VALODNIECĪBA - Ventspils Augstskola
VALODNIECĪBA - Ventspils Augstskola
VALODNIECĪBA - Ventspils Augstskola
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Liepājas Universitāte un <strong>Ventspils</strong> <strong>Augstskola</strong><br />
Starpaugstskolu<br />
doktora studiju programma<br />
VALODNIECĪBA<br />
51222<br />
Latviešu diahroniskā valodniecība,<br />
latviešu sinhroniskā valodniecība,<br />
lietišėā valodniecība,<br />
salīdzināmā un sastatāmā valodniecība<br />
PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIĥOJUMS<br />
Liepāja – <strong>Ventspils</strong> 2010
Doktora studiju programmas "Valodniecība" pašnovērtējuma grupa<br />
Diāna Laiveniece, Dr.paed., LiepU asociētā profesore<br />
Ieva Ozola, Dr.philol., LiepU asociētā profesore<br />
Juris Baldunčiks, Dr.philol., VeA profesors<br />
Dzintra Lele-Rozentāle, Dr.philol., VeA asociētā profesore<br />
Jānis Sīlis, Dr.philol., VeA profesors<br />
Inga Bliska, doktorante<br />
Guntars Dreijers, doktorants<br />
Apstiprināts<br />
LiepU Senāta sēdē 2010. gada 20. decembrī<br />
protokola nr.<br />
Senāta priekšsēdētāja<br />
_________________<br />
Asoc.prof. Dr.philol. Zanda Gūtmane<br />
VeA Senāta sēdē 2011. gada 26. janvārī<br />
protokola nr. 11-01<br />
Senāta priekšsēdētājs<br />
_________________<br />
Mg. philol. Guntars Dreijers<br />
2
Saturs<br />
1. Programmas mērėi un uzdevumi, pēc programmas apguves iegūstamie studiju<br />
rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā<br />
2. Programmas organizācija, programmas plāna atbilstība augstskolu mērėiem un<br />
uzdevumiem, programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība<br />
3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu<br />
apraksta anotācija<br />
4<br />
5<br />
6<br />
4. Vērtēšanas sistēma 8<br />
5. Programmas praktiskā īstenošana 8<br />
6. Programmas perspektīvais novērtējums 14<br />
6.1. Atbilstība valsts akadēmiskās augstākās izglītības standartam 14<br />
6.2. Doktorantūras studiju programmas salīdzinājums ar Latvijā un ārzemēs īstenojamām studiju 14<br />
programmām<br />
6.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem 17<br />
7. Doktoranti 17<br />
7.1. Doktorantu skaits programmā 17<br />
7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto doktorantu skaits 17<br />
7.3. Absolventu skaits 18<br />
7.4. Doktorantu aptaujas un to analīze 18<br />
7.5. Absolventu aptaujas un to analīze 20<br />
7.6. Doktorantu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 20<br />
8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums 20<br />
8.1. Akadēmiskā personāla skaits 20<br />
8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija 21<br />
8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika<br />
21<br />
nākamajiem 6 gadiem<br />
8.4. Zinātniskie pētījumi 25<br />
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 33<br />
10. Ārējie sakari 34<br />
10.1. Sadarbība ar darba devējiem 34<br />
10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām 35<br />
11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā 35<br />
12. Secinājumi 36<br />
13. Studiju programmas attīstības plāns nākamajiem sešiem gadiem 37<br />
3
1. Programmas mērėi un uzdevumi, pēc programmas apguves<br />
iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā<br />
Liepājas Universitātes (turpmāk – LiepU) un <strong>Ventspils</strong> <strong>Augstskola</strong>s (turpmāk – VeA)<br />
starpaugstskolu doktora studiju programmas „Valodniecība” mērėi:<br />
1) nodrošināt zinātnisko un akadēmisko pēctecību valodniecības nozarē, paredzot<br />
programmas absolventiem iespēju iekĜauties Latvijas un starptautiskajā zinātniskajā apritē,<br />
akadēmisko pienākumu veikšanā, kā arī citās darbības jomās, kur nepieciešama vai vēlama<br />
filoloăijas zinātĦu doktora līmeĦa zinātniskā kvalifikācija;<br />
2) balstoties uz sadarbību dažādu valodniecības apakšnozaru ietvaros, attīstīt Latvijas<br />
valodniecībai, izglītības sistēmai un sabiedrībai aktuālus un perspektīvus pētniecības virzienus;<br />
3) paplašināt un padziĜināt Letonikas pētījumus, attīstīt tulkojumzinātnes teorētisko bāzi un<br />
jaunus lietišėās valodniecības apakšvirzienus.<br />
Studiju programmas uzdevums: nodrošināt doktorantiem iespēju sekmīgi apgūt studiju<br />
programmu, lai iegūtu filoloăijas doktora grādu (Dr.philol.) un tam atbilstošās nozares doktora<br />
intelektuālās, profesionālās, akadēmiskās un praktiskās kompetences.<br />
Iegūstamie rezultāti.<br />
Izstrādātais promocijas pētījums apliecina prasmi patstāvīgi veikt aktuālu un oriăinālu<br />
zinātnisku pētījumu valodniecības nozarē, izvēlēties pētījuma tēmai visatbilstošākās pētniecības<br />
metodes, izmantot metodei atbilstīgus materiāla analīzes un datu apstrādes paĦēmienus.<br />
Doktorantūras studiju laikā izstrādātās publikācijas un zinātniskie referāti apliecina prasmi<br />
rakstīt, uzstāties un diskutēt valodniecības nozarei atbilstošā zinātniskā stilā gan dzimtajā valodā,<br />
gan svešvalodā (svešvalodas izvēle – atbilstoši valodniecības apakšnozarei, pētniecības virzienam<br />
un tematam).<br />
Jaunais zinātnieks:<br />
1) spēj patstāvīgi novērtēt izvēlētās apakšnozares tematikas aktualitāti, izvirzīt problēmas un<br />
izstrādāt to risinājumu;<br />
2) orientējas nozares zinātniskajā literatūrā un spēj novērtēt jaunākās zinātniskās literatūras<br />
novitātes;<br />
3) prot radoši un atbildīgi piedalīties pētnieku grupas darbā, kā arī organizēt un vadīt<br />
pētnieku (projekta) kolektīvu izvēlētās tēmas izpētei, publikāciju izstrādei un rezultātu<br />
prezentācijai kā zinātnieku vidē, tā arī zinātnes popularizēšanas pasākumos;<br />
4) ir gatavs darboties Latvijas un starptautiskajā akadēmiskajā un zinātniskajā vidē, strādājot<br />
akadēmisko darbu augstskolā, veicot kopīgus pētījumus un organizējot zinātniskus<br />
pasākumus;<br />
5) spēj patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju.<br />
Rezultātu sasniegšanu nodrošina:<br />
1) dažādu akadēmiskā darba formu izmantošana studiju procesā;<br />
2) pieejamība speciālajai lingvistiskajai literatūrai un mācību metodiskajiem materiāliem;<br />
3) doktorantu pētniecisko rezultātu publiskošana zinātnisko rakstu krājumos un starptautiskās<br />
konferencēs;<br />
4) doktorantu un mācībspēku sadarbība valodniecības apakšvirzieniem kopīgos kursos,<br />
darbsemināros un citos zinātniskā darba veidos, kopīgos metodoloăiskos un lingvistiskos<br />
kolokvijos;<br />
5) doktorantu zinātniskās un akadēmiskās socializācijas organizēšana un doktorantu<br />
individuālās pieredzes refleksija doktorantu kolektīvā;<br />
6) zinātniskās pieredzes apgūšana, piesaistot valsts un ārzemju vieslektorus, atbalstot<br />
doktorantūras un zinātnisko stipendiju iegūšanu, piedalīšanos starptautiskos zinātniskos<br />
pasākumos Latvijā un ārzemēs;<br />
4
7) Latvijas lingvistisko tradīciju un vides izzināšana, veicinot doktorantu nodarbību norisi dažādos<br />
valsts zinātniskajos centros (Latviešu valodas institūtā, LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā<br />
u.c.).<br />
2. Programmas organizācija,<br />
programmas plāna atbilstība augstskolu mērėiem un uzdevumiem,<br />
programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība<br />
Starpaugstskolu doktora studiju programmu izstrāde atbilst 2010. gadā apstiprinātā<br />
„Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.<br />
gadam” pamatnostādnēm, kurās atbalstīta starpaugstskolu sadarbība kopīgu studiju programmu<br />
izstrādāšanā un īstenošanā.<br />
Studiju programmas mērėi atbilst LiepU stratēăijā noteiktajam mērėim kopt latviešu<br />
valodu un kultūru, kā arī nodrošināt studijas un pētniecību humanitārajās zinātnēs, kā arī VeA<br />
Lietišėās valodniecības centra stratēăiskajam mērėim veikt zinātnisko pētniecību lietišėās<br />
valodniecības jomā, piedalīties VeA studiju programmu īstenošanā tulkojumzinātnes un lietišėās<br />
valodniecības nozarēs, kā arī sekmēt lietišėās valodniecības un tulkošanas nozares attīstību<br />
Latvijā.<br />
Doktorantu pētniecības tēmas iekĜaujas LiepU zinātniskās darbības stratēăijas (apstiprināta<br />
26.10.2009.) noteiktajos pētniecības virzienos Kurzemes kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte<br />
un saglabāšana; Mūsdienu latviešu valodas funkcionēšanas aspekti un VeA Tulkošanas studiju<br />
fakultātes un Lietišėās valodniecības centra pētniecības virzieniem tulkojumzinātnē, sastatāmajā<br />
un lietišėajā valodniecībā.<br />
Programmas īstenošanu pārrauga koleăiāli izveidota un abu augstskolu Senātā apstiprināta<br />
Starpaugstskolu doktora studiju programmas padome (turpmāk – DSPP). DSPP lemj par<br />
programmas satura un īstenošanas pilnveidi, izstrādā un apstiprina promocijas eksāmenu<br />
programmas, organizē promocijas eksāmenu norisi, apspriež un apstiprina promocijas darbu<br />
zinātniskos vadītājus, novērtē doktorantu individuālo gada plānu izpildi un pieĦem lēmumu par<br />
doktorantu atestāciju, akceptē promocijas darbu iesniegšanu aizstāvēšanai, lemj par kopējām<br />
programmas darbībām un tām nepieciešamajiem finanšu resursiem. DSPP apspriež doktorantu<br />
priekšlikumus studiju satura un organizācijas pilnveidei.<br />
Programmas iekšējās kvalitātes mehānismu nodrošina:<br />
1) DSPP darbība;<br />
2) programmas LiepU un VeA direktoru regulāra sadarbība ar programmas īstenošanā<br />
iesaistītajiem abu augstskolu mācībspēkiem, lai veidotu optimālu semestra nodarbību<br />
plānojumu, apspriestos par teorētisko studiju kursu saturu un (nepieciešamības gadījumā)<br />
kursu papildināšanu vai nomaiĦu, kā arī pilnveidotu atbalstu doktorantiem;<br />
3) mācībspēku zinātniskās darbības plānošana un rezultātu regulāra novērtēšana gan LiepU,<br />
gan VeA;<br />
4) doktorantu aptaujas.<br />
LiepU ir sertificēta Kvalitātes vadības sistēma (ISO 9001:2008), visi normatīvie<br />
dokumenti un universitātes darbības procesu apraksti ir sistematizēti un lietošanai pieejami vienā<br />
serverī. Sistēmas darbība paredz regulāru visu universitātes darbības pamatprocesu, to skaitā –<br />
studiju un pētniecības, iekšējo auditu, problēmu apzināšanu un risināšanu.<br />
5
3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru<br />
un citu studiju pasākumu apraksta anotācija<br />
1. tabula. Doktora studiju programmas struktūra<br />
Nozares un apakšnozaru teorijas un<br />
metodoloăijas studijas<br />
A daĜa<br />
B daĜa<br />
Valodniecības teorijas un<br />
metodoloăija<br />
6 KRP<br />
Zinātniskie darbsemināri<br />
3 KRP<br />
Promocijas eksāmens<br />
vispārīgajā valodniecībā<br />
2 KRP<br />
Apakšnozares<br />
specializācijas moduĜi<br />
6 KRP<br />
Svešvalodu zinātnes<br />
valodas studijas<br />
4 KRP<br />
Promocijas eksāmens<br />
specialitātē un<br />
svešvalodas prasmēs<br />
2 KRP<br />
11 KRP 12 KRP<br />
Zinātniskā,<br />
organizatoriskā<br />
un akadēmiskā<br />
darba<br />
kompetences<br />
Pētnieciskais darbs<br />
Referātu<br />
un<br />
publikāciju<br />
izstrāde<br />
Promocijas<br />
darbs<br />
4 KRP 86 KRP<br />
23 KRP 7 KRP 90 KRP<br />
120 KRP<br />
Nozares un apakšnozaru teorijas un metodoloăijas studijas paredz apgūt obligātos un<br />
specializācijas kursus 23 kredītpunktu apjomā (obligātā teorētisko studiju daĜa – 11 KRP, izvēles<br />
daĜa – 12 KRP).<br />
Valodniecības teorijas un metodoloăijas obligātajos kursos doktoranti padziĜināti studē<br />
semantikas, gramatikas teorijas, kā arī mūsdienu lingvistikas starpdisciplināros virzienus.<br />
Doktorantiem katrā kursā dotie uzdevumi tiek saistīti ar promocijas pētījumu tēmām. Šo studiju<br />
laikā izstrādātie referāti var kĜūt par pamatu zinātniska referāta vai publikācijas izstrādei turpmāk.<br />
Zinātniskajos darbsemināros tiek analizēta mūsdienu zinātnes valoda starpkultūru<br />
kontekstā: mutvārdu un rakstītie teksti tiek aplūkoti latviešu, angĜu, vācu, krievu, franču u.c.<br />
lingvistisko tradīciju salīdzinājumā. Doktoranti attīsta prasmi saskatīt zinātniskā teksta valodas un<br />
struktūras komponentus, novērtēt to kvalitāti un kultūrspecifiku. Analizējamie mutvārdu teksti<br />
tiek iegūti zinātniskajās konferencēs, kurās piedalījušies arī paši doktoranti un viĦu vadītāji.<br />
Lingvistiskie kolokviji tiek organizēti vienu reizi doktorantūras gadā par aktuāliem<br />
starpnozaru tematiem, tajos piedalās doktoranti, mācībspēki, kā arī citi interesenti, tiek pieaicināti<br />
atbilstīgās tēmas vadošie zinātnieki, piem., 24.04.2010. notika lingvistiskais kolokvijs par<br />
semantikas starpnozaru pētījumiem, kurā piedalījās LU Matemātikas un informātikas institūta<br />
vadošais pētnieks J. BārzdiĦš; 10.12.2010. notika lekcija un lingvistiskais kolokvijs par tēmu<br />
Valodniecības virzienu, skolu un to uzskatu sistēmu ietekmes latviešu valodniecībā (Dr.philol. S.<br />
KĜaviĦa). Attīstāma ārzemju valodnieku iesaistīšana lingvistiskajos kolokvijos.<br />
