6. LATVIJAS POPULĀRĀKO KOKU UN KRŪMU ĪPATNĪBAS ...

6. LATVIJAS POPULĀRĀKO KOKU UN KRŪMU
ĪPATNĪBAS APSTRĀDĀJOT MĀKSLĪGI NEŽĀVĒJOT
Latvijas mežistrāde koncentrējas uz augstas kvalitātes un atbilstoša sortimenta izzāģēšanu.
Tas rada peļņu, bet mežus izzāģējot rodas liels daudzums nerealizējamu kokmateriālu. Zari,
pamemza koki un krūmi tiek nodedzināti vai pārstrādāti bio-masā. Zaļā koka apstrādē, ļoti plaši
tiek izmantoti tieši nelikvīdie koki- līki, pārāk resni, tievi, greizšķiedraini. Šajā nodaļā ir
aprakstītas Latvijas koku un krūmu sugas, kas var tikt pielietotas zaļā koka izstrādājumu
veidošanā.
6.1. Latvijas koki
6.1.1. Priede
Priede ir ļoti populārs, būvniecībā un mēbeļu ražošanā izmantots, kokmateriāls. Tās
dabiskās žūšanas īpašības ir no sendienām iepazītas guļbūvju celtniecībā. Priedes koksne žūstot
līdz 15-18% procentu mitrumam samazina izmērus diametrā no 6-9%, parasti veidojot vienu
palielu plaisu. Guļbūvju cēlāji cenšas kokmateriālu pielietot tā, lai šo plaisu noslēptu kaķējuma
vietā. Tā kā kokmateriālu izmēra izmaiņas žūstot garenvirzienā ir niecīgas, tad pie materiālu
aprakstiem tās netiks iztirzātas.
Apstrādājot svaigi zāģētu, vai dabiski žuvušu priedes materiālu ir jārēķinās ar tā
sveķainību. Sveķi, kas ir lielisks koksnes aizsarglīdzeklis pret pūšanu, apgrūtina tā apstrādi,
patstāvīgi liekot rūpēties par instrumentiem (jānotīra sveķi), izvēlēties darba apģērbu (aplīp ar
sveķiem), kā arī apgrūtina apstrādi ar abrazīvajiem materiāliem, tie ātri pieķep, un lietojot ātri
rotējošus slīpēšanas instrumentus- tie sāk piededzināt koksnes virsmu, veidojoties paaugstinātai
berzei starp koka virsmu un abrazīvo materiālu.
Priedes koksne ir dzeltenīgi sārta, ar gaišāku aplieves koksni. Atmosfēras iedarbībā kļūst
tumši pelēka. Izteiktā atšķirība starp agrīno un vēlīno gadskārtu rada skaistu vizuālo tekstūru.
Nereti, lai izceltu šo efektu, izstrādājuma plaknes tiek apstrādātas ar suku ēveli (skat. 7.9.2.), kas
dziļāk izslīpē (izkasa) agrīnās (gaišās) gadskārtas koksni, radot brīnišķīgu reljefu. Šādi tiek veidots
arī tā sauktais vecinājuma efekts.
Priedes koksnes pielietojums ir ļoti plašs (būvniecībā, dēļu sortimentos u.t.t.). To
izmantojot zaļā koka mēbeļu izgatavošanā, ir jāatminas, ka dabiski žūstošam priedes
kokmateriālam vēl ilgi pēc tā pagatavošanas var sveķoties virskārta, kas nepieļauj šī materiāla
izmantošanu izstrādājumos, kas ir pakļauti tiešai saskarei ar lietotāju, piemēram, soli, krēsli. Solus
un krēslus labāk izgatavot no, vismaz, trīs gadus žuvušiem materiāliem.
6.1.2. Egle
Egles koksne, līdzīgi kā priede ir plaši izmantots skuju koks. Egles koksnes žūšana ir
līdzīga priedei, tomēr, tā plaisā mazāk un arī mazāk sagriežas žūstot. Guļbūvju cēlāji ir iemīļojuši
šo kokmateriālu tā tehnoloģisko īpašību dēļ. Par lielāko egles koksnes mīnusu, tās pielietošanai
zaļā koka izstrādājumu izgatavošana tiek uzskatītas sveķu ailes (sveķu kabatas), kas apgrūtina tās
apstrādi un pielietojumu. Vēl jāpiemin egles zari, kas klasiskajā galdniecībā tiek uzskatīti par
griezējinstrumentu slepkavām. To cietība ir milzīga, un to apstrāde šķērsvirzienā, tiešām, spēj
kaitēt pat metāla griezējinstrumentiem.
