Dzemdes kakla vÄzis ir novÄrÅ¡ams un izÄrstÄjams.
Dzemdes kakla vÄzis ir novÄrÅ¡ams un izÄrstÄjams.
Dzemdes kakla vÄzis ir novÄrÅ¡ams un izÄrstÄjams.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Dzemdes</strong> <strong>kakla</strong> vēzis <strong>ir</strong><br />
novēršams <strong>un</strong> izārstējams.<br />
Tomēr kāpēc ik gadu apmēram<br />
155 sievietes Latvijā m<strong>ir</strong>st no šīs slimības<br />
Šī plašsazias līdzekiem paredzētā informācija nesniegs jums atbildi uz<br />
šo jautājumu. Tomēr tā var jums palīdzēt apsvērt pareizos jautājumus.
Ļoti daudzas nāves<br />
Ik gadu apmēram 155 sievietes m<strong>ir</strong>st no vēža, ko bija<br />
iespējams novērst. <strong>Dzemdes</strong> <strong>kakla</strong> vēzis <strong>ir</strong> viens no<br />
visizplatītākajiem vēža paveidiem sievietēm <strong>un</strong>, ja to<br />
neatklāj <strong>un</strong> neārstē, iznākums <strong>ir</strong> letāls.<br />
<strong>Dzemdes</strong> <strong>kakla</strong> vēža attīstību <strong>ir</strong> iespējams novērst, jo agrīnās pazīmes<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> šūnās var konstatēt jau ilgu laiku p<strong>ir</strong>ms tam, kad tās<br />
kļuvušas ļa<strong>un</strong>dabīgas. Un pat ļa<strong>un</strong>dabīga audzēja attīstības gadījumā<br />
ārstēšana <strong>ir</strong> iespējama, ja vien to atklāj agrīnā stadijā.<br />
Daudzas sievietes, kas m<strong>ir</strong>st no dzemdes <strong>kakla</strong> vēža, <strong>ir</strong> sasniegušas vien<br />
četrdesmit vai piecdesmit gadu vecumu vai <strong>ir</strong> pat vēl ja<strong>un</strong>ākas. Viņu nāves<br />
rezultātā bērni zaudē māti, ģimene – apgādnieci, bet vecāki – meitu.<br />
Tad kāpēc šādas novēršamas nāves vēl joprojām <strong>ir</strong> sastopamas Šis plašsaziņas<br />
līdzekļiem paredzētais informatīvais materiāls <strong>ir</strong> izstrādāts, lai tādiem<br />
žurnālistiem kā jūs palīdzētu noskaidrot iemeslus.<br />
2 E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S
Kas izraisa dzemdes <strong>kakla</strong> vēzi<br />
<strong>Dzemdes</strong> <strong>kakla</strong> vēzis attīstās gļotādas audos ,kas klāj<br />
dzemdes daļu, ko dēvē par dzemdes kaklu, <strong>un</strong> kas<br />
atrodas maksts augšējā daļā.<br />
Parasti dzemdes <strong>kakla</strong> vēzi izraisa inficēšanās ar noteiktiem cilvēka papilomas<br />
vīrusa (HPV) paveidiem. Tāpat kā va<strong>ir</strong>umam vīrusu, HPV infekcija<br />
ilgst ne va<strong>ir</strong>āk kā dažas nedēļas vai mēnešus. Kamēr tā atrodas organismā,<br />
tā nerada jebkādus simptomus <strong>un</strong> nenodara kaitējumu. Tomēr, ja<br />
infekcija saglabājas, ar HPV inficētās šūnas var pārveidoties par<br />
“p<strong>ir</strong>msvēža” šūnām. Tas parasti notiek va<strong>ir</strong>āku gadu vai pat gadu desmitu<br />
laikā. Lai gan atsevišķas p<strong>ir</strong>msvēža šūnas var pašizārstēties, ja tās nekonstatē<br />
<strong>un</strong> neuzsāk ārstēšanu, pastāv risks, ka tās var attīstīties par agresīvu<br />
vēža formu.<br />
Ar HPV vīrusu var inficēties dzimumakta ceļā ar inficētu personu. Lai gan<br />
gadījumā, ja sievietei <strong>ir</strong> va<strong>ir</strong>āki seksuālie partneri, inficēšanās risks<br />
