13. mizas no emÅ¡ana 14. materiÄla sadalÄ«Å¡ana un sazÄ ÄÅ¡ana
13. mizas no emÅ¡ana 14. materiÄla sadalÄ«Å¡ana un sazÄ ÄÅ¡ana
13. mizas no emÅ¡ana 14. materiÄla sadalÄ«Å¡ana un sazÄ ÄÅ¡ana
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>13.</strong> MIZAS NOŅEMŠANA<br />
Izstrādājums ir izdomāts (vai pat vēl sapņos nerādās), bet apaļkoku materiāli ir iegūti. Te nu<br />
esam pie reizēm garlaicīgākā, <strong>un</strong> reizēm aizraujošākā procesa zaļā koka apstrādē. Ne<strong>no</strong>liedzami, ka<br />
šis nereti ir darbietilpīgākais process. Lai apaļkoku atbrīvotu <strong>no</strong> <strong>mizas</strong> ir jāzina ko vēlamies<br />
sasniegt, vai skaistu, uzreiz produktā izmantojamu, detaļu, vai vienkārši atbrīvot <strong>no</strong> <strong>mizas</strong><br />
kokmateriālu, <strong>no</strong> kura vēlamies izzāģēt (vai izskaldīt) nepieciešamās detaļas. Ja skaistums nav<br />
prātā, tad jāapdomā cik lietderīgs ir mizošanas darbs? Ja vēlamies kokmateriālu sašķelt ar cirvi, tad<br />
patiesi lielas <strong>no</strong>zīmes šim darbam nebūs. Ja zāģēsim to ar zāģi, tad, vismaz, zāģējuma vietu<br />
vajadzētu, kaut pavirši, tomēr, <strong>no</strong>mizot, lai atklātu mizā paslēpušos dzelzs gabalus <strong>un</strong> <strong>no</strong>tīrītu<br />
smiltis, kas ir jebkura zāģa, <strong>un</strong> arī citu griezējinstrumentu, lielākais ienaidnieks. Mizošanu<br />
lielākiem kokmateriāliem var veikt ar mizošanas lāpstu (skat. 7.4.1.), paceļot apstrādājamo<br />
materiāli augstumā, kādā to ērti apstrādāt <strong>un</strong> <strong>no</strong>fiksējot to nekustīgi uz bukiem vai atbalsta<br />
baļķēniem.<br />
Ja izvēlamies kokmateriālu <strong>no</strong> <strong>mizas</strong> atbrīvot tā, lai iznākums būtu skaists <strong>un</strong> patīkams, tad<br />
jāizvēlas smagais darbs ar slīmestu. Lielākus apaļkokus mizo paceltus tā, lai uz tiem būtu ērti<br />
atsēsties- paceltus uz mizošanas bukiem. Lielāko <strong>mizas</strong> daudzumu var <strong>no</strong>ņemt ar mizošanas lāpstu,<br />
bet patīkamu gludumu darbam dos darbs ar asu slīmestu.<br />
Mazākus izstrādājumus, nelielus zarus, paīsas kārtis ļoti ērti ir mizot izmantojot sen, sen<br />
radīto slīmestsolu. Tāpat vien mizot nelielas detaļas pieturot ar celi, vai mēģi<strong>no</strong>t tām uzsēsties virsū<br />
ir neērti. Slīmestsola konstrukcija ir šo problēmu atrisinājusi Mizotājs ar kāju spēku piespiež sviru,<br />
kas <strong>no</strong>fiksē mizojamo materiālu, augstumā, kurā strādājošais var to darīt ar taisnu muguru <strong>un</strong><br />
minimālu piepūli. Iespēja ātri fiksēt <strong>un</strong> atlaist detaļu ir ļoti svarīga, jo materiāls ir jāgroza.<br />
Mūsdienās, arvien vairāk, mizošanā tiek izmantotas leņķa slīpmašīnas (skat. 7.9.3.),<br />
cenšoties apslīpēt ar neasu slīmestu, vai atmizojamo lāpstu apmuļļātus materiālus. Iegaumē! Nav<br />
iespējams <strong>no</strong>slīpēt koka virsmu līdz tādam gludumam kā to var panākt ar asu slīmestu!<br />
<strong>14.</strong> MATERIĀLA SADALĪŠANA UN SAZĀĢĒŠANA
Kad ideja ir skaidra, darba zīmējums pagatavots <strong>un</strong> materiālam miza <strong>no</strong>ņemta, jādomā, kā<br />
konkrēto materiālu sadalīt, atbilstoši vajadzībām.<br />
Materiālu sadalīšanu var iedalīt pēc izmantoto darbību principa:<br />
• Tikai sagarumošana. Bieži ir situācijas, kad materiāls ir tikai<br />
jāsazāģē garumā- piemēram, zedeņu žogam- tad izvēlamies atbilstošāko<br />
sagarumošanas veidu (divroku zāģi, rokas zāģi, elektriskos rokas zāģus u.t.t.) <strong>un</strong> pēc<br />
atzīmju izdarīšanas, vai izmantojot šablonu- aiziet!<br />
• Sagarumošana <strong>un</strong> garenvirziena pāršķelšana. Vispirms veicam<br />
