KukaiÅi kÄpu biotopos - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ...
KukaiÅi kÄpu biotopos - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ...
KukaiÅi kÄpu biotopos - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Piekraste parasti asociçjas ar atpûtniekiem, kaijâm <strong>un</strong><br />
varbût arî ar skudrâm. Daudzi noteikti uzskata, ka jûras<br />
krastâ nepastâv liela dzîvnieku daudzveidîba. Tomçr tâ nav.<br />
<strong>Piekrastes</strong> <strong>biotopos</strong> var sastapt ïoti daþâdu sugu dzîvniekus,<br />
tai skaitâ arî kukaiòus.<br />
Smilðainajos kâpu <strong>biotopos</strong> mît skudrlauvas. Pieaugusi<br />
skudrlauva izskata ziòâ atgâdina spâri, taèu ir viegli atðíirama<br />
no tâs ar garâkiem vâlîðveida taustekïiem <strong>un</strong> visai<br />
Skudrlauvas kâpurs<br />
neveiklu lidojumu. Pie mums bieþâk ir sastopama parastâ<br />
skudrlauva Myrmeleon formicarius. Îpaði interesanta ir skudrlauvas plçsîgâ kâpura dzîve. Tieði<br />
pateicoties kâpuram, skudrlauva ieguvis savu neparasto nosaukumu. Kâpuri smiltîs izrok piltuvveidîgas<br />
bedrîtes <strong>un</strong> to dibenâ paslçpjas. Kad laupîjums, piemçram, skudra, neuzmanîgi<br />
pienâk pie bedrîtes malas, tâ kopâ ar birstoðajiem smilðu graudiòiem ieveïas lamatâs, kur upuri<br />
nepacietîgi gaida "lauva". Ja skudra mçìina izbçgt, tad kâpurs ar lielajiem,<br />
spçcîgajiem þokïiem to apmçtâ ar smiltîm, cenðoties notriekt<br />
bedrîtes dibenâ, lai varçtu noíert <strong>un</strong> apçst.<br />
Raksturîgi sveíu notecçjumi<br />
Parastâ skudrlauva<br />
Piltuvveida lamatas<br />
Meþainâs jûrmalas kâpâs reizçm var ieraudzît vecas priedes ar<br />
bagâtîgiem sveíu notecçjumiem. Tos izraisa prieþu sveíotâjkoksngrauþa Nothorhina p<strong>un</strong>ctata<br />
kâpuri, kas lielâkoties dzîvo ïoti vecâs savrup augoðâs priedçs ar biezu kreves mizu, parasti saules<br />
vairâk apgaismotajâ pusç. Vaboles koku var apdzîvot vairâkus gadu desmitus, neizraisot tâ bojâeju.<br />
Arî sveíu notecçjumi saglabâjas daudzus gadus.<br />
Saulainâs dienâs tuvu zemei uz krituðiem kokiem vai koku stumbriem var<br />
redzçt celmmuðas. Lai tâs aizsargâtu, piekrastes <strong>biotopos</strong> bûtu saglabâjami izgâzti<br />
koki. Celmmuðas ir plçsîgas. To kâpuri dzîvo citu koksnç mîtoðu kukaiòu kâpuru<br />
ejâs, <strong>un</strong> no tiem arî pârtiek. Lielâkâs <strong>un</strong> krâðòâkâs piekrastes <strong>biotopos</strong> novçrojamâs<br />
sugas ir kuprainâ jeb svîtrainâ celmmuða Laphria gibbosa <strong>un</strong> dzeltenâ celmmuða<br />
Laphria flava. Abas ðîs sugas ir iekïautas Latvijas Sarkanajâ grâmatâ attiecîgi<br />
1. <strong>un</strong> 4. kategorijâ.<br />
Kuprainâ celmmuða<br />
Kolorâdo vabole<br />
Liekas visai dîvaini, ka daþkârt pludmalç var sastapt Kolorâdo vaboli jeb<br />
kartupeïu lapgrauzi Leptinotarsa decemlineata. Tomçr nereti aprîïa beigâs vai<br />
maijâ, pastaigâjoties pa pludmali, Kolorâdo vaboli jûras saneðos var novçrot visai<br />
lielâ skaitâ. Tas izskaidrojams ar to, ka masveidâ migrçjoðâs vaboles, mainoties vçja<br />
virzienam, nereti tiek iepûstas jûrâ <strong>un</strong> pçc kâda laika izskalotas krastâ. Ðâds liktenis<br />
piemeklç arî citus kukaiòus, piemçram, daþâdu sugu lapgrauþus, mârîtes,<br />
apaïvaboles, plçvspâròus u. c. Lai kukaiòiem pçc izskaloðanas krastâ bûtu kur<br />
patverties, pavasarî pludmalç ieteicams atstât saneðus.<br />
Kukaiòi kâpu <strong>biotopos</strong>
Embrionâlajâs kâpâs <strong>un</strong> priekðkâpâs mâjvietu ir radusi jûrmalas smilðvabole<br />
Cicindela maritima. Gan vaboles, gan to kâpuri ir plçsîgi. Vaboles ïoti âtri skrien<br />