Promocijas eksāmenā vispārīgajā valodniecībā doktoranti apliecina zināšanas par<br />
galvenajiem pasaules valodniecības virzieniem, skolām, to izstrādātajām pētniecības metodēm, kā<br />
arī prasmi pamatot sava pētījuma saistību ar kādu no mūsdienu lingvistikas virzieniem.<br />
Svešvalodu zinātnes valodas studijās doktorants izvēlas divas svešvalodas (galvenokārt angĜu,<br />
vācu, franču, krievu), lai attīstītu prasmi lasīt zinātniskos tekstus, pilnveidotu terminoloăijas<br />
izpratni, vingrinātos rakstīt zinātniskajā stilā un publiski uzstāties. Ja doktoranta dzimtā valoda<br />
nav latviešu, viĦš var izvēlēties arī latviešu zinātnes valodas kursu.<br />
Doktorants izvēlas trīs specializācijas kursus kādā no valodniecības apakšnozarēm.<br />
(latviešu sinhroniskā valodniecība, latviešu diahroniskā valodniecība, lietišėā valodniecība vai<br />
salīdzināmā un sastatāmā valodniecība). Šie kursi izstrādāti, ievērojot atbilstīgo apakšnozaru<br />
6
aktuālos pētniecības virzienus un tematiku, kā arī profesoru pētniecības nozares, ar kurām saistītas<br />
doktorantu zinātniskās tēmas.<br />
Promocijas eksāmens specialitātē un svešvalodas prasmēs apliecina doktoranta<br />
kompetenci izvēlētajā valodniecības apakšnozarē, prasmi diskutēt par pētniecības tematu gan<br />
dzimtajā valodā, gan kādā no svešvalodām.<br />
Zinātniskā, organizatoriskā un akadēmiskā darba kompetences (7 KRP) tiek<br />
pilnveidotas metodoloăiskajos kolokvijos, kuros doktoranti attīsta prasmi lietot lingvistikas<br />
terminoloăiju, formulēt pētījuma pamatjēdzienus un problēmas, zinātniski diskutēt, sniegt<br />
ieteikumus kolēăiem. Doktorantu konference (notiek reizi 2 gados) attīsta prasmi plānot,<br />
sagatavot un vadīt zinātnisku pasākumu, pilnveido komunikācijas prasmi, kā arī veicina sadarbību<br />
Latvijas un ārzemju doktorantu starpā.<br />
Doktoranti var būt dalībnieki LiepU Kurzemes Humanitārā institūta, VeA Lietišėās<br />
valodniecības centra vai citos projektos. Akadēmiskā darba kompetences doktoranti apgūst<br />
augstskolas darbā: no 18 doktorantiem augstskolas akadēmiskā darba pieredzes pagaidām nav<br />
tikai vienam VeA un diviem LiepU doktorantiem.<br />
Pētnieciskais darbs (90 KRP) ietver promocijas darba izstrādi un tā rezultātu<br />
publiskošanu nozares starptautiskās zinātniskās konferencēs un recenzētos zinātniskos izdevumos.<br />
Doktorantūras 1. un 2. gadā visi apstiprinātie promocijas pētījumi tiek izstrādāti lietišėajā vai<br />
salīdzināmajā un sastatāmajā valodniecībā (sk. 2. tabulu), tāpēc aktuāla būs doktorantu<br />
piesaistīšana latviešu sinhroniskās un diahroniskās valodniecības apakšnozarei. Objektīvais<br />
cēlonis lietišėās un sastatāmās valodniecības dominantei ir tas, ka LiepU doktora programmā<br />
„Valodniecība” (kods 51223, akreditēta 28.06.2006. līdz 31.12.2012.) studijas un pētniecība<br />
notikusi tikai latviešu sinhroniskajā un diahroniskajā valodniecībā.<br />
2. tabula. Pārskats par promocijas pētījumu tematiem<br />
Doktorants <strong>Augstskola</strong> Temats Zinātniskais<br />
vadītājs<br />
2009. gadā imatrikulētie doktoranti<br />
Inga<br />
Bliska<br />
LiepU Franču valodas kā trešās svešvalodas mācību<br />
lingvodidaktiskais saturs Latvijā<br />
Asoc.prof.<br />
D. Laiveniece<br />
Sintija<br />
Blumberga<br />
VeA Tulkošanas teorija un prakse Latvijā (1944-<br />
1991): publikācijas un problemātika<br />
Prof.<br />
J. Baldunčiks<br />
Guntars VeA Bodlēra groteskas un ironijas lingvopoētika Prof. J. Sīlis<br />
Dreijers<br />
Normunds<br />
Dzintars<br />
Thomas<br />
Lewandowski<br />
Natālija<br />
Malašonoka<br />
Diāna<br />
Pavlovska<br />
LiepU<br />
VeA<br />
VeA<br />
VeA<br />
latviešu un angĜu atdzejojumos<br />
Latviešu valodas mācību satura raksturojums<br />
20. gadsimta 40. – 90. gados:<br />
lingvodidaktiskais aspekts<br />
Divvalodība kā izaicinājums un<br />
priekšrocība pirmskolas vecuma bērniem<br />
un to vecākiem<br />
Leksiskā interference Latvijas krievu presē<br />
latviešu valodas ietekmē 21. gadsimta<br />
sākumā<br />
Sociolingvistisko un pragmalingvistisko<br />
faktoru ietekme uz mūsdienu darījumvēstuĜu<br />
tulkošanu latviešu un krievu valodā<br />
Egita Proveja VeA Teksts un tā konvencijas valodu kontaktu<br />
ietekmē<br />
Ineta Stadgale LiepU Speciālie teksti migrācijas jomā: leksiskais<br />
aspekts<br />
Asoc.prof.<br />
D. Laiveniece<br />
Asoc.prof.<br />
Dz. Lele-Rozentāle<br />
Prof. J.<br />
Baldunčiks<br />
Prof. J. Sīlis<br />
Asoc.prof.<br />
Dz. Lele-Rozentāle<br />
Prof. J.<br />
Baldunčiks<br />
7
Jānis Veckrācis VeA J. Brodska dzejas telpa atdzejojumos<br />
latviešu un angĜu valodā: atdzejotāja<br />
problēma un instruments<br />
2010. gadā imatrikulētie doktoranti<br />
Linda Gaile VeA Mutvārdu tulkošanas kompetences apguves<br />
metodoloăijas teorētiskā pamata pilnveide<br />
valodas situācijā Latvijā<br />
Kristīne VeA Intertekstualitāte zinātniskajos tekstos.<br />
Gurtaja<br />
Starpkultūru aspekti<br />
Anita Helviga LiepU Literatūrzinātnes terminoloăija lingvistiskā<br />
aspektā<br />
Dana Reizniece VeA Latviešu informācijas tehnoloăijas<br />
terminoloăijas problēmjautājumi<br />
globalizācijas kontekstā<br />
Viesturs Sīlis VeA PārmaiĦas terminradē kopš Latvijas<br />
Republikas neatkarības atgūšanas<br />
Zane Šamšuro VeA Kultūrspecifisku problēmu risinājums<br />
mutvārdu tulkošanā<br />
Līga Talberga LiepU Latviešu valodas kā otrās valodas apguve<br />
Latvijā (tiek precizēts)<br />
Inese Veisbuka LiepU Dzejas tulkošanas problēmas: Artura<br />
Rembo darbu tulkojumi latviešu valodā<br />
Prof. J. Sīlis<br />
Prof. J. Sīlis<br />
Asoc. prof.<br />
Dz. Lele-Rozentāle<br />
Prof. A. Vulāne<br />
Prof.<br />
J. Baldunčiks<br />
Prof.<br />
J. Baldunčiks<br />
Prof. J. Sīlis<br />
Asoc.prof.<br />
A. Šalme<br />
Asoc.prof.<br />
J. Vladimirska<br />
4. Vērtēšanas sistēma<br />
Vērtēšanas sistēma paredz doktorantu visu veikto uzdevumu novērtējumu.<br />
Ar vērtējumu 10 punktu sistēmā tiek novērtēti promocijas eksāmenu rezultāti. Visi<br />
teorētiskie studiju kursi 10 punktu sistēmā tiek vērtēti LiepU doktorantiem (tas saistīts ar LiepU<br />
studiju procesa iekĜaušanu LAIS sistēmā, kurā nepiedalās VeA).<br />
Doktorantu zinātniskie raksti pirms to iesniegšanas publicēšanai, kā arī referāti pirms to<br />
nolasīšanas tiek apspriesti ar zinātnisko vadītāju. Ja nepieciešams, raksta vai referāta novērtēšanai<br />
vai konsultēšanai var tikt pieaicināts arī cits programmas mācībspēks.<br />
Doktorantūras studiju gada individuālais pētniecības darbs, zinātniskās aktivitātes,<br />
zinātniskā un akadēmiskā darba prasmju pilnveide tiek novērtēta doktorantu atestācijā, analizējot<br />
individuālā studiju plāna izpildi. Doktorantu atestācijas pārskata sēdē piedalās doktoranti un viĦu<br />
zinātniskie vadītāji, sēdi vada DSPP priekšsēdētājs. Atestācijas rezultāti tiek aprakstīti doktoranta<br />
individuālās studiju programmas izpildes lapā un fiksēti DSPP protokolā.<br />
5. Programmas praktiskā īstenošana<br />
Programmas praktisko īstenošanu sadarbībā ar DSPP realizē LiepU – Humanitāro un<br />
mākslas zinātĦu fakultāte (programmas direktore – Dr.philol. I. Ozola), VeA – Tulkošanas studiju<br />
fakultāte (programmas direktore – Dr.philol. Dz.Lele-Rozentāle).<br />
Studiju programmas direktori izstrādā semestra darba plānojumu un pārrauga tā īstenošanu,<br />
veido komunikāciju ar programmas mācībspēkiem un doktorantiem. Ikdienas saziĦai starp abām<br />
augstskolām, kā arī doktorantu informēšanai un doktorantu savstarpējai komunikācijai tiek<br />
izmantots e- pasts, paredzēts attīstīt e- studiju vides Moodle, videokonferenču izmantošanu.<br />
Doktorantu nodarbības (teorētiskās lekcijas, semināri, darbsemināri, kolokviji u.c.) notiek<br />
divas reizes mēnesī piektdienās un sestdienās, konsultācijas ar zinātniskajiem vadītājiem –<br />
8
atbilstoši individuālajiem plāniem. Doktorantūras teorētisko kursu nodarbības notiek gan LiepU,<br />
gan VeA auditorijās, kā arī zinātniskās sadarbības institūcijās, piem., LU Latviešu valodas<br />
institūtā, LU Matemātikas un informātikas institūtā.<br />
Ievērojot doktorantu pētniecības apakšnozares un tematiku, 2009. – 2010. gadā īstenoti<br />
šādi specializācijas kursi: Latviešu terminoloăijas attīstība, Tulkošanas teorija un prakse Latvijā,<br />
Valodu apguves lingvistiskie pamati, Sociolingvistikas teorija un virzieni, Teksts lingvistikā un<br />
tulkojumzinātnē, Vārddarināšana, Etnolingvistika, Valodu kontakti un multilingvisms Latvijā,<br />
Valodu standartizācija un valodas kultūra. Salīdzinot ar licencētās programmas saturu, ir<br />
izstrādāti vairāki jauni B daĜas kursi, piem., Vārddarināšana (nepieciešams doktorantiem, kas<br />
strādā terminoloăijas jomā), Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē (doktorantiem, kas nodarbojas<br />
ar dažādiem teksta analīzes aspektiem), Valodu standartizācija un valodas kultūra (padziĜina<br />
izpratni par latviešu valodas normēšanas gaitu un latviešu literārās valodas normām), Latviešu<br />
valodas vēsturiskā attīstība (padziĜina izpratni par latviešu valodas cilmi un attīstības procesu).<br />
Informāciju par iespējām piedalīties zinātniskās konferencēs, kā arī publicēties doktoranti<br />
saĦem no zinātniskajiem vadītājiem, iegūst augstskolu mājaslapās, kā arī atrod patstāvīgi. Doktorantu<br />
aktivitāte Latvijas un ārzemju starptautiskajās zinātniskajās konferencēs liecina, ka nolasīto referātu<br />
skaits 1. – 2. doktorantūras gadā ir pietiekams ceĜā uz grāda ieguvi (3. tabula).<br />
3. tabula. Doktorantu dalība zinātniskajās konferencēs doktorantūras studiju laikā<br />
Doktorants<br />
Inga Bliska<br />
Sintija<br />
Blumberga<br />
Dalība zinātniskajās konferencēs doktorantūras studiju laikā<br />
Starptautiskas konferences<br />
Citas zinātniskas konferences un<br />
semināri<br />
2. gada doktoranti<br />
17. Latvijas franču valodas<br />
skolotāju seminārs Rīgā, ISC<br />
(4.12.2009.); prezentācija Franču<br />
valodas apguve tālmācībā e-<br />
mācību vidē Moodle.<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26. – 27.11.2009),<br />
referāts Franču valodas mācību paradigmas<br />
maiĦa 20.-30. gadu Latvijā.<br />
LiepU 7. starptautiskā zinātniski metodiskā<br />
konference Valodu apguve: problēmas un<br />
perspektīvas (26.03.2010.), referāts No latviešu<br />
valodas atšėirīgo lingvistisko komponentu traktējums<br />
franču valodas kā svešvalodas mācību grāmatās.<br />
DU 52. starptautiskā zinātniskā konference (14.-<br />
17.04.2010.), referāts Satura aspekti franču<br />
valodas kā svešvalodas pašmācību grāmatā.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.12.2010.), referāts AngĜu<br />
valodas kā starpvaloda franču leksikas apguvē:<br />
caurspīdīgums un leksiskā interference.<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),<br />
referāts Burtiskums – hroniska tulkošanas<br />
problēma.<br />
XIX Krievijas franču valodas<br />
skolotāju seminārs Mūsdienu<br />
Francija, Frankofonija un<br />
Rusofonija: jaunas koncepcijas un<br />
pieejas franču valodas mācību<br />
metodikā un kultūrā Maskavā<br />
(24.−30.01.2010.), ziĦojums<br />
sekcijā, tās vadīšana.<br />
Stažēšanās Lietišėās<br />
valodniecības centrā Bezansonā,<br />
Francija (22.29.08.2010.).<br />
ViĜĦas Universitātes 2. starptautiskā konference<br />
Languages and people: dialogues and contacts<br />
(23.–24.09.2010.), referāts Translation Theory and<br />
Practice: Situation in Latvia after World War II.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.–3.12.2010.), referāts<br />
Tulkojumu kritika – tulkojumu kvalitātes uzraugs.<br />
9
Guntars<br />
Dreijers<br />
Normunds<br />
Dzintars<br />
Thomas<br />
Lewandovski<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),<br />
referāts Bodlēra atdzejotāju lēmumpieĦemšanas<br />
apsvērumi par vārdu, izteiksmi un metodi.<br />
Starptautiska konference ŠauĜu Universitātē<br />
Tekstas ir poetika (12.–13.11.2009.), referāts<br />
Baudelaire' s Poetry in English and Latvian<br />
Translations.<br />
Starptautiska konference Vītauta Dižā<br />
universitātē KauĦā (2010.) Texts and Contexts:<br />
Collisions and Collusions; referāts Textual<br />
Structure of Baudelaire' s Grotesque.<br />
International scientific conference New<br />
dimensions in the development of society, LLU,<br />
Jelgava (2.–3.10.2009.), referāts Sociālais<br />
aspekts latviešu valodas mācību grāmatu tekstos<br />
20. gs. 40.–50. gados.<br />
17. starptautiskā konference Teksts: lingvistika un<br />
poētika ŠauĜos (12.–13.11.2009.), referāts Uzdevumu<br />
tekstu tematiskais spektrs MiėeĜa AlkšĦa un Otomāra<br />
Vilāna “Latviešu valodas gramatikā”.<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),<br />
referāts Satura aspekts 20. gs. 40.–50. gadu<br />
