VALODNIECĪBA - Ventspils Augstskola

venta.lv

VALODNIECĪBA - Ventspils Augstskola

Liepājas Universitāte un Ventspils Augstskola

Starpaugstskolu

doktora studiju programma

VALODNIECĪBA

51222

Latviešu diahroniskā valodniecība,

latviešu sinhroniskā valodniecība,

lietišėā valodniecība,

salīdzināmā un sastatāmā valodniecība

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIĥOJUMS

Liepāja – Ventspils 2010


Doktora studiju programmas "Valodniecība" pašnovērtējuma grupa

Diāna Laiveniece, Dr.paed., LiepU asociētā profesore

Ieva Ozola, Dr.philol., LiepU asociētā profesore

Juris Baldunčiks, Dr.philol., VeA profesors

Dzintra Lele-Rozentāle, Dr.philol., VeA asociētā profesore

Jānis Sīlis, Dr.philol., VeA profesors

Inga Bliska, doktorante

Guntars Dreijers, doktorants

Apstiprināts

LiepU Senāta sēdē 2010. gada 20. decembrī

protokola nr.

Senāta priekšsēdētāja

_________________

Asoc.prof. Dr.philol. Zanda Gūtmane

VeA Senāta sēdē 2011. gada 26. janvārī

protokola nr. 11-01

Senāta priekšsēdētājs

_________________

Mg. philol. Guntars Dreijers

2


Saturs

1. Programmas mērėi un uzdevumi, pēc programmas apguves iegūstamie studiju

rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā

2. Programmas organizācija, programmas plāna atbilstība augstskolu mērėiem un

uzdevumiem, programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu

apraksta anotācija

4

5

6

4. Vērtēšanas sistēma 8

5. Programmas praktiskā īstenošana 8

6. Programmas perspektīvais novērtējums 14

6.1. Atbilstība valsts akadēmiskās augstākās izglītības standartam 14

6.2. Doktorantūras studiju programmas salīdzinājums ar Latvijā un ārzemēs īstenojamām studiju 14

programmām

6.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem 17

7. Doktoranti 17

7.1. Doktorantu skaits programmā 17

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto doktorantu skaits 17

7.3. Absolventu skaits 18

7.4. Doktorantu aptaujas un to analīze 18

7.5. Absolventu aptaujas un to analīze 20

7.6. Doktorantu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 20

8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums 20

8.1. Akadēmiskā personāla skaits 20

8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija 21

8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

21

nākamajiem 6 gadiem

8.4. Zinātniskie pētījumi 25

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 33

10. Ārējie sakari 34

10.1. Sadarbība ar darba devējiem 34

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām 35

11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā 35

12. Secinājumi 36

13. Studiju programmas attīstības plāns nākamajiem sešiem gadiem 37

3


1. Programmas mērėi un uzdevumi, pēc programmas apguves

iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā

Liepājas Universitātes (turpmāk – LiepU) un Ventspils Augstskolas (turpmāk – VeA)

starpaugstskolu doktora studiju programmas „Valodniecība” mērėi:

1) nodrošināt zinātnisko un akadēmisko pēctecību valodniecības nozarē, paredzot

programmas absolventiem iespēju iekĜauties Latvijas un starptautiskajā zinātniskajā apritē,

akadēmisko pienākumu veikšanā, kā arī citās darbības jomās, kur nepieciešama vai vēlama

filoloăijas zinātĦu doktora līmeĦa zinātniskā kvalifikācija;

2) balstoties uz sadarbību dažādu valodniecības apakšnozaru ietvaros, attīstīt Latvijas

valodniecībai, izglītības sistēmai un sabiedrībai aktuālus un perspektīvus pētniecības virzienus;

3) paplašināt un padziĜināt Letonikas pētījumus, attīstīt tulkojumzinātnes teorētisko bāzi un

jaunus lietišėās valodniecības apakšvirzienus.

Studiju programmas uzdevums: nodrošināt doktorantiem iespēju sekmīgi apgūt studiju

programmu, lai iegūtu filoloăijas doktora grādu (Dr.philol.) un tam atbilstošās nozares doktora

intelektuālās, profesionālās, akadēmiskās un praktiskās kompetences.

Iegūstamie rezultāti.

Izstrādātais promocijas pētījums apliecina prasmi patstāvīgi veikt aktuālu un oriăinālu

zinātnisku pētījumu valodniecības nozarē, izvēlēties pētījuma tēmai visatbilstošākās pētniecības

metodes, izmantot metodei atbilstīgus materiāla analīzes un datu apstrādes paĦēmienus.

Doktorantūras studiju laikā izstrādātās publikācijas un zinātniskie referāti apliecina prasmi

rakstīt, uzstāties un diskutēt valodniecības nozarei atbilstošā zinātniskā stilā gan dzimtajā valodā,

gan svešvalodā (svešvalodas izvēle – atbilstoši valodniecības apakšnozarei, pētniecības virzienam

un tematam).

Jaunais zinātnieks:

1) spēj patstāvīgi novērtēt izvēlētās apakšnozares tematikas aktualitāti, izvirzīt problēmas un

izstrādāt to risinājumu;

2) orientējas nozares zinātniskajā literatūrā un spēj novērtēt jaunākās zinātniskās literatūras

novitātes;

3) prot radoši un atbildīgi piedalīties pētnieku grupas darbā, kā arī organizēt un vadīt

pētnieku (projekta) kolektīvu izvēlētās tēmas izpētei, publikāciju izstrādei un rezultātu

prezentācijai kā zinātnieku vidē, tā arī zinātnes popularizēšanas pasākumos;

4) ir gatavs darboties Latvijas un starptautiskajā akadēmiskajā un zinātniskajā vidē, strādājot

akadēmisko darbu augstskolā, veicot kopīgus pētījumus un organizējot zinātniskus

pasākumus;

5) spēj patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju.

Rezultātu sasniegšanu nodrošina:

1) dažādu akadēmiskā darba formu izmantošana studiju procesā;

2) pieejamība speciālajai lingvistiskajai literatūrai un mācību metodiskajiem materiāliem;

3) doktorantu pētniecisko rezultātu publiskošana zinātnisko rakstu krājumos un starptautiskās

konferencēs;

4) doktorantu un mācībspēku sadarbība valodniecības apakšvirzieniem kopīgos kursos,

darbsemināros un citos zinātniskā darba veidos, kopīgos metodoloăiskos un lingvistiskos

kolokvijos;

5) doktorantu zinātniskās un akadēmiskās socializācijas organizēšana un doktorantu

individuālās pieredzes refleksija doktorantu kolektīvā;

6) zinātniskās pieredzes apgūšana, piesaistot valsts un ārzemju vieslektorus, atbalstot

doktorantūras un zinātnisko stipendiju iegūšanu, piedalīšanos starptautiskos zinātniskos

pasākumos Latvijā un ārzemēs;

4


7) Latvijas lingvistisko tradīciju un vides izzināšana, veicinot doktorantu nodarbību norisi dažādos

valsts zinātniskajos centros (Latviešu valodas institūtā, LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā

u.c.).

2. Programmas organizācija,

programmas plāna atbilstība augstskolu mērėiem un uzdevumiem,

programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

Starpaugstskolu doktora studiju programmu izstrāde atbilst 2010. gadā apstiprinātā

„Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.

gadam” pamatnostādnēm, kurās atbalstīta starpaugstskolu sadarbība kopīgu studiju programmu

izstrādāšanā un īstenošanā.

Studiju programmas mērėi atbilst LiepU stratēăijā noteiktajam mērėim kopt latviešu

valodu un kultūru, kā arī nodrošināt studijas un pētniecību humanitārajās zinātnēs, kā arī VeA

Lietišėās valodniecības centra stratēăiskajam mērėim veikt zinātnisko pētniecību lietišėās

valodniecības jomā, piedalīties VeA studiju programmu īstenošanā tulkojumzinātnes un lietišėās

valodniecības nozarēs, kā arī sekmēt lietišėās valodniecības un tulkošanas nozares attīstību

Latvijā.

Doktorantu pētniecības tēmas iekĜaujas LiepU zinātniskās darbības stratēăijas (apstiprināta

26.10.2009.) noteiktajos pētniecības virzienos Kurzemes kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte

un saglabāšana; Mūsdienu latviešu valodas funkcionēšanas aspekti un VeA Tulkošanas studiju

fakultātes un Lietišėās valodniecības centra pētniecības virzieniem tulkojumzinātnē, sastatāmajā

un lietišėajā valodniecībā.

