Dienvidkurzemes piekraste - Piekrastes biotopu aizsardzība un ...

Pludmale gan Ziemupé, gan citås vietås ir kå spogulis
tiem procesiem, kas notiek jürå, it îpaßi krasta
zemüdens nogåzé, kurå vi¬ñu un straumju iespaidå
tiek pårvietoti o¬i, smiltis un citi saneßi
Lielåkå da¬a pludma¬u müsdienås tiek izmantotas
kå atpütas teritorijas. Dabiskas
pludmales tikpat kå nav sastopamas. Pludma¬u
izmantoßana bütu jåorganizé tå, lai vismaz
daΩus to posmus saglabåtu mazskartus.
Íådas “pasîvås” pludmales, kaut vai nelielås
platîbås, pirmåm kårtåm jåplåno Papes un
Bernåtu dabas parkos, Ziemupes dabas liegumå
un zieme¬os no tå lîdz pat Påvilostai.
Tur nevajadzétu våkt jüras saneßus (a¬©es,
koku zarus u. c.) un pie¬aut pludmales izbraukåßanu
vai atpütas vietu ierîkoßanu.
Protams, pludma¬u aizsardzîba ir saistîta ar
visa jüras krasta aizsardzîbu konkrétajå vietå,
jo pludmales kå dabas ekosistémas dzîvotspéjas
ietekméßana såkas daudz tålåk iekßzemé
un jürå.
Pludmales ietilpst jüras aizsargjoslå, kas
noteikta ar Aizsargjoslu likumu un sniedzas
jürå lîdz 10 m izobatai. Pludmalé aizliegts iegüt
o¬us, akmeñus vai smiltis, kå arî aizliegts
pårvietoties ar mehåniskajiem transportlîdzek¬iem,
ja tas nav saistîts ar ßo teritoriju
apsaimniekoßanu vai uzraudzîbu.
4
Pludmalé un priekßkåpås var novérot jürmalas
smilßvaboli Cicindela maritima, kura iek¬auta Latvijas
Sarkanås gråmatas 3. kategorijå, jo to apdraud
intensîva kåpu un pludmales izmîdîßana
Kålija sålszåle Salsola kali tåpat kå ß˚épene ir
viengadîgs så¬u augteñu augs jeb halofîts, raksturîga
pazîme ir lapa ar smailu galu