latviešu valodas mācību grāmatās.<br />
DU 52. starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī<br />
(14.−16.04.2010.), referāts Latviešu valodas mācību<br />
grāmatu satura pilnveide 20. gadsimta 50. gadu<br />
pirmajā pusē.<br />
XI starptautiskais Baltistu kongress Rīgā (27.-30.<br />
09.2010.), referāts Salīdzināmi vēsturiskās<br />
valodniecības atzinumi latviešu valodas mācību<br />
grāmatās no 20. gadsimta sākuma līdz 50. gadiem.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.–3.12.2010.), referāts<br />
Zudušās gramatikas meklējumos: Ernests Ābols<br />
„Latviešu valoda 5. – 7. klasei”.<br />
Starpt. konference Deutsch im Kontakt und<br />
Kontrast III Rīga (30.05.2009.),<br />
referātsZweisprachenerwerb im Vorschulalter.<br />
LiepU 7. starptautiskā zinātniski metodiskā<br />
konference Valodu apguve: problēmas un<br />
perspektīvas (26.03.2010.), referāts Bilingualer<br />
Erstspracherwerb eines deutsch-lettischen Kindes.<br />
Code-Switching versus Sprachmischung.<br />
The Baltic Languages – Structure and Contact.<br />
Stokholmas universitāte (11.-12.06.2010.),<br />
referāts Transfererscheinungen beim bilingualen<br />
Sprach-erwerb: Ein Vergleich zweier<br />
Langzeitstudien.<br />
Populārzinātniska konference<br />
<strong>Ventspils</strong> paralēle III<br />
(13.–14.04.2010.), referāts<br />
Pilsētas vilinājums un posts<br />
tulkotā dzejā.<br />
Vācu valodas skolotāju apvienības<br />
konference (25.03.2009.), referāts<br />
Studieren an der Hochschule<br />
<strong>Ventspils</strong>.<br />
Germanistentag VeA<br />
(29.10.2009.), referāts<br />
Mehrsprachigkeit. Chancen und<br />
Probleme.<br />
LU 68. zinātniskā konference<br />
(12.02.2010.), referāts<br />
Sprachentwicklung eines<br />
bilingualen Kindes. Eine Analyse.<br />
10
NataĜja<br />
Malašonoka<br />
Diāna<br />
Pavlovska<br />
Baltischer Deutschlehrertag in Klaipeda (7.-<br />
9.10.2010.), referāts Gesprächsanalyse eines<br />
dreijährigen deutsch-lettischen Kindes.<br />
II Interneta zinātniski praktiskā konference<br />
Informācijas un izglītības telpa: starptautiskā<br />
planēta „Krievu valoda” (Maskavas Valsts<br />
universitātes Erevānas filiāle, 10.2009.)<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009)<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),<br />
referāts Emocionālas attieksmes paušana mūsdienu<br />
darījumvēstulēs latviešu un krievu valodā.<br />
Egita<br />
Proveja<br />
Ineta Stadgale<br />
13. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Русистика и современностьRīgā (8.10.2010.),<br />
referāts Деловое письмо как вид переписки в<br />
свете межкультурной коммуникации.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.–3.12.2010.), referāts<br />
Mūsdienu darījumvēstules lingvistiskais portrets.<br />
Starptautiskā konference Deutsch im Kontakt und<br />
Kontrast III (2009.); referāts Zur Rolle der<br />
Textsortenkonventionen bei der Übersetzung.<br />
Konference Ernsta Morica Arnta Greifsvaldes<br />
Universitātē (Vācijā) Language Policy in the Practice<br />
of Translating (2.-3.11.09.), referāts Übersetzer als<br />
Wandler zwischen zwei Welten.<br />
Starptautiskā konference ŠauĜu universitātē<br />
Teksts: lingvistika un poētika 17 (12.–<br />
13.11.2009.), referāts, Tekstveides zināšanas –<br />
neapzināta valodas lietotāju kompetence?<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),<br />
referāts ĥem, Ħemt vai Ħemiet glāzi piena: verba<br />
kategorijas kulinārijas receptēs un to tulkojumos<br />
Viduseiropas ăermānistu apvienības 3. kongress<br />
Mittlerin aus Europas Mitte. Fundamente und<br />
Perspektiven der deutschen Sprache und ihrer<br />
Literatur im ostmittel- und südosteuropäischen Raum<br />
(8.04.-10.04.2010.), referāts Auswirkungen der<br />
Übersetzung auf zielsprachliche Texte anhand von<br />
Kochbüchern und ihren Übersetzungen (Anfang des<br />
20.Jh.)<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.),<br />
referāts Senāko latviešu kulinārijas recepšu<br />
virsraksti un to tulkošanas paĦēmieni<br />
International scientific conference New dimensions<br />
in the development of society, LLU, Jelgava (2.–<br />
3.10.2009.), referāts Kopīgais un atšėirīgais<br />
dokumentos migrācijas jomā ES valodās.<br />
Starptautiskās V. Admoni Baltijas<br />
doktorantu skolas kolokvijs (16.–<br />
17.09.2010.), referāts<br />
Benennungen von Kochrezepten<br />
im Deutschen und Lettischen:<br />
Kontrastive Analyse (18. Jh.).<br />
11
17. starptautiskā konference Teksts: lingvistika un<br />
poētika ŠauĜos (12.–13.11.2009.), referāts Speciālie<br />
teksti migrācijas jomā: leksiskais aspekts.<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),<br />
referāts Eiropas Savienības dokumentu valoda<br />
migrācijas jomā Latvijā un Lietuvā.<br />
DU 52. starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī<br />
(14.−16.04.2010.), referāts Terminu ekvivalences<br />
problēma dokumentos migrācijas jomā.<br />
Jānis<br />
Veckrācis<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts<br />
Vārdu savienojumi migrācijas un patvēruma jomas<br />
terminu un nosaukumu funkcijā.<br />
LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),<br />
referāts Dzejas tulkojamība: krustpunkti dzejas<br />
valodā.<br />
Starpt.konf. Иосиф Бродский в XXI веке,<br />
Sanktpēterburgas Valsts Universitāte (20.-<br />
23.05.2010.), referāts Переводы стихотворений<br />
И. Бродского на английский и латышский<br />
языки: в поисках функционально-семантических<br />
эквивалентов.<br />
Starpt.konf. Languages and people: dialogues<br />
and contacts, ViĜĦas Universitāte (23.-<br />
24.09.2010.), referāts Translation of Joseph<br />
Brodsky’s Poems: Some Aspects of Grammatical<br />
and Lexical Semantics of Text Modality.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts<br />
Atdzejojumu ekvivalence teksta lingvoestētiskās<br />
stilistikas aspektā.<br />
Linda<br />
Gaile<br />
Anita<br />
Helviga<br />
Viesturs<br />
Sīlis<br />
1. gada doktoranti<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts<br />
Frazeoloăismi mutvārdu tulkošanā: vārds,<br />
idioma, nozīme.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference<br />
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē (4-5.03.2010.),<br />
referāts Dažas problēmas literatūrzinātniskajā<br />
terminoloăijā.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts<br />
Dinsberga Ernsta darba „Metrika” loma latviešu<br />
literatūrzinātnes terminoloăijas attīstībā.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts<br />
AngĜu valodas ietekme vārddarināšanā.<br />
<strong>Ventspils</strong> paralēle III. Pilsēta<br />
gadsimtu zīmēs un zīmolos<br />
(<strong>Ventspils</strong>, 13.-14.04.2010.),<br />
referāts Tulkotā pilsēta.<br />
12
Zane<br />
Šamšuro<br />
Inese<br />
Veisbuka<br />
10 th ESSE International Conference (European<br />
Society for the Study of English): Itālija, Turīna<br />
(24.– 27.08.2010.), referāts Coping with culture<br />
in conference interpreting.<br />
LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds<br />
un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts Ar<br />
polisēmiju, homonīmiju un homogrāfiju saistītās<br />
problēmas Artura Rembo darbu tulkojumos.<br />
Zinātnisko aktivitāti veicina iespēja piedalīties LiepU un VeA konkursā ESF doktorantu<br />
un zinātniskā grāda pretendentu mērėstipendijas saĦemšanai. 2009. – 2010. gadā mērėstipendijas<br />
saĦēmušas I. Bliska (LiepU) un E. Proveja (VeA).<br />
Doktoranti var piedalīties LiepU Kurzemes Humanitārā institūta, VeA Lietišėās<br />
valodniecības centra vai citos projektos, taču ne visi doktoranti 1. – 2. doktorantūras gadā ir<br />
zinātnisko projektu dalībnieki (4. tabula).<br />
4. tabula. Pārskats par doktorantu dalību pētniecības un izglītības projektos<br />
Doktorants Projekta nosaukums Projektā veiktie (veicamie) darba<br />
uzdevumi<br />
Inga<br />
Bliska<br />
Normunds<br />
Dzintars<br />
Linda<br />
Gaile<br />
Anita<br />
Helviga<br />
Natalja<br />
Malašonoka<br />
Diāna<br />
Pavlovska<br />
Leonardo da Vinci programmas projekts Nr. LLP-<br />
LDV/TOI/2007/IT/169 ILLIMITED- Implementing<br />
Language Learning Materials to Increase Teachers<br />
Education Development (2009.g. februāris –<br />
oktobris).Interaktīva mācību kursa izstrāde un<br />
ieviešana e-vidē: Altsolem māja.<br />
Darbs VISC organizētajā projektā mācību<br />
priekšmeta Latviešu valoda pamatizglītības standarta<br />
satura un programmas parauga satura pilnveidošanas<br />
darba grupā (2009. g. decembris – 2010. g. jūnijs).<br />
Projekts Konferenču tulkošana: Latvijas<br />
Universitāte, Humanitāro zinātĦu fakultāte,<br />
Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaĜa<br />
Eiropas Sociālā fonda projekts Atbalsts vispārējās<br />
izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos<br />
mācību priekšmetos. Vienošanās Nr.<br />
2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002.<br />
Valsts pētījumu programmas Nr. 3 Nacionālā identitāte<br />
(valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)<br />
projekta Nr. 3 Valoda – nacionālās identitātes pamats<br />
3.2 <strong>Ventspils</strong> <strong>Augstskola</strong>s zinātniskās grupas vadītāja,<br />
projekta dalībniece (no 2010.).<br />
Letonikas programmas apakšprojekta Valoda un vide<br />
VeA zinātniskais projekts Latvijas nacionālo reāliju<br />
standartizēts tulkojums angĜu, vācu, franču un krievu<br />
valodā (līdz 2009. g. beigām).<br />
Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte<br />
projekta Valoda – nacionālās identitātes pamats 3.2.<br />
apakšprojekts Latviešu valoda – dzimtā valoda un<br />
kontaktvaloda 21. gadsimta ZiemeĜkurzemes pilsētās<br />
(no 2010. g.).<br />
Apkopoti mācību materiāli<br />
studentu franču valodas prasmju<br />
patstāvīgai pilnveidei, izstrādāti trīs<br />
interaktīvi mācību kursi franču<br />
valodā, kas pieejami LiepU<br />
Moodle virtuālajā mācību vidē.<br />
Pilnveidots pamatizglītības<br />
standarts, izstrādāts mācību<br />
programmas projekts priekšmetā<br />
Latviešu valoda 1. – 6. klasei.<br />
Praktisko nodarbību un semināru<br />
vadīšana mutvārdu tulkošanā<br />
(sinhronā/secīgā tulkošana)<br />
Projekta eksperte<br />
Veicamie darba uzdevumi<br />
projekta pirmajā posmā: runas<br />
faktu vākšana, apkopošana,<br />
atlase.<br />
Latvijas nacionālo reāliju nosaukumu<br />
vākšana, materiāla apkopošana,<br />
atlase un kārtošana tematiskās grupās;<br />
praksē lietojamo tulkojumu<br />
apzināšana un vērtēšana; Latvijas<br />
reāliju standartizācija un kataloăizācija<br />
latviešu valodā. Latvijas<br />
nacionālo reāliju nosaukumu tulkošana<br />
krievu valodā, kā arī projektā<br />
iesaistīto studentu darba rediăēšana.<br />
Veicamie darba uzdevumi: runas<br />
faktu vākšana, apkopošana,<br />
atlase.<br />
13
Egita<br />
Proveja<br />
Konstruktionsglossare im Fachsprachenlernen -<br />
Deutsch, Estnisch, Lettisch, Litauisch. Programm:<br />
Lebenslanges Lernen (tiks uzsākts 01.01.2011.).<br />
Glosārija veidošana.<br />
6. Programmas perspektīvais novērtējums<br />
6.1. Atbilstība valsts akadēmiskās augstākās izglītības standartam<br />
Novērtēta programmas atbilstība Latvijas Republikas “Zinātniskās darbības likumam”,<br />
„Augstskolu likumam”, kā arī Augstākās izglītības padomes lēmumam Nr. 62 (18.06.1999.)<br />
“Noteikumi par doktorantūras studiju programmu izveidi un realizēšanu”.<br />
„Zinātniskās darbības likuma” 11. panta „Doktora zinātniskā grāda piešėiršanas kārtība” 2.<br />
daĜa nosaka vispārīgās prasības, kas izvirzāmas promocijas darbam un tā autoram: doktora grāda<br />
pretendents spēj patstāvīgi veikt oriăinālu zinātnisku pētījumu, ir apguvis pētījumu veikšanas<br />
metodoloăiju un darbam specialitātē nepieciešamās metodes, spēj patstāvīgi analizēt iegūtos<br />
rezultātus un izdarīt tiem atbilstošus secinājumus. LiepU un VeA starpaugstskolu doktora studiju<br />
programmas „Valodniecība” studiju saturs, studiju organizācija un studijām nepieciešamie<br />
intelektuālie un materiālie resursi nodrošina likumā minēto prasību īstenošanu.<br />
Pētījumu veikšanas metodoloăija un darbam specialitātē nepieciešamās metodes tiek<br />
apgūtas kā doktorantūras studiju kursos, piem., valodniecības teorijas un metodoloăijas modulī, tā<br />
arī metodoloăiskajos un lingvistiskajos kolokvijos, zinātniskajos darbsemināros, kas veicina<br />
sadarbību doktorantu starpā, kā arī zinātniskās diskusijas profesūras un doktorantu starpā.<br />
„Augstskolu likuma” 57. pants paredz, ka studiju programmas ilgums doktorantūrā ir 3 –<br />
4 gadi, kam atbilst LiepU un VeA doktora studijām paredzētais ilgums.<br />
Doktora studiju programma “Valodniecība” izstrādāta, ievērojot Augstākās izglītības<br />
padomes izstrādātos noteikumus par programmas sadalījumu obligātajos un izvēles<br />