Programmas īstenošanu pārrauga koleăiāli izveidota un abu augstskolu Senātā apstiprināta

Starpaugstskolu doktora studiju programmas padome (turpmāk – DSPP). DSPP lemj par

programmas satura un īstenošanas pilnveidi, izstrādā un apstiprina promocijas eksāmenu

programmas, organizē promocijas eksāmenu norisi, apspriež un apstiprina promocijas darbu

zinātniskos vadītājus, novērtē doktorantu individuālo gada plānu izpildi un pieĦem lēmumu par

doktorantu atestāciju, akceptē promocijas darbu iesniegšanu aizstāvēšanai, lemj par kopējām

programmas darbībām un tām nepieciešamajiem finanšu resursiem. DSPP apspriež doktorantu

priekšlikumus studiju satura un organizācijas pilnveidei.

Programmas iekšējās kvalitātes mehānismu nodrošina:

1) DSPP darbība;

2) programmas LiepU un VeA direktoru regulāra sadarbība ar programmas īstenošanā

iesaistītajiem abu augstskolu mācībspēkiem, lai veidotu optimālu semestra nodarbību

plānojumu, apspriestos par teorētisko studiju kursu saturu un (nepieciešamības gadījumā)

kursu papildināšanu vai nomaiĦu, kā arī pilnveidotu atbalstu doktorantiem;

3) mācībspēku zinātniskās darbības plānošana un rezultātu regulāra novērtēšana gan LiepU,

gan VeA;

4) doktorantu aptaujas.

LiepU ir sertificēta Kvalitātes vadības sistēma (ISO 9001:2008), visi normatīvie

dokumenti un universitātes darbības procesu apraksti ir sistematizēti un lietošanai pieejami vienā

serverī. Sistēmas darbība paredz regulāru visu universitātes darbības pamatprocesu, to skaitā –

studiju un pētniecības, iekšējo auditu, problēmu apzināšanu un risināšanu.

5


3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru

un citu studiju pasākumu apraksta anotācija

1. tabula. Doktora studiju programmas struktūra

Nozares un apakšnozaru teorijas un

metodoloăijas studijas

A daĜa

B daĜa

Valodniecības teorijas un

metodoloăija

6 KRP

Zinātniskie darbsemināri

3 KRP

Promocijas eksāmens

vispārīgajā valodniecībā

2 KRP

Apakšnozares

specializācijas moduĜi

6 KRP

Svešvalodu zinātnes

valodas studijas

4 KRP

Promocijas eksāmens

specialitātē un

svešvalodas prasmēs

2 KRP

11 KRP 12 KRP

Zinātniskā,

organizatoriskā

un akadēmiskā

darba

kompetences

Pētnieciskais darbs

Referātu

un

publikāciju

izstrāde

Promocijas

darbs

4 KRP 86 KRP

23 KRP 7 KRP 90 KRP

120 KRP

Nozares un apakšnozaru teorijas un metodoloăijas studijas paredz apgūt obligātos un

specializācijas kursus 23 kredītpunktu apjomā (obligātā teorētisko studiju daĜa – 11 KRP, izvēles

daĜa – 12 KRP).

Valodniecības teorijas un metodoloăijas obligātajos kursos doktoranti padziĜināti studē

semantikas, gramatikas teorijas, kā arī mūsdienu lingvistikas starpdisciplināros virzienus.

Doktorantiem katrā kursā dotie uzdevumi tiek saistīti ar promocijas pētījumu tēmām. Šo studiju

laikā izstrādātie referāti var kĜūt par pamatu zinātniska referāta vai publikācijas izstrādei turpmāk.

Zinātniskajos darbsemināros tiek analizēta mūsdienu zinātnes valoda starpkultūru

kontekstā: mutvārdu un rakstītie teksti tiek aplūkoti latviešu, angĜu, vācu, krievu, franču u.c.

lingvistisko tradīciju salīdzinājumā. Doktoranti attīsta prasmi saskatīt zinātniskā teksta valodas un

struktūras komponentus, novērtēt to kvalitāti un kultūrspecifiku. Analizējamie mutvārdu teksti

tiek iegūti zinātniskajās konferencēs, kurās piedalījušies arī paši doktoranti un viĦu vadītāji.

Lingvistiskie kolokviji tiek organizēti vienu reizi doktorantūras gadā par aktuāliem

starpnozaru tematiem, tajos piedalās doktoranti, mācībspēki, kā arī citi interesenti, tiek pieaicināti

atbilstīgās tēmas vadošie zinātnieki, piem., 24.04.2010. notika lingvistiskais kolokvijs par

semantikas starpnozaru pētījumiem, kurā piedalījās LU Matemātikas un informātikas institūta

vadošais pētnieks J. BārzdiĦš; 10.12.2010. notika lekcija un lingvistiskais kolokvijs par tēmu

Valodniecības virzienu, skolu un to uzskatu sistēmu ietekmes latviešu valodniecībā (Dr.philol. S.

KĜaviĦa). Attīstāma ārzemju valodnieku iesaistīšana lingvistiskajos kolokvijos.

Promocijas eksāmenā vispārīgajā valodniecībā doktoranti apliecina zināšanas par

galvenajiem pasaules valodniecības virzieniem, skolām, to izstrādātajām pētniecības metodēm, kā

arī prasmi pamatot sava pētījuma saistību ar kādu no mūsdienu lingvistikas virzieniem.

Svešvalodu zinātnes valodas studijās doktorants izvēlas divas svešvalodas (galvenokārt angĜu,

vācu, franču, krievu), lai attīstītu prasmi lasīt zinātniskos tekstus, pilnveidotu terminoloăijas

izpratni, vingrinātos rakstīt zinātniskajā stilā un publiski uzstāties. Ja doktoranta dzimtā valoda

nav latviešu, viĦš var izvēlēties arī latviešu zinātnes valodas kursu.

Doktorants izvēlas trīs specializācijas kursus kādā no valodniecības apakšnozarēm.

(latviešu sinhroniskā valodniecība, latviešu diahroniskā valodniecība, lietišėā valodniecība vai

salīdzināmā un sastatāmā valodniecība). Šie kursi izstrādāti, ievērojot atbilstīgo apakšnozaru

6


aktuālos pētniecības virzienus un tematiku, kā arī profesoru pētniecības nozares, ar kurām saistītas

doktorantu zinātniskās tēmas.

Promocijas eksāmens specialitātē un svešvalodas prasmēs apliecina doktoranta

kompetenci izvēlētajā valodniecības apakšnozarē, prasmi diskutēt par pētniecības tematu gan

dzimtajā valodā, gan kādā no svešvalodām.

Zinātniskā, organizatoriskā un akadēmiskā darba kompetences (7 KRP) tiek

pilnveidotas metodoloăiskajos kolokvijos, kuros doktoranti attīsta prasmi lietot lingvistikas

terminoloăiju, formulēt pētījuma pamatjēdzienus un problēmas, zinātniski diskutēt, sniegt

ieteikumus kolēăiem. Doktorantu konference (notiek reizi 2 gados) attīsta prasmi plānot,

sagatavot un vadīt zinātnisku pasākumu, pilnveido komunikācijas prasmi, kā arī veicina sadarbību

Latvijas un ārzemju doktorantu starpā.

Doktoranti var būt dalībnieki LiepU Kurzemes Humanitārā institūta, VeA Lietišėās

valodniecības centra vai citos projektos. Akadēmiskā darba kompetences doktoranti apgūst

augstskolas darbā: no 18 doktorantiem augstskolas akadēmiskā darba pieredzes pagaidām nav

tikai vienam VeA un diviem LiepU doktorantiem.

Pētnieciskais darbs (90 KRP) ietver promocijas darba izstrādi un tā rezultātu

publiskošanu nozares starptautiskās zinātniskās konferencēs un recenzētos zinātniskos izdevumos.

Doktorantūras 1. un 2. gadā visi apstiprinātie promocijas pētījumi tiek izstrādāti lietišėajā vai

salīdzināmajā un sastatāmajā valodniecībā (sk. 2. tabulu), tāpēc aktuāla būs doktorantu

piesaistīšana latviešu sinhroniskās un diahroniskās valodniecības apakšnozarei. Objektīvais

cēlonis lietišėās un sastatāmās valodniecības dominantei ir tas, ka LiepU doktora programmā

„Valodniecība” (kods 51223, akreditēta 28.06.2006. līdz 31.12.2012.) studijas un pētniecība

notikusi tikai latviešu sinhroniskajā un diahroniskajā valodniecībā.

