnēs un trīs 50 m 3 lielās tvertnēs. Tvertnes 

ir aprīkotas ar drošības vārstiem un spiediena regulēšanas vārstiem, jo rūgšanas procesā 

spiediens tvertnēs palielinās. Rūgšanas procesā izdalās CO 2 gāze, kas daļēji paliek alū, bet 

liekais plūstot caur putu atdalītāju tiek izvadīts atmosfērā. Raudzēšanas darba spiediens ir ne 

lielāks par 0,7 bar. Raudzētavā atrodas arī deviņas 50 m 3 lielas stabilizācijas tvertnes, kurās 

alus tiek uzglabāts zem spiediena 0,7 bar pie temperatūras līdz -2°C. 

Pirms alus filtrēšanas uzsākšanas notiek filtrmateriālu (kizilgurs, celuloze un 

stabilizators) uzklāšana uz diskveida filtrelementiem. Filtrācijas slānis tiek izveidots sākot no 

lielākā diametra daļiņām un beidzot smalkākās, kas nodrošina alus caurplūdi, aizturot rauga 

šūnas. Filtrmateriālu uzklāšanu veic izslēdzot skābekļa iekļūšanu alus filtrācijas procesam. 

Filtrācijas process notiek zem virsspiediena. Filtrētais alus tiek uzglabāts sešpadsmit 28 m 3 un 

četrās 20 m 3 lielās tvertnēs, kuras atrodas filtrētavas telpā. Visas iepriekšminētās tvertnes ir 

aprīkotas ar drošības vārstiem un to darba spiediens nav lielāks par 0.7 bar. Atstrādātais 

filtrmateriāls – kizelgurs (45 tonnas gadā) tiek realizēts zemnieku saimniecībām lauku 

mēslošanai. 

Uzsākot alus pildīšanu tiek veikta pildīšanas ceha iekārtu sagatavošana darbam 

saskaņā ar iekārtas darba instrukcijām, to sakaitā pasterizators, filtri, pudeļu mazgājamā 

mašīna, pildāmais bloks, pudeļu etiķējamā iekārta, transportieru, krāvēju un pakojamie 

agregāti. Alus tiek padots uz pasterizatoru (PET pildīšanai) vai filtriem (stikla pildīšanai), kur 

apstrādes rezultātā alus iegūst mikrobioloģisko stabilitāti. Alu pilda stikla, PET pudelēs un 

skārda bundžās, pēc pildīšanas tās tiek aizkorķētas. Produkcijai uzlīmē etiķetes. Produkciju 

iepako un nogādā uz noliktavu. 

Bezalkoholisko dzērienu un alkoholisko kokteiļu ražošana 

Bezalkoholisko dzērienu un gāzēto vieglo alkoholisko dzērienu tehnoloģisko shēmu 

skatīt 5.pielikumā. 

Cukura sīrupu (970 tonnas gadā) saņemam no piegādātāja nerūsējošā 20 t tērauda autocisternā, 

tas tiek uzglabāts divās 20 m 3 tvertnēs un pēc vajadzības cukura sīrups tiek pārsūknēts uz 3, 6 

vai 8 t kupāžas tvertnēm. 

Saskaņā ar receptūru katrai dzērienu šķirnei paredzēto izejvielu daudzumu (ievērojot 

secību) pievieno cukura sīrupam (kristāliskās vielas iepriekš izšķīdinot ūdenī) un samaisa. 

Alkoholiskiem dzērieniem pēc cukura sīrupa pievieno, atbilstoši receptūrai nepieciešamo 

spirta (233 tonnas gadā) daudzumu un pēc tam attiecīgi pārējās izejvielas. 

Spirts tiek pieņemts slēgtos 1 t plastmasas konteineros un uzglabāts materiālu noliktavā 

slēgtā nožogojumā. Pēc pieprasījuma tiek izsniegts uz pildītavu, kur ķīmiķis – laborants kopā 

ar dzērienu ražošanas un pildīšanas tehnologu atplombē konteineru un tiek ņemti paraugi 

6

ķīmisko analīžu veikšanai. Gan materiālu noliktavā, gan dzērienu gatavošanas zonā tiek 

nodrošināta +15 - +25 o C temperatūra, aizliegts smēķēt, kā arī cita atklāta uguns, kas varētu 

izraisīt spirta uzliesmošanu. 

Sadedzināšanas iekārta (tvaika katli ar kopējo jaudu 6,9 MW) 

Uzņēmuma katlu mājā uzstādīti divi tvaika katli. Kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze 

(1500 tūkst. m 3 gadā) un biogāze (290 tūkst. m 3 gadā), kura rodas priekšattīrīšanas ietaisēs 

anaerobos procesos. Katla LOOS U-HD3200 jauda ir 2 MW un kā kurināmais tiek izmantots 

dabasgāzes un biogāzes maisījums. Plānotais katla dabas gāzes patēriņš ir 230 tūkst. m 3 /gadā 

un biogāzes patēriņš 290 tūkst. m 3 /gadā, attiecīgi maisījumā dabasgāzes un biogāzes attiecība 

paredzēta 1:1,27. Katla Vapor TTK-175 jauda ir 4,9 MW un kā kurināmais tiks izmantota 

dabasgāze, plānotais dabasgāzes patēriņš 1270 tūkst. m 3 /gadā. Uz katlu mājas jumta izvietota 

biogāzes lāpa, kurā tiek uzturēta nepārtraukta liesma, diennaktī tiks sadedzināts 1m 3 biogāzes, 

attiecīgi 365 m 3 biogāzes gadā. Dabasgāzes sadegšanas procesos veidojas oglekļa oksīds, 

slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds. Biogāzes sadegšanas procesos veidojas sēra dioksīds, 

oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds. 

Notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises 

Ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises ir rūpnieciski ražotas ar jaudu 25 m 3 /h, ar 

iespēju nākotnē palielināt plūsmas jaudu, uzstādot papildus BIOBED reaktorus. 

Priekšatīrīšanas ciklu veido mehāniskā attīrīšana, kas noņem mehāniskos piemaisījumus, ar 

izmēru virs 2 mm, savāktie piemaisījumi tiek uzglabāti tvertnē. Notekūdeņi ar sūkņa palīdzību 

tiek nogādāti uz bufertvertnēm (7 gab, ar kopējo tilpumu 1000 m 3 ), kur notiek notekūdeņu 

sajaukšanās un tiek nodrošināta vienmērīga plūsma uz nostādināšanas rezervuāru T-200, kurā 

tiek normalizēts pH līmenis. Notekūdeņu pH līmeņa normalizēšanai tiek izmantota kaustiskā 

soda. Tālāk normalizētie notekūdeņi tiek padoti uz četriem reaktoriem T-300 (tilpums 4 x 50 

m 3 ), kuros norisinās anaerobie procesi. Saskaņā ar noslēgto līgumu notekūdeņi tiek novadīti 

pilsētas kanalizācijā ar šādām piesārņojošo vielu maksimāli iespējamajām koncentrācijām: 

Suspendētās vielas – 500 mg/l; BSP 5 – 500 mg/l; ĶSP – 750 mg/l; N kop – 40 mg/l; P kop. – 8 

mg/l; pH – 6,5 – 8,5. 

Apstrādes procesā izdalījusies biogāze tiek sadedzināta uzņēmuma katlumājā. Katlumājas 

avārijas gadījumā, biogāze tiks sadedzināta avārijas lāpā. 

Iznīcināmās produkcijas izliešana 

Uzņēmums veicot noliktavas pārbūvi ir izveidojusi speciālu vietu produkcijas iznīcināšanai. Ir 

uzstādīta izlietne, kurā tiek izlieta produkcija (alus, alkoholiskie kokteiļi, raudzētie dzērieni ar 

maksimālo spirta stiprumu 8% un bezalkoholiskie dzērieni) papildus šķaidot to ar ūdeni. 

Izlietās produkcijas daudzums mēnesī – 20 m 3 , gadā 240 m 3 , izlietās produkcijas daudzums 

tiek uzskaitīts caur skaitītāju. Izlietā produkcija (atšķaidītā veidā) tiek novadīta uzņēmuma 

ražošanas notekūdeņu kanalizācijā pirms priekšattīrīšanas ietaisēm, iespējamā papildus slodze 

uz priekšattīrīšanas ietaisēm ir nebūtiska. 

8. Atrašanās vietas novērtējums 

Vietas hidroloģiskais un ģeoloģiskais raksturojums. 

Pēc ģeomorfoloģiskā iedalījuma uzņēmuma atrašanās vieta ietilpst Vidzemes 

augstienes ziemeļrietumu daļā, tuvu Cēsu pamatiežu kāplei. Uzņēmuma teritorijas reljefs 

samērā līdzens. 

Objekta būvpamatni veido ledāja nogulumi – morēnas mālsmilts (3. slānis) un 

smilšmāls (4), zem kuriem 2,7 – 4,0 m dziļumā atsegti augšdevona Pļaviņu svītas dolomīti – 

slāņa virspusē sadēdējuši (5. slānis), dziļāk plaisaini, maz sadēdējuši (6). Mālsmilti un 

smilšmālu sedz augsne un inženiertehnisko komunikāciju trašu vietās uzbērta grunts 0,1 – 3 

m biezumā. Objekta būvju pamatu ievietošanas dziļumā iegulošie mālsmilts, smilšmāls un 

7

dolomīti ir noturīgas gruntis, bet ar dažādu nestspēju. 

Izpētes darbu laikā, 11.02.2000., gruntsūdens līmenis un pamatiežu spiedūdens līdz 

izurbtajam 7 m dziļumam netika sasniegts. Sniega un grunts sasaluma kušanas laikā, kā arī 

ilgstoša lietus periodos iespējama īslaicīga virsūdens uzkrāšanās augsnē un uzbērtajā gruntī 

virs smilšmāla un mālsmilts. 

Informācija par tuvējo apkārtni un zemes izmantošanas veidu 

AS „Cēsu alus” teritorija atrodas Cēsīs ražošanas objektu un komerciāla rakstura objektu 

apbūves teritorijā starp Rūpniecības, Palmu un E. Veidenbauma ielām (skatīt Cēsu pilsētas 

karti 6.pielikumā), uz kurām atrodas sekojoši uzņēmumi: 

Nr. Uzņēmuma nosaukums Uzņēmuma adrese Tālrunis 

p.k. 

1. SIA „ART Betons” Rūpniecības iela 9, Cēsis 29755201 

2. SIA „ART Log” Rūpniecības iela 9, Cēsis 64107373 

3. SIA „Asia Import” Rūpniecības iela 9, Cēsis 64107774 

4. SIA”HSM” Rūpniecības iela 9, Cēsis 29403564 

5. SIA „Ideju studija” Rūpniecības iela 9, Cēsis 64127637 

6. SIA „IR – Grāmatvedība” Rūpniecības iela 9, Cēsis 64124812 

7. SIA ”Leo” Rūpniecības iela 12a 64122622 

8. SIA”CB” centrālā katlu māja Rūpniecības iela 13 64107916 

9. SIA ”Stingers” Rūpniecības iela 17/19 64122622 

10. SIA ”Roze GV” Veidenbauma iela 14/12 64121359 

11. SIA „Ceļinieks 01” Palmu iela 9 64121236; 

12. SIA „RDJ Grupa Palmu iela 11 28666027; 

13. privātā māja Aldaru laukums 3 nav pieejama info par 

telefona numuriem 

AS „Cēsu alus” ēku raksturojums objektā (stāvu skaits, kopējā platība): 

• apsardzes ēka (1 stāvs; apbūves laukums S = 30 m 2 ); 

• energo ēka (1 stāvs; apbūves laukums S = 650 m 2 ); 

• notekūdeņu priekšattīrīšanas ēka (1 stāvs, apbūves laukums S = 260 m 2 ); 

• ražošanas un administrācijas ēka (jaukts stāvu skaits 1-2 stāvi; apbūves laukums S 

= 12152 m 2 ; 13 izejas, augstumi H = 7,7 – 17,16 m). Pirmajā stāvā izvietota 

ražotne, noliktavas un biroji, otrajā stāvā laboratorijas, biroja, atpūtas un sanitārās 

telpas. 

Zemes lietojuma veids saskaņā ar Cēsu pilsētas teritorijas plānojumu 2005.-2017. 

gadam: Ražošanas un komerciāla rakstura apbūve. Galvenais izmantošanas veids - ražošanas 

objektu un komerciāla rakstura objektu apbūve. Šajās teritorijās atļauta rūpnieciskās ražošanas 

uzņēmumu apbūve, noliktavu apbūve, veikalu un sadzīves pakalpojumu objektu apbūve, auto 

apkalpes objektu apbūve, atsevišķu sporta objektu apbūve, atsevišķu valsts institūciju objektu 

apbūve, siltumapgādes objektu apbūve, vietējas nozīmes inženiertehniskās apgādes objektu 

apbūve, kā arī atļauts izvietot atkritumu šķirošanas laukumus, garāžas, dzelzceļa pievedceļus, 

kravu stacijas, vairumtirdzniecības bāzes, degvielas vai gāzes uzpildes stacijas, autostāvvietas. 

Uzņēmums neatrodas Ministru kabineta noteiktajā jutīgajā teritorijā, uz kuru attiecas 

paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimniecības darbības izraisīta 

piesārņojuma ar nitrātiem. 

9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā) 

9.1. valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā) 

Valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” Vidzemes reģionālā filiāle neiebilst atļaujas 

izsniegšanai (2009.gada 8.janvāra vēstule Nr.21.1-14/12). 

