stratÄÄ£iskais ietekmes uz vidi novÄrtÄjums vides pÄrskats vidriÅ¾u ...

STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI 

NOVĒRTĒJUMS 

VIDES PĀRSKATS 

VIDRIŽU PAGASTA TERITORIJAS 

PLĀNOJUMAM 

(2004.-2016.) 

Projekts 

2005

VIDRIŽU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA (2004.-2016.) STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS 

Satura rādītājs 

Satura rādītājs………………………………………………………………………………………… 2 

1. Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma galvenie mērķi un īss satura izklāsts, saistība ar citiem 

plānošanas dokumentiem…………………………………………………………………………….. 3 

2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, 

sabiedrības līdzdalība un rezultāti……………………………………………………………………. 4 

3. Esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja Vidrižu pagasta teritorijas plānojums 

netiktu īstenots……………………………………………………………………………………….. 7 

3.1. Atmosfēras gaisa kvalitāte…………………………………………………………………... 7 

3.2. Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāte……………………………………………………... 9 

3.3. Degradēto un potenciāli piesārņoto teritoriju raksturojums un izvietojums………………… 14 

3.4. Atkritumu apsaimniekošana………………………………………………………………….14 

3.5. Vidrižu pagasta bioloģiskā daudzveidība un tas aizsardzība………………………………... 15 

3.6. Vietējās nozīmes dabas pieminekļi………………………………………………………….. 18 

3.7. Kultūrvēsturiskie objekti, to raksturojums un kultūrvēsturiskās vides aizsardzība…………. 18 

3.8. Potenciālie riska objekti un teritorijas un to izvietojums……………………………………. 20 

4. Vides stāvoklis teritorijās, kuras Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma īstenošana var būtiski 

ietekmēt………………………………………………………………………………………………. 21 

5. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas……………………………………………… 23 

6. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi…………………………………………….. 24 

6.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi……………………………………………………... 24 

6.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi…………………………………………….................... 25 

7. Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtiskās 

ietekmes uz vidi novērtējums……………………………………………………………………….... 30 

7.1. Tiešas un netiešas ietekmes…………………………………………………………………. 30 

7.2. Īslaicīgas, vidēji ilgas un ilglaicīgas ietekmes………………………………………………. 30 

7.3. Pastāvīgas ietekmes…………………………………………………………………………. 31 

7.4. Summāras ietekmes…………………………………………………………………………. 31 

8. Risinājumi, lai novērstu vai samazinātu Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma un tā iespējamo 

alternatīvu īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi……………………………………………………… 32 

8.1. Pašvaldības vides politika…………………………………………………………………… 32 

8.2. Teritorijas plānojuma iestrādātas prasības ietekmes uz vidi minimizēšanai………………... 32 

8.3. Priekšlikumi teritorijas plānojuma paredzēto darbību negatīvai 

ietekmei uz vidi minimizēšanai………………………………………………………………….. 35 

9. Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma iespējamo alternatīvu izvēles pamatojums………………... 36 

10. Iespējamie kompensēšanas pasākumi……………………………………………………………. 36 

11. Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma īstenošanas iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes 

novērtējums…………………………………………………………………………………………... 36 

12. Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma stratēģiskā novērtējuma veikšanai lietoto galveno 

pamatprincipu un metožu apraksts…………………………………………………………………… 36 

13. Paredzētie pasākumi Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma īstenošanas 

monitoringa nodrošināšanai………………………………………………………………………….. 37 

14. Kopsavilkums……………………………………………………………………………………. 38 

15. Izmantotā literatūra………………………………………………………………………………. 39 

VIDRIŽU PAGASTA PADOME, SIA GIS PROJEKTS 2


1.Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma galvenie mērķi un īss satura izklāsts, 

saistība ar citiem plānošanas dokumentiem. 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojums (2004.-2016.) ir Vidrižu pagasta administratīvās teritorijas 

plānojums, kurā attēlota teritorijas pašreizēja izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un 

apbūves noteikumi. Plānojums izstrādāts, pamatojoties uz Vidrižu pagasta padomes 2003. gada 25. 

februāra sēdes lēmumu (protokola Nr. 2.). 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar LR likumu “Teritorijas plānošanas likums” 

(22.05.2002) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” 

(05.12.2000) , kā arī ievērota LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas 

plānošanas noteikumi” (19.10.2004.) 80. un 81. punkts. 

Teritorijas plānojuma galvenie mērķi: 

• Saskaņota attīstības projektu un rīcības plāna īstenošana pagasta teritorijā, nodrošinot teritorijas 

racionālu izmantošanu, kultūrvēsturiskā mantojuma, ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu 

neradot vides problēmas, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti. 

• Sniegt investoriem informāciju par pagasta attīstību un investīciju projektu realizācijas kārtību. 

• Pagasta padomes realizētās attīstības un būvniecības politikas izvērtēšana, pamats lēmumu 

pieņemšanai par teritorijas izmantošanu. 

• Pamatota pagasta interešu pārstāvniecība Limbažu rajona, Vidzemes plānošanas reģiona, nozaru un 

Nacionālajos plānojumos un programmās. 

• Iekļauties sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām kopīgos projektos. 

• Iesniegto būvniecības priekšlikumu izvērtēšana atbilstoši pagasta attīstības mērķiem. 

• Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas noteikšanas pamats atbilstoši pagasta mērķiem un 

vīzijai, nodrošinot vides kvalitāti, nosakot nekustamā īpašuma izmantošanas ierobežojumus. 

Veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu. 

Satura izklāsts 

Teritorijas plānojums sastāv no šādām sastāvdaļām: 

1. paskaidrojuma raksta; 

2. grafiskās daļas; 

3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem; 

4. pārskata par vietējas pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi; 

Paskaidrojuma rakstā raksturotas dabas un sociāla vide pagasta teritorijā, apskatīti 

teritorijas attīstības priekšnoteikumi, izvirzīti nosacījumi teritorijas izmantošanai. 

Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ietilpst šādas kartes: 

1. Vidrižu pagasta teritorijas plānojums 2004. – 2016. 

Pašreizējā teritorijas izmantošana M 1 : 25 000 


Pašreizējā teritorijas izmantošana. 

Igates ciems. M 1 : 5 000 



Vidrižu ciems. M 1 : 5 000 





Gravu ciems. M 1 : 5 000 



Bīriņu ciems. M 1 : 5 000 


Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana. M 1 : 25 000 


Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana. 

Igates ciems. M 1 : 5 000 



Vidrižu ciems. M 1 : 5 000 



Gravu ciems. M 1 : 5 000 



Bīriņu ciems. M 1 : 5 000 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojums 2004. – 2016. 

Tūrisma karte. M 1 : 50 000 


Dabas resursu karte. M 1 : 50 000 


Apdzīvojuma struktūra un apkalpes objekti. M 1 : 50 000 


Tehniskā infrastruktūra. M 1 : 50 000 


Satiksmes infrastruktūra. M 1 : 50 000 


Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas. M 1 : 50 000 

Vidrižu pagasta zemes īpašumi (kadastrs) M 1: 25 000 

Igates ciema zemes īpašumi (kadastrs) M 1: 5000 

Gravas ciema zemes īpašumi (kadastrs) M 1: 5000 



Bītiņu ciema zemes īpašumi (kadastrs) M 1: 5000 

Vidrižu ciema zemes īpašumi (kadastrs) M 1: 5000 

Vidrižu pagasta ģeogrāfiskais novietojums 

Limbažu rajonā M 1 : 400 000 un Latvijā M 1 : 4 000 000 

Vidrižu pagasts Teritorijas plānojums 2004. – 2016. 

Pašreizējā teritorijas izmantošana 

Apzīmējumi 


Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana 

Apzīmējumi 

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ir līdzeklis Vidrižu pagasta pašvaldības attīstības 

mērķu sasniegšanai, lai, nosakot nekustamā īpašuma īpašnieku, lietotāju un nomnieku būvtiesības un 

pienākumus ēku un zemes izmantošanā, veicinātu pagasta iedzīvotāju veselību, drošību, ilgspējīgu, 

līdzsvarotu vides attīstību, kā arī nepasliktinātu citu pagasta iedzīvotāju dzīves apstākļus, 

neapgrūtinātu šo personu īpašuma izmantošanu un nepazeminātu šo īpašumu vērtību. 

Pārskats par vietējas pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi veidots ar mērķi dokumentēt un 

atspoguļot teritorijas plānojuma izstrādes gaitu un atspoguļot sabiedrības (pagasta iedzīvotāju) viedokli 

Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem 

1998. gadā izstrādāts Limbažu rajona teritoriālplānojums un 2003. gadā Limbažu rajona attīstības 

plāns, kuri ņemti vērā strādājot pie Vidrižus pagasta teritorijas plānojuma. Limbažu rajons no 1999. 

gada ir arī iestājies plānošanas reģionā s/o ”Rīgas reģiona attīstības padome” un šajā reģionā 

ietilpstošās pašvaldības (Rīga, Jūrmala, Rīgas, Limbažu, Ogres un Tukuma rajoni) ir izstrādājušas 

kopīgu attīstības stratēģiju, kurā par galvenajām prioritātēm noteiktas: 

- uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana; 

- satiksmes un komunikāciju infrastruktūras attīstība; 

- ilgspējīgas un līdzsvarotas telpiskās struktūras attīstība. 



2.Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, sabiedrības 

līdzdalība un rezultāti. 

Vides pārskata sagatavošanas procedūras principus nosaka 2004. gada 23. marta MK noteikumi Nr. 

157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Sagatavotajam Vidrižu 

pagasta teritorijas plānojumam pēc Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk tekstā VPV birojs) 

lēmuma tika noteikta nepieciešamība izstrādāt arī Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. 

Sagatavojot Vides pārskata projektu, ņemti vērā VPV biroja ieteikumi, ZBR viedoklis, kā arī teritorijas 

plānojuma izstrādāšanas stadijā saņemtās valsts institūciju vēstules no Valmieras Reģionālās vides 

pārvaldes, Limbažu virsmežniecības un Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiāles. 

Pēc vides pārskata projekta sagatavošanas tas tiks nosūtīts ieinteresētajām institūcijām priekšlikumu un 

komentāru saņemšanai. 

Paziņojums par sabiedrības iespējām iepazīties ar Vides pārskata projektu, kā arī Vides pārskata 

projekta kopsavilkums tiks publicēts internetā. Saņemot VPV biroja atzinumu, sabiedrības un citu 

institūciju ieteikumus un viedokļus, Vides pārskata projekts tiks attiecīgi koriģēts. Pēc konsultācijām 

ar VPV biroju tiks lemts par Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmes 

organizēšanu. 



3.Esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja Vidrižu pagasta 

teritorijas plānojums netiktu īstenots. 

3.1.Atmosfēras gaisa kvalitāte 

Gaisa piesārņojumu Vidrižu pagastā galvenokārt rada katlu mājas un pagastā esošie ražošanas objekti. 

Būtiskākie gaisa piesārņotāji Vidrižu pagastā pēc Latvijas vides aģentūras valsts statistikas pārskata 

Nr.2-GAISS datiem 2004.gadā: 

“FRIP” SIA 

Iekārtu raksturojums 

Dūmeņa parametri (m) 

Punkts 

iekšējais 

augstums 

Plūsma, 

m 3 /s 

Emisijas 

temperatūra, C 0 

Emisijas 

ilgums, 

h/gadā 

diametrs 

Katlu māja 24 0,82 2,611 150 8760 

kokapstrāde 0 0 0 0 4050 

Iekārtu limitētās un faktiskās emisijas 

Saražotās produkcijas 

kods 

4030 - Tvaika un karstā 

ūdens piegāde 





2010 - Koka zāģēšana, 

ēvelēšana un 

impregnēšana 

Vielas 

kods 

020039 

020029 

200001 

200001 

Vielas 

nosaukums 

Slāpekļa 

oksīdi (NOx) 

Oglekļa 

oksīds 

Cietās 

izkliedētās 

daļiņas 

Cietās 

izkliedētās 

daļiņas 

Faktiskās 

Emisiju limits 

emisijas 

g/s mg/m3 t/g g/s mg/m3 t/g 

0,589 227 18,583 0 0 1,882 

11,67 4319 367,856 0 0 18,82 

0,49 313 15,441 0 0 2,823 

0,16 4,032 0 0 5,21 

Emisijas 

noteikšanas 

metode 

Aprēķini saskaņā 

ar bilances 

metodi 


ar bilances 

metodi 


ar bilances 

metodi 


ar bilances 

metodi 

“BRĀĻI” SIA 



Punkts 

iekšējais 

augstums 

diametrs 

Plūsma, 

m 3 /s 

Emisijas 


Emisijas 

ilgums, 

h/gadā 

KVS 4c 12 0,5 0,5 140 8760 

Kokapstrādes 0 0 0 0 0 

ražotne 



kods 

4030 - Tvaika un 

karstā ūdens piegāde 

Vielas 

kods 

020039 

Vielas 

nosaukums 

Slāpekļa 

oksīdi (NOx) 

Faktiskās 


emisijas 


0,101 

Emisijas 

noteikšanas 

metode 

Aprēķini 

saskaņā ar 

bilances metodi 







2010 - Koka 

zāģēšana, ēvelēšana 

un impregnēšana 

020029 

200001 

200001 

Oglekļa 

oksīds 

Cietās 

izkliedētās 

daļiņas 

Cietās 

izkliedētās 

daļiņas 

1,01 

0,152 

3 

Aprēķini 

saskaņā ar 


Aprēķini 

saskaņā ar 


Aprēķini 

saskaņā ar 


“VIDRIŽU PAGASTA PADOME” 



Punkts 

AK - 200, 

AK - 300 

Plūsma, 

m 3 /s 

Emisijas 

temperatūra, 

C 0 

Emisijas 

ilgums, 

h/gadā 

augstums 

iekšējais 

diametrs 

22 0,5 0 80 4320 


Saražotās 

produkcijas kods 


karstā ūdens 

piegāde 



piegāde 



piegāde 

Vielas 

kods 

020039 

020029 

200001 

Vielas 

nosaukums 

Slāpekļa 

oksīdi (NOx) 

Oglekļa 

oksīds 

Cietās 

izkliedētās 

daļiņas 

Emisiju limits Faktiskās emisijas 


0 0 0 0 0 1,497 

0 0 0 0 0 14,976 

0 0 0 0 0 2,246 

Emisijas 

noteikšanas 

metode 


ar bilances 

metodi 


ar bilances 

metodi 


ar bilances 

metodi 

“VIDRIŽU ATVARI” Latvijas-ASV kopuzņēmums, SIA 



Plūsma, 

m 3 /s 

Emisijas 


Emisijas 

ilgums, 

h/gadā 

Punkts 

iekšējais 

augstums 

diametrs 

AK 500 12 0,5 1070 140 8760 

Parketa 

ražošana 

6 0,5 12400 0 1848 



kods 





Vielas 

kods 

200001 

020029 

Vielas 

nosaukums 

Cietās 

izkliedētās 

daļiņas 

Oglekļa 

oksīds 

Faktiskās 


emisijas 


0,44 

2,92 

Emisijas 

noteikšanas 

metode 


ar bilances 

metodi 


ar bilances 

metodi 





2010 - Koka zāģēšana, 

ēvelēšana un 

impregnēšana 

020039 

200001 

Slāpekļa 

oksīdi (NOx) 

Cietās 

izkliedētās 

daļiņas 

0,29 

0,84 


ar bilances 

metodi 


ar bilances 

metodi 

Vidrižu pagastā esošo atmosfēras gaisa piesārņotāju kopējais izmešu daudzums gada laikā sastāda: 

Vielas nosaukums 

t/g 

Slāpekļa oksīdi (NOx) 3,77 

Oglekļa oksīds 37,726 

Cietās izkliedētās daļiņas 14,711 

Papildus gaisa piesārņotājs ir autotransports tomēr autotransporta plūsma nav tik liela, lai radītu 

nopietnas vides problēmas. 

