darba aizsardzÄ«bas prasÄ«bas, veicot mežistrÄdes un meža ...
darba aizsardzÄ«bas prasÄ«bas, veicot mežistrÄdes un meža ...
darba aizsardzÄ«bas prasÄ«bas, veicot mežistrÄdes un meža ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Darbā neriskē –<br />
ievēro <strong>darba</strong> drošību!<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS<br />
PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES<br />
UN MEŽA<br />
ATJAUNOŠANAS<br />
DARBUS<br />
DARBA AIZSARDZĪBA
DARBA AIZSARDZĪBAS<br />
PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES<br />
UN MEŽA<br />
ATJAUNOŠANAS<br />
DARBUS<br />
Rīga – 2006<br />
DARBA AIZSARDZĪBA
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
2 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA<br />
Izdots ESF Nacionālās programmas “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par <strong>darba</strong> tirgus <strong>un</strong> dzimumu<br />
līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai <strong>un</strong> izpratnes<br />
paaugstināšanai” projekta “Darba drošības <strong>un</strong> <strong>darba</strong> tiesisko attiecību uzraudzības pilnveidošana”<br />
VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.4./0001/0006 ietvaros<br />
Materiālus sagatavoja:<br />
SIA “Livland” RUDĪTE PAURE<br />
TATJANA IZOTOVA, JEĻENA BOIČENKO, IEVA CELMIŅA<br />
Materiālus koriģēja:<br />
VLADIMIRS BRIKMANIS<br />
Datorsalikums: Jelgavas tipogrāfija<br />
Iespiests: Jelgavas tipogrāfijā<br />
© LR Valsts <strong>darba</strong> inspekcija
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
3<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
PRIEKŠVĀRDS<br />
Šīs vadlīnijas ir viens no izglītojošajiem materiāliem<br />
<strong>un</strong> tās izstrādātas, ņemot vērā to, ka atsevišķās<br />
nozarēs dažās darbības sfērās līdz šim nav bijusi<br />
pietiekama kvalitatīva informācija, kas saistīta ar<br />
<strong>darba</strong> drošības, veselības aizsardzības <strong>un</strong> <strong>darba</strong> tiesisko<br />
attiecību jomu. Šādu materiālu izdošana <strong>un</strong><br />
izplatīšana rada papildus informētību <strong>un</strong> garantiju<br />
drošam <strong>darba</strong>m nodarbināto vidū. Pasaules prakse<br />
pierāda, ka sakārtotā <strong>darba</strong> vidē pieaug <strong>darba</strong><br />
ražīgums, nodarbinātie strādā efektīvāk, samazinās<br />
nelaimes gadījumu <strong>un</strong> arodsaslimšanu skaits.<br />
Ražošanas procesu nav iespējams uzturēt pilnīgi bez<br />
riska faktoru ietekmes, <strong>un</strong> to kontrole <strong>un</strong> samazināšana<br />
ir katra <strong>darba</strong> devēja pienākums.<br />
Mūsdienu straujajos pārmaiņu laikos mainās arī<br />
<strong>darba</strong> vide – darbs kļūst arvien intensīvāks, prasa<br />
maksimālu uzmanību <strong>un</strong> koncentrēšanos, <strong>darba</strong> apjoma<br />
samērošana ar cilvēka garīgajām <strong>un</strong> fiziskajām<br />
spējām, dažādu organizatorisko jautājumu risināšanu.<br />
Tajā pašā laikā joprojām aktuālas ir tradicionālās<br />
<strong>darba</strong> aizsardzības problēmas – troksnis, vibrācija,<br />
elektromagnētiskie viļņi, putekļi, ķīmiskās vielas u.c.<br />
ietekmes faktori.<br />
Pilnvērtīga kontrole <strong>un</strong> riska faktoru samazināšana<br />
līdz pieļaujamajiem līmeņiem ir iespējama tikai<br />
tad, ja <strong>darba</strong> devēji, <strong>darba</strong> aizsardzības speciālisti,<br />
atbildīgās amatpersonas <strong>un</strong> nodarbinātie ir informēti<br />
par riska faktoru raksturu <strong>un</strong> spēj prognozēt to<br />
iespējamās sekas <strong>un</strong> veikt pasākumus to savlaicīgai<br />
novēršanai.<br />
Šīs vadlīnijas, kas izdotas ESF Nacionālās programmas<br />
“Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par <strong>darba</strong><br />
tirgus <strong>un</strong> dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu<br />
atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai<br />
<strong>un</strong> izpratnes paaugstināšanai” projekta “Darba<br />
drošības <strong>un</strong> <strong>darba</strong> tiesisko attiecību uzraudzības<br />
pilnveidošana” ietvaros, kļūs par vēl vienu instrumentu,<br />
ar kura palīdzību tiks gūtas zināšanas, kuras<br />
atvieglos <strong>darba</strong> devējiem izveidot iespējami drošu<br />
<strong>un</strong> nekaitīgu <strong>darba</strong> vidi, kā arī samazināt <strong>darba</strong> vides<br />
riska faktoru iedarbību līdz pieļaujamam līmenim.<br />
Jānis Bērziņš<br />
Valsts <strong>darba</strong> inspekcija<br />
Direktors
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
4 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
SATURS<br />
I. Vispārīgi jautājumi 5<br />
II.<br />
III.<br />
IV.<br />
Darba devēja <strong>un</strong> pašnodarbinātā<br />
pienākumi<br />
Darba aizsardzības sistēmas<br />
organizēšana <strong>un</strong> mežsaimniecības<br />
darbu plānošana<br />
Darba aizsardzības prasības<br />
mežsaimniecības darbos lietojamam<br />
<strong>darba</strong> aprīkojumam<br />
V. Darba aizsardzības prasības meža<br />
atja<strong>un</strong>ošanas, ja<strong>un</strong>audžu kopšanas <strong>un</strong><br />
augošu koku atzarošanas darbos<br />
VI. Darba aizsardzības prasības<br />
koku gāšanas, atzarošanas <strong>un</strong><br />
sagarumošanas darbos<br />
VII. Darba aizsardzības prasības<br />
kokmateriālu sagatavošanā ar<br />
daudzoperāciju mašīnām<br />
VIII. Darba aizsardzības prasības vējgāžu <strong>un</strong><br />
vējlaužu novākšanas darbos<br />
IX. Darba aizsardzības prasības<br />
kokmateriālu pārvietošanas, kraušanas<br />
<strong>un</strong> izvešanas<br />
Pielikumi<br />
1. pielikums<br />
8<br />
10<br />
19<br />
20<br />
23<br />
30<br />
31<br />
34<br />
40<br />
Izmantotās literatūras saraksts<br />
2. pielikums 42<br />
3. pielikums 44<br />
4. pielikums 45<br />
Noderīgas adreses 46
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
5<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
I.<br />
VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI<br />
LIETOTIE TERMINI<br />
Kokmateriālu pievešana – kokmateriālu pārvietošana<br />
no cirsmas līdz grēdas veidošanas vietai.<br />
Apstrāde – nolaistā koka stumbra atzarošana <strong>un</strong><br />
sazāģēšana.<br />
Atsitiens – strauja <strong>un</strong> negaidīta ķēžu zāģa<br />
pārvietošanās uz augšu, kuras cēlonis – zāģa sliedes<br />
augšējā gala saskare ar koksni.<br />
Atzarošana – zaru atdalīšana no nolaistā koka<br />
stumbra.<br />
Augšgala krautuve – kokmateriālu pagaidu<br />
novietošanas vieta.<br />
Cirsmu izstrādes tehnoloģiskā karte – dokuments,<br />
kas satur cirsmas raksturojumu <strong>un</strong> cirsmas<br />
izstrādāšanas tehnoloģisko shēmu.<br />
Čokers – metāla vai citu materiālu trose vai ķēde,<br />
ar kuras palīdzību kokmateriāli tiek sasieti, lai tos<br />
pārvietotu vajadzīgā virzienā <strong>un</strong> vietā.<br />
Darba devējs – fiziska vai juridiska persona vai<br />
tiesīgspējīga personālsabiedrība, kura nodarbina<br />
vismaz vienu nodarbināto.<br />
Darba vieta mežā – jebkura vieta mežā, kur tiek<br />
veikti meža darbi.<br />
Darbu pasūtītājs – fiziska vai juridiska persona, kas<br />
izsludina kontraktu darbu veikšanai ar darbu uzņēmēja<br />
vai pašnodarbinātās personas starpniecību.<br />
Darbu uzņēmējs – persona vai uzņēmums, kas tiek<br />
izmantots, lai veiktu noteikta apjoma <strong>un</strong> izmaksu<br />
meža darbus darblīguma (kontrakta) par pakalpojumu<br />
sniegšanu ietvaros. Šajā gadījumā darblīgums<br />
jādiferencē no <strong>darba</strong> līguma. Šo noteikumu ietvaros<br />
termins darbu uzņēmējs attiecas arī uz darbu<br />
apakšuzņēmējiem.<br />
Enkurs – celms vai koks, pie kura ir piestiprināta<br />
trošu celtņa galvenā trose.<br />
Ergonomikas principi – koncepcija, kas iekļauj sevī<br />
<strong>darba</strong> organizāciju, iekārtu <strong>un</strong> <strong>darba</strong> rīku veidošanu<br />
<strong>un</strong> izmantošanu saskaņā ar nodarbinātā fiziskām <strong>un</strong><br />
garīgām dotībām <strong>un</strong> spējām.<br />
Kokmateriālu satvērējs – hidrauliska iekārta, lai<br />
satvertu kokmateriālus <strong>un</strong> tos pārvietotu.<br />
Kokmateriālu treilēšana – <strong>darba</strong> paņēmiens, ar<br />
kura palīdzību kokmateriāli puspaceltā stāvoklī<br />
tiek pārvietoti uz kokmateriālu noliktavu. Šim<br />
nolūkam parasti izmanto traktoru, kas nodrošināts ar<br />
kokmateriālu satvērēju vai vinču.<br />
Kokmateriālu pievešanas maršruts – nozīmētais<br />
kokmateriālu pārvietošanas ceļš no cirsmas līdz grēdas<br />
veidošanas vietai.<br />
Koku laišana – mežu izstrādes termins, kas sevī<br />
iekļauj visas operācijas.<br />
Kvalifikācijas apliecība – apliecība, kas tiek izsniegta<br />
pēc noteiktas zināšanu pārbaudes.<br />
Ķeksis – roku <strong>darba</strong> rīks, kas sastāv no tērauda āķa<br />
<strong>un</strong> koka kāta (100–130 cm). Parasti tiek lietots baļķu<br />
pārvietošanai nelielos attālumos.<br />
Mehanizēta darbu veikšana – meža darbs, kas tiek<br />
veikts ar speciālu rokas mehānismu palīdzību: ķēžu<br />
zāģi, krūmu zāģi <strong>un</strong> citi.<br />
Mežu izstrādāšana – darbu komplekss, kas iekļauj<br />
sevī visus pasākumus, kas saistīti ar meža izstrādāšanu:<br />
sākot ar darbu plānošanu <strong>un</strong> beidzot ar cirsmu<br />
sakopšanu <strong>un</strong> visu iespējamo produktu utilizēšanu.<br />
Motorzāģu vadītājs – persona, kas veic koka gāšanu,<br />
atzarošanu <strong>un</strong> sagarumošanu.<br />
Nelabvēlīgi laika apstākļi – apstākļi, kuru cēlonis<br />
nelabvēlīgi klimatiski faktori: lietusgāzes, viesuļvētras,<br />
apledojums vai sniegs, negaiss, kuri var izsaukt<br />
negadījumus vai nopietni apdraudēt veselību, ja darbs<br />
nav laicīgi pārtraukts.<br />
Nodarbinātais – jebkura fiziska persona, kura ir <strong>darba</strong><br />
attiecībās ar <strong>darba</strong> devēju saskaņā ar Latvijas Darba<br />
likumu.<br />
Pašnodarbinātais – persona, kura nav atzīstama par<br />
<strong>darba</strong> ņēmēju, bet gūst ienākumus.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
6 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Piekabe – atklāta tipa konstrukcija uz diviem<br />
riteņiem vai slēpēm, lai izvietotu baļķu galus, kas<br />
tiek pārvietoti izmantojot roku darbu, <strong>darba</strong> lopus<br />
vai treilēšanas traktorus.<br />
Sagarumošana – stumbra vai zaru sazāģēšana sortimentos.<br />
Sakņu plāte – izgāzta koka sakņu sistēma.<br />
Statņi – kravas platformas elementi, kuri novērš<br />
kravas pārvietošanos <strong>un</strong> nodrošina tās optimālu<br />
izvietošanu.<br />
Transportēšanas darbi – visu izmantojamo meža<br />
materiālu nogādāšana tālākai apstrādei.<br />
Treilēšanas sistēma – mašīnas, kas tiek izmantotas,<br />
lai pārvietotu nocirstos kokus ar traktoru vai treileri.<br />
Uzņēmums – pamatvienība vai minimāls<br />
pamatvienību veidojums, kurš iekļauj sevī ražošanas<br />
f<strong>un</strong>kcijas <strong>un</strong> tieši vai netieši realizē šīs f<strong>un</strong>kcijas, lai<br />
īstenotu pasākumus, kuri saistīti ar ražošanu.<br />
Vadītājs – persona, kura iecelta vadītāja amatā <strong>un</strong><br />
nes juridisku atbildību par uzņēmuma, kas veic<br />
meža darbus, vispārējo <strong>un</strong> tehnisko vadību.<br />
Vējlauza – koku izgāšana ar saknēm <strong>un</strong> laušana<br />
vētras rezultātā.<br />
Vinča – tītuve ar mehānisku piedziņu, uz kuras tiek<br />
uztīta vai notīta trose.<br />
Zaru nozāģēšana – darbi, kas tiek veikti uz<br />
augošiem kokiem.<br />
1. p<strong>un</strong>kts. Noteikumi nosaka <strong>darba</strong><br />
aizsardzības prasības, <strong>veicot</strong> darbus<br />
mežsaimniecībā.<br />
Šie Noteikumi iekļaujas vispārējā <strong>darba</strong><br />
aizsardzības likumdošanā, kuras pamatā ir LR<br />
2001. gada 20. jūnija Darba aizsardzības likums.<br />
Līdzās pienākumiem attiecībā uz darbiem<br />
mežsaimniecībā (koku laišana, tai skaitā atzarošana,<br />
transportēšana, utilizēšana, augsnes sagatavošana,<br />
apmežošanas – stādīšana, sēšana <strong>un</strong> dabiskā<br />
atja<strong>un</strong>ošana, agrotehniskā kopšana, ja<strong>un</strong>audzes<br />
kopšana, retināšana) <strong>darba</strong> devējam jānodrošina arī<br />
vispārējo <strong>darba</strong> aizsardzības prasību ievērošanu,<br />
kas minētas Darba aizsardzības likumā <strong>un</strong> citos <strong>darba</strong><br />
aizsardzības normatīvajos aktos.<br />
2. p<strong>un</strong>kts. Pašnodarbinātais vai nodarbinātais<br />
var veikt mežsaimniecības darbus, ja viņš ir<br />
ieguvis atbilstošu kvalifikāciju vai apguvis<br />
attiecīgu mācību kursu <strong>un</strong> ir instruēts par<br />
<strong>darba</strong> drošību.<br />
3. p<strong>un</strong>kts. Lai persona mežsaimniecības<br />
darbos varētu lietot krūmgriezi vai motorzāģi,<br />
nepieciešama personas kvalifikāciju<br />
apliecinoša licencētas izglītības iestādes<br />
izsniegta apliecība.<br />
Veikt meža darbus drīkst personas tikai ar attiecīgu<br />
kvalifikāciju (piemēram: mežstrādnieks, mežizstrādes<br />
mašīnu operators, mežizstrādes tehnikas vadītājs),<br />
kuru iegūst ar pilnvaroto institūciju starpniecību.<br />
Pilnvarotās institūcijas kvalifikācijas līmeni <strong>un</strong><br />
zināšanas pārbauda <strong>un</strong> sertificē. Mācību programmām<br />
jābūt skaidri definētām <strong>un</strong> strukturētām, tām jāietver<br />
informācija:<br />
ó par <strong>darba</strong> saturu, metodēm <strong>un</strong> <strong>darba</strong> paņēmieniem,<br />
kuri nepieciešami konkrētu darbu veikšanai;<br />
ó par riska varbūtību <strong>un</strong> iedarbību uz veselību;<br />
ó par nepieciešamiem <strong>darba</strong> rīkiem <strong>un</strong><br />
mehānismiem, to lietošanas <strong>un</strong> apkalpes<br />
noteikumiem;<br />
ó par individuālās aizsardzības līdzekļu izvēli <strong>un</strong><br />
lietošanu;<br />
ó par <strong>darba</strong> efektivitātes <strong>un</strong> drošības kritēriju<br />
novērtējumu.<br />
Apmācību noslēgumā apmācāmām personām jākārto<br />
ieskaite, lai pārliecinātos, ka izglītojamie ir apguvuši<br />
mācību programmu <strong>un</strong> būs spējīgi veikt <strong>darba</strong> uzdevumus,<br />
neapdraudot savu <strong>un</strong> citu nodarbināto veselību<br />
<strong>un</strong> nekaitējot apkārtējai videi. Gala pārbaudes<br />
rezultāti jādokumentē. Pēc sekmīgi nokārtotas gala<br />
pārbaudes, apmācāmajiem jāizsniedz noteikta parauga<br />
apliecības.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
7<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
Nodarbinātajiem, kas veic mežsaimniecības darbus,<br />
jābūt instruētiem atbilstoši LR Darba aizsardzības<br />
likumam <strong>un</strong> 2003. gada 17. jūnija Ministru kabineta<br />
noteikumiem Nr. 323 „Noteikumi par apmācību<br />
<strong>darba</strong> aizsardzības jautājumos”. Šādu instruktāžu<br />
veic:<br />
ó darbu uzsākot;<br />
ó mainoties <strong>darba</strong> raksturam vai <strong>darba</strong> apstākļiem;<br />
ó ieviešot ja<strong>un</strong>u vai mainot iepriekšējo <strong>darba</strong><br />
aprīkojumu;<br />
ó ieviešot ja<strong>un</strong>u tehnoloģiju.<br />
Instrukcijām jābūt saprotamām <strong>un</strong> piemērotām<br />
nodarbināto profesionālajai sagatavotībai. Ziņas par<br />
nodarbināto instruktāžu reģistrē <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
instruktāžas reģistrācijas žurnālā.<br />
Sīkāku informāciju var skatīt 2003. gada „Darba<br />
aizsardzības likuma vadlīnijās”.<br />
4. p<strong>un</strong>kts. Darba devēja, viņa pārstāvja <strong>un</strong><br />
pašnodarbinātā kvalifikācija ietver zināšanas<br />
par mežistrādes, meža atja<strong>un</strong>ošanas <strong>un</strong><br />
kopšanas plānošanu <strong>un</strong> organizēšanu, kā arī<br />
<strong>darba</strong> aizsardzības sistēmas organizēšanu<br />
uzņēmumā.<br />
Darba devējs, viņa pārstāvis <strong>un</strong> pašnodarbinātais,<br />
iegūstot kvalifikāciju, gūst arī zināšanas par<br />
mežizstrādes, meža atja<strong>un</strong>ošanas <strong>un</strong> kopšanas<br />
plānošanu <strong>un</strong> organizēšanu, kā arī <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
sistēmas organizēšanu uzņēmumā, ko paredz Darba<br />
aizsardzības likums <strong>un</strong> tam pakārtotie Ministru kabineta<br />
noteikumi.<br />
5. p<strong>un</strong>kts. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši<br />
kompetencei kontrolē Valsts <strong>darba</strong> inspekcija<br />
<strong>un</strong> Valsts meža dienests.<br />
Mežsaimniecība atrodas divu valsts kontroles <strong>un</strong><br />
uzraudzības institūciju darbības zonā, tāpēc šo noteikumu<br />
ievērošanu kontrolē Labklājības Ministrijas<br />
pārraudzībā esošā Valsts <strong>darba</strong> inspekcija, gan<br />
Zemkopības Ministrijas pārraudzībā esošā valsts<br />
pārvaldes iestāde Valsts meža dienests.<br />
Šo noteikumu tāpat kā citu <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
normatīvo aktu ievērošanu mežsaimniecībā uzrauga<br />
<strong>un</strong> kontrolē Valsts <strong>darba</strong> inspekcija saskaņā ar 2001.<br />
gada 13. decembra Valsts <strong>darba</strong> inspekcijas likumu,<br />
kas stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Valsts <strong>darba</strong><br />
inspekcijas galvenie uzdevumi ir:<br />
ó kontrolēt <strong>darba</strong> vietās esošo <strong>darba</strong> aprīkojumu;<br />
ó kontrolēt personāla individuālo <strong>un</strong> kolektīvo<br />
aizsardzības līdzekļus izmantošanu <strong>un</strong><br />
atbilstību;<br />
ó kontrolēt veselībai kaitīgo <strong>un</strong> bīstamo vielu<br />
izmantošanu;<br />
ó kontrolēt tehnoloģisko procesu ievērošanu<br />
atbilstoši normatīvo aktu prasībām;<br />
ó kontrolēt <strong>darba</strong> tiesiskās attiecības;<br />
ó reģistrēt <strong>un</strong> izsniegt ekspluatācijas atļaujas<br />
bīstamām iekārtām;<br />
ó veikt nelaimes gadījumu <strong>un</strong> arodsaslimšanas<br />
izmeklēšanu <strong>un</strong> uzskaiti;<br />
ó sniegt bezmaksas konsultācijas <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
<strong>un</strong> <strong>darba</strong> likumdošanas jautājumos;<br />
Savukārt, par meža apsaimniekošanu <strong>un</strong> izmantošanu<br />
uzrauga <strong>un</strong> kontrolē Valsts meža dienests saskaņā ar<br />
1999. gada 25. novembra Valsts meža dienesta likumu,<br />
kas stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī <strong>un</strong> Valsts<br />
meža dienesta nolikumu, kura uzdevumi ir:<br />
ó uzraudzīt meža apsaimniekošanu <strong>un</strong> izmantošanu<br />
Latvijas teritorijā;<br />
ó izsniegt atļaujas, apliecības, licences,<br />
apliecinājumus;<br />
ó atestēt meža reproduktīvā materiāla ieguves<br />
avotu;<br />
ó sertificēt meža reproduktīvo materiālu;<br />
ó veikt meža monitoringu <strong>un</strong> meža patoloģiskā<br />
stāvokļa uzraudzību;
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
8 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
ó pārbaudīt meža inventarizācijas datu kvalitāti;<br />
ó kārtot Meža valsts reģistru;<br />
ó organizēt meža ug<strong>un</strong>sdrošības uzraudzību <strong>un</strong><br />
ug<strong>un</strong>sgrēka ierobežošanu;<br />
ó konsultēt meža īpašniekus; u.c.<br />
II.<br />
DARBA DEVĒJA UN<br />
PAŠNODARBINĀTĀ PIENĀKUMI<br />
6. p<strong>un</strong>kts. Uzsākot mežsaimniecības darbus,<br />
<strong>darba</strong> devējs vai pašnodarbinātais pārbauda<br />
<strong>darba</strong> vietu <strong>un</strong> nosaka <strong>darba</strong> vides riska faktorus<br />
(1. pielikums)<br />
7. p<strong>un</strong>kts. Darba devējs <strong>un</strong> pašnodarbinātais<br />
<strong>darba</strong> vides pārbaudē konstatēto faktu dokumentēšanai<br />
ir tiesīgs neizmantot šo noteikumu<br />
1. pielikumā norādīto veidlapu, ja, pārbaudot<br />
<strong>darba</strong> vietu, viņš saskaņā ar normatīvajiem<br />
aktiem par <strong>darba</strong> aizsardzību izmanto dokumentus,<br />
kuri atbilst veicamo darbu raksturam<br />
<strong>un</strong> kuros ir ņemti vērā visi šo noteikumu<br />
1. pielikumā minētie <strong>darba</strong> vides riska faktori.<br />
Darba devējam saskaņā ar LR 2001. gada 23. augusta<br />
Ministru kabineta noteikumiem Nr.379 „Darba vides<br />
iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” 15. p<strong>un</strong>ktu<br />
jānodrošina <strong>darba</strong> vietu pārbaude, nosakot pastāvošos<br />
riska faktorus, kā arī jānovērtē <strong>darba</strong> vides risks, kurus<br />
nepieciešams novērst vai samazināt, lai nodrošinātu<br />
nodarbināto drošību <strong>un</strong> veselību.<br />
Šo noteikumu 1. pielikumā ir uzskaitīti visi iespējamie<br />
<strong>darba</strong> vides riska faktori mežsaimniecībā.<br />
Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 7. pantu, <strong>darba</strong><br />
devējam ir jādokumentē riska novērtēšanas rezultāti.<br />
Personai, kas veic riska novērtēšanu, ir jābūt<br />
apmācītai saskaņā ar LR 2003. gada 17. jūnija<br />
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 323 „Noteikumi<br />
par apmācību <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumos”.<br />
Darba vietas pārbaudes dokumentēšanai <strong>darba</strong><br />
devējs vai pašnodarbinātais ir tiesīgs neizmantot šo<br />
Noteikumu 1. pielikumā noteikto veidlapu, ja viņš<br />
<strong>darba</strong> vietu pārbaudē izmanto dokumentus, kuri ir<br />
atbilstošāki uzņēmuma <strong>un</strong> veicamo darbu raksturam<br />
<strong>un</strong> kuros ir ņemti vērā visi šo noteikumu 1. pielikumā<br />
minētie <strong>darba</strong> vides riska faktori.<br />
8. p<strong>un</strong>kts. Darba devējs nodrošina:<br />
8.1. nodarbināto apmācību <strong>un</strong> instruktāžu<br />
par drošām <strong>darba</strong> metodēm <strong>un</strong> citiem<br />