8

Cēsu pilsētas dome (2009.gada 8.janvāra vēstule nr.1-21/34) lūdz iekļaut atļaujā sekojošus 

nosacījumus: 

1. Lai veicinātu notekūdens uzskaiti, ierīkot notekūdeņu uzskaites mēraparatūru pirms 

izplūdes pilsētas centralizētajā notekūdens kanalizācijas tīklā, veikt regulāru uzskaiti – 

ņemts vērā: iekļauta prasība par skaitītājiem un uzskaiti C sadaļas 14.punkta 

14.5.apakšpunkta 1.punkts; 

2. Nepieļaut ražošanas procesā radušos organiskas izcelsmes atkritumu-iesala 

pārpalikumu, olbaltumvielu nogulšņu un kizelgura pārpalikumu novadīšanu vai 

ieskalošanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā bez iepriekšējas attīrīšanas. 

Kategoriski nepieļaut minēto atkritumu ieskalošanu lietusūdens kanalizācijas tīklā - 

ņemts vērā: iekļauta prasība C sadaļas 14.punkta 14.1.apakšpunkta 1.punkts un 

16.punkta 16.2.apakšpunkta 5.punkts 

3. Nodrošināt organiskās izcelsmes atkritumu uzglabāšanu rezerves tvertnēs gadījumā, ja 

tehnisku iemeslu dēļ tie laicīgi netiek izvesti. Noslēgt līgumus ar organizācijām vai 

zemnieku saimniecībām par organiskās izcelsmes atkritumu utilizāciju - ņemts vērā: 

iekļauta informācija par noslēgtajiem līgumiem atļaujas B sadaļas 10.punkta 

10.7.apakšpunktā un iekļauta prasība C sadaļas 16.punkta 16.2.apakšpunkta 2.punkts; 

4. Sniegt informāciju par lietusūdens attīrīšanas iekārtā GSOL-5/20 izmantojamo 

tehnoloģiju un procesa aprakstu - ņemts vērā: informācija iekļauta atļaujas B sadaļas 

10.punkta 10.6.apakšpunktā; 

5. Ņemot vērā, ka lietusūdens no centralizētā kolektora tiek novadīts uz pilsētas upīšu 

tīklu, regulāri veikt lietusūdens testēšanu pirms ieplūdes centralizētajā lietusūdens 

kolektorā un iesniegt Cēsu pilsētas domei lietusūdens testēšanas pārskatu - ņemts vērā: 

prasība iekļauta atļaujas C sadaļas 14.punkta 14.3.apakšpunkta 5.punkts; 

6. Pamatojoties uz 2008.gada 21.augusta domes sēdes lēmumu (protokola nr.14, lēmuma 

nr.689) „Par dziļurbuma izbūvi Aldaru laukumā 1, Cēsīs”, iesniegt Cēsu pilsētas domē 

KKS-92 koordinātu sistēmā digitāli uzmērītu urbuma atrašanās vietas plānu un 

aizsargjoslu aprēķinu urbuma aizsargjoslas iekļaušanai Cēsu pilsētas teritorijas 

plānojumā 2005.-2017. - ņemts vērā: iekļauta prasība atļaujas C sadaļas 12.punkta 

12.1.apakšpunkta 13.punkts. 

9.2. citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme 

Uz darbību neattiecas. 

9.3. sabiedrības priekšlikumi 

Priekšlikumi nav saņemti. 

10. Iesnieguma novērtējums 

10.1. ieviestie un plānotie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni A kategorijas darbībām 


10.2.ieviestie un plānotie tīrākas ražošanas pasākumi 

Ūdenssaimniecībā: 

- produkta cauruļvadu un tvertņu mazgāšanai izveidota centrālā mazgāšanas sistēma, kas 

nodrošina ūdens vairākkārtēju izmantošanu; 

- uzņēmumā tiek nodrošināta dzesēšanas ūdens savākšana un izmantošana, pilnībā 

nodrošinot karstā ūdens patēriņu; 

- ir ierīkotas bioloģiskās attīrīšanas ietaises ražošanas notekūdeņiem kas nodrošina attīrītā 

notekūdeņu kvalitātes rādītājus; 

- lietus ūdeņi no automašīnu stāvlaukuma tiek savākti lietus ūdens kanalizācijas tīklā un 

novadīts uz lietus ūdens attīrīšanas iekārtām. 

9

Energosaimniecībā: 

- kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze un biogāze, sadedzinot tos tvaika katlos. Uz 

katliem uzstādītie degļi nodrošina gāzu sadegšanu visu slodžu diapazonā bez ķīmiski 

nepilnīgas sadegšanas; 

- uzņēmumā tiek nodrošināta dzesēšanas ūdens savākšana un izmantošana, pilnībā 

nodrošinot karstā ūdens patēriņu; 

- lai samazinātu enerģijas zudumus, uzņēmums pastiprinātu uzmanību pievērš cauruļvadu 

un iekārtu izolēšanai; 

- telpu ventilācijas sistēmas ir aprīkotas ar rekuperācijas iekārtām, kas nodrošina izejošā 

gaisa siltuma atdevi ienākošajam. 

Atkritumu apsaimniekošana: 

- uzņēmumā tiek veikta atkritumu šķirošana; 

- atkritumu pārstrādei to otrreizējai pārstrādei tiek nodots kartons, plēves, PET, pudeļu 

stikls, metāllūžņi un luminiscējošās lampas; 

- bīstamo ķīmisko vielu atkritumi tiek nodoti uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar bīstamo 

ķīmisko vielu savākšanu. 

Bīstamo ķīmisko vielu pielietošana: 

- bīstamās ķīmiskās vielas tiek aizvietotas ar mazāk bīstamākajām; 

- produkta cauruļvadu un tvertņu mazgāšanai ir izveidota centrālā mazgāšanas sistēma, kas 

nodrošina mazgāšanas šķīdumu vairākkārtēju izmantošanu; 

- mazgājamo šķīdumu koncentrācijas kontrole (0.5 – 2.5%) novērš pārtēriņu. 

Veicamie pasākumi, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības 

prasību izpildi: 

- dinamiskā un statiskā ūdens līmeņa mērījumi urbumos (1 reizi ceturksnī); 

- iegūstamā ūdens uzskaite instrumentālajos žurnālos (1 reizi mēnesī); 

- piesārņojošo vielu emisijas gaisā kontrole (1 reizi gadā); 

- piesārņojošo vielu kontrole lietus notekūdeņos (1 reizi gadā); 

- piesārņojošo vielu kontrole ražošanas notekūdeņos pēc priekšattīrīšanas ietaisēm (2 reizes 

gadā). 

Plānots: 

- 2009. gada 1. ceturksnī uzstādīt 4 gab alus raudzēšanas tvertnes (600 m 3 ) un divas vīna 

tvertnes (160 m 3 ), izbūvējot papildus telpas 225 m 2 platībā; 

- 2009. gada 2. ceturksnī paredzēts izbūvēt filtru noliktavas piebūvi (139 m 2 ) un kompresora 

telpas piebūvi (42 m 2 ); 

- 2009. gadā ir paredzēts veikt trokšņa mērījumus pie uzņēmuma teritorijas robežām. 

- 2010. gadā paredzēts izbūvēt jaunu piebūvi stikla pildīšanas līnijai. 

Lai nodrošinātu ražošanas notekūdeņu attīrīšanas pakāpi ir izbūvētas priekšattīrīšanas ietaises 

ar jaudu 25 m 3 /h (600 m 3 /dnn). Palielinoties notekūdeņu daudzumam, pie produkcijas 

ražošanas jaudu pieauguma, ietaises tiks papildinātas ar reaktora moduļiem ar kopējo jaudu 

līdz 35 m 3 /h (840 m 3 /dnn). 

10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas) 

Ūdens tiek iegūts no trijiem dziļurbumiem ar debitiem 5 l/sec., 6 l/sec. un 8 l/sec., tas plūst 

caur atdzelžošanas iekārtu uz tvertni atdzelžotajam ūdenim. No tās ūdens tiek sūknēts caur 

dekarbonizācijas (mīkstināšanas) iekārtu uz tvertnēm atdzelžotam un mīkstinātam ūdenim, kas 

darbojas automātiski uzturot tvertnes pēc iespējas pilnas. Ja nepietiek ūdens no akām, tad ir 

iespēja lietot pilsētas atdzelžoto ūdeni, tas pēc vajadzības papildina atdzelžotā ūdens tvertni. 

Katram ūdensapgādes urbumam ir pase, kā arī ir izstrādāta pazemes ūdeņu atradnes pase. 

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā ir apstiprināti sekojoši pazemes ūdeņu 

ekspluatācijas krājumi: 

10

- A kategorijas pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumi 1200 m 3 /dnn; 

- N kategorijas pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumi 441 m 3 /dnn. 

Ūdens 

ieguves 

avota 

identifikācijas 

numurs 

Ūdens ieguve 2007.gadā 

Ūdens ieguves avots (ūdens objekts vai urbums) 

ģeogrāfiskās 

nosaukums 

koordinātas 

un atrašanās 

vieta (adrese) Z platums 

A garums 

ūdens 

saimnieciskā 

iecirkņa kods 

teritorijas 

kods 

11.1.tabula 

Ūdens daudzums 

kubikm 

etri 

dienā 

kubikm 

etri gadā 

Urbums Nr. 

2 

7807 

Aldaru lauk. 

1, 

Cēsis 

57° 

19´01" 

25° 

18´14" 

52336000 

Siļķupīte 

420100 166,54 60788 

Urbums Nr. 

1 

7808 

Aldaru lauk. 

1, 

Cēsis 

57° 

19´02" 

25° 

18´10" 

52336000 

Siļķupīte 

420100 166,54 60787 

Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam iekārtā 

9.3.tabula 

Gada laikā 

izlietotais 

daudzums 

Sēra 

saturs 

(%) 

ražošanas 

procesiem 

apsildei (1) 

Izmantots 

transportam 

iekārtas 

teritorijā 

elektroene 

rģijas 

ražošanai 

Dabas gāze 

(1000 m 3 ) 

1141 - 1027 114 - - 

Elektroenerģija tiek saņemta no AS „Latvenergo” tīkliem. Lielākais elektroenerģijas 

patērētājs ir amonjaka kompresori, kuri nodrošina produkta dzesēšanu un optimālo 

temperatūras režīmu alus noguldītavā. Elektroenerģijas izmantošanu gada laikā skatīt 

10.1.tabulā. 

Elektroenerģijas izmantošana (gadā) 10.1.tabula 

Elektroenerģija, MWh/a (kWh/a) 

izlietots 

kopējais daudzums 

Ražošanas iekārtām 1326 

Apgaismojumam 680 

Atdzesēšanai un saldēšanai 830 

Vēdināšanai 570 

Apsildei 390 

Citiem mērķiem 1170 

Kopā 4966 

11

Siltumenerģijas izmantošana gadā 

10.2.tabula 

Piegādātājs 

A/S “Cēsu alus” 

Kopā saražots: 12538 

Izmantošana, MWh/gadā 

ražošanas procesos apsildei (1) citiem mērķiem 

10938 1600 

Alus tiek ražots no iesala, apiņiem un ūdens. Iesalu līdz uzņēmumam nogādā ar 

autotransportu. Uzstādītas divas 100m 3 iesala glabāšanas tvertnes. 

Etilspirts, citronskābe un citas pārtikas piedevas tiek izmantotas vieglo alkoholisko 

dzērienu ražošanā. 

Cukura sīrups un pārtikas piedevas tiek izmantots bezalkoholisko dzērienu ražošanā. 

Sašķidrinātā ogļskābā gāze tiek piegādāta autocisternās un uzglabāta spiedtvertnē (30 m 3 ). 

Dzērienu ražošanai izmantotā ogļskābā gāze atrodas slēgtā sistēmā. 

Sālsskābe tiek izmantota dzeramā ūdens sagatavošanai, tā tiek uzglabāta 20 m 3 plastmasas 

tvertnē, tvertne nodrošināta pret noplūdi apkārtējā vidē. 

Tehnoloģiskajām iekārtām paredzētie mazgājamie un dezinfekcijas šķīdumi 

(koncentrācija 0,1 % – 2.5 %) tiek sagatavoti ar automātiskām dozēšanas sistēmām. Nātrija 

sārma šķīdumu (2 %) izmanto pudeļu mazgāšanas mašīnā un pārējo tehnoloģisko iekārtu 

mazgāšanai no iekšpuses. Tehnoloģisko iekārtu mazgāšanai izlietotais sārma šķīdums tiek 

pārsūknēts papildus tvertnē, kurā tas tiek nostādināts un izmantots atkārtoti, tādejādi 

samazinot nātrija sārma patēriņu. 

Saldēšanas iekārtā tiek izmantots amonjaks un tā daudzums slēgtajā sistēmā ir 300 kg. 

Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā 

izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami 

9.1.tabula 

Nr.p.k. 

vai 

kods 

Ķīmiskā viela vai 

ķīmiskais produkts 

(vai to grupas) 

Ķīmiskās 

vielas vai 

ķīmiskā 

produkta 

veids (1) 

Izmantošanas veids 

Uzglabātais 

daudzums 

(tonnas), 

uzglabāšanas 

veids (2) 

Izmantotais 

daudzums 

gadā 

(tonnas) 

1 Miežu iesals 

organiska 

viela 

dzērienu ražošana 

tvertnes 

(2x100t) 

ārpus telpām 

5033 

2 

Apiņi 

organiska 

viela 


rezervē 

neuzglabā 

3,2 

3 Cukura sīrups 

organiska 

viela 

dzērienu ražošana tvertnes (2x20t) 

telpās 

970 

4 

Aromatizētāji 

organiskas 

vielas 


rezervē 

neuzglabā 

3,7 

5 

Konservanti 

organiskas 

vielas 


rezervē 

neuzglabā 

23 

6 

0,5 l stikla pudeles 

stikls 

produkcijas 

iepildīšanai 

rezervē 

neuzglabā 

7400 

12

max – 1200 t 


7 

Metāla korķi 

metāls kā pudeļu aizbāžņi rezervē 

neuzglabā 

55,9 

8 

Presformas 

plastmasa 

PET pudeļu 

izgatavošanai 

rezervē 

neuzglabā 

595 

9 

Plastmasas korķi 

plastmasa kā pudeļu aizbāžņi rezervē 

neuzglabā 

41,8 

10 

Termoplēve 

plastmasa iepakojmais materiāls rezervē 

neuzglabā 

56,4 

11 

Palešu plēve 

plastmasa iepakojmais materiāls rezervē 

neuzglabā 

47,7 

12 

Plastmasas etiķetes 

plastmasa 

patērētāju 

informēšanai 

rezervē 

neuzglabā 

3,8 

13 

Papīra etiķetes 

papīrs 

patērētāju 

informēšanai 

rezervē 

neuzglabā 

30,8 

14 

Kartona iepakojums 

papīrs iepakojuma materiāls rezervē 

neuzglabā 

128,9 

15 

Etiķešu līme 

organiska 

viela 

etiķešu uzlīmešanai 

rezervē 

neuzglabā 

27,8 

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, 

palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos 

9.2.tabula 

Nr. 

p.k. 

vai 

kods 

Ķīmiskā 

viela vai 

ķīmiskais 

produkts 

(1) (vai 

to grupas) 

Ķīmiskās 

vielas vai 

produkta 

veids (2) 

Izmantošanas 

veids 

CAS numurs 

(3) 

Bīstamība 

Bīstamības 

apzīmēju 

s 

klase (4) ms ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(R-frāze) 4) 

Drošības 

prasību 

apzīmējums 

(S-frāze) (4) 

Uzglabātais 

daudzums 

(tonnas), 

uzglabāšanas 

veids (5) 

Izmantotai 

s 

daudzums 

(tonnas/ 

gadā) 

1 Etilspirts 

Organiska 

viela 

dzērienu 

ražošana 

64-17-5 

viegli 

uzliesm 

ojošs 

F R11 S2; S7; S16 

1 t tvertnes 

max – 12 t; 

min – 1 t 

telpās 

233 

2 

Ogļskābā 

gāze 

Organiska 

viela 

dzērienu 

ražošana 

00124- 

38-9 

kaitīgs 

RAs 

(smacējoša) 

Rfb 

(apsaldējumi 

) 

S9; S23; 

S36 

Spiedtvertne 

max - 29,8 t 

min – 7t 


1251 

1,2 t tvertne 

3 

Kalcija 

hlorīdds 

Organiska 

viela 

dzērienu 

ražošana 

10043- 

52-9 

kairinoš 

s 

X i R36/37 

S2; S22; 

S24 

rezervē 

neuzglabā, 

telpās 

15,8 

13

1,2 t tvertne 

4 Pienskābe Organiska 

viela 

dzērienu 

ražošana 

79-33-4 kairinoš 

s 

X i 

R41; R38 

S24; S26; 

S37/39 

rezervē 

neuzglabā, 

telpās 

4,8 

5 Citronskābe Organiska 

viela 

dzērienu 

ražošana 

kairinoš 

s 

X i R36 S26 

0,025 t maisos; 

telpās; rezervē 

neuzglabā 

15 

6 Kizilgurs 

Organiska 

viela 

filtr 

materiāls 

68855- 

54-9 

kaitīgs X n R48/20 S22 

0,025 t maisos; 

telpās; rezervē 

neuzglabā 

47,6 

7 Sālskābe skābe 

dzeramā 

7647-01- 

ūdens 

kodīgs C R34 

0 

sagatavoš. 

R37 

S26; S36; 

S45 

tvertne 20 t 

min – 0,5 t 


30 

8 

Slāpekļskāb 

e 53 % 

skābi 

saturošs 

šķīdums 

mazgāšana 7697-37- kodīgs C R35 S23; S26; 

s- 2 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

S36; S45 

1,2 t tvertne 

rezervē 

neuzglabā, 

telpās 

7,9 

9 

Mix 250 

BNA 

skābi 

saturošs 

šķīdums 

mazgāšana 

s- 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

6419-19- 

8 

111-76- 

2 

kairinoš 

s 

X i 

R20/21/22 

R36/38 

S26; S28 

S36/37/39 

muca 0.2 t 

max - 0,4 t 

telpās 

10,3 

10 

Septacid S 

skābi 

saturošs 

šķīdums 

mazgāšana 7664-93- 

s- 9 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

kodīgs C R35 

R20/21/22 

S23; S26; 

S28; 

S30; 

S36/37/39 

S45 

Tvertne 0.2 t 

max - 0,4 t 

telpās 

12 

11 

Septacid 

SPS 

skābi 

saturošs 

šķīdums 


s- 2 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

kodīgs C R34 S26; 

S36/37/39 

muca 0.2 t 

max - 0,4 t 

telpās 

10,4 

12 

Nātrija 

sārma 

šķīdums 

sārmu 

saturošs 

šķīdums 


s- 2 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

kodīgs C R35 S26 

S36/37/39 

S45 

tvertne 20 t 

max – 20 t 

min – 2 t 

telpās 

203 

13 

Dicolube RS 

148 

transport. 

smērviela 

90640- 

46-3 

57635- 

48-0 

kairinoš 

š 

X i R41; R50 S26; S39 muca 0.2 t 

max - 0,4 t 

telpās 

8 

14 

Oxofoam 

sārmu 

saturošs 

šķīdums 

mazgāšana 

s- 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

1310-58- 

3 

7681-52- 

9 

70592- 

80-2 

85711- 

69-9 

kodīgs C R22; R31; 

R35: R50 

S26; S28 

S36/37/39 

S45 

muca 0.2 t 

max - 0,4 t 

telpās 

3,4 

15 

Divobrite 

Integra 

mazgāšana 1310-58- kairinoš 

s- 

dezinfekcij 

3 s 

X i R22; R36/38 S26; S37 muca 0.2 t 

max - 0,4 t 

14 

4,45

as 

līdzeklis 

telpās 

16 

Divosan 

Hypochlorit 

e 


s- 9 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

kodīgs C R31; R34; 

R50 

S23; S26; 

S28; 

S36/37/39; 

S45 

muca 0.2 t 

max - 0,4 t 

telpās 

1,5 

17 

Divosan 

Forte 

skābi 

saturošs 

šķīdums 

mazgāšana 

s- 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

7722-84- 

1 

64-19-7 

79-21-0 

kodīgs, 

spēcīgs 

oksidētā 

js 

C; O R7; 

R20/21/22; 

R35; R37 

S3/7; S14; 

S23; S26; 

S28; 

S36/37/39; 

S45 

muca 0.2 t 

max - 0,4 t 

telpās 

7,6 

18 

Divbrau 

skābi 

saturošs 

šķīdums 

mazgāšana 

s- 

dezinfekcij 

as 

līdzeklis 

7664-38- 

2 

34590- 

94-8 

74-14-1 

kodīgs C R34 S26; S28 

S36/37/39 

S45 

muca 0.2 t 

max - 0,4 t 

telpās 

7,6 

19 

Dzelzs 

trihlorīds 

skābi 

saturošs 

šķīdums 

Koagulant 

s ūdeņu 

apstrādei 

attīrīšanas 

ietaisēs 

7705-08- 

0 

7647-01- 

0 

kodīgs C R36 

R38 

S25; S26 Tvertne 1.44 t 

max – 1,4 t 

telpās 

1,4 

20 

Amonjaks 

sašķidrināt saldēšanas 7664-41- 

a gāze iekārtās 7 

indīgs T; N R10; R23; 

R34; R50 

S1/2; S9; 

S16; 

S36/37/39; 

S45 

0,3 t aukstuma 

sistēmā 

- 

Uzglabāšanas tvertņu saraksts 

9.4.tabula 

Kods (1) 

Uzglabāšanas tvertnes 

saturs (2) 

Tvertnes 

izmēri, (m 3 ) 

Tvertnes 

vecums 

(gados) 

Tvertnes Pārbaudes datums 

izvietojums (3) iepriekšējās nākamais 

B1 Ogļskābā gāze 30 8 virs zemes 04. 2008. 04. 2009. 

B2 Nātrija sārma šķīdums 23,5 15 ēkā 04. 2008. 04. 2010. 

B3 Amonjaks 0,7 15 ēkā 01. 2008. 01. 2009. 

B4 Sālsskābe 20 7 virs zemes 06. 2008. 12. 2010. 

10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi 

SIA „EKODOMA” 2008. gada oktobrī izstrādājusi piesārņojošo vielu emisijas limita 

projektu A/S „Cēsu alus” ražotnei Cēsīs, Aldaru laukumā 1. Emisijas limita projektu skatīt 

pielikumā Nr. 12 

Uzņēmuma teritorijā ir 4 emisijas avoti, emisijas avotu atrašanās vietas skatīt pielikuma Nr. 

12, 36 lapā. Emisija rodas no kurināmā sadedzināšanas (divi dūmeņi vienā čaulā), sālsskābes 

uzglabāšanas un metināšanas procesiem: 

• emisijas no kurināmā sadedzināšanas 

Uzņēmuma katlu mājā uzstādīti divi tvaika katli. Katla LOOS U-HD3200 jauda ir 2 

MW un kā kurināmais tiek izmantots dabasgāzes un biogāzes maisījums. Plānotais katla dabas 

gāzes patēriņš ir 230 tūkst. m 3 /gadā un biogāzes patēriņš 290 tūkst. m 3 /gadā, attiecīgi 

15

maisījumā dabasgāzes un biogāzes attiecība paredzēta 1:1,27. Katla Vapor TTK-175 jauda ir 

4,9 MW un kā kurināmais tiks izmantota dabasgāze, plānotais dabasgāzes patēriņš 1270 tūkst. 

m 3 /gadā. Uz katlu mājas jumta izvietota biogāzes lāpa, kurā tiek uzturēta nepārtraukta liesma, 

diennaktī tiks sadedzināts 1m 3 biogāzes, attiecīgi 365 m 3 biogāzes gadā. Dabasgāzes 

sadegšanas procesos veidojas oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds. Biogāzes 

sadegšanas procesos veidojas sēra dioksīds, oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds un oglekļa 

dioksīds. 

• emisijas no sālskābes uzglabāšanas 

Uzņēmuma teritorijā tiek uzglabāta sālsskābe. Sālsskābes rezervuārs ir ar tilpumu 20 

m 3 , elpošanas vārsts izvietots 3,4 m augstumā un vārsta diametrs ir 0,16 m. Sālsskābes 

uzglabāšanas procesā atmosfērā tiek emitēti sālsskābes tvaiki. 

• emisijas no metināšanas 

Metināšanas darbi uzņēmuma teritorijā tiek veikti izmantojot TIG metodi. Metināšanas 

darbi tiek veikti reti un, tā kā tiek izmantota pārvietojamā metināšanas iekārta, metināšanas 

procesiem nav viena organizēta emisijas avota. Metināšanas procesos tiek emitēts: 

metināšanas aerosols – klasificējams kā izkliedētas cietās daļiņas (PM 10 ); dzelzs oksīds; 

mangāns un tā savienojumi; varš un tā savienojumi; ozons; slāpekļa dioksīds; oglekļa oksīds. 

• amonjaka emisija 

Amonjaks uzņēmumā tiek izmantots dzesēšānas sistēmā. Pielietotais amonjaks atrodas 

slēgtā sistēmā, tādejādi normālā darba režīmā amojaka noplūde atmosfērā nenotiek. 

• CO 2 emisijas no rūgšanas procesiem 

Rūgšanas procesā CO 2 emisija neveidojas no fosilām izejvielām, bet gan no 

atjaunojamiem resursiem. Tādēļ ogļskābās gāzes emisijas no rūgšanas procesiem nav 

uzskatāms par ierobežojamu siltumnīcefekta gāzi – aprēķins netiek veikts. 

Emisijas 

avota 

kods (1) 

A1 

Emisijas avota 

apraksts 

dūmenis tvaika 

katlam 

LOOS U–HD3200 

A2 dūmenis tvaika 

katlam 

VAPOR TTK – 175 

A3 

deglis biogāzes 

lāpai 

Emisijas avotu fizikālais raksturojums 


koordinātas (2) 

Z platums A garums 

Emisijas avota un emisijas raksturojums 

dūmeņa 

augstums 

m 

16 

dūmeņa 

iekšējais 

diametrs 

mm 

plūsma emisija 

Nm 3 /h 

s 

tempera 

tūra (3) 

13.1.tabula 

emisijas 

ilgums (4) 

57 º 19 ' 05 " 25 º 18 ' 16 " 20 420 6800 200 pastāvīgi 

57 º 19 ' 05 " 25 º 18 ' 16 " 20 500 12900 200 pastāvīgi 

57 º 19 ' 04 " 25 º 18 ' 15 " 13 5 7,016 

·10 -4 200 pastāvīgi 

A4 

Elpošanas vārsts 57 º 19 ' 04 " 25 º 18 ' 16 " 3,4 160 - - pastāvīgi 

sālsskābes 

rezervuāram 

Piesārņojošo vielu emisijas daudzumi no stacionārajiem piesārņojuma avotiem iegūti, 

pamatojoties uz aprēķiniem par kurināmā sadegšanas gala produktiem un kurināmā gada 

patēriņu, kā arī, pamatojoties uz aprēķiniem par sālsskābes daudzumu ko uzņēmums patērēs. 

Piesārņojuma izkliedes aprēķini veikti izmantojot datorprogrammu ADMS 3.1, izstrādātājs 

Cambridge Enviromental Research Consultants Ltd. – Lielbritānija (pastāvīgā licence Nr.

