rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
AS "Latvenergo" filiāles Daugavas Hidroelektrostacijas Rīgas HES<br />
avāriju riska novērtējuma rezultātu kopsavilkums<br />
Pielikums Nr.2.4.<br />
1. Appludinājuma pētījumu apraksts<br />
Trijām uz Daugavas uzbūvētajām hidroelektrostacijām tika veikta plūdu modelēšana<br />
hidrotehnisko būvju sagraušanas gadījumam "sunny day" scenārijam spēcīgu plūdu gadījumā.<br />
Pļaviņu HES sagraušana lielu plūdu gadījumā izraisītu arī lejpus esošo aizsprostu pārrāvumu un<br />
plašu teritoriju appludināšanu. "Sunny day" scenārija gadījumā Pļaviņu HES būvju sagraušana<br />
neizraisītu Rīgas HES būvju sagraušanu. Papildus avārijas pārgāznes izbūve Pļaviņu HES būtiski<br />
samazinātu aizsprosta pārrāvuma risku lielu plūdu gadījumā, jo Pļaviņu HES ir vislielākā pārgāznes<br />
kapacitātes nepietiekamība.<br />
Rīgas HES aizsprosta pārrāvums "sunny day" scenārija gadījumā izraisītu 11000 m 3 /s lielus<br />
plūdus, kas ir mazāki par IMP plūdiem (12800 m 3 /s).<br />
Plūdu viļņa matemātiskā modelēšana tika veikta, izmantojot MIKE 11, v.4.10<br />
programmnodrošinājumu. Šis datormodelis ir speciāli paredzēts aizsprosta pārrāvuma un plūdu<br />
matemātiskai modelēšanai upēs pie dažādiem nosacījumiem. Modelis tika izstrādāts Dānijas<br />
hidraulikas institūta (DHI), un tas paredzēts viendimensijas modelēšanas uzdevumu risināšanai<br />
upēs. Modelēšanas apgabals tika digitalizēts no topogrāfiskajām kartēm. Uz Latvenergo filiāles<br />
Rīgas HES datori ir uzinstalēta sistēmas programmnodrošinājuma pakete. Lai noteiktu applūstošās<br />
<strong>teritorijas</strong> pie modelētajiem ūdens līmeņiem, appludinājuma modelēšana tika veikta ar MIKE 11<br />
GIS v.2.1b (AV3.1) programmatūru.<br />
Ar aizsprosta pārrāvuma modeli MIKE 11 tika modelēta pārrāvuma veidošanās. Tika veikta<br />
jutīguma analīze dažādiem pārrāvumu scenārijiem. Aizsprosta pārrāvuma algoritmi tika salīdzināti<br />
ar zināmajiem aizsprostu sagrūšanas gadījumiem, un tie ar pietiekamu precizitāti atainoja reālo<br />
situāciju.<br />
Tika izmantoti starptautiskajai praksei atbilstoši pieņēmumi:<br />
• visos aizsprostos ir izmantojami n-1 aizvari (viens aizvarēs vienmēr nedarbojas);<br />
• turbīnas nedarbojas;<br />
• lejtecēs esošie aizsprosti tiek pārrauti, ūdens līmenim sasniedzot aizsprosta virsmas<br />
atzīmi;<br />
• pārrāvums notiek pamatgultnes aizsprosta daļā.<br />
Pēc Pļaviņu HES aizsprosta pārraušanas ūdens līmenis Jaunjelgavā sāks celties pēc 40-50<br />
minūtēm. Ogrē lejpus Ķeguma HES ūdens līmenis sāks celties mazāk nekā 3 stundas pēc<br />
pārrāvuma, bet Rīgā 5-6 stundas pēc Pļaviņu HES pārrāvuma.<br />
Maksimāli ūdens līmeņa celšanās ātrums Rīgas pilsētā ir aptuveni 1.5 cm/min.<br />
Pļaviņu HES pārrāvuma izraisītā plūdu viļņa pārvietošanās ātrums un maksimālais ūdens<br />
līmeņa pacelšanās ātrums pie IMP plūdiem (12600 m 3 /s).<br />
Plūdu viļņa<br />
nonākšanas laiks<br />
Maksimālais ūdens līmeņa<br />
pacelšanās ātrums<br />
Jaunjelgava 50 min 15 cm/min<br />
Ogre 160 min 2.3 cm/min<br />
Rīga 300 min 1.5 cm/min<br />
3.attēlā ir grafiski atainoti maksimālie vidējie caurteces ātrumi šķērsgriezumos plūsmas<br />
virzienā. Pēc tā var redzēt, ka vidējie ātrumi, kas sasniedz lielumu 4-5 m/s, ir iespējami atsevišķos<br />
upes šķērsprofilos un, ka Rīgai vidējie noteiktie ātrumi ir 3-4 m/s. Samērā lielai ātrumi ir sagaidāmi<br />
66
Change language