KAS IR BIOMASA?
KAS IR BIOMASA?
KAS IR BIOMASA?
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>KAS</strong> <strong>IR</strong> <strong>BIOMASA</strong><br />
Biomasa ir organiskas izcelsmes resurss, kura enerģija ķīmiskās<br />
pārveides rezultātā tiek pārvērsta siltuma, mehāniskajā un<br />
elektriskajā enerģijā. Biomasu var izmantot dažādos veidos:<br />
bioenerģija (iedalās: “biosiltums”, kas ir siltumenerģija un<br />
“bioelektrība” – elektroenerģija, kas tiek iegūta no biomasas), biokurināmais: visi<br />
kurināmie, kas tiek saražoti no biomasas, ieskaitot cieto kurināmo (skaidas, šķeldu, malku,<br />
granulas), šķidro (bioetanolu, biodīzeļdegvielu, bioeļļas) un gāzveida (biogāzi, ūdeņradi<br />
un citas gāzes). Citas izmantošanas iespējas: biomasu izmanto arī šķiedru un citu vielu<br />
ražošanai.<br />
Biomasas pārvēršanu enerģijā, kas var kļūt izmantojama,<br />
var aprakstīt ar trim soļiem:<br />
Resursi – pārveides process – gala patērētājs<br />
Bioenerģija. Vai Jūs zināt, ka ...<br />
Bionerģija ir atjaunojams energoresurss<br />
• Bioenerģija ir energoresurss no atkritumiem un<br />
ir bez maksas.<br />
• Bioenerģiju, ko iespējams iegūt no malkas, cilvēki<br />
ir izmantojuši jau gadu simtiem ilgi<br />
• Bioenerģiju var izmantot nepārtraukti.<br />
GALVENĀS PĀRVEIDES TEHNOLOĢIJAS<br />
SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANA<br />
Šobrīd vairākumā gadījumu par galveno izmantoto biomasas veidu siltumenerģijas ieguvei tiek uzskatīta<br />
koksne. Tiešais sadegšanas process siltumenerģijas ražošanai un tvaika cikls ir uzskatāmi jau par komerciāliem<br />
procesiem, kuru efektivitāte nepārtraukti tiek uzlabota un samazināts radītais emisiju piesārņojums.<br />
Pastāv divas dažādas metodes siltumenerģijas ražošanā: mazas jaudas apkures sistēmas un centralizētas<br />
siltumapgādes sistēmas. Pirmajā gadījumā visbiežāk kā kurināmais tiek izmantoti koka bluķi, granulas, šķelda<br />
un citi kurināmie, bet otrajā gadījumā, kad siltumenerģijas ražošana lielākoties tiek nodrošināta, izmantojot<br />
kustīgo ārdu katlus, par kurināmo var tikt izmantota gan šķelda, gan kūdra, gan no atkritumiem iegūts<br />
kurināmais, gan koksnes atlikumi, gan arī zāģu skaidas un salmi.<br />
SILTUMENERĢIJAS UN ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA KOĢENERĀCIJAS CIKLĀ<br />
Kombinētā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana ir ļoti piemērota maza mēroga lietojumam. Tā<br />
var tikt izmantota, lai nodrošinātu gan telpu apkuri, gan karstā ūdens padevi individuālām ēkām vai ēku<br />
grupām. Papildus saražotā elektroenerģija var tikt nodota arī tīklā. Šī relatīvi jaunā tehnoloģija ir sasniegusi<br />
tādu attīstības līmeni, kad tiek uzstādītas koģenerācijas stacijas ar jaudu no 50 līdz 500 kWel.<br />
BIOETANOLA RAŽOŠANA<br />
Bioetanols ir alkohols, kas galvenokārt tiek iegūts cukura un cieti saturošo organisko materiālu fermentācijas<br />
laikā. Šī biokurināmā izmantošana transporta vajadzībām varētu tikt izmantota vai nu neatšķaidītā veidā,<br />
vai arī maisījuma veidā (pēdējā gadījumā tas tiktu samaisīts ar naftas produktiem).<br />
BIODĪZEĻA RAŽOŠANA<br />
Rapšu eļļa ir galvenā rūpniecības izejviela (84% kā izejmateriāls). Citi izejmateriālu veidi ir saulespuķu eļļa,<br />
sojas eļļa vai arī cepšanai paredzētā eļļa (eļļa, kas iegūta no dārzeņu pārpalikumiem). Tehnoloģiju attīstība<br />
ir notikusi tieši pēdējo gadu laikā, lai paplašinātu rūpniecisko izejvielu bāzi, kā arī lai uzlabotu procesa<br />
tehnoloģijas, nodrošinot elastīgumu dažādu rūpniecisko izejvielu pārstrādē. Biodīzelis kā nesajaukta<br />
degviela arvien vairāk tiek izmantota autotransportā. Īpaši plaši tas notiek Vācijā.<br />
KOKOGĻU RAŽOŠANA<br />
Patlaban tirgū arvien vairāk lieto jauna zemu izmaksu / zema enerģijas patēriņa tiešo biomasas pārstrādes<br />
procesu (bez jebkādiem saistošiem savienojumiem). Kokogļu gabali un granulas var tikt izmantotas gan<br />
ēst gatavošanai un apkures nodrošināšanai, ūdeņraža ražošanai, lai nodrošinātu biometanola sintēzi, un<br />
aktivēto ogļu ražošanai, lai nodrošinātu gāzes un šķidrumu attīrīšanu, kā arī speciāla tērauda ražošanai.