(specializācijas) studiju priekšmetos, kā arī pētniecības un akadēmiskā darba veidos.<br />
LiepU saskaĦā ar MK noteikumiem Nr. 1000 (27.12.2005.) „Noteikumi par doktora zinātniskā<br />
grāda piešėiršanas (promocijas) tiesību deleăēšanu augstskolām” ir piešėirtas promocijas tiesības<br />
valodniecībā, kas nodrošina programmas teorētiskā kursa beidzējiem grāda ieguves iespējas.<br />
6.2. Doktorantūras studiju programmas salīdzinājums<br />
ar Latvijā un ārzemēs īstenojamām studiju programmām<br />
Doktora studiju programmas (turpmāk DSP) salīdzinājumam izvēlētas trīs programmas, no<br />
kurām katrā tiek realizēts arī kāds no LiepU un VeA DSP apakšvirzieniem: Minhenes<br />
Universitātes (Vācija) DSP programma kā viena no modernākajām starptautiskajām DSP<br />
programmām ar spēcīgu lietišėās valodniecības daĜu, Sarijas Universitātes (Lielbritānija) DSP kā<br />
programma ar Ĝoti plašu lietišėās valodniecības spektru, Daugavpils Universitātes (Latvija) DSP.<br />
Vācijas universitātēs pēdējo gadu laikā ir Ĝoti daudz diskutēts par doktorantu izglītības<br />
uzlabošanu, it sevišėi studiju efektivitātes ziĦā. Problēmas daĜēji ir salīdzināmas ar Latvijā<br />
pazīstamajām: doktoranta zinātniskās pieredzes iegūšana un veiksmīga promocija galvenokārt ir<br />
tikai viĦa paša un zinātniskā vadītāja ziĦā, šis process nereti ieilgst. Kā alternatīva šim modelim<br />
veidojas dažādas doktorantūras programmas (piem., doktorantūras skolas), kurās doktorantūra<br />
bieži vien ir starpdisciplināri orientēts studiju un pētniecības process, un atbildība par rezultātu ir<br />
ne tikai zinātniskajam vadītājam, bet arī pārējiem šai programmā iesaistītajiem mācībspēkiem.<br />
Bez tam būtiska nozīme ir doktorantu zinātniskajai un akadēmiskajai socializācijai, kas ir papildu<br />
stimuls intensīvam un efektīvam darbam pie pētījuma. Liela vērība tiek pievērsta starptautiskajai<br />
14
sadarbībai, gan internacionalizējot doktorantūru, gan nodrošinot doktorantiem pieredzes iegūšanu<br />
ārzemēs.<br />
Minhenes Universitātes piedāvātā starptautiskā DSP (LIPP: Linguistik-Internationales<br />
Promotions-Programm) salīdzinājumam izvēlēta, lai apzinātu LiepU un VeA starpaugstskolu<br />
DSP atbilstību mūsdienu tendencēm.<br />
Kopīgas iezīmes:<br />
1. Starpnozaru orientācija, kas sevišėi raksturīga lietišėajai valodniecībai, kā arī dažādu<br />
filoloăijas apakšvirzienu sadarbība.<br />
2. Visu programmā iesaistīto mācībspēku iesaistīšanās programmas darbsemināros un<br />
kolokvijos, līdz ar to uzĦemoties atbildību par promocijas rezultātu.<br />
3. Doktorantu zinātniskās un akadēmiskās socializācijas nepieciešamības apzināšanās un tam<br />
paredzētu darba formu ieviešana.<br />
4. Programmas struktūra, kas ietver vispārīgus valodniecības jautājumus un specializācijas<br />
kursus, kuri paredzēti mazām, homogēnām grupām.<br />
5. Promocijas eksāmens vispārīgajā valodniecībā, specialitātē un svešvalodu zinātnes valodas<br />
prasmēs daĜēji salīdzināms ar Minhenes Universitātes programmā plānoto disputu.<br />
Atšėirība pastāv saturā un plānotajā gatavības pakāpē (disputs – pēc promocijas darba<br />
nodošanas, promocijas eksāmeni – pirms).<br />
6. Doktora studiju internacionalizācijas centieni: LIPP – internacionāls studējošo sastāvs,<br />
sadarbība ar ārvalstu DSP, LiepU un VeA DSP – divu svešvalodu un latviešu zinātnes<br />
valodas apguve starpkultūru kontekstā, zinātniskā un organizatoriskā darba kompetenču<br />
apguve starptautiskās konferencēs un projektos, ārvalstu studiju un pētniecības sekmēšana.<br />
Atšėirības:<br />
1. Doktorantu sastāvs (Minhenes DSP jau sākotnēji veidota kā starptautiska, LiepU un VeA<br />
DSP neizslēdz citu valstu doktorantu līdzdalību, taču, tā kā studiju valoda ir latviešu, tad<br />
ārzemju doktorantu līdzdalība ir ierobežota).<br />
2. Dažādā promocijas kārtība Latvijā un Vācijas augstskolās izskaidro atšėirības studiju<br />
saturā un organizācijā.<br />
SaskaĦā ar daudzu Lielbritānijas universitāšu tradīciju pēcdiploma studijas (maăistra un<br />
doktora studiju līmenī) bieži notiek universitāšu pētniecības centros. Sarijas Universitātē<br />
(University of Surrey)1982. gadā dibinātais Tulkošanas studiju centrs sadarbībā ar Humanitāro<br />
zinātĦu fakultāti (nepieciešamības gadījumā arī ar Lietišėās valodniecības centru) nodrošina<br />
maăistra un doktora studiju programmas ar tulkošanas studijām saistītās jomās, kā arī kultūras,<br />
vēstures, plašsaziĦas līdzekĜu, polititoloăijas un socioloăijas studijās. Centrs atbalsta studentu<br />
piedalīšanos ar referātiem valsts iekšējās un starptautiskās konferencēs, liela nozīme tiek piešėirta<br />
doktorantu iesaistei akadēmiskajā sabiedrībā, personisku darba kontaktu dibināšanai ar dažādiem<br />
speciālistiem.<br />
Doktora programmas studenti tiek pilnīgi integrēti Centra un fakultātes pētniecības darbā.<br />
ViĦiem ir vadītājs un arī līdzvadītājs (co-superviser), lai efektīvāk vadītu studenta pētniecības<br />
darbu. Doktora darba apjoms UniS parasti ir 80 000 vārdu, doktora disertācijai ir jābūt<br />
neapšaubāmam ieguldījumam zinātnē. Disertācijas tēmai jābūt tādai, ko students ir spējīgs<br />
atbilstošā akadēmiskā līmenī izstrādāt studijām atvēlētajā laikā.<br />
Darba izstrāde un vadīšana LiepU un VeA programmā tiek nodrošināta diezgan plašā<br />
valodniecības spektrā, UniS tā tiek nodrošināta plašā lietišėo disciplīnu diapazonā: terminoloăija,<br />
datorizētā terminoloăija/ terminogrāfija, speciālo tekstu rakstīšana, speciālā lietojuma valodas,<br />
korpuslingvistika, valodniecība un tulkošana, teksta lingvistika un tulkošana, tulkošana un valodu<br />
apguve.<br />
Kopīgas vispārīgās pazīmes abām programmām:<br />
1. Starpdisciplinārā orientācija, kas raksturīga lietišėajai valodniecībai, it īpaši tulkošanas<br />
studiju apakšvirzienā, arī dažādu filoloăisko un humanitāro apakšvirzienu sadarbība vienā<br />
programmā.<br />
15
2. Visu programmā nodarbināto mācībspēku iesaistīšanās darbsemināros un kolokvijos<br />
realizētajā zinātniskajā diskursā, līdz ar to uzĦemoties atbildību par pētniecības procesu un<br />
netieši arī par promocijas darbiem.<br />
3. Doktora studiju ilgums pilna laika studijās abās programmās ir vienāds – 3 gadi, taču<br />
nepilna laika studiju ilgums ir atšėirīgs (Liepu un VeA – 4 gadi, UniS – 6 gadi).<br />
4. Doktorantu zinātniskās un akadēmiskās vides veidošana, profesionālās socializācijas<br />
nodrošināšana un tam paredzētu darba formu ieviešana.<br />
Atšėirības:<br />
1. UniS DSP jau sākotnēji veidota kā starptautiska un laika gaitā šis aspekts vēl pastiprinās<br />
(doktoranti no visiem kontinentiem).<br />
2. UniS DSP jau iestājoties pieprasa skaidri formulētu pētniecības darba tematu, pirmajā<br />
studiju gadā studentam ir regulāra darba kontrole (izvērtēšanas komisija, kurā iekĜauts<br />
darba vadītājs), progresa trūkuma gadījumā doktorantu var izslēgt no programmas jau pēc<br />
pirmā gada.<br />
3. Atšėirīgi ir piedāvātie kursi un to organizācija (UniS ir mazāks īpaši DSP paredzētu kursu<br />
skaits, virkne studiju kursu domāta gan maăistra, gan doktora līmeĦa studentiem).<br />
4. LiepU un VeA pagaidām nav tik daudzveidīgu un fundamentālu pētniecības resursu kā<br />
UniS (piemēram, pieeja valodas korpusam, paralēlo tekstu korpuss).<br />
5. Dažādā promocijas kārtība Latvijā un Lielbritānijas augstskolās izskaidro atšėirības<br />
studiju saturā un organizācijā.<br />
Daugavpils Universitātes īstenotā doktora studiju programma valodniecībā tika izvēlēta<br />
salīdzināšanai kā reăiona universitātes doktora studiju programma ar savu specifiku apjoma,<br />
satura un īstenošanas aspektā.<br />
Līdzīga DU un LiepU un VeA doktora studiju programmās ir to struktūra: programmu<br />
dalījums vispārīgajā un specializācijas daĜā, kā arī studiju kursu piedāvājuma starpdisciplinārā<br />
ievirze. Atšėirības attiecināmas galvenokārt uz programmu saturu, īstenošanas veidu un plānoto<br />
rezultātu:<br />
1. LiepU un VeA DSP ir plašāka spektra programma. Tajā pārstāvētas valodniecības nozares<br />
četras apakšnozares: lietišėā valodniecība, salīdzināmā un sastatāmā valodniecība,<br />
latviešu sinhroniskā un latviešu diahroniskā valodniecība, bet DU programmā viena<br />
apakšnozare – salīdzināmā un sastatāmā valodniecība.<br />
2. Teorētiskajām studijām DU DSP paredzēti 33 KRP, bet LiepU un VeA DSP – 26 KRP.<br />
Tas izskaidrojams ar to, ka LiepU un VeA DSP uzsvars likts uz dažāda veida prasmju:<br />
zinātnisko, akadēmisko un organizatorisko kompetenču veidošanu un attīstīšanu. Šim<br />
uzdevumam atvēlēta speciāla programmas daĜa 7 KRP apjomā, kurā ietverti tādi darba<br />
veidi kā metodoloăiskais kolokvijs, doktorantu konferenču organizēšana, līdzdalība<br />
dažāda veida un līmeĦa projektos un doktoranta kā docētāja akadēmiskais darbs auditorijā.<br />
Šo programmas daĜu papildina plānotie darbsemināri (3 KRP) un lingvistiskais kolokvijs<br />
(1 KRP), kopā 11 KRP. DU DSP paredzēti 4 KRP teorētiskajam semināram.<br />
3. Abās programmās paredzētas svešvalodu studijas: DU DSP – 7 KRP (viena svešvaloda),<br />
LiepU un VeA DSP – 4 KRP (divas svešvalodas) metavalodas jeb zinātnes valodas studijām ar<br />
mērėi attīstīt doktorantu prasmes starpkultūru mutiskajā un rakstveida zinātniskajā<br />
komunikācijā.<br />
4. Kopumā LiepU un VeA DSP pēc satura un īstenošanas veida ir vairāk virzīta uz<br />
akadēmiskas vides veidošanu doktora studiju laikā un doktorantu akadēmisku un<br />
zinātnisku socializāciju kā pamatu un stimulējošu faktoru individuālajam darbam pie sava<br />
pētījuma un doktorantūras absolventu iespējami labāku spēju integrēties darba tirgū. Šajā<br />
darbā paredzēta visu programmā iesaistīto mācībspēku lielāka atbildība par studiju<br />
programmas savlaicīgu un sekmīgu apguvi.<br />
16
6.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību<br />
nākamajiem sešiem gadiem<br />
LiepU un VeA doktora studiju programmas “Valodniecība” aktualitāti noteicis<br />
pašreizējais stāvoklis Latvijas zinātnē, kā arī pieaugošās prasības pēc zinātniekiem, kas spēj<br />
iekĜauties Eiropas Savienības vienotajā pētniecības un augstākās izglītības telpā.<br />
Nacionālajā attīstības plānā (2007. – 2013.) ietverts valsts valodas politikas mērėis –<br />
nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un ES oficiālās valodas –<br />
ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju. Šī mērėa īstenošanai vajadzīgi zinātniski<br />
kvalificēti valodas speciālisti, kas sagatavoti arī darbam ES multilingvālajā vidē. To nodrošinās<br />
doktorantūras studijas tādās valodniecības apakšnozarēs kā lietišėā valodniecība, salīdzināmā un<br />
sastatāmā valodniecība. Arī „Valsts valodas politikas pamatnostādĦu 2005. − 2014.“ nodaĜā 5.5.<br />
„Valsts valodas zinātniska izpēte, kopšana un attīstīšana” un 5.6. „Lingvistisko aspektu<br />
nodrošināšana Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” izvirzīto uzdevumu īstenošana nav<br />
iespējama bez jaunu zinātniski kvalificētu valodnieku sagatavošanas.<br />
LiepU un VeA doktora studiju programmas „Valodniecība“ absolventi var piedalīties<br />
konkursos uz vakantajām pētnieku vai mācībspēku vietām Latvijas augstskolās un pētniecības<br />
iestādēs, konkursos uz vakantām speciālistu vietām tādās valsts, pašvaldību, uzĦēmējdarbības u.c.<br />
institūcijās, kur nepieciešama (vai vēlama) augsta līmeĦa lingvistiskā kompetence.<br />
Akadēmiskā personāla vakanto vietu skaits ir grūti prognozējams, jo nav paredzams<br />
studentu skaita pieaugums, taču Latvijas augstākās izglītības attīstības stratēăija paredz ārzemju<br />
studentu skaita palielināšanu, kam būs nepieciešami mācībspēki latviešu valodas apguvei.<br />
Tā kā saglabājas interese par latviešu valodas apguvi ārzemju universitātēs, kvalificēti<br />
mācībspēki var strādāt latviešu valodas lektorātos ārzemēs.<br />
Apakšnozaru „Lietišėā valodniecība”, „Salīdzināmā un sastatāmā valodniecība”<br />
absolventu kompetence Ĝauj attīstīt starpdisciplināros projektus un popularizēt latviešu valodu<br />
salīdzinājumā ar pasaules valodām, kā arī veikt darba pienākumus dažādos uzĦēmumos un<br />
institūcijās, kur nepieciešama lingvistu, valodu un jauno tehnoloăiju lietošanas prasmes.<br />
7. Doktoranti<br />
7.1. Doktorantu skaits programmā<br />
LiepU un VeA starpaugstskolu doktora studiju programmā „Valodniecība” studiju gads<br />
sākas katra kalendārā gada 1. februārī, uzĦemšanas process (uzĦemšanas publiskā izsludināšana,<br />
pieteikšanās studijām, pārbaudījumi, konkursa rezultātu publiskošana, imatrikulācija) tiek<br />
organizēts novembrī – janvārī.<br />
2010. gada decembrī programmā studē 18 doktoranti, no tiem 1. doktorantūras gadā 8 – 5<br />
VeA un 3 LiepU, 2. doktorantūras gadā 10 – 7 VeA un 3 LiepU. Visi programmas doktoranti<br />
studē par budžeta līdzekĜiem.<br />