Vizuāli egles koksne ir viendabīgāka par priedi. Tās bālais tonis nav īpaši pievilcīgs un
izceļams, toties atstājot egles izstrādājumus atmosfēras iedarbībā (ne iekštelpās) ar laiku tie iegūst
skaistu sudrabpelēku toni.

Egli izmanto guļbūvju un koka ēku celtniecībā, lielgabarīta izstrādājumos, tā labi kalpo āra
apstākļos. Savulaik tika gatavoti arī grīdas un apšuvuma dēļi. Fantastiskas lietas var gatavot no
egļu zariem. Savulaik no tiem gatavoja lauksaimniecības darbarīku kātus, rokturus, grābekļu zarus
u.t.t. Bieži tiek pielietotas egļu kārtis- redeļu trepes. žogi ir tikai populārākie piemēri.
6.1.3. Lapegle
Latvijā, mēbeļu ražošanā izmanto importēto lapegles koksni. Lapegļu apjoms Latvija nav
tik liels, lai kokzāģētavas spētu veidot atsevišķas krautnes. Līdz ar to lapegļu koksne nereti nonāk
malkā.
Sveķaino koksni, vizuāli, tikko nozāģētam kokmateriālam, grūti atšķirt no priedes, tomēr
atmosfēras iedarbībā strauji iebrūnē, kļūst sarkanīgi brūna, vēlāk- brūni pelēka. Skaista koksne,
taču vienmēr jārēķinās ar šīm krāsas izmaiņām.
6.1.4. Kadiķis
Šis nelielais kociņš, sastopams daudzviet Latvijas mežu pamežā, ir skuju koks ar sveķainu
un ļoti blīvu koksni. To pielieto gan vieglu un izturīgu izstrādājumu izgatavošanai (redeļu
kāpnītes, dažādas plauktiņu sistēmas u.t.t.), tomēr visplašāk kadiķkoka izstrādājumus mēs
sastopam virtuvēs. Pateicoties izslavētajām kadiķu veselīgajām ietekmēm, no tā koksnes gatavo
sviesta nažus, medus karotes un trauku paliktņus. Izmantojot to ar pārtiku tieši saistītu
izstrādājumu izgatavošanai, jāatminas, ka īpašā kadiķa smarža var arī nepatikt.
6.1.5. Ozols
Ar savām ne ar ko nesajaucamajām lapām un zīlēm ozols ir viens no pazīstamākajiem
mūsu zemes kokiem. Visā pasaulē ir simtiem ozolu sugu, no kurām dažām mājvieta ir Latvijā.
Pumpuri ir brūni, un tie aug mazos pušķīšos uz blāvi zaļajiem atzarojumiem. Jau jaunam kokam
miza ir sasprēgājusi, vecam – ar dziļām rievām. Ozoli sasniedz lielāku vecumu nekā lielākā daļa
citu koku no šī uzskaitījuma, tiem ir ļoti resni stumbri.
Ozolam ir skaidri izteikta atšķirība starp kodolkoksni un aplievu. Pretstatā stipri gaišākajai
aplievai, kodolkoksne ir tumši brūna. Bez tam, augstā tanīna (miecvielu) satura dēļ tam ir tipiska,
gandrīz skābena, smarža. Apstrādājot zaļo koksni , tanīna saturs ir liels traucēklis, jo tas korodējoši
iedarbojas uz tērauda darbarīkiem. Tas, pirmkārt, ir par iemeslu tumši purpursarkanai krāsai un, ja
tā netiek notīrīta, tērauds pastāvīgi tiek bojāts tālāk. Taču tā ir tieši tā sevišķā īpašība, kas
kodolkoksni padara puvuma izturīgu.
Žūstot ozola koksne plaisā ar vairākām lielām plaisām, un nereti lieli bluķi var pat pārplīst,
sadaloties vairākās daļās, tādēļ apstrādājot ozolu jāuzmanās to žāvēt pārāk ātri.
Tā kā ozola koksne ir sevišķi cieta un ilgstoši izturīga, tā kopš seniem laikiem ir atzīta par
labāko žoga balstu, siju un mucu izgatavošanai un kuģu būvēšanai. Mēbeļu būvniecībā koksni
plaši izmantoja tapām un ķīļiem, ne tikai tādēļ, ka savas izturības dēļ tie bija stingri jāiedzen koka
savienojumos, bet arī tādēļ, ka izteiktās gadskārtas un serdes stari izcēlās un pievilcīgi izskatījās.