palielinās, lai iegūtu vīrusu, pietiek pat ar vienu partneri.<br />
E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S 3
Kā pasargāt sevi no dzemdes<br />
<strong>kakla</strong> vēža<br />
Paiet ilgs laiks p<strong>ir</strong>ms HPV infekcijas izraisītās<br />
pārmaiņas šūnas attīstās par vēzi.<br />
Pievērsiet uzmanību<br />
pazīmēm<br />
Šajā laikā p<strong>ir</strong>msvēža pārmaiņas<br />
šūnās <strong>ir</strong> skaidri saskatāmas<br />
mikroskopā, ja vien paraugu<br />
ņemšana <strong>un</strong> analīze <strong>ir</strong> veiktas<br />
saskaņā ar apstiprinātām metodēm.<br />
Lai nodrošinātu kvalitatīvu kontroli,<br />
jāveic regulāras pārbaudes atbilstoši<br />
ES pamatnostādnēm par kvalitātes<br />
nodrošināšanu dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
skrīningā <strong>un</strong> diagnostikā, kā arī<br />
citiem starptautiskiem standartiem.<br />
Tradicionālo dzemdes <strong>kakla</strong><br />
vēža <strong>un</strong> p<strong>ir</strong>msvēža izmaiņu konstatēšanas<br />
testu dēvē par Pap testu<br />
(Pap test) (nosaukts testa<br />
izstrādātāja George Papanikolaou<br />
vārdā). Šo testa metodiku izmanto<br />
saskaņā ar E<strong>ir</strong>opas kvalitātes<br />
nodrošināšanas vadlīnijām.<br />
Latvija atšķ<strong>ir</strong>as ar to, ka šeit izmanto<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
skrīninga testa alternatīvu<br />
metodiku – Leišmana (Leishman)<br />
testu, ko valstī jau vēsturiski apmāca<br />
lietot <strong>un</strong> lieto.<br />
Visi testi <strong>ir</strong> uztriepes ņemšana<br />
no dzemdes <strong>kakla</strong>, nokasot dažas<br />
šūnas no dzemdes <strong>kakla</strong> v<strong>ir</strong>smas.<br />
Šo procedūru var veikt gandrīz jebkurš<br />
atbilstoši apmācīts veselības<br />
aprūpes speciālists gandrīz<br />
jebkuros apstākļos. Šūnu paraugus<br />
nosūta uz laboratoriju, kur tos<br />
pārbauda pieredzējuši citopatologi.<br />
Ja šūnās atklāj iespējamas<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> vēža pazīmes,<br />
sievieti nosūta uz pārbaudēm, lai<br />
apstiprinātu diagnozi, <strong>un</strong>, ja pārbaude<br />
to apstiprina, nozīmē<br />
ārstēšanu. Vēzi izraisošos audus<br />
izņem p<strong>ir</strong>ms vēzis paspēj izplatīties,<br />
<strong>un</strong> pēc tam sievieti<br />
piecus gadus rūpīgi novēro.<br />
Pierādījumi apliecina, ka, veicot<br />
Pap testu ik pēc trim līdz<br />
pieciem gadiem, iespējams atklāt<br />
līdz 80% potenciālo dzemdes<br />
<strong>kakla</strong> vēža gadījumu p<strong>ir</strong>ms šūnas<br />
Science Photo Library<br />
4 E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S
<strong>ir</strong> kļuvušas ļa<strong>un</strong>dabīgas.<br />
Ja ārstēšanu <strong>un</strong><br />
novērošanu īsteno<br />
atbilstoši vadlīnijām,<br />
va<strong>ir</strong>āk nekā 99%<br />
gadījumu pastāv<br />
iespēja novērst<br />
p<strong>ir</strong>msvēža šūnu attīstīšanos<br />
par vēzi.<br />
Ne visus vēža paveidus<br />
<strong>ir</strong> iespējams<br />
diagnosticēt<br />
p<strong>ir</strong>msvēža stadijā,<br />
bet pat tad, ja šūnas<br />
pārvēršas par vēža<br />
(jeb ļa<strong>un</strong>dabīgā audzēja)<br />
šūnām, šo<br />
slimību joprojām <strong>ir</strong><br />
iespējams izārstēt,<br />
