Pielikums - Ministru Kabinets

18
5.1.1.4. Ienākumi un labklājība
Neskatoties uz to, ka ekonomiskie rādītāji pastāvīgi uzlabojas, sabiedrības labklājības līmenis
joprojām ir zems. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir ļoti nevienmērīgs. Materiālās
labklājības polarizācija, kā arī nabadzīgo cilvēku skaits pamazām pieaug. Turklāt ir vērojama
nabadzības feminizācija. Saskaņā ar Kopējo sociālās iekļaušanās memorandu 2002. gadā 16%
Latvijas iedzīvotāji bija pakļauti nabadzības riskam.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka reālie ienākumi uz vienu
mājsaimniecības locekli katru gadu laikā no 1996. līdz 2000. gadam ir samazinājušies, būtiski
pieaugot starpībai starp pilsētu un lauku iedzīvotāju ienākumiem (skat. 1. attēlu).
1. attēls. Lauku un pilsētu mājsaimniecību ienākumu dinamika 2000. gada cenās
80
Ls
70
60
50
92,6%
63,4 89,9%
56,9
63,6
54,8
70,7
54,0
72,8
52,3
76,7
52,1
95% Pilsētu mājsaimniecību
ienākumi Ls
90%
85%
Lauku mājsaimniecību
ienākumi Ls
40
30
20
82,5%
78,7%
75,3%
80%
75%
Lauku mājsaimniecību
ienākumi % no visu
mājsaimniecību
ienākumiem
10
0
1996. 1997. 1998. 1999. 2000.
70%
Avots: LVAEI pēc CSP, “Mājsaimniecību budžeti” 1997.-2000., Jansone, Krastiņš.
2000. gadā 20% nabadzīgāko mājsaimniecību veidoja 10% no kopējiem mājsaimniecību
ienākumiem, vidējais ienākums uz personu šajās mājsaimniecības bija 31 LVL (53,17 EUR)
un 27% no visiem iedzīvotājiem nāca no šādām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
Turklāt 20% no vairāk pārtikušajām mājsaimniecībām ar tikai 18% iedzīvotāju veidoja 40%
no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem.
Neskatoties uz to, ka tautsaimniecībā nodarbināto vidējā mēnešalga 2001. gadā sasniedza 159
LVL (skat. 1. pielikuma 32. tabulu), laukos nodarbinātajiem tā ir par aptuveni 30% zemāka.
Skatoties pēc reģioniem, augstākie ienākumi pēc nodokļu atskaitījumiem uz mājsaimniecības
locekli 2002. gadā bija Rīgas rajonā – 102,43 LVL, zemākie (58,44 LVL) – Latgalē. Vairāk
nekā pusi no visiem mājsaimniecību ienākumiem pēc nodokļu atskaitījumiem veido darba
algas (61%), vienu piektdaļu (21%) – pensijas un tikai 9,4% ir “tīrie ienākumi” no
lauksaimnieciskās ražošanas un privātās uzņēmējdarbības. (CSP, darbaspēka apsekojums
2002. gadā).
Labklājības ministrijas veiktie pētījumi pierāda, ka salīdzinoši plaša lauku sabiedrība dzīvo
arvien pieaugošā nabadzībā un mājsaimniecībā iztikas nolūkiem tiek uzturēta naturālā
saimniecība. To apliecina arī būtiskā starpība starp valstī noteikto viena iedzīvotāja pilna
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””