P01-0610-C-AD300-LV izsniegta SIA “Ekodoma”) un vizualizēts ar instrumentu Surfer 8 

(Golden Software, Inc., ASV). Izmantojot minēto datorprogrammu noteiktas 3 piesārņojošo 

vielu maksimālās koncentrācijas (iekļaujot fona koncentrācijas). Saskaņā ar aprēķinos sniegto 

informāciju gaisa kvalitātes normatīvs netiek pārsniegts nevienai vielai. Tuvākie rādītāji ir 

slāpekļa dioksīdam, kas sasniedz 26,5% no 1 stundas normas un 41,5% gada normas. 

Aprēķinu rezultāti – maksimāli summārā piesārņojuma koncentrācija attiecībā pret gaisa 

kvalitātes rādītājiem: 

- oglekļa oksīds – 578,5 µg/m 3 (5,79% - 8 stundu noteikšanas periodam); 

- slāpekļa dioksīds – 16,6 µg/m 3 (41,5% - 1 gada noteikšanas periodam); 

- 53 µg/m 3 (26,5 % - 1 stundas noteikšanas periodam); 

- sēra dioksīds – 0,47 µg/m 3 (2,35 % - 1 gada noteikšanas periodam); 

- 4 µg/m 3 (1,14 % - 1 stundas noteikšanas periodam); 

- 2,9 µg/m 3 (2,32 % - 24 stundu noteikšanas periodam). 

Katlā LOOS U-HD3200 dabasgāze tiek sadedzināta maisījumā ar biogāzi attiecībā 1:1,27. 

Vienā kubikmetrā kurināmā maisījuma ir 0,44 m 3 dabasgāzes un 0,56 m 3 biogāzes. Tādēļ katlu 

mājā jāapskata divi kurināmā veidi – dabasgāze (gada patēriņš –230 tūkst. m 3 ) katlam Vapor 

TTK-175 un kurināmā maisījums, ko veido dabasgāze (gada patēriņš –1270 tūkst. m 3 ) un 

biogāze (gada patēriņš –290 tūkst. m 3 ) katlam LOOS U-HD3200. Aprēķinos pieņemtais 

biogāzes sastāvs tiek pieņemts šāds: CH 4 – 79,12%; CO 2 – 20,8% un H 2 S 0 0,08%. Emisijas 

avoti ir 20 metru gari dūmeņi, kuri ievietoti vienā čaulā. Emisiju apjomu skatīt 13.2.tabulā: 

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas 13.2.tabula 

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums 

Piesārņojošā viela 

Emisiju raksturojums 

Nosau 

kums 

tips 

Emisi 

darbības ilgums (h) 

jas avota 

kods (1) dnn gadā 

vielas 

kods (2) 

nosau 

kums 

g/s (3) mg/m 3 (3) tonnas/ 

gadā (3) 

Tvaika 

katls 

Tvaika 

katls 

Biogāze 

lāpa 

LOOS 

U – HD 

3200 

VAPOR 

TTK - 175 

24 8760 

A1 

A2 24 8760 

A3 24 8760 

020029 

020038 

020032 

020028 

020029 

020038 

020028 

020029 

020038 

020032 

oglekļa oksīds 0,086 

slāpekļa dioksīds 0,087 

sēra dioksīds 0,025 

oglekļa dioksīds 70 

oglekļa oksīds 

slāpekļa dioksīds 

oglekļa dioksīds 



sēra dioksīds 

0,149 

0,178 

208 

94 

95 

27,2 

72 

86 

- 

8,9·10 4 

6,18·10 4 - 

6,92·10 4 - 

0,532 

0,543 

0,156 

432 

1,702 

2,032 

2386 

2.825·10 4 

2,197·10 4 

1,961·10 4 

HCl 

tvertne 

A4 24 8760 

020027 

Hlorūdeņradis 

28,95 - 0,390 

Metināšan 

a 

Neorganizēta 

is avots 

200002 

010017 

010056 

010091 

020030 

020038 

020029 

Metināš. 

Aerosols 

Dzelzs oksīds 

Niķelis un tā sav 

Varš un tā savien 

Ozons 

Slāpekļa oksīds 

Oglekļa oksīds 

1,04·10 4 

8·10 5 

1,33·10 5 

1·10 5 

1,41·10 5 

1,5·10 5 

1.25·10 5 - 

- 

- 

- 

- 

- 

- 

3.7·10 6 

2.88·10 6 

0,48·10 6 

0,36·10 6 

0,51·10 6 

0.54·10 6 

0,45·10 6 

Uz katlu mājas jumta izvietota biogāzes lāpa, kurā tiek uzturēta nepārtraukta liesma 

sadedzinot biogāzi. 

17

Sālsskābe no autocisternas tiek iesūknēta rezervuārā. Uzglabāšanas rezervuāra uzpildīšanas un 

sālsskābes uzglabāšanas laikā notiek hlorūdeņraža emisija gaisā, gadā iztvaiko 0,390 tonnas 

sālsskābes tvaiki. 

Gāzu attīrīšanas iekārtas nevienam atmosfēru piesārņojošam emisijas avotam nav uzstādītas 

un kā redzams no emisijas limita projekta aprēķina rezultātiem, nevienai no limitētajām 

piesārņojošām vielām pieļaujamajā emisijas robežvērtībām dūmeņos netiek pārsniegta. 

10.5. smaku veidošanās 

Produkta rūgšanas procesā radušās gāzes (CO 2 ), kas tiek izvadīta centralizēti 

atmosfērā, ir bez smakas. 

Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu reaktori un nostādināšanas rezervuārs darbojas maksimālā 

biogāzes pārspiedienā (0,1 bar), sakarā ar šo visi procesi notiek pilnīgi slēgtā konstrukcijā un 

nav iespējama potenciālas nepatīkamas smakas (biogāze, H 2 S) izplatīšanās apkārtējā vidē. 

Aukstuma ražošanas iekārtās esošais amonjaks atrodas slēgtā sistēmā. Amonjaka noplūdes 

(asa specifiska smaka), iespējamas pie remondarbiem izlaižot amonjaku no sistēmas. Lai 

izvairītos no amonjaka emisijām gaisā, tas tiek neitralizēts caur ūdens tvertni. 

Pārtikas sālsskābes uzglabāšanas un rezervuāra uzpildīšanas laikā caur elpošanas vārstu notiek 

sālsskābes tvaiku (asa specifiska smaka) iztvaikošana, kura ātri izkliedējas, iztvaikošanas 

daudzumi ir nenozīmīgi. 

Uzņēmuma teritorijā jūtamu smaku emisija nav novērota, sūdzības no personāla puses vai no 

iedzīvotājiem nav reģistrētas. 

10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi 

Ražošanas notekūdeņi 

Iepriekš izbūvētajās notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaisēs paredzētie divi BIOBED reaktori 

nespēja nodrošināt pietiekamu ražošanas notekūdeņu attīrīšanas pakāpi, lai sasniegtu SIA 

„Vinda” izdotajos tehniskajos noteikumos norādītos attīrītā notekūdens rādītājus. Pēc 

uzņēmuma veiktajiem mērījuma datiem un akreditētās laboratorijas testēšanas pārskatiem, par 

notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaišu darbību redzams, ka attīrīto notekūdeņu piesārņojums 

pārsniedz Cēsu pilsētā noteiktos notekūdeņu kvalitātes rādītājus (datus skatīt tabulā 14.0). 

tabula 14.0 

Ņemšanas 

vieta 

Noteiktie 

rādītāji 

Testēšanas 

rezultāts 

(akreditēta 

laboratorija) 

Uzņēmuma veiktie 

mērījumi 

(71 mērījums laika periodā no 

01.01.2008. – 14.08.2008) 

Pieļaujamie 

piesārņojuma 

limiti 

Izplūde pēc 

bioloģiskajām 

NAI 

pH 

Susp. vielas 

(mg/l) 

7,51 

730 

ĶSP vid – 844 

ĶSP max - 1653 

6,5-8,5 

500 

BSP 5 (mg/l) 

ĶSP (mg/l) 

N kop (mg/l) 

P kop (mg/l) 

690 

1240 

80 

49 

500 

750 

40 

9 

No jauna izprojektētās ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises ir paredzētas ar attīrīto 

notekūdeņu plūsmas jaudu 25 m 3 /h, ar iespēju nākotnē palielināt plūsmas jaudu, uzstādot 

18

papildus BIOBED reaktorus. 

Lai nodrošinātu tehniskajos noteikumos norādītos attīrītā notekūdens kvalitātes rādītājus 

esošās ietaises tiek papildinātas ar četrām bufertvertnēm, ar kopējo tilpumu 1000 m 3 (iepriekš 

trīs bufertvertnes – 300 m 3 ) un diviem BIOBED reaktoriem ar kopējo tilpumu 200 m 3 

(iepriekš divi BIOBED reaktori – 100 m 3 ). 

Ražošanas notekūdeņi no produkcijas ražošanas cehiem tiek padoti caur mehānisko attīrīšanu 

(noņem piemaisījumus ar izmēru virs 2 mm, savāktie piemaisījumi tiek uzglabāti tvertnē, 

kurus tālāk nodod zemnieku saimniecībām lauku mēslošanai) uz nostādināšanas bufertvertnēm 

T-100 A, B, C. Nostādināšanas procesā tvertnēs izgulsnējas kizelgurs, kurš tiek izlaists 

uzkrāšanas tvertnē (tiek nodots zemnieku saimniecībām lauku mēslošanai). Apstrādātos 

notekūdeņus aizsūknē uz bufertvertnēm T-100 D, E, F, G pie bioloģiskajām attīrīšanas 

ietaisēm. Tā kā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma lielums diennakts laikā krasi svārtās, šajās 

tvertnēs ar sūkņiem tiek nodrošināta nepārtraukta notekūdeņu cirkulācija, lai BIOBED 

reaktora moduļos nonāktu notekūdeņi ar izlīdzinātu piesārņojumu. Kopējais bufertvertņu T- 

100 D, E, F, G tilpums 700 m 3 , kas atbilst vidējam rūpnīcas radīto notekūdeņu daudzumam 

diennaktī – 600 m 3 . Rūpnīcas ražošanas process tiek organizēts tā, ka BIOBED reaktorā 

ieplūstošajā notekūdenī piesārņojums nepārsniedz kvalitatīvos rādītājus: suspendētās vielas – 

2000 mg/l; BSP – 2000 mg/l; ĶSP – 3000 mg/l; N – 160 mg/l; P – 36 mg/l; pH – 6,5 – 7,5; t – 

35 0 C. Attīrīšanas iekārtu piesārņojuma slodzi skatīt 14.1.tabulā: 

Piesārņojošās vielas notekūdeņos 14.1.tabula 

Izplūdes 

vietas 

identifikā 

cijas 

numurs (1) 

Piesārņojošā viela, 

parametrs 

kods (3 

Koncentrācija, 

ko 

nedrīkst 

pārsniegt 

(mg/l) (2) 

Pirms attīrīšanas 

mg/l 

24 stundās 

(vidēji) 

tonnas 

gadā 

(vidēji) 

Īss lietotās 

attīrīšanas apraksts 

un tās efektivitāte 

(%) 

Pēc attīrīšanas 

mg/l 

24 stundās 

(vidēji) 

tonnas 

gadā 

(vidēji) 

K 1 Suspendētās vielas 500 890 272,8 Anaerobās 500 153,3 

Cēsu 

attīrīšanas iekārtas. 

BSP 5 500 4200 1287,7 500 153,3 

pilsētas 

NAI darbības 

komunālo 

pamatā ir 

ĶSP 750 4200 1287,7 750 230 

notekūde 

organisko vielu 

ņu N kop 40 76 23,3 noārdīšana ar 40 12,3 

kanalizāci 

aktīvo dūņu 

jā. P kop 8 51 15,6 palīdzību. 8 2,45 

Neapstrādāto notekūdeņu caurulē, kas ieplūst BIOBED reaktorā ir uzstādīts plūsmas mērītājs 

un krāns analīžu ņemšanai. No bufertvertnēm notekūdeņi plūst uz nostādināšanas rezervuāru 

T–200, kurā tiek normalizēts pH līmenis. Notekūdeņu pH līmeņa normalizēšanai tiek 

izmantota kaustiskā soda. Tālāk normalizētie notekūdeņi tiek padoti uz četriem reaktoriem T– 

300 (tilpums 4 x 50 m 3 ), kuros norisinās anaerobie procesi. Ja procesā radīsies daudz aktīvo 

dūņu, tad tās tiks uzglabātas rezervuārā T-400. Apstrādātie anaerobie notekūdeņi tiek izlaisti 

caur vēdināšanas tvertni T-500. Vēdināšanas (notekūdeņu pakļaušana gaisa iedarbībai) 

pēcattīrīšanas vienība paredzēta, lai veiktu sulfīdu oksidāciju. 

BIOBED iekārtā attīrītie notekūdeņi pirms nonākšanas pilsētas kanalizācijas tīklā tiek šķaidīti 

ar filtru skalojamo ūdeni 72 m 3 /dnn no ūdens atdzelžošanas un mīkstināšanas iekārtām, kas 

samazina piesārņojumu attīrītajos notekūdeņos pirms izplūdes pilsētas kanalizācijas tīklā. 