ja vien to konstatē<br />
pietiekami agrīnā<br />
stadijā.<br />
Vakcīnas<br />
<strong>Dzemdes</strong> <strong>kakla</strong> vēža<br />
attīstību palīdz<br />
novērst arī vakcinācija<br />
pret HPV vīrusu.<br />
Pašlaik <strong>ir</strong> pieejamas divas vakcīnas,<br />
kas izrādījušās efektīvas HPV<br />
16 <strong>un</strong> HPV 18 – divu HPV vīrusa<br />
paveidu, kas <strong>ir</strong> atbildīgi par apmēram<br />
70% dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
saslimšanas gadījumu – infekcijas<br />
novēršanā. Tomēr tās <strong>ir</strong> neefektīvas<br />
attiecībā uz visiem vēzi<br />
izraisošajiem HPV tipiem, <strong>un</strong> tās<br />
nespēj novērst dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
attīstību sievietēm, kuras jau <strong>ir</strong> inficējušās<br />
ar HPV vīrusu. Šī iemesla<br />
dēļ E<strong>ir</strong>opas Savienībā HPV<br />
vakcināciju rekomendē izmantot<br />
līdztekus Pap testam, tomēr tā nedrīkst<br />
aizstāt regulārās pārbaudes.<br />
Abas vakcīnas ievada trīs devu<br />
veidā sešu mēnešu laika periodā.<br />
Tāpat kā attiecībā uz visām<br />
vakcinācijas programmām, to<br />
efekts <strong>ir</strong> vislielākais, ja izmantošana<br />
notiek plašā mērogā.<br />
Daudzās E<strong>ir</strong>opas valstīs šobrīd <strong>ir</strong><br />
sekmīgi uzsākta HPV vakcinācijas<br />
programma, tomēr atsevišķās<br />
valstīs programmas ieviešanu<br />
kavē domstarpības jautājumos<br />
par bērnu vai pusaudžu vakcināciju<br />
pret seksuāli transmisīvajām<br />
infekcijām. Daudzas valstis <strong>ir</strong><br />
nolēmušas neieviest HPV<br />
vakcinācijas programmu,<br />
pamatojot savu lēmumu ar šo<br />
vakcīnu cenas <strong>un</strong> efektivitātes<br />
neatbilstošo attiecību.<br />
Gardasil ražo ASV farmācijas<br />
kompānija Merck & Co, <strong>un</strong> šis<br />
medikaments <strong>ir</strong> efektīvs pret HPV<br />
6, 11, 16 <strong>un</strong> 18 tipiem. Preparātu<br />
Cervarix ražo uzņēmums Glaxo-<br />
SmithKline, <strong>un</strong> tas <strong>ir</strong> efektīvs pret<br />
HPV 16 <strong>un</strong> 18 tipiem.<br />
E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S 5
Kā Latvijā var samazināt m<strong>ir</strong>stību<br />
no dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
Pastāv vienprātīgs uzskats, ko pamato desmitiem gadu ilga pieredze<br />
daudzās E<strong>ir</strong>opas valstīs, ka labākais veids, lai mazinātu saslimstību<br />
ar dzemdes <strong>kakla</strong> vēzi <strong>un</strong> m<strong>ir</strong>stību šīs slimības rezultātā, <strong>ir</strong> valsts<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> vēža skrīninga programmas īstenošana.<br />
<strong>Dzemdes</strong> <strong>kakla</strong> vēža skrīninga valsts<br />
programma:<br />
● uzaicina veselas sievietes uz regulārām<br />
pārbaudēm, izmantojot<br />
Pap testu.<br />
● Organizēta reģionālā vai valsts līmenī<br />
<strong>un</strong> tajā iesaista visas sievietes<br />
noteiktā vecuma intervālā (parasti<br />
vismaz no 30 gadiem līdz 60<br />
gadiem), kuras ar regulāriem<br />
starplaikiem (ieteicamais intervāls <strong>ir</strong><br />
ik pēc trim vai pieciem gadiem) aicina<br />
uz pārbaudēm.<br />
● Sistemātiski atgādina sievietēm par<br />