7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto doktorantu skaits<br />
2010. gada 1. februārī studijas doktora studiju programmā „Valodniecība” uzsāka 8<br />
doktoranti – 5 VeA un 3 LiepU.<br />
17
7.3. Absolventu skaits<br />
Starpaugstskolu programmā „Valodniecība” vēl nav teorētiskā kursa beidzēju, kā arī<br />
zinātniskā grāda pretendentu.<br />
LiepU doktora studiju programmas „Valodniecība” (kods 51223) teorētisko kursu beiguši<br />
8 doktoranti, no tiem divi 2010. gada septembrī iesnieguši promocijas darbu aizstāvēšanai, divi<br />
2010./2011. studiju gadā saĦem zinātniskā grāda pretendenta mērėstipendiju promocijas darba<br />
pabeigšanai.<br />
7.4. Doktorantu aptaujas un to analīze<br />
DSPP izskata doktorantu mutiski izteiktos priekšlikumus studiju organizācijas uzlabošanai<br />
(piem., kontaktnodarbību laiku plānojumam). Metodoloăiskajos kolokvijos doktoranti izsaka<br />
ierosinājumus kolokvijos apspriežamiem zinātniskajiem tematiem un problēmjautājumiem.<br />
Anonīma elektroniska doktorantu aptauja tika veikta 2010. gada decembrī, tajā piedalījās<br />
13 no 18 programmas doktorantiem.<br />
Aptaujas rezultāti (5. tabula) liecina, ka vairums doktorantu ar programmu ir apmierināti,<br />
visvairāk ieteikumu saistīti ar bibliotēkas resursu novērtējumu. Doktoranti ir saskatījuši<br />
programmas stiprās puses (tās sakrīt ar programmas mērėiem un uzdevumiem), kā arī norādījuši<br />
uz problēmām.<br />
5. tabula. Doktorantu aptaujas rezultāti.<br />
Jautājums<br />
1. Vai Jūs uzskatāt, ka<br />
programmā piedāvātie studiju<br />
kursi palīdz Jūsu promocijas<br />
darba izstrādāšanā?<br />
2. Vai Jūs uzskatāt, ka doktora<br />
studiju programma palīdz Jums<br />
iekĜauties akadēmiskajā un<br />
pētniecības vidē?<br />
3. Vai Jūs uzskatāt, ka saĦemat no<br />
doktora studiju programmā<br />
iesaistītajiem docētājiem<br />
pietiekamu atbalstu studijām un<br />
pētnieciskā darba veikšanai?<br />
4. Kā Jūs vērtējat pieeju<br />
literatūras pieejamību sava<br />
pētnieciskā darba veikšanai?<br />
5. Vai uzskatāt, ka Jums ir iespēja<br />
līdzdarboties programmas<br />
attīstīšanā?<br />
Atbildes un komentāri (piedalījušies 13 doktoranti)<br />
Jā – 13<br />
Jā – 12<br />
Jā – 12<br />
Apmierinoša – 10<br />
Neapmierinoša – 3<br />
DaĜa pētījumu nav pieejami elektroniski, it īpaši tas attiecas<br />
uz senāk veiktajiem pētījumiem.<br />
Nepieciešama stažēšanās arī ārzemju augstskolu bibliotēkās,<br />
valodniecības centros.<br />
Literatūra nav pieejama Latvijas bibliotēkās. Informācijas<br />
trūkums par noderīgām datu bāzēm.<br />
Jā – 10<br />
Nē – 1<br />
Nav atbildes – 2<br />
6. Kā Jūs vērtētu programmas vājās un stiprās puses?<br />
6.1. Stiprās puses • Augstskolu un pētniecības institūciju sadarbība. Labs<br />
„papildinošais” efekts, apvienojot <strong>Ventspils</strong> un<br />
Liepājas akadēmisko pieredzi.<br />
18
• Diskusijas; interdisciplinaritāte un kontaktu<br />
veicināšana ar citām zinātĦu nozarēm.<br />
• Augsts kompetences līmenis; mērėu skaidrība.<br />
• Studiju kursu programma izstrādāta tā, lai katrs<br />
doktorants pēc iespējas vairāk orientētos tieši uz sava<br />
darba izstrādi (piemēram, lingvistiskajos kolokvijos<br />
pielāgojot aplūkojamo tematu savam pētnieciskajam<br />
darbam), apgūtu nepieciešamās zinātniskā darba<br />
prasmes un iemaĦas (no pasniedzējiem tiek regulāri<br />
saĦemta informācija par iespēju piedalīties<br />
zinātniskajās konferencēs), kā arī uzturot nepārtrauktu<br />
kontaktu ar studiju biedriem (mācību procesā,<br />
konferencēs u.tml.), iespēja gūt ieskatu zinātniskajās<br />
disciplīnās ārpus sava pētniecības lauka.<br />
• Atbalsts no pasniedzējiem gan kursu darbu gatavošanā,<br />
gan promocijas darba izstrādāšanā, tiek sniegts<br />
atbalsts, gatavojoties zinātniskajām konferencēm.<br />
• Promocijas darbu vadītāji morāli un intelektuāli<br />
atbalsta mūsu centienus, uztver mūs kā kolēăus, no<br />
kuriem arī var mācīties, ne tikai pamācīt.<br />
• Studiju kursu īstenošanā ir iesaistīti dažādu augstskolu<br />
mācībspēki un zinātnisku institūciju speciālisti.Labs<br />
lekciju materiāls.<br />
• Mācībspēku pieejamība.<br />
• Abu kursu doktoranti cieši sadarbojas, piedalās kopējos<br />
kolokvijos utt.<br />
• Doktorantu ieteikumi tiek Ħemti vērā.<br />
6.2. Vājās puses • Nepieciešams papildināt zinātniskās literatūras resursus<br />
bibliotēkās.<br />
• Atsevišėu kursu satura īstenošanai pilnveidojama<br />
docētāju sadarbība.<br />
• Lekciju plānojums (intensīvākas studijas īsākā laika<br />
posmā).<br />
• Docētāju interesēs vajadzētu būt doktorantu<br />
panākumiem, nevis to skaitam.<br />
• Ne visi docētāji materiālu pielāgo doktorantūras studiju<br />
vajadzībām.<br />
• Salīdzinoši daudz ir jāgatavojas lekcijām, ir<br />
problemātiski pilnvērtīgi pievērsties promocijas darba<br />
izstrādei.<br />
• Dažos priekšmetos doktoranti saĦem mājas uzdevumus<br />
2–3 dienas pirms lekcijas, tāpēc laika tos izpildīšanai ir<br />
Ĝoti maz.<br />
• Jo lielāka grupa, jo grūtāk saskaĦot visiem pieĦemamu<br />
laiku.<br />
• Vadītāju un vadāmo aizĦemtība.<br />
• Mazs izdales materiālu daudzums<br />
• Nav skaidrības, vai virzīšanās uz doktora grādu ir jauna<br />
izglītības pakāpes sasniegšana, vai izcilības<br />
apliecinājums. Ja izcilības apliecinājums, vai ar trim<br />
studiju gadiem pietiek?<br />
19
7. Piebildes par programmu<br />
(pēc izvēles).<br />
Esmu apmierināta.<br />
Jaukas, intelektuāli aizraujošas mācības, kuras uztveru kā Ĝoti<br />
radošu procesu, jo par rezultātu (personisko sasniegumu) vēl<br />
gan šaubos.<br />
Jāpārdomā atsevišėu kursu programmu satura lietderība un<br />
virzība uz mērėi, ievērojot pēctecību.<br />
7.5. Absolventu aptaujas un to analīze<br />
Starpaugstskolu programmā vēl nav teorētiskā kursa beidzēju, kā arī zinātniskā grāda<br />
pretendentu.<br />
LiepU doktora studiju programmas „Valodniecība” (kods 51223) teorētiskā kursa beidzēji<br />
norāda, ka galvenās grūtības sagādā promocijas pētījuma pabeigšana, jo pēc teorētiskā kursa<br />
beigšanas jāveic darbs, kas daĜēji (LiepU nodarbinātajiem) vai nemaz (pārējiem) nav saistīts ar<br />
promocijas pētījumu. Lielās darba slodzes dēĜ, kas daĜai beidzēju nav saistīta ar LiepU un<br />
pētniecību, absolventiem ir grūtības pilnvērtīgi sagatavoties konferencēm un izstrādāt<br />
publikācijas, kā arī regulāri piedalīties LiepU akadēmiskajā un zinātniskajā dzīvē.<br />
7.6. Doktorantu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā<br />
LiepU un VeA doktoranti piedalās studiju procesa organizācijas pilnveidē, apspriežot<br />
teorētisko kursu nodarbību plānojumu un katram darba veidam optimālo kontaktstundu skaitu.<br />
Metodoloăisko kolokviju diskusijās tiek uzklausīti priekšlikumi par promocijas pētījumu<br />
izstrādes veicināšanu, zinātniskās literatūras iegādi, lingvistisko kolokviju tēmu izvēli, kā arī par<br />
studiju procesa optimālu organizāciju, nodarbību plānojumu u.c. ar studiju procesa realizāciju<br />
saistītiem jautājumiem.<br />
Anonīmas doktorantu aptaujas Ĝauj noskaidrot doktorantu attieksmi pret programmas<br />
saturu un īstenošanu (sk. 7.4.), priekšlikumi un izteiktās kritiskās piezīmes tiek apspriestas DSPP,<br />
programmu direktori uzĦemas atbildību par DSPP pieĦemto lēmumu izpildi.<br />
8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums<br />
8.1. Akadēmiskā personāla skaits<br />
Doktora studiju procesā piedalās LiepU un VeA vēlētais akadēmiskais personāls (zinātĦu<br />
doktori – profesori, asociētie profesori, docenti), kā arī profesori un vadošie pētnieki no citām<br />
Latvijas augstskolām (6. tabula).<br />
Katru teorētisko studiju kursu un darbsemināru gatavo un vada viens, divi vai vairāki<br />
mācībspēki (iespēju robežās – no abām augstskolām). Šāds plānojums Ĝauj mācībspēku<br />
pētniecības virzienus ciešāk saistīt ar doktorantūras studiju saturu, kā arī sekmē sistemātisku<br />
sadarbību starp abu augstskolu mācībspēkiem.<br />
Jāattīsta ārzemju docētāju piesaiste, izmantojot gan īslaicīgās apmaiĦas iespējas (piem.,<br />
ERASMUS, vieslekciju sasaiste ar starptautiskām konferencēm LiepU vai VeA), gan ārzemju<br />
profesora darbs pilna studiju kursa vadīšanā.<br />
20
6. tabula. Starpaugstskolu doktora studiju programmas mācībspēki.<br />
Mācībspēka akadēmiskais<br />
amats<br />
LiepU VeA Citas Latvijas<br />
augstskolas<br />
Profesors 1 2 1<br />
Asociētais profesors 4 3/2* 2<br />
Docents 2 2 0<br />
Vadošais pētnieks 1 2 1<br />
KOPĀ 8 8/7* 4<br />
IEVĒLĒŠANAS VIETA 100 % 100%<br />
*Līdz 2009. gada novembrim – 3 asoc. prof.<br />
8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija<br />
Akadēmiskā personāla zinātniskā un profesionālā kvalifikācija, kā arī akadēmiskā darba<br />
pieredze (7. tabula) atbilst doktora studiju programmas nozarei (valodniecība), apakšnozarēm<br />
(latviešu sinhroniskā, latviešu diahroniskā, lietišėā, salīdzināmā un sastatāmā valodniecība), kā arī<br />
starpnozarēm (datorlingvistika).<br />
Visiem LiepU un VeA mācībspēkiem, kas piedalās doktora studiju programmas<br />
„Valodniecība” īstenošanā, ir doktora (vai habilitētā doktora) zinātniskais grāds.<br />
LZP valodniecības nozares eksperti ir 4 programmas mācībspēki: Dr.philol. Dz.Lele-<br />
Rozentāle (VeA), Dr.philol. I. Ozola (LiepU), Dr.philol. J. Sīlis (VeA), Dr.philol. Dz. Šulce (LiepU).<br />
8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas,<br />
apmācības un attīstības politika nākamajiem 6 gadiem<br />
Gan LiepU, gan VeA akadēmiskā personāla atjaunošana notiek, izsludinot atklātus<br />
konkursus uz vakantajām akadēmiskā un zinātniskā personāla amata vietām. Tā kā ne LiepU, ne<br />
VeA nav profesoru padomju, mācībspēku ievēlēšana profesoru un asociēto profesoru amatos<br />
notiek LU profesoru padomēs, izmantojot šo padomju neatkarīgu novērtējumu atbilstoši Latvijā<br />
pieĦemtajiem kvalifikācijas kritērijiem.<br />
Akadēmiskais personāls darbam programmā tiek izvēlēts:<br />
1) novērtējot akadēmiskā darba pieredzi un zinātniskās darbības atbilstību programmas<br />
nozarēm (doktora studiju programmā strādā tikai mācībspēki ar doktora grādu);<br />
2) novērtējot zinātniskās darbības kvalitāti un saĦemto neatkarīgo novērtējumu<br />
(piem., LZP eksperta tiesības);<br />
3) Ħemot vērā mācībspēka metodiskās prasmes;<br />
4) ievērojot aptaujās iegūto novērtējumu.<br />
Zinātniskās un profesionālās kvalifikācijas pilnveide gan LiepU, gan VeA notiek katras<br />
augstskolas normatīvajos dokumentos apstiprinātajā kārtībā. Tā kā 2009. – 2010. ticis samazināts<br />
valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, personāla attīstības<br />
ilgtermiĦa plānošana par augstskolu budžeta līdzekĜiem ir apgrūtināta.<br />
Par viesprofesoru un vieszinātnieku pieaicināšanu noteiktu lekciju (lekciju kursu) lasīšanai<br />
vai kolokviju vadīšanai lemj DSPP.<br />
21
7. tabula. Starpaugstskolu doktora studiju programmas “Valodniecība” akadēmiskais personāls<br />
Liepājas Universitāte<br />
Nr.<br />
p.<br />
k.<br />
Vārds, uzvārds Akadēmiskais amats Zinātniskais grāds Izglītības iestāde, kurā iegūta augstākā<br />
izglītība, kvalifikācija, beigšanas gads<br />
1. Diāna<br />
Laiveniece<br />
2. Velga<br />
Laugale<br />
3. Benita<br />
Laumane<br />
4. Linda<br />
Lauze<br />
5. Ieva<br />
Ozola<br />
6. Inguna<br />
SkadiĦa<br />
7. Gunta<br />
Smiltniece<br />
8. Dzintra<br />
Šulce<br />
Asociētā profesore<br />
- ievēlēta<br />
Docente - ievēlēta<br />
Vadošā pētniece –<br />
ievēlēta<br />
Asociētā profesore<br />
– ievēlēta<br />
Asociētā profesore<br />
– ievēlēta<br />
Profesore - ievēlēta<br />
Asociētā profesore<br />
– ievēlēta<br />
Docente - ievēlēta<br />
Dr.paed.<br />
2004<br />
Dr.philol.<br />
2009.<br />
Dr.habil.philol.<br />
1993<br />
Dr.philol.<br />
2002<br />
Dr.philol.<br />
1996<br />
Dr.sc.comp.<br />
1997<br />
Dr. philol.<br />
1979 (1992)<br />
Dr. philol.<br />
1993 (1998)<br />
LPA: vidusskolas latviešu val. un<br />
literatūras skolotāja (1987)<br />
LPA: vidusskolas latviešu val. un<br />
literatūras skolotāja (1984)<br />
LPA: vidusskolas latviešu val. un<br />
literatūras skolotāja (1960)<br />
Latvijas Valsts universitāte: filoloăe,<br />
latviešu val. un literatūras<br />
pasniedzēja (1991)<br />
Latvijas Valsts universitāte: filoloăe,<br />
latviešu val. un literatūras<br />
pasniedzēja (1983)<br />
Latvijas Valsts universitāte:<br />
matemātiėe (1989)<br />
LPA: latviešu valodas un literatūras<br />
skolotāja (1968)<br />
LPA: latviešu valodas un literatūras<br />
skolotāja (1980)<br />
Teorētisko studiju kursi un<br />
promocijas darbu vadīšana (līdz 2010. gadam)<br />
Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I-II<br />
Lietišėās valodniecības vēsture un nacionālā specifika<br />
Valodu apguves lingvistiskie aspekti<br />
Promocijas darbu vadīšana<br />