6.1.6. Parastais osis
Osis ir slaids koks, kurš bieži izaug garāks par pārējiem. Tā miza ir gaiši pelēka, jauniem
kokiem tā parasti ir gluda, bet veciem – rievaina. Lapas ir plūksnainas, tas nozīmē, ka tās sastāv no
daudzām lapiņām. Ziemā tam ir uzkrītoši melni pumpuri un tos grezno spirāliski savītu sēklu
pušķi, kuri vasarā ir zaļi, bet ziemā – brūni.
Koksnes poras izkārtotas apļveidā. Parasti koksne ir dzelteni baltā krēma krāsā un tā kā
poras osī izkārtotas apļa veidā, tam ir ļoti izteiktas gadskārtas.
Tā kā koks īpaši labi iztur triecienus, tas ir ideāli piemērots darbarīku kātiem vai hokeja
nūjām. No tā vienmēr taisīja ratu riteņu lokus. Osis tiek izmantots arī mēbeļu industrijā, sevišķi

krēslu ražošanā, jo tiem jāiztur daudzi triecieni un grūdieni. Pie tam osis ir ļoti labi piemērots koka
liekšanas tehnikai, veicot krēslu izgatavošanu.
Žūstot oša koka materiāli parasti saplaisā ar vienu lielu plaisu.
Parastais osis ir ļoti izplatīts un vislabāk tas zeļ pamatīgā, kaļķi saturošā augsnē. Lai gan
osim nav izteikta kodolkoksne, vecāku koku koksne, sakarā ar sēnīšu uzbrukumu, var kļūt brūna
vai pat melna un tā vairs nav izmantojama tiem mērķiem, kuriem svarīga koksnes izturība. Tas gan
izskatās atraktīvi un bieži tiek izmantots kā olīvzaļais osis.
6.1.7. Kļava
Kļava pieder kļavu ģimenei, kuru lapotnē ir sastopams tipiskais kļavas lapas raksts.
Pumpuri ir zaļi un gandrīz olas formā. Uzkrītošākā pazīme droši vien ir sēklas, kuras pa pāriem
veido propelleriem līdzīgus spārnus, ar kuriem tie rudenī novirpuļo lejā.
Koksnei izkliedētas poras. Kļavas koksne, tāpat kā osim, ir gaišās krāsās. Tai ir neuzkrītošs
koksnes attēls, tomēr, pateicoties serdes stariem, tā ir viegli lāsumaina (raiba). Tā ir viegli
apstrādājama ar amatniecības instrumentiem un ar virpu.
Ja tā ir apstrādāta mitrā stāvoklī, tad žūstot nemēdz veidot plaisas. Tā kā gaumes ziņā
koksne ir neitrāla, tā piemērota virtuves priekšmetu, kā, piemēram, karošu, bļodu un mīklas
maisītāju izgatavošanai.
Šad un tad koksne ir īpaši pieprasīta vijoļu un mūzikas instrumentu detaļām.
Bieži kļavas koksne, pateicoties tās elastībai un blīvumam, ir izmantota darbarīku un
instrumentu vietās, kur svarīga nodilumizturība un nedeformēšanās.
Kļava bieži tiek izcirsta, tādējādi tā ir viegli pieejama zaļā koka apstrādātājiem. Tās vienīgā
sliktā īpašība ir tā, ka koksne mēdz mainīt krāsu. Tādēļ nepieciešama rūpīga tās uzglabāšana.
6.1.8. Bērzs
Bērzs ir lēnāk augošs, un tam ir īsāks mūžs no mežā līdz šim aprakstītajiem kokiem. To
viegli atpazīt pēc sudrabainās krāsas, mazajām lapiņām un smalkajiem, bieži nokārušajiem
tievajiem atzarojumiem. Tā kā bērzs ir robusts, to bieži sastop kā pirmo no kokiem neskartās,
neapstrādātās zemēs.,
Koksnei poras izklaidus. Pēc izskata un visām īpašībām bērza koksne ir līdzīga kļavas
koksnei.
Bērzu var labi apstrādāt ar virpu un ir lieliski izmantojamas karošu un citu nelielu
priekšmetu grebšanai. Mēbeļu ražošanā no bērza koksnes tiek izgatavots finieris, kurš mēbeļu
ražošanā ir pazīstams kā bērza saplāksnis.