2. tabula. Pārskats par promocijas pētījumu tematiem

Doktorants Augstskola Temats Zinātniskais

vadītājs

2009. gadā imatrikulētie doktoranti

Inga

Bliska

LiepU Franču valodas kā trešās svešvalodas mācību

lingvodidaktiskais saturs Latvijā

Asoc.prof.

D. Laiveniece

Sintija

Blumberga

VeA Tulkošanas teorija un prakse Latvijā (1944-

1991): publikācijas un problemātika

Prof.

J. Baldunčiks

Guntars VeA Bodlēra groteskas un ironijas lingvopoētika Prof. J. Sīlis

Dreijers

Normunds

Dzintars

Thomas

Lewandowski

Natālija

Malašonoka

Diāna

Pavlovska

LiepU

VeA

VeA

VeA

latviešu un angĜu atdzejojumos

Latviešu valodas mācību satura raksturojums

20. gadsimta 40. – 90. gados:

lingvodidaktiskais aspekts

Divvalodība kā izaicinājums un

priekšrocība pirmskolas vecuma bērniem

un to vecākiem

Leksiskā interference Latvijas krievu presē

latviešu valodas ietekmē 21. gadsimta

sākumā

Sociolingvistisko un pragmalingvistisko

faktoru ietekme uz mūsdienu darījumvēstuĜu

tulkošanu latviešu un krievu valodā

Egita Proveja VeA Teksts un tā konvencijas valodu kontaktu

ietekmē

Ineta Stadgale LiepU Speciālie teksti migrācijas jomā: leksiskais

aspekts

Asoc.prof.

D. Laiveniece

Asoc.prof.

Dz. Lele-Rozentāle

Prof. J.

Baldunčiks

Prof. J. Sīlis

Asoc.prof.

Dz. Lele-Rozentāle

Prof. J.

Baldunčiks

7


Jānis Veckrācis VeA J. Brodska dzejas telpa atdzejojumos

latviešu un angĜu valodā: atdzejotāja

problēma un instruments

2010. gadā imatrikulētie doktoranti

Linda Gaile VeA Mutvārdu tulkošanas kompetences apguves

metodoloăijas teorētiskā pamata pilnveide

valodas situācijā Latvijā

Kristīne VeA Intertekstualitāte zinātniskajos tekstos.

Gurtaja

Starpkultūru aspekti

Anita Helviga LiepU Literatūrzinātnes terminoloăija lingvistiskā

aspektā

Dana Reizniece VeA Latviešu informācijas tehnoloăijas

terminoloăijas problēmjautājumi

globalizācijas kontekstā

Viesturs Sīlis VeA PārmaiĦas terminradē kopš Latvijas

Republikas neatkarības atgūšanas

Zane Šamšuro VeA Kultūrspecifisku problēmu risinājums

mutvārdu tulkošanā

Līga Talberga LiepU Latviešu valodas kā otrās valodas apguve

Latvijā (tiek precizēts)

Inese Veisbuka LiepU Dzejas tulkošanas problēmas: Artura

Rembo darbu tulkojumi latviešu valodā

Prof. J. Sīlis

Prof. J. Sīlis

Asoc. prof.

Dz. Lele-Rozentāle

Prof. A. Vulāne

Prof.

J. Baldunčiks

Prof.

J. Baldunčiks

Prof. J. Sīlis

Asoc.prof.

A. Šalme

Asoc.prof.

J. Vladimirska

4. Vērtēšanas sistēma

Vērtēšanas sistēma paredz doktorantu visu veikto uzdevumu novērtējumu.

Ar vērtējumu 10 punktu sistēmā tiek novērtēti promocijas eksāmenu rezultāti. Visi

teorētiskie studiju kursi 10 punktu sistēmā tiek vērtēti LiepU doktorantiem (tas saistīts ar LiepU

studiju procesa iekĜaušanu LAIS sistēmā, kurā nepiedalās VeA).

Doktorantu zinātniskie raksti pirms to iesniegšanas publicēšanai, kā arī referāti pirms to

nolasīšanas tiek apspriesti ar zinātnisko vadītāju. Ja nepieciešams, raksta vai referāta novērtēšanai

vai konsultēšanai var tikt pieaicināts arī cits programmas mācībspēks.

Doktorantūras studiju gada individuālais pētniecības darbs, zinātniskās aktivitātes,

zinātniskā un akadēmiskā darba prasmju pilnveide tiek novērtēta doktorantu atestācijā, analizējot

individuālā studiju plāna izpildi. Doktorantu atestācijas pārskata sēdē piedalās doktoranti un viĦu

zinātniskie vadītāji, sēdi vada DSPP priekšsēdētājs. Atestācijas rezultāti tiek aprakstīti doktoranta

individuālās studiju programmas izpildes lapā un fiksēti DSPP protokolā.

5. Programmas praktiskā īstenošana

Programmas praktisko īstenošanu sadarbībā ar DSPP realizē LiepU – Humanitāro un

mākslas zinātĦu fakultāte (programmas direktore – Dr.philol. I. Ozola), VeA – Tulkošanas studiju

fakultāte (programmas direktore – Dr.philol. Dz.Lele-Rozentāle).

Studiju programmas direktori izstrādā semestra darba plānojumu un pārrauga tā īstenošanu,

veido komunikāciju ar programmas mācībspēkiem un doktorantiem. Ikdienas saziĦai starp abām

augstskolām, kā arī doktorantu informēšanai un doktorantu savstarpējai komunikācijai tiek

izmantots e- pasts, paredzēts attīstīt e- studiju vides Moodle, videokonferenču izmantošanu.

Doktorantu nodarbības (teorētiskās lekcijas, semināri, darbsemināri, kolokviji u.c.) notiek

divas reizes mēnesī piektdienās un sestdienās, konsultācijas ar zinātniskajiem vadītājiem –

8


atbilstoši individuālajiem plāniem. Doktorantūras teorētisko kursu nodarbības notiek gan LiepU,

gan VeA auditorijās, kā arī zinātniskās sadarbības institūcijās, piem., LU Latviešu valodas

institūtā, LU Matemātikas un informātikas institūtā.

Ievērojot doktorantu pētniecības apakšnozares un tematiku, 2009. – 2010. gadā īstenoti

šādi specializācijas kursi: Latviešu terminoloăijas attīstība, Tulkošanas teorija un prakse Latvijā,

Valodu apguves lingvistiskie pamati, Sociolingvistikas teorija un virzieni, Teksts lingvistikā un

tulkojumzinātnē, Vārddarināšana, Etnolingvistika, Valodu kontakti un multilingvisms Latvijā,

Valodu standartizācija un valodas kultūra. Salīdzinot ar licencētās programmas saturu, ir

izstrādāti vairāki jauni B daĜas kursi, piem., Vārddarināšana (nepieciešams doktorantiem, kas

strādā terminoloăijas jomā), Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē (doktorantiem, kas nodarbojas

ar dažādiem teksta analīzes aspektiem), Valodu standartizācija un valodas kultūra (padziĜina

izpratni par latviešu valodas normēšanas gaitu un latviešu literārās valodas normām), Latviešu

valodas vēsturiskā attīstība (padziĜina izpratni par latviešu valodas cilmi un attīstības procesu).

Informāciju par iespējām piedalīties zinātniskās konferencēs, kā arī publicēties doktoranti

saĦem no zinātniskajiem vadītājiem, iegūst augstskolu mājaslapās, kā arī atrod patstāvīgi. Doktorantu

aktivitāte Latvijas un ārzemju starptautiskajās zinātniskajās konferencēs liecina, ka nolasīto referātu

skaits 1. – 2. doktorantūras gadā ir pietiekams ceĜā uz grāda ieguvi (3. tabula).

3. tabula. Doktorantu dalība zinātniskajās konferencēs doktorantūras studiju laikā

Doktorants

Inga Bliska

Sintija

Blumberga

Dalība zinātniskajās konferencēs doktorantūras studiju laikā

Starptautiskas konferences

Citas zinātniskas konferences un

semināri

2. gada doktoranti

17. Latvijas franču valodas

skolotāju seminārs Rīgā, ISC

(4.12.2009.); prezentācija Franču

valodas apguve tālmācībā e-

mācību vidē Moodle.

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26. – 27.11.2009),

referāts Franču valodas mācību paradigmas

maiĦa 20.-30. gadu Latvijā.

LiepU 7. starptautiskā zinātniski metodiskā

konference Valodu apguve: problēmas un

perspektīvas (26.03.2010.), referāts No latviešu

valodas atšėirīgo lingvistisko komponentu traktējums

franču valodas kā svešvalodas mācību grāmatās.