Valodas standartizācija un valodas kultūra<br />
Latviešu onomastika<br />
Valodniecības teorijas I: semantika<br />
Sociolingvistikas teorija un virzieni<br />
Valodniecības teorijas II: gramatikas pētniecība<br />
Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I-II<br />
Zinātnes valodas studijas (latviešu valoda)<br />
Latviešu valodas verbu formas un funkcijas<br />
Valodniecības teorijas II: gramatikas pētniecība<br />
Latviešu valodas vēsturiskā attīstība<br />
Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni<br />
Informācijas tehnoloăijas un metodes lingvistikā<br />
Vārddarināšana<br />
Latviešu valodas fonoloăija un fonotaktika<br />
Valodas standartizācija un valodas kultūra<br />
<strong>Ventspils</strong> <strong>Augstskola</strong><br />
1. Juris Baldunčiks Profesors - ievēlēts Dr. philol.<br />
1983 (1992)<br />
Latvijas Valsts universitāte, filologs,<br />
angĜu valodas pasniedzējs (1977)<br />
Lietišėās valodniecības vēsture un nacionālā specifika<br />
Tulkošanas teorija un prakse Latvijā<br />
Informācijas tehnoloăijas un metodes lingvistikā<br />
Latviešu terminoloăijas attīstība<br />
Valodu kontakti un multilingvisms Latvijā<br />
Kontrastīvā stilistika un tulkošana<br />
Valodas standartizācija un valodas kultūra
2. Maija BaltiĦa Vadošā pētnieceievēlēta<br />
3. Māra Leitāne Asociētā profesore<br />
- līdz 2009. g.<br />
novembrim. No<br />
11.2009 - uz līguma<br />
pamata<br />
4. Dzintra Lele- Asociētā profesore<br />
Rozentāle - ievēlēta<br />
Dr. philol.<br />
1979 (1992)<br />
Dr. philol.<br />
1989 (1992)<br />
Dr. philol.<br />
1983 (1992)<br />
5. Rasma MiltiĦa Docente - ievēlēta Dr.philol.<br />
1980 (1992)<br />
6. Valda Rudziša Asociētā profesore Dr. philol.<br />
- ievēlēta<br />
1982 (1992)<br />
7. Jānis Sīlis Profesors - ievēlēts Dr. philol.<br />
1980 (1992)<br />
8. Astra Skrābane Docente - ievēlēta Dr. philol.<br />
1985 (1992)<br />
9. Tatjana Stoikova Pētniece – ievēlēta Dr. philol.<br />
2000 (2003)<br />
Latvijas Valsts universitāte, latviešu<br />
valodas un literatūras pasniedzēja (1970)<br />
Latvijas Valsts universitāte, filologs,<br />
vācu valodas skolotājs (1967)<br />
Maskavas Valsts universitāte,<br />
filologs, vidusskolas vācu valodas<br />
skolotājs (1978)<br />
Latvijas Valsts universitāte, filologs,<br />
angĜu valodas pasniedzējs (1975)<br />
Maskavas Valsts universitāte,<br />
filologs, vidusskolas vācu valodas<br />
skolotājs (1978)<br />
Latvijas Valsts universitāte,<br />
filologs, angĜu valodas pasniedzējs<br />
(1973)<br />
Latvijas Valsts universitāte,<br />
filologs, franču valodas pasniedzējs<br />
(1976)<br />
ěeĦingradas/Sanktpēterburgas Valsts<br />
universitāte (1986)<br />
Promocijas darbu vadīšana<br />
Valodniecības teorijas I: semantika<br />
Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I-II<br />
Svešvalodu zinātnes valodas studijas (vācu val.)<br />
Valodu apguves lingvistiskie aspekti<br />
Kontrastīvā gramatika: latviešu un citas valodas<br />
Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē<br />
Valodniecības teorijas I: semantika<br />
Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni<br />
Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I-II<br />
Svešvalodu zinātnes valodas studijas (vācu val.)<br />
Lietišėās valodniecības vēsture un nacionālā specifika<br />
Kontrastīvā gramatika: latviešu un citas valodas<br />
Valodu kontakti un multilingvisms Latvijā<br />
Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē<br />
Promocijas darbu vadīšana<br />
Svešvalodu zinātnes valodas studijas (angĜu<br />
valoda)<br />
Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni<br />
Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni<br />
Valodniecības teorijas I: semantika<br />
Valodniecības teorijas II: gramatikas teorijas<br />
Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni<br />
Tulkošanas teorija un prakse Latvijā<br />
Salīdzināmās un sastatāmās valodniecības virzieni<br />
Salīdzināmās un sastatāmās valodniecības virzieni<br />
Promocijas darbu vadīšana<br />
Svešvalodu zinātnes valodas studijas (franču<br />
valoda)<br />
Svešvalodu zinātnes valodas studijas (krievu valoda)<br />
Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē<br />
23
Valodniecības teorijas II: gramatikas teorijas<br />
Lingvistiskā pragmatika<br />
Citas Latvijas augstskolas<br />
1. Valentīna LU Latviešu valodas<br />
SkujiĦa institūta vad. pētniece<br />
2. Arvils<br />
LU asociētais<br />
Šalme<br />
profesors<br />
3. Anna<br />
Vulāne<br />
4. JeĜena<br />
Vladimirska<br />
LU profesore<br />
LU asociētā<br />
profesore<br />
Dr.habil.philol.<br />
1992 (1993)<br />
Dr.philol.<br />
(2006)<br />
Dr. philol.<br />
1987 (1992)<br />
Dr.philol.<br />
(2004)<br />
Latvijas Valsts universitāte: filoloăe<br />
(1960)<br />
Latvijas Valsts universitāte: filologs,<br />
latviešu val. un literatūras<br />
pasniedzējs<br />
Latvijas Valsts universitāte: filoloăe,<br />
latviešu val. un literatūras pasniedzēja<br />
Universitāte Paris III Sorbonne<br />
Nouvelle (Francija) – Mg. valodniecībā<br />
(1996)<br />
Svešvalodu pedagoăiskais institūts (Minska):<br />
franču un angĜu valodas pasniedzēja<br />
(1991)<br />
Latviešu terminoloăijas attīstība<br />
Promocijas darba vadīšana<br />
Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni<br />
Etnolingvistika<br />
Promocijas darba vadīšana<br />
Promocijas darba vadīšana<br />
24
8.4. Zinātniskie pētījumi<br />
Lielākā daĜa LiepU valodniecības nozarē veikto pētījumu iekĜaujas divos<br />
universitātes pētniecības stratēăiskajos virzienos (apstiprināti IZM akceptētajā LiepU<br />
zinātniskās darbības stratēăijā):<br />
1) Kurzemes kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana: Kurzemes<br />
valodas izpēte vēsturiskā un areālā aspektā; tradicionālā un mūsdienu folklora;<br />
mūzikas dzīves un muzikālās izglītības vēsture Kurzemē;<br />
2) mūsdienu latviešu valodas funkcionēšanas aspekti: latviešu valodas attīstības<br />
tendences un problēmas, valodas normēšanas un valodas kultūras problēmas,<br />
latviešu valodas sociolingvistiskais aspekts.<br />
Pētījumi tiek veikti ar LiepU budžeta, kā arī dažādu projektu un pasūtījuma<br />
finansējumu. Mācībspēki piedalījušies arī citu zinātnisko institūciju (piem., LU Latviešu<br />
valodas institūta) zinātniskajos projektos. Pētījumu rezultāti publiskoti valsts un<br />
starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā un ārzemēs (galvenokārt baltu valodu<br />
pētniecības centros Lietuvā u.c.) , kā arī monogrāfijās, mācību grāmatās un zinātniskajos<br />
rakstos.<br />
VeA pētnieciskā darbība valodniecībā notiek Tulkošanas studiju fakultātē un<br />
<strong>Ventspils</strong> <strong>Augstskola</strong>s Lietišėās valodniecības centrā. Pētījumi tiek veikti tulkojumzinātnē,<br />
lietišėajā valodniecībā, salīdzināmajā un sastatāmajā valodniecībā (VeA Lietišėās<br />
valodniecības centra pētniecības stratēăija). Galvenie pētniecības virzieni ir<br />
tulkojumzinātnes lingvistiskie, t.sk. sociolingvistiskie, pragmalingvistiskie un starpkultūru<br />
aspekti, juridisko tekstu tulkošanas lingvistiskie pamati, tulkošanas vēsture Latvijā,<br />
latviešu terminoloăijas attīstība un aktuālas problēmas, valodu kontakti Latvijā,<br />
zinātniskais diskurss starpkultūru kontekstā, nozaru valodas un to apguve u.c.<br />
25
8. tabula. LiepU mācībspēku zinātniskā darbība un tā rezultāti (2005. – 2010.)<br />
Vārds, uzvārds Pētniecības virziens un tematika Dalība pētniecības projektos Zinātniskie<br />
referāti<br />
(skaits)<br />
Dr. paed.<br />
Diāna<br />
Laiveniece<br />
Lietišėā valodniecība:<br />
- teksts un tekstveide latviešu<br />
valodas kā dzimtās valodas<br />
mācību procesā;<br />
- latviešu zinātnes valodas<br />
aspekti;<br />
- akadēmiskā rakstīšana.<br />
- ESF projekta “Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un<br />
prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču<br />
paaugstināšana” metodiskā līdzekĜa pedagogiem mācību materiālu<br />
izveidei un īstenošanai e-vidē darba grupas eksperte (no 2010.)<br />
- ESF darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”<br />
papildinājuma 1.2.2.1.5. apakšaktivitātes “Pedagogu<br />
konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas<br />
apstākĜos” projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana<br />
izglītības sistēmas optimizācijas apstākĜos” pedagogu<br />
profesionālās pilnveides programmas “Latviešu valoda 5.–6.<br />
klasē” vadītāja (no 2010.)<br />
- ESF Darbības programmas 2007.–2013. gadam “Cilvēkresursi un<br />
nodarbinātība” prioritātes 1.2. “Izglītība un prasmes” pasākuma 1.2.1.<br />
“Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” aktivitātes<br />
1.2.1.2. “Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” apakšaktivitātes<br />
1.2.1.1.2. “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences<br />
paaugstināšana” darba grupas locekle (no 2010.)<br />
- ESF projekta „Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai<br />
izglītībai” aktivitātes Nr. 3 “Mācību un metodisko līdzekĜu<br />
izveide latviešu valodā un literatūrā” autoru grupas vadītāja (no<br />
2010.)<br />
- Eiropas kopienas EQUAL projekta “Soli pa solim” Liepājas<br />
rajona komponentes valodas apguves metodikas darba grupas<br />
locekle (2005.–2006.), no 2006. g. 1. jūl. – valodas apguves<br />
metodikas darba grupas vadītāja (2007.)<br />
- IZM ISEC projekta “Latviešu (dzimtās) valodas mācību<br />
līdzekĜu vēlamās kvalitātes raksturojums pamatskolas 4.–6.<br />
klasē” darba grupas vadītāja (2005.)<br />
12 referāti<br />
starptautiskās<br />
zinātniskās<br />
konferencēs,<br />
5 referāti<br />
citās<br />
konferencēs<br />
Publikācijas<br />
(skaits)<br />
1 grāmatas<br />
līdzautore<br />
3 raksti<br />
recenzētos<br />
izdevumos<br />
14 raksti citos<br />
izdevumos<br />
3 grāmatu<br />
komplektu<br />
līdzautore<br />
(10 izdevumu<br />
vienības)<br />
26
Dr.philol.<br />
Velga<br />
Laugale<br />
Dr.habil.philol.<br />
Benita<br />
Laumane<br />
Dr.philol.<br />
Linda<br />
Lauze<br />
Latviešu sinhroniskā<br />
valodniecība:<br />
Mūsdienu latviešu valodas<br />
funkcionēšanas leksiskais<br />
aspekts.<br />
Latviešu diahroniskā<br />
valodniecība: Latviešu valoda<br />
Kurzemē – onomastikas un<br />
dialektālās leksikas pētījumi<br />
cilmes, semantiskā un areālā<br />
aspektā.<br />
Latviešu sinhroniskā<br />
valodniecība: mūsdienu latviešu<br />
valodas funkcionēšanas<br />
sociolingvistiskā aspektā;<br />
Latvijas sabiedrības lingvistiskā<br />
integrācija; sarunvalodas<br />
sintakse; mutvārdu<br />
komunikācijas funkcionālie<br />
aspekti.<br />
- Dalībniece (materiālu kopas izstrāde, lektore) darba grupā ESF<br />
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību<br />
priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (Vienošanās<br />
Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003)<br />
- Lektore projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana<br />
izglītības sistēmas optimizācijas apstākĜos” Liepājas<br />
Universitātes pedagogu profesionālās pilnveides programmā<br />
(Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5 /09/ IPIA/ VIAA/001),<br />
- Darba grupas dalībniece un kursu vadītāja projektā „Latviešu<br />
valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagogu profesionālās<br />
kompetences pilnveide” (projekta līguma numurs: Nr.<br />
2010/0077/ 1DP/1.2. 1.2.3./09/ IPIA/ VIAA/002)<br />
- LZP granta projekts „Latviešu valoda Lejaskurzemē: vēsture<br />
un areālie kontakti” (projekta vadītāja, līdz 2008.)<br />
- Valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu<br />
un kultūru” projekts „Valoda un vide” (pētniece, 2005. – 2009.)<br />
- Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda,<br />
Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) 6. projekts „Reăionālā<br />
identitāte Eiropas kontekstā” (apakšprojekta dalībniece, no 2010.)<br />
- Bristoles universitātes sadarbības projekts ar Baltijas valstīm<br />
“Baltic Language and Integration Network” (projekta<br />
dalībniece 2003. – 2006.)<br />
- LZP granta projekts “Latvijas sabiedrības lingvistiskā<br />
integrācija” (pētniece 2004. – 2007.)<br />
- Eiropas kopienas EQUAL Programmas projekts "Soli pa<br />
solim" (darba grupas vadītāja latviešu val. metodikas izstrādē<br />
personām, kuru dzimtā valoda vai pārvaldītā valoda nav ne<br />
krievu, ne angĜu 2005. –2006.)<br />
- IZM valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par<br />
vēsturi, valodu un kultūru” LU LVI projekts „Valoda un vide”<br />
(pētniece 2005. – 2008.)<br />
- Lietuvas un Latvijas sadarbības projekts „Baltic<br />
Sociolinguistics (BALSOC): Linguistic Awareness and<br />
Orientation in Lithuania and Latvia” (pētniece 2009.).<br />
11<br />
zinātniski<br />
referāti<br />
5 zinātniski<br />