<strong>darba</strong> aizsardzības jautājumiem saskaņā<br />
ar normatīvajiem aktiem par <strong>darba</strong><br />
aizsardzību;<br />
8.2. nodarbināto <strong>un</strong> viņa pārstāvju<br />
konsultēšanu ar <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
saistītajos jautājumos <strong>un</strong> viņu līdzdalību<br />
ar <strong>darba</strong> aizsardzību saistītajos<br />
pasākumos;<br />
8.3. nodarbinātos ar individuālajiem<br />
aizsardzības līdzekļiem (2. pielikums);<br />
8.4. nodarbināto vakcinēšanu pret ērču<br />
encefalītu;<br />
8.5. atsevišķu vietu ierīkošanu, kur<br />
nodarbinātajiem patverties no<br />
nelabvēlīgiem laika apstākļiem, sasildīties,<br />
atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst;<br />
8.6. nodarbinātos ar dzeramo ūdeni <strong>darba</strong><br />
vietā.<br />
Nodarbinātajiem, kas veic mežsaimniecības darbus,<br />
jābūt instruētiem atbilstoši LR Darba aizsardzības<br />
likumam <strong>un</strong> 2003. gada 17. jūnija Ministru kabineta<br />
noteikumiem Nr. 323 „Noteikumi par apmācību <strong>darba</strong><br />
aizsardzības jautājumos”. Šādu instruktāžu veic:<br />
ó darbu uzsākot;<br />
ó mainoties <strong>darba</strong> raksturam vai <strong>darba</strong> apstākļiem;<br />
ó ieviešot ja<strong>un</strong>u vai mainot iepriekšējo <strong>darba</strong><br />
aprīkojumu;<br />
ó ieviešot ja<strong>un</strong>u tehnoloģiju.<br />
Instrukcijām jābūt saprotamām <strong>un</strong> piemērotām<br />
nodarbināto profesionālajai sagatavotībai. Ziņas par<br />
nodarbināto instruktāžu reģistrē <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
instruktāžas reģistrācijas žurnālā.<br />
Sīkāku informāciju var skatīt 2003. gada „Darba<br />
aizsardzības likuma vadlīnijās”.<br />
Dialogam starp nodarbināto <strong>un</strong> <strong>darba</strong> devēju ir ļoti<br />
liela nozīme sekmīgai <strong>darba</strong> aizsardzības sistēmas<br />
f<strong>un</strong>kcionēšanai. Nodarbinātajiem jābūt informētiem
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
9<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
par to, kas tiek lemts <strong>darba</strong> aizsardzības jomā, jo tas<br />
vistiešākajā mērā ir saistīts ar nodarbinātā drošību <strong>un</strong><br />
veselības aizsardzību darbā.<br />
Darba devējam ir pienākums uzklausīt darbinieku<br />
viedokli par <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumiem.<br />
Darba devēja pienākums ir iegādāties šo noteikumu<br />
2. pielikumā minētos individuālajiem aizsardzības<br />
līdzekļiem (turpmāk, IAL) <strong>un</strong> nodrošināt ar tiem<br />
nodarbinātos pret paredzētajiem <strong>darba</strong> vides riska<br />
faktoriem.<br />
Darba devējs tāpat ir atbildīgs par to, lai iegādātie<br />
IAL tiktu uzturēti lietošanas kārtībā, tiktu uzglabāti,<br />
tīrīti <strong>un</strong> nodrošināti ar nepieciešamo apkopi.<br />
Papildus informāciju var iegūt LR 2002. gada 20.<br />
augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 372<br />
„Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos<br />
aizsardzības līdzekļus” <strong>un</strong> 2003. gada „Individuālo<br />
aizsardzības līdzekļu izvēles <strong>un</strong> lietošanas”<br />
vadlīnijās.<br />
Darba devējam, balsoties uz LR 2000. gada 26.<br />
septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 330<br />
„Vakcinācijas noteikumi”, obligāti:<br />
ó jānovērtē katra nodarbinātā inficēšanās risks,<br />
ņemot vērā viņa konkrētos f<strong>un</strong>kcionālos<br />
pienākumus <strong>un</strong> <strong>darba</strong> vai prakses apstākļus;<br />
ó pilnīgi, objektīvi <strong>un</strong> skaidri jāinformē darbiniekus<br />
par inficēšanās risku, slimības sekām, vakcinācijas<br />
drošību <strong>un</strong> efektivitāti, kā arī darbinieku tiesībām<br />
<strong>un</strong> pienākumiem jautājumos, kas saistīti ar<br />
vakcināciju;<br />
ó atbilstoši inficēšanas riskam jānodrošina<br />
nodarbinātos ar bezmaksas vakcīnu pret ērču<br />
encefalītu.<br />
Neatkarīgi no darbu veikšanas vietas, darbu iecirknī<br />
vai tā tuvumā jāierīko vietas, kur nodarbinātie<br />
var patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem,<br />
atpūsties, paēst, žāvēt <strong>un</strong> glabāt <strong>darba</strong> drēbes atbilstoši<br />
higiēnas prasībām.<br />
Atpūta ir fizioloģiska nepieciešamība, kas cilvēkam<br />
vajadzīga atkarībā no <strong>darba</strong> veida <strong>un</strong> ritma. Ja<br />
atpūtas brīžiem paredzēti piemēroti apstākļi, darbs<br />
būs efektīvāks <strong>un</strong> ražīgāks.<br />
Dzeramajam ūdenim <strong>darba</strong> vietās jābūt pietiekamā<br />
daudzumā <strong>un</strong> viegli pieejamam. Ir jānovērš visi<br />
apstākļi, kas var izraisīt dzeramā ūdens piesārņojumu.<br />
Ieteicamais ūdens patēriņš vienam cilvēkam diennakts<br />
laikā ir no 1,5 līdz 3 litriem.<br />
9. p<strong>un</strong>kts. Pašnodarbinātajiem ir pienākums<br />
nodrošināt šo noteikumu 8.3., 8.4., 8.5. <strong>un</strong><br />
8.6. apakšp<strong>un</strong>ktā minēto prasību izpildi.<br />
Pašnodarbinātajam ir pienākums pašam rūpēties par<br />
savu veselību <strong>un</strong> drošību darbā.<br />
10. p<strong>un</strong>kts. Pirms <strong>darba</strong> uzsākšanas <strong>darba</strong><br />
devējs informē nodarbinātos par:<br />
10.1. <strong>darba</strong> vides risku <strong>darba</strong> vietā <strong>un</strong><br />
pasākumiem, kas veikti vai veicami tā<br />
samazināšanai vai novēršanai;<br />
10.2. repelentu (vielas, kas atbaida<br />
dzīvniekus) lietošanas noteikumiem;<br />
10.3. stādāmā materiāla apstrādi ar<br />
ķīmiskām vielām;<br />
10.4. saules dūriena simptomiem <strong>un</strong> tā<br />
novēršanas paņēmieniem.<br />
Nodarbināto informēšanas galvenais mērķis ir izskaidrot<br />
<strong>darba</strong> aizsardzības jautājumu svarīgumu, kā arī<br />
pašu nodarbināto līdzdalību šo jautājumu risināšanā.<br />
Darba devējam jāinformē nodarbinātie par visiem <strong>darba</strong><br />
aizsardzības pasākumiem, kuri tiek veikti viņu <strong>darba</strong><br />
vietās, īpaši par pasākumiem, kurus <strong>darba</strong> devējs veic<br />
riska novēršanai <strong>un</strong> samazināšanai. Nodarbinātājiem<br />
jābūt informētiem par viņu <strong>darba</strong> vietās esošiem riska<br />
faktoriem <strong>un</strong> preventīvajiem pasākumiem, kas jāveic<br />
konstatēto riska faktoru novēršanai, tai skaitā par repelentu<br />
pielietošanu, par ķīmiskām vielām, ko izmanto<br />
stādāmā materiāla apstrādē <strong>un</strong> par mikroklimatu.<br />
Tāpat jāpaskaidro, kā nodarbināto veselību ietekmē<br />
attiecīgie riska faktori, ja netiek ievēroti <strong>darba</strong> drošības<br />
noteikumi, piemēram, nelietojot aizsardzības līdzekļus<br />
(ķiveres, <strong>darba</strong> apģērbu, antifoni u.c.), neievērojot<br />
atpūtas brīžus.<br />
11. p<strong>un</strong>kts. Darba devējs novērtē nodarbināto<br />
zināšanas <strong>darba</strong> aizsardzības jomā <strong>un</strong>, ja<br />
nepieciešams, nodrošina papildus instruēšanu<br />
vai apmācību.<br />
Darba devējs par nodarbinātā zināšanām <strong>darba</strong><br />
aizsardzības jomā var pārliecināties:<br />
ó pārr<strong>un</strong>ājot <strong>darba</strong> aizsardzības pasākumus <strong>un</strong>/<br />
vai rakstiski ar testa vai aptaujas lapu palīdzību<br />
nosakot viņa zināšanas.<br />
ó pārbaudot praktiskās iemaņas.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
10 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Pārbaudes rezultātus dokumentē <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
instruktāžas <strong>darba</strong> vietā reģistrācijas žurnālā, kas<br />
noteikts LR 2003. gada 17. jūnija Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 323 „Noteikumi par apmācību <strong>darba</strong><br />
aizsardzības jautājumos”.<br />
ó bīstamo koku novākšana (visā platībā vai<br />
vienlaicīgi ar izstrādāšanu, drošības zonas<br />
robežas, ap pagaidu kokmateriālu krautuvi,<br />
atpūtas mājiņu nodarbinātajiem);<br />
ó augšgala krautuves ierīkošana (celmu nozāģēšana<br />
visā krautuves platībā);<br />
III.<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS<br />
SISTĒMAS ORGANIZĒŠANA<br />
UN MEŽSAIMNIECĪBAS DARBU<br />
PLĀNOŠANA<br />
ó kokvedēju automobiļu apgriešanās vietas<br />
iekārtošana (izpildāmos darbus apgriešanās<br />
vietas iekārtošanai);<br />
12. p<strong>un</strong>kts. Pirms mežistrādes darbu<br />
uzsākšanas <strong>darba</strong> devējs vai pašnodarbinātais<br />
aizpilda cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti<br />
(3. <strong>un</strong> 4. pielikums) divos eksemplāros. Vienu<br />
cirsmas izstrādes tehnoloģisko kartes<br />
eksemplāru glabā cirsmā, <strong>un</strong> <strong>darba</strong> devējs<br />
informē personas, kas veic mežizstrādes darbus,<br />
par tās atrāšanas vietu.<br />
13. p<strong>un</strong>kts. Pirms mežizstrādes darbu<br />
uzsākšanas <strong>darba</strong> devējs iepazīstina personas,<br />
kas veic mežistrādes darbus cirsmā, ar cirsmas<br />
izstrādes tehnoloģiskās kartes saturu <strong>un</strong><br />
kartē noteikto <strong>darba</strong> kārtību. Cirsmas izstrādes<br />
tehnoloģisko kārti paraksta katra persona, kas<br />
veic mežistrādes darbus cirsmā.<br />
Cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte ir dokuments, kas<br />
satur cirsmas raksturojumu <strong>un</strong> cirsmas izstrādāšanas<br />
tehnoloģisko shēmu. Aizliegts izstrādāt cirsmas bez<br />
tehnoloģiskās kartes, ka arī neievērot kartē dotos<br />
norādījumus.<br />
Cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte tiek sagatavota<br />
divos eksemplāros. Viena glabājas cirsmā, otrs pie<br />
<strong>darba</strong> devēja.<br />
Visas izmaiņas, kuras rodas <strong>darba</strong> gaitā, tiek<br />
atspoguļotas tehnoloģiskajā kartē.<br />
Sagatavojot tehnoloģiskos <strong>un</strong> organizatoriskos<br />
norādījumus, uzrāda:<br />
1. Nodarbināto uzvārdus <strong>un</strong> kvalifikāciju.<br />
2. Cirsmas sagatavošanas darbus, to izpildes secību<br />
<strong>un</strong> kārtību:<br />
ó pameža izciršanas pielietojamie mehānismi<br />
(pirms cirsmas izstrādāšanas vai vienlaicīgi ar<br />
izstrādāšanu);<br />
ó sleju robežu vai pievešanas ceļu vietu<br />
atzīmēšana;<br />
ó tiltu <strong>un</strong> caurteku izbūve;<br />
ó pievešanas ceļu izciršanas <strong>un</strong> ierīkošanas kārtība<br />
(izcērtamā pievešanas ceļa platums, no kura<br />
vietas uzsākama ceļa izciršana, vai ceļa izciršana<br />
notiek ar vai bez zaru ieklāšanas ceļā, ceļa<br />
uzturēšana).<br />
3. Pamatdarbu izpildes kārtību: cirsmas izstrādāšanas<br />
<strong>darba</strong> veidu izpildes <strong>un</strong> sleju izstrādes secību (no<br />
kuras vietas uzsākama cirsmas izstrādāšana).<br />
4. Koku gāšanai: motorzāģa marku, nodarināto<br />
skaitu, kuri piedalīsies koku gāšanā <strong>un</strong> kādās vietās<br />
celmi tiek nozāģēti līdz ar zemi pievešanas ceļu<br />
sagatavošanai.<br />
5. Treilēšanas darbiem: traktora marku.<br />
6. Palīgdarbu izpildes kārtību:<br />
ó cirsmas satīrīšanas darbiem paredz tehnoloģiskos<br />
risinājumus, kas nodrošina meža ciršanas<br />
apliecinājumos dotā noradījuma izpildi noteiktā<br />
termiņā;<br />
ó pārējiem palīgdarbiem uzrāda palīgdarbu veidus<br />
<strong>un</strong> izpildītājus.<br />
7. Papildus norādījumos atzīmē brīdināšanas <strong>un</strong><br />
sazināšanās paņēmienus starp nodarbinātajiem
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
11<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
<strong>un</strong> tālruņa numurus, pa kuriem zvanīt ārkārtas<br />
situācijās.<br />
8. Tehnoloģiskajā kartē norāda darbu uzsākšanas<br />
laiku, <strong>darba</strong> izpildes vadītāja <strong>un</strong> kartes izpildītāja<br />
vārdu <strong>un</strong> uzvārdu. Karti paraksta tās sastādītājs <strong>un</strong><br />
pēc iepazīšanās ar to, arī visi cirsmā nodarbinātie.<br />
Darba vides riska novērtēšana ir preventīva<br />
rakstura process ar mērķi atklāt <strong>darba</strong> vidē esošos<br />
riska faktorus, kas jau apdraud vai nākotnē var<br />
apdraudēt nodarbināto drošību <strong>un</strong> veselību.<br />
Cirsmas izstrādes tehnoloģisko shēmu zīmē<br />
norādot tik lielu mērogu, lai labi varētu atšķirt<br />
cirsmas slejas, joslas, drošības zonas, koku gāšanas<br />
virzienu, krautuves vietu, tehnikas stāvvietu u.c.<br />
Shēmā uzrāda cirsmas joslas, to platumu, drošības<br />
zonu robežas <strong>un</strong> to attālumus, kokmateriālu<br />
pievešanas maršrutu, nodarbināto atpūtas vietu,<br />
degvielu <strong>un</strong> smērvielu uzpildīšanas vietas, koku<br />
gāšanas virzienu, nodarbināto <strong>darba</strong> vietas,<br />
izvešanas virzienus, sleju numerāciju, ceļa vai<br />
tā joslas platumu <strong>un</strong> augšgala krautuves izmērus<br />
(skat. vadlīniju pielikumu Nr. 3). Lai atvieglotu<br />
orientāciju cirsmu izstrādes tehnoloģiskajās<br />
shēmās, ir pieņemti tipveida apzīmējumi.<br />
Tipveida apzīmējumi atkarībā no attēlojamā<br />
objekta vai norises tiek iedalīti piecās grupās:<br />
ó Cirsmas teritorijas daļu apzīmējumi. Tie<br />
sniedz informāciju, vai attiecīgajā teritorijas<br />
daļā aug mežs vai saudzējama paauga,<br />
vai mežaudzē jau ir veikta cirte, vai mežs<br />
ir nocirsts. Šajā grupā tiek ieskaitītas arī<br />
krautuves, kokmateriālu krautņu <strong>un</strong> grēdu, kā<br />
arī zaru kaudžu zīmes.<br />
ó Robežu, ceļu grāvju <strong>un</strong> elektrolīniju<br />
apzīmējumi. Tie attēlo cirsmu, tehnoloģisko<br />
sadaļu, sleju, joslu, drošības zonu robežas, kā<br />
arī izvešanas <strong>un</strong> treilēšanas ceļus, tehnoloģiskās<br />
vizūras u.c.<br />
ó Darba objektu apzīmējumi. Tie shematiski<br />
attēlo neatzarotus vai atzarotus stumbrus,<br />
sortimentu, šķeldas, zaleņi, zarus, kokmateriālu<br />
saiņus. Zīmes jāorientē ģeometriski pareizi, jo<br />
tās vienlaikus rāda attiecīgo objektu virzienu.<br />
ó Virzienu apzīmējumi. Tie rāda, kādā virzienā<br />
pārvietojas darbu izpildītājs vai <strong>darba</strong> priekšmets<br />
<strong>un</strong> kādā secībā izstrādā cirsmu. Cirsmas izstrādes<br />
secība attiecas tikai uz vienu operāciju.<br />
ó Strādnieku <strong>un</strong> brigāžu aprīkojuma priekšmetu<br />
apzīmējumi.<br />
14. p<strong>un</strong>kts. Cirsmu sadala izstrādes slejās, ja<br />
mežistrādes darbus veic vairāk nekā viens koku<br />
gāzējs vai mežistrādes daudzoperāciju mašīna.<br />
Attālums starp blakus strādājošām personām,<br />
kas zāģē augošus kokus, ir vienāds ar trīskāršu<br />
mežaudzes valdošas koku sugas koku vidējo<br />
augstumu, bet ne mazāk par 75 metriem.<br />
Izstrādes slejas robežas var būt apzīmētas ar krāsu, lentām<br />
vai citā veidā, galvenais nosacījums – apzīmējumam<br />
jābūt skaidri redzamam <strong>un</strong> nepārprotamam.<br />
Šī p<strong>un</strong>kta noteikto attālumu neievērošanas gadījumā<br />
pastāv bīstamība, ka krītoši koki var izraisīt nelaimes<br />
gadījumu, ja nodarbinātie koka gāšanas laikā atrodas<br />
bīstamajā zonā.<br />
15. p<strong>un</strong>kts. Pievešanas ceļu <strong>un</strong> tehnoloģisko<br />
koridoru ierīkošanu cirsmā plāno tā, lai tie<br />
nešķērsotu (ja iespējams) strautus vai gravas.<br />
Strautu gultnes šķērsošanas vietā veido tiltu,<br />
liek caurtekas vai baļķus.<br />
Pārvietošanās, šķērsojot strautus <strong>un</strong> gravas, var kļūt<br />
par cēloni tehnikas <strong>un</strong> aprīkojuma sabojāšanai, kā<br />
arī pastāv iespēja, ka nodarbinātie var tikt pakļauti<br />
bīstamībai nogrimt, nosalt vai iegūt traumu, kas ir<br />
saistīta ar tehnikas apgāšanos vai nogrimšanu.<br />
Ja nav iespējams izvairīties no strautu <strong>un</strong>/vai gravu<br />
šķērsošanas, tiek veidoti tilti ar caurteku vai<br />
kokmateriālu palīdzību. Uzbūvētās konstrukcijas<br />
pirms pastāvīgas pielietošanas pārbauda, vai tās ir<br />
izturīgas.<br />
Jāņem vērā neizsprāgušu kaujas lādiņu klātbūtne.<br />
16. p<strong>un</strong>kts. Zonas, kurās var tikt apdraudēta<br />
nodarbināto <strong>un</strong> citu personu drošība <strong>un</strong><br />
veselība (turpmāk – bīstamā zona), apzīmē<br />
ar atbilstošām drošības zīmēm saskaņā ar<br />
normatīvajiem aktiem par <strong>darba</strong> aizsardzības
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
12 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
prasībām drošības zīmju lietošanā. Drošības<br />
zīmes izvieto arī cirsmas ārpusē uz meža<br />
ceļiem <strong>un</strong> gājēju celiņiem, kuri šķērso cirsmu<br />
vai piekļaujas tai.<br />
Drošības zīmes iedala pastāvīgās <strong>un</strong> īpašiem<br />
gadījumiem paredzētajās zīmēs. Mežsaimniecībā<br />
jāizmanto gan pastāvīgās, gan īpašo gadījumu zīmes.<br />
Pie pastāvīgām drošības zīmēm pieder:<br />
ó signālkrāsojums vai drošības zīmes tādu vietu<br />
apzīmēšanai, kurās iespējama sadursme ar<br />
šķēršļiem, krišana vai pastāv krītošu objektu<br />
draudi;<br />
ó signālkrāsojums tehnikas pārvietošanās virziena<br />
apzīmēšanai.<br />
Pie īpašām drošības zīmēm pieder:<br />
ó izgaismotas zīmes;<br />
ó akustiski signāli;<br />
ó roku signāli;<br />
ó vārdiska saziņa.<br />
Abas iepriekš minētās zīmes jāizvieto vietās, kurās<br />
iespējama sadursme ar šķēršļiem, krišana vai pastāv<br />
krītošu objektu draudi. Tās apzīmē ar dzeltenu <strong>un</strong><br />
melnu vai sarkanu <strong>un</strong> baltu svītrotu signālkrāsojumu.<br />
Signālkrāsojuma izmēri ir proporcionāli šķēršļu vai<br />
bīstamo vietu izmēriem.<br />
Precīzāku informāciju var iegūt LR 2002. gada 3. septembra<br />
Ministru kabineta noteikumos Nr. 400 „Darba<br />
aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā” <strong>un</strong><br />
2003. gadā izstrādātajās „Drošības zīmju lietošana<br />
vadlīnijās”.<br />
17. p<strong>un</strong>kts. Bīstamās zonas minimālais rādiuss:<br />
17.1. līdz strādājošajai meža augsnes<br />
sagatavošanas frēzei nav mazāk par<br />
15 metriem;<br />
17.2. ir pieci metri no personas, kas atzaro<br />
nozāģētu koku;<br />
17.3. zāģējot koku, nav mazāks par<br />
divkāršu mežaudzes valdošās koku<br />
sugas koku vidējo augstumu, bet arī<br />
nav mazāks par 50 metriem;<br />
17.4. ir pieci metri līdz augošam kokam,<br />
kuru atzaro (atdala zarus no augoša<br />
koka);<br />
17.5. ir 15 metru līdz personai, kura strādā<br />
ar krūmgriezi;<br />
17.6. treilēšanas teritorijā (kokmateriālu<br />
pārvietošana puspaceltā stāvoklī,<br />
izmantojot traktoru, kas nodrošināts ar<br />
kokmateriālu satvērēju vai savācējtrosi)<br />
ir vienāds ar pusotrkāršu treilējamā<br />
sortimenta vai koka stumbra garumu;<br />
17.7. kraujot kokmateriālus ar hidrauliskiem<br />
iekrāvējiem, – izlices maksimālā<br />
laiduma <strong>un</strong> satvertā kokmateriāla<br />
pusotrkārša garuma summa. Attālums<br />
norādīts uz hidromanipulatora izlices;<br />
17.8. sagatavojot kokmateriālus ar<br />
mežizstrādes daudzoperācijas<br />
mašīnu, – izlices maksimālā laiduma<br />
<strong>un</strong> gāžamā koka divkārša garuma<br />
summa. Attālums norādīts uz<br />
hidromanipulatora izlices.<br />
18. p<strong>un</strong>kts. Bīstamajā zonā drīkst atrasties<br />
tikai viens attiecīgs <strong>darba</strong> veicējs, izņemot<br />
gadījumus, ja veic šo noteikumu 21., 22. <strong>un</strong><br />
50. p<strong>un</strong>ktā minētos darbus.<br />
19. p<strong>un</strong>kts. Bīstamās vietas (akmeņus,<br />
bedres, staignājus) apzīmē vai norobežo ar<br />
saskatāmām zīmēm.<br />
Bīstamās vietas (akmeņus, bedres, staignājus)<br />
apzīmē vai ierobežo ar saskatāmām zīmēm, jo tās<br />
ļauj nodarbinātam laicīgi pamanīt veselībai vai<br />
dzīvībai bīstamās vietas. Sīkāku informāciju var<br />
iegūt LR 2002. gada 3. septembra Ministru kabineta<br />
noteikumos Nr. 400 „Darba aizsardzības prasības<br />
drošības zīmju lietošanā” <strong>un</strong> 2003. gada izstrādātajās<br />
„Drošības zīmju lietošana vadlīnijās”.<br />
20. p<strong>un</strong>kts. Ja personas kokus gāž<br />
(mērķtiecīgi, <strong>darba</strong> aizsardzības prasībām<br />
atbilstoši nozāģē augošus kokus), atzaro <strong>un</strong><br />
sagarumo stāvā nogāzē, nav pieļaujama viņu<br />
atrašanās vienam aiz otra nogāzes virzienā.<br />
Nogāzē, kur tiek veikta koku gāšana, atzarošana <strong>un</strong><br />
sagarumošana, nedrīkst nogāzes virzienā atrasties
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
13<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
nodarbinātie, kas veic darbus, jo tas var apdraudēt to<br />
veselību vai dzīvību.<br />
21. p<strong>un</strong>kts. Darbā, kas saistīts ar koku gāšanu,<br />
kokmateriālu pievešanu vai treilēšanu no cirsmas<br />
(kokmateriālu pārvietošanu no cirsmas līdz<br />
pagaidu novietošanas vietai) <strong>un</strong> kraušanu vai<br />
strādāšanu augstumā (1,5 metri <strong>un</strong> augstāk),<br />
nodarbina vismaz divus cilvēkus, <strong>un</strong> viņi atrodas<br />
savstarpējas redzamības vai dzirdamības<br />
robežās. Šī prasība neattiecas uz mežizstrādes<br />
daudzoperāciju mašīnu operatoriem, ja viņi ir<br />
nodrošināti ar radiostacijām vai mobilajiem telefoniem.<br />
22. p<strong>un</strong>kts. Vējgāzes, vējlauzes <strong>un</strong> degumus<br />
izstrādā <strong>un</strong> bīstamus kokus (šo noteikumu<br />
izpratnē – jebkurš gāzts, lauzts, iekāries<br />
vai trupējis koks, kura nozāģēšana rada<br />
paaugstinātu risku) novāc ar motorzāģi divatā<br />
personas, kuras ir kompetentas koku gāšanā,<br />
iekārušos koku (koks, kas meteoroloģisko<br />
faktoru ietekmē vai koku gāšanas procesā<br />
krītot ir iekāries blakus stāvoša koka vainagā)<br />
atbrīvošanā, atzarošanā, saspriegtu koku<br />
novākšanā. Pirms gāšanas bīstamo koku<br />
noturību pārbauda ar koku gāšanas dakšu<br />
(palīglīdzeklis koku gāšanai).<br />
Darba devējs nodrošina cirsmā vismaz divu nodarbināto<br />