<strong>un</strong> zibenîgi paceïas gaisâ. Ðie kukaiòi ir aktîvi galvenokârt siltâ, saulainâ bezvçja<br />
laikâ. Kâpuri attîstâs smiltîs izraktâs vertikâlâs ejâs, <strong>un</strong> tâpçc tos apdraud piekrastes<br />
<strong>biotopu</strong> izmîdîðana. Jûrmalas smilðvabole ir iekïauta Latvijas Sarkanâs grâmatas<br />
3. kategorijâ.<br />
Jûrmalas smilðvaboles<br />
Parkðíis<br />
Parkðíis jeb sarkanspârnu sisenis Psophus stridulus sastopams galvenokârt sausâs,<br />
atklâtâs smilðainâs vietâs ar niecîgu augâju, piemçram, ar lakstaugiem klâtajâs pelçkajâs<br />
kâpâs, kas ir viens no Eiropas Savienîbas aizsargâjamiem biotopiem. Pieauguðais kukainis<br />
lido jûlija beigâs <strong>un</strong> augustâ. Lidojumâ ir labi pamanâmi sarkanie apakðspârni. Sisenim lidojot,<br />
dzirdams îpatnçjs troksnis, no kura arî cçlies nosaukums "parkðíis". Suga iekïauta Latvijas<br />
Sarkanâs grâmatas 3. kategorijâ.<br />
Meþainâs jûrmalas kâpâs, izcirtumos, kâ arî degumos samçrâ bieþi var novçrot daþâdu<br />
sugu krâðòvaboles. Prâvâkâ no tâm ir lielâ krâðòvabole Chalcophora mariana.<br />
Tâs kâpuri attîstâs vecu, stipri novâjinâtu prieþu stumbru <strong>un</strong> celmu koksnç, kâ arî zem<br />
mizas izgrauztâs ejâs. Suga iekïauta Latvijas Sarkanâs grâmatas 4. kategorijâ.<br />
Îsspârnis Staphylinus erythropterus<br />
Visai bieþi daþâdos aizsargâjamos piekrastes<br />
<strong>biotopos</strong> novçrojami îsspâròi. Daudzas sugas ir<br />
plçsîgas, tâs çd citu kukaiòu kâpurus <strong>un</strong> pat pieauguðus<br />
kukaiòus. Daïa sugu pârtiek no gliemjiem,<br />
no augu atliekâm <strong>un</strong> aïìçm, vai arî no dzîvnieku<br />
lîíiem. Parasta suga piekrastes <strong>biotopos</strong> ir<br />
Staphylinus erythropterus.<br />
<strong>Piekrastes</strong> <strong>biotopu</strong>s, piemçram, priekðkâpas <strong>un</strong> embrionâlâs kâpas, apdzîvo arî<br />
skudras. Ðie plçvspâròi ligzdas veido augsnç, zem nokaltuðu koku mizas, koksnç <strong>un</strong><br />
citur. Bieþi ir redzami arî lielâki vai mazâki (atkarîbâ no sugas) virs zemes veidoti<br />
skudrupûþòi. Lielâkâs Latvijâ sastopamâs skudras ir diþskudras Camponotus spp. To<br />
"strâdnieki" garumâ var sasniegt 15 milimetrus. Diþskudras izgrauþ ejas <strong>un</strong> veido ligzdas<br />
skuju koku stumbros.<br />
Lielâ krâðòvabole<br />
Diþskudras<br />
Ja esat atraduði neparastu kukaini, pastâstiet par to mums!<br />
Latvijas Universitâtes Zooloìijas muzejs<br />
Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV-1010<br />
Andris Piterâns, tâlr. 7034881,<br />
e-pasts: mobo1@inbox.lv<br />
Latvijas Entomoloìijas biedrîba (LEB)<br />
Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV-1010<br />
Voldemârs Spuòìis, tâlr. 7034879,<br />
e-pasts: adalia@lanet.lv<br />
http://www.invertebrata.from.lv/<br />
Latvijas Dabas muzejs<br />
Kr. Barona iela 4, Rîga, LV-1712<br />
Nikolajs Savenkovs, tâlr. 7356041,<br />
e-pasts: Nikolajs.Savenkovs@dabasmuzejs.gov.lv<br />
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/muzejs/<br />
Informâcijas lapa sagatavota projekta LIFE2002NAT/LV/8498<br />
"<strong>Piekrastes</strong> <strong>biotopu</strong> aizsardzîba <strong>un</strong><br />
apsaimniekoðana Latvijâ" ietvaros.<br />
Projekta mçríis ir Eiropas Savienîbas<br />
aizsargâjamo piekrastes <strong>biotopu</strong> saglabâðana Latvijâ.<br />
Projekta mâjas lapa http://piekraste.daba.lv<br />
Teksts: Andris Piterâns<br />
Korektore: Anitra Pârupe<br />
Foto: Uìis Piterâns, Aivars Petriòð<br />
Foto uz pirmâs lapas: autors Uìis Piterâns.<br />
Astoòplankumu krâðòvabole Buprestis octoguttata<br />
Dizains: Linda Rûíîte-Laiviòa<br />
Druka: McÂbols<br />
© Latvijas Universitâte, 2005
Change language