gulbenes rajona lejasciema pagasta teritorijas plānojums - Lejasciems

Gulbenes rajona Lejasciema pagasta teritorijas plānojums (grozījumi) 2008-2020
I sējums Paskaidrojuma raksts.
ūdensteces aizsargjoslā, kā arī arheoloģijas pieminekļa aizsargjoslā, tādēļ šī daļa no
perspektīvā lauka būtu jāizslēdz. Īpašumtiesības valsts (VAS LVM) un privātas.
Visai plaša (156 ha) un ar lielu (9,2 – 17,6m) derīgā slāņa biezumu ir Palatas atradne, kas
izvietojas teritorijā starp Gauju un Roznieku ezeru. Šeit perspektīvie mālu krājumi ir vairāk
nekā 21 milj m 3 . Atradnes dienvidu daļa iesniedzas Gaujas upes aizsargjoslā.
Īpašumtiesības privātas.
Mazāka (44ha), bet ar lielu (10,6 m) derīgā slāņa biezumu mālu atradne apzināta Gaujas
labajā krastā pie Aļļiem (Poģu atradne). Perspektīvie krājumi šeit 4,7 milj. m 3 . Šīs
atradnes lielākā daļa izvietojas Gaujas upes aizsargjoslā un ir daļēji apbūvēta, tāpēc tās
izmantošana ir problemātiska. Īpašumtiesības privātas.
Visās minētajās atradnēs māli ir piemēroti ķieģeļu ražošanai, daļēji arī drenu cauruļu
izgatavošanai, taču nevienā no tām mālu ieguve nav uzsākta.
Bez šīm apzinātajām atradnēm pagasta teritorijā ir vairākas mazākas mālu iegulas, kuras
kādreiz ir visai plaši izmantotas kā ķieģeļu, tā keramikas izstrādājumu ražošanai.
Kūdras atradnes
Pagasta teritorijā ģeoloģiskā izpēte veikta 26 kūdras iegulās, tajā skaitā detāla izpēte –
vienīgi Cepļa purvā un Klajā purvā. Pārējās atradnēs apzināti tikai prognozētie krājumi.
Pēc krājumiem lielākās atradnes pagastā ir Cepļa purvs (3,2 milj. m 3 ), Klajais, Targupes,
Lēļa, Lazdukalna, Grimnaužu un Dūkstiņa purvs. Pēc kūdras fonda datiem kopējie kūdras
krājumi visās 26 atradnēs kopā sastāda 21,2 milj. m 3 . Šīs aplēses ir ļoti aptuvenas. Veicot
detālu izpēti, krājumu apjomi varētu ievērojami mainīties, varētu tikt apzinātas arī jaunas
atradnes.
Pēc kvalitātes kūdra lielāko tiesu ir piemērota lauku mēslošanai. Dūkstiņa un Targupes
augstā purva kūdru var izmantot arī pakaišu ražošanai, bet Cepļa purva kūdru – kā
kurināmo materiālu.
Šobrīd kūdras ieguve nenotiek nevienā atradnē. Padomju laikā tika uzsākta frēzkūdras
ražošana Cepļa purvā, kur ierīkoti kūdras ieguves lauki 69 ha platībā, taču darbus drīz vien
pārtrauca, jo kūdras sagatavošanu apgrūtināja lielā siekstainība. Tagad šeit daļēji ierīkota
dzērveņu plantācija. Cepļa purvs ir rajona nozīmes kūdras atradne.
AS „Latvijas valsts meži” (LVM) īpašumā atrodas Dukstiņu, Dūņu – Grimnaužu, Cepļa,
Lēļa, Bērzu, Apaļākalna (Šnalles) purva, Klinča ezera, Klajā purva, Lazdukalna purva
kūdras atradnes.
Sapropeļa atradnes
1999. gadā pagasta teritorijā sistemātiski apzinātas deviņas sapropeļa atradnes ar kopējo
platību 56,3 ha. Aprēķināti perspektīvie krājumi (P kategorija) 1,9 milj. m 3 apmērā.
Lielākie krājumi konstatēti Ādmiņu (0,4 milj. m 3 ), Mustera, Roznieku, Moveša, Klinču un
Vaguļa ezerā. Sapropeļa kvalitāte samērā zema, un tas vairumā gadījumu ir piemērots tikai
lauku mēslošanai. Augstvērtīgāks materiāls ir Klinču, Roznieku, Sudalu, Bomīša un
Vaguļa ezerā, it sevišķi pēdējos divos. Visu minēto ezeru sapropeli var lietot kā lopbarības
piedevas, bet analīzes rāda, ka tas varētu būt izmantojams arī kā dziedniecības dūņas.
Var droši prognozēt, ka patiesie sapropeļa krājumi pagastā ir divreiz lielāki, jo sapropeļa
krājumi nav apzināti Grimnaužu, Kugres, Dūkstiņa, Silamiķeļu, Sila un Umbīša ezerā, kā
arī šobrīd pilnīgi aizaugušajā Lāču, Pārkaru un Pīļaviņa ezerā. Bez tam sapropeļa iegulas
iespējams atklāt arī purvos zem kūdras.
Izstrādāja SIA „Baltkonsults” sadarbībā ar Gulbenes rajona Lejasciema pagasta padomi, 2006-2008 15