klātbūtni, lai ārkārtas situācijā būtu iespējams izsaukt<br />
<strong>un</strong> sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.<br />
Strādājot koku gāšanas, pievešanas, treilēšanas vai<br />
vējlaužu <strong>un</strong> vējgāžu novākšanas vietās, pastāv riska<br />
faktori, kas var kļūt par cēloni nelaimes gadījumam ar<br />
vienu vai vairākiem nodarbinātiem.<br />
23. p<strong>un</strong>kts. Nelabvēlīgos laikapstākļos<br />
(lietusgāze, negaiss, vēja ātrums pārsniedz<br />
11 metru sek<strong>un</strong>dē (šūpojas koku pamatzari),<br />
intensīva snigšana) <strong>un</strong> apstākļos, ja redzamība<br />
ir mazāka par 50 metriem, darbu pārtrauc.<br />
Koku gāšana jāveic tikai dienas laikā <strong>un</strong> tādos laika<br />
apstākļos, kad ir laba redzamība (50 metru attālumā<br />
cilvēka siluets ir labi redzams).<br />
Ja stiprs vējš nedod iespēju ievērot vajadzīgo<br />
(paredzēto) koku gāšanas virzienu, <strong>darba</strong> uzsākšana<br />
nav pieļaujama. Ja <strong>darba</strong> laikā rodas nelabvēlīgi<br />
laika apstākļi, koku gāšana ir jāpārtrauc.<br />
Uz stāvām apledojušām nogāzēm koku gāšanu<br />
var veikt, ja ir iespējams nodrošināt drošu darbu<br />
veikšanu – darbinieks var stabili (līdzsvaroti)<br />
stāvēt.<br />
24. p<strong>un</strong>kts. Ja <strong>darba</strong> laikā rodas tieša bīstamu<br />
faktoru ietekme <strong>un</strong> <strong>darba</strong> uzdevumu nav<br />
iespējams veikt, ievērojot <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
prasības, darbu pārtrauc.<br />
Ja <strong>darba</strong> laikā rodas bīstami faktori, tādi kā<br />
nelabvēlīgi laika apstākļi, sabojāti instrumenti<br />
vai mehānismi, individuālie aizsardzības līdzekļi<br />
neatbilst veicamajam <strong>darba</strong>m, nodarbinātajiem ir<br />
pienākums pārtraukt darbu līdz brīdim, kad bīstamie<br />
faktori būs novērsti.<br />
25. p<strong>un</strong>kts. Tiešais darbs ar motorzāģi<br />
nepārsniedz četras st<strong>un</strong>das maiņā.<br />
Lai mazinātu kaitīgumu, ko nodarbinātājam rada<br />
darbs ar motorzāģi, proti, izplūdes gāzes, troksnis<br />
<strong>un</strong> vibrācijas iedarbība, <strong>darba</strong> devējs samazina tiešo<br />
<strong>darba</strong> ilgumu.<br />
Nodarbinātos piesaista citos darbos (zarus savākšana,<br />
sniega tīrīšana vietu sagatavošana <strong>un</strong> tml.) (LR<br />
2003. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumi<br />
Nr. 66 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto<br />
aizsardzībai pret <strong>darba</strong> vides trokšņa radīto risku”,<br />
LR 2004. gada 13. aprīļa Ministra kabineta noteikumi<br />
Nr. 284 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto<br />
aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku <strong>darba</strong> vidē”,<br />
2003. gada „Ar <strong>darba</strong> vides troksnis saistīto risku<br />
novērtēšanas <strong>un</strong> novēršanas vadlīnijas).<br />
26. p<strong>un</strong>kts. Ja viena <strong>darba</strong> vietā strādā<br />
vairākas personas, kas veic mežizstrādes<br />
darbus, <strong>darba</strong> devējs sadala pienākumus <strong>un</strong><br />
resursus, kā arī organizē personu savstarpējo<br />
sadarbību atbilstoši cirsmas izstrādes<br />
tehnoloģiskajai kartei.<br />
Tehnoloģiskajā kartē norāda darbu uzsākšanas laiku,<br />
<strong>darba</strong> izpildes vadītāja <strong>un</strong> kartes izpildītāja vārdu<br />
<strong>un</strong> uzvārdu. Karti paraksta tās sastādītājs, bet pēc<br />
iepazīšanas ar to, arī meža darbos nodarbinātie.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
14 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Darba devējs sadala <strong>darba</strong> pienākumus starp<br />
nodarbinātajiem, atkarībā no kvalifikācijas <strong>un</strong> <strong>darba</strong><br />
pieredze.<br />
Cirsmas izstrādes tehnoloģisko shēmu zīme tik lielu, lai<br />
labi varētu atšķirt cirsmas slejas, joslas, drošības zonas,<br />
koku gāšanas virzienu, glabāšanas vietu, tehnikas<br />
atrāšanas vietu u.c., obligāti norādot mērogu. Shēmā<br />
uzrāda cirsmas slejas <strong>un</strong> joslas, to platumu, drošības zonu<br />
robežas <strong>un</strong> to attālumus, augšgala krautuves, treilēšanas<br />
ceļus, strādnieku atpūtas vietu, degvielu <strong>un</strong> ziežvielu<br />
uzpildīšanas vietas, izvešanas ceļa atzarojumu, koku<br />
gāšanas virzienu, strādnieku <strong>darba</strong> vietas, treilēšanas<br />
<strong>un</strong> izvešanas virzienus, sleju numerāciju, to izstrādes<br />
secību, treilēšanas ceļu vai tā joslas platumu <strong>un</strong> augšgala<br />
krautuves izmērus (skat. vadlīniju pielikumu Nr. 3). Lai<br />
atvieglotu orientāciju cirsmu izstrādes tehnoloģiskajās<br />
shēmās, tiek pieņemti tipveida apzīmējumi.<br />
27. p<strong>un</strong>kts. Mežsaimniecības darbus organizē<br />
tā, lai nepieļautu saules dūriena iespējamību,<br />
nodrošinot iespēju atpūsties no saules stariem<br />
aizsargātās vietās.<br />
Darba devējs informē vai iepazīstina nodarbinātos ar<br />
saules dūriena cēloņiem, simptomiem <strong>un</strong> veselības<br />
traucējumiem, kā arī ar pasākumiem, kas tos<br />
nepieļautu.<br />
28. p<strong>un</strong>kts. Ķīmiskās vielas <strong>un</strong> augu<br />
aizsardzības līdzekļus lieto normatīvajos aktos<br />
par augu aizsardzību noteiktajā kārtībā <strong>un</strong><br />
nodrošina, lai tie nenokļūtu gr<strong>un</strong>tsūdeņos vai<br />
ūdenskrātuvēs.<br />
Saskaroties <strong>darba</strong> laikā ar ķīmiskām vielām <strong>un</strong> augu<br />
aizsardzības līdzekļiem, jāievēro normatīvajos aktos<br />
noteiktās ķīmisko vielu lietošanas <strong>un</strong> izmantošanas<br />
prasības:<br />
ó Ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu likums<br />
(1998. gada 1. aprīlis).<br />
Šis likums reglamentē darbības ar ķīmiskajām vielām<br />
<strong>un</strong> ķīmiskajiem produktiem.<br />
Ķīmiskās vielas <strong>un</strong> ķīmiskie produkti uzskatāmi<br />
par bīstamām ķīmiskajām vielām <strong>un</strong> bīstamiem<br />
ķīmiskajiem produktiem, ja saskaņā ar šī likuma tie<br />
iedalāmi kādā no šādām klasēm:<br />
1. kodīgas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;<br />
2. kairinošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
3. sensibilizējošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
4. kancerogēnas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
5. mutagēnas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
6. reproduktīvajai sistēmai toksiskas ķīmiskās vielas<br />
vai ķīmiskie produkti;<br />
7. videi bīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
8. sprādzienbīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
9. ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas ir<br />
spēcīgi oksidētāji;<br />
10. īpaši viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai<br />
ķīmiskie produkti;<br />
11. viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai<br />
ķīmiskie produkti;<br />
12. uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
13. ļoti toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
14. toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie<br />
produkti;<br />
15. kaitīgas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti.<br />
ó LR 2002. gada 3. septembra Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 399<br />
„Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar<br />
ķīmiskajām vielā <strong>darba</strong> vietā”.<br />
Noteikumi nosaka <strong>darba</strong> aizsardzības prasības,<br />
nodarbinātajiem saskaroties ar ķīmiskajām vielām
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
15<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
(tai skaitā ķīmiskajiem produktiem) <strong>darba</strong> vietās, ja<br />
risks rodas vai var rasties no <strong>darba</strong> vidē esošu vai ar<br />
<strong>darba</strong> procesu saistītu ķīmisko vielu iedarbības, kā<br />
arī īpašus ierobežojumus <strong>un</strong> aizliegumus attiecībā<br />
uz atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām vai<br />
ķīmiskajiem produktiem.<br />
ó LR 2002. gada 12. marta Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 107<br />
„Ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu<br />
klasificēšanas, marķēšanas <strong>un</strong> iepakošanas<br />
kārtība”.<br />
Noteikumi nosaka ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko<br />
produktu klasificēšanas kārtību atkarībā no to<br />
bīstamajām īpašībām <strong>un</strong> pakāpes, kādā šīs īpašības<br />
minētajām vielām <strong>un</strong> produktiem piemīt, kā arī<br />
ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu marķēšanas <strong>un</strong><br />
iepakošanas kārtību.<br />
Lai klasificētu ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu,<br />
ražotājs vai importētājs novērtē tā bīstamību, ņemot<br />
vērā:<br />
1. fizikālās <strong>un</strong> ķīmiskās īpašības;<br />
2. īpašības, kas ietekmē cilvēku veselību;<br />
3. īpašības, kas ietekmē vidi.<br />
Katrai ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu bīstamības<br />
klasei ir marķējums, kas sastāv no bīstamības<br />
simbola <strong>un</strong> bīstamības paskaidrojuma.<br />
Katrai ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu bīstamības<br />
klasei ir vienots marķējuma attēlojums (sk. Ministru<br />
kabineta noteikumu Nr. 107 „Ķīmisko vielu <strong>un</strong><br />
ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas <strong>un</strong><br />
iepakošanas kārtība” 15. pielikumu).<br />
ó LR 2004. gada 24. februāra Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 105<br />
„Kārtībā, kādā aizpildāms <strong>un</strong> nosūtāmas ķīmisko<br />
vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu drošības datu lapas”.<br />
Noteikumi nosaka kārtību, kādā aizpildāmas <strong>un</strong><br />
nosūtāmas ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu<br />
drošības datu lapas, kā arī nosaka drošības datu<br />
lapas paraugu.<br />
Drošības datu lapas satur sekojošu informāciju:<br />
1. Ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta identifikācija<br />
<strong>un</strong> ziņas par attiecīgās vielas vai produkta<br />
ražotāju <strong>un</strong> importētāju vai izplatītāju:<br />
1.1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta nosaukums;<br />
1.2. zināmie ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta<br />
paredzētie vai ieteicamie lietošanas veidi;<br />
1.3. pilna informācija par ražotāja atbildīgo personu<br />
<strong>un</strong> importētāja vai izplatītāja atbildīgo<br />
personu;<br />
1.4. tālruņu numuri, kur zvanīt, ja notikusi avārija<br />
vai saindēšanās.<br />
2. Ķīmiskā produkta sastāvs <strong>un</strong> ziņas par tā<br />
sastāv-daļām:<br />
2.1. informācija par produkta sastāvdaļām;<br />
2.2. veselībai <strong>un</strong> videi bīstamo vielu koncentrācija<br />
bīstamajā ķīmiskajā produktā <strong>un</strong><br />
koncentrācijas diapazons;<br />
2.3. LR 2004. gada 24. februāra MK noteikumu Nr.<br />
105 „Kārtībā, kādā aizpildāms <strong>un</strong> nosūtāmas<br />
ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu drošības<br />
datu lapas” pielikuma 2.2.apakšp<strong>un</strong>ktā minētā<br />
informācija attiecībā uz produktiem (gan<br />
gāzveida produktiem, gan produktiem, kas<br />
nav gāzes), kas nav klasificēti kā bīstami;<br />
2.4. ķīmiskā produkta bīstamo sastāvdaļu klasifikācija,<br />
bīstamības simboli <strong>un</strong> ķīmiskās vielas<br />
iedarbības raksturojums;<br />
2.5. ķīmisko vielu identifikācija.<br />
3. Bīstamības raksturojums:<br />
3.1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta<br />
bīstamības klase;<br />
3.2. svarīgākie bīstamības veidi;<br />
3.3. cita veida iespējamā bīstamība;<br />
3.4. marķējumā sniegtā informācija.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
16 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
4. Pirmās palīdzības pasākumi:<br />
4.1. vai ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā<br />
palīdzība;<br />
4.2. īsa informācija par pirmo palīdzību;<br />
4.3. simptomi <strong>un</strong> iedarbības sekas, ja ķīmiskā viela:<br />
4.3.1. tiek ieelpota;<br />
4.3.2. nokļūst uz ādas;<br />
4.3.3. nokļūst acīs;<br />
4.3.4. tiek norīta;<br />
4.4. iedarbības sekas, kas atklājas vēlāk;<br />
4.5. pirmās palīdzības līdzekļi, kuriem jāatrodas<br />
<strong>darba</strong> vietā;<br />
4.6. vai ir nepieciešama vai ieteicama medicīniskā<br />
palīdzība.<br />
5. Ug<strong>un</strong>sdrošības pasākumi:<br />
5.1. piemērotie ug<strong>un</strong>sdzēšanas līdzekļi;<br />
5.2. ug<strong>un</strong>sdzēšanas līdzekļi, kurus aizliegts lietot;<br />
5.3. bīstamība, ko rada degošā viela vai produkts;<br />
5.4. īpašs aizsardzības aprīkojums<br />
ug<strong>un</strong>sdzēsējiem.<br />
6. Avārijas gadījumā veicamie pasākumi:<br />
6.1. personāla drošības pasākumi;<br />
6.2. vides aizsardzības pasākumi;<br />
6.3. savākšanas metodes.<br />
7. Uzglabāšanas <strong>un</strong> lietošanas noteikumi:<br />
7.1. lietošana:<br />
7.1.1. pasākumi, kas garantē drošību darbā<br />
ar ķīmiskajām vielām <strong>un</strong> ķīmiskajiem<br />
produktiem;<br />
7.1.2. vides aizsardzības pasākumi.<br />
7.2. droši uzglabāšanas apstākļi;<br />
7.3. konkrēti lietošanas veidi gataviem<br />
izstrādājumiem, kuriem ir specifisks lietojums;<br />
7.4. citi pasākumi vai noteikumi.<br />
8. Darba drošības noteikumi:<br />
8.1. arodekspozīcijas robežvērtības vai bioloģiskās<br />
ekspozīcijas rādītāji;<br />
8.2. iedarbības kontrole:<br />
8.2.1. arodekspozīcijas kontroles pasākumi;<br />
8.2.2. individuālās aizsardzības pasākumi:<br />
8.2.2.1. elpošanas orgānu aizsardzība;<br />
8.2.2.2. roku aizsardzība;<br />
8.2.2.3. acu aizsardzība;<br />
8.2.2.4. ādas aizsardzība;<br />
8.2.3. vides aizsardzības kontrole;<br />
8.2.4. higiēnas pasākumi <strong>darba</strong> vietā.<br />
9. Fizikālās <strong>un</strong> ķīmiskās īpašības:<br />
9.1. vispārīgā informācija;<br />
9.2. veselības, drošības <strong>un</strong> vides aizsardzības<br />
informācija:<br />
9.2.1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta<br />
pH;<br />
9.2.2. viršanas temperatūra vai temperatūras<br />
intervāls;<br />
9.2.3. uzliesmošanas temperatūra;
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
17<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
9.2.4. degtspēja;<br />
9.2.5. sastāvdaļas, kuras var eksplodēt vai kuras<br />
ir jutīgas pret triecienu vai berzi;<br />
9.2.6. oksidējošās/reducējošās īpašības;<br />
9.2.7. tvaika spiediens;<br />
9.2.8. relatīvais blīvums;<br />
9.2.9. šķīdība:<br />
9.2.9.1. ūdenī;<br />
9.2.9.2. taukos;<br />
9.2.10. ūdens/n-oktanola sadalīšanās koeficients;<br />
9.2.11. viskozitāte;<br />
9.2.12. tvaiku blīvums attiecībā pret gaisu;<br />
9.2.13. iztvaikošanas ātrums;<br />
9.3. citas ziņas.<br />
10. Stabilitāte <strong>un</strong> reaģētspēja:<br />
10.1. apstākļi, no kuriem jāizvairās;<br />
10.2. materiāli vai produkti, ar kuriem jāizvairās<br />
saskarties;<br />
10.3. bīstamie sadalīšanās produkti, ja tie rodas<br />
bīstamos daudzumos. Papildus norāda:<br />
10.3.1. nepieciešamos stabilizatorus;<br />
10.3.2. iespējamās bīstamās eksotermiskās<br />
reakcijas;<br />
10.3.3. fizikālos parametrus, kas liecina par<br />
nelabvēlīgu procesu norisi;<br />
10.3.4. iespējamību noārdīties līdz nestabiliem<br />
produktiem.<br />
11. Toksikoloģiskā informācija:<br />
11.1. ziņas par dažādiem iedarbības veidiem;<br />
11.2. ziņas par kairinājumu <strong>un</strong> kodīgumu;<br />
11.3. ziņas par sensibilitāti;<br />
11.4. ziņas par akūto <strong>un</strong> hronisko toksicitāti;<br />
11.5. iedarbības simptomi, kas var izpausties kā:<br />
11.5.1. īslaicīgs narkotiskais efekts;<br />
11.5.2. ilglaicīga iedarbība <strong>un</strong> var izraisīt<br />
arodslimības;<br />
11.6. informācija, kas pieejama toksikoloģijas<br />
rokasgrāmatās vai datu bāzēs;<br />
11.7. iespējamā dažu sastāvdaļu īpašā ietekme uz<br />
veselību.<br />
12. Ekoloģiskā informācija:<br />
12.1. ekotoksicitāte;<br />
12.2. mobilitāte;<br />
12.3. produkta sastāvdaļu noturība, degradācija<br />
<strong>un</strong> noārdīšanās spēja;<br />
12.4. produkta sastāvdaļu bioakumulācija;<br />
12.5. cita veida nelabvēlīgā ietekme uz vidi.<br />
13. Iespējamie pārstrādes vai uzglabāšanas veidi:<br />
13.1. drošības pasākumi ar ķīmiskās vielas vai<br />
ķīmiskā produkta atlikumiem vai produktiem;<br />
13.2. drošas metodes darbībām ar ķīmiskās vielas<br />
vai ķīmiskā produkta iepakojumu.<br />
14. Informācija par transportēšanu.<br />
15. Normatīva rakstura informācija:<br />
15.1. veselības, drošības <strong>un</strong> vides aizsardzības<br />
informācija;<br />
15.2. specifiska veselības <strong>un</strong> vides informācija;
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
18 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
15.3. īpaši Eiropas Savienības noteikumi attiecībā<br />
uz cilvēka vai vides aizsardzību;<br />
15.4. citi normatīvie akti.<br />
16. Cita informācija.<br />
ó Augu aizsardzības likums (1999. gada 13.<br />
janvāris).<br />
Šā likuma mērķis ir reglamentēt fizisko <strong>un</strong> juridisko<br />
personu darbību augu aizsardzības jomā, lai<br />
nepieļautu kaitīgo organismu ievešanu, ieviešanos<br />
<strong>un</strong> izplatīšanos valsts teritorijā, kā arī panākt, lai<br />
augu aizsardzības pasākumi <strong>un</strong> augu aizsardzības<br />
līdzekļi neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku<br />
veselību, dzīvniekiem <strong>un</strong> vidi, novērst pesticīdu<br />
atlieku uzkrāšanos saražotajā produkcijā, augsnē<br />
<strong>un</strong> ūdenī virs pieļautajām normām.<br />
Augu aizsardzība ir tiesisko, tehnisko,<br />
organizatorisko <strong>un</strong> praktisko pasākumu kopums,<br />
kas veicams, lai izpētītu augiem kaitīgo <strong>un</strong><br />
konkurējošo organismu bioloģiskos <strong>un</strong> ekoloģiskos<br />
faktorus, noteiktu <strong>un</strong> īstenotu šo organismu<br />
izplatības ierobežošanu <strong>un</strong> apkarošanu.<br />
Augu aizsardzību valstī pārzina Zemkopības<br />
ministrija.<br />
Augu aizsardzības līdzekļus iedala trijās<br />
reģistrācijas klasēs:<br />
1. pirmā klase – augu aizsardzības līdzekļi, kurus<br />
lieto augu aizsardzības speciālista vadībā;<br />
2. otrā klase – augu aizsardzības līdzekļi, kurus<br />
drīkst lietot personas, kas saņēmušas apliecību<br />
par augu aizsardzības zināšanu minimuma<br />
apgūšanu;<br />
3. trešā klase – augu aizsardzības līdzekļi, kurus<br />
drīkst lietot visas personas.<br />
ó Augu šķirņu aizsardzības likums (2002. gada 31.<br />
maijs).<br />
Šā likuma mērķis ir noteikt selekcionāra tiesību<br />
piešķiršanas kārtību <strong>un</strong> nodrošināt selekcionāra<br />
tiesību aizsardzību.<br />
Šķirne ir kultūraugu kopums, kas botāniskā taksona<br />
(botāniskās sistemātikas) robežās ierindota<br />
pēdējā vietā neatkarīgi no tā, vai ir pilnībā<br />
ievērotas selekcionāra tiesību piešķiršanas<br />
prasības. To var definēt kā genotipu vai genotipu<br />
kombināciju raksturojošu izpausmi, kā kopumu,<br />
kas no jebkura cita augu kopuma atšķiras vismaz<br />
ar vienu izteiktu īpašību. Šķirne tiek uzskatīta par<br />
vienību, kura pavairojot paliek nemainīga.<br />
ó LR 2004. gada 28. decembra Ministru<br />
kabineta noteikumi Nr. 1064<br />
„Augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanas,<br />
marķēšanas <strong>un</strong> iepakošanas kārtība”.<br />
Noteikumi nosaka augu aizsardzības līdzekļu<br />
klasificēšanas, iepakošanas <strong>un</strong> marķēšanas<br />
kārtību. Noteikumi attiecas uz ķīmiskiem, kā arī<br />
mikroorganismus vai vīrusus saturošiem augu<br />
aizsardzības līdzekļiem.<br />
ó LR 2004. gada 29. aprīļa Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 463<br />
„Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas,<br />
glabāšanas <strong>un</strong> lietošanas noteikumi”.<br />
Noteikumi nosaka augu aizsardzības līdzekļu<br />
izplatīšanas, glabāšanas <strong>un</strong> lietošanas kārtību,<br />
tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, personu<br />
pienākumus <strong>un</strong> tiesības, augu aizsardzības<br />
līdzekļu ievešanas <strong>un</strong> izvešanas kārtību, kā arī<br />
augu aizsardzības līdzekļu <strong>un</strong> nereģistrētu augu<br />
aizsardzības līdzekļu aprites kārtību <strong>un</strong> kontroli.<br />
Noteikumu ievērošanas uzraudzību <strong>un</strong> kontroli<br />
veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors.<br />
29. p<strong>un</strong>kts. Jebkura ar mežizstrādi saistītu<br />
darbību citā īpašumā vai valdījumā meža<br />
īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai <strong>darba</strong><br />
devējs rakstiski saskaņo ar attiecīgā<br />
īpašuma īpašnieku vai valdītāju.<br />
Ja mežistrādes darbi būs veicami valsts,<br />
pašvaldības, privātīpašumā vai arī apgrūtinājuma<br />
īpašumā (elektrolīnijas, autoceļu, dzelzceļa,<br />
sakaru līnijās), tad darbi jāsaskaņo ar attiecīgo<br />
īpašuma īpašnieku vai valdītāju.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
19<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
30. p<strong>un</strong>kts. Mežistrādes darbus cirsmās, kas<br />
atrodas aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem<br />
vai tieši pieguļ aizsargjoslām, meža īpašnieks<br />
vai tiesiskais valdītājs, vai <strong>darba</strong> devējs pirms<br />
koku gāšanas saskaņo ar attiecīgo elektrisko<br />
tīklu valdītāju, ja pastāv iespēja, ka krītot koki<br />
varētu skart elektriskos tīklus.<br />
31. p<strong>un</strong>kts. Ja kokus zāģē gar gaisvadu <strong>un</strong><br />
piekārtu kabeļu elektrisko sakaru tīkla līniju <strong>un</strong><br />
krītot tie var sabojāt elektronisko sakaru tīkla<br />
līniju, darbus saskaņo ar elektronisko sakaru<br />