turpmākām pārbaudēm <strong>un</strong>, ja šūnas<br />
<strong>ir</strong> patoloģiskas vai aizdomīgas, veic<br />
ārstēšanu.<br />
● Iekļauj kvalitātes nodrošināšanas<br />
sistēmu, lai garantētu visu programmas<br />
aspektu augstu līmeni – plašu<br />
apmeklētību, pareizu uztriepes testa<br />
veikšanu, laboratorijas analīžu precizitāti,<br />
rezultātu savlaicīgu paziņošanu,<br />
atgādināšanu par turpmākiem<br />
izmeklējumiem <strong>un</strong>, ja<br />
nepieciešams, ārstēšanas nozīmēšanu,<br />
kā arī kvalitatīvu ārstēšanu.<br />
● Veicina augstu apmeklētību, izmantojot<br />
sabiedrības informēšanas kampaņas,<br />
efektīvu kom<strong>un</strong>ikāciju <strong>un</strong><br />
nodrošinot skrīninga pieejamību.<br />
Sievietes ar ievērojami lielāku varbūtību<br />
atbildēs uzaicinājumam, ja tas<br />
būs adresēts viņām personīgi, iekļaus<br />
skaidru <strong>un</strong> ticamu informāciju (skat.<br />
tabulu) <strong>un</strong> skrīninga tests būs bezmaksas<br />
vai ļoti lēts, kā arī, ja to varēs<br />
veikt piemērotā vietā <strong>un</strong> ērtā laikā.<br />
Šādas organizētās sistemātiskās valsts<br />
programmas <strong>ir</strong> izrādījušās ievērojami<br />
efektīvākas nekā paļaušanās uz tā<br />
dēvēto “oportūnistisko skrīningu”, kad<br />
Pap testi var būt pieejami pat bez maksas,<br />
tomēr to veikšana notiek pēc pacienta<br />
vai ārsta iniciatīvas. Oportūnistiskās<br />
pārbaudes nenodrošina paraugu<br />
ņemšanas, analīzes, ārstēšanas <strong>un</strong><br />
novērošanas kvalitātes kontroli, ko<br />
iekļauj labi organizēta skrīninga programma.<br />
Oportūnistiskais skrīnings <strong>ir</strong><br />
Science Photo Library<br />
6 E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S
Ir daudz lielāka<br />
varbūtība, ka sievietes<br />
apmeklēs pārbaudes,<br />
ja uzaicinājums:<br />
●<br />
●<br />
●<br />
●<br />
●<br />
●<br />
tiks adresēts viņām personīgi, <strong>un</strong><br />
skaidri pateiks, ka dzemdes <strong>kakla</strong><br />
pārbaude <strong>ir</strong> veselības pārbaude, kas<br />
paredzēta jebkurai sievietei;<br />
skaidri noteiks, kādu risku viņas<br />
uzņemas attiecībā uz dzemdes <strong>kakla</strong><br />
vēzi <strong>un</strong> cik efektīvi pārbaude<br />
aizsargā pret šo risku;<br />
informēs viņas, kā Pap tests tiek<br />
veikts: cik ilgi tas notiks, vai būs<br />
sāpīgs, kas to veiks , kas tiks prasīts<br />
no viņām;<br />
informēs sievietes, kas notiks ar<br />
viņu paraugu, kad viņas varēs<br />
saņemt savus rezultātus, kam būs<br />
piekļuve viņu rezultātiem;<br />
paskaidros, ka viņām, iespējams, atgādinās<br />
par tālāku testu nepieciešamību<br />
<strong>un</strong> to iemesliem<br />
(parasti tas notiek, ja testa rezultāti<br />
<strong>ir</strong> nesaprotami vai nepārliecinoši;<br />
pat ja tiek konstatētas patoloģijas,<br />
tās var nebūt saistītas ar vēža<br />
draudiem);<br />
informēs viņas, kur vērsties pēc papildu<br />
informācijas.<br />
Laba kom<strong>un</strong>ikācija <strong>ir</strong> svarīga veiksmīgai<br />
skrīninga programmas realizācijā<br />
E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S 7
ārkārtīgi neefektīvs veselības aprūpes<br />
resursu izmantošanas veids, jo tā<br />