referāti<br />
14 zinātniski<br />
referāti (tai<br />
skaitā 1<br />
kopreferāts<br />
ar LU prof.<br />
Inu Druvieti)<br />
6 zinātniski<br />
raksti<br />
recenzētos<br />
izdevumos<br />
1 monogrāfija,<br />
7 zinātniski<br />
raksti<br />
recenzētos<br />
izdevumos<br />
7 zinātniski<br />
raksti<br />
recenzētos<br />
izdevumos<br />
27
Dr.philol.<br />
Ieva<br />
Ozola<br />
Dr.sc.comp.<br />
Inguna<br />
SkadiĦa<br />
Dr. philol.<br />
Gunta<br />
Smiltniece<br />
Latviešu diahroniskā<br />
valodniecība: Lejaskurzemes<br />
izlokšĦu gramatiskās sistēmas un<br />
tās pārmaiĦu izpēte – vārdšėiru<br />
un to gramatisko formu<br />
sintaktiskais lietojums un<br />
konstrukciju semantika.<br />
Datorlingvistika,<br />
mašīntulkošana. Latviešu<br />
valodas tekstu automatizēta<br />
apstrāde<br />
Latviešu sinhroniskā<br />
valodniecība.<br />
Latviešu valodas morfoloăiskās<br />
sistēmas izpēte: tradicionālais un<br />
mainīgais vārdformu sistēmā.<br />
Morfoloăisko formu lietojuma<br />
stilistiskais aspekts.<br />
- LZP granta projekts „Latviešu valoda Lejaskurzemē: vēsture<br />
un areālie kontakti” (projekta pētniece, līdz 2008.)<br />
- IZM apakšprogrammas „Zinātniskās infrastruktūras<br />
nodrošināšana un attīstība augstskolās” finansētā projekta<br />
„Kurzemes kultūrvēsturisko materiālu sistematizācija un izpēte<br />
Kurzemes folkloras un valodas centrā” vadītāja (2006. – 2007.)<br />
- Valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi,<br />
valodu un kultūru” projekts „Valoda un vide” (apakšprojekta<br />
vadītāja, pētniece, 2005. – 2009.)<br />
- Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda,<br />
Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) 6. projekts „Reăionālā<br />
identitāte Eiropas kontekstā” (apakšprojekta dalībniece, no 2010.)<br />
- LZP projekta “Statistisko metožu izvērtējums angĜu – latviešu<br />
tulkošanas sistēmā” vadītāja (2005.-2008.)<br />
- LZP projekta „Faktorēto metožu lietojums angĜu-latviešu<br />
statistiskajā mašīntulkošanas sistēmā” vadītāja (kopš 2009.)<br />
- 7. ietvarprogrammas infrastruktūras apakšprogrammas projekta<br />
CLARIN vadītāja Latvijā (kopš 2008.)<br />
- 7. pamatprogrammas projekta Analysis and Evaluation of<br />
Comparable Corpora for Under Resourced Areas of Machine<br />
Translation (Accurat) dalībniece (kopš 2010.), ES - 6. ietvara<br />
programmas projekta TRI-Partite multimedia Object Description<br />
(Tripod) dalībniece (2007.-2009.)<br />
- sadarbības projekta Nordic Graduate School of Language<br />
Technology (NGSLT) dalībniece (2004.-2009.)<br />
- Līdzdalība programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu<br />
un kultūru” projektā „Latviešu valodas struktūra, funkcijas un<br />
elementi: izpēte un sistematizācija” (Nr. 1.7.) Latviešu valodas<br />
gramatikas daĜas „Lietvārds”, „SkaitĜa vārds” , „ApstākĜa vārds”<br />
autore.<br />
- Līdzdalība Latvijas Zinātnes padomes projektā „Latviešu<br />
valodas gramatika 1959-2009” (Nr. 09. 1169). Latviešu valodas<br />
gramatikas daĜas „Saiklis” autore.<br />
10<br />
zinātniski<br />
referāti<br />
6 zinātniski<br />
referāti<br />
10 zinātniski<br />
raksti<br />
recenzētos<br />
izdevumos<br />
16 zinātniski<br />
raksti<br />
recenzētos<br />
izdevumos<br />
7 referāti 8 raksti<br />
28
Dr. philol.<br />
Dzintra<br />
Šulce<br />
Latviešu sinhroniskā<br />
valodniecība:<br />
fonoloăija un fonotaktika,<br />
latviešu valodas pareizrunas un<br />
pareizrakstības<br />
problēmjautājumi.<br />
- Grāmatas manuskripts „Latviešu valodas pareizruna un<br />
pareizrakstība” (projekts Nr. 4-9/18-2007 Valsts valodas<br />
aăentūra, 2007. g. jūlijs – 2008. g. jūlijs).<br />
- Dalība projektā „Latviešu valodas skolotāju tālākizglītotāju<br />
sagatavošanas kursu vadītāju (lektoru) pakalpojumi” (id. Nr.<br />
LVA 2010/11– ESF – 1.2.1.2.3.) no 2010. gada novembra.<br />
11<br />
zinātniskie<br />
referāti<br />
15 publikācijas<br />
(t.sk. grāmata<br />
„Latviešu<br />
valodas<br />
pareizruna un<br />
pareizrakstība“<br />
2009., kopā ar<br />
V. StrautiĦu).<br />
9. tabula. VeA mācībspēku zinātniskā darbība un tā rezultāti (2005. – 2010.)<br />
Vārds, uzvārds Pētniecības virziens un tematika Dalība pētniecības projektos Zinātniskie<br />
referāti<br />
(skaits)<br />
Juris Baldunčiks<br />
Maija BaltiĦa<br />
Lietišėā valodniecība:<br />
terminoloăija, leksikogrāfija,<br />
tulkošanas teorija un prakse,<br />
valodas standartizācija un<br />
valodas kultūra, valodu kontakti<br />
un leksiskie aizguvumi.<br />
Latviešu valodas senie teksti,<br />
latviešu valodas leksikas senais<br />
slānis, latviešu valoda, kultūra<br />
un tulkojumzinātne.<br />
2006.-2009. Valsts programma Letonika: Valoda un vide:<br />
Latvijas nacionālo reāliju tulkošana.<br />
2006. IZM / Tulkošanas teorija un prakse Latvijā: anotēta<br />
bibliogrāfija (1945-2006).<br />
2007. VVA / Situācijas apzināšana vārdnīcu izstrādes jomā<br />
Latvijā.<br />
2008. LZP / Kultūru kontakti un tulkošanas teorija un prakse<br />
Latvijā.<br />
2008. VVA+ Tilde / Citvalodu personvārdu atveides vārdnīca.<br />
Latviešu valoda somiem „Pirmie soĜi Latviešu valodā” (kopā ar<br />
G. Dreijeru un M. KrastiĦu) 2005. gadā<br />
CeĜvedis latviešu valodā. Mācību līdzeklis ārvalstu studentiem<br />
2005.- 2006. gads<br />
Valoda un vide (2005-2009)<br />
Seno tekstu valodas korpuss. Seno tekstu valodas vārdnīca.<br />
Paraugprojekts kopš 2005. gada<br />
Seno reāliju nosaukumi. Valsts valodas komisijas atb.<br />
Latviešu valodas attīstība tulkošanas teorijas un prakses aspektā.<br />
VeA LVC kopš 2008. gada<br />
Kurzemes leksikons. VeA LVC kopš 2008. gada<br />
Kultūras konteksts tulkojumzinātnes teorijā un praksē<br />
27 (no tiem<br />
19 starpt.<br />
konfer.)<br />
9 starpt., 6<br />
vietējās konf.<br />
Publikācijas<br />
(skaits)<br />
16 (neskaitot<br />
vārdnīcas)<br />
6 un<br />
sagatavošanā 5<br />
29
Dzintra Lele-<br />
Rozentāle<br />
Salīdzināmā un sastatāmā<br />
valodniecība, kontaktlingvistika,<br />
vēsturiskā sociolingvistika,<br />
ăermānistiskā valodniecība<br />
2003.- 2006. European Resources for Intercultural<br />
Communication; apakšgrupas Language koordinatore;<br />
SOKRATES/ERASMUS.<br />
2007.-2008. DYLAN (Language Dynamics and Management of<br />
Diversity)<br />
2006.- 2008.Multilingvālisms urbānā vidē: vācu un krievu<br />
minoritāšu valodas Rīgā: Latvijas brīvvalsts laikā (1918.-1940.)<br />
2006.-2010. Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā:<br />
identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas<br />
reăionā I-V. Projekta vad.<br />
2006. Vācu-latviešu sastatāmā gramatika. Sagatavošanas posms.<br />
Projekta vad.<br />
2007. Zinātniskais diskurss starpkultūru kontekstā: vācu un<br />
latviešu tradīciju sastatījums. Projekta vad.<br />
2008. Zinātniskais diskurss starpkultūru kontekstā II:<br />
mikrostruktūras izpēte. Projekta vad.<br />
2010-2012. Konstruktionsglossare im Fachsprachenlerben:<br />
Deutsch, Estnisch, Lettisch, Litauisch (KoGloss). Programma für<br />
Lebenslanges Lernen.<br />
Rasma MiltiĦa Lietišėās angĜu valodas modes<br />
vārdu tulkošana latviešu valodā<br />
Valda Rudziša Tulkojumzinātne. Projekta partnere EK finansētajā projektā „Multidimensional<br />
Translation” (Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs<br />
par tulkošanas problēmām un to organizēšanā).. Projekta<br />
koordinators: Zārbrikenas universitāte. 2005. – 2008.<br />
Projekta partnere ES un Norvēăijas valdības finansētajā projektā<br />
WISSTRANS , 2007.g. (Zināšanu menedžments tulkošanā).<br />
Līdzdalība ERASMUS intensīvajā projektā (IP) „Juridisko<br />
tekstu tulkošana”(2009. – 2010.).<br />
Projekta partnere EK finansētajā projektā OPTIMALES :<br />
Optimising Professional Translator Training in a Multilingual<br />
Europe („action”) ERASMUS Mūžizglītības programmas<br />
ietvaros. 2010.g.<br />
Līdzdalība LR Valodu komisijas finansētajā projektā<br />
16 starpt., 9<br />
vietējās konf.<br />
19<br />
3 2 + raksts<br />
iesniegts<br />
1 4<br />
30
Jānis Sīlis<br />
Tulkojumzinātne, salīdzināmā un<br />
sastatāmā valodniecība, valodu<br />
kontakti, sociolingvistika,<br />
tulkojumzinātnes terminoloăija.<br />
“Nacionālo reāliju apzīmējumi un to tulkošana angĜu, vācu,<br />
franču un krievu valodā”. Projekta 2.fāze - 2007.g.<br />
Līdzdalība Letonikas īstenotajā projektā „Citvalodu personvārdu<br />
atveides vārdnīca”, 2009.g.<br />
Līdzdalība ES finansētajā projektā „Laboratoriju iegāde un<br />
zinātnes infrastruktūras attīstība <strong>Ventspils</strong> Augstskolā un<br />
<strong>Ventspils</strong> Starptautiskajā Radioastronomijas centrā” (2008.g.)<br />
2003. – 2006. Leonardo da Vinci programmas projekts „Content<br />
and Language Integrated Learning”: VeA zinātniskās grupas<br />
vadītājs un dalībnieks.<br />
2004. – 2007. Leonardo da Vinci programmas projekts Languages<br />
of e-Commerce” – Latvijas grupas vadītājs un dalībnieks.<br />
2006. – 2007. Leonardo da Vinci programmas projekts<br />
DM/526/LV/06/503 “Enhancement of Professional Skills of<br />
Translator Trainers”: projekta vadītājs un dalībnieks.<br />
2006.-2009. Valsts pētījumu programma Letonika: Valoda un vide:<br />
Latvijas nacionālo reāliju tulkošana: apakšprojekta vadītājs un<br />
dalībnieks.<br />
No 2010.: Valsts pētījumu programmas Nr. 3 „Nacionālā identitāte<br />
(valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekta Nr. 3<br />
“Valoda – nacionālās identitātes pamats 3.2” <strong>Ventspils</strong> <strong>Augstskola</strong>s<br />
zinātniskās grupas vadītājs un projekta dalībnieks.<br />
Astra Skrābane Tulkojumzinātne. Līdzdalība LR Valodu komisijas finansētajā projektā<br />
“Nacionālo reāliju apzīmējumi un to tulkošana angĜu, vācu,<br />
franču un krievu valodā”.<br />
Līdzdalība Letonikas īstenotajā projektā „Citvalodu personvārdu<br />
atveides vārdnīca”, 2009.g.<br />
Līdzdalība ERASMUS intensīvajā programmā (Intensive<br />
programme; IP) „Juridisko tekstu tulkošana” (Introductione aux<br />
juridictions et procédures juridictionelles en Europe: objectif<br />
traduction) (2009. – 2012.).<br />
Projekts "Histoire de la traduction en Europe<br />
mediane" (INALCO Francija) tulkošanas vēsture Viduseiropā,<br />
latviešu daĜa.<br />
30 (no tiem<br />
25 starpt.<br />
konfer.)<br />
9 9<br />
28<br />
(1 monogrāfija<br />
un 27<br />
zinātniskie<br />
raksti; sarakstā<br />
nav iekĜauta<br />
„Latviešu –<br />
angĜu<br />
sarunvārdnīca”,<br />
Jumava, 2009)<br />
31
Tatjana Stoikova<br />
Sociolingvistika (krievu-latv.<br />
val. ietekme, interferenču<br />
procesi), bulgāru un latviešu val.<br />
sastat. gramatika, teksta<br />
lingvistika, lingv. pragmatika,<br />
tulkošana.<br />
LU, 2006.-2008. „Multilingvālisms urbānā vidē: vācu un krievu<br />
minoritātes valoda Rīgā Latvijas brīvvalsts laikā (1918.-1940.)”<br />
Letonikas apakšprojekts: „Latvijas nacionālo reāliju<br />
standartizācijas angĜu, vācu, franču un krievu valodā” (VeA,<br />
2008.)<br />
17 15 raksti, 1<br />
divvalodu<br />
(bulgārulatviešu)<br />
vārdnīca<br />
(līdzautors<br />
I.Koškins)<br />
32
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums<br />
Starpaugstskolu doktora studiju programmas „Valodniecība” darbība pārskata<br />
periodā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekĜiem, augstskolu pašieĦēmumiem, projektu<br />
finansējuma.<br />
Kopējais prognozējamais studiju programmas budžeta finansējums LiepU 2011. gadā<br />
ir Ls 20 162,07, VeA – Ls 30 836,13. Budžeta finansējuma izmaksas uz vienu doktorantu<br />
gadā (2010. gadā spēkā esošie normatīvi) ir Ls 2 372,01.<br />
Sekmīgie budžeta doktoranti piedalās stipendiju konkursos uz valsts budžeta<br />
stipendijām, kredītam pielīdzinātajām stipendijām un ESF darbības programmas<br />
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.1.2.1.2. apakšaktivitātes „Atbalsts doktora studiju<br />
programmu īstenošanai” mērėstipendijām.<br />
Studiju maksu doktorantiem, kas studē par personīgajiem līdzekĜiem, kā arī nepilna<br />
laika studiju maksu visam doktorantūras studiju laikam apstiprina LiepU un VeA Senāts<br />
katras augstskolas noteiktajā termiĦā un kārtībā. Programmas īstenošanas laikā gan LiepU,<br />
gan VeA ir tikai budžeta doktoranti.<br />
Telpu resursi un to aprīkojums doktora studiju vajadzībām LiepU ir apmierinošs,<br />
VeA – labs. LiepU kopumā ir 4 studiju korpusi un 1 dienesta viesnīca. Humanitāro zinātĦu<br />
studijas notiek galvenokārt Humanitāro un mākslas zinātĦu fakultātes ēkā Kūrmājas<br />
prospektā 13, tās 3. stāvā kopš 2007. gada 1. septembra darbojas Kurzemes Humanitārais<br />
institūts, kas ir pētniecības un projektu izstrādes bāze.<br />
VeA ir izvietota trijos savstarpēji saistītos korpusos. Kopējā telpu platība ir<br />
pietiekoša šā brīža studiju virzienu realizēšanai. 2009. gadā ekspluatācijā tika nodots<br />