tīkla līnijas īpašnieku vai valdītāju.<br />
Mežizstrādes darbi aizsargjoslās jāveic saskaņā ar<br />
LR spēkā esošu likumdošanu:<br />
1. LR Aizsargjoslu likums (1997. gada 5. februāris);<br />
2. LR 2003. gada 19. augusta Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 465 „Ekspluatācijas aizsargjoslu<br />
gar telekom<strong>un</strong>ikāciju tīklu līnijām noteikšanas<br />
metodika”;<br />
3. LR 1998. gada 20. oktobra Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 415 „Ekspluatācijas aizsargjoslu<br />
gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika”.<br />
Veicot mežizstrādes darbus cirsmās, kas šķērso vai<br />
iet gar elektriskajiem vai elektronisko sakaru tīklu<br />
līnijām, <strong>darba</strong> vadītājs raksta pieprasījumu elektrisko<br />
vai elektronisku tīklu valdītājam, lai uz īslaicīgu laika<br />
periodu atslēgtu spriegumu noteiktajā rajonā, kurā<br />
tiks veikti mežsaimniecības darbi (meža atja<strong>un</strong>ošanas<br />
darbi, cirsmu izstrāde, koku gāšana, kokmateriālu<br />
izvešana no meža <strong>un</strong> tml.).<br />
Darbus nav pieļaujams veikt, ja spriegums nav<br />
atslēgts.<br />
32. p<strong>un</strong>kts. Darbus uz autoceļiem <strong>un</strong> ceļu zemes<br />
nodalījuma joslā, kā arī koku nozāģēšanu pie<br />
autoceļiem, ja bīstamā zona saskaras ar ceļu,<br />
meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai <strong>darba</strong><br />
devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā<br />
saskaņo ar ceļu īpašnieku vai valdītāju <strong>un</strong> valsts<br />
akciju sabiedrību „Latvijas Valsts ceļi”.<br />
Šo noteikumu 32. p<strong>un</strong>kta izpildi nosaka LR 1998.<br />
gada 15. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.<br />
456 „Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību <strong>un</strong><br />
kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes<br />
aizliegumi <strong>un</strong> ierobežojumi” <strong>un</strong> 2001. gada 10. aprīļa<br />
Ministru kabineta noteikumi Nr. 162 „Autoceļu<br />
aizsargjoslu noteikšanas metodika”.<br />
33. p<strong>un</strong>kts. Lai meža atja<strong>un</strong>ošanas, ja<strong>un</strong>audžu<br />
kopšana <strong>un</strong> meža ug<strong>un</strong>sgrēka dzēšanas laikā<br />
nodrošinātu atbilstošus <strong>un</strong> drošus <strong>darba</strong><br />
apstākļus, pēc mežizstrādes darbiem cirsmas,<br />
treilēšanas <strong>un</strong> pievešanas ceļus, braucamās<br />
kvartālstigas, meliorācijas grāvju braucamās<br />
atbērtnes <strong>un</strong> krautuves sakopj atbilstoši<br />
normatīvajos aktos par meža aizsardzības<br />
pasākumiem noteiktajām prasībām.<br />
Pirms darbu uzsākšanas mežsaimniecībā, jāizvērtē<br />
iespējamā ug<strong>un</strong>sgrēka riska pakāpe. Veicot<br />
novērtējumu, jāņem vērā Valsts meža dienesta<br />
noteiktais ug<strong>un</strong>snedrošais laika posms, kas tiek<br />
izsludināts visā Latvijas Republikā. Ja meža<br />
ug<strong>un</strong>snedrošajā laika posmā nepieciešams dedzināt<br />
ciršanas atlikas, tad nepieciešama ikreizēja valsts<br />
mežziņa rakstiska atļauja.<br />
Visiem nodarbinātiem ir jābūt instruētiem<br />
ug<strong>un</strong>sdrošības jomā <strong>un</strong> par to jāizdara atzīme<br />
Ug<strong>un</strong>sdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā. Sīkāku<br />
informāciju par ug<strong>un</strong>sdrošības prasībām, tai skaitā<br />
arī mežā, var iegūt LR 2004. gada 17. februāra<br />
Ministru kabineta noteikumos Nr. 82 „Ug<strong>un</strong>sdrošības<br />
noteikumi”.<br />
Par meža aizsardzības pasākumiem var iepazīties LR<br />
2001. gada 5. augusta Ministru kabineta noteikumos<br />
Nr. 189 „Dabas aizsardzības noteikumi meža<br />
apsaimniekošanā”.<br />
IV.<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS<br />
PRASĪBAS MEŽSAIMNIECĪBAS<br />
DARBOS LIETOJAMAM DARBA<br />
APRĪKOJUMAM<br />
34. p<strong>un</strong>kts. Mežsaimniecības darbos ir atļauts<br />
lietot sertificētu <strong>darba</strong> aprīkojumu, kas atbilst<br />
normatīvajos aktos par <strong>darba</strong> aprīkojumu<br />
lietošanu noteiktajām prasībām. Aprīkojumu<br />
lieto saskaņā ar ražotāja instrukciju.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
20 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
35. p<strong>un</strong>kts. Aprīkojumu lieto atbilstoši<br />
<strong>darba</strong> veidam, <strong>darba</strong> paņēmieniem <strong>un</strong><br />
mežsaimniecības darbos iesaistīto personu<br />
fiziskajām dotībām.<br />
36. p<strong>un</strong>kts. Darba aprīkojuma drošības<br />
ierīces atbilst ražotāja tehniskās ekspluatācijas<br />
instrukcijā noteiktajām prasībām.<br />
Šo Noteikumu 34. p<strong>un</strong>ktu izpildi nosaka LR 2002.<br />
gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.<br />
526 „Darba aizsardzības prasības, lietojot <strong>darba</strong><br />
aprīkojumu <strong>un</strong> strādājot augstumā”. Darba aprīkojumi,<br />
kurus izmanto <strong>darba</strong> procesā ir jābūt marķētiem <strong>un</strong><br />
jābūt nodrošinātiem ar <strong>darba</strong> aprīkojuma tehnisko<br />
pasi, tehniskās apkopes uzskaites žurnālu, lietošanas<br />
instrukciju latviešu valodā. Nodarbinātiem ir jābūt<br />
apmācītiem <strong>un</strong> instruētiem par pareizu <strong>un</strong> drošu <strong>darba</strong><br />
aprīkojuma lietošanu. Darba aprīkojuma instrukcijām<br />
jābūt izstrādātām nodarbinātam saprotamā valodā.<br />
Lai uzsāktu iekārtas ekspluatāciju, ir jāpārliecinās,<br />
ka aprīkojums atbilst drošības prasībām. Darba<br />
aprīkojumam ir jābūt apliecinātam saskaņā ar<br />
normatīvajos aktos noteikto atbilstības deklarāciju.<br />
Darba devēja rīcībā ir jābūt dokumentācijai, kas<br />
apliecina, ka iekārta tiek lietota tikai paredzētajiem<br />
mērķiem, tā tiek ekspluatēta saskaņā ar ražotāja<br />
nosacījumiem.<br />
Lai izpildītu šo noteikumu 35. p<strong>un</strong>kta prasības,<br />
jāņem vērā LR 2002. gada 6. augusta Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 344 „Darba aizsardzības prasības,<br />
pārvietojot smagumus”, kur teikts, ka „uzticot<br />
nodarbinātajam <strong>darba</strong> pienākumus, <strong>darba</strong> devējs ņem<br />
vērā nodarbinātā atbilstību <strong>un</strong> fiziskās spējas”, kuras<br />
nosaka LR 2004. gada 8. jūnija Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 527 „Kārtība, kāda veicama obligātā<br />
veselības pārbaudes”.<br />
37. p<strong>un</strong>kts. Rokas <strong>darba</strong> rīka kātā (rokturī)<br />
nav plaisu, skabargu, <strong>un</strong> tas ir cieši savienots<br />
ar <strong>darba</strong>rīka metāla daļām.<br />
38. p<strong>un</strong>kts. Darbarīka griezējasmeņiem nav<br />
plaisu, <strong>un</strong> tie ir asi, pareizi uzstādīti <strong>un</strong> droši<br />
nostiprināti.<br />
39. p<strong>un</strong>kts. Griezējasmeņu asināšanas vīlēm ir<br />
rokturi.<br />
40. p<strong>un</strong>kts. Darba aprīkojuma attīrīšanai lieto<br />
speciālus rīkus <strong>un</strong> šķīdinātājus.<br />
Darba aprīkojumam, ko izmanto <strong>darba</strong> procesā ir jābūt<br />
tehniskā kārtībā.<br />
41. p<strong>un</strong>kts. Mežsaimniecības darbos izmanto<br />
tikai augsnes nestspējai piemērotu <strong>darba</strong><br />
aprīkojumu.<br />
Pirms <strong>darba</strong> sākuma, noteiktā teritorijā, novērtēt <strong>darba</strong><br />
aprīkojuma piemērotību augsnes nestspējai. To var<br />
noteikt pēc:<br />
ó īpatnējā spiediens uz augsni;<br />
ó klīrensa – attālums no zemes līdz viszemākajai<br />
traktora vietai;<br />
ó riepu vai kāpurķēžu saķeršanās ar augsni;<br />
ó pārvaramā vertikālā šķēršļa maksimālais<br />
augstums;<br />
ó piemērotības braukšanai pa sniegu.<br />
42. p<strong>un</strong>kts. Iekraušanas <strong>un</strong> transportēšanas<br />
darbos izmantojamie autotransportlīdzekļi,<br />
pievedējtraktori <strong>un</strong> daudzoperāciju mašīnas ir<br />
nodrošinātas ar divpusējiem sakariem.<br />
Iekārtām ir jābūt nodrošinātām ar sakaru līdzekļiem:<br />
raidstaciju, lai uzturētu sakarus dupleksa (ne<br />
vienlaikus) režīmā – rācijas, vai mobilo telefonu.<br />
V.<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS<br />
MEŽA ATJAUNOŠANAS,<br />
JAUNAUDŽU KOPŠANAS UN<br />
AUGOŠU KOKU ATZAROŠANAS<br />
DARBOS<br />
43. p<strong>un</strong>kts. Stādot kokus kalnainās vietās,<br />
persona virzās pret kalnu.<br />
Stādot kokus kalnainās vietās, stādīšanas virzienam<br />
jābūt pret kalnu, lai mazinātu nodarbinātajam slodzi<br />
uz muguru.<br />
Darbinieka <strong>darba</strong> stājai jābūt līdzsvarotai, viņam
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
21<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
jāseko savām manipulācijām ar <strong>darba</strong> rīku, lai<br />
netraumētu sevi <strong>un</strong> citus darbiniekus.<br />
Lai pārvietotu dēstu konteinerus vai dēstu saišķus,<br />
jāizmanto šim nolūkam paredzētas uzkabes, kas dod<br />
iespēju vienmērīgi izvietot kravu <strong>un</strong> mazināt darbinieku<br />
nogurumu, tādējādi novēršot traumas, kas<br />
var rasties nodarbinātajiem krītot vai paklūpot.<br />
Darba rīkiem, kurus izmanto koku dēstu stādīšanai,<br />
jābūt projektētiem šim nolūkam. Darbarīki, kas tiek<br />
izmantoti lauksaimniecībā <strong>un</strong> celtniecībā, parasti<br />
nav piemēroti koku stādīšanas darbiem.<br />
Lai padarītu veicamo darbu daudzveidīgāku, ieteicams,<br />
<strong>veicot</strong> stādīšanu, nodarbinātiem savā starpā<br />
mainīties ar <strong>darba</strong> uzdevumiem.<br />
44. p<strong>un</strong>kts. Ja neatcelmotās platībās mežu<br />
sēj, izmantojot uzkarinātas sējmašīnas, tās<br />
vada no traktora kabīnes.<br />
Strādājot ar jebkuru mehānismu, jāievēro to specifiskie<br />
tehniskās ekspluatācijas <strong>un</strong> <strong>darba</strong> drošības noteikumi.<br />
Ar tiem strādāt drīkst cilvēki, kuri ir apmācīti <strong>un</strong><br />
instruēti.<br />
Pirms darbu uzsākšanas nodarbinātie jāiepazīstina ar<br />
apstrādājamās platības īpatnībām, jāatzīmē bīstamās<br />
vietas, kas var radīt avāriju (grūti pamanāmus lielus<br />
akmeņus, bedres, staignājus u.c.).<br />
Pirms uzkarināmās sējmašīna nolaišanas vai<br />
pacelšanas jāpārliecinās, vai tuvumā neatrodas<br />
cilvēki, kuri var tikt traumēti. Nodarbinātie, kuri seko<br />
stādāmās vai sējmašīnas <strong>darba</strong>m, nedrīkst atrasties<br />
tuvāk par 10 metriem no braucoša agregāta. Starp<br />
traktoristu <strong>un</strong> agregātu apkalpojošiem nodarbinātiem<br />
jābūt dubultai sazināšanas iespējai. Iekāpt <strong>un</strong> izkāpt<br />
no agregāta drīkst tikai tad, ja tas ir pilnīgi apstājies<br />
<strong>un</strong> nav paceltā stāvoklī.<br />
Ja vienā nogabalā strādā vairākas mašīnas vai agregāti,<br />
attālums starp tām nedrīkst būt mazāk kā 20 metri.<br />
Nodarbinātie nedrīkst tuvoties kustībā esošiem<br />
mehānismiem. Ja <strong>darba</strong> procesā rodas kļūmes <strong>un</strong><br />
nepieciešama agregāta apstāšanās, signālu par<br />
apstāšanos dod jebkurš no nodarbinātiem, kas šo<br />
nepieciešamību saskatījis.<br />
45. p<strong>un</strong>kts. Aizliegts pieskarties krūmgrieža<br />
griezējinstrumentam <strong>un</strong> motorzāģa ķēdei, ja<br />
motors nav apturēts.<br />
Pirms <strong>darba</strong> sākuma visiem nodarbinātiem jābūt<br />
instruētiem <strong>darba</strong> vietā <strong>un</strong> jāievēro <strong>darba</strong> drošības<br />
instrukciju prasības <strong>darba</strong>m ar motorzāģiem <strong>un</strong><br />
krūmgriežiem.<br />
Rokas instrumentu neatbilstoša lietošana izraisa ļoti<br />
daudz nelaimes gadījumus. Ir uzskats, ka visi zina,<br />
kā lietot izplatītākos rokas instrumentus. Var izdalīt<br />
piecus galvenos pareizus <strong>un</strong> drošus rokas instrumentu<br />
lietošanas nosacījumus:<br />
ó izvēlieties veicamajam <strong>darba</strong>m atbilstošu<br />
instrumentu;<br />
ó uzturiet instrumentus labā tehniskajā stāvoklī<br />
(nebojāti, aprīkoti ar drošības ierīcēm <strong>un</strong> tml.)<br />
ó lietojiet instrumentus pareizi (ievērojot <strong>darba</strong><br />
aizsardzības instrukciju prasības);<br />
ó glabājiet instrumentus drošās vietās (nav<br />
pieejamas nepiederošām personām, nerada risku<br />
citu nodarbināto veselība);<br />
ó ja iespējams, atbildību par instrumentu uzticiet<br />
vienam nodarbinātajam.<br />
46. p<strong>un</strong>kts. Kociņam, kas resnāks par trim<br />
centimetriem zāģējuma vietā, aizliegts<br />
pieskarties ar zāģa diska sektoru, kas atbilsts<br />
pulksteņa ciparnīcas sektoram starp pulksten<br />
divpadsmitiem <strong>un</strong> trijiem. Līdz trim centimetriem<br />
resna kociņš zāģēšanai izmanto visu<br />
neaizsegto zāģa ripas daļu.<br />
Ja diametrs zāģēšanas vietā nepārsniedz 3 centimetrus,<br />
nozāģēšanu izdara ar zāģa brīvo sektoru, cenšoties ar<br />
vienu krūmgrieža vēzienu nozāģēt vairākus kokus.<br />
Ripzāģa sektoru pie aizsarga kreisās puses 2–3 zobu<br />
platumā neizmanto, lai tievos kociņus neierautu<br />
spraugā starp zāģi <strong>un</strong> aizsargu. Ja koka diametrs ir 3<br />
centimetri <strong>un</strong> vairāk, zāģēšanai izmanto zāģa kreisās<br />
puses sektoru vai labās puses sektoru.<br />
Zāģējot ar krūmgriezi, jāņem vērā, ka gadījumā, ja<br />
koku zāģē ar ripzāģa kreisās puses sektoru, rotējošais
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
22 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
zāģis atsviež resgali uz nodarbinātā pusi <strong>un</strong> koka galotne<br />
gāžas prom no nodarbinātā. Turpretim, ja kociņi<br />
tiek zāģēti ar labās puses sektoru, inerces rezultātā<br />
resgalis tiek virzīts prom no nodarbināta <strong>un</strong> kociņi<br />
gāžas ar galotni uz nodarbinātā pusi.<br />
Kociņi gāžami dabiskā tā noliegšanās virzienā.<br />
Nepieciešamības gadījumā kociņu var aizturēt ar vienu<br />
roku <strong>un</strong> mainīt tā gāšanas virzienu.<br />
47. p<strong>un</strong>kts. Strādājot ar krūmgriezi, tā<br />
masa ir vienmērīgi sadalīta uz abiem<br />
mežsaimniecības darbos strādājošas personas<br />
pleciem. Tas ir līdzsvarotā stāvoklī, <strong>un</strong><br />
griezējinstruments atrodas tieši pretī šai personai.<br />
48. p<strong>un</strong>kts. Krūmgrieža rokturu stāvoklis <strong>un</strong><br />
piestiprināšanas augstums nodrošina ērtu<br />
<strong>darba</strong> stāju.<br />
Darbs ar krūmgriezi vērtējams kā smags fizisks darbs,<br />
tas prasa arī nervu sistēmas sasprindzinājumu.<br />
Lai izvārīties no arodslimības, nepieciešams<br />
ergonomiski pareizi izmantot instrumentu.<br />
Krūmzāģis ir plecā uzkarams motorinstruments,<br />
ar kuru iespējams strādāt nesaliecoties. Motors<br />
ir attālināts no <strong>darba</strong> mehānisma, tos saista<br />
starpvārpsta, kas ietverta stobrā.<br />
Pirms <strong>darba</strong> sākuma uzkabes siksnas jānoregulē<br />
pareizi: atbrīvojiet rokas (neturēt krūmgriezēju<br />
aiz rokturiem) griešanas instruments atrodas 25<br />
centimetrus no zemes līdzsvarotā stāvokļi, degvielu<br />
bākām jābūt uzpildītām.<br />
Lai rokas instrumenti būtu efektīvi no<br />
ergonomikas viedokļa, tiem ir jāatbilst sekojošām<br />
pamatprasībām:<br />
ó efektīvi jāveic f<strong>un</strong>kcijas, kurām tie ir paredzēti;<br />
ó jābūt proporcionāliem attiecībā pret lietotāja<br />
izmēriem;<br />
ó jābūt samērotiem ar lietotāja spēku <strong>un</strong> izturību;<br />
ó līdz minimumam jāsamazina lietotāja<br />
nogurums.<br />
Lai mazinātu nodarbinātā nogurumu, <strong>darba</strong><br />
devējam jāsamazina tiešais <strong>darba</strong> ilgums ar<br />
krūmgriezēju.<br />
49. p<strong>un</strong>kts. Kāpnes ir stabilas <strong>un</strong> ražotas no<br />
viegla <strong>un</strong> izturīga materiāla. Pakāpieni ir izvietoti<br />
vienādā attāluma. Kāpņu konstrukcijā ir<br />
paredzētas ierīces, kas novērš to apgāšanos<br />
vai novirzīšanos <strong>darba</strong> laikā. Kāpnes fiksē pie<br />
koka stumbra <strong>darba</strong> stāvoklī tā, lai attālums no<br />
sakņu kakla līdz kāpņu pamatnei sasniegtu 25<br />
procentus no kāpņu garuma.<br />
Pārnēsājamās kāpnes rada vislielāko nelaimes<br />
gadījumu risku, jo tās ne vienmēr tiek uzglabātas<br />
piemērotos apstākļos, <strong>un</strong> netiek ievēroti piesardzības<br />
pasākumi (LR 2003. gada 9. decembra Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 526 „Darba aizsardzības prasības,<br />
lietojot <strong>darba</strong> aprīkojumu <strong>un</strong> strādājot augstumā”).<br />
Mežistrādē galvenokārt lieto kāpnes no koka,<br />
alumīnija vai tērauda, nodrošinot pakāpienu efektīvu<br />
stiprinājumu pie stumbra.<br />
Lietojot darbā pārnēsājamās kāpnes, ieteicams ievērot<br />
šādas prasības:<br />
1. Pārnēsājamās kāpnes regulāri jāpārbauda. Pirms<br />
kāpņu izmantošanas tās nepieciešams pārbaudīt,<br />
lai konstatētu iespējamos defektus, piemēram,<br />
salauztus pakāpienus vai šķērssijas, vaļīgas naglas<br />
vai skrūves, salauztus fiksējošos mehānismus<br />
u.tml.<br />
2. Kāpņu garumam jābūt ierobežotam <strong>un</strong> proporcionālam<br />
to stiprībai <strong>un</strong> stabilitātes <strong>un</strong> drošības<br />
apstākļiem (nav ieteicams lietot kāpnes, kas<br />
pārsniegt 7 metru garumu, ja kāpņu garums ir<br />
lielāks par 5 metriem, tās jāaprīko ar stiprinājumu<br />
vidusdaļā);<br />
3. Kāpņu vaigiem jābūt viengabalainiem, bet pakāpieniem<br />
– iemontētiem <strong>un</strong> nostiprinātiem, tie<br />
nedrīkst būt pienagloti.<br />
Pārnēsājamās kāpnes vienlaikus nedrīkst izmantot divi<br />
nodarbinātie, pa tām nedrīkst pārvietot kravu.<br />
Pārnēsājamās kāpnes ieteicams izmantot tikai<br />
atsevišķos gadījumos, nevis regulāru darbu veikšanai.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
23<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
VI.<br />
Darba aizsardzības prasības<br />
koku gāšanas, atzarošanas <strong>un</strong><br />
sagarumošanas darbos<br />
50. p<strong>un</strong>kts. Cirsmu pirms izstrādes sagatavo<br />
drošam <strong>darba</strong>m:<br />
50.1. ierīko kokmateriālu pagaidu<br />
novietošanas vietu ne tuvāk par 50<br />
metriem no saudzējamiem atsevišķi<br />
augošiem kokiem;<br />
50.2. novāc bīstamos kokus 50 metrus<br />
rādiusā:<br />
50.2.1. ap kokmateriālu pagaidu<br />
novietošanas vietu;<br />
50.2.2. ap vietu, kur nodarbinātajiem<br />
patverties no nelabvēlīgiem<br />
laika apstākļiem, sasildīties,<br />
atpūsties, uzsildīt ēdienu,<br />
paēst;<br />
50.2.3. ap mašīnu <strong>un</strong> degvielu<br />
novietni.<br />
51. p<strong>un</strong>kts. Koku gāšanas virzienu izvēlas<br />
atbilstoši plānotajai cirsmu izstrādes<br />
tehnoloģijai.<br />
Lai noteiktu, kurā virzienā koks gāzīsies, jāpievērš<br />
uzmanība vainaga formai, stumbra slīpumam, stumbra<br />
izliekumam, vēja virzienam, sniega esamībai. Pat<br />
neliela kļūda, <strong>veicot</strong> gāšanas darbus, ir pietiekama, lai<br />
izraisītu neparedzētu <strong>un</strong> bīstamu situāciju.<br />
Kategoriskie aizliegts gāzt kokus citu koku vainagos.<br />
52. p<strong>un</strong>kts. Koku gāšanas laikā bīstamajā zonā<br />
drīkst atrasties tikai koku gāzējs (mežstrādnieks,<br />
kurš atdala koka stumbru no celma) <strong>un</strong><br />
koku gāzēja palīgs (mežstrādnieks, kurš veic<br />
palīgdarbus). Bīstamajā zonā aizliegts vienlaikus<br />
ar koku gāšanu veikt citus darbus.<br />
Bīstamā zona ir teritorija 50 metri attālumā no koku<br />
gāšanas vietas. Uz pieviešanas ceļiem 50 metru<br />
attālumā no koku gāšanas vietas jābūt uzstādītām<br />
pārvietojamām drošības zīmēm ar brīdinošu uzrakstu<br />
„IET UN BRAUKT AIZLIEGTS. MEŽA DARBI”.<br />
Par pārvietojamo drošības zīmju uzstādīšanu atbildīgs<br />
motorzāģu operators. Drošības zīmes izvieto arī<br />
cirsmas ārpusē uz meža ceļiem <strong>un</strong> gājēju celiņiem,<br />
kuri šķērso cirsmu vai piekļaujas tai (1. zīmējums).<br />
Koku gāšanas laikā bīstama zonā aizliegts veikt<br />
citus darbus. Bīstamai zonai koku gāšana līdzenās<br />
apvidus noteikta teritorija attālumā koku dubulta<br />
garuma, bet ne mazāks par 50 metriem, nogāzēs – 60<br />
metri, zonas atzīme ar zīmēm, sīkāku informāciju var<br />
skatīt LR 2002. gada 3. septembra Ministru kabineta<br />
noteikumos Nr. 400 „Darba aizsardzības prasības<br />
drošības zīmju lietošanā”.<br />
1. zīmējums.<br />
53. p<strong>un</strong>kts. Visas personas, kuras cirsmas izstrādes<br />
laikā atrodas cirsmā, lieto aizsargķiveres.<br />
Visas personas, kas atrodas cirsmā jālieto<br />
aizsargķiveres, kurām jāatbilst normatīvo aktu<br />
prasībām individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to<br />
atbilstības novērtēšanas kārtībai <strong>un</strong> tirgus uzraudzībai<br />
par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas<br />
izstrādāti saskaņā ar ES direktīvām 89/686/EEC,<br />
93/68/EEC, 93/95/EEC <strong>un</strong> 96/58/EC. Par minēto<br />
normatīvo aktu ievērošanu atbild IAL ražotājs vai<br />
importētājs/piegādātājs. Sīkāku informāciju var<br />
skatīt LR 2002. gada 20. augusta Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 372 „Darba aizsardzības prasības, lietojot<br />
individuālos aizsardzības līdzekļus” <strong>un</strong> 2003.<br />
gada „Individuālo aizsardzības līdzekļu izvēles <strong>un</strong><br />
lietošanas vadlīnijas”.<br />
54. p<strong>un</strong>kts. Papildu <strong>darba</strong> aprīkojums koku<br />
gāšanai ir gāšanas lāpstiņa ar āķi vai bez tā,<br />
dažādu izmēru <strong>un</strong> materiālu (izņemot tēraudu)<br />
ķīļi, veseris vai cirvis, gāšanas dakša, virzienu<br />
maiņas bloks, pārnēsājama vinča <strong>un</strong> svira.<br />
Lai nodrošinātu koku gāzējiem drošus <strong>darba</strong><br />
apstākļus, aizliegta koku gāšana bez palīgierīcēm<br />
(koku gāžamās dakšas <strong>un</strong> lāpstiņas, ķīļa, rokas<br />
vinčas, virves <strong>un</strong> tml.).