rezultātā daudzām sievietēm nekad<br />
netiek veiktas dzemdes <strong>kakla</strong> vēža pārbaudes,<br />
kamēr citām šie izmeklējumi<br />
tiek veikti biežāk nekā nepieciešams.<br />
Somijas pieredze<br />
Tādu valstu kā, piemēram, Somija, kas<br />
bija p<strong>ir</strong>mā valsts, kurā ieviesa dzemdes<br />
<strong>kakla</strong> vēža skrīninga programmu,<br />
pieredze pierāda valsts skrīninga programmas<br />
efektivitāti. Somijā dzemdes<br />
<strong>kakla</strong> vēža skrīnings tika uzsākts<br />
1962. gadā. Pēc 14 gadiem, 1976. gadā,<br />
tā spēja pierādīt, ka sievietēm, kurām<br />
veiktas regulāras pārbaudes, bija piecas<br />
reizes mazāka varbūtība saslimt ar<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> vēzi nekā pārējām valsts<br />
iedzīvotājām. Dati par 2008. gadu<br />
(globocan.iarc.fr) liecina, ka sievietes<br />
Latvijā <strong>ir</strong> pakļautas sešas reizes lielākam<br />
riskam m<strong>ir</strong>t no dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
nekā sievietes Somijā, turklāt m<strong>ir</strong>stības<br />
rādītāji <strong>ir</strong> gandrīz divarpus reizes<br />
augstāki nekā vidējie rādītāji ES.<br />
<strong>Dzemdes</strong> <strong>kakla</strong> vēža<br />
skrīnings Latvijā<br />
Latvijā dzemdes <strong>kakla</strong> vēža skrīnings<br />
tiek veikts jau sen. Testēšana tika plaši<br />
veikta laika posmā no 1960.-tajiem. līdz<br />
1980.-to gadu beigām. 1984.gadā<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> skrīnings bija ieteikts kā<br />
obligāta slimību profilakses <strong>un</strong><br />
ārstēšanas sistēmas sastāvdaļa. Taču<br />
1989.gadā profilaktiskās ginekoloģiskās<br />
izmeklēšanas tika pārtrauktas sakarā ar<br />
ievērojamām politiskām <strong>un</strong><br />
ekonomiskām pārmaiņām valstī.<br />
Va<strong>ir</strong>āk kā 15 gadus vēlāk, 2005. gadā<br />
tika uzsākta ja<strong>un</strong>a Profilaktisko Izmeklējumu<br />
Programma, atja<strong>un</strong>ojot sava<br />
veida oportūnistisku skrīninga programmas<br />
veidu. Lai arī tas sniedza<br />
iespēju sievietēm pie sava ģimenes ārsta<br />
veikt pārbaudi bez maksas, tā nebija<br />
centralizēta uzaicinājumu izsūtīšanas<br />
sistēma, kas nedeva iespēju izsekot apmeklētību,<br />
rezultātus <strong>un</strong> tālāko<br />
novērošanu <strong>un</strong> kvalitātes kontroli. Atbilstoši<br />
šai programmai ģimenes ārstiem<br />
bija jāvelta ievērojamas pūles, lai<br />
nodrošinātu savām pacientēm regulāras<br />
pārbaudes, tomēr tas tā nenotika. Aptauja<br />
starp ģimenes ārstiem parādīja, ka<br />
tie nejūtas pietiekami kompetenti, lai<br />
veiktu šādus testus, <strong>un</strong> uzskata, ka šī atbildība<br />
jāuzņemas kādam citam.<br />
2009. gadā tika uzsākta pilna<br />
skrīninga valsts programma, atbilstoši<br />
kurai valsts institūcijas uzņēmās atbildību<br />
pār visām vēža skrīninga programmām,<br />
kas oficiāli <strong>ir</strong> saskaņā ar ES<br />
pamatnostādnēm par kvalitātes<br />
nodrošināšanu dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
skrīningā <strong>un</strong> diagnostikā. Ik pēc trim<br />
gadiem visām sievietēm vecumā no 25<br />
līdz 70 gadiem tiek izsūtīti personīgi<br />
uzaicinājumi. Šie uzaicinājumi <strong>ir</strong><br />