Pirms pieslēguma pilsētas kanalizācijas tīklam ir izveidota analīžu paraugu ņemšanas aka 

Uponor Veto Ø315 mm ar padziļinājumu 0,2 m. Saskaņā ar noslēgto līgumu notekūdeņi tiek 

novadīti pilsētas kanalizācijā nepārsniedzot šādas piesārņojošo vielu maksimāli iespējamās 

koncentrācijas: Suspendētās vielas – 500 mg/l; BSP 5 – 500 mg/l; ĶSP – 750 mg/l; N kop – 40 

mg/l; P kop. – 8 mg/l; pH – 6,5 – 8,5. Notekūdeņu izplūdes raksturojumu skatīt 14.3.tabulā: 

19

Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu 

14.3.tabula 

Izplūdes vietas 

numurs un 

adrese (1) 

Eduarda 

Veidenbauma 

iela 

Izplūdes 

vietas 

identifikācijas 

numurs (2) 

K 1 

Izplūdes 

vietas 


k 

Z 

platu 

ms 

di āt 

A 

garums 

Citas ūdens Notekūdeņu daudzums 

attīrīšanas iekārtas (uz ārējām notekūdeņu 

operatora attīrīšanas iekārtām 

nosaukums, saskaņā ar līgumu) 

pieslēgšanās 

kontrolakas numurs m 3 /d m3/ gadā 

Cēsu pilsētas SIA 

„Vinda” 

Izplūdes 

ilgums (3) 

(stundas dienā 

vai dienas 

gadā) 

830 302950 24 

Apstrādes procesā izdalījusies biogāze tiek sadedzināta uzņēmuma katlumājā. Katlumājas 

avārijas gadījumā, biogāze tiks sadedzināta avārijas lāpā. 

Reaktors un nostādināšanas rezervuārs var strādāt maksimālā biogāzes pārspiediena (0,1 

bar) gadījumā, sakarā ar šo slēgto konstrukciju nav iespējama potenciālas nepatīkamas smakas 

(biogāzes, H 2 S) izplatīšanās apkārtējā vidē. 

Iznīcināmās produkcijas izliešana 

Uzņēmums veicot noliktavas pārbūvi ir izveidojusi speciālu vietu produkcijas 

iznīcināšanai. Ir uzstādīta izlietne, kurā tiek izlieta produkcija (alus, alkoholiskie kokteiļi, 

raudzētie dzērieni ar maksimālo spirta stiprumu 8% un bezalkoholiskie dzērieni) papildus 

šķaidot to ar ūdeni. Izlietās produkcijas daudzums mēnesī – 20 m 3 , gadā 240 m 3 , izlietās 

produkcijas daudzums tiek uzskaitīts caur skaitītāju. Izlietā produkcija (atšķaidītā veidā) tiek 

novadīta uzņēmuma ražošanas notekūdeņu kanalizācijā pirms priekšattīrīšanas ietaisēm, 

iespējamā papildus slodze uz priekšattīrīšanas ietaisēm ir nebūtiska. 

Lietus ūdeņu novadīšana 

Lietus ūdeņi no automašīnu stāvlaukuma tika savākti lietus ūdens kanalizācijas tīklā un 

novadīti uz lietus ūdens attīrīšanas iekārtām GSOL – 5/20. 2008.gadā iekārta GSOL-5/20 tika 

nomainīta ar analogu iekārtu EKO-VIP ar jaudu 20 l/sek. EKO-VIP attīrīšanas iekārta 

paredzēta, lai atdalītu lietus ūdenī iespējami esošos naftas produktus un to emulsijas. Lietus 

ūdeņu attīrīšanai tiek izmantots koaliscences princips, kas tiek realizēts šūnveida struktūras 

materiālā – poliuretānā. Poliuretāna šūnas nodrošina naftas produktu pilienu pārvietošanu no 

šūnas uz šūnu, kā rezultātā tās uzpeld attīrīšanas tilpnes virspusē, izveidojot naftas produktu 

slāni. Naftas produktu slānis tiek atsūknēts un izvests, piesaistot specializētos apkalpojošos 

uzņēmumus. Lietus ūdens testēšana tiek veikta vienu reizi gadā. Pēc attīrīšanas lietus ūdens 

tiek novadīts pilsētas lietus ūdens kanalizācijas tīklā. Lietus notekūdeņu kolektora izvads ir 

perspektīvē veidojamajā Cēsu pilsētas rekreācijas teritorijā: Avotu ielejas parks. Avotu parka 

teritorijā jau izveidota dīķu kaskāde ar ūdens caurplūdi uz Siļķupīti, kas ir Gaujas kreisā krasta 

pieteka (attālums līdz Gaujai apm 3km). 

10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana 

Uzņēmumā radītie atkritumi: 

• nešķirotie sadzīves atkritumi līdz 60 tonnām gadā (izved SIA “Ziemeļvidzemes 

atkritumu apsaimniekošanas organizācija”; 

• pudeļu stikls līdz 700 tonnām gadā (izved SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu 

apsaimniekošanas organizācija”; 

• kartons, plēves, PET līdz 100 tonnām gadā (izved SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu 

apsaimniekošanas organizācija”; Puriņa i.u.); 

• melnie metāllūzņi līdz 1 tonnai gadā (izved SIA „Stigers”); 

20

• krāsainie metāllūžņi (sapresētas bojātās alumīnija skārdenes) līdz 3 tonnām gadā 

(izved „ MGS” SIA ); 

• bīstamie atkritumi (laboratorijas reaģenti, atstrādātās eļlas, luminiscējošās lampas) 

līdz 0,15 tonnām gadā (izved SIA „Filter”; A/S „BAO”) 

Par izlietoto iepakojuma savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu un reģenerāciju 

(pārstrādi) ir noslēgts līgums ar SIA „Zaļo jostu”, līguma kopijas skatīt pielikumā Nr. 6 

Ražošanas atlikumi: 

• drabiņas, iesala pulējumi līdz 6500 tonnām gadā (izved „Lauksaimniecības firma 

Cēsis” SIA; zs „Mazdzērvītes”, izmanto lopbarībai); 

• atstrādātie raugi līdz 300 tonnām gadā (izved Igaunijas republikas uzņēmums A/S 

„Revala”, izmanto lopbarībai); 

• atstrādātais kizelgurs līdz 45 tonnām gadā (izved „Lauksaimniecības firma Cēsis” 

SIA, izmanto zemes mēslošanai) 

Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem 

17.1.tabula 

Ienākošā atkritumu plūsma (t/a) 

Izejošā atkritumu plūsma (t/a) 

Atkritumu 

klase (1) 

Atkritumu 

nosau 

kums (2) 

Pagaidu 

Atkrit glabā 

umu 

bīsta- šanā 

mība (3) (tonnas 

gadā) 

saražots saņemts pārstrādāts apglabāts 

no citiem 

uzņēmumie 

kopā 

ton- m 

R- 

daudzums 

5) dzums 

nas (uzņēmēj 

kods ( daugadā 

sabied- 

galvenais 

avots (4) 

rībām) 

D- 

kods ( 

6) 

nodots 

citiem uzņēmumie 

m 

(uzņēmēj 

sabiedrībām) 

kopā 

200301 Nešķirotie 

sadzīves 

atkritumi 

- - sadzīve 60 60 60 

200102 Pudeļu stikls - - pildīš. 

iec. 

700 700 700 

200101 Kartons, 

plēves, PET 

160117 Melnie 

metāllūžņi 

- - noliktav 100 100 100 

- - uzņēm 1 1 1 

160118 Krāsainie 


- - pildīš. 

iec. 

3 3 3 

200113 Šķīdinātāji bīst - laborat. 0,05 0,05 0,05 

200121 luminisc. 

lampas 

bīst uzņēm 0,01 0,01 0,01 

130206 Atstrādātās 

eļļas 

bīst 

energoie 

cirknis 

0,09 0,09 0,09 

21

Par nešķiroto atkritumu, plēvju, kartona, PET un pudeļu stikla savākšanu ir noslēgts līgums 

Nr. 201-2-150 ar SIA „ZAAO”. Pārējo atkritumu savākšana notiek slēdzot vienreizējas 

vienošanās ar atkritumu savācēju uzņēmumiem (SIA „Stigers”; „ MGS” SIA; AS „BAO” SIA 

„Filter”). 

Kā redzams 17.2. tabulā, izvedamo atkritumu izvešana notiek ar citu (savācošo) uzņēmumu 

autotransportu, 17.3. tabula netiek aizpildīta, jo atkritumu apglabāšanu uzņēmums neveic. 

Ziņas par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu. Atbilstoši 17.2.tabulai. 

Atkritumu savākšana un pārvadāšana 

17.2.tabula 

Atkritumu 

klase (1) 

Atkritumu 

nosaukums 

(2) 

Savākšan 

Atkritumu 

bīstamība (3) as 

veids (4) 

Pārvadāto 

atkritumu 

daudzums 

(tonnas/gadā) 

Pārvadāšanas 

veids (5) 

Komersants, kas 

veic atkritumu 

pārvadājumus (vai 

atkritumu radītājs) 

Komersants, 

kas saņem 

atkritumus 

200301 Nešķirotie 

sadzīves 

atkritumi 

Nav 

bīstami 

kontein 

eri 

60 autotransp. SIA „ZAAO” SIA„ZAAO” 

200102 Pudeļu stikls Nav 

bīstami 

kontein 

eri 


200101 Kartons, 

plēves, PET 

Nav 

bīstami 

kontein 

eri 


160117 Melnie 

metāllūžni 

Nav 

bīstami 

lūžņu 

laukum 

s 

1 autotransp. SIA „Stigers” SIA „Stigers” 

160118 Krāsainie 


Nav 

bīstami 

Sapresē 

tas 

ķīpas 

3 autotransp. „ MGS” SIA „ MGS” SIA 

200113 Šķīdinātāji bīstami Stikla 

tarā 

0,05 autotransp. AS „BAO” 

SIA „Filter” 

AS „BAO” 

SIA „Filter” 

200121 Luminscēj. 

lampas 

130206 Atstrādātās 

eļļas 

Bīstami Kartona 

kastē 

bīstami Plastma 

sas 

kannās 

0,01 autotransp. AS „BAO” AS „BAO” 

0,09 autotransp. AS „BAO” AS „BAO” 

10.8. trokšņa emisija 

Trokšņa līmeņa mērījumi vidē nav veikti. Ārpus ražošanas ēkām nekādas trokšņu radošas 

iekārtas nav izvietotas. Kompresoru iekārtas, kuras rada troksni ir izvietotas telpās. 

Uzņēmuma darbības rezultātā nerodas būtisks troksnis, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apkārt 

dzīvojošos iedzīvotājus. 

Ārpustelpu stacionārie trokšņu avoti uzņēmuma teritorijā neeksistē. Pastāv troksnis no 

transportlīdzekļiem, kuri pieved un izved produkciju. Šie trokšņa avoti nerada būtisku ietekmi 

uz apkārtējiem iedzīvotājiem, jo dzīvojamās ēkas tiešā teritorijas tuvumā nav. 

Sūdzības par trokšņu traucējumiem nav saņemtas. 

22

10.9. augsnes aizsardzība 

Uzņēmuma darbības rezultātā augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojums nav novērots. 

Visi atkritumi, kas var radīt bīstamību videi tiek uzglabāti atbilstoši prasībām – nosegtos 

konteineros, slēgtos traukos. 

Aizsargjosla ap ūdens ņemšanas vietām (urbumiem) ir norobežotas un tiek uzturētas tīras, aku 

atveres ir noslēgtas. 

Augsnes, grunts, zemes dzīļu un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte nav veikta. 

10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām 

A/S „Cēsu alus” ražotnes darbībai nav saistošas MK not Nr. 532 „Noteikumi par 

rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” prasības. 

Uzņēmumā ir izstrādātas avārijas situācijas apziņošanas shēma un iespējamo avārijas 

situācijas novēršanas un likvidēšanas plānu (civilās aizsardzības plāna ietvaros). Skatīt 

pielikumu Nr. 14 

Uzņēmumā ir izstrādātas darba drošības instrukcijas darbam ar iekārtām, darbinieki ir 

instruēti ar šīm instrukcijām, kā arī instruēti par rīcību avārijas un ugunsgrēka gadījumos. 

Bīstamās iekārtas (ķīmisko vielu rezervuāri, spiedieniekārtu kompleksi (tvaika katli, 

raudzēšanas tvertnes, gaisa resīveri)) ir reģistrētas VDI un tām tiek veiktas regulāras 

pārbaudes akreditētajās ekspertu organizācijās. 

Uzņēmumā uzstādīta: 

• dabas gāzes noplūdes signalizācija avārijas gadījumā tiek atslēgta katlumāja; 

• pie katlu mājas atslēguma, biogāze tiek sadedzināta avārijas lāpā; 

• amonjaka noplūdes signalizācija saldēšanas iekārtas avārijas gadījumā atslēdz iekārtas; 

• sālsskābes rezervuārs ir aprīkots ar otrās pakāpes aizsardzības līmeni; 

• uzņēmuma telpās ir uzstādīta ugunsgrēka signalizācija. Ugunsgrēka gadījumā trauksmes 

signāls tiek padots uz pulti, kura novietota apsardzes telpā. Uz pults parādās 

informācija par avārijas sektoru; 

• rūpnīcas teritorijā izveidots ugunsdzēsības krāns, kurš savienots ar 100 m 3 ūdens 

uzkrāšanas tvertni, kura paralēli savienota ar pilsētas ūdensvadu un artēziskām akām; 

• visi cehi un iecirkņi nodrošināti ar ugunsdzēsības krāniem un pārnēsājamiem 

ugunsdzēsības aparātiem. 

Pasākumi ārkārtējās situācijas gadījumā pie ķīmisko vielu noplūdēm: 

• amonjaka noplūde 

Amonjaks tiek izmantots aukstuma ražošanai, nodrošinot ražošanas tehnoloģisko procesu. 

Pie neparedzētām amonjaka noplūdēm, kompresora telpā var veidoties sprādzienbīstamība 

(15-28% koncentrācijā ar gaisu), kas reāli, pie ikdienas uzraudzības veikšanas, maz iepējama. 

Kompresora telpā notiek nepārtraukta ventilēšana. Ja konstatētas amonjaka noplūdes, 

automātiski tiek atslēgta kompresoru darbība. 