Gadījumā, ja Vidrižu pagasta teritorijas plānojums netiktu īstenots, pagastā pasliktinātos gaisa 

kvalitāte, jo būtu iespējama ēku būvniecība un lietošana, kurās izmantotu pastāvošajām vides normām 

neatbilstošus apkures katlus. 

3.2.Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāte 

Virszemes ūdeņi 

Upes 

Upes ietek Rīgas līcī: Aģe (Skultes upe, garums 39 km, pieteka Igate) ietek Rīgas jūras līcī pie 

Zvejniekciema., Ķīšupe (augštecē Viršupe, garums 31 km, iztek no 10 ha lielā Višezera Laugas purvā, 

pieteka Ķīdurga), Pēterupe (garums 46 km). 

Pēc Latvijas mazo upju hidrobioloģiskās apsekošanas rezultātiem (2002), Aģes, Ķīšupes, Pēterupes 

ūdens kvalitāte atbilst vāji piesārņota ūdens kvalitātei. Vāji piesārņotam upēm raksturīgs zems līdz 

vidējs ūdenī izšķīdušo organisko, kā arī minerālo sāļu un fosfora saturs. Skābekļa koncentrācija un arī 

upes pašattīrīšanās jauda var ievērojami mainīties. Šādām upēm raksturīga liela ūdens organismu – gan 

augu, gan dzīvnieku – daudzveidība. Šo upju ūdeni pēc kārtīgas novārīšanas var lietot uzturā. Tieši šīs 

upes Latvijā ir visraksturīgākās, un tieši tām ir vislielākais ūdeņu attīrīšanās potenciāls. Šīs upes ir 

savdabīgas melnā darba darītājas, kopumā darbojoties kā Latvijas vislielākās attīrīšanas iekārtas. 

2002. gada 15. janvāra MK noteikumu Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām 

zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot 

jebkādus mehāniskus šķēršļus” 1.pielikumā atrodas to upju saraksts, uz kurām aizliegts būvēt un 

atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus. Šajā sarakstā ir iekļauta arī Aģes upe. 

Ezeri 1 

Vidrižu pagastā ir Bīriņu (Bīriņmuižas) ezers (18,5 ha, dziļums līdz 2,8 m), Višezers (10,1ha), 

Melderu (3 ha), Vidrižu parka dīķis (1,9 ha), Igates lejas (1,4 ha) un Igates augšējais (1 ha) 

dzirnavezeri, Bīriņu dzirnavezers (1,3 ha). 

Vidrižu pagastā par ūdensapgādi, kanalizāciju un notekūdeņu attīrīšanu rūpējas kooperatīvā 

sabiedrība „Kraujas”. Sabiedrība dibināta 1993.gada maijā, un sabiedrības pārziņā ir Bīriņu un Vidrižu 

ciematu centralizētā ūdensapgāde, kanalizācija un notekūdeņu attīrīšana. 

1 Pēc Latvijas vides aģentūras datiem 



Vidrižu ciemata notekūdeņu lielākā daļa paštecē tek uz bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām, kas 

sastāv no BIO-100. Tālāk papildus attīrīšana notiek ar grants - smilts filtru palīdzību. Pēc tam attīrītie 

notekūdeņi tiek novadīti meliorācijas grāvī. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas nolietojuma pakāpe ir 

vismaz 60%, tāpēc notekūdeņi netiek pietiekoši labi attīrīti. Vairāki objekti ciematā (darbnīcas, 

veikals, noliktavas, privātmāja) nav pieslēgti kanalizācijas tīklam. 

Notekūdeņu piesārņojumu Vidrižu pagastā galvenokārt rada novecojušās bioloģiskās ūdens 

attīrīšanas ietaises, jo nespēj pietiekoši attīrīt notekūdeņus un tādējādi tiek piesārņota apkārtējā vide. 

Lai atrisinātu minēto problēmu Vidrižu un Bīriņu ciematos, Vidrižu pagasta padome, sadarbībā ar SIA 

„Delfīns un Co” izstrādāts ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas priekš projekts. 

Saskaņā ar ES direktīvas 91/271/EEC par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un direktīvas 98/83/EC 

par dzeramā ūdens kvalitāti prasības atbilstoši direktīvu specifiskajiem finansēšanas un ieviešanas 

plāniem jāievieš līdz 2015.gadam. 

ES komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva 91/271/EEC nosaka notekūdeņu attīrīšanas prasības. Kā 

minimālo standartu direktīva ievieš mehāniski bioloģisko attīrīšanu. Minētā direktīva nosaka arī 

notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apglabāšanu un izmantošanu. Mazajām pilsētām un 

ciemiem (mazāk par 2000 iedzīvotājiem) saskaņā ar Direktīvu nav jāuzstāda sekundārās attīrīšanas 

sistēmas, tomēr ir jānodrošina atbilstoša attīrīšana – pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību kvalitātes 

mērķiem vai citām ES likumdošanas prasībām. 

Problēmas, kas veicina ūdens kvalitātes 

pasliktināšanos: 

1. Nav nodrošināta visu notekūdeņu attīrīšana Gravas un Igates ciemā; 

2.Vairāki objekti ciematā (darbnīcas, veikals, noliktavas, privātmāja) nav pieslēgti kanalizācijas 

tīklam.; 

3. Zemnieku saimniecību kūtsmēslu un šķidrā mēslojuma glabātuves neatbilst Labas 

lauksaimniecības prakses nosacījumiem. 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā būtu nepieciešams noteikt, ka kūtsmēslu un šķidrā mēslojuma 

glabātuvēm jāatbilst Labas lauksaimniecības prakses prasībām. Tuvākajos 12 gados pagasta pašvaldība 

plāno paplašināt attīrīšanas ietaišu jaudu un modernizēt to darbību Vidrižu ciemā; Bīriņu ciemā tiek 

plānota attīrīšanas ietaišu izbūve tāpēc šiem mērķiem tiek paredzētas un plānotas teritorijas. Pagasta 

teritorijas plānojuma apbūves noteikumos ir jānosaka prasības notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai 

apbūves teritorijās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori. 

Kopumā pagasta teritorijas plānojumā ir iestrādātas prasības virszemes ūdeņu aizsardzībai, ir noteiktas 

un grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas. 

Pazemes ūdeņi 

Vidrižu pagasta teritorija ietilpst Baltijas artēziskā baseina centrālās daļas ziemeļaustrumos. Artēzisko 

baseinu veido vidēji 900 - 1000 m bieza ūdeni saturošu un ūdeni vāji caurlaidīgu iežu mija. 

Hidroģeoloģiskie apstākļi un pazemes ūdens resursi 

Pēc ūdens apmaiņas intensitātes un tā ķīmiskā sastāva artēziskā baseina griezumā izdala 3, praktiski 

izolētas, hidroģeoloģiskas zonas: aktīvās ūdens apmaiņas jeb saldūdeņu zonu, palēninātas ūdens 

apmaiņas jeb sāļūdeņu zonu un stagnanto (ļoti apgrūtināto) ūdens apmaiņas zonu. Par robežām starp šīm 

zonām visā Latvijā tiek pieņemti divi galvenie ūdens sprostslāņi: Narvas svīta devona nogulumos un 

ordovika – silūra slāņkopa. Ūdens pārtece starp hidroģeoloģiskajām zonām iespējama nelielos apjomos 

tikai plaisu un lūzumu vietās. 



Vidrižu pagasta teritorijai raksturīgi visumā vienkārši hidroģeoloģiskie apstākļi. Aktīvās ūdens 

apmaiņas (saldūdens) zona, kura aptver kvartāra, augš- un vidusdevona ūdens horizontus ieguļ virs 

Narvas svītas ūdeni necaurlaidīgiem slāņiem. Saldūdens zonas biezums Vidrižu pagasta teritorijā mainās 

210 - 260 m robežās. 

Kvartāra ieži izplatīti visā pagasta teritorijā, bet to griezumu pārsvarā veido ledāja un tā kušanas 

ūdeņu atstātie nogulumi – mālsmilts, smilšmāls, dažāda rupjuma smilts, aleirīts un grants. Smilšu slāņa 

biezums nepārsniedz dažus metrus. Bezspiediena jeb gruntsūdeņi sastopami šo nogulumu augšējā daļā 

vai sporādiski arī morēnas slāņkopā, kurā ir iekļauti ar ūdeni piesātināti smilts un grants starpslāņi un 

lēcas. 

Gruntsūdeņi, neatkarīgi no iežu virskārtas litoloģiskā sastāva, parasti var nodrošināt tikai individuālo 

māju vajadzības pēc dzeramā ūdens ar grodu aku palīdzību. Gruntsūdeņus ūdensapgādē plaši izmanto 

viensētās visā pagasta teritorijā. 

Valsts ģeoloģijas dienesta datu bāzē nav datu par ūdensapgādes urbumiem, kuru filtri ir gruntsūdeņu 

horizontā. 

Pagasta teritorijā zem kvartāra nogulumiem ieguļ augšdevona Gaujas (D 3 gj) kā arī vidusdevona 

Burtnieku (D 2 br) un Arukilas (D 2 ar) svītu nogulumi. Pirmskvartāra nogulumu virsma konstatēta 

dziļumā no 10 līdz 140 m. Augšminēto trīs devona horizontu artēziskie ūdeņi ir cieši hidrauliski saistīti, 

un veido vienotu Arukilas - Gaujas ūdens kompleksu, kurš pagastā ir galvenais dzeramā ūdens avots. 

Kompleksa nogulumus veido smilšakmeņi ar māla starpkārtām un tā kopējais biezums ir 190 – 230 m. 

Arukilas - Gaujas ūdens horizontu kompleksa ūdeņi ir spiedūdeņi. Kompleksa ūdeņu statiskie līmeņi 

urbumos fiksēti 3 līdz 22 m dziļumā. Urbumu debiti mainās no 1,5 līdz 10 l/sek., bet vidēji tie ir 4 l/sek. 

Kompleksā galvenokārt sastopami hidrogēnkarbonātu kalcija - magnija vai kalcija - nātrija saldūdeņi 

ar mineralizāciju 0,2 – 0,4 g/l, kopējo cietību 4 – 6 mg ekv/l. Ūdens kvalitāte visumā atbilst dzeramā 

ūdens standartu prasībām. Izņēmums ir dzelzs satur, kurš atsevišķos urbumos sasniedz 3,85mg/l. 

Pagasta teritorijā, pēc Valsts ģeoloģijas dienestā esošajām ziņām, uz Arukilas - Burtnieku ūdens 

horizontu kompleksu ierīkoti visi 25 ekspluatācijas urbumi (skat. 1.tabulu). 

Pazemes ūdeņu izmantošanas iespējas 

Vidrižu pagasta teritorijā palēninātās ūdens apmaiņas zonā, kas atrodas Ķemeru – Pērnavas (D 1 km - 

D 2 pr) ūdens horizontu kompleksā, un kas ieguļ starp vidusdevona Narvas svītas un ordovika – silūra 

reģionālajiem sprostslāņiem 360 – 500 m dziļumā, sastopami sāļūdeņi. Pēc ķīmiskā sastāva tie ir hlorīdu 

– nātrija vai sulfātu – hlorīdu – kalcija – nātrija tipa sāļūdeņi ar paaugstinātu - līdz 18,6 – 21,3 mg/l 

broma saturu un kopējo mineralizāciju 6,0 – 8,6 g/l. 

Tieši Ķemeru - Pērnavas kompleksa ūdeņi tiek izmantoti Jūrmalas kūrortos. Bez tam Vidrižu 

pagastā šā kompleksa ūdeņi ir mēreni silti (temperatūra no +13 o C līdz +14,6 o C). 

Tādus sāļūdeņus varētu izmantot dažādiem dziednieciskiem nolūkiem: kā dzeramos 

minerālūdeņus, balneoloģiskām procedūrām, peldbaseinos u.c.. 

“Stagnanto” ūdens zonu pārstāv kembrija (Cm 1-3 cr) ūdens horizonts, kurš satur hlorīdu – nātrija 

tipa sālsūdeņus ar mineralizāciju 99 - 100 g/l. Komplekss ieguļ 890 - 915 m dziļumā. Tā ūdeņiem 

raksturīgs augsts (260 - 266 mg/l) broma saturs un temperatūra ap + 25 - 26 o C. 

