Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Latviešu mūzika, pasaules kustība<br />
Savdabīgu akcentu 2014. gada repertuārā veidos<br />
arī trīs jauni baleta viencēlieni, kuru pasaules<br />
pirmizrāde gaidāma aprīlī. Trīs izcilu latviešu<br />
komponistu – Pētera Vaska, Riharda Dubras un<br />
Georga Pelēča – mūzika kļuvusi par iedvesmas<br />
avotu dejas pasaulē, uzrunājot spilgtākos mūsdienu<br />
horeogrāfus. Lai arī neviena no partitūrām<br />
nav rakstīta speciāli dejai, skaņas pārkāpj žanriskās<br />
robežas, ieinteresējot šķietami atšķirīgu<br />
mentalitāšu ārzemju horeogrāfus, kuriem būtisks<br />
kļuvis mūzikā iekodētais emocionālais lauks un<br />
vēstījums.<br />
Vaska mūzika bijis izaicinājums vairākiem mūsdienu<br />
horeogrāfiem, jo valdzina ar ziemeļniecisko<br />
dabu un spēju attēlot cilvēka dvēseles stāvokļus<br />
eksistenciālās situācijās. Ne velti Vasks ir visvairāk<br />
skanējušais latviešu komponists mūsdienu<br />
dejas izrādēs pasaulē. Šoreiz viņa mūziku dejā<br />
būs ieraudzījis argentīniešu izcelsmes horeogrāfs<br />
Demiss Volpi (Demis Volpi).<br />
Tikmēr Riharda Dubras mūzikā suģestē īpaša<br />
garīgā vertikāle un iekšējās brīvības sajūta, kura<br />
vienmēr izteikta simfoniski spēcīgā attīstībā un ar<br />
citiem komponistiem nesajaucamā skaņu rakstā,<br />
ko savā manierē atslēgs Bratislavas baleta vadītājs<br />
Mario Radačovskis (Mário Radačovský).<br />
Savukārt Georga Pelēča mūzikā fascinē detaļu<br />
spilgtums, vienkāršs, brīžiem naivs (taču ne vienkāršots!)<br />
skats uz pasauli, izteikts ar savdabīgu,<br />
spilgti teatrālu tēlainību, ko izgaismos izcilā britu<br />
horeogrāfa, Dānijas Dejas teātra vadītāja Tima<br />
Raštona (Tim Rushton) kustību partitūra.<br />
Kirstenas Dēlholmas scenogrāfijas makets koncertuzvedumam Rienci.<br />
No Vāgnera<br />
līdz<br />
Vaskam –<br />
Latvijas<br />
Nacionālās<br />
operas<br />
pārsteigumi<br />
Informāciju sagatavoja LNO preses birojs<br />
Simboliski akcentējot izcilā vācu komponista<br />
Riharda Vāgnera ciešo saistību ar Latvijas galvaspilsētu,<br />
Latvijas Nacionālajā operā (LNO) taps<br />
viņa pirmās, turklāt Rīgā aizsāktās operas “Rienci”<br />
(“Rienzi”) iestudējums, kura pirmizrāde gaidāma<br />
jau 2014. gada janvārī – tieši Eiropas kultūras<br />
galvaspilsētas programmas Force Majeure atklāšanā.<br />
Der atgādināt, ka viena no būtiskākajām<br />
Latvijas opermākslas lappusēm saistīta ar laiku,<br />
ko Rihards Vāgners pavadīja Rīgā: te viņš uzturējies<br />
no 1837. līdz 1839. gadam, būdams Pilsētas<br />
teātra pirmais kapelmeistars. “Rienci” multimediālo<br />
iestudējumu veidos dāņu režisore Kirstena<br />
Dēlholma (Kirsten Dehlholm), ar kuru LNO jau<br />
izveidojusies veiksmīga sadarbība iestudējumos<br />
“Operācija: Orfejs” un “Kara daba”.<br />
“Strādāt ar Vāgnera mūziku nozīmē pieskarties<br />
bagātam kultūras mantojumam, tādēļ man<br />
patīk, ka šī opera ir tik reti iestudēta. Tas nav,<br />
piemēram, “Parsifāls”, kuru uzreiz visi salīdzina<br />
ar citiem iestudējumiem. Tas būs neparasts, vizuāli<br />
izteiksmīgs un konceptuāls uzvedums,” atklāj<br />
režisore.<br />
Operas par leģendārām Latvijas<br />
personībām<br />
Lai gan Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas<br />
– gads tiks aizsākts Vāgnera zīmē, kopumā<br />
Baltā nama programmā 2014. gadā dominēs latviešu<br />
komponistu operas un baleti.<br />
Martā pirmizrādi piedzīvos jaunā komponista<br />
Kristapa Pētersona oriģinālopera “Šahs”. Kā izteicies<br />
pats autors, opera veltīta burvim no Rīgas<br />
jeb pasaules čempionam šahā Mihailam Tālam.<br />
Par pēdējo “šaha romantiķi” dēvētais neparasti<br />
apdāvinātais rīdzinieks Mihails Tāls bija viens<br />
no savdabīgākajiem un atpazīstamākajiem Rīgas<br />
simboliem. Operas muzikālā dramaturģija būs<br />
precīzi balstīta uz 1960. gada Maskavā pasaules<br />
čempionātā izspēlēto šaha partiju starp Mihailu<br />
Tālu un Mihailu Botviņņiku. Projekta radošo komandu<br />
veidos spilgti jaunās paaudzes mākslinieki,<br />
kas jau iekļuvuši starptautiskā mākslinieku<br />
apritē un guvuši balvas prestižos starptautiskos<br />
konkursos: diriģents Ainārs Rubiķis, Londonā rezidējošais<br />
latviešu horeogrāfs Kirils Burlovs, režisors<br />
Viesturs Meikšāns un scenogrāfs Reinis Suhanovs,<br />