DU 52. starptautiskā zinātniskā konference (14.-

17.04.2010.), referāts Satura aspekti franču

valodas kā svešvalodas pašmācību grāmatā.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.12.2010.), referāts AngĜu

valodas kā starpvaloda franču leksikas apguvē:

caurspīdīgums un leksiskā interference.

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),

referāts Burtiskums – hroniska tulkošanas

problēma.

XIX Krievijas franču valodas

skolotāju seminārs Mūsdienu

Francija, Frankofonija un

Rusofonija: jaunas koncepcijas un

pieejas franču valodas mācību

metodikā un kultūrā Maskavā

(24.−30.01.2010.), ziĦojums

sekcijā, tās vadīšana.

Stažēšanās Lietišėās

valodniecības centrā Bezansonā,

Francija (22.29.08.2010.).

ViĜĦas Universitātes 2. starptautiskā konference

Languages and people: dialogues and contacts

(23.–24.09.2010.), referāts Translation Theory and

Practice: Situation in Latvia after World War II.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.–3.12.2010.), referāts

Tulkojumu kritika – tulkojumu kvalitātes uzraugs.

9


Guntars

Dreijers

Normunds

Dzintars

Thomas

Lewandovski

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),

referāts Bodlēra atdzejotāju lēmumpieĦemšanas

apsvērumi par vārdu, izteiksmi un metodi.

Starptautiska konference ŠauĜu Universitātē

Tekstas ir poetika (12.–13.11.2009.), referāts

Baudelaire' s Poetry in English and Latvian

Translations.

Starptautiska konference Vītauta Dižā

universitātē KauĦā (2010.) Texts and Contexts:

Collisions and Collusions; referāts Textual

Structure of Baudelaire' s Grotesque.

International scientific conference New

dimensions in the development of society, LLU,

Jelgava (2.–3.10.2009.), referāts Sociālais

aspekts latviešu valodas mācību grāmatu tekstos

20. gs. 40.–50. gados.

17. starptautiskā konference Teksts: lingvistika un

poētika ŠauĜos (12.–13.11.2009.), referāts Uzdevumu

tekstu tematiskais spektrs MiėeĜa AlkšĦa un Otomāra

Vilāna “Latviešu valodas gramatikā”.

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),

referāts Satura aspekts 20. gs. 40.–50. gadu

latviešu valodas mācību grāmatās.

DU 52. starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī

(14.−16.04.2010.), referāts Latviešu valodas mācību

grāmatu satura pilnveide 20. gadsimta 50. gadu

pirmajā pusē.

XI starptautiskais Baltistu kongress Rīgā (27.-30.

09.2010.), referāts Salīdzināmi vēsturiskās

valodniecības atzinumi latviešu valodas mācību

grāmatās no 20. gadsimta sākuma līdz 50. gadiem.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.–3.12.2010.), referāts

Zudušās gramatikas meklējumos: Ernests Ābols

„Latviešu valoda 5. – 7. klasei”.

Starpt. konference Deutsch im Kontakt und

Kontrast III Rīga (30.05.2009.),

referātsZweisprachenerwerb im Vorschulalter.

LiepU 7. starptautiskā zinātniski metodiskā

konference Valodu apguve: problēmas un

perspektīvas (26.03.2010.), referāts Bilingualer

Erstspracherwerb eines deutsch-lettischen Kindes.

Code-Switching versus Sprachmischung.

The Baltic Languages – Structure and Contact.

Stokholmas universitāte (11.-12.06.2010.),

referāts Transfererscheinungen beim bilingualen

Sprach-erwerb: Ein Vergleich zweier

Langzeitstudien.

Populārzinātniska konference

Ventspils paralēle III

(13.–14.04.2010.), referāts

Pilsētas vilinājums un posts

tulkotā dzejā.

Vācu valodas skolotāju apvienības

konference (25.03.2009.), referāts

Studieren an der Hochschule

Ventspils.

Germanistentag VeA

(29.10.2009.), referāts

Mehrsprachigkeit. Chancen und

Probleme.

LU 68. zinātniskā konference

(12.02.2010.), referāts

Sprachentwicklung eines

bilingualen Kindes. Eine Analyse.

10


NataĜja

Malašonoka

Diāna

Pavlovska

Baltischer Deutschlehrertag in Klaipeda (7.-

9.10.2010.), referāts Gesprächsanalyse eines

dreijährigen deutsch-lettischen Kindes.

II Interneta zinātniski praktiskā konference

Informācijas un izglītības telpa: starptautiskā

planēta „Krievu valoda” (Maskavas Valsts

universitātes Erevānas filiāle, 10.2009.)

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009)

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),

referāts Emocionālas attieksmes paušana mūsdienu

darījumvēstulēs latviešu un krievu valodā.

Egita

Proveja

Ineta Stadgale

13. starptautiskā zinātniskā konference

Русистика и современностьRīgā (8.10.2010.),

referāts Деловое письмо как вид переписки в

свете межкультурной коммуникации.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.–3.12.2010.), referāts

Mūsdienu darījumvēstules lingvistiskais portrets.

Starptautiskā konference Deutsch im Kontakt und

Kontrast III (2009.); referāts Zur Rolle der

Textsortenkonventionen bei der Übersetzung.

Konference Ernsta Morica Arnta Greifsvaldes

Universitātē (Vācijā) Language Policy in the Practice

of Translating (2.-3.11.09.), referāts Übersetzer als

Wandler zwischen zwei Welten.

Starptautiskā konference ŠauĜu universitātē

Teksts: lingvistika un poētika 17 (12.–

13.11.2009.), referāts, Tekstveides zināšanas –

neapzināta valodas lietotāju kompetence?

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),

referāts ĥem, Ħemt vai Ħemiet glāzi piena: verba

kategorijas kulinārijas receptēs un to tulkojumos

Viduseiropas ăermānistu apvienības 3. kongress

Mittlerin aus Europas Mitte. Fundamente und

Perspektiven der deutschen Sprache und ihrer

Literatur im ostmittel- und südosteuropäischen Raum

(8.04.-10.04.2010.), referāts Auswirkungen der

Übersetzung auf zielsprachliche Texte anhand von

Kochbüchern und ihren Übersetzungen (Anfang des

20.Jh.)

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.),

referāts Senāko latviešu kulinārijas recepšu

virsraksti un to tulkošanas paĦēmieni

International scientific conference New dimensions

in the development of society, LLU, Jelgava (2.–

3.10.2009.), referāts Kopīgais un atšėirīgais

dokumentos migrācijas jomā ES valodās.

Starptautiskās V. Admoni Baltijas

doktorantu skolas kolokvijs (16.–

17.09.2010.), referāts

Benennungen von Kochrezepten

im Deutschen und Lettischen:

Kontrastive Analyse (18. Jh.).

11


17. starptautiskā konference Teksts: lingvistika un

poētika ŠauĜos (12.–13.11.2009.), referāts Speciālie

teksti migrācijas jomā: leksiskais aspekts.

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),

referāts Eiropas Savienības dokumentu valoda

migrācijas jomā Latvijā un Lietuvā.

DU 52. starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī

(14.−16.04.2010.), referāts Terminu ekvivalences

problēma dokumentos migrācijas jomā.

Jānis

Veckrācis

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts

Vārdu savienojumi migrācijas un patvēruma jomas

terminu un nosaukumu funkcijā.

LiepU 14. starptautiskā zinātniskā konference

Vārds un tā pētīšanas aspekti (26.–27.11.2009),

referāts Dzejas tulkojamība: krustpunkti dzejas

valodā.

Starpt.konf. Иосиф Бродский в XXI веке,

Sanktpēterburgas Valsts Universitāte (20.-

23.05.2010.), referāts Переводы стихотворений

И. Бродского на английский и латышский

языки: в поисках функционально-семантических

эквивалентов.

Starpt.konf. Languages and people: dialogues

and contacts, ViĜĦas Universitāte (23.-

24.09.2010.), referāts Translation of Joseph

Brodsky’s Poems: Some Aspects of Grammatical

and Lexical Semantics of Text Modality.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts

Atdzejojumu ekvivalence teksta lingvoestētiskās

stilistikas aspektā.

Linda

Gaile

Anita

Helviga

Viesturs

Sīlis

1. gada doktoranti

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts

Frazeoloăismi mutvārdu tulkošanā: vārds,

idioma, nozīme.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference

Aktuālas problēmas literatūras zinātnē (4-5.03.2010.),

referāts Dažas problēmas literatūrzinātniskajā

terminoloăijā.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts

Dinsberga Ernsta darba „Metrika” loma latviešu

literatūrzinātnes terminoloăijas attīstībā.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts

AngĜu valodas ietekme vārddarināšanā.