Minerālūdeņus ar tik augstu broma koncentrāciju varētu izmantot ne tikai balneoloģijā, bet arī 

broma ieguvei. 

No 1954. gadu līdz 2003. gadu Vidrižu pagasta teritorijā ierīkoti 25 ūdensapgādes urbumi. To 

dziļums mainās no 66 līdz 167. Visi urbumi izmanto Arukilas - Gaujas ūdens horizontu kompleksu. 

Pazemes ūdens horizontu aizsargātība 

Pagasta teritorijā artēziskie ūdeņi kopumā ir aizsargāti no virszemes piesārņojuma iekļūšanas. 

Arukilas - Gaujas ūdens horizontu kompleksu klāj vairāki ūdeni vāji caurlaidīgu nogulumu slāņi 



(morēnas smilšmāls, māli, aleirolīti u.c.), kuru kopējais biezums vairumā gadījumu mainās no 10 līdz 

100 m. Atbilstoši MK noteikumiem nr. 43, kas pieņemti 2004. gada 20. janvārī stingra režīma 

aizsargjoslas platums ap šādiem urbumiem ir no 10 līdz 30 m. 

Pēc Datu bāzes “Urbumi” datiem pagastā ir 6 urbumi, kuros ūdeni mazcaurlaidīgo nogulumu 

biezums ir mazāks par 10 m. To saraksts dots 2. tabulā. Tabulā minētajiem urbumiem, kas izmanto 

relatīvi aizsargātu ūdens horizontu, stingra režīma aizsargjoslas platums ir 30 – 50 m. 

Urbumi kur ūdeni mazcaurlaidīgo nogulumu biezums nepārsniedz 10 metrus 

N.p.k. 

Urbuma nr. VĢD 

Datu bāzē 

“Urbumi” 

Urbuma adrese 

Mazcaurlaidīgo 

nogulumu biezums 

(m) 

1 17166 (likvidēts) bij. Vidrižu ciem. kartupeļu cietes rūpn. 1,2 

2 7505 SIA “Igates pils” 3,0 

3 18485 f. “Ozolkalni” 3,0 

4 18932 bij. Vidrižu spirta rūpnīca 4,0 

5 6795 Bīriņu pils 5,0 

6 16983 f. “Spieķi” 7,0 

2. tabula 

Urbumu apsekošanas laikā konstatēts, ka Vidrižu pagasta teritorijā 16 urbumi darbojas, 2 ir 

likvidēti, 5 – neizmanto, bet par diviem - nav zināms, jo tos neatrada. Arī šie dati par katru no 

urbumiem atrodami 1. tabulā (skatīt pielikumā). 

Veicot teritorijas attīstības plānošanu liela uzmanība jāpievērš ūdensapgādes risinājumam 

attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Neizmantoti un neapsaimniekoti ūdens apgādes urbumi ir viens 

no potenciāli visbīstamākajiem pazemes ūdens piesārņošanas avotiem. Izlemjot turpmāko katra 

konkrētā ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību, jāņem vērā: 

• urbuma turpmākās izmantošanas perspektīva; 

• urbuma tehniskais stāvoklis; 

• urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas sanitārais stāvoklis. 

Ņemot vērā to, ka Civillikumā un likumā “Par zemes dzīlēm” noteikts – pazemes ūdens pieder 

zemes īpašniekam, galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko perspektīvu un tātad arī urbumu 

likvidāciju, jāpieņem zemes īpašniekam, kura īpašumā ūdens apgādes urbums atrodas. 

Ņemot vērā iepriekš piedāvātos kritērijus, ūdensapgādes urbumus var sadalīt divās grupās: 

1. urbumi, kurus izmanto, jeb iespējams izmantot nākotnē; 

2. urbumi, kuru izmantošana (dažādu iemeslu dēļ) nav iespējama. 

Urbumiem, kurus izmanto un iespējams izmantot nākotnē, nepieciešams: 

• sakārtot stingrā režīma aizsargjoslu; 

• nodrošināt urbuma atveres hermetizāciju; 



• novērst urbuma un stingra režīma aizsargjoslas teritorijas applūšanas vai 

piegružošanas iespēju; 

• nodrošināt urbuma aizsardzību no tā fiziskas bojāšanas. 

Pirms urbumu izmantošanas atsākšanas vēlams veikt tā tehniskā stāvokļa pārbaudi un ūdens 

atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noņemšanu tā kvalitātes pārbaudei. 

Lai likumdošanas aktos noteiktā kārtībā veiktu pazemes ūdens ieguvi: 

• katram ūdens apgādes urbumam jābūt Urbuma pasei; 

• ja ieguves apjoms pārsniedz 10 m 3 /dnn., nepieciešams saņemt ūdens lietošanas atļauju 

Reģionālajā vides pārvaldē; 

• ja pazemes ūdeņus izmanto centralizētās ūdensapgādes nodrošināšanai vai fasēšanai 

un tirgošanai cilvēku patēriņam, nepieciešams veikt hidroģeoloģiskās izpētes darbus, 

lai aprēķinātu pazemes ūdens krājumus, noteiktu bakterioloģisko un ķīmisko 

aizsargjoslu un akceptētu tos Pazemes ūdens krājumu akceptācijas komisijā, kā arī 

saņemt Valsts ģeoloģijas dienestā pazemes ūdens atradnes pasi un zemes dzīļu 

izmantošanas licenci. 

Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, nepieciešams likvidēt, 

nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt uzņēmējsabiedrība, kurai 

ir Valsts ģeoloģijas dienesta izsniegta licence šāda veida darbu veikšanai. 

Centralizētā ūdensapgādes sistēma ierīkota Bīriņu un Vidrižu ciematos. Vidrižu ciemats tiek 

apgādāts ar ūdeni no viena artēziskā urbuma. Blakus urbumam atrodas 1872.gadā celtais ūdenstornis, 

kura augstums 20 metru. Ūdens torņa tvertnes tilpums ir 15 m 3 . 2002.gadā ūdenstornis no sistēmas tika 

izslēgts, jo atradās avārijas stāvoklī. Ūdensvada tīkls ir izbūvēts 70.gados no ķeta caurulēm. Vidrižu 

ciematā ūdensapgādes sistēmai ir pieslēgtas 6 daudzdzīvokļu un 25 privātmājas. Kopējais ūdens 

lietotāju skaits šajās mājās ir 504. Ciematā ūdeni patērē arī veikals, skola un bērnudārzs. Šobrīd ūdens 

daudzums tiek fiksēts ar skaitītāju, kurš uzstādīts pie artēziskā urbuma. Dotajā brīdī ūdenstornis netiek 

izmantots, jo tā tvertne atrodas avārijas stāvoklī un ir nepieciešams tvertnes kapitālais remonts. 

Maksimālā patēriņa stundās trūkst ūdens. Urbuma debits spēj nodrošināt patērētajiem nepieciešamo 

ūdens daudzumu, bet pašreiz funkcionējošā sūkņa ražība ir nepietiekoša patērētāju apgādei maksimālā 

patēriņa stundās. Sūkņa ražība ir 4m 3 /st. Maksimālais patēriņš stundā q max tiek aprēķināts pēc formulas, 

kura noteikta atbilstoši „Latvijas būvnormatīvu” (LBN) normām, tāpēc aprēķinātais q max = 12 m 3 /st. 

Tādi objekti kā darbnīca, veikals, viena privātmāja un divas ēkas nav pieslēgti ūdensapgādes sistēmai. 

Saskaņā ar analīžu rezultātiem, ūdenī ir augsts dzelzs saturs, liela ūdens duļķainība, notiek 

cauruļvadu aizsērējums un nogulsnes tiek izskalotas no maģistrālā ūdensvada caurulēm. Patērētājiem 

padotā ūdens kvalitāte ir tieši atkarīga no ciemata ūdensvada tīkla tehniskā stāvokļa. Centralizētā 

ūdensvada izbūve ir veikta gan saskaņā ar izstrādātiem projektiem, gan arī bez projektiem. Esošām 

ūdensvada sistēmām ir strupzaru daļas. 

Viena no strupzaru ūdensvada tīkla daļām atrodas Līvānu māju rajonā. Šajā rajonā ūdensvada tīkls 

ir izbūvēts šaurā teritorijā starp privāto zemes gabalu saimniecības ēkām. Rezultātā ūdensvada tīkls ir 

nepieejams remontiem, jo avāriju laikā dotajās tīkla daļās nav iespējams darbā pielietot tehniku. 

Bīriņu ciematā ūdens tiek iegūts no artēziskā urbuma. Dzeramā ūdens pamat patērētāji ir 19 

privātmāju iedzīvotāji un 15 ceha darbinieki. Arī Bīriņos ūdens daudzums tiek fiksēts ar skaitītāju, 

kurš uzstādīts pie artēziskā urbuma. 

Arī Bīriņu ciematā ūdenī ir augsts dzelzs saturs, liela ūdens duļķainība, cauruļvadi aizsērē un 

nogulsnes tiek izskalotas no ūdensvada caurulēm. Bīriņu ciemata ūdensapgādes sistēmas būtisks 

trūkums – sūkņa ātra nolietošanās. 

Ūdens resursu apsaimniekošana Vidrižu pagastā tiek veikta saskaņā ar ūdens lietošanas atļauju un 

valsts statistisko pārskatu Nr.2 „Ūdens”. Saskaņā ar 1995.gadā pieņemto likumu „Par dabas resursu 

nodokli” un 1996.gada jūnijā pieņemtajiem MK Noteikumiem Nr.210 „Par dabas resursu nodokļa 



piemērošanas kārtību”, katru ceturksni Vidrižu pagasta padome atskaitās par dabas resursu 

izmantošanas maksājumiem, atskaites iesniedz Valmieras Reģionālajā vides pārvaldē. 

Papildus ūdensapgādes sistēmas sliktajam tehniskajam stāvoklim vēl ir otra problēma. Ūdens skaitītāji 

uzstādīti pie artēziskajiem urbumiem nevis katram ūdens lietotājam atsevišķi. Lielākā daļa patērētāju 

godprātīgi maksā par patērēto ūdeni, tomēr ir iedzīvotāji, kuri nemaksā. Patreizējā situācijā nav 

iespējams atsevišķiem nemaksātājiem atslēgt ūdeni. Parādu dēļ k/s „Kraujas” nav iespējams remontēt 

un uzturēt kartībā jau tā nolietoto ūdensvadu. 

Lai atrisinātu minētās problēmas ar ūdensapgādi un kanalizāciju Vidrižu un Bīriņu ciematos, Vidrižu 

pagasta padome uzdevusi SIA „Delfīns un Ko” izstrādāt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas 

sistēmas rekonstrukcijas un modernizācijas priekš projektu. 

Realizējot šo ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projektu, nākotnē būs jānodrošina prasību izpilde, 

ko nosaka: 

• ES dzeramā ūdens kvalitātes direktīvas 98/83/EEC, kas stāsies spēkā ar 2003. 

gada 25.decembri; 

• ES komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva 91/271/EEC, spēkā kopš 

1991.gada. 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma (2004.-2016.) ir noteiktas konkrētas rīcības pazemes ūdeņu 

aizsardzībai - noteikts artēzisko urbumu aizsargjoslu platums. Teritorijas plānojuma izvirzīto prasību 

izpilde nodrošinātu pazemes ūdeņu aizsardzību. 

3.3. Degradēto un potenciāli piesārņoto teritoriju raksturojums un izvietojums 

Vidrižu pagastā pie degradētam teritorijām pieskaitāmas bijušās karjera teritorijas autoceļa P9 Ragana 

– Limbaži malā pie Bīriņu ciema un bijušās kūdras ieguves teritorijas Laugas purva DR mala. 

Potenciāli piesārņotas teritorijas: 

• sadzīves atkritumu izgāztuve (2,9 ha), kurā atkritumu noglabāšana vairs netiek 

veikta, bet šobrīd nav rekultivēta; 

• notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Vidrižu un Bīriņu ciemā. 

• Kokapstrādes uzņēmumi: SIA “VIDRIŽU ATVARI” Latvijas-ASV 

kopuzņēmums, SIA „FRIP“, SIA “Brāļi” 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma (2004.-2016.) ir paredzēts veikt sadzīves atkritumu izgāztuves 

rekultivāciju. 

Tuvākajos 12 gados pagasta pašvaldība plāno modernizēt attīrīšanas ietaises Vidrižu ciemā; Bīriņu 

ciemā, kas nodrošinātu mazāku piesārņojuma nonākšanu apkārtējā vidē. 

3.4. Atkritumu apsaimniekošana 

Gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, Latvija ir apņēmusies ieviest ES direktīvas 1999/31/EC 

„Par atkritumu poligoniem” prasības un līdz 2009.gadam slēgt visas likumdošanas prasībām 

neatbilstošās izgāztuves. Savukārt, līdz 2012.gadam jāiekultivē visas slēgtās atkritumu izgāztuves. 

Minētā prasība ir iestrādāta arī MK apstiprinātajā „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2003 – 

2012”. 

Apstiprinātā Vienotā programmdokumenta (Attīstības plāns) 1.prioritātes „Līdzsvarotas teritoriālās 

attīstības veicināšana” pasākumā „Vides infrastruktūras attīstība un tūrisms” ir iekļauta aktivitāte 

„Likumdošanai neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija”, kuras realizācijai paredzēts piesaistīt 

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļus. 



Vidrižu pagastā ir viena atkritumu izgāztuve ar kopējo platību 2.9 ha. Pēc Vides ministrijas 

aprēķiniem atkritumu izgāztuvju rekultivācijas izmaksas sastāda 25 līdz 30 tūkstošus LVL par 1 

hektāru. Tātad minētās izgāztuves rekultivācijai nepieciešami apmēram 72 000 līdz 87 000 LVL. Šajā 

izgāztuvē ir visdažādākā veida atkritumi, jo ievestie atkritumi nav šķiroti un apsaimniekoti. Šobrīd 

izgāztuve ir slēgta un atkritumu ievešana ir aizliegta. Tātad, viens no Vidrižu pagasta mērķiem vides 

jomā ir minētās izgāztuves rekultivācija līdz 2012.gadam. 