uzskatāmi par oficiālu dokumentu, uz<br />
kura pamata sievietes ģimenes ārsts vai<br />
Science Photo Library<br />
8 E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S
ginekologs veic testu. Ir apstiprināti<br />
rīcības noteikumi gadījumiem, ja testa<br />
rezultāti <strong>ir</strong> neskaidri vai uzrāda patoloģiju.<br />
Ģimenes ārstiem paredzēts finansiāls<br />
stimuls veikt profilaktiskas apskates<br />
vismaz 65% praksei<br />
piesaistītajiem pacientiem gadā, lai arī<br />
tas nav saistībā tikai vienīgi ar vēža profilakses<br />
izmeklējumiem. Ja sievietes<br />
veic skrīninga izmeklēšanu pie sava<br />
ginekologa, tad to tagad apmaksā<br />
Veselības Norēķinu Centrs.<br />
Tomēr aizvien vēl pastāv va<strong>ir</strong>āki risināmi<br />
jautājumi. Nav sakārtots programmas<br />
standartu <strong>un</strong> kvalitātes kontroles<br />
jautājums va<strong>ir</strong>ākos programmas<br />
aspektos kā materiāla paņemšanai testa<br />
veikšanai, laboratorai testēšanai, tālākai<br />
novērošanai <strong>un</strong> ārstēšanai neskaidras<br />
<strong>un</strong> patoloģiskas atradnes gadījumos.<br />
Vajadzību izvērtēšana atklāj arī to, ka<br />
trūkst kvalificētu speciālistu, jo īpaši<br />
tālāku diagnostisko testu veikšanā aizdomīgu<br />
uztriepju gadījumos <strong>un</strong><br />
ārstēšanas nodrošināšanā, kā arī<br />
ginekoloģijas pakalpojumu nepietiekamu<br />
pieejamību, jo īpaši lauku<br />
apvidos. Leišmana testa veikšana standarta<br />
Pap testa vietā, analizējot<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> uztriepes, arī <strong>ir</strong><br />
pretr<strong>un</strong>īga E<strong>ir</strong>opas vadlīnijas<br />
rekomendē Pap testu, jo tā precizitāte,<br />
atklājot dzemdes <strong>kakla</strong> vēža riska<br />
pazīmes, <strong>ir</strong> zinātniski apstiprināta.<br />
Bažas rada tas, ka skrīninga valsts<br />
programmas efektivitāte <strong>ir</strong> ievērojami<br />
zemāka par cerēto, jo uzaicinājumam<br />
apmeklēt dzemdes <strong>kakla</strong> uztriepes testu<br />
atsaucas samērā maz sieviešu. Valsts<br />
programmas p<strong>ir</strong>majā – 2009. gadā atsaucības<br />
rādītājs bija vien 25%. Līdz<br />
2011. gadam atsaucības rādītāji<br />
palielinājās, sasniedzot gandrīz 40%, kas<br />
lielā mērā notika tāpēc, ka palielinājās<br />
sabiedrības informētība. Tomēr va<strong>ir</strong>ums<br />
sieviešu, kas ietilpst mērķgrupā, joprojām<br />
netiek izmeklētas atbilstoši šai nacionālajai<br />
skrīninga programmai.<br />
Pastāv pierādījumi, kas liecina, ka<br />
joprojām paliek neatrisināts jautājums<br />
par to, kurš <strong>ir</strong> atbildīgs par uztriepes<br />
testu veikšanu. Lai īstenotu skrīninga<br />
valsts programmai nepieciešamo testu<br />
apjomu, nepieciešams iesaistīt ģimenes<br />
ārstus. Tomēr 2011. gadā veiktais<br />
pētījums liecina, ka trīs ceturtdaļas<br />
meiteņu <strong>un</strong> sieviešu vecumā no 15 līdz<br />
49 gadiem neuzticas savam ģimenes<br />
ārstam attiecībā uz ginekoloģiskās<br />
aprūpes nodrošināšanu, turklāt atsevišķi<br />
ģimenes ārsti pauž viedokli, ka<br />
tests būtu jāveic ginekoloģijas speciālistam,<br />
par spīti tam, ka uztriepes<br />
paņemšanu no dzemdes <strong>kakla</strong> var veikt<br />
