gulbenes rajona lejasciema pagasta teritorijas plÄnojums - Lejasciems
gulbenes rajona lejasciema pagasta teritorijas plÄnojums - Lejasciems
gulbenes rajona lejasciema pagasta teritorijas plÄnojums - Lejasciems
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Gulbenes <strong>rajona</strong> Lejasciema <strong>pagasta</strong> <strong>teritorijas</strong> plānojums (grozījumi) 2008-2020<br />
I sējums Paskaidrojuma raksts.<br />
regulējama, ir labāk tās darbināt ar mazāku jaudu, bet ilgāku laiku vai pat nepārtraukti. Jo<br />
vairāk tāpēc, ka saražotās elektroenerģijas daudzums tāpēc nesamazinās. Ir stingri jāseko,<br />
lai ūdens uzkrāšanas laikā gadījumos, kad turbīnas nedarbojas, upē tiktu nodrošināta<br />
sanitārā caurtece.<br />
Perspektīvā īpaša uzmanība jāpievērš Gaujas upes piesārņojuma novēršanai.<br />
3.7. Augšņu raksturojums<br />
Tā kā nokrišņu daudzums, ko saņem zeme, apvidū pārsniedz iztvaikotā mitruma<br />
daudzumu, augsne veidojas caurskalošanās režīmā vai mitruma sastrēguma apstākļos, kas<br />
veicina podzolēšanās un glejošanās, kā arī pārpurvošanās procesus. Bez tam augsnes segas<br />
veidošanos stipri ietekmē reljefs, augsnes cilmiežu mija un mainīgais mitruma sadalījums.<br />
Rezultātā <strong>pagasta</strong> teritorijā izveidojusies visai sarežģīta augšņu mozaika, kurā dominē<br />
podzolētās augsnes, bet starp tām savukārt - velēnu podzolētās un podzolētās glejotās<br />
(retāk – podzolētās gleja) augsnes, kuras aizņem pat 70% no tīrumu kopplatības. Mežos uz<br />
smilšainajiem cilmiežiem izveidojušās tipiskās podzolētās augsnes, kuras tomēr neaizņem<br />
vairāk par 6% no <strong>pagasta</strong> platības.<br />
Mazāk izplatītas pagastā ir velēnu gleja un velēnu glejotās augsnes, kas izveidojušās<br />
paaugstināta mitruma ietekmē. Šim augsnēm bieži vien ir palielināts trūdvielu horizonts vai<br />
pat līdz 30 cm biezs kūdras slānītis.<br />
Stāvākajās reljefa nogāzēs vērojamas vāji un vidēji erodētas augsnes, atsevišķās vietās –<br />
pat stipri erodētas. Tomēr augšņu erozija pagastā nav plaša parādība.<br />
Izklaidus pa visu <strong>pagasta</strong> teritoriju ir laukumi ar dažādām purva augsnēm. Zemā purva un<br />
pārejas purva augsnes vietām ir iekultivētas, turpretī ļoti skābās augstā purva augsnes<br />
sastopamas tikai sūnu purvos un mežos.<br />
Šaurās joslās gar upēm izplatītas palieņu augsnes, kas lielākas platības veido Gaujas un<br />
Tirzas ielejā. Tās galvenokārt aizņem dabīgās pļavas.<br />
Dabīgās podzolētās augsnes ir vairāk vai mazāk skābas. Bet, ņemot vērā to, ka Lejasciema<br />
pagastā vairāk nekā puse no lauksaimnieciski izmantojamajām zemēm ir meliorētas,<br />
vienlaikus veicot arī kultūrtehniskos pasākumus, tajā skaitā – augsnes kaļķošanu, augšņu<br />
skābums tīrumu lielākajā daļā ir normāls (pH 6 – 7) un tikai atsevišķās vietās augsnes ir<br />
vāji vai vidēji skābas.<br />
Zemes auglības novērtējums samērā zems. Aptuveni puse no lauksaimniecībā<br />
izmantojamās zemes ir novērtēta zemāk par 40 ballēm. Atsevišķos laukumos zemes<br />
novērtējums sasniedz 50 – 55 balles. Auglīgākajos laukos ir izplatītas velēnu podzolētās un<br />
podzolētās glejotās augsnes, retāk - velēnu glejotās augsnes.<br />
Kopumā <strong>pagasta</strong> augsnes izmantošanu pēc zemes auglības novērtējuma var raksturot kā<br />
labvēlīgu jebkura veida saimnieciskajai darbībai.<br />
3.8. Augāja raksturojums<br />
Lejasciema <strong>pagasta</strong> teritorija ir reti apdzīvota, un šeit lielā mērā ir saglabājusies dabīgā<br />
veģetācija – meži, kas aizņem 67% no <strong>pagasta</strong> kopplatības, t.i., 22 300 ha. Aptuveni 1/5 no<br />
šīm platībām sastāda damaksnis. No pārējiem meža tipiem visvairāk izplatīts ir mētrājs un<br />
lāns. Plašie mētrāji saimnieciskajā dzīvē ir nozīmīgi ne tikai kā mežsaimnieciski vērtīgākās<br />
priežu audzes, bet arī ar meža ogu – melleņu un brūkleņu “plantācijām”. Ogu un sēņu<br />
Izstrādāja SIA „Baltkonsults” sadarbībā ar Gulbenes <strong>rajona</strong> Lejasciema <strong>pagasta</strong> padomi, 2006-2008 21
Change language