Izplatīta ir no pamežiem iegūto zaru (atzaru) izmantošana žagaru slotu
izgatavošanai. Slotu siešanas amats tiek apgūts vēl mūsdienās.
6.1.9. Melnalksnis
Jauni alkšņi ir ātri augoši, ar taisnu stumbru. Kad tas ir apmēram 6 m augsts, tad augšanas
ātrums tomēr samazinās, un lapotne paplašinās. Alksnis dod priekšroku mitrai vietai, piemēram,
strautu, dūņu vai ūdens grāvju tuvumā, starp laukiem. Jau agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas,
alksnim izveidojas gareni dzelteni pūpoli. Augļi ir vieglas sēklas, kas atrodas mazā, nokarenā
čiekurā.
Koksnes poras ir izklaidus. Sākumā alkšņa koksne ir gaiši dzeltena, bet, kad to apstrādā kā
zaļo koku, tā kļūst oranži rozā.
Tāpat kā bērzam, alkšņa koksne nav bieži iegūstama lielos daudzumos, tomēr to ir viegli
apstrādāt, un tā ir piemērota virpošanai.

6.1.10. Goba
Bagātīgajai gobu ģimenei pieder vairākas atšķirīgas to formas ar daudziem hibrīdiem.
Viena no šīm formām īpaši ir apstrādāšanas vērta. Proti, parastā goba, kura atšķirībā no lauku
gobas vairojas nevis ar dzinumiem, bet sēklām un tādēļ tā bieži sastopama mežos. Parastajai gobai
ir platāka lapotne, un parasti tā ir mazāka auguma. Galvenā atšķirība ir izteikti lielākas lapas.
Koksne ir apļveida poras. Gobas koksnei ir taisnāks un vienmērīgāks šķiedru virziens, kas
nodrošina to, ka jaunus stumbrus un zarus ir iespējams cirst. Gobas lūksna ir viens no labākajiem
materiāliem sēdekļu pīšanai.
6.1.11. Liepa
Daudzos mūsu vecajos mežos liepas aug savvaļā, tomēr tā bieži tiek stādīta arī
apstādījumos kā dekoratīvais koks – ielās, parkos un dzīvojamos ciematos. Koksne ir bālgani
dzeltenīga ar ļoti vāju šķiedrainumu. Liepa ir relatīvi mīksta, to viegli apstrādāt, un tā piemērota
grebšanai (griešanai). Tāpat kā gobai, liepas lūksna ir ļoti izturīga, un no tās šķiedrām izgatavoja
virves.
6.1.12. Vītols, kārkls
Latvijā ir daudzas vītolu sugas un daudzi to hibrīdi. Kā lietaskokam vītolam ir ļoti
šķiedraina struktūra un žāvējot tas kļūst viegls. Vītola koksni izmanto pītajiem vārtiem,
grābekļiem. Galvenais izmantošanas mērķis tomēr ir grozu izgatavošana. Šim nolūkam katru gadu
kārkli tiek nogriezti, lai tiem ataugtu gari, pīšanai izmantojami atzarojumi.
6.1.13. Apse
Papeļu, apšu ģimene ir tikpat sugām (formām) bagāta kā kārkli, un tām tāpat nepatīk mitra
augsne. Savulaik apses stādīja, lai iegūtu koksni sērkociņu ražošanai. Apses koksne sastāv no
šūnām, kurām ir plānas sieniņas, un tas nozīmē, ka žāvējot, tā kļūst ļoti viegla. Tā ir
triecienizturīga un nesašķeļas. Šodien apse, pirmkārt, tiek izmantota paletēm.
6.1.14. Lazda
Izplatīts krūms, kurš ir ļoti pazīstams savu riekstu dēļ, lai gan lielākā daļa lazdu riekstu,
kurus mēs Latvijā ēdam, ir importēti. Tā reti sasniedz lielumu, kas būtu piemērots parastajiem
koka darbiem, bet, ja to kultivē kā pamežu, tad lazdas krūmam attīstās taisni atzarojumi, kurus
tāpat izmanto pastaigu spieķiem un pītajiem žogiem.
6.1.15.Ābele un bumbiere
Ābele un bumbieris ir dārzu un augļu koku plantāciju koki. Tām ir smalki poraina, ļoti
cieta koksne. No tās labi izgatavot koka āmuru galvas un no zariem brīvās daļas labi piemērotas
grebšanai un virpošanai.