MTOE/gadā<br />
B I O E N E R Ì I J A<br />
BIOENERĢIJAS CENAS<br />
E<strong>IR</strong>OPĀ 2003. GADA<br />
JANVĀRĪ<br />
• Siltuma ražošana 25 Eiro/MWh;<br />
• Cietais biokurināmais<br />
(granulas) 80 Eiro/t;<br />
• Elektroenerģijas ražošana<br />
(cietais, šķidrais un gāzveida<br />
biokurināmais) 40-50 Eiro/MWh;<br />
• Bioetanols 250 Eiro/t;<br />
• Bioūdeņradis 1500 Eiro/t<br />
GALVENĀS PRIEKŠROCĪBAS BIOENERĢIJAI<br />
Vides aspekti<br />
• netiek tērēts tāds vērtīgs energoresurss kā fosilais kurināmais<br />
• gaisa baseinu nepiesārņo siltumnīcefekta gāzes<br />
Ekonomiskie aspekti<br />
• zemas izmaksas – var konkurēt ar ogļu<br />
mazuta un dabas gāzes enerģiju<br />
• zemas transporta izmaksas<br />
• labas iespējas tehnoloģiju eksportam<br />
• pašvaldībām lielāki ienākumi ar nodokļiem, jo biokurināmā<br />
sagatavošanā iesaistīts lielāks skaits nodarbināto<br />
• sekmē lauksaimniecības daudzveidību un ražību<br />
Energooapgādes sistēmas<br />
• samazinās energoresursu imports<br />
• stabilas attīstības iespējas<br />
• droša energoapgāde, jo biokurināmais ir vietējais energoresurss<br />
un tā piegāde nav atkarīga no politiskās situācijas<br />
ārpus valsts robežām<br />
• lēts kurināmais elektroenerģijas ražošanai<br />
<strong>BIOMASA</strong>S ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS<br />
Šobrīd biomasas izmantošana dod 14% kopējā pasaules energoresursu bilancē (50 EJ/gadā no<br />
kopējā 406 EJ/gadā). Biomasas ieguve balstās uz mežsaimniecības pārpalikumiem vai malku.<br />
Nākotne tiek saistīta ar agro-biomasas audzēšanu. Daudz tiek veikts tehnoloģiju attīstības<br />
jomā, lai izveidotu videi draudzīgus inženiertehniski un ekonomiski pamatotus risinājumus<br />
biokurināmā izmantošanai.<br />
ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS POTENCIĀLS E<strong>IR</strong>OPĀ<br />
Sakarā ar to, ka bioenerģija var tikt efektīvi izmantota mazā, vidējā un lielā mērogā, tā ir lietojama<br />
dažādos variantos un shēmās.<br />
JAUNU DARBAVIETU RAŠANĀS ES<br />
SEKTORS JAUNAS DARBA VIETAS JAUNAS DARBA VIETAS<br />
(ENERGORESURSI) LĪDZ 2050. GADAM<br />
LĪDZ 2020. GADAM<br />
Siltums 325 000 (40Mtoe/gadā) 730 000<br />
Enerģija 305 000 (30Mtoe/gadā) 3 180 000<br />
Transports 683 000 (43Mtoe/gadā) 1 620 000<br />
Ķīmiskie<br />
uzņēmumi 196 000 (20Mtoe/gadā) 196 000<br />
Kopējais 1.509.000(133Mtoe/gadā) 5.726.000<br />
BIOENERĢIJAS IZMANTOŠANA<br />
E<strong>IR</strong>OPAS SAVIENĪBĀ<br />
500<br />
450<br />
400<br />
350<br />
300<br />
250<br />
200<br />
150<br />
100<br />
50<br />
0<br />
1999<br />
Biomasas izmantošanas potenctiāls<br />
2000<br />
2010<br />
2020<br />
2030<br />
2040<br />
2050<br />
2060<br />
ES KOPĒJAIS ENERĢIJAS PEIPRASĪJUMS:<br />
2000. GADĀ : 1.580MTOE/GADĀ; 2030. GADĀ : 2.138MTOE/GADĀ<br />