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
24 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Ar gāžamo dakšu <strong>un</strong> lāpstiņu motorzāģa vadītājs<br />
palīgs novada koku vēlamajā virzienā. Ķīli lieto, lai<br />
koka zāģēšanas laikā neiesprūstu zāģis, bet vinču,<br />
lai noņemtu iekārušos kokus. Visiem minētajiem<br />
<strong>darba</strong>rīkiem jābūt motorzāģa vadītāja rīcībā.<br />
55. p<strong>un</strong>kts. Koku gāzējs pirms koku gāšanas<br />
darbu uzsākšanas pārliecināts, ka bīstamajā<br />
zonā nav nepiederošu personu.<br />
Teritorija, kurā strādā motorzāģa vadītājs <strong>un</strong> kas<br />
norobežota ar aizlieguma zīmēm, ieiet <strong>un</strong> iebraukt<br />
drīkst tikai ar ikreizēju koku gāzēja atļauju. Koku<br />
gāzējam darbs nekavējoties jāpārtrauc, ja viņš<br />
konstatē, ka bīstamajā zonā atrodas nepiederošas personas<br />
(personas, kurām nav atļauts atrasties zonā, kurā<br />
tiek veikti koku gāšanas darbi).<br />
56. p<strong>un</strong>kts. Pirms koka gāšanas ap koku sagatavo<br />
<strong>darba</strong> vietu (nocērt traucējošo pamežu <strong>un</strong><br />
zarus, novāc pielūžņojumu, notīra vai nomīda<br />
sniegu). Atkāpšanās ceļu attīra 45 grādu leņķī<br />
pretēji koka gāšanas virzienam vismaz četru<br />
metru garumā.<br />
Attīrot gāšanas vietu 1 metra rādiusā ap gāžamo koku,<br />
piesargieties no zāģa atsitiena.<br />
Attīriet stumbra apakšdaļu no visiem zariem, kas<br />
varētu traucēt gāšanu. Turiet zāģi tā, lai sliede būtu<br />
taisnā leņķī attiecībā pret jūsu ķermeni, tad atsitiena<br />
gadījumā ķēde jums netrāpīs. Ķermeņa svaru pārnesiet<br />
uz priekšu. Turiet zāģi izstieptās rokās paralēli plecu<br />
līnijai.<br />
Ziemā ap stumbra resgali jānotīra vai jānomīda<br />
sniegs.<br />
57. p<strong>un</strong>kts. Kokus uz pievešanas ceļiem nozāģē<br />
tā, lai paliktu pēc iespējas zemāks celms.<br />
Pievešanas gadījumā augsti nozāģēti <strong>un</strong> zaros slēpti<br />
celmi var būt par cēloni straujam tehnikas atsitienam<br />
<strong>un</strong> tehniskajiem bojājumiem.<br />
58. p<strong>un</strong>kts. Koka gāšanas nosacījumi:<br />
58.1. izdara aizzāģējumu 1/4 līdz 1/3 koka<br />
diametra dziļumā tajā koka pusē, uz<br />
kuru paredzēts nogāzt koku;<br />
58.2. aizzāģējuma leņķis ir 35 līdz 55<br />
grādi, aizzāģējuma apakšējā plakne<br />
perpendikulāra koka garenasij;<br />
58.3. koka nozāģēšanas plakne ir par 1/10<br />
no koka stumbra diametra augstāk<br />
par aizzāģējuma apakšējo plakni;<br />
58.4. nepārzāģētās drošības joslas platums<br />
ir 1/10 daļa no koka stumbra diametra<br />
nozāģējuma vietā;<br />
58.5. ietrupējušiem kokiem nepārzāģētās<br />
joslas platumu palielina par diviem<br />
centimetriem;<br />
58.6. kokiem, kuri slīpi nosvērušies uz<br />
sāniem no gāšanas virziena, atstāj<br />
nepārzāģētu ķīļveida joslu. Ķīļa galotne<br />
vērsta koka nosvēršanās<br />
virzienā;<br />
58.7. koku, kura diametrs 1,3 metru<br />
augstumā ir līdz 35 centimetriem <strong>un</strong><br />
tas noliecies vairāk nekā par pieciem<br />
grādiem, <strong>un</strong> koku, kura diametrs 1,3<br />
metru augstumā ir lielāks par 35 centimetriem<br />
<strong>un</strong> tas noliecies vairāk<br />
nekā par diviem grādiem, gāž dabīgā<br />
slīpuma virzienā;<br />
58.8. viena celma atvašu kokus <strong>un</strong> pie celma<br />
saaugušus kokus gāž to dabiskā<br />
slīpuma virzienā;<br />
58.9. nogāzē, kuras slīpums lielāks par 15<br />
grādiem, koku gāž nogāzes krituma<br />
virzienā.<br />
Koka gāšana jāuzsāk, izdarot aizzāģējumu. Koka<br />
gāšana bez aizzāģējuma izdarīšanas ir aizliegta.<br />
Aizzāģējumam jābūt ar pietiekoši platu atvērumu<br />
<strong>un</strong> taisnu aizzāģējuma līniju. Aizzāģējuma<br />
dziļumam jāatbilst stumbra caurmēram <strong>un</strong> formai.<br />
Aizzāģējumam jābūt pietiekoši dziļam, lai veidotos<br />
vajadzīgā platuma <strong>un</strong> stipruma nepārzāģētā josla (2.<br />
zīmējums).<br />
Aizzāģējuma atvērumam jābūt pietiekami platam,<br />
lai tas iespējami labāk nodrošinātu koka gāšanos<br />
paredzētajā virzienā.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
25<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
Nepārzāģēto joslu nedrošāku padara trupe, lielainums<br />
vai griezšķiedraina koksne resgalī. Šādos gadījumos<br />
josla jāveido biezāka, lai tā nepārlūztu <strong>un</strong> stumbrs<br />
nesāktu svērties nenosakāmā virzienā (5. zīmējums).<br />
Vesela koksne<br />
Trupe vai līdzīgs<br />
koksnes defekts<br />
2. zīmējums.<br />
Ja atvērums ir pārāk šaurs <strong>un</strong>, stumbram sākot<br />
svērties, ātri saslēdzas, tas vairs nekalpo kā gāšanās<br />
virziena regulētājs, jo šajā gadījumā nepārzāģētā<br />
josla jau pārlūst, kokam sākot gāzties (3. zīmējums).<br />
5. zīmējums.<br />
3. zīmējums.<br />
Nepārzāģētā drošības josla nodrošina koka krišanu<br />
vēlamajā virzienā. Tā f<strong>un</strong>kcionē labāk, ja nozāģēšanas<br />
plāksne ir nedaudz virs aizzāģējuma apakšējās<br />
plāksnes. Ja starpība starp šiem līmeņiem kļūs pārāk<br />
liela, būs grūtāk novērtēt nepārzāģētās joslas platumu<br />
<strong>un</strong> līdz ar to daudz grūtāk nogāzt arī koku, jo vajadzēs<br />
pārlauzt to koksnes daļu, kas saista nepārzāģētās<br />
joslas vienu pusi ar celmu. Ja gāšanas zāģējumu<br />
izdarīs augstāk par aizzāģējumu, uz stumbra resgaļa<br />
paliks robains „nags” (4. zīmējums).<br />
Viena celma atvašu kokus vai pie celma saaugušus<br />
kokus gāž to dabiskā slīpuma virzienā. Katru koku<br />
gāž atsevišķi.<br />
Gāzt kokus, kuriem slīpums ir lielāks par 5 grādiem,<br />
nepieciešams gāzt to dabiskā slīpuma virzienā,<br />
izņēmums ir koki, kuriem slīpums lielāks par 15<br />
grādiem. Šajā gadījumā koku gāž nogāzes krituma<br />
virzienā.<br />
59. p<strong>un</strong>kts. Aizliegts gāzt koku, kurā iekāries<br />
cits koks, nozāģēt klučus vai baļķus no<br />
iekārušos koku resgaļa, gāzt koku uz jau<br />
iekārušos koku vai atrasties zem tā.<br />
60. p<strong>un</strong>kts. Koku gāšanas <strong>darba</strong> vietā aizliegts<br />
atstāt aizzāģētus vai nepilnīgi nozāģētus.<br />
61. p<strong>un</strong>kts. Iekārušos kokus novāc, izmantojot<br />
drošus <strong>darba</strong> paņēmienus. Ja tas nav iespējams,<br />
bīstamo zonu norobežo ar marķēšanas lentēm<br />
vai atbilstošām drošības zīmēm.<br />
Aizliegts atstāt aizzāģētus vai nepilnīgi nozāģētus<br />
kokus bez uzraudzības. Ja tomēr nepieciešams atstāt<br />
<strong>darba</strong> vietu, tad zonu norobežo ar marķēšanas lentēm<br />
vai atbilstošām drošības zīmēm.<br />
4. zīmējums.<br />
Šādi koki jānogāž vai jānovāc no blakus kokiem, jo<br />
tie rada bīstamus apstākļus pašiem mežstrādniekiem<br />
<strong>un</strong> viesiem, kas atrodas apdraudētajā joslā.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
26 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Iekārušā koka svars ir tiek liels, ka arī bezvēja laikā<br />
tas var atlauzt turošos zarus vai pat žākli, kurā tas ir<br />
iekāries.<br />
Iekārušos koku noņemšana jāizdara piesardzīgi. Aizliegts<br />
zāģēt tos kokus, kuros iekāries jau nozāģēts<br />
vai vēja lauzts koks, jo nevar paredzēt šādu koku<br />
krišanas virzienu. Aizliegts arī atzāģēt atsevišķus<br />
klučus no iekārušos koku resgaļiem, jo parasti līdz<br />
ar kluča atzāģēšanu arī palikusī stumbra daļa strauji<br />
maina savu stāvokli.<br />
62. p<strong>un</strong>kts. Iekārušos koku droši novākšanas<br />
<strong>darba</strong> paņēmieni ir šādi:<br />
62.1. iekārušos koku nošūpošana ar<br />
gāšanas dakšu;<br />
62.2. koka drošības joslas pārzāģēšana, lai<br />
tā ar piemērota šim <strong>darba</strong>m;<br />
62.3. stumbra vērpšana ap garenais ar<br />
sviru, kas piemērota šim <strong>darba</strong>m;<br />
62.4. koka resgaļa pārvietošana atpakaļ vai<br />
uz sāniem, izmantojot sviras;<br />
62.5. pārnēsājamas vinčas izmantošana.<br />
Novilkšanas troses garums nedrīkst<br />
būt mazāks par 10 metriem;<br />
62.6. treilēšanas traktora vinčas vai traktora<br />
<strong>un</strong> troses izmantošana. Novilkšanas<br />
troses garums nedrīkst būt mazāks<br />
par 35 metriem.<br />
Iekārušos koku atbrīvošana vienmēr ir bīstama.<br />
Ja vienā kokā iekārušies vairāki koki, tie jānoņem<br />
atsevišķi, vispirms noņemot virspusē esošos, kuri<br />
nav nospriegoti ar citiem kokiem. Koku, kuri<br />
atzāģēti no celma <strong>un</strong> paliek iekārušies citā kokā,<br />
drošākais noņemšanas paņēmiens ir ar traktora vai<br />
pārnēsājamas vinčas palīdzību (6. zīmējums).<br />
Iekārušos kokus atļauts noņemt arī ar sekojošiem<br />
paņēmieniem:<br />
Ar sviru – pārbīdot stumbra rezgali sānis,<br />
nodarbinātiem šajā laikā jāatrodas stumbra vienā<br />
pusē;<br />
Ar grieztuvi – troses vienu galu nostiprinot ap koka<br />
rezgali <strong>un</strong> otru galu ar sviras palīdzību, tinot ap<br />
augoša koka stumbru;<br />
Ar kantāķi – griežot iekārušos koku ap savu asi.<br />
Kategoriski aizliegts iekārušos koku noņem ar<br />
šādiem paņēmieniem:<br />
ó zāģēt to koku, kurā koks iekāries, kā arī tā<br />
zarus;<br />
ó atzāģēt klučus no iekārušos koka resgaļa;<br />
ó gāzt uz iekārušos koka citus kokus;<br />
ó atcirst iekārušos koka saknes, resgali vai celmu;<br />
ó noņemt iekārušos koku vienlaikus ar stumbru<br />
kravas savākšanu.<br />
63. p<strong>un</strong>kts. Kad koks sāk gāzties, koku gāzējs<br />
<strong>un</strong> viņa palīgs (ja tāds ir) atiet no koka četru<br />
līdz piecu metru attālumā pa iepriekš sagatavotiem<br />
celiņiem <strong>un</strong> uzmanās, lai viņus<br />
neapdraudētu krītošā koka stumbrs, krītoši zari<br />
<strong>un</strong> galotne.<br />
Tiklīdz koks sāk gāzties, pārtrauciet stumbra<br />
zāģēšanu. Atkāpieties atpakaļ 45 grādu leņķī pretēji<br />
gāšanas virzienam.<br />
6. zīmējums.<br />
Iespējamais resgaļa sitiens uz augšu parasti notiek<br />
virzienā atpakaļ vai sāniski. Tāpēc drošākā atrašanās<br />
zona ir 45 grādu leņķī pretēji gāšanas virzienam.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
27<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
Stumbram sākot svērties, uzmanieties no lūstošiem<br />
zariem <strong>un</strong> galotnēm. Īpaši bīstami ir veci, kā arī<br />
nokaltuši koki, vai koki ar lieliem nokaltušiem<br />
zariem. Stumbrs var pārlūzt <strong>un</strong> galotne krist gāzēja<br />
virzienā. Šādos gadījumos izmantojiet atkāpšanās<br />
ceļu.<br />
64. p<strong>un</strong>kts. Motorzāģi ar degvielu uzpilda<br />
drošā attālumā – ne tuvāk par 10 metriem no<br />
atklātas ug<strong>un</strong>s.<br />
65. p<strong>un</strong>kts. Degvielas iepildīšanas laikā<br />
motorzāģa dzinējs ir izslēgts.<br />
Degvielas novietnei jābūt izvietotai tā, lai uz<br />
to neiedarbotos tieši saules stari. Degviela <strong>un</strong><br />
eļļa uzglabājamas tikai šim mērķim paredzētās<br />
kannās, kurām jābūt marķētām <strong>un</strong> nodrošinātām ar<br />
hermētiskiem aizbāžņiem..<br />
Degvielas iepildīšanas laikā motorzāģim ir jābūt<br />
izslēgtam. Degviela <strong>un</strong> smērvielas jāsagatavo <strong>un</strong><br />
jālieto saskaņā ar motorzāģa ekspluatācijas instrukciju.<br />
Uzpildīšanu atvieglo kombinētās degvielu kannas<br />
ar vārstu.<br />
67.3. motorzāģi fiksē nekustīgā stāvoklī:<br />
67.3.1. piespiežot ar kāju labās rokas<br />
rokturi pie zemes;<br />
67.3.2. saspiežot labās rokas rokturi<br />
starp ceļiem.<br />
Iedarbinot zāģa dzinēju, jāievēro droša distance no<br />
citiem mežstrādniekiem, lai izvairītos no nelaimes<br />
gadījumiem.<br />
Novietojiet zāģi stingri uz zemes <strong>un</strong> pārliecinieties,<br />
vai ķēdei nekas netraucē. Labo kāju ievietojiet<br />
aizmugures rokturī. Ar kreiso roku cieši satveriet<br />
priekšējo rokturi. Pārbaudiet, vai startera sakabe<br />
ir ieslēgusies. Ar īsu strauju vilcienu paraujiet startera<br />
auklu. Turiet startera rokturi, auklai atvelkoties<br />
atpakaļ. Uz īsu brīdi palieliniet dzinēja apgriezienus,<br />
lai atbrīvotu droseles fiksatoru, <strong>un</strong> ļaujiet zāģim darboties<br />
tukšgaitā (7. zīmējums).<br />
66. p<strong>un</strong>kts. Aizliegts strādāt ar motorzāģi,<br />
kuram nedarbojas drošības ierīces.<br />
Pirms uzsākt darbu ar motorzāģi nepieciešams<br />
pārbaudīt <strong>darba</strong> drošības ierīces:<br />
7. zīmējums.<br />
ó droseles bloķētāju;<br />
ó priekšējā roktura aizsargu;<br />
ó ķēdes bremzi;<br />
Ar kreiso roku satveriet priekšējo rokturi. Aizmugures<br />
rokturi cieši iespiediet starp ceļiem. Tālāk rīkoties<br />
tāpat kā norādīts iepriekšējā paņēmiena aprakstā. Ja<br />
jums ērtāk zāģi turēt labajā rokā, startera auklu varat<br />
vilkt ar kreiso (8. zīmējums).<br />
ó ķēdes uztvērēju.<br />
Notīriet zāģu skaidas <strong>un</strong> netīrumus.<br />
67. p<strong>un</strong>kts. Iedarbinot motorzāģa dzinēju, persona,<br />
kas veic mežsaimniecības darbus:<br />
67.1. atrodas vismaz divu metru attālumā<br />
no citām personām;<br />
67.2. nodrošina, lai ķēde neskar citus<br />
priekšmetus;<br />
8. zīmējums.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
28 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Izmēģiniet visus piedāvātos paņēmienus <strong>un</strong> atrodiet<br />
sev vispiemērotāko. Vingrinieties, lai to apgūtu<br />
pilnībā.<br />
Kā vislabākais atzīts paņēmiens, kad kāja atrodas<br />
aizmugures rokturī <strong>un</strong> zāģis ir stingri piespiests pie<br />
zemes. Šādi nodrošināta zāģa stāvokļa kontrole tā<br />
iedarbināšanas laikā. Šis paņēmiens ir visdrošākais,<br />
bet prasa arī vairāk laika <strong>un</strong> nereti bieza sniega vai<br />
pielūžņojumu dēļ tā lietošanai grūti atrast piemērotu<br />
vietu. Nepareizi izvēlēts zāģa iedarbināšanas<br />
paņēmiens kalpo par iemeslu nelaimes gadījumiem.<br />
68. p<strong>un</strong>kts. Strādājot ar motorzāģi, persona<br />
ieņem līdzsvarotu <strong>un</strong> drošu stāju, motorzāģi<br />
tur ar abām rokām. Motorzāģa priekšējo rokturi<br />
saņem ar kreiso roku tā, lai īkšķis to aptvertu<br />
no apakšpuses. Nav pieļaujama zāģēšana<br />
ar motorzāģa sliedes gala augšējo daļu. Nav<br />
pieļaujama zāģēšana ar motorzāģa sliedes gala<br />
augšējo daļu.<br />
69. p<strong>un</strong>kts. Nav pieļaujams zāģēt, paceļot<br />
motorzāģi virs plecu augstuma.<br />
70. p<strong>un</strong>kts. Iesprūdušu zāģa ķēdi <strong>un</strong> sliedi<br />
atbrīvo pēc motorzāģa dzinēja apturēšanas.<br />
tas iespējams, atbalstam izmantojiet apstrādājamo<br />
koku.<br />
Lai zāģi atsitiena gadījumā neizsistu no rokām,<br />
priekšējo rokturi vienmēr aptveriet ar kreisās rokas<br />
īkšķi. Ļaujiet kreisajai rokai brīvi slīdēt pa rokturi <strong>un</strong>,<br />
izmainot <strong>darba</strong> pozu, mainiet satvērienu.<br />
Ķēdei virzoties ap sliedes galu, kustības virziens<br />
ir apmēram perpendikulārs sliedes asij. Zāģējot ar<br />
sliedes galu, kokā iegriežas tikai viens vai divi zobi,<br />
kā rezultātā ķēde ieķīlējas. Tas izraisa strauju zāģa<br />
atsitienu atpakaļ <strong>un</strong> uz augšu. Tā kā ķēdes ātrums ir<br />
20 m/s, atsitiens ilgst tikai kādas 0,2 sek<strong>un</strong>des, līdz<br />
ar to nodarbinātiem nepietiek laika, lai noreaģētu <strong>un</strong><br />
izvairītos no atsitiena.<br />
Īpaši bīstami ir zāģēt ar sliedes gala augšējo daļu.<br />
Nekad nezāģējiet zarus virs plecu augstuma, jo tādā<br />
stāvoklī zāģim ir tendence dot atsitienu.<br />
Ja zāģim ir tendence iespīlēties stumbrā, zāģējot<br />
jāvirza sliede lēnām uz priekšu <strong>un</strong> atpakaļ. Tā var<br />
just, kurā brīdī sliede sāk iesprūst <strong>un</strong>, ātri reaģējot,<br />
darbinieks var paspēt izraut sliedi no iezāģējuma,<br />
pirms tā ir iesprūdusi (9. zīmējums).<br />
71. p<strong>un</strong>kts. Pārejot pie nākamā koka,<br />
motorzāģa dzinēju izslēdz vai ieslēdz ķēdes<br />
bremzi.<br />
Ar kājām stingri jāstāv uz zemes. Kājas jātur pietiekami<br />
plati – tā, lai ķermenis būtu stabils. Apaviem jābūt<br />
ar rievotām zolēm vai dzelkšņiem, lai nepaslīdētu<br />
kājas.<br />
Turiet zāģi sev tuvu klāt tā, lai ķermeņa <strong>un</strong> <strong>darba</strong> instrumenta<br />
smaguma centrs būtu iespējami tuvāk viens<br />
otram. Balstiet zāģi pret apstrādājamo stumbru<br />
<strong>un</strong> kājām. Tā atslogosit muguru <strong>un</strong> plecus. Tas<br />
ļaus jums vislabāk pārvaldīt situāciju arī zāģa atsitiena<br />
gadījumā. Rokām <strong>un</strong> pleciem galvenokārt<br />
jākalpo zāģa vadīšanai, bet iespējami mazāk tā svara<br />
noturēšanai.<br />
Turiet muguru tā, lai tās sasprindzinājums būtu<br />
iespējami mazāks. Izdarot gāšanas iezāģējumu vai<br />
attīrot krūmājus ap gāžamo koku, pietupieties vai saliecieties,<br />
atbalstot elkoņus uz ceļgaliem. Kad vien<br />
9. zīmējums.<br />
72. p<strong>un</strong>kts. Atzarojot koku ar cirvi, zarus cērt<br />
nogāztā koka stumbra pretējā pusē.<br />
73. p<strong>un</strong>kts. Koku atzaro virzienā no nogāztā<br />
koka resgaļa uz galotni.<br />
74. p<strong>un</strong>kts. Nav atļauts nocirst vai nozāģēt<br />
zarus:<br />
74.1. stāvot vai sēžot uz nogāztā koka;<br />
74.2. nestabili gulošam kokam;
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
29<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
74.3. kaudzēs sagāztiem kokiem.<br />
75. p<strong>un</strong>kts. Atzarojot koku, aizliegts atsist sausos<br />
zarus ar cirvja pietu vai citu <strong>darba</strong>rīku.<br />
Lai novērstu savainošanas iespējas, atzaro motorzāģa<br />
vadītāja <strong>darba</strong> zonā tuvāk par 5 metriem nedrīkst<br />
atrasties cilvēki. Motorzāģa vadītājam aizliegt cirst<br />
zarus tajā stumbra pusē, kurā stāv cirtējs. Cērtot zarus,<br />
bieži vien cirtiens ir spēcīgāks, nekā nepieciešams<br />
zara nociršanai. Šajos gadījumos cirvis ar savu inerces<br />
spēku var ietriekties nodarbinātā kājā. Zari jācērt<br />
virzienā no resgaļa uz galotni, bet ne otrādi.<br />
Atzarošanu nedrīkst veikt ar atsišanas paņēmienu.<br />
Jāievēro, ka zari ir ļoti atsperīgi. Sevišķi tas attiecas uz<br />
sausajiem zariem, kuri ar lielu elastību uzņem sitienu<br />
<strong>un</strong> atsviež roku atpakaļ. Šāds sitiens var ievainot<br />
nodarbinātā roku.<br />
76. p<strong>un</strong>kts. Atzarojot koku ar motorzāģi:<br />
76.1. to pēc iespējas balsta uz atzarojamā<br />
koka stumbra;<br />
76.2. atzarojot stumbra pretējo pusi,<br />
atzarotāja labā kāja atrodas pēc<br />
iespējas tālāk no zāģa ķēdes;<br />
76.3. traucējošus zarus novāc, kad<br />
motorzāģis ir izslēgts vai ķēde<br />
nobremzēta;<br />
76.4. zarus, uz kuriem balstās atzarojamā<br />
koka stumbrs, nozāģē pakāpeniski;<br />
76.5. motorzāģa sliedes brīvais gals<br />
nedrīkst skarties pie zariem <strong>un</strong> citiem<br />
priekšmetiem;<br />
76.6. aizliegts pārvietoties gar koka stumbru<br />
ar kustībā esošu zāģa ķēdi, ja<br />
sliede ir tajā stumbra pusē, kurā atrodas<br />
atzarotājs.<br />
1. Pareizs <strong>darba</strong> augstums <strong>un</strong> <strong>darba</strong> stāja.<br />
Atzarojot koku, jāstāv stumbra kreisajā sānā. Starta<br />
pozīcija ir sekojoša – kājas ieplestas, mugura taisna<br />
<strong>un</strong> zāģis atbalstīts pret stumbru. Lai strādātu droši <strong>un</strong><br />
ērti, optimālāko atzarošanas augstumu panāk, gāžot<br />
koku uz iepriekš izvēlēta paliktņa. Par paliktni var<br />
izmantot iepriekš nogāztu stumbru, sagarumotus<br />
sortimentus, celmu vai reljefa pacēlumus.<br />
2. Kā atzarot lapu kokus.<br />
2.1. Zarus, kas izvietoti stumbra sānā, jāzāģē ar<br />
velkošu ķēdi lejup virzienā. Atbalstiet zāģa<br />
korpusu pret stumbru <strong>un</strong> grieziet sliedi sviras<br />
kustībā pret zaru.<br />
2.2. Vertikāli izvietotus zarus varat zāģēt, sākot<br />
no koka galotnes, zāģim atrodoties sāniskā<br />
pozīcijā, ķēdi velkot vai grūžot.<br />
2.3. Ja resnāki zari atstutējas pret zemi, var rasties<br />
nepieciešamība tos zāģēt no apakšpuses,<br />
ķēdi grūžot, lai izvairītos no sliedes <strong>un</strong> ķēdes<br />
iesprūšanas. No zara šķelšanas pasargās sekls<br />
zāģējums tā pretējā pusē.<br />
2.4. Ļoti resnus <strong>un</strong> nelīdzenus zarus ir vieglāk zāģēt<br />
pa daļām, sadalot tos parocīgos garumos.<br />
3. Kā atzarot skuju kokus.<br />
Skuju kokus var atzarot pēc izvēles, ķēdi velkot<br />
vai grūžot. Ļaujiet zāģim slīdēt pa stumbru, tā<br />
samazināsiet roku <strong>un</strong> muguras spriedzi.<br />
Ja strādājat ar ķēdi grūšanas režīmā tajā pat sānā, kurā<br />
stāvat, varat atbalstīt zāģi pret kreiso kāju. Tomēr, kad<br />
sperat soli, pārvietojiet zāģi stumbra pretējā pusē.<br />
4. Stumbra apakšējās malas atzarošana.<br />
Kad esat atzarojuši stumbru līdz pat galotnei,<br />
apgrieziet to otrādi <strong>un</strong> pabeidziet darbu. Mēģiniet<br />
uzvelt attiecīgo stumbru uz akmens, celma vai baļķa.<br />
Tā panāksiet visērtāko <strong>darba</strong> augstumu.<br />
