13. mizas no emÅ¡ana 14. materiÄla sadalÄ«Å¡ana un sazÄ ÄÅ¡ana
13. mizas no emÅ¡ana 14. materiÄla sadalÄ«Å¡ana un sazÄ ÄÅ¡ana
13. mizas no emÅ¡ana 14. materiÄla sadalÄ«Å¡ana un sazÄ ÄÅ¡ana
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Kad ideja ir skaidra, darba zīmējums pagatavots <strong>un</strong> materiālam miza <strong>no</strong>ņemta, jādomā, kā<br />
konkrēto materiālu sadalīt, atbilstoši vajadzībām.<br />
Materiālu sadalīšanu var iedalīt pēc izmantoto darbību principa:<br />
• Tikai sagarumošana. Bieži ir situācijas, kad materiāls ir tikai<br />
jāsazāģē garumā- piemēram, zedeņu žogam- tad izvēlamies atbilstošāko<br />
sagarumošanas veidu (divroku zāģi, rokas zāģi, elektriskos rokas zāģus u.t.t.) <strong>un</strong> pēc<br />
atzīmju izdarīšanas, vai izmantojot šablonu- aiziet!<br />
• Sagarumošana <strong>un</strong> garenvirziena pāršķelšana. Vispirms veicam<br />
materiāla „mel<strong>no</strong>” piegriešanu (sagarumošanu, šķērszāģēšanu), <strong>un</strong> tad ar cirvi, vai<br />
ķīļiem plēšam materiālu garenvirzienā. Plēšot ar cirvi vai ķīļiem materiāls plīsīs<br />
šķiedras virzienā. Tas <strong>no</strong>zīmē, ka ir jāiepazīst koksnes plīšanas īpašības. Malku<br />
skaldot vislabāk iemācīties šīs koksnes īpašības- kā uzvedas zaraini, greizšķiedraini<br />
kokmateriāli. Ar ķīļu palīdzību ir iespējams pārplēst pat ļoti garus materiālus.<br />
Kokmateriālu plēšanu izmanto darbarīku (īpaši cirvju) kātu pagatavošanā, iegūstot<br />
izstrādājumu ar nepārtrauktu šķiedru, palieli<strong>no</strong>t tā pretestību salūšanai. Plēsta virsma<br />
var būt arī izteikti dekoratīva.<br />
Lai izskaidrotu skaldīšanas teoriju, es izvēlējos piemēru ar krēsla kājas<br />
sagatavi (šķilu), kas tiks izgatavota ar skaldāmo cirvi <strong>no</strong> 45 cm gara koka gabala.<br />
Skaldot vienmēr der ievērot, ka koks katrreiz jāšķeļ uz pusēm pa vidu, līdz ir iegūts<br />
(sasniegts) vēlamais izmērs. Lai padarītu iespējamu skaldāmā darbarīka iespieša<strong>no</strong>s<br />
kokā, šķiedrā jāliecas uz malām.<br />
Ja abās pusēs darbarīkam būs vienāds koka šķērsgriezums, tad šķēlums būs<br />
taisns. Ja šķērsgriezumi ir dažāda lieluma, tad tievākā puse vairāk lieksies, kas bieži<br />
<strong>no</strong>ved pie tā, ka šķiedras šajā pusē tiek pārgrieztas, <strong>un</strong> šķēlums “aizskries” šajā<br />
virzienā.<br />
Vislabāk koku šķelt radiāli, respektīvi, tā, lai šķēlums ietu uz vidu. Ja<br />
augšana bijusi vienmērīga, tad vidus atbilst serdei, t.i., tai gadskārtai, kas<br />
izveidojusies attīstības pirmajā gadā. Šķeļot tiek izmantotas koka vājās vietas serdes<br />
staru virzienā. Nevienmērīgas augšanas rezultātā serde var neatrasties vidū, kas<br />
vienmēr rada sarežģījumus. Pirmkārt, tad koksnē ir vienmērīgi spriegumi, kuru dēļ<br />
koks žāvējot garenvirzienā sagriežas. Otrkārt, šo spriegumu dēļ koks ir grūti<br />
šķeļams. Treškārt, ir grūti koku saskaldīt vienāda lieluma gabalos. Katrs gabals ir<br />
citādas formas <strong>un</strong> šķeļas nevienmērīgi. Tādēļ pēc iespējas izvēlaties koku, kura<br />
serde atrodas tā vidū.<br />
Kad koks radiāli ir saskaldīts astoņos gabalos, to var skaldīt tangenciāli. Nav<br />
viegli tieši atrast vietu tangenciālai šķelšanai. Paņemiet koku ar pilnīgi apaļu<br />
šķērsgriezumu <strong>un</strong> 25 cm rādiusu. Lai iegūtu divas daļas, kuras katra satur vienādu<br />
koksnes daudzumu, griezums būtu jāveic 18 cm attālumā <strong>no</strong> vidus.<br />
Vidusdaļai tā kā tā ir lielāka izturība, <strong>un</strong> lielāka kodolkoksnes sastāva dēļ tā<br />
ir cietāka. Tādēļ jāskalda vairāk uz vidu. Ja par izmēru izvēlas pusi, vidū paliek tikai<br />
ceturtdaļa <strong>no</strong> koka, <strong>un</strong> ir ļoti iespējams, ka šķēlums aizies virzienā uz iekšpusi.<br />
Griezums būtu jāveic, ievērojot koka sugu, robežu starp šiem abiem p<strong>un</strong>ktiem. Kāds<br />
pamat<strong>no</strong>teikums saka, ka jāmēģina mazliet pirms divām trešdaļām <strong>no</strong> vidus. Ar<br />
taisnu <strong>un</strong> pieaugošu pieredzi jūs zināsiet, kurš koks, kurā vietā skaldāms.<br />
Strādājot ar svaigu koksni prieku sagādā tieši tas, ka jūs nekad nevarat būt<br />
drošs, ka katrreiz trāpīsiet pareizi. Jūs vienmēr mācīsieties ko ja<strong>un</strong>u. Atkarībā <strong>no</strong><br />
gatavā darba formas <strong>un</strong> izmēra varat izbeigt koka šķelšanu uz pusēm vai arī<br />
skaldīšanu turpināt. Ir arī gadījumi, kad koks ne vienmēr jāsadala uz pusēm, bet gan<br />
jāsaskalda nevienmērīgās daļās. To, vai tas izdosies vai nē, mācīs pieredze. Kopumā<br />
var teikt, ka, jo garāks ir koks attiecībā pret savu platumu, jo lielāks ir risks, ka<br />
šķēlums aizies slīpi.
Change language