Ar sadzīves atkritumu savākšanu Vidrižu pagastā nodarbojas SIA „ZAAO” (Ziemeļvidzemes 

atkritumu apsaimniekošanas organizācija). Pie daudzdzīvokļu namiem Vidrižu pagastā ir izvietoti 

vairāki atkritumu konteineri. Atkritumu noglabāšana tiek veikta Ziemeļvidzemes reģiona cieto 

sadzīves atkritumu poligona „Daibe”. 

2003.gada oktobrī ZAAO Vidrižu pagastā uzstādīja dalītos atkritumu konteinerus atkritumu 

šķirošanai. Aktuāla ir atkritumu apsaimniekošanas problēma Vidrižu kapos. Līdz šim visi atkritumi 

(papīrs, stikls, plastmasa) un sagrābtās lapas izgāž kaudzēs. 

Eiropas Savienībā atkritumu izvietošanu nosaka ES struktūrdirektīva 75/442/EEC. Struktūrdirektīva 

sastāv no vairākām pakārtotām direktīvām, kuras nosaka specifiskas atkritumu plūsmas, ietverot 

pasākumus to novēršanai, savākšanai un apstrādei. 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma nav paredzēts mainīt pastāvošo sadzīves atkritumu 

apsaimniekošanas shēmu. 

3.5. Vidrižu pagasta bioloģiskā daudzveidība un tas aizsardzība 

Vidrižu pagasta teritorijas bioloģiskā daudzveidība ir saistīta ar valsts nozīmes un vietējās nozīmes 

īpaši aizsargājamām teritorijām: 

• Laugas purva dabas liegums (Natura 2000 teritorija) 

• Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ainavu aizsardzības zonas Limbaži – Augstroze daļa). 

Laugas purva dabas liegums - aizsargājamās dabas teritorijas statuss šai teritorijai piešķirts 

1999.gadā pamatojoties uz LR MK / Noteikumi Nr. 212 par dabas liegumiem. 

Teritorijai aizsardzības statuss noteikts daudzu retu putnu aizsardzībai. Nozīmīga vieta gan 

ligzdojošiem (lietuvaiņi kuitalas, dzeltenie tārtiņi, u.c.), gan caurceļojošiem putniem (zosis, pīles, 

dzērves). 

Lieguma teritorija aizņem 755 ha lielu teritoriju. 2001.-2003. gadā Emerald/Natur 2000 projekta 

ietvaros Laugas purva dabas lieguma teritorijā veikta sugu un biotopu inventarizācija, kuras laikā tika 

noteikti šādi biotopi: 

Latviskais nosaukums 

Natura2000 Nosaukums 

Natura2000 

kods 

Latvijas īpaši 

aizsargājamais biotops 

Distrofi ezeri Distrofi ezeri 3160 Jā 

Sūnu (augstie) purvi Neskarti augstie purvi 7110 

Pārejas purvi Pārejas purvi un slīkšņas 7140 

Slapjie meži (izņemot Mln un Os, kas 

veido 9080 un 91F0) 

Purvaini meži 

91D0 

Degradēti augstie purvi, kuros 

iespējama vai noris dabiskā 

atjaunošanās 

Degradēti augstie purvi, kuros 

iespējama vai noris dabiskā 

atjaunošanās 

7120 



Emerald/Natur 2000 projekta ietvaros Laugas purva dabas lieguma teritorijā veiktās sugu un biotopu 

inventarizācijas laikā konstatētās aizsargājamo augu, dzīvnieku, sugas: 

Augi: 

Nosaukums Latīn. nosaukums SG ES BK ĪAS 

Ciņu mazmeldrs Trichophorum caespitosum (L.) Hartm 3 + 

Bezmugurkaulnieki: 


Raibgalvas 

purvuspāre 

Leucorrhinia albifrons 

(Burmeister) 

HD 

IV 

II + 

Putni: 


Melnkakla gārgale Gavia arctica (L.) 1 BD I Ann II + 

Niedru lija Circus aeruginosus (L.) BD I Ann II + 

Rubenis, teteris Tetrao tetrix L. 3 BD I;II/2 + 

Mežirbe Bonasa bonasia (L.) BD I;II/2 + 

Dzērve Grus grus (L.) 3 BD I Ann II + 

Ķīvīte Vanellus vanellus (L.) BD II/2 

Dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria (L.) 3 BD I;II/2;III/2 + 

Melnā puskuitala Limosa limosa (L.) 2 BD II/2 + 

Lietuvainis Numenius phaeopus (L.) 3 BD II/2 + 

Kuitala Numenius arquata (L.) 2 BD II/2 + 

Purva tilbīte Tringa glareola L. BD I Ann II + 

Kaijaks Larus canus L. BD II/2 

Sudrabkaija Larus argentatus Pont. BD II/2 

Brūnā čakste Lanius collurio L. BD I Ann II + 

Lielā čakste Lanius excubitor L. 3 + 

Zilrīklīte Erithacus svecica (L.) 4 BD I Ann II + 

Sūnas: 


Sfagnu apaļlape Odontoschisma sphagni (Dicks.) Dum. 3 + 

Zīdītāji: 


Bebrs Castor fiber L. HD II;IV III 

Ūdrs Lutra lutra (L.) 4 HD II;IV II + 

Meža cauna Martes martes (L.) HD V III + 



Zivis: 


Strauta nēģis Lampetra planeri 

HD II III 

Saīsinājums Atšifrējums 

SG Sarkanās Grāmatas katalogs 

ES Eiropas Savienības direktīvas 

BK Bernes konvencija 

ĪAS Īpaši aizsargājama suga 

Dabas lieguma galvenā funkcija ir aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzība; intensīva tūrisma un 

atpūtas iespējas ir ierobežotas gan teritorijas jutīguma, gan infrastruktūras dēļ. Dabas vērtības lieguma 

ietekme ari kūdras izstrāde blakus esošas teritorijas. 

Ilgtermiņa mērķi: 

• raksturīgo Laugas purva dabas apstākļu aizsardzība; 

• piecu ES nozīmes biotopu saglabāšana vismaz to pašreizējā platība; 

• labvēlīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu retajām augu un dzīvnieku. 

Īstermiņa mērķi (2004.–2016. gads) versti uz ES un dabisko purva biotopu saglabāšanu, dabas lieguma 

vērtību popularizēšanu un dabas un apsaimniekošanas pasākumu monitoringu. 

Lai sasniegtu izvirzītos ilgtermiņa un īstermiņa mērķus teritorijai nepieciešams izstrādāt dabas 

aizsardzības - apsaimniekošanas plānu. Pagaidām Laugas purva dabas lieguma apsaimniekošanu 

reglamentē vispārīgie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 

Prioritārie pasākumi ir dabas lieguma robežu iezīmēšana daba un iedzīvotāju izglītošanas, 

informēšanas pasākumi – ievietojot informāciju Vidrižu pagasta padomes avizē. 

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ainavu aizsardzības zonas Limbaži – Augstroze daļa) 

Vidrižu pagasta Z daļas teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (turpmāk tekstā – 

ZBR), kas ir starptautiskas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija un atrodas īpašā valsts aizsardzībā. 

Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un 

Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas un tā mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt 

līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību 

saglabāšanā. 

Tā pirmsākumi rodami 1990.gadā, kad tika izveidots Ziemeļvidzemes reģionālais dabas 

aizsardzības komplekss. 1997. gadā šī teritorija iegūst starptautiskajai aizsargājamo teritoriju 

klasifikācijai atbilstošu nosaukumu, kā arī tiek atzīta par starptautiskas nozīmes aizsargājamu dabas 

teritoriju. 

Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un 

degradētu ekosistēmu atjaunošanu un veicinātu teritorijas ilgspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, 

Biosfēras rezervāta teritorija tiek iedalīta trijās funkcionālajās zonās, no kurām Vidrižu pagasta Z daļa 

atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā un ietilpst tā ainavu aizsardzības zonā „Limbaži- 

Augstroze” (likuma „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” 5.pants) 

Ainavu aizsardzības zona ir noteikta, lai saglabātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, 

tūrisma un atpūtas resursus un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu, vienlaikus 

veicinot ilgspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantošanu. Šajā zonā spēkā ir 

likuma „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” un MK 22.07.2003. noteikumu Nr.415 “Īpaši 



aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības uz izmantošanas noteikumi” VII nodaļā noteiktās 

prasības. 

3.6.Vietējās nozīmes dabas pieminekļi 

Dabas pieminekļi – atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendoroloģiskie stādījumi, 

alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, 

kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. 

Bioloģisko daudzveidību Vidrižu pagastā papildina Bīriņu muižas parks un Bīriņu purvs (platība 5,5 

ha). Parka kopējā platība kopā ar meža parku ir 21 ha. Parkā ir 67 eksotisku koku sugas, tai skaitā 

punktainā krustābele un Moltkes liepa, aug ļoti dižas balzama un Sibīrijas baltegles un asā Kolorādo 

egle. Bīriņu muižas parku šobrīd apsaimnieko SIA „Saule” un parka teritorija tiek pakāpeniski 

sakopta. 

Pēterkalna Svētavots. Ar Svētavotu saistās leģenda, kas vēstī, ka cars Pēteris I šeit ir apstājies atpūtināt 

zirgus un nomazgāt ceļa putekļus. 

Dižkoki 

Vidrižu pagastā atrodas arī vairāki dižkoki: Sleiku ozols 2 (apkārtmērs 6,7 m), Bīriņu ozols (6,1 m), 

Līču ozols (5,4 m), Lauču ozols (5,2 m) un Igates ozols (5,1 m). 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā ir attēlotas visas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, precizētas 

to robežas un atrašanās vietas, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu noteiktas un iezīmētas aizsargjoslas, 

saskaņā ar MK noteikumiem Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi” (spēka esoši no 09.08.2003.) noteikti aprobežojumi. 

3.7. Kultūrvēsturiskie objekti, to raksturojums un kultūrvēsturiskās vides aizsardzība 

Vidrižu pagasts ir bagāts ar kultūrvēsturisko mantojumu. Pagastā atrodas 12 valsts nozīmes un 4 

vietējas nozīmes kultūras pieminekļi, kas iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, 

apstiprināti ar LR KM 29.10.1998 rīkojumu nr.128: 

Valsts 

aizsardz. 

Nr. 

Pieminekļu 

vērtības 

grupa 

1493. Valsts 

nozīmes 

6455. Valsts 

nozīmes 

6456. Valsts 

nozīmes 

6457. Valsts 

nozīmes 

3954. Valsts 

nozīmes 

3955. Valsts 

nozīmes 

Pieminekļu 

veids 

Pieminekļu nosaukums 

Pieminekļu atrašanās vieta 

Arheoloģija Unkšu senkapi 0.8 km uz D no „Unkšām” 

Pieminekļu 

datējums 

Arhitektūra Bīriņu muižas apbūve Bīriņu muižā 18.-19.gs. 

Arhitektūra Muižnieka dzīvojamā māja Bīriņu muižā 1857.- 

1860. 

Arhitektūra Parks Bīriņu muiža 19.gs. 

Māksla 

Māksla 

Interjera dekoratīvā apdare 

(3 telpās) 

Kapa piemineklis 

Mellīniem 

Bīriņu muižas dzīvojamā 19.gs. II.p. 

ēkā 

Bīriņu muižas kapličā ap 1835. 

1494. Valsts Arheoloģija Elku kalniņš (Jāņa kalniņš, Igates krejotavas teritorijā 

2 informācija ievietota Latvijas vides aģentūras datu bāzē “Īpaši aizsargājamie un retie koki” 



nozīmes 

45. Valsts 

nozīmes 

1495. Vietējās 

nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 

1499. Valsts 

nozīmes 

6458. Valsts 

nozīmes 

3956. Valsts 

nozīmes 

3957. Valsts 

nozīmes 

Vēsture 

Arheoloģija 

Arheoloģija 

Upuru kalniņš) 

Komponista E.Melngaiļa 

dzimtās mājas 

Kaķu dobumakmens – kulta 

vieta 

Laļļu senkapi (Miroņu 

kalniņš) 

„Melngaiļos”, Igatē 1874. 

pie „Kaķu” mājām 

pie „Laļļu” mājām 

Arheoloģija Rijnieku Zviedru kapi pie „Rijnieku” mājām, 

Raganas – Limbažu 

šosejas kreisajā pusē 

Arheoloģija Upesleju senkapi pie „Upesleju” mājām 

Arheoloģija Kaniņu kalns - pilskalns pie „Vītoliņu” mājām 

Arhitektūra Vidrižu muižas kapliča ar 

vārtiem 

Māksla Fasādes dekoratīvā apdare – 

cilnis „Ģērbonis” 

Vidrižu muižā 

Vidrižu muižas dzīvojamā 

ēka, Vidrižu pamatskola 

18.gs. 

beigas 

19.gs. 