77. p<strong>un</strong>kts. Cirsmā, kur nogāzes slīpums ir<br />
20 grādu <strong>un</strong> vairāk, nogāztos kokus pirms<br />
atzarošanas fiksē stabilā stāvoklī, piesienot pie<br />
augošiem kokiem vai nebojātiem celmiem.<br />
Pirms atzarošanas, nodarbinātiem jāpārliecinās, ka<br />
koku stumbri ir stabili <strong>un</strong> nevar izkustēties. Ja ir<br />
iespēja, ka tomēr koks var izkustēties, tad tas jāfiksē
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
30 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
stabilā stāvoklī, piesienot pie augošiem kokiem vai<br />
nebojātiem celmiem.Tā panāksiet visērtāko <strong>darba</strong><br />
augstumu.<br />
78. p<strong>un</strong>kts. Ja koku stumbri atrodas šķērsām<br />
nogāzes kritumam, atzarotājs <strong>un</strong> sagubotājs<br />
atrodas augšpus atzarojamā koka stumbra.<br />
Veicot sagarināšanu nogāzēs ar slīpumu, lielāku<br />
par 20 grādiem, stumbriem jābūt nostiprinātiem<br />
(piespiestiem). Sagarinot nogāzē, motorzāģa<br />
vadītājam jāatrodas nogāzes augšpusē <strong>un</strong> jāieņem<br />
stabils stāvoklis. Nav pieļaujama nodarbināto<br />
atrašanās zemāk par stumbru, ja tas atrodas uz nogāzes.<br />
Ja šis darbs nevar tikt veikts citādā veidā, tad jāveic<br />
priekšdarbi, lai nepieļautu stumbra pārvietošanos.<br />
79. p<strong>un</strong>kts. Sākot koka stumbra<br />
sagarumošanu (sadalīšanu nogriežņos),<br />
sagarumotājs novērtē koka stumbra<br />
spriegumu <strong>un</strong> iespējamo stumbra nogriežņu<br />
pārvietošanos sagarumošanas laikā.<br />
1. Pārzāģējiet pusi no griezuma laukuma, virzot<br />
zāģi svērteniski.<br />
2. Pēc tam strauji pārzāģējiet atlikušo stumbra<br />
daļu.<br />
81. p<strong>un</strong>kts. Koka stumbrā, uz kuru iedarbojas<br />
spiedes vai stiepes spēks, pirmo iezāģējumu<br />
izdara spiedes spēka iedarbes zonā.<br />
11. zīmējums.<br />
Koka stumbrs jāzāģē no tās puses, uz kuru neizplatās<br />
spēku iedarbība (11. zīmējums).<br />
82. p<strong>un</strong>kts. Aizliegts sagarumot grēdās <strong>un</strong><br />
saiņos novietotus koku stumbrus.<br />
Šī p<strong>un</strong>kta neievērošana var kļūt par cēloni nelaimes<br />
gadījumam vai tehnikas <strong>un</strong> aprīkojuma bojājumam.<br />
Ja stumbrus, kas novietoti grēdās <strong>un</strong> saiņos, sāksiet<br />
sagarumot, tad pastāv iespējamība, ka pārzāģētā<br />
stumbra daļas patvaļīgi sāks kustēties vai tie koku<br />
stumbri, kas paliek grēdās vai saiņos, pēc nozāģēšanas<br />
uzsāk kustību.<br />
10. zīmējums.<br />
Uzsākot darbu, jāsagatavo <strong>darba</strong> vieta, jānovāc<br />
traucējošie zari, galotnes, motorzāģa vadītājam jāveic<br />
koka stumbru apskate, lai noteiktu uz kādu pusi tas var<br />
velties vai citādi pārvietoties pēc pārzāģēšanas (10.<br />
zīmējums). Aizliegts veikt sagarināšanu nesagatavotā<br />
<strong>darba</strong> vietā.<br />
80. p<strong>un</strong>kts. Sagarumojot horizontālā plaknē<br />
saspriegtu koka stumbru, sagarumotājs<br />
atrodas spiedes spēka iedarbības pusē.<br />
Ja stumbrs ir mēreni saspriegts, veiciet sekojošas<br />
darbības:<br />
VII.<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS<br />
KOKMATERIĀLU SAGATAVOŠANĀ<br />
AR DAUDZOPERĀCIJU MAŠĪNĀM<br />
83. p<strong>un</strong>kts. Kokmateriālu sagatavošanas<br />
daudzoperāciju mašīnas pārvietošanās<br />
ceļu kopšanas cirtē iezīmē vai marķē.<br />
Kailcirtē daudzoperāciju mašīnas operators<br />
pārvietošanas ceļu izvēlas saskaņā ar cirsmas<br />
izstrādes tehnoloģisko karti. Aizliegts<br />
sagarumot grēdās <strong>un</strong> saiņos novietotus koku<br />
stumbrus.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
31<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
Informācija par tehnoloģisko karti sīkāk aprakstīta<br />
VII. nodaļā.<br />
84. p<strong>un</strong>kts. Daudzoperāciju mašīnas<br />
izmantošanu plāno tā, lai mašīna<br />
neapdraudētu citu personu drošību <strong>un</strong><br />
veselību. Aizliegts sagarumot grēdās <strong>un</strong> saiņos<br />
novietotus koku stumbrus.<br />
Veicot mežizstrādes darbus ar daudzoperāciju<br />
mašīnu, nepieciešams ievērot drošus attālumus, lai<br />
nodarbināto drošība <strong>un</strong> dzīvība nebūtu apdraudēta.<br />
Šo noteikumu 17.8. p<strong>un</strong>ktā daudzoperāciju mašīnu<br />
bīstamā zona ir definēta, kā teritorija, kuras rādiuss ir<br />
izlices maksimālā laiduma <strong>un</strong> gāžamā koka divkārša<br />
garuma summa. Attālumam jābūt norādītam uz<br />
hidromanipulatora izlices.<br />
85. p<strong>un</strong>kts. Sagatavotie kokmateriāli cirsmā<br />
tiek krauti tā, lai nepieļautu to patvarīgu<br />
pārvietošanos.<br />
Ja kokmateriāli nav novietoti stabili, pastāv bīstamība,<br />
ka tie sāks patvarīgi kustēties, vai arī, uzbraucot tiem<br />
virsū, daudzoperāciju mašīna pazaudēs stabilitāti, kas<br />
var būt par cēloni nelaimes gadījumam.<br />
86. p<strong>un</strong>kts. Daudzoperāciju mašīnas stāvvietu<br />
izvēlas līdzenā vietā, <strong>un</strong> iekārtu nodrošina pret<br />
pārvietošanos.<br />
Stāvvietu iztīra, izlīdzina <strong>un</strong> noblīvē. Ieteicams, lai<br />
gr<strong>un</strong>ts būtu viendabīga, bez plūdeņiem. Jāizvairās<br />
no vietām, kur gr<strong>un</strong>ts ir vāja (iespējama gr<strong>un</strong>ts<br />
sēšanās). Daudzoperāciju mašīnas stāvvietu apzīmē<br />
ar brīdinājuma zīmēm.<br />
Pret patvaļīgu izkustēšanos transportlīdzekļus<br />
nostiprina ar bremzes sistēmu, ķīļiem vai citām<br />
bremzēšanas palīgierīcēm.<br />
VIII.<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS<br />
VĒJGĀŽU UN VĒJLAUŽU<br />
NOVĀKŠANAS DARBOS<br />
87. p<strong>un</strong>kts. Pirms vētras izgāzto koku<br />
novākšanas novērtē konkrēto situāciju<br />
<strong>un</strong> izvēlas piemērotāko darbu veikšanas<br />
tehnoloģiju.<br />
Pirms darbu sākšanas vējgāzēs nepieciešams izvērtēt,<br />
ar kādu <strong>darba</strong> aprīkojumu <strong>un</strong> tehnoloģija izstrādās<br />
cirsmu. Rūpīgi apskatīt arī apkārtējos vēl augošos<br />
kokus <strong>un</strong> pārbaudīt, vai viņu vainagos nav palikuši<br />
nolauzti zari vai nolauztas koku galotnes, kuras var<br />
uzkrist nodarbinātajiem <strong>un</strong> izraisīt nelaimes gadījumu.<br />
Visi tuvumā esošie iekārušies, sasvērušies <strong>un</strong> saliektie<br />
koki jānoņem, tos vispirms atzāģējot no celma, bet<br />
pēc tam noņemot.<br />
Veicot darbus vējgāzēs pastāv sekojoši papildus riska<br />
faktori:<br />
ó saspriegta stumbra plīšana garenvirzienā,<br />
nozāģējot sasvērušos, saliektos, ar saknēm<br />
izgāztos kokus;<br />
ó saspriegta stumbra resgaļa pārvietošanas<br />
horizontālā vai vertikālā plaknē, atzāģējot no<br />
izgāztas sakņu sistēmas;<br />
ó izgāztas sakņu sistēmas krišana pēc stumbra<br />
atzāģēšanas.<br />
Lai pēc iespējas samazinātu potenciālos riska faktorus,<br />
ieteicams:<br />
ó izvēlēties piemērotāko (motorzāģa vai<br />
daudzoperāciju mašīnas pielietošana) <strong>darba</strong><br />
organizācijas veidu <strong>un</strong> tehnoloģiskā procesa<br />
atsevišķu operāciju secību atkarībā no vētras<br />
postījumu veida, audzes bojājuma pakāpes,<br />
reljefa, audzes sastāva, mehanizācijas līdzekļiem<br />
<strong>un</strong> citiem faktoriem;<br />
ó vējgāžu izstrādes darbos iesaistīt normatīvos aktu<br />
paredzētā kārtībā apmācītus, mežistrādes darbos<br />
pieredzējušus darbiniekus;<br />
ó neveikt darbus vienatnē;<br />
ó vienlaidus vējgāzēs <strong>un</strong> cirsmās ar lielu bojājumu<br />
pakāpi drošākais izstrādes veids ir, izmantojot<br />
daudzoperāciju mašīnu (hārvesteru);<br />
ó vējgāžu izstrādē ar motorzāģi kaudzēs sagāztu<br />
koku izkliedēšanai izmantot traktortehniku;<br />
ó cirsmas izstrādes virzienu plānot vējgāzes<br />
virzienā (ieteicams 5 – 10 metri plātas slejās);
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
32 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
ó informēt nodarbinātos par rīcību nopietnu <strong>un</strong><br />
tiešu briesmu gadījumos.<br />
88. p<strong>un</strong>kts. Cirsmas izstrādes virziens sakrīt<br />
ar galveno vējgāzes virzienu.<br />
Šī p<strong>un</strong>kta izpilde nodrošina, ka vējlauzes <strong>un</strong> vējgāzēs<br />
nozāģētie stumbri nerādīs bīstamas situācijas, kuras<br />
var izraisīt nelaimes gadījumus. Tādā veidā tiks<br />
atvieglota nozāģēto materiālu novākšana <strong>un</strong> zaru<br />
atzarošana.<br />
89. p<strong>un</strong>kts. Drošākais izstrādes veids<br />
vējgāzēs ir kokmateriālu sagatavošanas<br />
daudzoperāciju mašīnas izmantošana.<br />
Sīkāk darbs ar daudzoperāciju mašīnu ir aprakstīts šo<br />
noteikumu VII. nodaļā.<br />
90. p<strong>un</strong>kts. Pirms koka stumbra atdalīšanas<br />
no sakņu sistēmas novērtē koka saspriegumu.<br />
Lai izvairītos no iespējamo riska faktoru<br />
iedarbības, pirms koka stumbra atdalīšanas novērtē<br />
koka saspriegumu. Zāģētājam zāģēšanas laikā<br />
nepieciešams atrasties tajā stumbra pusē, uz kuru<br />
tas nevirzīsies, kā arī jānodrošina iespēja atkāpties<br />
pēc izgāzta koka atzāģēšanas no sakņu sistēmas.<br />
Ja nepieciešams, pirms atzāģēšanas stumbru<br />
nostiprina ar cilpeņa vai pārnēsājamas vinčas<br />
palīdzību, lai stumbra resgalis netiktu sviests uz<br />
zāģētāja pusi.<br />
Ja koks saspriegs vertikālā plaknē <strong>un</strong> paredzama<br />
stumbra resgaļa pārvietošanās uz augšu, atzāģēšanu<br />
veikt ar diviem zāģējumiem, pirmo <strong>veicot</strong> no<br />
apakšas, otro – no augšas, turklāt, augšējais<br />
zāģējums jāizdara ar nelielu nobīdi no apakšējā<br />
zāģējuma uz sakņu sistēmas pusi.<br />
Ja koks saspriegts vertikālā plaknē <strong>un</strong> paredzama<br />
stumbra resgaļa pārvietošanas uz leju, pirmais<br />
zāģējums jāizdara no augšas, otrais no apakšas,<br />
turklāt apakšējais zāģējums jāizdara ar nelielu<br />
nobīdi no augšēja zāģējuma uz sakņu sistēmas pusi<br />
(sk. 12. zīmējumu).<br />
12. zīmējums.<br />
91. p<strong>un</strong>kts. Pēc stumbra atdalīšanas<br />
no izgāztas sakņu sistēmas veic visus<br />
nepieciešamos pasākumus, lai atgāztu sakņu<br />
sistēmu sākotnēja stāvoklī.<br />
Šī p<strong>un</strong>kta izpildi ietekmē gada laiks. Vasaras laikā<br />
sakņu sistēmas atgāšana sākotnējā stāvoklī neizraisa<br />
nekādas grūtības. Savukārt, ziemas periodā, kad<br />
sakņu sistēma ir iesalusi, atgriezt to sākotnējā stāvoklī<br />
ir apgrūtināta. Tāpēc ziemas periodā sakņu sistēmas<br />
bieži vien atstāj izgāztā stāvoklī. Tāda rīcība var<br />
izraisīt nejaušus nelaimes gadījumus, kad sākas zemes<br />
atkušanas process. Šajā gadījumā ir nepieciešams<br />
veikt sakņu sistēmas nostiprināšanu.<br />
Vasaras laikā, lai veiktu sakņu sistēmas atgriešanu<br />
sākotnējā stāvoklī pēc iespējas drošāk, darbs jāveic<br />
ar traktora pārnēsājamas vinčas (skat. 103. p<strong>un</strong>ktu)<br />
vai sviru palīdzību (13. zīmējums) Nepieciešams<br />
izvairīties no pēkšņas sakņu sistēmas krišanas, tāpēc<br />
jāseko, lai bīstamā zonā neatrastos cilvēki, <strong>veicot</strong><br />
cilvēku mutisku brīdināšanu vai izvietojot brīdinošus<br />
uzrakstus vai nožogojumus.<br />
13. zīmējums.<br />
92. p<strong>un</strong>kts. Strādājot ar motorzāģi:<br />
92.1. sakņu sistēmu nostiprina ar vinčas vai
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
33<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
cita aprīkojuma palīdzību, lai novērstu<br />
tās apgāšanas iespēju koka stumbra<br />
atzāģēšanas laikā;<br />
92.2. zāģējumus izdara drošā attālumā<br />
no izgāzta koka sakņu sistēmas. Pie<br />
izgāzta koka nestabilas sakņu sistēmas<br />
atstāj stumbra nogriezni, kura garums<br />
ir aptuveni 1/2 no sakņu plātes diametra;<br />
92.3. nozāģējot stipri sasvērušos vai<br />
pusizgāztu koku, izvēlas paņēmienu,<br />
lai novērstu stumbra plīšanu<br />
garenvirzienā;<br />
momenti. Pirmais saistīts ar stumbra atdalīšanu no<br />
celma. Šajā gadījumā nav iespējams paredzēt atzāģētā<br />
stumbra kustības virzienu. Tas var pārvietoties gan uz<br />
leju, gan uz augšu, kā arī uz vienu vai uz otru pusi.<br />
Bieži vien tas ir atkarīgs no guļoša vainaga zaru<br />
stāvokļa, kuri rada stumbra nospriegojumu <strong>un</strong> tāpēc<br />
iepriekš nav paredzami. Otrs bīstamais moments ir<br />
izgāztas sakņu sistēmas tiekšanās ieņemt sākotnējo<br />
stāvokli – atgriezties vecajā vietā – vai arī tās krišana<br />
uz priekšu. Sakņu sistēmas kritiena rezultātā var<br />
ievainot nodarbinātos. Lai novērstu iespējamos<br />
nelaimes gadījumus, pirms stumbra atzāģēšanas no<br />
izgāztas sistēmas tā jāatbalsta vai jāpiesien, izmantojot<br />
drošus palīglīdzekļus <strong>un</strong> paņēmienus (14. zīmējums).<br />
92.4. ja aizlauzta koka galotne atduras pret<br />
zemi, pirms koka gāšanas pārbauda<br />
lauzuma vietas savienojuma drošumu.<br />
Koku ar neatdalītu, aizlauztu galotni:<br />
92.4.1. gāž 90 grādu leņķī pret<br />
nolauztās daļas virzienu, ja galotne<br />
atduras pret zemi;<br />
92.4.2. gāž aizlauztās galotnes<br />
virzienā, ja galotne neatduras<br />
pret zemi;<br />
92.5. kokiem ar nolauztu vainagu<br />
aizzāģējuma dziļumu palielina no 1/3<br />
līdz 1/2 no koka diametra zāģējuma<br />
vietā;<br />
14. zīmējums.<br />
Ja paredzama izgāztas sistēmas krišana uz zāģētāja<br />
pusi <strong>un</strong> sakņu sistēmu nav iespējams droši nostiprināt,<br />
stumbrs jāatzāģē, atstājot pie sakņu sistēmas stumbra<br />
nogriezni, kura garums ir aptuveni 1⁄2 no sakņu<br />
sistēmas diametra (15. zīmējums). Pēc tam sakņu<br />
sistēma ar traktora vai pārnēsājamas vinčas palīdzību<br />
(skat. 91. p<strong>un</strong>ktu) jāatgāž sākuma stāvoklī <strong>un</strong> jānozāģē<br />
atstātā stumbra daļa.<br />
92.6. kaudzē sagāztus kokus pēc koka<br />
atdalīšanas no sakņu sistēmas<br />
pārvieto uz drošu vietu, kur tos var atzarot<br />
<strong>un</strong> sagarumot. Nākamo koku<br />
atdala no sakņu sistēmas tikai pēc<br />
iepriekšēja koka aizvilkšanas;<br />
92.7. ja gāzto koku stumbri atrodas viens<br />
virs otra <strong>un</strong> augstums pārsniedz koku<br />
gāzēja plecu augstumu, tad koku<br />
pirms atzāģēšanas no celma ar traktora<br />
vai rokas vinčas palīdzību novelk<br />
zemāk.<br />
Ļoti uzmanīgi jāveic koka atzāģēšana no celma, ja<br />
koks izgāzts ar visām saknēm. Pastāv divi bīstami<br />
15. zīmējums.<br />
Ja pēc sakņu sistēmas atzāģēšanas gaidāma tās<br />
nosēšanās uz leju, pirmais zāģējums izdarāms no<br />
augšas, bet otrais – no apakšas. Pie tam, apakšējais<br />
zāģējums jāizdara uz celma pusi no pirmā zāģējuma,<br />
jo pretējā gadījumā atzāģētais resgalis nevarēs brīvi<br />
atdalīties no celma.<br />
Ja pēc atzāģēšanas no celma sagaidāms, ka koka<br />
resgalis virzīsies uz augšu, apakšējais zāģējums<br />
jāizdara pēdējais, <strong>un</strong> tam jābūt uz vainaga pusi<br />
attiecībā pret pirmo zāģējumu.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
34 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Ja vējgāzē nav iespējams stumbrus pilnīgi izkliedēt<br />
pirms to atzāģēšanas no celma <strong>un</strong> nav arī iespējams<br />
noteikt nospriegota stumbra kustības virzienu, pirms<br />
<strong>darba</strong> uzsākšanas tas jāatsien ar cilpeni vai rokas<br />
vinču tā, lai pēc celma atzāģēšanas tas nevarētu<br />
virzīties uz zāģētāja pusi.<br />
Gāžot aizlūzušos kokus, kā arī kokus, kuriem<br />
aizlauztā daļa balstās pret zemi, jāpārbauda<br />
galotnes daļas noturību ar dakšas palīdzību. Pirms<br />
nozāģēšanas jāsagatavo atkāpšanās ceļš. Aizzāģēt<br />
koku virzienā, kas ir perpendikulārs aizlūzušās<br />
daļas virzienam, stumbru jāzāģē līdz drošības joslai<br />
<strong>un</strong> jāgāž stumbra resgali kopā ar aizlauzto daļu<br />
(16. zīmējums). Ja galotnes daļa ir atdalījusies no<br />
stumbra resgaļa daļas <strong>un</strong> balstās uz tās, nolauzto daļu<br />
nepieciešams novilkt ar traktora vai pārnēsājamas<br />
vinčas palīdzību, sekojot, lai bīstamā zonā neatrastos<br />
cilvēki. Atlikušo stumbra daļu nozāģē ar parastiem<br />
paņēmieniem.<br />
17. zīmējums.<br />
2. Izmantot īpašu nozāģēšanas paņēmienu <strong>un</strong><br />
sagatavot atkāpšanās ceļu. Aizzāģējot koku<br />
uzmanīties, lai netiktu iespiesta sliede. Izdarīt<br />
durtenisku zāģējumu koka sānu daļā cauri<br />
stumbram. Uzmanīgi zāģēt līdz drošības joslai,<br />
virzīt sliedi pretējā virzienā <strong>un</strong> aizzāģējuma<br />
pretējā pusē atstāt nepārzāģētu joslu. Pārzāģēt<br />
atlikušo stumbra daļu.<br />
IX.<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS<br />
KOKMATERIĀLU PĀRVIETOŠANAS,<br />
KRAUŠANAS UN IZVEŠANAS<br />
DARBOS<br />
16. zīmējums.<br />
Aizlūzušos kokus nedrīkst iešūpot, jo spējie<br />
satricinājumi var būt par cēloni aizlūzušas daļas<br />
krišanai. Ar iešūpošanu gāzt nedrīkst arī saussakņus<br />
<strong>un</strong> stumbeņus. Sevišķi bīstama ir saussakņu<br />
šūpošana nolūkā to ātrāk nogāzt. Parasti tas gāžoties<br />
lūst ne vien apakšā pie sakņu kakla, bet arī vienā<br />
vai vairākās vietās saussakņa vidū. Turklāt augšējā<br />
daļa krīt pretēji spēka pielikšanas virzienam <strong>un</strong> var<br />
smagi ievainot pašu nodarbināto.<br />
Situācijā, kad koks ir sasvēries vai saliecies,<br />
jāizvēlas drošākais <strong>darba</strong> paņēmiens atkarībā no<br />
konkrētās situācijas:<br />
1. Uzlikt žņaugu (17. zīmējums) <strong>un</strong> sagatavot<br />
atkāpšanās ceļu. Aizzāģējot koku uzmanīties, lai<br />
netiktu iespiesta sliede. Sākt koka nozāģēšanu<br />
no aizzāģējuma pretējās puses.<br />
93. p<strong>un</strong>kts. Pārvietojot kokmateriālus, izmanto<br />
dažādu <strong>darba</strong> aprīkojumu – āķus, satvērējus,<br />
speciālos ratiņus, sviras ar kantāķiem vai citas<br />
palīgierīces, lai mazinātu mežsaimniecības darbu<br />
veicēja fizisko slodzi.<br />
94. p<strong>un</strong>kts. Pārvietojamo kokmateriālu svars<br />
nedrīkst apdraudēt mežsaimniecības darbu<br />
veicēja drošību <strong>un</strong> veselību. Pārvietojot <strong>un</strong> ceļot<br />
kokmateriālus, ievēro normatīvajos aktos noteiktas<br />
prasības par smagumu pārvietošanu.<br />
Šo noteikumu 93. <strong>un</strong> 94. p<strong>un</strong>kta izpildi nosaka 2002.<br />
gada 6. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 344<br />
„Darba aizsardzības prasības, pārvietojot smagumus”.<br />
Lai mazinātu nodarbināto fizisko slodzi <strong>un</strong> novērstu<br />
iespējamos riska faktorus <strong>darba</strong> vietās, <strong>darba</strong> devējam<br />
pēc iespējas jāautomatizē (jāmehanizē) smaguma<br />
pārvietošanas process. Jāraugās, lai palīgierīces būtu<br />
sertificētas. Uzticot nodarbinātajiem kokmateriālu<br />
pārvietošanu, <strong>darba</strong> devējam jāņem vērā nodarbināto<br />
fiziskās spējas.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
35<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
Lai mazinātu nodarbināto fizisko slodzi, <strong>darba</strong> devējam<br />
jāveic nodarbināto apmācība par drošiem <strong>un</strong> pareiziem<br />
<strong>darba</strong> paņēmieniem, kā arī jānodrošina pārvietojamās<br />
kravas ar paskaidrojošo informāciju (smaguma masa,<br />
smaguma centra izvietojums u.c.). Sīkāka informācija<br />
2003. gada „Ar smagumu pārvietošanu saistīto <strong>darba</strong><br />
vides risku novērtēšanas <strong>un</strong> novēršanas” vadlīnijās.<br />
95. p<strong>un</strong>kts. Kokmateriālus pa nogāzēm<br />
atļauts velt, ja darbības zonā neatrodas cilvēki.<br />
Kokmateriālus velšana pa nogāzi atļauta, tad, ja<br />
darbības zonā neatrodas nodarbinātie. Pirms velšanas<br />
nogāze ir jāierobežo ar drošības lentām, lai nejaušības<br />
dēļ kāds nodarbinātais netiktu bīstamā zonā.<br />
96. p<strong>un</strong>kts. Kokmateriālu transportēšanas ar<br />
<strong>darba</strong> zirgiem:<br />
96.1. izmanto šim <strong>darba</strong>m piemērotus zirgus:<br />
96.2. strādā persona, kura pārzina <strong>darba</strong><br />
zirgu, īpatnības <strong>un</strong> izmantošanas<br />
iespējas;<br />
96.3. persona, kas transportē<br />
kokmateriālus, atrodas blakus <strong>darba</strong><br />
zirgam vai aiz kravas;<br />
96.4. nedrīkst transportēt kokmateriālus<br />
no nogāzēm, kuru slīpums,<br />
transportējot uz leju, pārsniedz 20<br />
līdz 30 grādu, bet, transportējot uz<br />
augšu, 10 līdz 15 grādu;<br />
96.5. transportēšanas ceļš nav pielūžņots<br />
ar ciršanas atliekām;<br />
96.6. krava ir droši nostiprināta;<br />
96.7. izmanto tādu iejūgu, lai nepieļautu<br />
<strong>darba</strong> zirgu ievainošanu;<br />
96.8. izmanto piemērotas ragavas, baļķu<br />
ragaviņas, skreteles, ratus <strong>un</strong> citu<br />
<strong>darba</strong> aprīkojumu.<br />
Treilēšanas darbiem vēlams izvēlēties vidēji smagus,<br />
mierīgus zirgus. Nav ieteicams lietot zirgus, kas ir<br />
vecāki par 14 gadiem vai ja<strong>un</strong>āki par 5 gadiem.<br />
Treilēšanā nodarbinātiem zirgiem labi jāreaģē uz<br />