Neparedzētas noplūdes gadījumā: 

- lietot IAL ( aizsargapģērbs no skābju izturīga materiāla, filtrējoša gāzmaska, 

gumijas cimdi un zābaki); 

- avārijas gadījumā pārtraukt kompresoru darbību; 

- nodrošināt ventilēšanu; 

- norobežot noplūdes vietu; 

- aizvērt armatūru; 

- nepieļaut NH 3 nokļūšanu pilsētas kanalizācijā, šķaidīt ar ūdeni; 

23

- ja veidojas gāzes mākonis (teritorijā), nodrošināt, lai gāzes mākoņa tuvumā nenokļūst 

cilvēki, neveikt cilvēku evakuāciju uz laukumiem, kas atrodas vēja virzienā, brīdināt 

apkārtējos iedzīvotājus saskaņā ar Civilās aizsardzības apziņošanas shēmu; 

- amonjaka tvaikus (noplūdes vietas) laistīt ar ūdens strūklu, izsmidzinātu ūdeni. 

• sālsskābes noplūde 

Sālsskābe tiek lietota ūdens sagatavošanai. Tā tiek uzglabāta 20 m 3 rezervuārā pie energo 

ēkas un 4 x 350 litru tvertnēs, kuras atrodas ūdens sagatavošanas telpā. Sālsskābei reaģējot ar 

metāliem izdalās ūdeņradis, var veidoties sprādzienbīstams maisījums. Sālsskābe saēd ādu un 

gļotādu, tās tvaiki izraisa elpošanas ceļu kairinājumu, toksiska viela. Sālsskābes rezervuāram 

ir izveidots otrās pakāpes norobežojums – aizsargsistēma, atbilstoši 2001.28.08. izdotajiem 

MK noteikumiem Nr. 384 „Bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības 

kārtība”. 


- lietot IAL ( aizsargapģērbs no skābju izturīga materiāla, filtrējoša gāzmaska, gumijas 

cimdi un zābaki); 

- norobežot avārijas vietu; 

- telpā nodrošināt ventilēšanu; 

- likvidēt noplūdes vietu, ja tas nav iespējams, pārsūknēt sālsskābi citā tvertnē; 

- ja veidojas gāzes mākonis (teritorijā), nodrošināt, lai gāzes mākoņa tuvumā nenokļūst 

cilvēki, neveikt cilvēku evakuāciju uz laukumiem, kas atrodas vēja virzienā, brīdināt 

apkārtējos iedzīvotājus saskaņā ar Civilās aizsardzības apziņošanas shēmu; 

- nepieļaut nokļūšanu pilsētas kanalizācijā; 

- nelielos daudzumos izlijušās sālsskābes savākšanai izmantot ķimikāliju absorbentu; 

- lielos daudzumos noplūdušo sālsskābi neitralizēt ar nātrija sārmu (NaOH), pieslēdzot 

cauruli uzpildes armatūrai esošajam NaOH rezervuāram. 

- kanalizācijā skābes atliekas var izliet tikai atšķaidītas līdz pH 5,5 – 8,5, šķaidot ar 

ūdeni. 

• Nātrija sārma (45%) noplūde 

Nātrija sārms tiek uzglabāts 20 m 3 rezervuārā, rezervuārs atrodas atsevišķā telpā, 

rezervuāru izveidots 2 pakāpes aizsardzības līmenis. Nav degošs. Sprādziena un 

ugunsgrēka bīstamība rodas, izdaloties ūdeņradim reakcijā ar vieglajiem metāliem. 

Ūdeņradis ar gaisu veido sprāgstošu maisījumu. Nātrija sārmam ir spēcīga kairinoša 

iedarbība uz ādu, gļotādām, acīm. Kodīgs, izraisa smagus ķīmiskus apdegumus. Toksiska 

iedarbība uz zivīm un planktonu, kaitīgums saistīts ar pH maiņu 


- lietot IAL (ķīmiski izturīgs aizsargapģērbs, acu, sejas aizsargs, gumijas cimdi un 

zābaki); 


- likvidēt noplūdes vietu; 


- nelielos daudzumos izlijušā sārma savākšanai izmantot ķimikāliju absorbentu; 

- sārmu neitralizēt ar atšķaidītu sērskābi. 

• avārija ķīmisko produktu sagatavošanas telpā (ķīmijas telpā) 

Ķīmijas telpā esošās vielas hipohlorīdi (Divosan Hypochlorite , Oxofoam) reaģējot ar 

skābēm veido toksisku vielu hlorgāzi, kura ir smacējoša viela, tās efektivitāte izpaužas 10- 

20 minūtes. Var izraisīt plaušu tūsku, gļotādas un ādas iekaisumus. Gāze ir smagāka par 

gaisu. 

Neparedzētas reakcijas gadījumā: 

- lietot gāzmasku, ja gāzmasku nav, tās, elpošanas orgānu aizsardzībai no gāzes 

ietekmes īslaicīgi var aizvietot aizvietot ūdenī saslapināta vilnas vai kokvilnas drāna, 

caur kuru elpo, aizklājot muti un degunu; 

- telpas ventilēt; 

- izlijušās ķimikālijas škaidīt ar lielu daudzuma ūdeni. 

24

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai 

11.1. darbība un vadība 

C sadaļa 

Atļaujas nosacījumi 

1. Atļauja izdota akciju sabiedrībai „Cēsu alus” šādu darbību veikšanai: 

1.1.sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir no 5 līdz 50 megavatiem. Kurināmais: 

dabas gāze un biogāze; 

1.2.alus ražošana un iepildīšana – 55 milj.litri/gadā; 

1.3.bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana – 9,1 milj.litri/gadā; 

1.4.alkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana: alkoholiskie kokteiļi – 8,3 milj litri/gadā; 

sidrs – 3,2 milj.litri/gadā; 

1.5.ražošanas un sadzīves notekūdeņu attīrīšanai lokālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās 

ar izplūdi Cēsu pilsētas komunālo notekūdeņu kolektorā; 

1.6.lietus ūdeņu attīrīšanai lokālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ar izplūdi Cēsu 

pilsētas lietus ūdeņu kolektorā; 

1.7.ūdens ieguvei no ūdensapgādes urbumiem. 

2. Tehnoloģiskās iekārtas jāekspluatē atbilstoši normatīvo aktu prasībām, aprakstu atļaujas B 

sadaļā, kā arī saskaņā ar atļaujas nosacījumiem. 

3. Ja tiek veiktas izmaiņas piesārņojošā darbībā, vismaz 90 dienas pirms izmaiņu veikšanas 

informēt Valmieras RVP, lai izvērtētu, vai ir jāizsniedz jauna atļauja vai jāpārskata izdotās 

atļaujas nosacījumi. 

4. Atļaujas nosacījumi var tikt mainīti: 

‣ mainoties ekoloģiskajai situācijai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieguļošajā 

teritorijā; 

‣ mainoties normatīvo aktu nosacījumiem. 

11.2. darba stundas 

Ūdensapgādes urbumi un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas - 24 stundas diennaktī, bez 

ierobežojumiem. 

12. Resursu izmantošana 

12.1. ūdens 

1. Atļautais pazemes ūdens ieguves daudzums no katra ūdensapgādes urbuma noteikts 

12.1.tabulā: 

Atļautais pazemes ūdens ieguves daudzums 

12.1.tabula 

Ūdens ieguves avots (ūdens objekts vai urbums) 

Ūdens daudzums 

Ūdens ieguves avota 

identifi- kācijas numurs (*) 

nosaukums 

un atrašanās 

vieta 

(adrese) 


koordinātas 

Z platums 

A 

garums 

ūdens 

saimnieciskā 

iecirkņa kods 

teritorijas 

kods 

kubikm 

etri 

dienā 

kubikmetri 

gadā 

VĢD DB 7807 

Urbums Nr. 2 

P500794 

Gaujas/Amatas hor 

/87/ 

Aldaru 

laukums 1, 

Cēsis 

57°19´ 

01" 

25°18´ 

14" 

52336000 

Siļķupīte 

420100 432 157680 

25

VĢD DB 7808 

Urbums Nr. 1 

P500795 

Gaujas/Amatas hor 

/87/ 

57°19´ 

02" 

25°18´ 

10" 

52336000 

Siļķupīte 

420100 518 189216 

VĢD DB 25586 

Urbums Nr.3 

P500878 Burtnieku 

hor /88/ 

57°19´ 

01.3" 

25°18´ 

18.3" 

52336000 

Siļķupīte 

420100 691 252288 

2. Nodrošināt ūdensapgādes urbumu atveru aprīkojuma hermētiskumu. 

3. Ievērot Aizsargjoslu likumā atrunātos aprobežojumus un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas 

vietām, it īpaši 10 m stingrā režīma aizsargjoslu ap urbumiem, kurā aizliegta jebkāda veida 

saimnieciskā darbība. Stingrā režīma aizsargjoslai jābūt iežogotai. 

4. Ūdens uzskaitei katrā ūdensapgādes urbuma paviljonā jābūt uzstādītam ūdens skaitītājam, 

kuram jābūt metroloģiski pārbaudītam. Ūdens skaitītāja pārbaudi veikt atbilstoši MK 

(28.06.2005.) noteikumos Nr.452 noteiktajai kārtībai. 

5. No urbumiem iegūtā ūdens uzskaites datus ierakstīt atsevišķos pazemes ūdens 

instrumentālās uzskaites žurnālos vismaz 1 reizi mēnesī (mēneša pēdējā dienā). Katra 

ieraksta pareizību un atbilstību ar parakstu apliecināt atbildīgajai amatpersonai. Žurnālam 

jāatrodas ūdens sagatavošanas ēkā. 

6. Ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālam jāatbilst MK noteikumu Ministru 

kabineta (23.12.2003.) noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” 

3.pielikumā noteiktajai formai. 

7. Reizi ceturksnī ekspluatācijas urbumos veikt ūdens līmeņu mērījumus, mērot statisko un 

dinamisko ūdens līmeni. Dinamiskā līmeņa mērījumu veikt dziļsūkņa darbošanās laikā, 

statiskā līmeņa mērījumu veikt sūkņa maiņas laikā vai ilgstoša urbuma darba pārtraukumā 

(2-3 dienas). Mērījumu rezultātus ierakstīt ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālā. 

8. Pazemes ūdeņu ķīmiskā analīze jāveic DB 7808 un 25586. vienu reizi gadā atbilstoši 

Pazemes ūdeņu atradnes pasē norādītajiem parametriem. Testēšanas paraugus atļauts ņemt 

un tos testēt tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akreditētai laboratorijai ar 

akreditētām metodēm. 

9. Monitoringa rezultāti reizi gadā jāiesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas 

aģentūrā. 

10. Pielietot sūkņus, kura ražība nepārsniedz urbumu pasēs norādītos ūdens ieguves debitus 

(DB Nr.7807 – 5 l/sek vai 18 m 3 /st; Nr.25586 – 8 l/sek vai 28,8 m 3 /st un Nr.7808 – 6 l/sek 

vai 21,6 m 3 /st). 

11. Visus datus, kas saistīti ar urbuma konstrukcijas, dziļuma un ražības izmaiņām, sūkņa 

nomaiņu, tā iegremdēšanas dziļuma vai citu parametru izmaiņām, ierakstīt ūdens ieguves 

instrumentālās uzskaites žurnālā. 

12. Sūkņu pases un ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālu uzrādīt vides inspektoriem 

pārbaudes laikā. 

13. Līdz 2009.gada 31.martam iesniegt Cēsu pilsētas domē LKS-92 koordinātu sistēmā digitāli 

uzmērītu urbuma Nr.3 atrašanās vietas plānu, aizsargjoslu aprēķinu un ūdensgūtnes pasi 

(urbumu aizsargjoslu iekļaušanai Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā 2005.-2017). 

12.2.Enerģija 

1. Ievērot iekārtu tehnoloģiskos procesus, lai taupītu elektroenerģiju un siltumenerģiju. 

2. Izmantot zema enerģijas patēriņa apgaismes ķermeņus. 

26

12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli 

1. Ražošanā izmantojamo izejvielu veidi un apjomi saskaņā ar informāciju šīs atļaujas B 

sadaļā 9.1.tabulā „Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto 

ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami” 

un 9.2.tabulā „Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā 

izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos”. 

2. Nodrošināt personas, kuras veic darbības ar izejmateriāliem un palīgmateriāliem 

(ķīmiskajiem produktiem) ar nepieciešamo informāciju par ķīmisko vielu fizikālajām un 

ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. 

3. Darbību veicēja rīcībā ir jābūt informācijai (drošības datu lapām) par attiecīgo ķīmisko 

vielu (bīstamās ķīmiskās vielas - 9.2.tabula) fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, 

bīstamību, iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. 

4. Ķīmiskos produktus uzglabāt drošā (hermētiski noslēdzamā), atbilstoši marķētā 

iepakojumā noliktavā. 

5. Reizi gadā veikt ķīmisko vielu inventarizāciju un nodrošināt informāciju (uzskaites 

žurnālos) par izmantoto daudzumu, klasifikāciju un marķējumu. 

13. Gaisa aizsardzība 

13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti 

1. Atļauta piesārņojošo vielu emisija gaisā no 6 avotiem (A1-A6) atbilstoši informācijai šīs 

atļaujas B sadaļas 13.1.tabulai „Emisijas avotu fizikālais raksturojums” un 13.2.tabulai 

„No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas”. 

2. Emisijas limiti atļauti saskaņā ar 13.4.tabulu „Piesārņojošo vielu emisiju limita projekts”: 

Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts 

13.4.tabula 

Emisijas avots 

Piesārņojošā viela 

Nr. 

p.k. 

nosaukums 


k di āt 

Z platums A garums 

nosaukums kods g/s mg/m 3 

ou 

E 

/m3 (2) 

t/a 

O 2 % 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (1) 

1. 

A1, dūmenis 

tvaika katlam 

LOOS U– 

HD3200 

2. A2, dūmenis 

tvaika katlam 

VAPOR TTK – 

175 

3. 

