gulbenes rajona lejasciema pagasta teritorijas plānojums - Lejasciems

Gulbenes rajona Lejasciema pagasta teritorijas plānojums (grozījumi) 2008-2020
I sējums Paskaidrojuma raksts.
3.4. Reljefs
Ģeomorfoloģiski Lejasciema pagasta teritorija izvietojas Vidusgaujas ieplakā. Mūsdienu
zemes virsma savas formas pamatā ieguva leduslaikmeta beigās līdz ar ledāja atkāpšanos.
Galvenā loma reljefa veidošanā šeit bija Vidusgaujas mēles aktīvā ledāja un tā kušanas
ūdeņu darbībai izteiktos glaciodepresijas apstākļos. Rezultātā apvidū izveidojās plakans vai
lēzeni viļņots glacigēns un limnoglaciāls, ziemeļu virzienā nolaidens līdzenums, kura
lielākajā daļā reljefa artikulācija nepārsniedz 2 – 5 m. Tikai vietumis virs līdzenuma
paceļas vairākus kilometrus plaši, lēzeni, neregulāra apveida 15 – 20 m augsti pacēlumi. To
virsma ir lēzeni uzvelvēta vai plakana. Pacēlumu pāreja uz līdzenumu nav skaidri izteikta.
Reljefa pazeminājumus aizņem purvu līdzenumi. Vidēji pagasta teritorija atrodas 100 m
v.j.l. Visai vienmuļo līdzenumu jūtami atdzīvina pauguraina grēda, kas iezīmē Linkuvas
fāzes aktīvā ledāja malas stāvokli. Šis marginālais veidojums šķērso visu pagasta teritoriju
pa līniju Lazdukalns – Sinole – Jānuži, abos virzienos turpinoties ārpus pagasta robežām,
taču reljefā visizteiktākā šī grēda ir pagasta dienvidrietumos – Sarkanajos kalnos, kuru
relatīvais augstums sasniedz 20 – 30 m. Te netālu no Lazdukalnu mājām atrodas augstākais
zemes virsmas punkts Lejasciema pagastā – 147,5 m v.j.l. Jāatzīmē, ka hipsometriski
viszemākais punkts – 74,4 m v.j.l. - pagastā atrodas Gaujas ielejā pie robežas ar Virešu
pagastu.
Līdzenumā sastopamas arī eolās reljefa formas - iekšzemes kāpas, kāpu masīvi, grēdas u.c.,
kas izveidojušās leduslaikmeta beigās un pēcleduslaikmeta sākumā, vējiem pārpūšot
limnoglaciālās smalkgraudainās smiltis. Šīs formas ir visai plaši izplatītas pagasta
vidusdaļas smiltājos, bet viskrasāk tās izteiktas Gaujas kreisajā krastā uz rietumiem un
ziemeļrietumiem no Lejasciema – Kamanu kalni, Brūveļu kalns, Mālmuižas Sarkanie kalni,
Smilgu kalni u.c. Reljefa artikulācija šeit ne reti sasniedz 20 m.
Ļoti nozīmīga vieta līdzenuma reljefā ir lielāko upju Gaujas un Tirzas ielejām, kuru
dziļums dažos posmos sasniedz 20 m. Daļēji tās jau ir kalpojušas kā ledāja kušanas ūdeņu
noteces gultnes, kādēļ tās ir labi izveidotas, tām ir virspalu terases. Gaujas ieleja augšpus
Lejasciema laužas pār lokālu pamatiežu pacēlumu, kādēļ tā ir šaura (150 – 200 m) ar vāji
izteiktu palieni. Tas pats sakāms arī par Tirzas lejteces posmu. Gaujas ieleja pie Lejasciema
strauji paplašinās līdz pat 1,5 km. Tai ir plaša paliene, pa kuru brīvi meandrē upe, veidojot
neskaitāmas vecupes. Līdzīga aina ir Tirzas ielejas posmā no Rateniekiem līdz Šķilteriem.
Pietekām, kas pieslēdzas dziļajai Gaujas ielejai, parasti ir V - veida ielejas, ne reti
sastopamas gravas (Mālupsgrava u.c.). No Gaujas attālākajām mazajām upēm ielejas
parasti ir vāji izveidotas.
3.5. Klimats
Apvidus raksturojas ar vēsu un mitru klimatu. Mitruma apstākļus lielā mērā nosaka
teritorijas atrašanās ieplakā Idumejas un Vidzemes augstienes, kā arī Aumeisteru un
Lānemetsas paugurvaļņa orogrāfiskajā ēnā. Tas apgrūtina valdošo ar mitrumu bagāto
rietumu, ziemeļrietumu un dienvidrietumu gaisa masu nokļūšanu ieplakā. Bez tam
austrumu pusē ieplakai piekļaujas Alūksnes augstiene un Gulbenes paugurvalnis. Tas
sekmē aukstā gaisa uzkrāšanos ieplakā, kas sevišķi izpaužas skaidrās bezvēja naktīs. Šo
faktoru iespaidā Lejasciema apvidū klimats ir sausāks un skarbāks salīdzinājumā ar citām
Latvijas zemienēm, tam raksturīgas izteiktas klimata kontinentalitātes pazīmes. Bezsala
periods šeit ilgst tikai 125 – 130 dienas, pie tam janvāra vidējā temperatūra ir zemākā
Latvijā ( –7,2 C 0 ). Sniegs saglabājas 110 – 123 dienas. Gada vidējā temperatūra aptuveni
Izstrādāja SIA „Baltkonsults” sadarbībā ar Gulbenes rajona Lejasciema pagasta padomi, 2006-2008 17