jebkurš veselības aprūpes speciālists,<br />
kas izgājis elementāru apmācību.<br />
Ginekoloģijas speciālisti, savukārt,<br />
lielākoties strādā privātās praksēs. Lai<br />
gan viņi <strong>ir</strong> tiesīgi pieprasīt no valsts<br />
veselības apdrošināšanas iestādēm<br />
kompensāciju par skrīninga testu<br />
veikšanu, to dara tikai nedaudzi.<br />
E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S 9
Pāragra nāve dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
rezultātā – noslēgums<br />
Gandrīz trešdaļā gadījumu<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> vēzis tiek diagnosticēts<br />
tikai tad, kad tas jau <strong>ir</strong><br />
ievērojami attīstījies <strong>un</strong> to <strong>ir</strong> gandrīz<br />
neiespējami izārstēt. Tas tā<br />
nenotiktu, ja dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
skrīninga programma darbotos<br />
patiesi efektīvi.<br />
Ja Latvija neuzlabos savus<br />
rādītājus attiecībā uz dzemdes <strong>kakla</strong><br />
vēža saslimstības novēršanu,<br />
sieviešu priekšlaicīga m<strong>ir</strong>stība nesamazināsies.<br />
Kā žurnālistam, jums<br />
<strong>ir</strong> neatsverama loma, informējot sabiedrību<br />
par šiem nāves gadījumiem,<br />
no kuriem bija iespējams izva<strong>ir</strong>īties,<br />
kā arī veicinot dzemdes<br />
<strong>kakla</strong> vēža riska apzināšanos <strong>un</strong> to,<br />
kā sievietes var sevi no šī riska<br />
pasargāt. Turklāt žurnālista<br />
pienākums <strong>ir</strong> kritiski izvērtēt<br />
pašreizējo politiku <strong>un</strong> programmu<br />
efektivitāti attiecībā uz dzemdes<br />
<strong>kakla</strong> vēža novēršanu <strong>un</strong> pētīt to<br />
uzlabošanas iespējas.<br />
● Kāpēc tikai nedaudzas sievietes<br />
atsaucas uzaicinājumam veikt<br />
pārbaudes Vai viņas neuzticas<br />
šai sistēmai Ja tā, kā to novērst<br />
● Latvija <strong>ir</strong> vienīgā valsts E<strong>ir</strong>opā,<br />
Paul Doyle / Alamy<br />
Piecu gadu dzīvildze dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
slimniecēm dažādās slimības stadijās<br />
Latvijā, no 1999. līdz 2005. gadam<br />
Ja dzemdes <strong>kakla</strong> vēzis tiek atklāts agri (I stadijā), tas <strong>ir</strong><br />
viegli ārstējams <strong>un</strong> lielāko daļu sieviešu <strong>ir</strong> iespējams<br />
izārstēt. Tomēr viens no trim dzemdes <strong>kakla</strong> vēža<br />
gadījumiem tiek atklāts vēlīnā stadijā (III <strong>un</strong> IV stadija)<br />
Avots: Latvijas Vēža reģistrs<br />
10 E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S
kas lieto Leišmaņa testu<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> skrīningam. Vai<br />
citologi būtu jāapmāca izmantot<br />
Pap metodi, sagatavojot <strong>un</strong> analizējot<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> uztriepes<br />
● Vai ģimenes ārsti joprojām<br />
nevēlas uzņemties atbildību par<br />
to, lai nodrošinātu, ka viņu pacientes<br />
veic skrīninga testu Ja<br />
tā, kāpēc Vai ģimenes ārstiem <strong>ir</strong><br />
pārmērīgs darba apjoms Vai<br />
viņiem <strong>ir</strong> nepieciešama apmācība,<br />
lai viņi justos<br />
kompetentāki šajā jomā<br />
● Vai vecmātes, māsas <strong>un</strong><br />