4. 

57 º 19 ' 05 " 25 º 18 ' " 

16 






57 º 19 ' 05 " 25 º 18 ' 16 " slāpekļa dioksīds 


A3, deglis 

biogāzes lāpai 57 º 19 ' 04 " 25 º 18 ' 15 " oglekļa oksīds 



A4, Elpošanas 

vārsts 

sālsskābes 

rezervuāram 

020029 

020038 

020032 

020028 

020029 

020038 

020028 

020029 

020038 

020032 

0,086 

0,087 

0,025 

70 

0,149 

0,178 

208 

1. Atļauta emisija no neorganizētiem emisiju avotiem veicot metināšanas darbus. 

2. Ieviest žurnālu metināšanas darbu veikšanai, kurā ierakstīt patērēto elektrodu vai 

stieples daudzumu. 

3. Emisiju apjomu noteiktt saskaņā ar emisijas limitu projektā norādīto algoritmu. 

27 

94 

95 

27,2 

72 

86 

- 

8,9·10 4 

6,18·10 4 - 

6,92·10 4 - 

0,532 

0,543 

0,156 

432 

1,702 

2,032 

2386 

3 

3 

2.825·10 4 

2,197·10 4 

1,961·10 4 3 

57 º 19 ' 04 " 25 º 18 ' 16 " Hlorūdeņradis 020027 28,95 - 0,390 

13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti 

-

13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība 

1. Atļauta piesārņojošo vielu emisija gaisā bez attīrīšanas iekārtām. 

2. Ievērot “Piesārņojošo vielu emisijas limitu projektā” sniegto ražošanas procesu tehnoloģiju. 

13.4. smakas 

1. Ievērot ražošanas procesu tehnoloģiju, lai neradītu vidi un cilvēkus negatīvi ietekmējošas 

smakas no ražotnes. 

2. Nodrošināt smaku mērķlielumu ievērošanu: 10 ou E /m 3 nedrīkst pārsniegt vairāk par 

septiņām diennaktīm gadā. 

3. Saņemot sūdzības par traucējošām smakām, veikt akreditētā laboratorijā normatīvajos 

aktos noteiktā kārtībā smaku koncentrāciju mērījumus. 

13.5. Emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes) 

1. Ievērot sadedzināšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumus, nepieļaut tehnoloģisko procesu 

pārkāpumus. 

2. Nav atļautas zalvjveida izmetes. 

3. Dūmkanālos (emisijas avoti A1 un A2) jābūt ierīkotai speciālai vietai emisijas mērīšanai 

atbilstoši LVS ISO 9096:2006 vai LVS ISO 10780. 

4. Reizi gadā veikt avotu A1 – A2 piesārņojošo vielu emisijas gaisā testēšanu akreditētai 

laboratorijai ar akreditētām metodēm. 

5. Emisiju kontroli gaisā visiem stacionāriem avotiem aprēķinu ceļā veikt reizi ceturksnī 

atbilstoši metodikai piesārņojošo vielu emisijas projektā. 

6. Emisiju paraugu testēšanu veikt 13.4.punkta 3.apakšpunktā noteiktajos gadījumos 

attiecīgajā jomā akreditētai testēšanas laboratorijai ar akreditētām metodēm, kas nodrošina 

nepieciešamo tehnoloģiskā procesa parametru, apstākļu un koncentrāciju noteikšanu. 

13.6.to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem 

Nav atļauta emisija vidē no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem. 

13.7.gaisa monitorings 

Nosacījumi netiek izvirzīti. 

13.8.mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 

1. Sadedzināšanas un tehnoloģisko iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamo 

mēraparatūru (piem. termometrus, spiediena mērītājus) ekspluatēt atbilstoši noteiktajiem 

tehnoloģiskajiem procesiem. 

13.9.Ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

1. Katru gadu līdz nākamā gada 31.janvārim ikgadējo valsts statistikas pārskatu „Nr.2 – 

Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību” par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegt Latvijas 

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā. 

14. Notekūdeņi 

14.1. izplūdes, emisijas limiti 

1. Bez ražošanas un sadzīves notekūdeņu novadīšanas vidē. 

2. Aizliegta ražošanas procesā radušos organiskas izcelsmes atkritumu (iesala pārpalikuma, 

olbaltumvielu nogulšņu un kizelgura) novadīšanu lietus ūdens kanalizācijā, kā arī Cēsu 

pilsētas komunālo ūdeņu kanalizācijā. 

3. Par daļēji attīrīto ražošanas un sadzīves notekūdeņu novadīšanu Cēsu pilsētas komunālo 

notekūdeņu kolektorā jābūt noslēgtam līgumam atbilstoši Ministru Kabineta (22.01.2002.) 

noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 43.punkta 

28

nosacījumiem. 

4. Lietus notekūdeņus no stāvlaukuma attīrīt lokālajās lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtās, atdalot 

naftas produktus un suspendētās vielas. 

14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība 

1. Nodrošināt lokālo ražošanas un sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību optimālā 

režīmā, ievērojot tehnoloģisko procesu. 

2. Regulāri, saskaņā ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu instrukciju, veikt mehānisko 

piemaisījumu un bufertvertnēs nostādinātā kizilgura izņemšanu. 

3. Nav pieļaujama organiskās izcelsmes atkritumu 

14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

1. Ražošanas un sadzīves notekūdeņu uzskaites datus ierakstīt notekūdeņu netiešās uzskaites 

žurnālā ne retāk kā 1 x mēnesī (mēneša pēdējā dienā). Ierakstu pareizību atbildīgajai 

amatpersonai apstiprināt ar parakstu. 

2. Ražošanas un sadzīves notekūdeņu testēšanas paraugus ņemt akā tieši paraugu 

noņemšanas akā pēc NAI. 

3. Notekūdeņu testēšanas paraugus atļauts ņemt un tos testēt tikai normatīvajos aktos noteiktā 

kārtībā akreditētai laboratorijai ar akreditētām metodēm. 

4. Notekūdeņu testēšanu veikt atbilstoši noslēgtajam līgumam ar notekūdeņu 

saņēmējorganizāciju. 

5. Lietus notekūdeņu kvalitātes testēšanu veikt vismaz vienu reizi gadā (rudens mēnešos). 

14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē 

1. Nosacījumi netiek izvirzīti. 

14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 

1. Notekūdens uzskaitei jābūt uzstādītiem metroloģiski pārbaudītiem ūdens skaitītājiem 

(skaitītājam jābūt arī pārplūdes zarā). 

2. Notekūdens skaitītāju pārbaudes veikt atbilstoši MK (28.06.2005.) noteikumos Nr.452 

noteiktajai kārtībai. 

14.6. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

1. Katru gadu līdz nākamā gada 31.janvārim ikgadējo valsts statistikas pārskatu “Nr.2 – 

ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu” par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegt 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā. 

2. Par avārijām kanalizācijas tīklos, NAI un avārijas izplūdēm nekavējoties ziņot Valmieras 

reģionālajā vides pārvaldē (tel.64207265; 26566597). Datumu, cēloni, izplūdušo 

notekūdeņu daudzumu reģistrēt NAI ekspluatācijas žurnālā. 

15. Troksnis 

15.1.trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai 

1. Potenciālais trokšņa avots – kompresoru iekārtas. Lai ierobežotu trokšņu emisiju vidē 

kompresoru ēkas durvis un logus turēt aizvērtā stāvoklī. 

15.2.trokšņa emisijas limiti 

1. Ārpus uzņēmuma robežas nav atļauta šādu normatīvajos aktos noteiktā trokšņa līmeņa 

robežlielumu pārsniegšana: dienā - 60 dB (A); vakarā - 55 dB (A), naktī – 50 dB (A). 

15.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

1. Ja ir saņemtas sūdzības par traucējošu trokšņa līmeni no ražotnes, veikt trokšņa mērījumus. 

29

2. Mērījumus veikt akreditētai laboratorijai. Mērījumus veikt ar normatīvajos aktos 

noteiktām akreditētām metodēm. 

15.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

Nosacījumi netiek izvirzīti. 

16. Atkritumi 

16.1. atkritumu veidošanās 

Uzņēmumā radītie atkritumi: 

• nešķirotie sadzīves atkritumi līdz 60 tonnām gadā; 

• pudeļu stikls līdz 700 tonnām gadā; 

• kartons, plēves, PET līdz 100 tonnām gadā; 

• melnie metāllūzņi līdz 1 tonnai gadā; 

• krāsainie metāllūžņi (sapresētas bojātās alumīnija skārdenes) līdz 3 tonnām gadā; 

• bīstamie atkritumi (laboratorijas reaģenti, atstrādātās eļlas, luminiscējošās lampas) 

līdz 0,15 tonnām gadā; 

• drabiņas, iesala pulējumi līdz 6500 tonnām gadā; 

• atstrādātie raugi līdz 300 tonnām gadā; 

• atstrādātais kizelgurs līdz 45 tonnām gadā; 

• lietus notekūdeņu iekārtās uztvertie naftas produkti. 

16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi 

1. Veikt atkritumu šķirošanu atbilstoši 16.1.punktā nosauktajiem veidiem. 

2. Atkritumus līdz to nodošanai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem uzglabāt 

konteineros (tvertnēs), vai īpašos iepakojumos (bīstamos atkritumus), lai nepieļautu vides 

piesārņošanu. 

3. Bīstamos atkritumus līdz nodošanai apsaimniekošanas uzņemumiem uzglabāt marķētos, 

hermētiski noslēgtos iepakojumos noliktavā, lai ierobežotu ķīmisko vielu iedarbību 

noplūdes vai apgāšanās gadījumā. 

4. Veikt visu veidu atkritumu uzskaiti tonnās žurnālā, ik reizi tos izvedot, nodoto atkritumu 

apjoma uzskaites datus apliecināt atbildīgajai personai parakstoties. 

5. Nav pieļaujama organiskās izcelsmes atkritumu iepludināšana Cēsu pilsētas lietus un 

komunālo ūdeņu kanalizācijā bez attīrīšanas. 

16.3.uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

1. Nosacījumi netiek izvirzīti. 

16.4.ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

2. Katru gadu līdz nākamā gada 15.februārim ikgadējo valsts statistikas pārskatu “Nr.3 – 

Pārskats par atkritumiem” par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegt Latvijas Vides, 

ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā. 

16.5.atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtā sadedzināmo 

atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums 


16.6.atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamo atkritumu 

veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles 

procedūrām, prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanas 


30

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai 

1. Ievērot likumā “Par aizsargjoslām” VI nodaļas 39.pantā noteiktos aprobežojumus ap ūdens 

ņemšanas vietām (urbumiem), nepieļaut ūdensapgādes urbumu un pazemes ūdeņu 

horizonta piesārņojuma iespēju. 

2. Bīstamo ķīmisko vielu noliktavām, notekūdeņu trasēm un NAI komunikācijām nodrošināt 

hidroizolāciju, nepieļaut bīstamo ķīmisko vielu un neattīrītu notekūdeņu noplūdi, radot 

draudus virszemes, pazemes ūdeņu un grunts piesārņojumam. 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos 

1. Nosacījumi netiek izvirzīti. Iekārtas darbināt saskaņā ar to ekspluatācijas noteikumiem. 

18 1 .Nosacījumi pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi 

1. Ja tiek pilnīgi pārtraukta iekārtas vai tās daļas darbība, Valmieras reģionālajā vides pārvaldē 

iesniegt iesniegumu - ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbības pārtraukšanas. 

2. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tilpnēs esošos notekūdeņus pārsūknēt uz Cēsu pilsētas NAI 

attīrīšanai. 

3. Ražošanas iekārtas demontēt, izejvielas, iekārtas realizēt, bet atkritumus sašķirot un nodot 

apsaimniekošanai atkritumu apsaimniekošanas organizācijām. 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās 

1. Avāriju gadījumos un ārkārtas situācijās rīkoties atbilstoši izstrādātajam avārijas situāciju un 

to seku novēršanas plānam. 

2. Avāriju gadījumā nekavējoties zvanīt Valmieras reģionālajai vides pārvaldei (tel. 64207265, 

26566597). 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti 

atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama 

vides aizsardzības institūcijām saskaņā ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu 

pārneses reģistru, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra 

Regula Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra 

ieviešanu un padomes Direktīvu 91/689 EEK un 96/61/EK grozīšanu. 

1. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” (15.13.2001.) 45.panta ceturto daļu, ja 

piesārņojošās darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēka dzīvībai, veselībai vai 

videi, kā arī avārijas vai tās draudu gadījumā, operatoram nekavējoties ziņot Valmieras 

RVP par notikuma laiku, vietu, avārijas iemesliem. 

2. Pēc avārijas apjoma apzināšanas par vidē noplūdušo notekūdeņu daudzumu, iemeslu un 

atbilstošo rīcību ziņot Valmieras reģionālajai vides pārvaldei (tel. 64207265, 26566597). 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm 

1. Vides stāvokļa un atļaujas nosacījumu kontroles laikā vides valsts inspektoru nodrošināt ar 

dokumentiem (ražošanas notekūdeņu un lietus ūdens kvalitātes testēšanas pārskatiem; 

bīstamo ķīmisko vielu, ūdens, notekūdeņu un atkritumu uzskaites žurnāliem). 

2. Pārbaudes laikā nodrošināt atbildīgās amatpersonas vai pilnvarotas personas klātbūtni, kā 

arī pieejamību objektiem. 

31

PIELIKUMI 

1.PIELIKUMS 

INFORMĀCIJA PAR PIETEIKUMA UN TĀ PRECIZĒJUMU VAI 

PAPILDINĀJUMU IESNIEGŠANAS DATUMIEM 

Darbības 

Datums 

Iesnieguma 1.redakcija 07.08.2008. 