Māksla Ciļņi „Ģērboņi” (2) Vidrižu muižas kapliča 18.gs. II.p. 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā attēloti projektētie (plānotie) 1 valsts un 21 vietējās nozīmes 

kultūras pieminekļi, kuri pēc VKPAI ieteikuma būtu aizsargājami tāpat kā kultūras pieminekļu 

sarakstā esošie pieminekļi: 

Pieminekļu 

vērtības grupa 

Pieminekļu 

veids 

Pieminekļu nosaukums 

Pieminekļu 

atrašanās vieta 

Pieminekļu 

datējums 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas pārvaldnieka māja Bīriņi 19.gs.2.puse 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas kalpu māja Bīriņi 19.gs.2.puse 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas bērnudārzs Bīriņi 19.gs.beigas 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas klēts Bīriņi 19.gs.2.puse 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas stallis Bīriņi 19.gs.2.puse 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas ūdenstornis Bīriņi 19.gs.beigas 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas vārti Bīriņi 19.gs.beigas 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas parka paviljons Bīriņi 19.gs.beigas 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas kapliča Bīriņi 19.gs.2.puse 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas veļas māja Bīriņi 19.gs 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Bīriņu muižas vārti (pie ceļa) Bīriņi 19.gs.2.puse 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Igates muižas apbūve Igate 19.gs.vidus, 

19.gs.beigas 

Valsts nozīmes Arhitektūra Igates muižas pils kungu māja Igate 19.gs.beigas 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Igates muižas stallis un kučiera 

Igate 

1851.gads 

dzīvoklis 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Igates muižas klēts Igate 1848.gads 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Igates muižas alus brūzis Igate 1891.gads 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Igates magazīna Igate 19.gs.beigas 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Vidrižu muižas apbūve ar parku Vidriži 19.gs 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Vidrižu muižas kungu māja Vidriži 19.gs.beigas 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Vidrižu muižas stallis un kūts Vidriži 19.gs.2.puse 



Vietējās nozīmes Arhitektūra Vidrižu muižas ūdenstornis Vidriži 19.gs.beigas 

Vietējās nozīmes Arhitektūra Vidrižu muižas mednieku māja Vidriži 19.gs.beigas 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi izdalīti ar mērķi 

saglabāt tā zinātnisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību. 

Projektētie valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi izdalīti ar mērķi parādīt kultūras 

pieminekļus, kuri drīzumā varētu iegūt arī oficiālu aizsardzības statusu, tādējādi rēķinoties ar tiem jau 

šobrīd. 

Plānojumā noteikts, ka valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu apsaimniekošana jāveic 

atbilstoši likumam Par kultūras pieminekļu aizsardzību (12.02.1992). 

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu (05.02.1997) un tā grozījumiem Vidrižu teritorijas plānojumā tiek 

noteikta 500 m aizsargjosla (aizsardzības zona) un likumā noteiktie aprobežojumi ap kultūras 

pieminekļiem. Arī projektētajiem (plānotajiem) kultūras pieminekļiem tiek noteikta plānotā 500 m 

aizsargjosla ap kultūras pieminekļiem. 

3.8.Potenciālie riska objekti un teritorijas un to izvietojums. 

Pagasta teritorijā ir vairākas riska teritorijas: 

1. Teritorija ap autoceļu P-9 Ragana - Limbaži. Risku teritorija rada bīstamo kravu vešana, potenciālas 

avārijas, kuru rezultātā cieš pagasta iedzīvotāji, velotūristi. Avāriju riska samazināšanai, gar visu 

autoceļu P-9 Ragana – Limbaži plānots izveidot gājēju un velosipēdistu celiņu. 

2. Pagasta meži, it īpaši priežu meži, ir ugunsbīstami. 

3. Bijušais kūdras karjers Laugas purva DR daļā, sausos periodos palielinās to ugunsbīstamība. 

4. Teritorija ap gāzes krātuvi. 

Vidrižu pagasta padomei, vadoties no autotransporta plūsmas intensitātes un kravu veida maiņas, kopa 

ar Limbažu rajona Ceļu satiksmes drošības departamentu jāveic pasākumi, lai samazinātu potenciālā 

riska iespējas. 

Lai nodrošinātu drošus dzīves apstākļus pagasta iedzīvotājiem, Vidrižu pagasta pašvaldībai ieteicams 

izstrādāt civilas aizsardzības pasākumu plānu. 



4.Vides stāvoklis teritorijās, kuras Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma 

īstenošana var būtiski ietekmēt. 

Vides stāvoklis Vidrižu pagastā kopuma ir labs. Nozīmīgākās problēmas, kas samazina vides kvalitāti, 

jeb var izraisīt vides kvalitātes pazemināšanos nākotne ir apskatītas iepriekšējas sadalās. 

Vidrižu ciematā tās ir šādas: 

1. Visas individuālas dzīvojamas mājas nav pieslēgtas ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtām; 

2. Nav atrisināts jautājums par notekūdeņu dūņu uzglabāšanu pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām; 

3. Daudzstāvu dzīvojamas mājas nepastāv centralizēta apkures sistēma, kas rada paaugstinātu 

ugunsbīstamību un degradē ciema ainavu; 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā (2004.- 2016.) Vidrižu ciemā paredzēts attīstīt savrupmāju 

apbūvi. Savrupmāju apbūve plānota Vidrižu ciema Z daļā Aģes upes krastā dienvidu krasta, A daļā un 

D daļā pie autoceļa P- 9 Ragana - Limbaži. Papildus notekūdeņu piesārņojumu tas apkārtējos ūdeņos 

neradīs, jo šīs apbūves teritorijas plānots pieslēgt pie rekonstruētās un modernizētās Vidrižu ciema 

notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas. Plānota sabiedrībai pieejama ārtelpa – pie Vidrižu 

dzirnavezera, šīs teritorijas labiekārtošana uzlabos apkārtējo mežu tīrību, jo ciemata iedzīvotāji par 

savu pastaigu un atpūtas vietu meža vietā tagad izvēlēsies šo labiekārtoto teritoriju. Iedzīvotāju atstātos 

atkritumus vieglāk būs savākt noteiktā pagasta apsaimniekotā teritorijā, nekā plašā meža teritorijā. 

Plānotā apbūve un tai izvirzītās prasības sekmes vides kvalitātes paaugstināšanos Vidrižu ciemā. 

Igates ciematā: 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā (2004.- 2016.) Igates ciemā paredzēts attīstīt savrupmāju apbūvi. 

Savrupmāju apbūve plānota Igates ciema R gar autoceļu P-9 Ragana-Limbaži un ciemata DA daļā. 

Šīm apbūves teritorijām nepieciešams paredzēt attīrīšanas iekārtu izbūvi, lai nepasliktinātos ūdens 

kvalitāte Dzirnupē un Igates pils dzirnavezeros. Pirms apbūves uzsākšanas šai teritorijai nepieciešams 

izstrādāt detālo plānojumu. Izstrādājot detālo plānojumu, sevišķa uzmanība Igates ciemā jāpievērš 

gruntsūdens un virszemes ūdens aizsardzībai. 

Vides kvalitātes uzlabošanos Igates ciemā vicinās teritorijas plānojumā paredzētā koku aleju 

aizsardzība, kas nepieļauj šo veco, ainavu papildinošo koku aleju nociršanu. 

Bīriņu ciemā: 

1. Nav izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā (2004.- 2016.) Bīriņu ciemā paredzēts attīstīt savrupmāju 

apbūvi. Savrupmāju apbūve plānota Bīriņu ciema Z daļā abpus autoceļam P-9 Ragana – Limbaži, 

ciemata centrālajā daļā un D daļā. Darījumu objektu apbūve plānota autoceļu P-9 Ragana – Limbaži un 

V-39 Saulkrasti – Bīriņi krustojumā. Papildus notekūdeņu piesārņojumu tas apkārtējos ūdeņos neradīs, 

jo šīs apbūves teritorijas plānots pieslēgt pie plānotās Bīriņu ciema notekūdeņu savākšanas un 

attīrīšanas sistēmas. Vidrižu pagasta padome, sadarbībā ar SIA „Delfīns un Co” izstrādājusi 

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas priekš projektu. 

Plānotās dīķsaimniecības teritorijas neradīs draudus apkārtējai videi, jo šī teritorija ieplānota uz 

esošajām lauksaimniecības zemēm, tā neskar nevienu Vidrižu pagastā esošo aizsargājamo dabas 

teritoriju. Šo teritoriju izveidošana varētu papildināt pagasta bioloģisko daudzveidību, jo dīķi varētu 

kalpot par ūdensputnu barošanās un atpūtas vietām. 

Gravas ciems: 

Plānotas ražošanas objektu apbūves teritorijas. Lai neveicinātu Ķīšupes un Melderu ezera piesārņošanu 

jāparedz ražošanas procesā radušos notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kārtība Vidrižu ciema 

notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, vai arī jāizbūvē savas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. 



Pagasta teritorijā: 

Plānotā ražošanas objektu apbūves teritorija abpus autoceļam V-39 Saulkrasti – Bīriņi neskar nevienu 

aizsargājamo dabas teritoriju un ieplānota uz lauksaimniecības zemēm. Šīs teritorijas attīstīšana 

paredzētajam mērķim - kokapstrādei varētu radīt vairākas vides problēmas: 

1)Gaisa piesārņojuma palielināšanas, kas saistīta ar ražošanas procesā izmantoto katlumāju; 

2)Smagā autotransporta plūsmas, kas piegādātu nepieciešamos kokmateriālus, palielināšanās uz 

autoceļiem V-39 un P-9. Palielinās avāriju risks. 

3)Uzkrāto kokmateriālu un koksnes pārpalikumu uzkrāšanās, kas varētu veicināt 

ugunsbīstamības palielināšanos. 

4)Ja ražošanas procesā nepieciešams liels ūdens daudzums, šai teritorijai jāparedz savu 

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve. 

Plānotās netradicionālās lauksaimniecības teritorijas Laugas purvā, bijušajās kūdras izstrādes 

teritorijās. Šajā teritorijā plānots audzēt lielogu dzērvenes (dižbrūklenes). Šis saimnieciskās darbības 

veids ir labvēlīgāks tuvumā esošajai aizsargājamajai dabas teritorijai Laugas purva dabas liegums 

(Natura 2000 teritorija) par kūdras izstrādi. Lielogu dzērveņu (dižbrūkleņu) audzēšanas tehnoloģijas 

nepieciešamie papildinājumi ir izstrādāti Pētnieciskajā jaunsaimniecībā „Gundegas” un šie darbi 

turpinās Latvijas mēroga projekta („Lielogu dzērvenes” un „Lauku izmēģinājumu programma”, ko 

vada Latvijas Zinātņu akadēmijas Dr. biol. Alfrēds Ripa un Dr. sc.ing. Andris Ansis Špats, kas 

apstiprina, ka šeit var 126ha lielā teritorijā audzēt lielogu dzērvenes (dižbrūklenes), ka perspektīva var 

būt arī lāceņu (šķoves) audzēšana. 



5. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas. 

Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas: 

• Gaisa piesārņojuma iespējamais pieaugums; 

• Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūves un rekonstrukcijas nepieciešamība Vidrižu, Bīriņu, 

Igates un Gravas ciemā; 

• Zemnieku saimniecību kūtsmēslu un šķidrā mēslojuma glabātuves neatbilstība Labas 

• lauksaimniecības prakses nosacījumiem; 

• Neizmantoti un neapsaimniekoti ūdens apgādes urbumi; 

• Sadzīves atkritumu izgāztuves rekultivācijas nepieciešamība; 

• Laugas purva dabas liegums (Natura 2000 teritorija) 

ir apskatītas iepriekš 3.nodaļā. Tāpēc šajā nodaļā sīkāk tās nav apskatītas. 



6. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi. 

6.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi 

Latvija ir ratificējusi virkni Starptautisku konvenciju, tādējādi apņēmusies dot savu ieguldījumu šajos 

dokumentos nosprausto mērķu īstenošanai. Uz Vidrižu pagasta teritorijas plānojumu ir attiecināmi 

sekojošu konvenciju mērķi: 

Ramsares konvencija (1971.gads) par starptautiskas nozīmes mitrajiem, īpaši ka ūdensputnu 

dzīves vidi 

Konvencija nosaka, kas ir mitrai un ūdensputni. Šis konvencijas izpratne mitrai ir platības ar purviem, 

dumbrajiem vai ūdeņiem, kuri var būt dabiski vai mākslīgi veidojušies, pastāvīgi vai īslaicīgi. 

Konvencijas izpratne ūdensputni ir putni, kas atkarīgi no mitrajiem, tāpēc nepieciešama to aizsardzība. 

Bernes konvencija (1979.gads) par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzivotņu aizsardzību 

Konvencijas mērķis ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un 

dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un arī veicināt šādu sadarbību. 

Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām 

migrējošajām sugām. 

Katrai dalībvalstij ir jāveic pasākumi, lai uzlabotu nacionālo politiku savvaļas floras, faunas un 

dabisko dzīvotņu aizsardzībai īpaši pievēršoties apdraudētajām un izzūdošajām sugām, sevišķi 

endēmiskajām, apdraudētajām dzīvotnēm, saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem. Tas nozīmē, ka 

līdz ar šo katra dalībvalsts uzņemas pievērst uzmanību savvaļas floras un faunas saglabāšanai savas 

plānošanas un attīstības politikā un pasākumos pret piesārņošanu. 

Riodežaneiro konvencija (1992.gads) par bioloģisko daudzveidību 

Konvencijas mērķi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgspējīga izmantošana un 

godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju 

ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem 

resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu. 

Valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu un starptautisko tiesību principiem ir suverēnas tiesības 

izmantot savus resursus savas vides politikas ietvaros un pienākums gādāt par to, lai darbība to 

jurisdikcijas un kontroles zonā neradītu kaitējumu videi citās valstīs vai teritorijās ārpus to valstiskās 

jurisdikcijas. 

Katrai dalībvalstij iespēju un vajadzību robežās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un dzīvās 

dabas ilgtspējīgas izmantošanas mērķis ir jāiekļauj atbilstošos nozaru un starpnozaru plānos, 

programmās un politikā. Tas nozīmē, ka šādam mērķis ir jābūt arī Vidrižu pagasta teritorijas 

plānojuma pamatā. 

UNESCO konvencija (1972.gads) par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību 

Konvencija nosaka, ka katrai tās dalībvalstij ir pienākums nodrošināt kultūras un dabas mantojuma, 

kas atrodas tās teritorijā, identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizāciju un nodošanu 

nākošajām paaudzēm. Tādēļ tām jādara viss, kas ir to spēkos, gan maksimāli izmantojot esošos 

resursus, gan arī nepieciešamības gadījumā izmantojot starptautisko, tajā skaitā jebkuru tai pieejamo 

finansiālo, māksliniecisko, zinātnisko un tehnisko palīdzību un sadarbību. 