materiāla „mel<strong>no</strong>” piegriešanu (sagarumošanu, šķērszāģēšanu), <strong>un</strong> tad ar cirvi, vai<br />
ķīļiem plēšam materiālu garenvirzienā. Plēšot ar cirvi vai ķīļiem materiāls plīsīs<br />
šķiedras virzienā. Tas <strong>no</strong>zīmē, ka ir jāiepazīst koksnes plīšanas īpašības. Malku<br />
skaldot vislabāk iemācīties šīs koksnes īpašības- kā uzvedas zaraini, greizšķiedraini<br />
kokmateriāli. Ar ķīļu palīdzību ir iespējams pārplēst pat ļoti garus materiālus.<br />
Kokmateriālu plēšanu izmanto darbarīku (īpaši cirvju) kātu pagatavošanā, iegūstot<br />
izstrādājumu ar nepārtrauktu šķiedru, palieli<strong>no</strong>t tā pretestību salūšanai. Plēsta virsma<br />
var būt arī izteikti dekoratīva.<br />
Lai izskaidrotu skaldīšanas teoriju, es izvēlējos piemēru ar krēsla kājas<br />
sagatavi (šķilu), kas tiks izgatavota ar skaldāmo cirvi <strong>no</strong> 45 cm gara koka gabala.<br />
Skaldot vienmēr der ievērot, ka koks katrreiz jāšķeļ uz pusēm pa vidu, līdz ir iegūts<br />
(sasniegts) vēlamais izmērs. Lai padarītu iespējamu skaldāmā darbarīka iespieša<strong>no</strong>s<br />
kokā, šķiedrā jāliecas uz malām.<br />
Ja abās pusēs darbarīkam būs vienāds koka šķērsgriezums, tad šķēlums būs<br />
taisns. Ja šķērsgriezumi ir dažāda lieluma, tad tievākā puse vairāk lieksies, kas bieži<br />
<strong>no</strong>ved pie tā, ka šķiedras šajā pusē tiek pārgrieztas, <strong>un</strong> šķēlums “aizskries” šajā<br />
virzienā.<br />
Vislabāk koku šķelt radiāli, respektīvi, tā, lai šķēlums ietu uz vidu. Ja<br />
augšana bijusi vienmērīga, tad vidus atbilst serdei, t.i., tai gadskārtai, kas<br />
izveidojusies attīstības pirmajā gadā. Šķeļot tiek izmantotas koka vājās vietas serdes<br />
staru virzienā. Nevienmērīgas augšanas rezultātā serde var neatrasties vidū, kas<br />
vienmēr rada sarežģījumus. Pirmkārt, tad koksnē ir vienmērīgi spriegumi, kuru dēļ<br />
koks žāvējot garenvirzienā sagriežas. Otrkārt, šo spriegumu dēļ koks ir grūti<br />
šķeļams. Treškārt, ir grūti koku saskaldīt vienāda lieluma gabalos. Katrs gabals ir<br />
citādas formas <strong>un</strong> šķeļas nevienmērīgi. Tādēļ pēc iespējas izvēlaties koku, kura<br />
serde atrodas tā vidū.<br />
Kad koks radiāli ir saskaldīts astoņos gabalos, to var skaldīt tangenciāli. Nav<br />
viegli tieši atrast vietu tangenciālai šķelšanai. Paņemiet koku ar pilnīgi apaļu<br />
šķērsgriezumu <strong>un</strong> 25 cm rādiusu. Lai iegūtu divas daļas, kuras katra satur vienādu<br />
koksnes daudzumu, griezums būtu jāveic 18 cm attālumā <strong>no</strong> vidus.<br />
Vidusdaļai tā kā tā ir lielāka izturība, <strong>un</strong> lielāka kodolkoksnes sastāva dēļ tā<br />
ir cietāka. Tādēļ jāskalda vairāk uz vidu. Ja par izmēru izvēlas pusi, vidū paliek tikai<br />
ceturtdaļa <strong>no</strong> koka, <strong>un</strong> ir ļoti iespējams, ka šķēlums aizies virzienā uz iekšpusi.<br />
Griezums būtu jāveic, ievērojot koka sugu, robežu starp šiem abiem p<strong>un</strong>ktiem. Kāds<br />
pamat<strong>no</strong>teikums saka, ka jāmēģina mazliet pirms divām trešdaļām <strong>no</strong> vidus. Ar<br />
taisnu <strong>un</strong> pieaugošu pieredzi jūs zināsiet, kurš koks, kurā vietā skaldāms.<br />
Strādājot ar svaigu koksni prieku sagādā tieši tas, ka jūs nekad nevarat būt<br />
drošs, ka katrreiz trāpīsiet pareizi. Jūs vienmēr mācīsieties ko ja<strong>un</strong>u. Atkarībā <strong>no</strong><br />
gatavā darba formas <strong>un</strong> izmēra varat izbeigt koka šķelšanu uz pusēm vai arī<br />
skaldīšanu turpināt. Ir arī gadījumi, kad koks ne vienmēr jāsadala uz pusēm, bet gan<br />
jāsaskalda nevienmērīgās daļās. To, vai tas izdosies vai nē, mācīs pieredze. Kopumā<br />
var teikt, ka, jo garāks ir koks attiecībā pret savu platumu, jo lielāks ir risks, ka<br />
šķēlums aizies slīpi.