Avots: EREC<br />
Gads<br />
GALVENIE <strong>BIOMASA</strong>S<br />
RESURSU VEIDI:<br />
Ātraudzes mežsaimniecībās (vītols, papele,<br />
eikalipts)<br />
Labības un citu augu valsts pārstāvji<br />
(piemēram, skābenes)<br />
Cukuru saturošie augi<br />
Cieti saturošie augi<br />
Eļļu saturošie augi<br />
Biomas resources potential<br />
Meža atlikumi<br />
Atkritumi un pārpalikumi no lauksaimniecība<br />
sektora (dzīvnieku mēsli, salmi u.c.)<br />
Organiskā cietā frakcija no sadzīves<br />
atkritumiem<br />
Notekūdeņu dūņas<br />
Rūpnieciskie atkritumi (no pārtikas un papīra<br />
ražošanas uzņēmumiem)
BIOENERĢIJAS IZMANTOŠANA<br />
ŠODIEN UN NĀKOTNĒ<br />
CIETAIS BIOKURINĀMAIS LATVIJĀ<br />
Šķeldas katlu mājas ražo siltumu Balvos, Brocēnos,<br />
Daugavgrīvā, Jūrmalā, Alūksnē, Jāņmuižā, Raunā,<br />
Mālpilī, Liepā, Limbažos u.c.<br />
Granulu katli uzstādīti Rīgā, Jaunpiebalgā, Ainažos u.c.<br />
Malkas katli ir uzstādīti visā Latvijā<br />
Salmu pilotprojekts realizēts katlu mājā Saulainē<br />
Izmantotās enerģētiskās koksnes struktūra Latvijā<br />
Latvijā visbiežāk izmantotais biomasas veids ir malka<br />
un tās apjoms ir sasniedzis 62%. Kā liecina statistikas<br />
dati, 2000. gadā malkas īpatsvars valsts energobilancē<br />
sasniedza 13%. Kokapstrādes atlikumi ietver arī šķeldas<br />
ražošanu.<br />
BIOGĀZES AVOTI LATVIJĀ<br />
Rīgas pilsētas sauso municipālo<br />
atkritumu izgāztuve Getliņos<br />
jaunceļamās Liepājas pilsētas<br />
municipālo atkritumu izgāztuves<br />
projekts Grobiņā<br />
Rīgas kanalizācijas ūdeņu aerobo<br />
dūņu pārstrādes iekārtas Bolderājā<br />
Nākotnes potenciāls:<br />
Augsts biogāzes ieguves potenciāls<br />
ir ne tikai pārējās Latvijas atkritumu<br />
izgāztuvēs, bet arī cūku fermās<br />
Koksnes kurināmā veidu izmantošana dažādos Latvijas rajonos<br />
ŠĶIDRO BIOKURINĀMO LATVIJĀ<br />
2004. GADĀ RAŽO:<br />
• Bioetanola ražošana (SIA "Jaunpagasts plus"<br />
Iecavas Spirta rūpnīcā) - 12 ... 15 t/diennaktī;<br />
• Biodīzeļdegvielas ražošana (SIA “Delta Rīga”<br />
Naukšēnos) no rapšu eļļas ražo metilesterus<br />
ar ražību 2500t/gadā<br />
Avots: EKODOMA Avots: EKODOMA<br />
LATVIJĀ <strong>IR</strong> 3 ASOCIĀCIJAS, <strong>KAS</strong> SAISTĪTAS<br />
AR BIOENERĢIJAS IZMANTOŠANU:<br />
• Latvijas Bioenerģijas Asociācija<br />
• Latvijas Biogāzes Asociācija<br />
• Latvijas Biomasas Asociācija<br />
Avots: EKODOMA<br />
Kontaktinformācija par SIA Ekodoma<br />
Noliktavas ielā 3-3 Rīga LV 1010 Latvija<br />
Tel: +371 7323212 fax: +371 7323210<br />
ekodoma@ekodoma.lv www.ekodoma.lv<br />
Kontaktinformācija par EREC<br />
Eiropas Atjaunojamās enerģijas padome<br />
Rue du Trôe B-1000 Brisele Beļģija<br />
Tel: +322 5461933 fax: +322 5461934<br />
erec@erec-renewables.org www.erec-renewables.org.lv