feldšerus vajadzētu apmācīt<br />
ņemt citoloģiskās uztriepes, lai<br />
nodrošinātu šādu uztriepju<br />
ņemšanu, jo īpaši lauku apvidos,<br />
kur ginekoloģiskie pakalpojumi<br />
nav pieejami<br />
● Vai laboratorijas speciālistiem<br />
<strong>un</strong> asistentiem, kuri analizē<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> uztriepes, būtu<br />
obligāti jābūt īpaši apmācītiem<br />
<strong>un</strong> kvalificētiem citoloģijas jomā<br />
Lai Latvija spētu atkārtot<br />
Somijas panākumus, no dzemdes<br />
<strong>kakla</strong> vēža gadā m<strong>ir</strong>ušo sieviešu<br />
skaitam laika gaitā jāsamazinās<br />
no apmēram 155 sievietēm līdz<br />
25 sievietēm. Turklāt Latvijai<br />
vajadzētu mācīties arī no savas<br />
pieredzes <strong>un</strong> saprast, cik efektīva<br />
<strong>ir</strong> dzemdes <strong>kakla</strong> vēža skrīninga<br />
programma, lai samazinātu no<br />
ja<strong>un</strong>a diagnosticēto saslimšanas<br />
gadījumu skaitu gada laikā.<br />
Pašlaik jārisina jautājums par to,<br />
kā šādu programmu padarīt<br />
darboties spējīgu esošā veselības<br />
aprūpes sistēmas modeļa ietvaros<br />
Izšķ<strong>ir</strong>ošs var izrādīties šīs problēmas<br />
vispusīgs atspoguļojums<br />
plašsaziņas līdzekļos, kas<br />
akcentētu šos jautājumus <strong>un</strong><br />
meklētu risinājumus.<br />
E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S 11
Kontakti & Papildus informācija<br />
Latvijas Ginekologu <strong>un</strong> Dzemdību<br />
speciālistu asociācija<br />
Latvijas Ģimenes <strong>un</strong> Lauku<br />
Ģimenes ārstu asociācija<br />
Latvijas Ģimenes plānošanas<br />
<strong>un</strong> seksuālās veselības asociācija<br />
Papardes Zieds<br />
www.tikaisievietem.lv<br />
www.atceries.lv<br />
www.sieviesuklubs.lv sadaļa Veselība<br />
www.calis.lv<br />
www.tavavieta.lv<br />
www.meitenem.lv<br />
www.vesels.lv<br />
www.delfi.lv/sievietem<br />
www.medicina.lv<br />
www.tvnet.lv/sievietem<br />
www.mammam<strong>un</strong>tetiem.lv<br />
www.dr.lv<br />
www.doctus.lv<br />
www.maminuklubs.lv<br />
www.apollo.lv/sievietem<br />
www.zieds.lv<br />
www.mansmazais.lv<br />
www.lightlove.eu<br />
www.sievietesveseliba.lv<br />
www.cosmo.lv<br />
Šo informāciju plašsaziņas medijiem<br />
sagatavoja Anna Wagstaff <strong>un</strong> Peter<br />
McIntyre no E<strong>ir</strong>opas Onkoloģijas<br />
skolas (hipersaite<br />
"http://www.eso.net") EUROCHIP-3<br />
projekta ietvaros, ko finansē E<strong>ir</strong>opas<br />
Komisijas Veselības <strong>un</strong> patērētāju<br />
aizsardzības d<strong>ir</strong>ektorāts (DG SANCO)<br />
<strong>un</strong> vada Milānas Fondazione IRCCS<br />
"Istituto Nazionale dei Tumori"<br />
sadarbībā ar E<strong>ir</strong>opas Onkoloģijas<br />
skolu<br />
Ekspertu atzinums: Ahti Anttila,<br />
Somijas Masu skrīninga reģistra pētniecības<br />
d<strong>ir</strong>ektors (e-pasta adrese:<br />
Ahti.Anttila@cancer.fi), <strong>un</strong> Ilze<br />
Viberga, Latvijas Universitātes asociētā<br />
profesore, ginekoloģe (e-pasta<br />
adrese: i.viberga@apollo.lv)<br />
Tulkojums: Interpreti eTraduttori di<br />
Lisa Nitti, www.lisanitti.com<br />
Dizains: Harris DPI,<br />
www.harrisdpi.co.uk
Change language