Konvencija definē jēdzienu „dabas mantojums” un nosaka uzdevumus tā aizsardzībai: 

• Dabas pieminekli – fizikāli un bioloģiskie veidojumi vai šādu veidojumu grupas ar īpašu, 

universālu estētisku vai zinātnisku vērtību; 



• Ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un noteiktas zonas – apdraudētu augu un dzīvnieku 

sugu dzīves vietas ar īpašu zinātnisku vai saglabāšanas nozīmi; 

• Dabas teritorijas, kam īpašas nozīmes universālas vērtības no zinātnes, saglabāšanas vai dabas 

skaistuma viedokļa; 

• Valsts pienākums ir tas teritorija nodrošināt kultūras un dabas mantojuma identifikāciju, 

aizsardzību, konservāciju, popularizēšanu un saglabāšanu nākošajam paaudzēm. Tādēļ 

maksimāli jāizmanto esošie valsts resursi un nepieciešamības gadījuma ari starptautiska 

palīdzība un sadarbība. 

Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, konservāciju un 

popularizēšanu, šis konvencijas dalībvalstis atbilstoši katras valsts apstākļiem centīsies: 

• Īstenot atbilstošu politiku, kuras mērķis būtu kultūras un dabas mantojumam piešķirt noteiktas 

funkcijas sabiedrības dzīve, kā arī iekļaut šī mantojuma aizsardzību plānošanas programmas; 

• Izveidot, ja tādu nav, vienu vai vairākus kultūras un dabas mantojuma aizsardzības, 

konservācijas un popularizēšanas dienestus ar atbilstošu personālu un līdzekļiem; 

• Attīstīt zinātniskos un tehniskos pētījumus, lai valsts spētu novērtēt un novērst kultūras un 

dabas mantojumam draudošas briesmas; 

• Veikt atbilstošus juridiskus, zinātniskus, tehniskus, administratīvus un finansu pasākumus, lai 

atklātu, aizsargātu, konservētu, popularizētu un atjaunotu šo mantojumu; 

• Atbalstīt nacionālo un reģionālo centru izveidošanu un attīstību, kas sagatavo speciālistus 

kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas jomas un veicina attiecīgus zinātniskos pētījumus. 

Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību 

Helsinku konvencijas mērķis ir samazināt, aizkavēt un novērst Baltijas jūras vides piesārņošanu, 

sekmēt Baltijas jūras vides atveseļošanu un tās ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanu. Konvencijas 

dalībvalstis apņēmušās veikt drošības pasākumus, ja būs pamats domāt, ka tieši vai netieši jūras vidē 

nokļūstošās vielas vai enerģija var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras 

ekosistēmām, mazināt rekreatīvo vērtību vai traucēt citu likumīgu jūras izmantošanu, pat ja nav 

neapgāžamu pierādījumu cēloņsakarībai starp izmešiem un šīm parādībām. Tādēļ tās sekmēs videi 

labvēlīgāko pieeju un labāko pieejamo tehnoloģiju, kā arī principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu. 

Konvencijas mērķu īstenošanai nodibināta Baltijas jūras vides aizsardzības komisija - Helsinku 

Komisija (HELCOM), kuras dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Eiropas Ekonomiskā Kopiena, Somija, 

Vācija, Latvija, Lietuva, Krievija, Polija un Zviedrija. Konvencijas mērķu īstenošanai tiek izstrādātas 

HELCOM rekomendācijas u.c. ieteikuma rakstura dokumenti. 

Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK (Natura 2000) 

Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kuras mērķis ir sekmēt bioloģisko 

daudzveidību, aizsargājot dabiskas dzīvotnes, savvaļas faunu un floru dalībvalstu teritorija. Pasākumi 

direktīvas ietvaros tiek izstrādāti ar mērķi saglabāt un atjaunot Eiropas kopienai nozīmīgas dabiskas 

dzīvotnes, savvaļas floru un faunu. Šī mērķa realizēšanai tiek izvietots vienots Eiropas ekoloģiskais 

tikls Natura 2000, kas nodrošina Eiropai nozīmīgo dabisko dzīvotņu veidu saglabāšanu un atjaunošanu 

dabiskas izplatības areāla. Natura 2000 tikls ietver īpaši aizsargājamas teritorijas, ko dalībvalstis 

klasificējušas, ievērojot Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību. 

6.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma mērķi un tajā paredzētas rīcības atbilst Nacionālajam attīstības 

plānam, Vidzemes reģiona attīstības plānam, Nacionālajiem vides aizsardzības politikas plāniem, 

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2003. – 2012. gadam, Latvijas ilgtspējīgas attīstības 

pamatnostādnēm, Bioloģiskas daudzveidības nacionālajai programmai un citiem dokumentiem. 



Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.436 (15.08.2002.) ir noteiktas Latvijas ilgtspējīgas attīstības 

pamatnostādnes visās galvenajās nozarēs. 

Globālie ilgtspējīgas attīstības politiskie principi ir definēti Riodežaneiro Deklarācijā. Latvijas 

Ilgtspējīgas attīstības mērķi izriet no šiem principiem, tās ģeopolitiskās vietas pasaulē, dabas 

īpatnībām, sociālās un ekonomiskās attīstības pieredzes un pašreizējā stāvokļa. Tie ir: 

• Latvijai jāveido labklājības sabiedrība, kura augstu vērtē un attīsta demokrātiju, līdztiesību, 

godīgumu un savu kultūras mantojumu; 

• Latvijai jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības, vienlaicīgi 

panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma un resursu patēriņa 

tempus; 

• Latvijai jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm; 

• Latvijai jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un 

ekosistēmu aizsardzībai; 

• Latvijai sabiedrībā jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti 

jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte; 

• Latvijai no starptautiskas palīdzības saņēmējas valsts pakāpeniski jākļūst par valsti, kas spēj 

pati nodrošināt savas vajadzības un nepieciešamības gadījumā pat sniegt palīdzību citām 

valstīm; 

• Latvijai jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikas līdzekļu 

pielietojums visās citās nozaru politikās; 

• Latvijai jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgspējīgai attīstībai; 

• Latvijai jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos; 

• Latvijai nepārtraukti jānovērtē tās progress noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. 

Saskaņā ar šo rīkojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2002. gada beigām 

tika uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Vides politikas plānu, ņemot vērā šīs 

pamatnostādnes, kā arī Eiropas Komisijas 6. Vides rīcības programmu. 

Nacionālais vides politikas plāns (2004.-2008.g.) aizstāja pirmo Vides aizsardzības politikas plānu 

Latvijai. Nacionālais vides politikas plāns tika izstrādāts izvērtējot iepriekšējā Vides politikas plāna 

sasniegtos rezultātus, kā arī ārvalstu un starptautisko pieredzi analogu dokumentu sagatavošanā. 

Plāns balstīts uz esošās situācijas analīzi, problēmu identificēšanu vairākās vides jomās, kā arī 

politikas mērķu izstrādi un mērķu īstenošanas rezultātu prognozi. 

Tāpat plāns analizē vairāku tautsaimniecības nozaru (piemēram, rūpniecības, transporta, 

lauksaimniecības u.c.) saistību ar vides aizsardzību. 

Turpmāk uzskaitīti to jomu mērķi, kuras uzskatāmas par prioritārām Vidrižu pagastā. 

Ūdeņu kvalitāte, it īpaši ka pagastā esošās upes ietilpst Baltijas jūras Rīgas līča upju baseinā, kā arī 

Vidrižu, Bīriņu, Igates un Gravas ciemi kuros nav ierīkotas kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas 

iekārtas, ir būtiska problēma Vidrižu pagastā. Ūdeņu kvalitātes politikas mērķi, kas varētu tikt 

attiecināti uz Vidrižu pagastu ir sekojoši: 

1. Uzlabot pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāti, novērst to tālāku piesārņošanu un 

pakāpeniski samazināt esošo piesārņojumu. 

2. Risināt ķīmiskā piesārņojuma samazināšanu Baltijas jūrā un nodrošināt Latvijas 

starptautisko saistību izpildi. 



3. Veicināt ilgspējīgu un racionālu ūdens lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot pazemes ūdens 

resursu saglabāšanai un eitrofikācijas apdraudētiem ezeriem un ūdenstilpēm. 

4. Aizsargāt ūdens ekosistēmas, kā arī no ūdens atkarīgās sauszemes ekosistēmas un mitrājus. 

5. Nodrošināt aizsardzību pret plūdiem un sausumu. 

6. Nodrošināt dzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem. 

Vidrižu pagasts ir bagāts ar virsūdeņiem, kuru kvalitāte šobrīd vērtējama ka laba. Pagasta teritorijas 

plānojuma ūdens aizsardzības nolūkos ir paredzēts rekonstruēt un no jauna izbūvēt centralizēto 

kanalizācijas sistēmu Vidrižu un Bīriņu ciemos, izbūvēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un veikt 

bijušas sadzīves atkritumu izgāztuves vietas rekultivāciju 

Piesārņoto vietu izpētes un sanācijas politikas mērķi ir sekojoši: 

1. Novērst vai mazināt iepriekšējas militārās vai saimnieciskās darbības rezultātā radušos 

piesārņojumu un tā kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību, īpašumu, vidi un bioloģisko 

daudzveidību. 

2. Panākt augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu piesārņotajās 

vietās. 

3. Nepieļaut piesārņoto vietu bīstamo vielu iekļūšanu virszemes un pazemes ūdeņos. 

4. Atjaunot un uzlabot vides kvalitāti piesārņotajās vietās. 

5. Teritoriju plānošanā ņemt vērā esošo vides piesārņojumu. 

6. Noteikt reālo zemes vērtību un atbilstošu nekustāmā īpašuma nodokli, ņemot vērā 

piesārņotības pakāpi. 

Valsts noteiktais bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķis Vidrižu pagasta saistāms ar īpaši 

aizsargājamo teritoriju izveidošanu. Šobrīd pagasta teritorija atrodas dabas liegums un Natura 2000 

vieta „Laugas purvs”, Bīriņu muižas parks, dižkoki. Pašreizēja un plānotā teritorijas izmantošana 

nodrošina minēto teritoriju saglabāšanu un aizsardzību. Bioloģisko daudzveidību dabas liegumā 

negatīvi var ietekmēt intensīva kūdras izstrāde blakus esošajos purva nogabalos un bioloģisko 

daudzveidību pagasta kopuma - lauksaimniecības zemju aizaugšana un mozaīkveida ainavas izzušanā. 

Vidrižu pagastam ir jāvelta liela uzmanība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, uz to norāda arī 

nelielas pagasta daļas iekļaušanās Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. 

Bioloģiskās daudzveidības politikas mērķi ir sekojoši: 

1. Saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību. 

2. Saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību. 

3. Saglabāt lauksaimniecības augu un dzīvnieku šķirņu daudzveidību, veicināt to raksturošanu 

un izmantošanu. 

4. Pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu. 

Vidrižu pagastā gandrīz tikpat daudz teritorijas cik lauksaimniecības zemes, aizņem arī meža zemes – 

38%. Sevišķi vērtīgi no bioloģiskās daudzveidības un ainaviskā viedokļa ir mežu masīvi. 

Mežsaimniecības politikas mērķi ir sekojoši: 

1. Saglabāt meža bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata un ūdens 

režīma regulācijā, kā arī augsnes aizsardzībā. 

2. Palielināt oglekļa dioksīda piesaisti, atbalstot lauksaimnieciski neizmantoto zemju 

apmežošanu un veicināt pārdomātus pasākumus mežaudžu produktivitātes paaugstināšanai. 



3. Veicināt koksnes un tās izstrādājumu izmantošanu, lai saglabātu koksnē uzkrāto oglekli 

saistītā veidā. 

4. Paaugstināt meža īpašnieku, apsaimniekotāju un sabiedrības zināšanas par meža 

bioloģiskās daudzveidības un meža ekoloģisko funkciju nozīmību. 

Šis mērķis tiek realizēts dabas liegumā „Laugas purvs”. 

Būvniecības nozare ir viena no dinamiskākām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā, to pierāda arī Vidrižu 

pagastā plānotā Vidrižu, Bīriņu, Igates ciemu paplašināšanās. Būvniecības politikas mērķi ir sekojoši: 

1. Veicināt ilgspējīgu, dabas un energoresursus taupošu būvniecību un būvmateriālu ražošanu. 

2. Sekmēt vietējo un videi draudzīgu būvizstrādājumu ražošanu un pielietošanu. 

3. Saglabāt vēsturisko un tradicionālo apbūvi, kā arī pagarināt būvju un konstrukciju 

kalpošanas laiku, izmantojot zinātniski pamatotas tehnoloģijas. 

Šis mērķis ir iestrādāts Vidrižu pagasta apbūves noteikumos. 

Vidrižu pagastā ir samērā attīstīta lauksaimniecība. Lauksaimniecības platības aizņem gandrīz 46% no 

pagasta teritorijas. Lauksaimniecības politikas mērķi ir sekojoši: 

1. Nodrošināt lauksaimniecības resursu ilgspējīgu izmantošanu. 

2. Samazināt augšņu piesārņošanu, degradāciju un eroziju. 

3. Samazināt augu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, tai skaitā, nitrātu 

piesārņojumu īpaši jutīgās teritorijās. 

4. Ierobežot ūdeņu eitrofikāciju un piesārņošanu ar pesticīdu atliekām un smago metālu 

savienojumiem. 

5. Samazināt lauku apdzīvoto vietu notekūdeņu un atkritumu slodzi uz vidi. 

6. Izmantojot plānošanas metodes un saprātīgu zemes apsaimniekošanu, nepieļaut bioloģiskās 

daudzveidības samazināšanos un lauku ainavas degradēšanos. 

7. Veicināt videi draudzīgās lauksaimniecības attīstību un labas lauksaimniecības prakses 

ieviešanu. 

Šis mērķis ir iestrādāts Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos, kuros noteikta 

lauksaimniecības zemju izmantošana, apsaimniekošana un tās apbūvēšanas kārtība. 

Vidrižu pagastā viens no potenciālajiem saimnieciskās darbības veidiem ir zivsaimniecība. 

