Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
32<br />
Ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu aktivitāšu attīstību lauku saimniecībās kavē<br />
nepietiekami attīstītā infrastruktūra, sākumkapitāla trūkums un nepietiekamais zināšanu<br />
līmenis par uzņēmējdarbību.<br />
16. tabula. Saimniecību skaits pēc papildu ienākumu avotiem un saražotās<br />
lauksaimniecības produkcijas pārdošanas īpatsvara<br />
Saražotās lauksaimniecības produkcijas<br />
pārdošanas īpatsvara grupa<br />
nepārdod pārdod līdz<br />
50%<br />
pārdod<br />
50 - 100%<br />
Papildu ienākumus veidojošā nozare:<br />
Kopā<br />
Lauku tūrisms 193 59 76 328<br />
Mājamatniecība 228 81 41 350<br />
Lauksaimniecības produktu pārstrāde 124 124 196 444<br />
Mežsaimniecība 4182 1681 1912 7775<br />
Kokapstrāde 589 234 275 1098<br />
Zivju, vēžu utt. audzēšana 70 36 57 163<br />
Zvejniecība 126 42 22 190<br />
Enerģijas ražošana 36 5 6 47<br />
Līgumdarbi, izmantojot saimniecības<br />
tehniku un iekārtas 831 684 849 2364<br />
Cita nozare 5757 1673 1041 8471<br />
Kopā 11437 4240 3904 19581<br />
Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2002.<br />
Lai veicinātu lauku saimniecības aktīvai savas darbības pārstrukturēšanai, papildus ienākumu<br />
avotu veidošanai, valstī tiek īstenotas nacionālās un ES līdzfinansētās atbalsta programmas.<br />
Lauku iedzīvotāju aktivitāti ierobežo lauksaimniecībai alternatīvu ideju trūkums un finanšu<br />
līdzekļi. Dažkārt lauku iedzīvotāju vidū nepieciešams radīt apziņu, ka ir nepieciešams kaut ko<br />
mainīt savā saimniekošanā, lai paaugstinātu savus ienākumus un labklājību. Ir gan nacionālās,<br />
gan ārzemju līdzfinansētās atbalsta programmas, kuru īstenošanā tiek iesaistīti speciālisti<br />
vietējās iniciatīvas veicināšanai un apmācībām (skat. 5.1.4.4. nodaļu).<br />
5.1.2.8. Ekonomiskā sadarbība<br />
Lēni attīstās savstarpējā sadarbība starp produkcijas ražotājiem, kā arī starp lauksaimniecības<br />
produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, un tas ierobežo produkcijas ražošanas un<br />
realizācijas procesu racionalizēšanu un efektivitātes un līdz ar to arī ienākumu pieaugumu.<br />
Latvijā izteiktākā lauksaimnieku sadarbības juridiskā forma ir kooperatīvās sabiedrības. 2002.<br />
gadā veiktās apsekošanas rezultātā tika konstatēts, ka Latvijā reāli darbojas 574 16 kooperatīvās<br />
sabiedrības, kuru profils ir lauksaimniecība.<br />
Tās mazāk vai vairāk aktīvi darbojas šādās lauksaimniecības nozarēs:<br />
− graudkopībā, kur ražotāji gūst lielāku peļņu, kooperējoties transporta un graudu kaltes<br />
izmantošanā;<br />
− piensaimniecībā, kur mazie ražotāji sadarbojas, lai kopīgi segtu transporta izmaksas, kas<br />
būtu salīdzinoši lielas, ja katram individuāli katru dienu būtu jānogādā saražotā produkcija<br />
līdz tuvākajam pārstrādes uzņēmumam vai piena savākšanas punktam;<br />
− ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sniegšanā;<br />
16 Avots: Lauksaimniecības gada ziņojums, 2001, LR Zemkopības Ministrija, Rīga, 2002.gada jūnijs<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language