Valmieras RVP vēstule par nepieciešamajiem labojumiem. 01.09.2008. 

Iesnieguma 2.redakcija 26.11.2008. 

Valmieras RVP atzinums par iesnieguma pieņemšanu 09.12.2008. 

32

2.PIELIKUMS 

KOPSAVILKUMS 

Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, informācija par operatoru, īpašnieku: 

A/S „Cēsu alus” 

Aldaru laukums 1, Cēsis, LV-4101 

ĪsS ražošanas apraksts un iemesls, kāpēc nepieciešama atļauja 

A/S „Cēsu alus” nodarbojas ar alus, bezalkoholisko un mazalkoholisko dzērienu ražošanu. 

Pieteikuma iesniegšanas iemesls – papildinājums esošai piesārņojošās darbības atļaujai, 

saskaņā ar MK noteikumu Nr. 294 1. pielikuma punktiem: 

1.1.2. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir no 5 līdz 50 megavatiem, ja 

sadedzināšanas iekārtā izmanto gāzveida kurināmo; 

7.2.4. alus un iesala ražošana; 

7.2.5. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana; 

7.2.11. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana; 

Piesārņojošās darbības apraksts 

A/S „Cēsu alus” piesārņojošā darbība ir emisija gaisā un ūdenī. 

Uzņēmuma teritorijā atrodas katlu māja, tā darbības rezultātā gaisā tiek emitēts oglekļa oksīds, 

slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds. 

Sadzīves un ražošanas notekūdeņi pēc anaerobās notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek novadīti 

Cēsu pilsētas notekūdeņu kanalizācijā. Lietus ūdeņi tiek novadīti Cēsu pilsētas lietus 

kanalizācijā. 

Ūdens patēriņš un pasākumi ūdens lietošanas samazināšanai 

Uzņēmumā ūdens apgāde tiek nodrošināta no trim uzņēmumam piederošiem artēziskajiem 

urbumiem un no Cēsu pilsētas ūdensvada. Uzņēmumā izveidota automatizēta ūdens padeve un 

centralizēta mazgāšanas sistēma, kas ļauj ūdeņu atkārtotu izmantošanu, kā arī ražošanas 

procesā uzsildītie ūdeņi tiek izmantoti saimnieciskajām vajadzībām, tādejādi samazinot ūdens 

patēriņu. 

Galvenie izejmateriāli un to lietojums 

Izejvielas - ūdens, iesals, apiņi, cukura sīrups, spirts. 

Palīgmateriāli – stikls, plastmasa, stikls, skārds. 

Kurināmais – dabas gāze, biogāze 

Bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai 

No mazgāšanas līdzekļu koncentrātiem tiek gatavoti 0.5 – 2.5% mazgāšanas šķīdumi. 

Pārtikas uzņēmumos iekārtu un cauruļvadu mazgāšanai ir būtiska nozīme. Mazgāšanas 

efektivitāti iespaido šķīduma koncentrācija. Pārtikas uzņēmumos no mazgāšanas līdzekļiem 

atteikties nav iespējams un to patēriņš atkarīgas no ražošanas apjoma. Uzņēmumā izveidota 

centralizētā mazgāšanas sistēma, kas nodrošina mazgāšanas šķīdumu vairākkārtēju 

izmantošanu. Lai samazinātu mazgāšanas līdzekļu patēriņu, iekārtas pirms mazgāšanas izskalo 

ar ūdeni tādējādi paildzinot mazgāšanas līdzekļu kalpošanas laiku. 

33

Nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums) 

Atmosfēru piesārņojošās vielas un to emisiju rādītāji: oglekļa oksīds - 2,234 t; slāpekļa 

dioksīds – 2,575 t; oglekļa dioksīds – 2818 t; sēra dioksīds – 0,156 t; sālskābes tvaiki – 0,390 

t. 

Ūdeni piesārņojošās vielas un to emisiju rādītāji (vav tiešas emisijas vidē – lokālajās 

notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Cēsu pilsētas notekūdeņu 

kolektorā un attīrīti Cēsu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās): suspendētās vielas – 500 

mg/l; BSP 5 – 500 mg/l; ĶSP – 750 mg/l; N kop – 40 mg/l; P kop. – 8 mg/l; pH – 6,5 – 8,5; naftas 

produkti – 0,5 mg/l. 

Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana 

Darbības rezultātā galvenokārt veidojas – sausie sadzīves atkritumi, stikla, kartona un 

plastmasas (izlietotais iepakojums) atkritumi par kuru savākšanu un tālāku apstrādi ir noslēgti 

līgumi ar SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju” un SIA „Zaļo 

jostu”. 

Trokšņa emisijas līmenis 

Trokšņu līmeņa mērījumi nav veikti. Ārpus ražošanas ēkām nekādas trokšņu radošas iekārtas 

nav izvietotas. Kompresoru iekārtas, kuras rada troksni ir izvietotas telpās. Uzņēmuma 

darbības rezultātā nerodas būtisks troksnis, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apkārt dzīvojošos 

iedzīvotājus. 

Iespējamo avāriju novēršana 

Uzņēmumā ir izstrādātas avārijas situācijas apziņošanas shēma un iespējamo avārijas 

situācijas novēršanas un likvidēšanas plānu (civilās aizsardzības plāna ietvaros). Skatīt 

Uzņēmumā ir izstrādātas darba drošības instrukcijas darbam ar iekārtām, darbinieki ir 

instruēti ar šīm instrukcijām, kā arī instruēti par rīcību avārijas un ugunsgrēka gadījumos. 

Bīstamās iekārtas (ķīmisko vielu rezervuāri, spiedieniekārtu kompleksi (tvaika katli, 

raudzēšanas tvertnes, gaisa resīveri)) ir reģistrētas VDI un tām tiek veiktas regulāras 

pārbaudes akreditētajās ekspertu organizācijās. 

Uzņēmumā uzstādīta: 

• dabas gāzes noplūdes signalizācija avārijas gadījumā tiek atslēgta katlumāja; 

• pie katlu mājas atslēguma, biogāze tiek sadedzināta avārijas lāpā; 

• amonjaka noplūdes signalizācija saldēšanas iekārtas avārijas gadījumā atslēdz 

iekārtas; 

• sālsskābes rezervuārs ir aprīkots ar otrās pakāpes aizsardzibas līmeni; 

• uzņēmuma telpās ir uzstādīta ugunsgrēka signalizācija. Ugunsgrēka gadījumā 

trauksmes signāls tiek padots uz pulti, kura novietota apsardzes telpā. Uz pults 

parādās informācija par avārijas sektoru; 

• rūpnīcas teritorijā izveidots ugunsdzēsības krāns, kurš savienots ar 100 m 3 ūdens 

uzkrāšanas tvertni, kura paralēli savienota ar pilsētas ūdensvadu un artēziskām 

akām; 

• visi cehi un iecirkņi nodrošināti ar ugunsdzēsības krāniem un pārnēsājamiem 

ugunsdzēsības aparātiem. 

Pasākumi ārkārtējās situācijas gadījumā pie ķīmisko vielu noplūdēm. Atbilstoši 

nodarītajam kaitīgumam ķīmiskās vielas klasificē kā: 

- fiziski bīstamas (sprādzienbīstamas, oksidējošas, īpaši viegli uzliesmojošas, 

viegli uzliesmojošas, uzliesmojošas); 

- bioloģiski bīstamas (stipri toksiskas, toksiskas, kaitīgas, kodīgas, kairinošas, 

sesibilizējošas, kancerogēnas, mutagēnās); 

- bīstamas apkārtējai videi (apdraudējums ekosistēmām). 

34

Uzņēmumā esošās bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā 

kā izejmateriāli vai palīgmateriāli norādīti tabulā. Tabulā dota informācija par ķīmisko vielu 

daudzumiem un to bīstamību (bīstamības apzīmējumi, drošības prasības), kā arī nepieciešamie 

pasākumi darba drošībā, ugunsdrošībā un apkārtējās vides aizsardzībā. 

• amonjaka noplūde 

Amonjaks tiek izmantots aukstuma ražošanai, nodrošinot ražošanas tehnoloģisko procesu. 

Pie neparedzētām amonjaka noplūdēm, kompresora telpā var veidoties sprādzienbīstamība 

(15-28% koncentrācijā ar gaisu), kas reāli, pie ikdienas uzraudzības veikšanas, maz iepējama. 

Kompresora telpā notiek nepārtraukta ventilēšana. Ja konstatētas amonjaka noplūdes, 

automātiski tiek atslēgta kompresoru darbība. 




- avārijas gadījumā pārtraukt kompresoru darbību; 

- nodrošināt ventilēšanu; 

- norobežot noplūdes vietu; 

- aizvērt armatūru; 

- nepieļaut NH 3 nokļūšanu pilsētas kanalizācijā, šķaidīt ar ūdeni; 

- ja veidojas gāzes mākonis (teritorijā), nodrošināt, lai gāzes mākoņa tuvumā 

nenokļūst cilvēki, neveikt cilvēku evakuāciju uz laukumiem, kas atrodas vēja 

virzienā, brīdināt apkārtējos iedzīvotājus saskaņā ar Civilās aizsardzības 

apziņošanas shēmu; 

- amonjaka tvaikus (noplūdes vietas) laistīt ar ūdens strūklu, izsmidzinātu ūdeni. 

• sālsskābes noplūde 

Sālsskābe tiek lietota ūdens sagatavošanai. Tā tiek uzglabāta 20 m 3 rezervuārā pie energo ēkas 

un 4 x 350 litru tvertnēs, kuras atrodas ūdens sagatavošanas telpā. Sālsskābei reaģējot ar 

metāliem izdalās ūdeņradis, var veidoties sprādzienbīstams maisījums. Sālsskābe saēd ādu un 

gļotādu, tās tvaiki izraisa elpošanas ceļu kairinājumu, toksiska viela. Sālsskābes rezervuāram 

ir izveidots otrās pakāpes norobežojums – aizsargsistēma, atbilstoši 2001.28.08. izdotajiem 

MK noteikumiem Nr. 384 „Bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības 

kārtība”. 





- telpā nodrošināt ventilēšanu; 

- likvidēt noplūdes vietu, ja tas nav iespējams, pārsūknēt sālsskābi citā tvertnē; 

- ja veidojas gāzes mākonis (teritorijā), nodrošināt, lai gāzes mākoņa tuvumā 

nenokļūst cilvēki, neveikt cilvēku evakuāciju uz laukumiem, kas atrodas vēja 

virzienā, brīdināt apkārtējos iedzīvotājus saskaņā ar Civilās aizsardzības 

apziņošanas shēmu; 


- nelielos daudzumos izlijušās sālsskābes savākšanai izmantot ķimikāliju 

absorbentu; 

- lielos daudzumos noplūdušo sālsskābi neitralizēt ar nātrija sārmu (NaOH), 

pieslēdzot cauruli uzpildes armatūrai esošajam NaOH rezervuāram. 

- kanalizācijā skābes atliekas var izliet tikai atšķaidītas līdz pH 5,5 – 8,5, šķaidot 

ar ūdeni. 

35

• Nātrija sārma (45%) noplūde 

Nātrija sārms tiek uzglabāts 20 m 3 rezervuārā, rezervuārs atrodas atsevišķā telpā, 

rezervuāru izveidots 2 pakāpes aizsardzības līmenis. Nav degošs. Sprādziena un 

ugunsgrēka bīstamība rodas, izdaloties ūdeņradim reakcijā ar vieglajiem metāliem. 

Ūdeņradis ar gaisu veido sprāgstošu maisījumu. Nātrija sārmam ir spēcīga kairinoša 

iedarbība uz ādu, gļotādām, acīm. Kodīgs, izraisa smagus ķīmiskus apdegumus. Toksiska 

iedarbība uz zivīm un planktonu, katīgums saistīts ar pH maiņu 


- lietot IAL (ķīmiski izturīgs aizsargapģērbs, acu, sejas aizsargs, gumijas cimdi 

un zābaki); 


- likvidēt noplūdes vietu; 


- sārmu neitralizēt ar atšķaidītu sērskābi. 

• avārija ķīmisko produktu sagatavošanas telpā (ķīmijas telpā) 

Ķīmijas telpā esošās vielas hipohlorīdi (Divosan Hypochlorite, Oxofoam) reaģējot ar 

skābēm veido toksisku vielu hlorgāzi, kura ir smacējoša viela, tās efektivitāte izpaužas 10- 

20 minūtes. Var izraisīt plaušu tūsku, gļotādas un ādas iekaisumus. Gāze ir smagāka par 

gaisu. 


- lietot gāzmasku, ja gāzmasku nav, tās, elpošanas orgānu aizsardzībai no gāzes 

ietekmes īslaicīgi var aizvietot aizvietot ūdenī saslapināta vilnas vai kokvilnas 

drāna, caur kuru elpo, aizklājot muti un degunu; 

- telpas ventilēt; 

- izlijušās ķimikālijas škaidīt ar lielu daudzuma ūdeni. 

Nākotnes plāni. 

Plānots: 

- 2009. gada 1. ceturksnī uzstādīt 4 gab. alus raudzēšanas tvertnes (600 m 3 ) un divas vīna 

tvertnes (160 m 3 ), izbūvējot papildus telpas 225 m 2 platībā; 

- 2009. gada 2. ceturksnī paredzēts izbūvēt filtru noliktavas piebūvi (139 m 2 ) un kompresora 

telpas piebūvi (42 m 2 ); 

- 2010. gadā paredzēts izbūvēt jaunu piebūvi stikla pildīšanas līnijai. 

Nav plānoti iekārtu paplašināšanas darbi. 

36

37 

3.PIELIKUMS

38 

4.PIELIKUMS

42 

5.PIELIKUMS

45 

6.PIELIKUMS

46 

7.PIELIKUMS

VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja B kategorijas ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?