Zivsaimniecības politikas mērķi ir sekojoši: 

1. Veicināt zivsaimniecības nozares ilgspējīgu attīstību. 

2. Saglabāt Latvijas ūdeņu bioloģisko daudzveidību un populāciju struktūru. 

3. Aizsargāt zivju populāciju ģenētisko daudzveidību. 

4. Veicināt makšķerēšanu, makšķerēšanas un zvejas tūrismu, kā zivsaimniecības nozares 

perspektīvu virzienu. 

Šis mērķis ir iestrādāts teritorijas plānojumā, jo Vidrižu pagastā ir plānots izveidot jaunas 

dīķsaimniecības. 

Tūrisma nozare galvenie vides politikas mērķi ir: 

• Nodrošināt ilgspējīgu tūrisma attīstību, kas radītu nozarei papildus izaugsmes iespējas un lautu 

izmantot Latvijas tūrisma svarīgākos resursus; 

• Turpināt vides pārvaldības sistēmu ieviešanu tūrisma nozare; 

• Veicināt vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveidošanu; 



• Veicināt dabas, lauku, dziednieciska, ekotūrisma, velotūrisma un ar to saistītās infrastruktūras 

attīstību; 

• Veicināt optimālu resursu izmantošanu, samazinot slodzi uz vidi. 

Vidrižu pagasta ir ļoti labi priekšnosacījumi kultūras vēsturiskā mantojuma, dabas, veloturisma un 

ekotūrisma attīstībai. Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma ir paredzēta tūrisma infrastruktūras attīstība 

– paredzēta veloceliņa izbūve. Ieplānotas tūrisma attīstībai labvēlīgās teritorijas. 

Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas mērķi ir sekojoši: 

• saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību; 

• saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību; 

• saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību; 

• veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos; 

• nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgspējīgu izmantošanu. 

Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā ir uzsvērts, ka liela nozīme bioloģiskās 

daudzveidības saglabāšanai ir pareizai teritorijas attīstības un izmantošanas plānošanai. Plānojot kādas 

teritorijas attīstību, jāņem vērā arī tās nozīmība bioloģiskajai daudzveidībai – ainavu, sugu, biotopu 

daudzveidībai. Visām no dabas daudzveidības viedokļa vērtīgākajām teritorijām jābūt noteiktām 

teritorijas plānojumos. Šādās teritorijās nevajadzētu paredzēt infrastruktūras attīstību vai apbūvi. 

Paredzot teritorijas izmantošanu rekreācijai un tūrismam, noteikti jāņem vērā atbilstošās teritorijas 

vides ietilpība. Saprātīgi plānojot teritorijas attīstību, iespējams saglabāt dabas daudzveidībai 

nozīmīgas vietas, vienlaicīgi nekavējot tās attīstību. 

Tā kā Vidrižu pagasts ietilpst nelielā ZBR teritorijas daļā, tad izstrādājot Vidrižu pagasta teritorijas 

plānojumu tika ņemts vērā likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, kas izdots 1997.gada 

11.decembrī, noteiktais, ka biosfēras rezervāta mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt 

līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanās un kultūras vērtību 

saglabāšanā. 



7. Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas 

būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums. 

7.1. Tiešas un netiešas ietekmes 

Analizējot Vidrižu pagasta teritorijas plānojumu (2004.-2016.), iespējams izdalīt plānojuma 

paredzamo pasākumu tiešas un netiešas ietekmes uz vides kvalitāti. 

Tiešas ietekmes 

• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, vietējās nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju, dižkoku, 

aizsargājamo aleju noteikšana sekmēs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 

• Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija un izbūve Vidrižu un Bīriņu ciemos uzlabos 

ūdens kvalitāti un mazinās piesārņojuma nonākšanu upēs un ezeros. 

• Izvirzītas prasības virszemes un pazemes ūdens resursu aizsardzībai nodrošinās ūdens 

kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu 

• Teritorijas plānojums nodrošinās mozaīkveida ainavas saglabāšanu līdz ar to tas var pozitīvi 

ietekmēt bioloģisko un ainavisko daudzveidību pagasta kopuma. 

Netiešas ietekmes 

• Dīķsaimniecību attīstība no vienas puse var sekmēt bioloģiskās daudzveidības palielināšanos, 

bet no otras puses, neievērojot vides prasības, var izraisīt virszemes ūdeņu kvalitātes 

pasliktināšanos un veicināt dabas liegumā pastāvošo dabas apstākļu izjaukšanu 

• Uzņēmējdarbības (derīgo izrakteņu ieguve, mežizstrāde, dzērveņu audzēšana) attīstība, ja tā 

notiek blakus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tas ietekme netieši (gruntsūdens līmeņa 

izmaiņas, dzīvnieku migrācijas traucējumi, troksnis). Pirms darbības uzsākšanas vēlams 

konsultēties ar vides aizsardzības speciālistiem, lai minimizētu iespējamo ietekmi. 

• Tūrisma pieaugums teritorija rada draudus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Šādos 

gadījumos pašvaldībai jāregulē apmeklētāju plūsma un jāizveido atbilstoša infrastruktūra vides 

saglabāšanai – takas, celiņi, atpūtas vietas. 

• Gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojums palielinās līdz ar saimnieciskas aktivitātes kāpumu. Ja 

šāds piesārņojums nepārsniedz noteiktās normas, tas vides kvalitāti pagasta teritorija 

nepasliktina un ir pieņemams vairumam sugu. 

• Autoceļu infrastruktūras attīstība var palielināt satiksmes plūsmas intensitāti Vidrižu pagastā, 

kas savukārt palielina gaisa piesārņojumu un samazina satiksmes drošību. 

7.2. Īslaicīgas, vidēji ilgas un ilglaicīgas ietekmes 

Teritorijas plānojuma paredzētas darbības pēc to ietekmes ilguma var iedalīt īslaicīgas, vidēji ilgas un 

ilglaicīgas (paliekošas) ietekmes darbības. 

Īslaicīgas ietekmes 

Īslaicīgās ietekmes paredzamas ciemu būvniecības, autoceļu rekonstrukcijas, inženierkomunikāciju 

ierīkošanas laikā. Tās būs troksnis, putekļi, satiksmes ierobežojumi, būvniecības atkritumi, 

komunikāciju pārvietošana (īslaicīgi elektroapgādes pārtraukumi u.tml.). Tās pazūd līdz ar darbības 

izbeigšanos. 

Vidēji ilgas ietekmes 

Vidēji ilgas ietekmes ir saistītās ar mežizstrādi, ka rezultāta var tikt pārtraukti dzīvnieku migrācijas 

koridori un iznicināti bioloģiski vērtīgi biotopi. 

Ilglaicīgas ietekmes 



Ilglaicīgas ietekmes saistītās ar zemes transformāciju no viena zemes izmantošanas mērķa cita. Vidrižu 

pagasta lielākas izmaiņas tiek plānotas Vidrižu, Bīriņu, Igates ciemos kur dalu no pašreizējas 

lauksaimniecībā izmantojamas zemes plānots transformēt savrupmāju apbūvei un darījumu apbūvei. 

Pie ilglaicīgām ietekmēm pieskaitāma ari lauksaimniecības zemju transformācija dīķsaimniecības 

teritorijās, ka rezultāta palielinās Vidrižu pagasta ainavu daudzveidība, kas daļēji palielinās šo 

teritoriju bioloģisko un estētisko vērtību. 

7.3. Pastāvīgas ietekmes 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma (2004.-2016.) apbūves noteikumu pieņemšana saistošo 

dokumentu veida nodrošinās būvniecības, zemes izmantošanas un vides aizsardzības jautājumu 

tiesisku sakārtošanu pašvaldības līmeni. Kopuma tas var sekmēt pašvaldības teritorijas attīstību, 

būtiski nepasliktinot vides kvalitāti. 

7.4. Summāras ietekmes 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma (2004.-2016.) paredzētas rīcības kopuma palielinās slodzi uz vidi 

Vidrižu, Bīriņu, Igates ciemos. Vienlaicīgi, ievērojot teritorijas plānojuma noteiktas vides prasības, 

kopuma ietekme uz vidi tiktu samazināta un līdz ar to vides kvalitāte varētu tikt uzlabota. 



8. Risinājumi, lai novērstu vai samazinātu Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma 

un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi. 

8.1. Pašvaldības vides politika 

Pašreizējais vides stāvoklis Vidrižu pagasta teritorija vērtējams kā pamats kvalitatīvas dzīves vides 

veidošanai. 

Galvenais nosacījums no ietekmes uz vidi samazināšanas viedokļa ir Eiropas Savienības un Latvijas 

likumdošana izvirzīto prasību ievērošana. 

8.2. Teritorijas plānojuma iestrādātas prasības ietekmes uz vidi minimizēšanai 

Nozīmīgakie vides un dabas aizsardzības normatīvi izstrādātajam Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma 

ir ievēroti. Viens no instrumentiem ietekmes uz vidi un potenciālā riska minimizēšanai ir Latvijas 

tiesību aktos noteikto aizsargjoslu prasību ievērošana. 

Aizsargjoslu uzdevums ir aizsargāt dažāda veida objektus no nevēlamas ārējas 

iedarbības, nodrošināt ekspluatāciju un drošību, vai pasargāt vidi un cilvēkus no kāda 

objekta kaitīgās ietekmes. 

LR Aizsargjoslu likuma ir noteikti 5 aizsargjoslu veidi. Vidrižu pagasta teritorijas 

plānojuma ir noteikti šādi aizsargjoslu veidi: 

1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas; 

2. Ekspluatācijas aizsargjoslas; 

3. Sanitāras aizsargjoslas. 

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas 

1. Pagasta teritorijas plānojuma noteiktas šādas ūdensteču aizsargjoslas: 

Upes nosaukums (cits nosaukums) Garums Aizsargjoslas platums 

Pēterupe 46 km 100 m 

Aģe (Skultes upe) 39 km 100 m 

Ķīšupe (augštecē Viršupe) 31 km 100 m 

2. Pagasta teritorijas plānojuma noteiktas šādas udenstilpju aizsargjoslas: 

Ezeriem 

Ūdenstilpes nosaukums* Platība* 

Aizsargjoslas 

platums 

Bīriņu ezers 18.5 ha 50 m 

Višezers 10.1 ha 50 m 

Melderu ezers 3.0 ha 10 m 

Vidrižu parka dīķis 1.9 ha 10 m 

Igates lejas dzirnavezers 1.4 ha 10 m 

Bīriņu dzirnavezers 1.3 ha 10 m 

Igates augšējais dzirnavezers 1.0 ha 10 m 

*Pēc Latvijas vides aģentūras datiem 

Purviem 

Purva nosaukums 

Platība: 

Aizsargjoslas 

Vidrižu 

Kopējā 

platums 

(otrs nosaukums) 

pagastā 

Kangaru purvs 160 ha 100 % līdz 100 m 

Nozaru – Igates purvs 372 ha ~ 3 % līdz 100 m 



Stūrmaņu purvs 145 ha 100 % līdz 100 m 

Pēterupes purvs 365 ha ~ 55 % līdz 100 m 

Aijažu (Velēnu) purvs 346 ha ~ 2 % līdz 50 m 

Laugas purvs 1876 ha ~ 30 % līdz 50 m 

Pačeiku (Karātavu) purvs 111 ha 100 % līdz 50 m 

Gar privāto upju un ezeru krastiem piekrastes tauvas josla ir 4 m plata un pārējiem 

ūdeņiem 10 m plata, kura nedrīkst izvietot būves un žogus, izņemot objektus tūrisma 

un rekreācijas attīstībai. 

3. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem: 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma noteiktas 500 m minimālās aizsargjoslas ap valsts un vietējās 

nozīmes kultūras pieminekļiem 

Vietējas nozīmes dabas pieminekļiem tiek noteikta 10 m aizsargjosla. 

4. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām: 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma noteiktas stingra režīma aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām. 

Artēzisko urbumu aizsargjoslas: 

Nr. 

Urbšanas Urbuma dziļums Urbuma pašreizējais Aizsargjosla 

Urbuma nosaukums 

p.k. 

gads (m) 

statuss 

1. f. "Mīlīškalni" 1963 120 nav zināms 10 

2. m. "Brīvzemnieki" (SIA "Evits") 1966 120 darbojošs 10 

3. Bīriņu pils 1964 150 darbojošs 10 

4. Bīriņu pils 1954 150 darbojošs 10 

5. "Vidriži" - centrs 1972 125 darbojošs 10 

6. Bīriņi 1987 120 darbojošs 10 

7. SIA "Igates pils" 1998 101 darbojošs 10 

8. "Brāļi" 1999 70 darbojošs 10 

9. Kokzāģētava 1999 167 nav zināms 10 

10. "Kalnbudes" 2003 66 darbojošs 10 

11. SIA "VIDRIŽU ATVARI" 1984 120 darbojošs 10 

12. "Kalnennes" 1972 120 neizmanto 10 

13. m. "Gatves" (f. "Mednieki") 1972 125 darbojošs 10 

14. "Spieķi" 1973 105 neizmanto 10 

15. "Ganītes" 1963 160 darbojošs 10 

16. bij.Vidrižu kartupeļu cietes rūpn. 1955 160 likvidēts 10 

17. "Kaijas" 1965 115 darbojošs 10 

18. apdz. vieta "Krieviņciems" 1967 110 darbojošs 10 

19. "Rubeņi" 1968 167 neizmanto 10 

20. "Aigari" 1967 70 neizmanto 10 

21. "Ārgaļi" 1968 85 neizmanto 10 

22. "Ozolkalni" 1971 160 darbojošs 10 

23. Igates bērnu nams 1968 80 likvidēts 10 

24. bij.Vidrižu spirta rūpnīca 1978 150 darbojošs 10 

25. "Sleikas" 1984 102 darbojošs 10 



Ekspluatācijas aizsargjoslas 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma (2004.-2016.) ir noteiktas šādas ekspluatācijas aizsargjoslas: 

1. aizsargjoslas gar autoceļiem: 

Autoceļa 

Nodalījuma joslas Aizsargjoslas 

Indekss 

Nosaukums 

šķira 

platums 

platums 

1.šķira P9 Ragana – Limbaži 27 m 60 m 

2.šķira V39 Saulkrasti – Bīriņi 27 m 60 m 

2.šķira V78 Saulkrasti – Vidriži 19 m 30 m 

2.šķira V80 Eikaži – Bīriņi 19 m 30 m 

2.šķira V128 Straupe – Lēdurga – Vidriži – Skulte 22/19 m 30 m 

2.šķira V130 Igate – Intes stacija – Ozoliņi 19 m 30 m 

2.šķira V131 Bedrīši – Stienes stacija – Vidriži 19 m 30 m 


noteikta 30 m aizsargjosla un likumā noteiktie aprobežojumi visiem pašvaldības autoceļiem. 

2. aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām 

Aizsargjoslu platums gar pazemes kabeļu vai gaisvada telekomunikāciju 

līnijām ir 2,5 metru attālumā no pazemes kabeļu līnijas vai no gaisvadu līnijas ass. 

3. aizsargjoslas gar elektriskajiem tikliem 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma ir paradītas esoša 20 kV augstsprieguma līnijas. 

Aizsargjoslu platums gar elektrisko tiklu gaisvadu līnijām ārpus apdzīvotam vietām ir šāds: 

• līdz 20 kilovoltu līnijām - 10 metri, 

• no 20 kilovoltu līdz 110 kilovoltu līnijām - 20 metri, 

• 330 kilovoltu līnijām - 30 metri. 

Aizsargjoslu platums gar elektrisko tiklu gaisvadu līnijām apdzīvotās vietas ir šāds: 

• līdz 20 kilovoltu līnijām - 2 metri, 

• no 20 kilovoltu līdz 110 kilovoltu līnijām - 4 metri, 

• virs 110 kilovoltu līnijām 8 metri 

4. aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tikliem: 

Vidrižu pagastā esošajiem centralizētajiem ūdensvadiem abpus cauruļvadam tiek noteikta 5m 

ekspluatācijas aizsargjosla, kuras izmantošana jāievēro “Aizsargjoslu likuma” noteiktie aprobežojumi. 

Vidrižu pagastā kanalizācijas vadam abpus cauruļvadam tiek noteikta 5m ekspluatācijas aizsargjosla, 

kuras izmantošana jāievēro “Aizsargjoslu likuma” noteiktie aprobežojumi. 

Sanitāras aizsargjoslas 

1. Aizsargjoslas ap kapsētām 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma noteikta 300 m aizsargjoslas ap pagasta esošo kapsētu. 

2. Aizsargjosla ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm 


noteikta 50 m aizsargjosla un likumā noteiktie aprobežojumi ap attīrīšanas ietaisēm visā notekūdeņu 

attīrīšanas ierīču un būvju izdalītajā teritorijā. 



8.3. Priekšlikumi teritorijas plānojuma paredzēto darbību negatīvās ietekmes uz vidi 

minimizēšanai 

Perspektīvā nopietnākas negatīvas ietekmes uz vidi saistāmas ar šādām rīcībām: 

• Savrupmāju apbūves teritoriju palielināšanās Vidrižu, Bīriņu, Igates ciematos; 

• Tūrisma un rekreācijas objektu izbūve; 

• Lielogu dzērveņu audzēšana 

• Ražošanas teritoriju palielināšanās 

Pirms savrupmāju apbūves izbūves Vidrižu, Bīriņu, Igates ciematos nepieciešams izstrādāt detālo 

plānojumu. Detālajā plānojuma nepieciešams parādīt kanalizācijas notekūdeņu savākšanas un 

attīrīšanas risinājumu. 

Jāiekārto tūristu apmešanas un atpūtas vietas, lai mazinātu tūristu patvaļīgu apmešanos jebkurā 

teritorijā, kas apgrūtina to sakopšanu. Informatīvo un brīdinājumu zīmju izvietošana, kas informētu 

tūristus par atrašanos kādā aizsargājamā dabas teritorijā un sniegtu informāciju, ko tajā atļauts vai 

aizliegts darīt. 

Nepieciešams veikt konkrētu pētījumu kādu iespaidu lielogu dzērveņu audzēšana varētu atstāt uz 

blakus esošo aizsargājamo dabas liegumu “Laugas purvs”. 

Pēc ražošanas teritoriju palielināšanās, kas saistīta ar kokapstrādi palielināsies autotransporta plūsma, 

kas palielinās atmosfēras gaisa piesārņojumu un samazinās satiksmes drošību. Palielināsies 

ugunsbīstamība saistībā ar lielajiem kokmateriālu un to pārpalikumu krājumiem. Nepieciešams ieviest 

jaunākās lokālās ugunsdzēšanas iekārtas. Ražošanas procesā izmantotajai katlumājai jāpielieto 

jaunākas izplūdes gāzu filtrēšanas iekārtas. 



9.Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma iespējamo alternatīvu izvēles pamatojums. 

Kā alternatīvu Vidrižu pagasta teritorijas plānojumam teorētiski var pieņemt “0” alternatīvu, kad tiek 

saglabāta esošā situācija un netiek izstrādāts pagasta teritorijas plānojums. Šāda alternatīva ir pretrunā 

ar Latvijas likumdošanu, kas nosaka, ka katrai administratīvi teritoriālai vienībai jāizstrādā teritorijas 

plānojums. “0” alternatīva radīs problēmas pagasta attīstības kontekstā, jo neveicinās ilgspējīgu un 

līdzsvarotu attīstību Vidrižu pagastā, kā arī veicinātu nekoordinētu un haotisku apbūves veidošanos. 

10. Iespējamie kompensēšanas pasākumi. 

Specifiski dabai nodarīto kaitējumu kompensēšanas pasākumi Vidrižu pagasta teritorijas plānojumā 

nav paredzēti, jo tas izstrādāts balstoties uz prasībām, ko izvirza Latvijas Republikas normatīvie akti, 

likums par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie 

aizsardzības un izmantošanas noteikumi un vides aizsardzības valsts institūcijas. Par dabai vai dabas 

objektiem nodarīto kaitējumu, par piesārņojošo darbību nosacījumu neievērošanu un normatīvu 

pārsniegšanu, kā arī par piesārņojošo vielu, produktu izplūdi avārijas gadījumos fiziskās un juridiskās 

personas tiek sodītas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. 

11.Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma īstenošanas iespējamās būtiskās 

pārrobežu ietekmes novērtējums. 

Iespējama pārrobežu ietekme varētu būt sagaidāma spēcīga gaisa piesārņojuma gadījumā. Pašreizējā 

plānošanas stadijā šāds piesārņojums, un līdz ar to arī pārrobežu ietekme nav sagaidāma. 

12.Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma stratēģiskā novērtējuma veikšanai lietoto 

galveno pamatprincipu un metožu apraksts 

Izstrādājot vides pārskatu, izmantotas šādas metodes: 

1) esošās situācijas analīze (ekokartēšanas metode, pieejamās informācijas un vides datu 

analīze); 

2) plānotās situācijas analīze (ekokartēšanas metode); 

3) esošās un plānotās situācijas salīdzinājums; 

4) plānoto izmaiņu identifikācija; 

5) plānoto izmaiņu realizācijas ietekmes veida un būtiskuma novērtējums. 

Problēmas sagādāja informācijas iegūšana no Latvijas vides aģentūras par mikroliegumiem, jo šī 

informācija netiek sniegta. 



13.Paredzētie pasākumi Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma īstenošanas 

monitoringa nodrošināšanai. 

Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi 

Nr.157 „Kartība, kāda veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Monitoringu veic ar 

nolūku konstatēt teritorijas plānojuma īstenošanas tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi un lai noteiktu 

plānojuma grozījumu izstrādāšanas nepieciešamību. 

Monitorings nepieciešams, lai konstatētu teritorijas plānojuma īstenošanas tiešu, netiešu vai 

neparedzētu ietekmi uz vidi. 

Par pašvaldības budžeta līdzekļiem regulāri tiks sekots vides kvalitātes izmaiņām (vides 

monitorings), ietverot informāciju par vides stāvokļa izmaiņu tendencēm: novērtējot dažādu 

piesārņojuma avotu ietekmi, vides aizsardzības pasākumu efektivitāti, dabisko un antropogēno faktoru 

ietekmi u.c. 

Tiks arī apkopoti un analizēti no pagastā esošajiem, bet it īpaši no plānošanas dokumenta rezultātā 

jaunveidotajiem rūpnieciskajiem uzņēmumiem saņemtie vides monitoringa dati. Konstatējot būtiskas 

un nepieļaujamas ietekmes, var tikt veiktas izmaiņas teritorijas plānojumā. 



14. Kopsavilkums 

Vidrižu pagasta teritorijas plānojuma vides pārskats veidots atbilstoši Latvijas likumdošanā 

noteiktajiem principiem un prasībām šādu pārskatu izstrādei. 

Teritorijas plānojums apraksta Vidrižu pagasta pašreizējo teritorijas izmantošanu un nosaka nākotnē 

atļauto zemes izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus. Plānojums sastāv no paskaidrojuma 

raksta, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, pārskata par vietējas 

pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. 

Pēc Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma tika noteikta nepieciešamība Vidrižu pagasta teritorijas 

plānojumam sagatavot arī vides pārskatu, kas saistīta ar to, ka pagasta teritorijā atrodas NATURA 

2000 teritorija „Laugas purvs” un neliela daļa Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta. 

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir process, kura galvenais uzdevums ir novērtēt nozares 

politikas, politikas plāna, rīcības programmas, kā arī citu stratēģisko dokumentu un normatīvu 

iespējamo ietekmi uz vidi. Šajā procesā tiek izanalizēts kādas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē varētu 

rasties, un kā tās ietekmētu cilvēkvidi, dabas vidi, bioloģisko daudzveidību, klimatu, kā arī ainaviskās 

un materiālās vērtības. 

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums dod iespēju jau pašā dokumenta plānošanas un 

sagatavošanas posmā noteikt, kādu ietekmi uz vidi var izraisīt teritorijas plānojumā iekļauto risinājumu 

ieviešana dzīve, kā arī izvēlēties labāko no piedāvātajām iespējām. 

Viens no galvenajiem posmiem stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanā ir vides pārskata 

sagatavošana. Šo pārskatu sagatavo saskaņā ar prasībām, kas definētas normatīvajos aktos un Vides 

pārraudzības valsts biroja izsniegtajā atzinumā par stratēģiskā ietekmes uz vidi novertējuma 

piemērošanas nepieciešamību. 

Izstrādājot strateģiskā ietekmes uz vidi novertējuma vides pārskatu Vidrižu pagastam tika konstatēts, 

ka vides stāvoklis pagastā labs, taču atsevišķās jomās: dzeramā ūdens apgādē, notekūdeņu attīrīšanā un 

atkritumu savākšanā stāvoklis jāuzlabo. Turpmāk jāpievērš uzmanība dabas, īpaši NATURA 2000 

teritorijai “Laugas purvs”, kurā sastopamas daudzas aizsargājamas uz reti sastopamas augu un 

dzīvnieku sugas. Papildus uzmanība jāpievērš virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzībai, lai nepieļautu 

to piesārņošanu, kas, savukārt, veicinātu to aizaugšanu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. 

Jāturpina Vidrižu pagasta zemes izmantošana saskaņā ar valsts likumdošanā noteikto Latvijas 

starptautisko saistību izpildi dabas, īpaši dabas daudzveidības aizsardzībā, ūdens, atkritumu uc.jomās. 

Plānošanas dokuments konkretizē, kā šīs prasības Vidrižu pagastā izpildīt, piemēram, teritorijas 

plānojumā precīzi noteikas aizsargjoslu robežas. 

Vides pārskatā iekļauti priekšlikumi, kas samazinātu teritorijas plānojumā paredzēto darbību 

negatīvo ietekmei uz vidi. 



15.Izmantotā literatūra 

Publikācijas: 

1. Birgere T., Lācis A., 2004. Īss pārskats par Vidrižu pagasta pazemes ūdeņiem, to 

izmantošanu un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem. Valsts ģeoloģijas dienests. 

2. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, 1999. Vides aizsardzības un reģionālas 

attīstības ministrija, Rīga. 

3. Kalniņa A., 1995. Klimatiskā rajonēšana. Latvijas daba. Enciklopēdija “Latvija un latvieši” 

245 lpp. 

4. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, MK rīkojums Nr.436 (15.08.2002.). 

5. Latvijas pagasti, 2002. Enciklopēdija. 2.daļa. A/s “Preses nams”. 

6. Meža statistika – 2003 (pēc stāvokļa uz 01.01.2003) Limbažu rajons, 2003. Valsts meža 

dienests, CD-ROM. 

7. Nacionālais vides politikas plāns (2004.-2008.g.), 2003. Rīga. 

8. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Vides pārskats, Zaubes pagasts teritorijas plānojums 

(2005.-2017.), 2005. Zaubes pagasta padome, SIA “Top Vide” 

9. Vides pārskats Skultes pagasta teritorijas plānojumam, 2005. Skultes pagasta padome, Vides 

Eksperti 

10. Vidrižu pagasta attīstības programma 2004-2016, 2003. Vidrižu pagasta padome. 

11. Vidrižu pagasta teritorijas plānojums (2004-2016.g), 2004. Vidrižu pagasta padome, SIA “GIS 

projekts”. 

Likumdošanas akti: 

12. Aizsargjoslu likums. 

13. Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu. 

14. Likums par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. 

15. Meža likums. 

16. Teritorijas plānošanas likums. 

17. MK noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz visi stratēģiskais novērtējums”. 

18. MK noteikumi Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 

19. MK noteikumi Nr 415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi" 

20. Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, Helsinku konvencija, 1974., 

1992. Helsinki. 

21. Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Bernes konvencija, 

1979. Berne. 

22. Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro konvencija, 1992. Riodežaneiro. 

23. Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, UNESCO konvencija, 

1972. Parīze. 

Citi materiāli: 

1. Latvijas vides aģentūras datu bāze

stratÄÄ£iskais ietekmes uz vidi novÄrtÄjums vides pÄrskats vidriÅ¾u ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

stratÄÄ£iskais ietekmes uz vidi novÄrtÄjums vides pÄrskats vidriÅ¾u ...