vedēja pavēlēm, tiem jābūt kustīgiem.<br />
Treilēšanas darbos izmantojamais zirgs obligāti<br />
jāpiesaista noteiktajam vedējam, kas arī atbild par<br />
zirga kopšanu <strong>un</strong> ēdināšanu. Ja vairāki zirgi strādā<br />
vienkopus, ieteicams uz katriem 10 zirgiem izdalīt<br />
vienu zirgkopi <strong>un</strong> veterinārfeldšeri.<br />
Katru rītu zirgs ir jātīra. Zirgiem jābūt pārklātiem.<br />
Zirga apkalšanu pilda tikai speciāli apmācīta persona –<br />
kalējs.<br />
Aizjūgam jābūt labi pielaikotam. Visas aizjūga ādas<br />
daļas nedēļā reizi jāieziež. Mitrs, salijis aizjūgs<br />
jāizžāvē mērenā temperatūrā. Ieteicams divreiz gadā<br />
aizjūgu izmazgāt ar ziepēm.<br />
Treilēšanas iekārtai jābūt izturīgai, stabilai, piemērotai<br />
meža darbiem (bieži jāpārvar celmi, saknes u.c.).<br />
Treilēšanas iekārtas izvēle ir atkarīga no gada laika,<br />
treilēšanas attāluma <strong>un</strong> treilējamo kokmateriālu<br />
izmēriem.<br />
Treilējot kokmateriālus vēlams, lai treilēšanas ceļa<br />
platums būtu ne mazāks par 2 metriem, bet līkumos<br />
ar mazu rādiusu (mazāku par 15 metriem) – 4<br />
metriem. Treilēšanas ceļu attīra no krūmiem, ciršanas<br />
atkritumiem (nozāģētiem zariem, skaidām, saknēm<br />
u.c.) <strong>un</strong> akmeņiem, celmi <strong>un</strong> virszemes sakņu daļas<br />
jānozāģē līdz zemei, purvainās vietās treilēšanas ceļā<br />
jāieklāj apaļkoku segums (tievi baļķi), lai nepieļautu<br />
zirga paklupšanas iespēju.<br />
Posmos, kur treilēšanas ceļam ir šķērsvirziena slīpums,<br />
ceļa zemākajā pusē novieto atbalsta brusas, bet ceļa<br />
līkumos šīs brusas jānovieto līknes ārējā malā.<br />
Ceļa posmu sākumā <strong>un</strong> beigās, kur nepieciešams<br />
bremzēt, izliek brīdinājuma zīmes.<br />
Pavadot kravu, vedējam jāiet vezuma aizmugurē vai<br />
blakus tam. Nav ieteicams iet vezumam pa priekšu,<br />
sēsties uz kravas, aptīt grožus ap rokām, braucot pa<br />
slīpumu vai pieturot zirgu aiz iemauktiem.<br />
Katrs braucējs tiek apgādāts ar izturīgām virvēm <strong>un</strong><br />
ķēdēm vezuma nosiešanai. Treilējot kokmateriālus
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
36 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
pa nogāzi ar slīpumu lielāku par 10 grādiem, vezuma<br />
nosiešanai pievērš sevišķu uzmanību. Katru baļķi<br />
nepieciešams nostiprināt atsevišķi.<br />
Vezumam, slīdot uz sāniem, nav ieteicams pieturēt<br />
vai atbalstīt baļķus ar rokām, plecu vai citu līdzīgu<br />
paņēmienu.<br />
Iekraujot <strong>un</strong> izkraujot vezumu, vedējs <strong>un</strong> citi<br />
nodarbinātie nedrīkst atrasties kalna nogāzes pusē.<br />
97. p<strong>un</strong>kts. Strādājot nogāzēs, vēlamais<br />
treilēšanas virziens ir no apakšas uz augšu.<br />
98. p<strong>un</strong>kts. Kravas savākšanas <strong>un</strong> treilēšanas<br />
darbus var sākt, ja bīstamajā zonā neatrodas<br />
citas personas.<br />
99. p<strong>un</strong>kts. Treilējot kokmateriālus pa nogāzi,<br />
personas, kas veic mežsaimniecības darbus,<br />
atrodas nogāzes augšpusē.<br />
100. p<strong>un</strong>kts. Treilēšanā nodarbinātas<br />
personas savstarpējai saziņai izmanto iepriekš<br />
noteiktus signālus.<br />
Vienā cirsmā nodarbinātie nosaka kopējus<br />
brīdinājuma signālus, kurus izmanto savstarpējas<br />
saziņas nodrošināšanai (saucienus, svilpienus, roku<br />
žestus u.c.).<br />
Savākt stumbrus <strong>un</strong> formēt kravu tuvāk par 50<br />
metriem no koku gāšanas vietas aizliegts.<br />
Ja motorzāģa vadītājs vienlaikus izpilda arī<br />
cilpeņotāja pienākumus, izstrādā <strong>un</strong> nosaka drošu<br />
abpusējas sazināšanas sistēma.<br />
Ja kokmateriālu savākšana notiek vienlaicīgi ar koku<br />
gāšanas darbiem, piebraucot pie bīstamās zonas<br />
robežas, traktorists apstādina traktoru <strong>un</strong> signalizē<br />
motorzāģu vadītājam par nepieciešamību iebraukt<br />
bīstamajā zonā. Traktorists drīkst turpināt ceļu <strong>un</strong><br />
iebraukt bīstamajā zonā tikai tad, kad koku gāzējs<br />
pārtrauc darbu <strong>un</strong> dod atbildes signālu – „atļauts<br />
iebraukt”.<br />
Ja pastāv nepieciešamība bīstamo zonu nožogo,<br />
izliekot drošības zīmes <strong>un</strong> brīdinošus plakātus (LR<br />
2002. gada 3. septembra Ministru kabineta noteikumi<br />
Nr. 400 „Darba aizsardzības prasības drošības zīmju<br />
lietošanā”).<br />
Savstarpējai saziņai ieteicams pielietot vārdisku<br />
saziņu <strong>un</strong> roku signālus. Sīkāk prasības vārdiskai<br />
saziņai <strong>un</strong> roku signāliem ir aprakstītas LR 2002.<br />
gada 3. septembra Ministru kabineta noteikumos<br />
Nr. 400 „Darba aizsardzības prasības drošības zīmju<br />
lietošanā” <strong>un</strong> 2003. gadā izstrādātajās „Drošības<br />
zīmju lietošana vadlīnijās”.<br />
101. p<strong>un</strong>kts. Mežsaimniecības darbos aizliegts<br />
izmantot lauksaimniecības traktoru, ja tas nav<br />
speciāli aprīkots <strong>darba</strong>m mežā.<br />
Traktoriem <strong>un</strong> hārvestram ir jābūt aprīkotiem ar<br />
kabīnēm, kur vējstikls ir izgatavots ar prettrieciena<br />
efektu, bet aizmugures logs nosegts ar drošības<br />
režģi.<br />
Lietojot traktorus, kā arī citu smago tehniku, jāņem<br />
vērā tādus rādītājus, kā:<br />
ó īpatnējais spiediens uz augsni;<br />
ó klīrenss – attālums no zemes līdz viszemākajai<br />
traktora vietai;<br />
ó riepu vai kāpurķēžu saķeršanās ar augsni<br />
ó pārvaramā vertikālā šķēršļa maksimālais<br />
augstums;<br />
ó piemērotība braukšanai pa sniegu.<br />
Meža darbos izmanto traktorus ar īpatnējo spiedienu<br />
uz augsni 0,3–0,4 kg/cm2 (purvainās cirsmās 0,1–0,2<br />
kg/cm2), klīrensu 500 milimetri <strong>un</strong> labu saķeršanās<br />
spēju ar augsni.<br />
Traktoriem jāpārvar līdz 500 milimetri augsti<br />
vertikālie šķēršļi <strong>un</strong> jābūt piemērotiem braukšanai<br />
pa sniegu. Traktoriem jābūt augstai garen – <strong>un</strong><br />
šķēršstabilitātei.<br />
Augstākminētajām prasībām atbilst kāpurķēžu<br />
traktori <strong>un</strong> riteņtraktori ar kāpurlentām.<br />
Strādājot ar traktoriem stipri purvainos mežos,<br />
jānodrošina traktora korpusa ūdens necaurlaidība.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
37<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
Lietojot traktorus <strong>un</strong> citu tehniku mežsaimniecības<br />
darbos jāņem vērā arī vides aizsardzības prasības.<br />
Jāseko līdzi, lai mazāk būtu bojāta paauga, nebūtu pārāk<br />
sablīvēta augsne <strong>un</strong> nesajauktu augsnes horizontu.<br />
Visvairāk augsne cieš, <strong>veicot</strong> manevrēšanu. Tāpēc<br />
manevrēšana jāveic tajās vietās, kur nav dzīvotspējīga<br />
paauga.<br />
Lai izmantotu speciāli aprīkotu traktoru<br />
mežsaimniecībā, (LR 2005. gada 19. aprīļa<br />
MK noteikumi Nr. 277 „Lauksaimniecībā vai<br />
mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju,<br />
maināmu velkamo mašīnu <strong>un</strong> to sastāvdaļu atbilstības<br />
novērtēšanas noteikumi”, tad tam kā visiem<br />
transportlīdzekļiem <strong>un</strong> to piekabēm, kas piedalās<br />
ceļu satiksmē <strong>un</strong> kas reģistrēti Latvijā ir jāveic<br />
transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate.<br />
ó atvieglojas motorzāģu vadītāja darbs, jo resgaļi<br />
vairāk nav jānolīdzina.<br />
106. p<strong>un</strong>kts. Kravu treilējot, tās priekšgals ir<br />
paceltā stāvoklī vai novietots uz atbalsta.<br />
Pastāv vairākās treilēšanas metodes. Tomēr MK<br />
noteikumi nosaka, ka kravu treilēt ir atļauts tikai<br />
tad, kad kravas priekšgals ir paceltā stāvoklī (18.<br />
zīmējums).<br />
102. p<strong>un</strong>kts. Ieteicams izmantot vinčas, kuras<br />
vadāmas ar radio vadību.<br />
103. p<strong>un</strong>kts. Treilēšanas traktoru vinču trose ir:<br />
18. zīmējums.<br />
103.1. vismaz 35 metrus gara, <strong>un</strong> tā<br />
atbilst vinčas ražotāja noteiktajām<br />
prasībām;<br />
103.2. piestiprināta pie vinčas spoles;<br />
103.3. cieši uztīta uz spoles.<br />
104. p<strong>un</strong>kts. Troses, blokus <strong>un</strong> cilpeņošanas<br />
iekārtas pirms darbu uzsākšanas pārbauda<br />
<strong>un</strong> nosaka to iespējamos defektus <strong>un</strong><br />
nolietojuma pakāpi.<br />
105. p<strong>un</strong>kts. Izvelkot trosi, uz vinčas paliek ne<br />
mazāk par trim troses tinumiem.<br />
Kravas treilēšana ir iespējama ar traktora vai vinčas<br />
palīdzību. Pastāv divi treilēšanas veidi: ar resgaļiem<br />
pa priekšu vai ar tievgaļiem pa priekšu.<br />
Treilējot nozāģētus stumbrus ar resgaļiem pa priekšu,<br />
ir šādas priekšrocības:<br />
ó uzlabojas traktora saķeršanās spēja ar zemi,<br />
jo palielinās svars <strong>un</strong> tiek novērsta traktora<br />
buksēšana;<br />
107. p<strong>un</strong>kts. Veicot darbus nogāzēs,<br />
pievešanas ceļus ierīko nogāzes virzienā.<br />
108. p<strong>un</strong>kts. Virzoties šķērsām nogāzei,<br />
izvairās no pagriezieniem pret kalnu.<br />
Kokmateriālu treilēšanu veic pa iepriekš sagatavotu<br />
ceļu. Vietā, kur tiek plānots treilēšanas ceļš, novāc<br />
kokus, lielgabarīta akmeņus, izcērt krūmus, apzāģē<br />
celmus, nolīdzina ciņus, aizber bedres, nostiprina<br />
pārpurvotas vietas.<br />
Ar kāpurķēžu traktoriem treilēt nogāzes garenvirzienā ir<br />
atļauts, ja slīpums ir mazāks par 15 grādiem, bet vasarā<br />
sausā laikā – ja slīpums nav lielās par 25 grādiem. Ar<br />
riteņtraktoriem atļauts treilēt, ja nogāzes pacēlums nav<br />
lielāks par 7 grādiem, bet kritumos – sausā laikā vasarā,<br />
ja nogāzes pacēlums nav lielāks par 17 grādiem, ziemā<br />
<strong>un</strong> slapjā laikā, – ja tas nav lielāks par 13 grādiem.<br />
Ieteicamais ceļa platums treilēšanai ar riteņtraktoriem<br />
ir ne mazāks par 5 metriem, ceļa platums nogāzēs – 7<br />
metri.<br />
Meža treilēšanu ar treilēšanas mašīnām vai traktoriem<br />
ar manipulatoru veic pa sagatavotu treilēšanas ceļu.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
38 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Veicot treilēšanas darbus cirtē tumšā laikā, treilēšanas<br />
darbus jānodrošina vismaz ar divām treilēšanas<br />
mašīnām.<br />
109. p<strong>un</strong>kts. Nav pieļaujams pārslogot<br />
pievedējtraktoru <strong>un</strong> izvietot kokmateriālus virs<br />
statņiem.<br />
110. p<strong>un</strong>kts. Pārvietojamās kravas masu<br />
izvēlas, ņemot vērā augsnes nestspēju <strong>un</strong> ceļu<br />
stāvokli.<br />
Slodze uz pievedējtraktoru, kā arī piekabju kūleņiem<br />
<strong>un</strong> citu kokmateriālu pārvadāšanas tehniku nedrīkst<br />
pārsniegt nominālo celtspēju, kas ir noradīta<br />
tehniskajā pasē. Iekraujot kokmateriālus, tos nostiprina<br />
ar lentām vai ķēdēm, lai pārvietojoties pa<br />
nogāzēm <strong>un</strong> autoceļiem, krava nenoslīdētu.<br />
Veicot tehnikas pārbaudi, īpašu uzmanību velta<br />
skrūvju savienojumiem, riteņu gultņiem, riepu<br />
spiedienam, sakabes ierīcēm, kūleņiem <strong>un</strong> statņiem.<br />
Pārvietojot kravu, ņem vērā augsnes nestspēju <strong>un</strong> ceļa<br />
stāvokli. Augsnes var būt stabila vai nestabila. Šos faktorus<br />
ietekmē ceļa atrašanās vieta (piemēram – purvs,<br />
smilts, kūdras slāņi u.tml.) <strong>un</strong> materiāls, no kura ceļš<br />
ir izgatavots (piemēram – smilšu, šķembu ceļš vai<br />
asfaltēts).<br />
Nepareiza augsnes nestspējas <strong>un</strong> ceļa stāvokļa<br />
novērtēšana var būt par cēloni nelaimes gadījumam<br />
vai tehnikas <strong>un</strong> aprīkojuma bojājumiem.<br />
111. p<strong>un</strong>kts. Veicot kraušanas darbus uz<br />
nogāzēm, pievedējtraktoru nodrošina pret<br />
patvarīgu izkustēšanos.<br />
Pret patvarīgu izkustēšanos transportlīdzekļus nostiprina<br />
ar bremzes sistēmu. Ja transports nav nostiprināts,<br />
pastāv iespēja, ka tas var patvarīgi atsākt kustēšanos<br />
<strong>un</strong> izraisīt vairākus nelaimes gadījumus, sabojājot kravu<br />
<strong>un</strong> tehniku.<br />
112. p<strong>un</strong>kts. Kokmateriālus krauj kokmateriālu<br />
pagaidu novietošanas vietās, kas norādītas cirsmas<br />
izstrādes tehnoloģiskajā kartē.<br />
113. p<strong>un</strong>kts. Krautuves vietu sagatavo iepriekš,<br />
<strong>un</strong> to uztur kārtībā.<br />
114. p<strong>un</strong>kts. Kokmateriālus krauj uz<br />
līdzenas <strong>un</strong> cietas vietas.<br />
Krautuves vieta tiek saskaņota ar meža valdītāju<br />
vai īpašnieku.<br />
Krautuves laukumu iztīrīta, izlīdzina <strong>un</strong> noblīvē.<br />
Ieteicams, lai gr<strong>un</strong>ts būtu viendabīga, bez<br />
plūdeņiem.<br />
Krautņu pamatnei jābūt līdzenai <strong>un</strong> cietai <strong>un</strong><br />
jāatbilst kokmateriālu masai. Jāizvairās no kravas<br />
nosēšanās vai sašķiebšanās iespējas, kā arī no<br />
krautņu sagrūšanas iespējas savas masas vai<br />
ārējo faktoru iedarbības dēļ (jāizvērtē augsnes<br />
nestspēja).<br />
Krautuves vietās, jābūt izvietotām brīdinājuma<br />
zīmēm.<br />
115. p<strong>un</strong>kts. Kokmateriālu kraušanā ievēro<br />
šādas prasības:<br />
115.1. grēdu galus nostiprina pret<br />
velšanos vai krauj tā, lai grēdas<br />
gala leņķis nepārsniedz 35<br />
grādus;<br />
115.2. apaļo kokmateriālu grēdas augstums<br />
nepārsniedz 1⁄4 daļu no<br />
grēdas garuma <strong>un</strong> nav lielāks<br />
par pusotrkāršu grēda sakrauto<br />
kokmateriālu garumu;<br />
115.3. ar rokām krautas grēdas augstums<br />
nepārsniedz 1,8 metrus;<br />
115.4. atsevišķi kokmateriālu gali nav<br />
izvirzīti no grēdas vairāk par 0,5<br />
metriem;<br />
115.5. grēdas paliktņus novieto simetriski<br />
grēdas abās pusēs ne vairāk<br />
kā viena metra attālumā no<br />
kokmateriālu galiem.<br />
Šo noteikumu 115.3. apakšp<strong>un</strong>kta izpildi nosaka<br />
LR 2002. gada 6. augusta Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 344 „Darba aizsardzības prasības,<br />
pārvietojot smagumus”.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
39<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
Veicot kokmateriālu kraušanu krautnes ar kravas<br />
celtņiem, ievēro šādas prasības:<br />
ó neveic vienlaikus kraušanas darbus blakus<br />
krautuvēs;<br />
ó nodarbinātie neatrodas tuvāk par 10 m no<br />
kraujamām krautuvēm;<br />
ó neņem baļķus no apakšējiem slāņiem, kamēr nav<br />
noņemtas augšējās rindas.<br />
Veidojot ar rokām krautas grēdas augstumā, kas<br />
nepārsniedz 1,8 metrus ir jāievēro <strong>darba</strong> drošības<br />
prasības strādājot augstumā. Darbs augstumā<br />
skaitās, ja nodarbinātais tiek nodarbināts augstumā<br />
no 1,5 metru <strong>un</strong> augstāk. Darba devējam jānodrošina<br />
stabila <strong>un</strong> droša virsma, neradot risku savai <strong>un</strong> citu<br />
drošībai <strong>un</strong> veselībai, kā arī ievērojot ergonomikas<br />
prasības <strong>un</strong> principus. Sīkāka informācija LR 2002.<br />
gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.<br />
526 „Darba aizsardzības prasības, lietojot <strong>darba</strong><br />
aprīkojumu <strong>un</strong> strādājot augstumā”.<br />
2002. gada 3. septembra Ministru kabineta noteikumi<br />
Nr. 400 „Darba aizsardzības prasības drošības zīmju<br />
lietošanā”.<br />
118. p<strong>un</strong>kts. Kokmateriālu kravu pārvadājumus<br />
pa autoceļiem drīkst veikt, ja krava ir novietota<br />
atbilstoši normatīvajiem aktiem par gabalkravu<br />
novietošanu <strong>un</strong> nostiprināšanu.<br />
Šo noteikumu 118. p<strong>un</strong>ktu izpildi nosaka 1999.<br />
gada 11. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.<br />
166 „Noteikumi par gabalkravu izvietošanu <strong>un</strong><br />
nostiprināšanu autopārvadājumos”.<br />
Automobiļiem, piekabēm vai citiem meža izvešanas<br />
līdzekļiem jābūt aprīkotiem ar statņiem <strong>un</strong> ierīcēm,<br />
kas novērš kokmateriālu izkustēšanos.<br />
Iespējamie iekraušanas veidi ir parādīti 19.<br />
zīmējumā.<br />
Kraujot kokmateriālus krautnēs, jāievēro LR 2004.<br />
gada 17. februāra Ministra kabineta noteikumus Nr.<br />
82 „Ug<strong>un</strong>sdrošības noteikumi” prasības.<br />
116. p<strong>un</strong>kts. Autotransportlīdzeklim<br />
vai pievedējtraktoram aizliegts tuvoties<br />
kokmateriālu iekraušanas vietai, ja pastāv<br />
varbūtība, ka sakrautie kokmateriāli var<br />
pārvietoties.<br />
117. p<strong>un</strong>kts. Pirms kokmateriālu kraušanas<br />
uzsākšanas attiecīgo autotransportlīdzekli<br />
vai pievedējtraktoru nodrošina pret patvaļīgu<br />
izkustēšanos kraušanas laikā.<br />
Vienlaicīga iekraušana – izkraušana blakus krautnēs<br />
ir aizliegta.<br />
Pret patvaļīgu izkustēšanos transportlīdzekļus<br />
nostiprina ar bremzes sistēmu vai ķīļiem.<br />
Pastāvīgas iekraušanas – izkraušanas vietas apzīmē,<br />
kā arī krautuves vietas atzīmē ar drošības zīmēm<br />
<strong>un</strong> brīdinošiem plakātiem, kas sniegtu informāciju<br />
par bīstamību atrasties vai pārvietoties attiecīgajā<br />
teritorijā. Par drošības zīmēm sīkāku informācija LR<br />
19. zīmējums.<br />
119. p<strong>un</strong>kts. Nav pieļaujama<br />
autotransportlīdzekļa vai pievedējtraktora<br />
pārslodze <strong>un</strong> kravnesības normu pārsniegšana.<br />
Šo noteikumu 118. p<strong>un</strong>ktu izpildi nosaka 1999.<br />
gada 11. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
40 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
166 „Noteikumi par gabalkravu izvietošanu <strong>un</strong><br />
nostiprināšanu autopārvadājumos”.<br />
120. p<strong>un</strong>kts. Kokmateriālu pārvadājumus<br />
drīkst veikt normatīvajos aktos par kravu<br />
pārvadājumiem noteiktajā kartībā.<br />
Šo noteikumu 120. p<strong>un</strong>kta izpildi nosaka LR Ministru<br />
kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 571 „Ceļu<br />
satiksmes noteikumi” <strong>un</strong> LR 2001. gada 6. februāra<br />
Ministru kabineta noteikumi Nr. 48 „Noteikumi par<br />
lielgabarīta <strong>un</strong> smagsvara pārvadājumiem”.<br />
PIELIKUMI<br />
1. PIELIKUMS<br />
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS<br />
1. I. Zvaigzne, M. Drande, “Darba aizsardzība<br />
mežsaimniecībā <strong>un</strong> kokapstrādē”, Rīga, Zvaigzne,<br />
1983. g.<br />
2. J. Melngalis, “Meža atja<strong>un</strong>ošana <strong>un</strong> ieaudzēšana”,<br />
Rīga, Et Cetera, 2004. g.<br />
3. M. Eglīte, “Darba medicīna”, Rīga, 2000.<br />
4. Z. Saliņš, “Kokmateriālu treilēšana, iekraušana,<br />
izvešana”, Rīga, Latvijas valsts izdevniecība,<br />
1961. g.<br />
5. Z. Saliņš, “Meža izmantošana Latvijā”, Jelgava,<br />
LLU Meža izmantošanas katedra, 1999. g.<br />
ÎÂÒÌÓÈ ÔappleÓÏ˚¯ÎÂÌÌÓÒÚË”, åËÌÒÍ, Ç˚¯Âȯ‡fl<br />
¯ÍÓ·, 1979. g.<br />
10. Ç. à. ÄÎfl·¸Â‚, ◊ãÂÒÌ˚ ÔÓ„appleÛÁÓ˜ÌÓ-apple‡Á„appleÛÁÓ˜Ì˚Â<br />
Ë ¯Ú‡·Â΂ӘÌ˚ χ¯ËÌ˚”, åÓÒÍ‚‡, ◊ãÂÒ̇fl<br />
ÔappleÓÏ˚¯ÎÂÌÌÓÒÚ¸”, 1968. g.<br />
11. 1997. gada 5. februāra „Aizsargjoslu likums”.<br />
12. 1997. gada 1. oktobra „Ceļu satiksmes likums”.<br />
13. 1998. gada 1. aprīļa „Ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko<br />
produktu likums”.<br />
14. 1999. gada 13. janvāra „Augu aizsardzības<br />
likums”.<br />
15. 1999. gada 25. novembra “Valsts meža dienesta<br />
likums”.<br />
16. 2001. gada 20. jūnija “Darba aizsardzības likums”.<br />
17. 2001. gada 13. decembra “Valsts <strong>darba</strong> inspekcijas<br />
likums”.<br />
18. 2002. gada 31. maija „Augu šķirņu aizsardzības<br />
likums”.<br />
19. 1998. gada 20. oktobra MK noteikumi Nr. 415<br />
„Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem<br />
tīkliem noteikšanas metodika”.<br />
20. 1998. gada 15. decembra MK noteikumi Nr. 456<br />
„Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību <strong>un</strong><br />
kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes<br />
aizliegumi <strong>un</strong> ierobežojumi”.<br />
6. Ä. è. èÓÎˢÛÍ, ◊LJÎ͇ ÎÂÒ‡”, åÓÒÍ‚‡, ◊ãÂÒ̇fl<br />
ÔappleÓÏ˚¯ÎÂÌÌÓÒÚ¸”, 1972. g.<br />
7. ã. à. çËÍËÚËÌ, Ä. ë. ôÂapple·‡ÍÓ‚, ◊éıapple‡Ì‡<br />
ÚappleÛ‰‡ ‚ ÎÂÒÌÓÏ ıÓÁflÈÒÚ‚Â ÎÂÒÌÓÈ Ë<br />
‰Âapple‚ÓÓÓ·apple‡·‡Ú˚‚‡˛˘ÂÈ ÔappleÓÏ˚¯ÎÂÌÌÓÒÚË”,<br />
åÓÒÍ‚‡, ◊ãÂÒ̇fl ÔappleÓÏ˚¯ÎÂÌÌÓÒÚ¸”, 1985. g.<br />
8. ç. ü. ä‡ÎË̘ÂÌÍÓ, É. Ç. ëË·‚, é. å. ò‡ÔÍËÌ,<br />
◊éapple„‡ÌËÁ‡ˆËfl Ë ÚÂıÌÓÎÓ„Ëfl ÎÂÒÓıÓÁflÈÒÚ‚ÂÌÌ˚ı<br />
apple‡·ÓÚ”, åÓÒÍ‚‡, Ä„appleÓÔappleÓÏËÁ‰‡Ú, 1986. g.<br />
9. èÓ‰ apple‰. à. à. ãÂÓÌӂ˘‡, ◊ÑÓappleÓ„Ë Ë Úapple‡ÌÒÔÓappleÚ<br />
21. 1999. gada 11. maija MK noteikumi Nr. 166<br />
„Noteikumi par gabalkravu izvietošanu <strong>un</strong><br />
nostiprināšanu autopārvadājumos”.<br />
22. 2000. gada 7. marta MK noteikumi Nr. 85 „Kravas<br />
celtņu tehniskās uzraudzības kārtība”.<br />
23. 2000. gada 26. septembra MK noteikumi Nr. 330<br />
“Vakcinācijas noteikumi”.<br />
24. 2001. gada 6. februāra MK noteikumi Nr. 48<br />
„Noteikumi par lielgabarīta <strong>un</strong> smagsvara<br />
pārvadājumiem”.