Ventspils paralēle III. Pilsēta

gadsimtu zīmēs un zīmolos

(Ventspils, 13.-14.04.2010.),

referāts Tulkotā pilsēta.

12


Zane

Šamšuro

Inese

Veisbuka

10 th ESSE International Conference (European

Society for the Study of English): Itālija, Turīna

(24.– 27.08.2010.), referāts Coping with culture

in conference interpreting.

LiepU 15. starptautiskā zinātniskā konference Vārds

un tā pētīšanas aspekti (2.-3.12.2010.), referāts Ar

polisēmiju, homonīmiju un homogrāfiju saistītās

problēmas Artura Rembo darbu tulkojumos.

Zinātnisko aktivitāti veicina iespēja piedalīties LiepU un VeA konkursā ESF doktorantu

un zinātniskā grāda pretendentu mērėstipendijas saĦemšanai. 2009. – 2010. gadā mērėstipendijas

saĦēmušas I. Bliska (LiepU) un E. Proveja (VeA).

Doktoranti var piedalīties LiepU Kurzemes Humanitārā institūta, VeA Lietišėās

valodniecības centra vai citos projektos, taču ne visi doktoranti 1. – 2. doktorantūras gadā ir

zinātnisko projektu dalībnieki (4. tabula).

4. tabula. Pārskats par doktorantu dalību pētniecības un izglītības projektos

Doktorants Projekta nosaukums Projektā veiktie (veicamie) darba

uzdevumi

Inga

Bliska

Normunds

Dzintars

Linda

Gaile

Anita

Helviga

Natalja

Malašonoka

Diāna

Pavlovska

Leonardo da Vinci programmas projekts Nr. LLP-

LDV/TOI/2007/IT/169 ILLIMITED- Implementing

Language Learning Materials to Increase Teachers

Education Development (2009.g. februāris –

oktobris).Interaktīva mācību kursa izstrāde un

ieviešana e-vidē: Altsolem māja.

Darbs VISC organizētajā projektā mācību

priekšmeta Latviešu valoda pamatizglītības standarta

satura un programmas parauga satura pilnveidošanas

darba grupā (2009. g. decembris – 2010. g. jūnijs).

Projekts Konferenču tulkošana: Latvijas

Universitāte, Humanitāro zinātĦu fakultāte,

Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaĜa

Eiropas Sociālā fonda projekts Atbalsts vispārējās

izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos

mācību priekšmetos. Vienošanās Nr.

2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002.

Valsts pētījumu programmas Nr. 3 Nacionālā identitāte

(valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)

projekta Nr. 3 Valoda – nacionālās identitātes pamats

3.2 Ventspils Augstskolas zinātniskās grupas vadītāja,

projekta dalībniece (no 2010.).

Letonikas programmas apakšprojekta Valoda un vide

VeA zinātniskais projekts Latvijas nacionālo reāliju

standartizēts tulkojums angĜu, vācu, franču un krievu

valodā (līdz 2009. g. beigām).

Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte

projekta Valoda – nacionālās identitātes pamats 3.2.

apakšprojekts Latviešu valoda – dzimtā valoda un

kontaktvaloda 21. gadsimta ZiemeĜkurzemes pilsētās

(no 2010. g.).

Apkopoti mācību materiāli

studentu franču valodas prasmju

patstāvīgai pilnveidei, izstrādāti trīs

interaktīvi mācību kursi franču

valodā, kas pieejami LiepU

Moodle virtuālajā mācību vidē.

Pilnveidots pamatizglītības

standarts, izstrādāts mācību

programmas projekts priekšmetā

Latviešu valoda 1. – 6. klasei.

Praktisko nodarbību un semināru

vadīšana mutvārdu tulkošanā

(sinhronā/secīgā tulkošana)

Projekta eksperte

Veicamie darba uzdevumi

projekta pirmajā posmā: runas

faktu vākšana, apkopošana,

atlase.

Latvijas nacionālo reāliju nosaukumu

vākšana, materiāla apkopošana,

atlase un kārtošana tematiskās grupās;

praksē lietojamo tulkojumu

apzināšana un vērtēšana; Latvijas

reāliju standartizācija un kataloăizācija

latviešu valodā. Latvijas

nacionālo reāliju nosaukumu tulkošana

krievu valodā, kā arī projektā

iesaistīto studentu darba rediăēšana.

Veicamie darba uzdevumi: runas

faktu vākšana, apkopošana,

atlase.

13


Egita

Proveja

Konstruktionsglossare im Fachsprachenlernen -

Deutsch, Estnisch, Lettisch, Litauisch. Programm:

Lebenslanges Lernen (tiks uzsākts 01.01.2011.).

Glosārija veidošana.

6. Programmas perspektīvais novērtējums

6.1. Atbilstība valsts akadēmiskās augstākās izglītības standartam

Novērtēta programmas atbilstība Latvijas Republikas “Zinātniskās darbības likumam”,

„Augstskolu likumam”, kā arī Augstākās izglītības padomes lēmumam Nr. 62 (18.06.1999.)

“Noteikumi par doktorantūras studiju programmu izveidi un realizēšanu”.

„Zinātniskās darbības likuma” 11. panta „Doktora zinātniskā grāda piešėiršanas kārtība” 2.

daĜa nosaka vispārīgās prasības, kas izvirzāmas promocijas darbam un tā autoram: doktora grāda

pretendents spēj patstāvīgi veikt oriăinālu zinātnisku pētījumu, ir apguvis pētījumu veikšanas

metodoloăiju un darbam specialitātē nepieciešamās metodes, spēj patstāvīgi analizēt iegūtos

rezultātus un izdarīt tiem atbilstošus secinājumus. LiepU un VeA starpaugstskolu doktora studiju

programmas „Valodniecība” studiju saturs, studiju organizācija un studijām nepieciešamie

intelektuālie un materiālie resursi nodrošina likumā minēto prasību īstenošanu.

Pētījumu veikšanas metodoloăija un darbam specialitātē nepieciešamās metodes tiek

apgūtas kā doktorantūras studiju kursos, piem., valodniecības teorijas un metodoloăijas modulī, tā

arī metodoloăiskajos un lingvistiskajos kolokvijos, zinātniskajos darbsemināros, kas veicina

sadarbību doktorantu starpā, kā arī zinātniskās diskusijas profesūras un doktorantu starpā.

„Augstskolu likuma” 57. pants paredz, ka studiju programmas ilgums doktorantūrā ir 3 –

4 gadi, kam atbilst LiepU un VeA doktora studijām paredzētais ilgums.

Doktora studiju programma “Valodniecība” izstrādāta, ievērojot Augstākās izglītības

padomes izstrādātos noteikumus par programmas sadalījumu obligātajos un izvēles

(specializācijas) studiju priekšmetos, kā arī pētniecības un akadēmiskā darba veidos.

LiepU saskaĦā ar MK noteikumiem Nr. 1000 (27.12.2005.) „Noteikumi par doktora zinātniskā

grāda piešėiršanas (promocijas) tiesību deleăēšanu augstskolām” ir piešėirtas promocijas tiesības

valodniecībā, kas nodrošina programmas teorētiskā kursa beidzējiem grāda ieguves iespējas.

6.2. Doktorantūras studiju programmas salīdzinājums

ar Latvijā un ārzemēs īstenojamām studiju programmām

Doktora studiju programmas (turpmāk DSP) salīdzinājumam izvēlētas trīs programmas, no

kurām katrā tiek realizēts arī kāds no LiepU un VeA DSP apakšvirzieniem: Minhenes

Universitātes (Vācija) DSP programma kā viena no modernākajām starptautiskajām DSP

programmām ar spēcīgu lietišėās valodniecības daĜu, Sarijas Universitātes (Lielbritānija) DSP kā

programma ar Ĝoti plašu lietišėās valodniecības spektru, Daugavpils Universitātes (Latvija) DSP.

Vācijas universitātēs pēdējo gadu laikā ir Ĝoti daudz diskutēts par doktorantu izglītības

uzlabošanu, it sevišėi studiju efektivitātes ziĦā. Problēmas daĜēji ir salīdzināmas ar Latvijā

pazīstamajām: doktoranta zinātniskās pieredzes iegūšana un veiksmīga promocija galvenokārt ir

tikai viĦa paša un zinātniskā vadītāja ziĦā, šis process nereti ieilgst. Kā alternatīva šim modelim

veidojas dažādas doktorantūras programmas (piem., doktorantūras skolas), kurās doktorantūra

bieži vien ir starpdisciplināri orientēts studiju un pētniecības process, un atbildība par rezultātu ir

ne tikai zinātniskajam vadītājam, bet arī pārējiem šai programmā iesaistītajiem mācībspēkiem.