austrumu korpuss ar telpām studentu dienesta viesnīcai (vietas dienesta viesnīcā ir<br />
paredzētas visu izglītības līmeĦu studentiem). Plānots veikt rekonstrukcijas darbus ziemeĜu<br />
korpusā, lai izbūvētu moderni aprīkotas telpas studiju procesa nodrošināšanai un zinātniskā<br />
darba veicināšanai. VeA Lietišėās valodniecības centra rīcībā ir nodotas telpas ar kopējo<br />
platību 40 m². Studiju un zinātniskā darba platība vienam studentam ir 3,7 m², bet kopējā<br />
platība vienam studentam ir 8,5 m².<br />
Izmantojot sistēmu ALISE, LiepU un VeA studentiem un mācībspēkiem ir<br />
vienādas iespējas sistēmai pieslēgto bibliotēku katalogu izmantošanā. Gan LiepU, gan<br />
VeA bibliotēka ir pievienojusies Vienotās lasītāju kartes projektam, kurā iesaistījušās arī<br />
Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka, Daugavpils Universitātes<br />
bibliotēka, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālā bibliotēka un Rīgas<br />
Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka.<br />
Liepājas Universitātes bibliotēka ir reăistrēta Bibliotēku reăistrā un akreditēta līdz<br />
2015. gada 18. jūlijam. Bibliotēkai ir izstrādāta Attīstības koncepcija 2009.−2014. gadam.<br />
LiepU bibliotēkas struktūru veido abonements, vispārējā brīvpieejas lasītava,<br />
elektronisko resursu lasītava un četras nozaru lasītavas pētniecības struktūrvienībās.<br />
Bibliotēkā darbojas Starpbibliotēku abonements (SBA) un Starptautiskais starpbibliotēku<br />
abonements (SSBA).<br />
Elektroniskajā katalogā ir atrodams aptuveni 80% no kopējā fonda. LiepU<br />
bibliotēkā 2010. gadā ir pieejamas tiešsaistes datu bāzes Letonika, Nozare, EBSCO,<br />
Eiropa.lv, SAGE , Britannica, Lursoft, Latvijas Vēstnesis. Kopš 2009. gada marta LiepU<br />
bibliotēka sniedz iespēju izmantot abonētās datu bāzes, pieslēdzoties caur VPN serveri no<br />
mājām un citiem datoriem, kā arī izmantojot bezvadu interneta pieslēgumu bibliotēkā.<br />
LiepU mājas lapā (www.liepu.lv) tiek uzturēta bibliotēkas mājas lapa. Katru mēnesi tiek<br />
sagatavots un e-formā publiskots informatīvais biĜetens Lasonis.<br />
33
Valodniecības nozarē tiek iegādāti vai kā dāvinājumi no zinātniskajām institūcijām<br />
saĦemti jaunākie valodniecības nozares periodiskie izdevumi: Baltu Filoloăija, Linguistica<br />
Lettica, DU humanitāro zinātĦu turpinājumizdevumi u. c. Regulāra ir grāmatu apmaiĦa ar<br />
Lietuvas humanitāro zinātĦu centriem (Klaipēdas Universitāti, VDU Letonikas centru<br />
u.c.). DaĜa bibliotēkas grāmatu fonda atrodas Humanitāro un mākslas zinātĦu fakultātē un<br />
Kurzemes Humanitārā institūta lasītavā, kas organizē arī nepublicēto zinātnisko darbu –<br />
promocijas darbu, maăistra darbu, bakalaura darbu un kursadarbu – izmantošanu<br />
pētniecībai.<br />
VeA mācību procesa nodrošināšanai izmanto <strong>Ventspils</strong> Centrālās zinātniskās<br />
bibliotēkas pakalpojumus. <strong>Augstskola</strong>s telpās darbojas šīs bibliotēkas VeA filiāle, kuras<br />
fondos 2009./2010. akadēmiskajā gadā bija apmēram 24176 sējumu un ap 800<br />
audiovizuālo materiālu (audio un videokasetes, CD-ROM) matemātikā, datorzinībās,<br />
pārvaldībā, ekonomikā, jurisprudencē, filozofijā, psiholoăijā, valodniecībā, translatoloăijā,<br />
literatūrzinātnē, u.c. No tiem apmēram 15314 izdevumu ir svešvalodās: 9499 – angĜu<br />
valodā, 4493– vācu valodā, 800 – krievu valodā, 522 – franču valodā. Visi bibliotēkā<br />
esošie izdevumi fiksēti elektroniskajā katalogā, lasītāju apkalpošana ir automatizēta.<br />
Pilnvērtīgu studiju nodrošināšanai bibliotēkas fondi sistemātiski tiek papildināti ar pasaulē<br />
atzītu jaunāko mācību un zinātnisko literatūru, kā arī periodiku. Bibliotēkas fondu<br />
papildināšanu koordinē bibliotēkas konsultatīvā padome, kurā aktīvi piedalās augstskolas<br />
docētāji, komplektēšanas darbā izmantojot jaunākos izdevniecību reklāmu katalogus un<br />
Internet tīkla iespējas.<br />
Bibliotēkas lietotājiem ir pieejamas tiešsaistes datu bāzes – piekĜuve Lursoft<br />
laikrakstu bibliotēkai, informācijas sistēmai Letonika, LETA arhīvam, Normatīvo aktu<br />
informācijas sistēmai NAIS, elektronisko publikāciju datu bāzēm EBSCO, Rubricon –<br />
Krievijas uzziĦu izdevumiem, Britannica Academic Edition.<br />
LiepU izdevniecība LiePA reăistrēta 2000. gada 14. februārī un ir Latvijas<br />
Grāmatizdevēju asociācijas biedre. Izdevniecība nodrošina LiepU zinātnisko un studiju<br />
iespieddarbu izdošanu, kā arī sniedz ar izdevējdarbību saistītus pakalpojumus galvenokārt<br />
Kurzemes reăionā. 2008. gadā LiePA izdevusi 43 nosaukumu izdevumus (26 – LiepU, 17<br />
– pasūtījuma darbi), 2009. gadā – 27 nosaukumu izdevumus (19 – LiepU, 8 – pasūtījuma<br />
darbi).LiePA izdevumiem tiek piešėirts ISSN, ISBN, kā arī citi nepieciešamie<br />
grāmatizdevumu identificēšanas kodi. Izdevniecības un tās nelielās tipogrāfijas<br />
pastāvēšana rada iespēju regulāri un operatīvi izdot studiju, zinātniskos un lietišėos<br />
iespieddarbus.<br />
10. Ārējie sakari<br />
10.1. Sadarbība ar darba devējiem<br />
Doktora studiju programmas izstrādes posmā tika veikta izpēte par to, kurās<br />
darbības jomās ir nepieciešami augsti kvalificēti valodniecības speciālisti ar vairāku valodu<br />
zināšanām, pētniecības un organizatoriskajām prasmēm. Tās ir:<br />
1) Latvijas un ārzemju augstskolas, kurās notiek baltu valodu vai svešvalodu studijas;<br />
2) zinātniskās institūcijas;<br />
3) valodas konsultāciju dienesti;<br />
4) tulkošanas biroji;<br />
5) izdevniecību redakcijas;<br />
6) Tulkošanas un terminoloăijas centrs;<br />
7) Latviešu valodas aăentūra u.c.<br />
34
LiepU valodniecības nozares mācībspēku un pētnieku ilgstoši sadarbības partneri<br />
reăionā ir skolas un latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības, bibliotēkas.<br />
Kurzemes reăionā attīstās pašvaldību novadpētniecības centri, kuriem nepieciešami<br />
kvalificēti darbinieki arī valodniecības jomā. LiepU sadarbojas ar Latviešu valodas<br />
aăentūru, izstrādājot līgumdarbus, piedaloties kopīgos zinātnes un izglītības pasākumos.<br />
VeA sadarbības partneri ir tulkošanas biroji Latvijā, tulkošanas organizācijas ES,<br />
Valsts valodas centrs, kura kompetencē ir tiesību aktu tulkošana un tulkošanas metodikas<br />
izstrāde, sabiedrība Tilde, LZA Terminoloăijas komisija.<br />
10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām<br />
Doktora studiju programmas sekmīgā realizēšanā svarīga loma ir abu<br />
partneraugstskolu zinātniskajai sadarbībai un noslēgtajiem līgumiem ar Latvijas un<br />
ārzemju universitātēm, zinātniskajiem institūtiem.<br />
LiepU uztur zinātnisko sadarbību ar LU Latviešu valodas institūtu (sadarbības<br />
līgums noslēgts 2009. gada 12. janvārī), kā arī ar Latvijas Universitāti, Klaipēdas<br />
Universitāti, ŠauĜu Universitāti, Vītauta Dižā universitāti (noslēgti universitāšu sadarbības<br />
līgumi). 2010./2011. studiju gadā LiepU darbojas 41 ERASMUS līgums, to starpā 5 līgumi<br />
par studentu un docētāju apmaiĦu filoloăijas jomā visu līmeĦu studijās.<br />
VeA ERASMUS programmā ir noslēgusi līgumus ar 34 augstskolām 16 valstīs:<br />
Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Grieėijā, Norvēgijā, Francijā, BeĜăijā,<br />
Turcijā, Īrijā, Rumānijā, Austrijā, Polijā un Portugālē. Ar Austrijas Danube Universitāti<br />
Kremsā Tulkošanas studiju fakultātei ir noslēgts īpašs līgums par sadarbību doktorantūras<br />
līmenī.<br />
Gan LiepU, gan VeA ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Latvijas ZinātĦu<br />
akadēmiju.<br />
11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā<br />
vai augstskolā<br />
Ja tiek pārtraukta starpaugstskolu doktora studiju programmas “Valodniecība”<br />
darbība, doktorantiem ir iespēja turpināt studijas atbilstošā programmā Latvijas<br />
Universitātē. To nodrošina 2008 gadā noslēgtā un 2011. gadā atjaunotā vienošanās ar LU.<br />
35
12. Secinājumi<br />
1. Starpaugstskolu doktora programma „Valodniecība” veicina Liepājas Universitātes un<br />
<strong>Ventspils</strong> <strong>Augstskola</strong>s intelektuālo un materiālo resursu, kā arī pētniecības rezultātu<br />
pilnvērtīgāku izmantošanu.<br />
2. Programma nodrošina plānoto rezultātu – zināšanu, prasmju un kompetenču –<br />
sasniegšanu, izmantojot doktorantu un profesūras, kā arī doktorantu savstarpējas<br />
radošas sadarbības daudzveidīgas formas.<br />
3. Programma ir pietiekami nodrošināta ar pieredzējušiem nozares zinātniekiem, kas<br />
sniedz kvalificētu palīdzību radoša, patstāvīga zinātniskā darba un zinātniskās<br />
sadarbības iemaĦu attīstīšanai.<br />
4. Programmas būtiska sastāvdaĜa ir zinātniskās socializācijas īstenošana, kas tiek<br />
panākta, mērėtiecīgi plānojot darbseminārus, metodoloăiskos un lingvistiskos<br />
kolokvijus, kā arī darbu projektos un organizatoriskajos pasākumos, piem., doktorantu<br />
konferences organizācijas laikā.<br />
5. Programma var paplašināt mūsdienīgas pētnieciskā un akadēmiskā darba metodoloăijas<br />
apguves iespējas, iesaistot programmas īstenošanā Latvijas un ārzemju sadarbības<br />
partneru resursus.<br />
6. Programmā nodrošina pieredzi zinātnes starpdisciplināro kontaktu veidošanā, atbalstot<br />
sadarbību ar citu nozaru pārstāvjiem, ko iespējams pastiprināt, piem., sadarbībā ar IT.<br />
7. Programmas saturs ir orientēts uz starptautiskās pieredzes apgūšanu, taču vēl<br />
nepietiekami izmantots abu augstskolu ārzemju sadarbības partneru potenciāls.<br />
8. Lai gan doktorantiem ir iespējas izmantot valsts budžeta, ESF doktora studiju atbalsta<br />
projekta stipendijas, kā arī pieteikties citu programmu un projektu finansējuma<br />
saĦemšanai, zinātnisko komandējumu finansējums nav pietiekams.<br />
9. Latvijā izdotā zinātniskā literatūra abu augstskolu bibliotēkās ir pieejama pilnībā, taču<br />
regulāri jāpapildina jaunākā zinātniskā literatūra svešvalodās, kā arī jāveicina datu bāzu<br />
izmantošana.<br />
10. Promocijas darbu aizstāvēšanu valodniecības nozarē var nodrošināt Liepājas<br />
Universitātes valodniecības promocijas padome, kurā darbojas abu augstskolu eksperti.<br />
36
13. Studiju programmas attīstības plāns 2011. – 2016. gadam<br />
Konstatētās problēmas Priekšlikumi to risināšanai Izpildes laiks Atbildīgais Izpildes<br />
apliecinājums/<br />
novērtējums<br />
Nepietiekami izmantots abu<br />
augstskolu ārzemju sadarbības<br />
partneru potenciāls.<br />
Maz komandējumu finansējuma<br />
doktorantiem, kas nesaĦem ESF<br />
mērėstipendijas.<br />
Nepietiekams ārzemēs izdotās<br />
zinātniskās literatūras daudzums<br />
augstskolu bibliotēkās.<br />
Teorētisko studiju nodarbību<br />
plānojums ne vienmēr ir pietiekami<br />
intensīvs.<br />
1. – 2. doktorantūras gadā nav<br />
doktorantu, kas specializējas<br />
latviešu sinhroniskajā vai<br />
diahroniskajā valodniecībā.<br />
ERASMUS programmas vieslektoru<br />
iesaistīšana.<br />
To ārzemju valodnieku izmantošana<br />
lekcijām, semināriem un kolokvijiem, kas<br />
uzturas Latvijā konferenču un projektu<br />
īstenošanas laikā.<br />
Doktorantiem jāizmanto dažādu programmu<br />
un projektu stipendiju konkursi, lai iegūtu<br />
finansējumu.<br />
Plānot budžeta un projektu līdzekĜus<br />
valodniecības nozares zinātniskās literatūras<br />
iegādei svešvalodās.<br />
Koncentrēt teorētisko studiju nodarbības<br />
doktorantūras studiju pirmajā pusē.<br />
Doktorantu atlase uzĦemšanas procesa<br />
laikā.<br />
Tiek plānots<br />
katru studiju<br />
gadu.<br />
Katru studiju<br />
gadu.<br />
Katru studiju<br />
gadu.<br />
Katru studiju<br />
gadu.<br />
Katru studiju<br />
gadu.<br />
Programmas<br />
direktori.<br />
Programmas<br />
direktori.<br />
Programmas<br />
direktori.<br />
Programmas<br />
direktori.<br />
DSPP,<br />
Iestājpārbaudīju<br />
mu komisijas<br />
Vismaz viens ārzemju<br />
vieslektors katru gadu.<br />
Atbalstītie doktorantu<br />
projekti, iegūtās<br />
stipendijas.<br />
Iegādātās grāmatas,<br />
žurnāli, abonētās datu<br />
bāzes.<br />
Teorētisko nodarbību<br />
plāni.<br />
Doktorantu<br />
individuālo studiju<br />
plānojums.<br />
UzĦemtie doktoranti.<br />
37
Visi doktoranti nav vienlīdz gatavi<br />
zinātniskā grāda ieguvei (trūkst<br />
pirmsdoktorantūras zinātniskā<br />
darba pieredzes, citi darba<br />
pienākumi doktorantūras laikā)<br />
Informācija par doktorantūras studiju būtību<br />
pirmsdoktorantūras un uzĦemšanas procesā.<br />
Metodoloăisko semināru un lingvistisko<br />
kolokviju satura pilnveide.<br />
Sadarbība ar zinātniskajiem vadītājiem, lai<br />
prognozētu doktorantu potenciālās<br />
problēmas.<br />
Katru studiju<br />
gadu.<br />
Programmas<br />
direktori,<br />
DSPP<br />
Vismaz 60%<br />
doktorantu iegūst<br />
doktora grādu 1. – 2.<br />
gadā pēc teorētisko<br />
studiju beigšanas.<br />
38
Change language