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
41<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
25. 2001. gada 10. aprīļa MK noteikumi Nr. 162<br />
„Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.<br />
26. 2001. gada 5. augusta MK noteikumi Nr.<br />
189 “Darba aizsardzības prasības meža<br />
apsaimniekošanā”.<br />
27. 2001. gada 23. augusta MK noteikumi Nr. 379<br />
“Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība”.<br />
28. 2002. gada 12. marta MK noteikumi Nr.<br />
107 „Ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu<br />
klasificēšanas, marķēšanas <strong>un</strong> iepakošanas<br />
kārtība”.<br />
29. 2002. gada 6. augusta MK noteikumi Nr. 344<br />
“Darba aizsardzības prasības, pārvietojot<br />
smagumu”.<br />
30. 2002. gada 20. augusta MK noteikumi Nr.<br />
372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot<br />
individuālos aizsardzības līdzekļus”.<br />
31. 2002. gada 3. septembra MK noteikumi Nr.<br />
399 „Darba aizsardzības prasības, saskaroties<br />
ar ķīmiskajām vielā <strong>darba</strong> vietā”.<br />
32. 2002. gada 3. septembra MK noteikumi Nr. 400<br />
“Darba aizsardzības prasības drošības zīmju<br />
lietošanā”.<br />
33. 2002. gada 9. decembra MK noteikumi Nr. 526<br />
“Darba aizsardzības prasības, lietojot <strong>darba</strong><br />
aprīkojumu <strong>un</strong> strādājot augstumā”.<br />
34. 2003. gada 4. februāra MK noteikumi Nr. 66<br />
„Darba aizsardzības prasības nodarbināto<br />
aizsardzībai pret <strong>darba</strong> vides trokšņa radīto<br />
risku”.<br />
35. 2003. gada 17. jūnija MK noteikumi Nr. 323<br />
“Noteikumi par apmācību <strong>darba</strong> aizsardzībā”.<br />
36. 2003. gada 19. augusta MK noteikumi<br />
Nr. 465 „Ekspluatācijas aizsargjoslu gar<br />
telekom<strong>un</strong>ikāciju tīklu līnijām noteikšanas<br />
metodika”.<br />
37. 2004. gada 17. februāra MK noteikumi Nr. 82<br />
“Ug<strong>un</strong>sdrošības noteikumi”.<br />
38. 2004. gada 24. februāra MK noteikumi Nr.<br />
105 „Kārtībā, kādā aizpildāms <strong>un</strong> nosūtāmas<br />
ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko produktu drošības<br />
datu lapas”.<br />
39. 2004. gada 13. aprīļa MK noteikumi Nr. 284<br />
„Darba aizsardzības prasības nodarbināto<br />
aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku <strong>darba</strong><br />
vidē”.<br />
40. 2004. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 463 „Augu<br />
aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas<br />
<strong>un</strong> lietošanas noteikumi”.<br />
41. 2004. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1064<br />
„Augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanas,<br />
marķēšanas <strong>un</strong> iepakošanas kārtība”.<br />
42. 2004. gada 8. jūnija MK noteikumi Nr. 527<br />
“Kārtība kādā veicama obligātā veselības<br />
pārbaude”.<br />
43. 2005. gada 19. aprīļa MK noteikumi Nr.<br />
277 „Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā<br />
izmantojamo traktoru, piekabju, maināmu<br />
velkamo mašīnu <strong>un</strong> to sastāvdaļu atbilstības<br />
novērtēšanas noteikumi”.<br />
44. 2003. gada “Darba aizsardzības likuma<br />
vadlīnijas”.<br />
45. 2003. gada “Drošības zīmju lietošanas<br />
vadlīnijas”.<br />
46. 2003. gada „Darba vides iekšējās uzraudzības<br />
vadlīnijas”.<br />
47. 2003. gada „Darba vides risku novērtēšanas<br />
vadlīnijas”.<br />
48. 2003. gada „Ar <strong>darba</strong> vides troksnis saistīto<br />
risku novērtēšanas <strong>un</strong> novēršanas vadlīnijas.<br />
49. 2003. gada „Ar smagumu pārvietošanu saistīto<br />
<strong>darba</strong> vides risku novērtēšanas <strong>un</strong> novēršanas<br />
vadlīnijas”.<br />
50. 2003. gada „Individuālo aizsardzības līdzekļu<br />
izvēles <strong>un</strong> lietošanas vadlīnijas”.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
42 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
2. PIELIKUMS<br />
DARBA VIETAS PĀRBAUDE UN TAJĀ ESOŠO DARBA VIDES<br />
RISKA FAKTORU NOTEIKŠANA MEŽSAIMNIECĪBĀ<br />
Nr.<br />
p.k.<br />
Darba vides riska faktori<br />
Kas var radīt risku<br />
nodarbināto drošībai <strong>un</strong><br />
veselībai<br />
Vai pastāv<br />
noteikts<br />
<strong>darba</strong> vides<br />
riska faktori<br />
Kas jānovērtē, lai noteiktu,<br />
vai pastāv risks nodarbināto<br />
drošībai <strong>un</strong> veselībai<br />
Vai esošie<br />
<strong>darba</strong> vides<br />
riska faktori<br />
rada risku<br />
nodarbināto<br />
drošībai<br />
<strong>un</strong> vai ir<br />
nepieciešams<br />
veikt <strong>darba</strong><br />
aizsardzības<br />
pasākumus<br />
nē<br />
jā<br />
nē<br />
jā<br />
1. Faktori, kas<br />
raksturo<br />
<strong>darba</strong> vietu<br />
<strong>un</strong> vidi<br />
1.1. Darba vietas<br />
reljefs<br />
1.2. Darba vietas<br />
pielūžņojums<br />
Nelīdzens <strong>darba</strong> vietas<br />
reljefs<br />
Zari, stumbeņi, izgāzti<br />
koki <strong>un</strong> celmi<br />
Nogāžu slīpums, bedres,<br />
grāvji, izciļņi<br />
Zari, stumbeņi, izgāzti<br />
koki <strong>un</strong> celmi<br />
1.3. Augsnes<br />
nestspēja<br />
Augsnes<br />
mitruma apstākļi,<br />
mineraloģiskais<br />
sastāvs u.c. augsnes<br />
nestspēju ietekmējošie<br />
faktori<br />
Augsnes nestspēja<br />
mašinizētai mežizstrādei<br />
1.4. Bīstami objekti<br />
<strong>darba</strong> vietā<br />
Bīstami koki,<br />
iekārušies zari <strong>un</strong><br />
galotnes, citi bīstami<br />
objekti<br />
Vai pastāv nelaimes<br />
gadījumu risks<br />
1.5. Darba<br />
vietas atrašanās<br />
(novietojums) dabā<br />
Ceļi, elektrības līnijas,<br />
cauruļvadi, cilvēku<br />
uzturēšanās vietas<br />
objektā <strong>un</strong> tā tuvumā<br />
Darba vietas attālums līdz<br />
minētajām kom<strong>un</strong>ikācijām<br />
<strong>un</strong> šķēršļiem<br />
2. Fizikālie<br />
faktori<br />
2.1. Troksnis Mašīnas, darbs ar<br />
rokas instrumentiem<br />
<strong>un</strong> <strong>darba</strong>rīkiem<br />
Trokšņa līmenis, mainīgs<br />
trokšņa līmenis, impulsīvs<br />
troksnis<br />
2.2. Vibrācijas,<br />
vibropaātrinājums<br />
a > 2,5 m/s 2<br />
Darbs ar kustīgiem,<br />
rotējošiem,<br />
vibrējošiem rokas<br />
instrumentiem <strong>un</strong><br />
vibrējošām mašīnām<br />
Vibrācijas intensitāte,<br />
iedarbības ilgums,<br />
vibrācijas veids,<br />
vibropaātrinājums<br />
2.3. Redzamības<br />
traucējumi<br />
Redzamību<br />
traucējoši apstākļi,<br />
apgaismojums <strong>darba</strong><br />
vietā<br />
Redzamības traucējumu<br />
iespējamība, cēlonis<br />
<strong>un</strong> intensitāte, mašīnu<br />
apgaismojuma intensitāte<br />
2.4. Meteoroloģiskie<br />
apstākļi<br />
Meteoroloģiskie<br />
apstākļi<br />
Gaisa temperatūra<br />
(C o ), vēja ātrums (m/s),<br />
nokrišņu veids, citas<br />
dabas parādības<br />
2.5. Mikroklimats Mikroklimata apstākļi Gaisa temperatūra (C o ),<br />
vēja ātrums (m/s), gaisa<br />
mitrums (W%)<br />
3. Ergonomiskie<br />
faktori<br />
3.1. Smags darbs Fiziski sasprindzināts<br />
darbs (piem.<br />
Smaguma priekšmetu<br />
celšana, atkārtota<br />
smagu priekšmetu<br />
celšana, vilkšana,<br />
stumšana)<br />
Darba metodes, darbības<br />
ilgums, materiāla masa
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
43<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
4. Psiholoģiskie<br />
<strong>un</strong><br />
emocionālie<br />
faktori<br />
5. Ķīmiskie<br />
faktori<br />
6. Bioloģiskie<br />
faktori<br />
7. Traumatisma<br />
riska faktori<br />
8. Citi <strong>darba</strong><br />
vides riska<br />
faktori<br />
3.2. Fiziska piepūle,<br />
kas atkārtojas<br />
Darbs, kas saistīts ar<br />
vienu <strong>un</strong> to pašu <strong>darba</strong><br />
operāciju atkārtošanos<br />
3.3. Darba poza Sēdus, ejot, stāvus,<br />
guļus, tupus<br />
3.4. Citi<br />
ergonomiskie faktori<br />
Darba vietas <strong>un</strong><br />
vides atbilstība<br />
ergonomiskajām<br />
prasībām<br />
4.1. Darba laiks Darba laika<br />
organizācija<br />
4.2. Monotons darbs Darba raksturs <strong>un</strong><br />
apjoms, kas bieži<br />
atkārtojas<br />
4.3. Darbs sociālā<br />
izolācijā, vienatnē<br />
4.4. Citi<br />
psiholoģiskie faktori<br />
5.1. Vielas <strong>un</strong><br />
produkti<br />
5.2. Citi ķīmiskie<br />
faktori<br />
6.1.Invadētas ērces<br />
6.2. Citi bioloģiskie<br />
faktori<br />
7.1.Mašīnas <strong>un</strong> cits<br />
aprīkojums<br />
Ilgstošs darbs vienatnē<br />
vai izolācijā no citiem<br />
Vielu vai produktu<br />
ieelpošana, nejauša<br />
norīšana, saskare ar<br />
ādu<br />
Ražošanas<br />
atkritumi<br />
Iespēja nonākt saskarē<br />
ar ērcēm<br />
Ziedputekšņi, sēņu<br />
sporas, dzīvnieku <strong>un</strong><br />
kukaiņu kodieni<br />
Mašīnu <strong>un</strong> aprīkojuma<br />
rotējošas <strong>un</strong> kustīgas<br />
detaļas mehanizēti<br />
instrumenti<br />
7.2. Rokas <strong>darba</strong>rīki Ciršanas, griešanas<br />
u.c. <strong>darba</strong> veidu rokas<br />
<strong>darba</strong>rīki <strong>un</strong> rokas<br />
mehāniskie <strong>darba</strong>rīki<br />
7.3. Darba<br />
aprīkojums <strong>darba</strong>m<br />
augstumā<br />
7.4.Ug<strong>un</strong>s eksploziju,<br />
ķīmisko apdegumu<br />
<strong>un</strong> saindēšanās<br />
bīstamība<br />
7.5. Citi traumatisma<br />
riska faktori<br />
Darbs uz<br />
pieslienamajām<br />
kāpnēm u.c.<br />
Darba situācijas, kas<br />
saistītas ar ug<strong>un</strong>sgrēku<br />
vai sprādziena<br />
izraisīšanas risku<br />
Atkārtoto <strong>darba</strong> operāciju<br />
biežums, enerģijas<br />
patēriņš, precizitātes<br />
prasības <strong>un</strong> vajadzības<br />
Pacelšana augstumā,<br />
darbs tupus, saliecoties,<br />
izliecoties, stiepjoties<br />
Pievedējtraktora,<br />
treilēšanas traktora kabīne<br />
Darbs naktī, darbs maiņās,<br />
neplānots virsst<strong>un</strong>du<br />
darbs, neregulāras maiņas,<br />
<strong>darba</strong> maiņu ilgums<br />
Vai darbs ir monotons,<br />
vai tas rada risku<br />
nodarbinātajam<br />
Vai darbs vienatnē var<br />
radīt risku vai vardarbības<br />
risku<br />
Vielu vai produktu<br />
absorbēšanas iespējas caur<br />
elpošanas orgāniem, ādu<br />
vai pārtikas produktiem<br />
(cik daudz, iedarbības<br />
ilgums, cik bieži)<br />
Vai ražošanas<br />
atkritumi ir rūpīgi savākti<br />
Iespēja nonākt saskarē ar<br />
ērcēm<br />
Vai citi bioloģiskie faktori<br />
rada risku<br />
Neaizsargātas mašīnu <strong>un</strong><br />
cita aprīkojuma rotējošas<br />
kustīgas, zem sprieguma<br />
esošas <strong>un</strong> citādas darbīgas<br />
daļas<br />
Vai pastāv nelaimes<br />
gadījumu risks<br />
Vai pastāv krišanas,<br />
gāšanās, sabrukšanas u.c.<br />
risks<br />
Vai pastāv nelaimes<br />
gadījumu risks<br />
sprāgstvielu, viegli<br />
uzliesmojošu indīgu <strong>un</strong><br />
citu vielu uzglabāšanā,<br />
lietošanā <strong>un</strong> rīcība ar tām<br />
Datums _____________________ Pārbaudi veica _____________________ Piedalījās _____________________<br />
Sīkāka informācija ir LR 2003. gada 20. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 379 „Darba vides iekšējā uzraudzība”, LR 2003. gada „Darba<br />
vides iekšējās uzraudzības vadlīnijas” <strong>un</strong> 2003. gada „Darba vides risku novērtēšanas vadlīnijas”.
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
44 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
3. PIELIKUMS<br />
INDIVIDUĀLIE AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI MEŽSAIMNIECĪBĀ<br />
Nr.<br />
p.k.<br />
Darba nosaukums<br />
1. Stādīšana<br />
pēdas<br />
ķermenis,<br />
rokas, kājas<br />
Aizsargājamā ķermeņa daļa / Aizsarglīdzeklis<br />
rokas galva acis acis/seja dzirde<br />
apavi <strong>darba</strong> apģērbs cimdi ķivere brilles sejassargs austiņas 3<br />
1.1. roku darbs X X X<br />
1.2. mehanizēts darbs X 1 X X X 5<br />
2.<br />
Ja<strong>un</strong>audžu<br />
kopšana<br />
2.1.<br />
ar rokas <strong>darba</strong><br />
aprīkojumu<br />
X 7 X X<br />
2.2. ar motorzāģi X 6; 7 X 2 X X 9 X X<br />
2.3. ar krūmgriezi X 7 X 2 X 7 X 9 X X<br />
3.<br />
Darbs ar<br />
ķīmiskām vielām<br />
X X 4 X X X 11<br />
4.<br />
Augošu koku<br />
atzarošana<br />
X 7 X X X X<br />
5.<br />
Koku gāšana,<br />
atzarošana,<br />
sagarumošana<br />
5.1.<br />
ar rokas <strong>darba</strong><br />
aprīkojumu<br />
X 1; 7 X X X<br />
5.2. ar motorzāģi X 6; 7 X 2 X X X X<br />
5.3.<br />
ar daudzoperāciju<br />
mašīnu<br />
6.<br />
Krautnēšana ar<br />
rokām<br />
7. Pievešana<br />
X 1; 7 X X 10 X 5<br />
X 1; 7 X X X<br />
7.1. ar zirgiem X 1; 7 X X X<br />
7.2. mehanizēta<br />
7.2.1. treilēšana X 1; 7 X X 8 X X 5<br />
7.2.2. ar pievedējtraktoru X 1 X X 10 X 10 X 5<br />
8.<br />
Iekraušana<br />
transportlīdzek-lī<br />
X 1; 7 X X X X 5<br />
Piezīmes:<br />
1<br />
– Aizsargapavi ar purngala daļas aizsardzību<br />
2<br />
– Aizsargbikses ar speciālu oderējumu<br />
3<br />
– Dažādu veidu ausu ieliktņi nav piemēroti mežsaimniecībā strādājošiem, jo tas ir saistīts ar infekciju risku<br />
4<br />
– Apģērbs aizsardzībai pret ķīmiskām vielām <strong>un</strong> ķīmiskiem produktiem<br />
5<br />
– Ja trokšņa līmenis pārsniedz 85 dB (A)<br />
6<br />
– Apavi ar speciālu aizsargkārtu <strong>darba</strong>m ar motorzāģiem<br />
7<br />
– Apavu zoles no neslidena materiāla<br />
8<br />
– Cimdi ar aizsargkārtu no delnas puses<br />
9<br />
– Ar sprandas sargu sniega <strong>un</strong> lietus apstākļiem<br />
10<br />
– Ja atrodas ārpus kabīnes<br />
11<br />
– Elpošanas <strong>un</strong> parenterālo ceļu aizsardzības līdzekļi, ja strādā ar ķīmiskām vielām, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz elpošanas<br />
ceļiem <strong>un</strong> gremošanas orgāniem
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
45<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
4. PIELIKUMS<br />
TEHNOLOĢISKĀS SHĒMAS PARAUGS
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
46 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
Ar piezīmēm <strong>un</strong> ieteikumiem, kā arī lai saņemtu<br />
papildus informāciju, var griezties:<br />
VALSTS DARBA INSPEKCIJĀ<br />
http://www.vdi.gov.lv<br />
Kr. Valdemāra ielā 38,<br />
Rīgā LV-1010,<br />
Tālr<strong>un</strong>is: 7021704,<br />
Fakss: 7021718<br />
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv<br />
Bezmaksas konsultatīvais tālr<strong>un</strong>is 8008004<br />
Uzticības tālr<strong>un</strong>is 7312176<br />
Papildus plašāka <strong>un</strong> pilnīgāka informācija par <strong>darba</strong> aizsardzības<br />
jautājumiem, kā arī izdoto vadlīniju <strong>un</strong> informatīvo materiālu<br />
elektroniskās versijas pieejamas Eiropas Darba drošības <strong>un</strong> veselības<br />
aizsardzības aģentūras Latvijas kontaktp<strong>un</strong>kta mājas lapā:<br />
http://www.osha.lv<br />
Informāciju par ja<strong>un</strong>ākajām aktualitātēm, pētījumiem <strong>un</strong> situāciju<br />
Eiropas Savienības dalībvalstīs <strong>un</strong> kandidātvalstīs jūs varat atrast<br />
Eiropas Darba drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības aģentūras interneta<br />
mājas lapā:<br />
http://agency.osha.eu.int/
DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
47<br />
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
PIEZĪMĒM
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS,<br />
VEICOT MEŽISTRĀDES UN MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBUS<br />
48 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS<br />
PIEZĪMĒM
Šajā sērijā iznākušas šādas vadlīnijas:<br />
ó Drošības prasības <strong>veicot</strong> darbu elektroietaisēs<br />
ó Darba aizsardzības prasības kokapstrādē<br />
ó Apmācības <strong>darba</strong> aizsardzības jomā<br />
(t.sk. instruktāžas, instrukciju sastādīšana)<br />
ó Darba aizsardzības prasības saskaroties ar vibrāciju darbā<br />
ó Darba aizsardzības prasības darbā ar<br />
elektromagnētiskajiem laukiem
Change language