Bez tam būtiska nozīme ir doktorantu zinātniskajai un akadēmiskajai socializācijai, kas ir papildu

stimuls intensīvam un efektīvam darbam pie pētījuma. Liela vērība tiek pievērsta starptautiskajai

14


sadarbībai, gan internacionalizējot doktorantūru, gan nodrošinot doktorantiem pieredzes iegūšanu

ārzemēs.

Minhenes Universitātes piedāvātā starptautiskā DSP (LIPP: Linguistik-Internationales

Promotions-Programm) salīdzinājumam izvēlēta, lai apzinātu LiepU un VeA starpaugstskolu

DSP atbilstību mūsdienu tendencēm.

Kopīgas iezīmes:

1. Starpnozaru orientācija, kas sevišėi raksturīga lietišėajai valodniecībai, kā arī dažādu

filoloăijas apakšvirzienu sadarbība.

2. Visu programmā iesaistīto mācībspēku iesaistīšanās programmas darbsemināros un

kolokvijos, līdz ar to uzĦemoties atbildību par promocijas rezultātu.

3. Doktorantu zinātniskās un akadēmiskās socializācijas nepieciešamības apzināšanās un tam

paredzētu darba formu ieviešana.

4. Programmas struktūra, kas ietver vispārīgus valodniecības jautājumus un specializācijas

kursus, kuri paredzēti mazām, homogēnām grupām.

5. Promocijas eksāmens vispārīgajā valodniecībā, specialitātē un svešvalodu zinātnes valodas

prasmēs daĜēji salīdzināms ar Minhenes Universitātes programmā plānoto disputu.

Atšėirība pastāv saturā un plānotajā gatavības pakāpē (disputs – pēc promocijas darba

nodošanas, promocijas eksāmeni – pirms).

6. Doktora studiju internacionalizācijas centieni: LIPP – internacionāls studējošo sastāvs,

sadarbība ar ārvalstu DSP, LiepU un VeA DSP – divu svešvalodu un latviešu zinātnes

valodas apguve starpkultūru kontekstā, zinātniskā un organizatoriskā darba kompetenču

apguve starptautiskās konferencēs un projektos, ārvalstu studiju un pētniecības sekmēšana.

Atšėirības:

1. Doktorantu sastāvs (Minhenes DSP jau sākotnēji veidota kā starptautiska, LiepU un VeA

DSP neizslēdz citu valstu doktorantu līdzdalību, taču, tā kā studiju valoda ir latviešu, tad

ārzemju doktorantu līdzdalība ir ierobežota).

2. Dažādā promocijas kārtība Latvijā un Vācijas augstskolās izskaidro atšėirības studiju

saturā un organizācijā.

SaskaĦā ar daudzu Lielbritānijas universitāšu tradīciju pēcdiploma studijas (maăistra un

doktora studiju līmenī) bieži notiek universitāšu pētniecības centros. Sarijas Universitātē

(University of Surrey)1982. gadā dibinātais Tulkošanas studiju centrs sadarbībā ar Humanitāro

zinātĦu fakultāti (nepieciešamības gadījumā arī ar Lietišėās valodniecības centru) nodrošina

maăistra un doktora studiju programmas ar tulkošanas studijām saistītās jomās, kā arī kultūras,

vēstures, plašsaziĦas līdzekĜu, polititoloăijas un socioloăijas studijās. Centrs atbalsta studentu

piedalīšanos ar referātiem valsts iekšējās un starptautiskās konferencēs, liela nozīme tiek piešėirta

doktorantu iesaistei akadēmiskajā sabiedrībā, personisku darba kontaktu dibināšanai ar dažādiem

speciālistiem.

Doktora programmas studenti tiek pilnīgi integrēti Centra un fakultātes pētniecības darbā.

ViĦiem ir vadītājs un arī līdzvadītājs (co-superviser), lai efektīvāk vadītu studenta pētniecības

darbu. Doktora darba apjoms UniS parasti ir 80 000 vārdu, doktora disertācijai ir jābūt

neapšaubāmam ieguldījumam zinātnē. Disertācijas tēmai jābūt tādai, ko students ir spējīgs

atbilstošā akadēmiskā līmenī izstrādāt studijām atvēlētajā laikā.

Darba izstrāde un vadīšana LiepU un VeA programmā tiek nodrošināta diezgan plašā

valodniecības spektrā, UniS tā tiek nodrošināta plašā lietišėo disciplīnu diapazonā: terminoloăija,

datorizētā terminoloăija/ terminogrāfija, speciālo tekstu rakstīšana, speciālā lietojuma valodas,

korpuslingvistika, valodniecība un tulkošana, teksta lingvistika un tulkošana, tulkošana un valodu

apguve.

Kopīgas vispārīgās pazīmes abām programmām:

1. Starpdisciplinārā orientācija, kas raksturīga lietišėajai valodniecībai, it īpaši tulkošanas

studiju apakšvirzienā, arī dažādu filoloăisko un humanitāro apakšvirzienu sadarbība vienā

programmā.

15


2. Visu programmā nodarbināto mācībspēku iesaistīšanās darbsemināros un kolokvijos

realizētajā zinātniskajā diskursā, līdz ar to uzĦemoties atbildību par pētniecības procesu un

netieši arī par promocijas darbiem.

3. Doktora studiju ilgums pilna laika studijās abās programmās ir vienāds – 3 gadi, taču

nepilna laika studiju ilgums ir atšėirīgs (Liepu un VeA – 4 gadi, UniS – 6 gadi).

4. Doktorantu zinātniskās un akadēmiskās vides veidošana, profesionālās socializācijas

nodrošināšana un tam paredzētu darba formu ieviešana.

Atšėirības:

1. UniS DSP jau sākotnēji veidota kā starptautiska un laika gaitā šis aspekts vēl pastiprinās

(doktoranti no visiem kontinentiem).

2. UniS DSP jau iestājoties pieprasa skaidri formulētu pētniecības darba tematu, pirmajā

studiju gadā studentam ir regulāra darba kontrole (izvērtēšanas komisija, kurā iekĜauts

darba vadītājs), progresa trūkuma gadījumā doktorantu var izslēgt no programmas jau pēc

pirmā gada.

3. Atšėirīgi ir piedāvātie kursi un to organizācija (UniS ir mazāks īpaši DSP paredzētu kursu

skaits, virkne studiju kursu domāta gan maăistra, gan doktora līmeĦa studentiem).

4. LiepU un VeA pagaidām nav tik daudzveidīgu un fundamentālu pētniecības resursu kā

UniS (piemēram, pieeja valodas korpusam, paralēlo tekstu korpuss).

5. Dažādā promocijas kārtība Latvijā un Lielbritānijas augstskolās izskaidro atšėirības

studiju saturā un organizācijā.

Daugavpils Universitātes īstenotā doktora studiju programma valodniecībā tika izvēlēta

salīdzināšanai kā reăiona universitātes doktora studiju programma ar savu specifiku apjoma,

satura un īstenošanas aspektā.

Līdzīga DU un LiepU un VeA doktora studiju programmās ir to struktūra: programmu

dalījums vispārīgajā un specializācijas daĜā, kā arī studiju kursu piedāvājuma starpdisciplinārā

ievirze. Atšėirības attiecināmas galvenokārt uz programmu saturu, īstenošanas veidu un plānoto

rezultātu:

1. LiepU un VeA DSP ir plašāka spektra programma. Tajā pārstāvētas valodniecības nozares

četras apakšnozares: lietišėā valodniecība, salīdzināmā un sastatāmā valodniecība,

latviešu sinhroniskā un latviešu diahroniskā valodniecība, bet DU programmā viena

apakšnozare – salīdzināmā un sastatāmā valodniecība.

2. Teorētiskajām studijām DU DSP paredzēti 33 KRP, bet LiepU un VeA DSP – 26 KRP.

Tas izskaidrojams ar to, ka LiepU un VeA DSP uzsvars likts uz dažāda veida prasmju:

zinātnisko, akadēmisko un organizatorisko kompetenču veidošanu un attīstīšanu. Šim

uzdevumam atvēlēta speciāla programmas daĜa 7 KRP apjomā, kurā ietverti tādi darba

veidi kā metodoloăiskais kolokvijs, doktorantu konferenču organizēšana, līdzdalība

dažāda veida un līmeĦa projektos un doktoranta kā docētāja akadēmiskais darbs auditorijā.