savukārt video māk slinieks būs Karloss<br />
Frenklins (Carlos Franklin) no Francijas.<br />
Savukārt komponists Artūrs Maskats savā topošajā<br />
oriģināloperā “Valentīna” pievērsies Latvijas<br />
kultūras leģendai – kinozinātniecei Valentīnai<br />
Freimanei.<br />
“Viņas personiskais dzīvesstāsts cieši savijies<br />
ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem,<br />
ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās<br />
krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža<br />
dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgiem 20.<br />
vēstures notikumiem – laiku, kurā bija nepieciešams<br />
milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli<br />
izdzīvotu, tomēr šeit nav tikai politika: visus notikumus<br />
caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas<br />
jūtas,” stāsta komponists.<br />
Sadarbībā ar operas libreta autori – dzejnieci<br />
Liānu Langu – komponists atainojis Latvijas<br />
vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām<br />
tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses<br />
laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam. Līdzās<br />
sarežģītiem un pretrunīgiem operas galvenajiem<br />
varoņiem nozīmīga loma paredzēta Rīgas tēlam:<br />
Rīga, par spīti dramatiskām un traģiskām laikmetu<br />
kolīzijām, vienmēr “ceļas uz augšu” (dzejnieks<br />
Aleksandrs Čaks), mainās, atdzimst. Tas ir attīstības<br />
ceļš, kurā mūs aicina Valentīna.<br />
Iestudējuma radošo komandu veidos režisors<br />
Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece<br />
Ieva Jurjāne, kā arī diriģents un iestudējuma<br />
muzikālais vadītājs – Modests Pitrēns.<br />
Dzimuši Rīgā!<br />
Īpašu publikas interesi izraisa koncertcikla<br />
Born in Riga ietvaros 6. jūlijā paredzētais galā<br />
koncerts, kurā uz īpaši šim nolūkam uzbūvētas<br />
skatuves pie LNO uzstāsies no Latvijas nākušas<br />
pasaules mūzikas zvaigznes. Savu dalību unikālajā<br />
koncertā solījuši dziedātāji: Maija Kovaļevska,<br />
Marina Rebeka, Egils Siliņš, orķestris Kremerata<br />
Baltica, vijolniece Baiba Skride, ērģelniece Iveta<br />
Apkalna u. c. Koncertu varēs noskatīties arī uz<br />
operas apkārtnē izvietotajiem ekrāniem. Savukārt<br />
novembrī koncertcikla Born in Riga ietvaros<br />
Rīgā viesosies Mariss Jansons ar vienu no izcilākajiem<br />
pasaules orķestriem – Bavārijas Radio<br />
orķestri.<br />
Maija Kovaļevska (1979) – latviešu operdziedātāja,<br />
soprāns. 2006. gadā uzvarējusi pasaules jauno<br />
operas solistu konkursā Operalia. Tajā pašā gadā<br />
debitējusi slavenajā Ņujorkas Metropolitēna operā<br />
ar Mimī lomu Pučīni “Bohēmā”. Regulāri uzstājas<br />
Metropolitēna operā, Vīnes Valsts operā, Londonas<br />
Karaliskajā operā un Minhenes Valsts operā.<br />
J. Bergauer<br />
Marina Rebeka (1980) – latviešu dziedātāja,<br />
soprāns. Pasaules slavu ieguvusi ar Violetas lomu<br />
Verdi operā “Traviata” Berlīnes Vācu operā un<br />
donnas Annas lomu Mocarta operā “Dons Žuans”<br />
Ņujorkas Metropolitēna operā.<br />
Mariss Jansons (1943) – viens no izcilākajiem<br />
diriģentiem pasaulē. Kopš 1973. gada vadījis vairā<br />
kus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV. Bijis<br />
Oslo Filharmoniskā orķestra muzikālais vadītājs<br />
un galvenais Londonas Filharmonijas orķestra<br />
vies diriģents. Šobrīd – Amsterdamas Karaliskā<br />
Concertgebouw orķestra virsdiriģents.<br />
F64<br />
F64<br />
Egils Siliņš (1961) – latviešu operdziedātājs,<br />
basbaritons. Pasaules slavu ieguvis ar Mefistofeļa<br />
lomu Guno operā “Fausts” Vīnes Tautas operā. Pēc<br />
2003. gada ar titullomu operā “Klīstošais holandietis”<br />
un Votāna lomu operās “Reinas zelts”, “Valkīra” un<br />
“Zigfrīds” sevi apliecinājis kā izcils Riharda Vāgnera<br />
opermūzikas interprets.<br />
Iveta Apkalna (1976) – latviešu ērģelniece. Ar<br />
koncertiem uzstājusies slavenākajās Eiropas<br />
un Ziemeļamerikas katedrālēs, baznīcās un<br />
koncertzālēs, piedalījusies vadošajos mūzikas<br />
festivālos un saņēmusi mūzikas balvas nozīmīgos<br />
ērģeļmūzikas konkursos. Regulāri koncertē Rīgas<br />
Domā. Repertuārā ir ērģeļmūzikas skaņdarbi no Baha<br />
līdz mūsdienu komponistiem.<br />
6<br />
7
Change language