• Sagarumošana <strong>un</strong> garenvirziena sazāģēšana konkrētos izmēros.<br />
Pēc sagarumošanas ar virsmēru („melnā piegriešana”), sazāģēšanu sāk ar vienas<br />
plaknes apzāģēšanu. Attēlos piemēri <strong>no</strong> lielgabarīta kokmateriāla apzāģēšanas.<br />
•<br />
No lielā koka stumbra atdalīts kokmateriāls (attēlā tālākais). Sākumā tiek<br />
apzāģēta viena mala. Bluķis ir jāapzāģē uz vietas, jo to ir neiespējami izkustināt.<br />
Bluķis tiek pagriezts pa 90 grādiem <strong>un</strong> tam apzāģēta otra mala taisnā leņķi.<br />
Jāizvēlas tāda mala, kurai ir iespējams izzāģēt cauri. Tiek lietota 18 collu sliede.
Darbs prasa telpiskuma izjūtu, jo ir grūti zāģējot tehniski koriģēt zāģējuma<br />
leņķi. Attēlā redzams, ka zāģējuma vietā ir <strong>no</strong>tīrīta sūnu <strong>un</strong> <strong>mizas</strong> kārta, pasargājot<br />
zāģa ķēdi <strong>no</strong> straujas <strong>no</strong>dilšanas. Zāģējot liela izmēra objektus, ķēdes zobu asumam<br />
<strong>no</strong>zīme ir vēl lielāka!<br />
Lai apzāģētu trešo malu ir jāatzīmē vajadzīgais saglabājamā materiāla<br />
biezums. Ja atzāģējamā koka daļa ir platāka par zāģa sliedi (nav cauri izzāģējama),<br />
tad zāģēt nepieciešams horizontāli. Tas ir fiziski smagāk <strong>un</strong> grūtāk ir <strong>no</strong>turēt zāģi<br />
leņķī.
Lai labāk koriģētu zāģējuma leņķi, tad atzāģējamo koksnes daļu iespējams ik<br />
pa laikam atgriezt šķērsām augšanas virzienam.<br />
Kad apzāģētas materiāla trīs malas ir īpaši vērīgi jāizplā<strong>no</strong> materiāla tālākā<br />
sadalīšana, ja vēlamais materiāls neprasa maksimālu koksnes izmantošanu.<br />
Pēc materiāla sadalīšanas <strong>un</strong> līniju uznešanas uz tā ver sākt materiāla<br />
sadalīšanu. Šajā gadījumā zāģa sliedes garums būs nepietiekams lai izzāģētu<br />
materiālam cauri, <strong>un</strong> atdalītu atzāģējamo brusu.
Kad ir iezāģēts maksimāli dziļi <strong>no</strong> vienas puses vajadzīgie zāģējumi (attēlā<br />
tādi ir divi), tad bluķi pagriež, <strong>un</strong> zāģēšanu pabeidz horizontāli.<br />
Atzāģēšanu jāsāk ar augšējo detaļu, lai neradītu pārlieku lielu spiedienu uz<br />
zāģi.<br />
Materiāls ir <strong>no</strong>malots <strong>un</strong> atliek pabeigt vajadzīgā izmēra brusas izzāģēšanu.<br />
Līdzīgi kokmateriālu sazāģēšana <strong>no</strong>rit arī kokzāģētavās <strong>un</strong> arī darba ar nelielām detaļām<br />
mājas darbnīcā. Garenvirzienā zāģējot nelielas apaļkoku detaļas ir <strong>no</strong>pietni jāpadomā par to<br />
<strong>no</strong>stiprināšanu, lai izvairītos <strong>no</strong> darba traumām. Pat ja lietots tiek tikai rokas zāģis.<br />
Tālākais process jau ir citu teh<strong>no</strong>loģisko procesu- ēvelēšanas, griešanas, konstrukciju<br />
izveides u.c. rīcībā.
Nelielu apaļkoku detaļu zāģēšanai uz zāģēšanas darbagalda, vai garenfrēzēšanai, var tikt<br />
izmantota attēlā redzamā palīgierīce. Apaļkoka izejmateriālus pēc sagarumošanas (aptuvenas<br />
piezāģēšanas garumā), <strong>no</strong>fiksē uz palīgierīces tā, lai atzāģējamā daļa būtu ārpus palīgierīces<br />
atbalsta plaknes. Detaļu iefiksētu palīgierīcē, balstot palīgierīces aizmugures sienu pret zāģēšanas<br />
darba galda vadlineālu, zāģē kā tas ierasts klasiskajā galdniecībā. Apaļkoks palīgierīcē jāiestiprina<br />
<strong>un</strong> jā<strong>no</strong>fiksē ļoti stingri, jo tam zāģēšanas laika izkustoties, tiks ieķīlēta zāģa ripa, kas rada lielu<br />
bīstamību- materiāla atsitienu.
Change language