Šo programmas daĜu papildina plānotie darbsemināri (3 KRP) un lingvistiskais kolokvijs

(1 KRP), kopā 11 KRP. DU DSP paredzēti 4 KRP teorētiskajam semināram.

3. Abās programmās paredzētas svešvalodu studijas: DU DSP – 7 KRP (viena svešvaloda),

LiepU un VeA DSP – 4 KRP (divas svešvalodas) metavalodas jeb zinātnes valodas studijām ar

mērėi attīstīt doktorantu prasmes starpkultūru mutiskajā un rakstveida zinātniskajā

komunikācijā.

4. Kopumā LiepU un VeA DSP pēc satura un īstenošanas veida ir vairāk virzīta uz

akadēmiskas vides veidošanu doktora studiju laikā un doktorantu akadēmisku un

zinātnisku socializāciju kā pamatu un stimulējošu faktoru individuālajam darbam pie sava

pētījuma un doktorantūras absolventu iespējami labāku spēju integrēties darba tirgū. Šajā

darbā paredzēta visu programmā iesaistīto mācībspēku lielāka atbildība par studiju

programmas savlaicīgu un sekmīgu apguvi.

16


6.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību

nākamajiem sešiem gadiem

LiepU un VeA doktora studiju programmas “Valodniecība” aktualitāti noteicis

pašreizējais stāvoklis Latvijas zinātnē, kā arī pieaugošās prasības pēc zinātniekiem, kas spēj

iekĜauties Eiropas Savienības vienotajā pētniecības un augstākās izglītības telpā.

Nacionālajā attīstības plānā (2007. – 2013.) ietverts valsts valodas politikas mērėis –

nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un ES oficiālās valodas –

ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju. Šī mērėa īstenošanai vajadzīgi zinātniski

kvalificēti valodas speciālisti, kas sagatavoti arī darbam ES multilingvālajā vidē. To nodrošinās

doktorantūras studijas tādās valodniecības apakšnozarēs kā lietišėā valodniecība, salīdzināmā un

sastatāmā valodniecība. Arī „Valsts valodas politikas pamatnostādĦu 2005. − 2014.“ nodaĜā 5.5.

„Valsts valodas zinātniska izpēte, kopšana un attīstīšana” un 5.6. „Lingvistisko aspektu

nodrošināšana Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” izvirzīto uzdevumu īstenošana nav

iespējama bez jaunu zinātniski kvalificētu valodnieku sagatavošanas.

LiepU un VeA doktora studiju programmas „Valodniecība“ absolventi var piedalīties

konkursos uz vakantajām pētnieku vai mācībspēku vietām Latvijas augstskolās un pētniecības

iestādēs, konkursos uz vakantām speciālistu vietām tādās valsts, pašvaldību, uzĦēmējdarbības u.c.

institūcijās, kur nepieciešama (vai vēlama) augsta līmeĦa lingvistiskā kompetence.

Akadēmiskā personāla vakanto vietu skaits ir grūti prognozējams, jo nav paredzams

studentu skaita pieaugums, taču Latvijas augstākās izglītības attīstības stratēăija paredz ārzemju

studentu skaita palielināšanu, kam būs nepieciešami mācībspēki latviešu valodas apguvei.

Tā kā saglabājas interese par latviešu valodas apguvi ārzemju universitātēs, kvalificēti

mācībspēki var strādāt latviešu valodas lektorātos ārzemēs.

Apakšnozaru „Lietišėā valodniecība”, „Salīdzināmā un sastatāmā valodniecība”

absolventu kompetence Ĝauj attīstīt starpdisciplināros projektus un popularizēt latviešu valodu

salīdzinājumā ar pasaules valodām, kā arī veikt darba pienākumus dažādos uzĦēmumos un

institūcijās, kur nepieciešama lingvistu, valodu un jauno tehnoloăiju lietošanas prasmes.

7. Doktoranti

7.1. Doktorantu skaits programmā

LiepU un VeA starpaugstskolu doktora studiju programmā „Valodniecība” studiju gads

sākas katra kalendārā gada 1. februārī, uzĦemšanas process (uzĦemšanas publiskā izsludināšana,

pieteikšanās studijām, pārbaudījumi, konkursa rezultātu publiskošana, imatrikulācija) tiek

organizēts novembrī – janvārī.

2010. gada decembrī programmā studē 18 doktoranti, no tiem 1. doktorantūras gadā 8 – 5

VeA un 3 LiepU, 2. doktorantūras gadā 10 – 7 VeA un 3 LiepU. Visi programmas doktoranti

studē par budžeta līdzekĜiem.

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto doktorantu skaits

2010. gada 1. februārī studijas doktora studiju programmā „Valodniecība” uzsāka 8

doktoranti – 5 VeA un 3 LiepU.

17


7.3. Absolventu skaits

Starpaugstskolu programmā „Valodniecība” vēl nav teorētiskā kursa beidzēju, kā arī

zinātniskā grāda pretendentu.

LiepU doktora studiju programmas „Valodniecība” (kods 51223) teorētisko kursu beiguši

8 doktoranti, no tiem divi 2010. gada septembrī iesnieguši promocijas darbu aizstāvēšanai, divi

2010./2011. studiju gadā saĦem zinātniskā grāda pretendenta mērėstipendiju promocijas darba

pabeigšanai.

7.4. Doktorantu aptaujas un to analīze

DSPP izskata doktorantu mutiski izteiktos priekšlikumus studiju organizācijas uzlabošanai

(piem., kontaktnodarbību laiku plānojumam). Metodoloăiskajos kolokvijos doktoranti izsaka

ierosinājumus kolokvijos apspriežamiem zinātniskajiem tematiem un problēmjautājumiem.

Anonīma elektroniska doktorantu aptauja tika veikta 2010. gada decembrī, tajā piedalījās

13 no 18 programmas doktorantiem.

Aptaujas rezultāti (5. tabula) liecina, ka vairums doktorantu ar programmu ir apmierināti,

visvairāk ieteikumu saistīti ar bibliotēkas resursu novērtējumu. Doktoranti ir saskatījuši

programmas stiprās puses (tās sakrīt ar programmas mērėiem un uzdevumiem), kā arī norādījuši

uz problēmām.

5. tabula. Doktorantu aptaujas rezultāti.

Jautājums

1. Vai Jūs uzskatāt, ka

programmā piedāvātie studiju

kursi palīdz Jūsu promocijas

darba izstrādāšanā?

2. Vai Jūs uzskatāt, ka doktora

studiju programma palīdz Jums

iekĜauties akadēmiskajā un

pētniecības vidē?

3. Vai Jūs uzskatāt, ka saĦemat no

doktora studiju programmā

iesaistītajiem docētājiem

pietiekamu atbalstu studijām un

pētnieciskā darba veikšanai?

4. Kā Jūs vērtējat pieeju

literatūras pieejamību sava

pētnieciskā darba veikšanai?

5. Vai uzskatāt, ka Jums ir iespēja

līdzdarboties programmas

attīstīšanā?

Atbildes un komentāri (piedalījušies 13 doktoranti)

Jā – 13

Jā – 12

Jā – 12

Apmierinoša – 10

Neapmierinoša – 3

DaĜa pētījumu nav pieejami elektroniski, it īpaši tas attiecas

uz senāk veiktajiem pētījumiem.

Nepieciešama stažēšanās arī ārzemju augstskolu bibliotēkās,

valodniecības centros.

Literatūra nav pieejama Latvijas bibliotēkās. Informācijas

trūkums par noderīgām datu bāzēm.

Jā – 10

Nē – 1

Nav atbildes – 2

6. Kā Jūs vērtētu programmas vājās un stiprās puses?

6.1. Stiprās puses • Augstskolu un pētniecības institūciju sadarbība. Labs

„papildinošais” efekts, apvienojot Ventspils un

Liepājas akadēmisko pieredzi.

18


• Diskusijas; interdisciplinaritāte un kontaktu

veicināšana ar citām zinātĦu nozarēm.

• Augsts kompetences līmenis; mērėu skaidrība.

• Studiju kursu programma izstrādāta tā, lai katrs

doktorants pēc iespējas vairāk orientētos tieši uz sava

darba izstrādi (piemēram, lingvistiskajos kolokvijos

pielāgojot aplūkojamo tematu savam pētnieciskajam

darbam), apgūtu nepieciešamās zinātniskā darba

prasmes un iemaĦas (no pasniedzējiem tiek regulāri

saĦemta informācija par iespēju piedalīties

zinātniskajās konferencēs), kā arī uzturot nepārtrauktu

kontaktu ar studiju biedriem (mācību procesā,

konferencēs u.tml.), iespēja gūt ieskatu zinātniskajās

disciplīnās ārpus sava pētniecības lauka.

• Atbalsts no pasniedzējiem gan kursu darbu gatavošanā,

gan promocijas darba izstrādāšanā, tiek sniegts

atbalsts, gatavojoties zinātniskajām konferencēm.

• Promocijas darbu vadītāji morāli un intelektuāli

atbalsta mūsu centienus, uztver mūs kā kolēăus, no

kuriem arī var mācīties, ne tikai pamācīt.

• Studiju kursu īstenošanā ir iesaistīti dažādu augstskolu

mācībspēki un zinātnisku institūciju speciālisti.Labs

lekciju materiāls.

• Mācībspēku pieejamība.

• Abu kursu doktoranti cieši sadarbojas, piedalās kopējos

kolokvijos utt.

• Doktorantu ieteikumi tiek Ħemti vērā.

6.2. Vājās puses • Nepieciešams papildināt zinātniskās literatūras resursus

bibliotēkās.

• Atsevišėu kursu satura īstenošanai pilnveidojama

docētāju sadarbība.

• Lekciju plānojums (intensīvākas studijas īsākā laika

posmā).

• Docētāju interesēs vajadzētu būt doktorantu

panākumiem, nevis to skaitam.

• Ne visi docētāji materiālu pielāgo doktorantūras studiju

vajadzībām.

• Salīdzinoši daudz ir jāgatavojas lekcijām, ir

problemātiski pilnvērtīgi pievērsties promocijas darba

izstrādei.

• Dažos priekšmetos doktoranti saĦem mājas uzdevumus

2–3 dienas pirms lekcijas, tāpēc laika tos izpildīšanai ir

Ĝoti maz.

• Jo lielāka grupa, jo grūtāk saskaĦot visiem pieĦemamu

laiku.

• Vadītāju un vadāmo aizĦemtība.

• Mazs izdales materiālu daudzums

• Nav skaidrības, vai virzīšanās uz doktora grādu ir jauna

izglītības pakāpes sasniegšana, vai izcilības

apliecinājums. Ja izcilības apliecinājums, vai ar trim

studiju gadiem pietiek?

19


7. Piebildes par programmu

(pēc izvēles).

Esmu apmierināta.

Jaukas, intelektuāli aizraujošas mācības, kuras uztveru kā Ĝoti

radošu procesu, jo par rezultātu (personisko sasniegumu) vēl

gan šaubos.

Jāpārdomā atsevišėu kursu programmu satura lietderība un

virzība uz mērėi, ievērojot pēctecību.

7.5. Absolventu aptaujas un to analīze

Starpaugstskolu programmā vēl nav teorētiskā kursa beidzēju, kā arī zinātniskā grāda

pretendentu.

LiepU doktora studiju programmas „Valodniecība” (kods 51223) teorētiskā kursa beidzēji

norāda, ka galvenās grūtības sagādā promocijas pētījuma pabeigšana, jo pēc teorētiskā kursa

beigšanas jāveic darbs, kas daĜēji (LiepU nodarbinātajiem) vai nemaz (pārējiem) nav saistīts ar

promocijas pētījumu. Lielās darba slodzes dēĜ, kas daĜai beidzēju nav saistīta ar LiepU un

pētniecību, absolventiem ir grūtības pilnvērtīgi sagatavoties konferencēm un izstrādāt

publikācijas, kā arī regulāri piedalīties LiepU akadēmiskajā un zinātniskajā dzīvē.

7.6. Doktorantu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

LiepU un VeA doktoranti piedalās studiju procesa organizācijas pilnveidē, apspriežot

teorētisko kursu nodarbību plānojumu un katram darba veidam optimālo kontaktstundu skaitu.

Metodoloăisko kolokviju diskusijās tiek uzklausīti priekšlikumi par promocijas pētījumu

izstrādes veicināšanu, zinātniskās literatūras iegādi, lingvistisko kolokviju tēmu izvēli, kā arī par

studiju procesa optimālu organizāciju, nodarbību plānojumu u.c. ar studiju procesa realizāciju

saistītiem jautājumiem.

Anonīmas doktorantu aptaujas Ĝauj noskaidrot doktorantu attieksmi pret programmas

saturu un īstenošanu (sk. 7.4.), priekšlikumi un izteiktās kritiskās piezīmes tiek apspriestas DSPP,

programmu direktori uzĦemas atbildību par DSPP pieĦemto lēmumu izpildi.

8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

8.1. Akadēmiskā personāla skaits

Doktora studiju procesā piedalās LiepU un VeA vēlētais akadēmiskais personāls (zinātĦu

doktori – profesori, asociētie profesori, docenti), kā arī profesori un vadošie pētnieki no citām

Latvijas augstskolām (6. tabula).

Katru teorētisko studiju kursu un darbsemināru gatavo un vada viens, divi vai vairāki

mācībspēki (iespēju robežās – no abām augstskolām). Šāds plānojums Ĝauj mācībspēku

pētniecības virzienus ciešāk saistīt ar doktorantūras studiju saturu, kā arī sekmē sistemātisku

sadarbību starp abu augstskolu mācībspēkiem.

Jāattīsta ārzemju docētāju piesaiste, izmantojot gan īslaicīgās apmaiĦas iespējas (piem.,

ERASMUS, vieslekciju sasaiste ar starptautiskām konferencēm LiepU vai VeA), gan ārzemju

profesora darbs pilna studiju kursa vadīšanā.

20


6. tabula. Starpaugstskolu doktora studiju programmas mācībspēki.

Mācībspēka akadēmiskais

amats

LiepU VeA Citas Latvijas

augstskolas

Profesors 1 2 1

Asociētais profesors 4 3/2* 2

Docents 2 2 0

Vadošais pētnieks 1 2 1

KOPĀ 8 8/7* 4

IEVĒLĒŠANAS VIETA 100 % 100%

*Līdz 2009. gada novembrim – 3 asoc. prof.

8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija

Akadēmiskā personāla zinātniskā un profesionālā kvalifikācija, kā arī akadēmiskā darba

pieredze (7. tabula) atbilst doktora studiju programmas nozarei (valodniecība), apakšnozarēm

(latviešu sinhroniskā, latviešu diahroniskā, lietišėā, salīdzināmā un sastatāmā valodniecība), kā arī

starpnozarēm (datorlingvistika).

Visiem LiepU un VeA mācībspēkiem, kas piedalās doktora studiju programmas

„Valodniecība” īstenošanā, ir doktora (vai habilitētā doktora) zinātniskais grāds.

LZP valodniecības nozares eksperti ir 4 programmas mācībspēki: Dr.philol. Dz.Lele-

Rozentāle (VeA), Dr.philol. I. Ozola (LiepU), Dr.philol. J. Sīlis (VeA), Dr.philol. Dz. Šulce (LiepU).

8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas,

apmācības un attīstības politika nākamajiem 6 gadiem

Gan LiepU, gan VeA akadēmiskā personāla atjaunošana notiek, izsludinot atklātus

konkursus uz vakantajām akadēmiskā un zinātniskā personāla amata vietām. Tā kā ne LiepU, ne

VeA nav profesoru padomju, mācībspēku ievēlēšana profesoru un asociēto profesoru amatos

notiek LU profesoru padomēs, izmantojot šo padomju neatkarīgu novērtējumu atbilstoši Latvijā

pieĦemtajiem kvalifikācijas kritērijiem.

Akadēmiskais personāls darbam programmā tiek izvēlēts:

1) novērtējot akadēmiskā darba pieredzi un zinātniskās darbības atbilstību programmas

nozarēm (doktora studiju programmā strādā tikai mācībspēki ar doktora grādu);

2) novērtējot zinātniskās darbības kvalitāti un saĦemto neatkarīgo novērtējumu

(piem., LZP eksperta tiesības);

3) Ħemot vērā mācībspēka metodiskās prasmes;

4) ievērojot aptaujās iegūto novērtējumu.

Zinātniskās un profesionālās kvalifikācijas pilnveide gan LiepU, gan VeA notiek katras

augstskolas normatīvajos dokumentos apstiprinātajā kārtībā. Tā kā 2009. – 2010. ticis samazināts

valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, personāla attīstības

ilgtermiĦa plānošana par augstskolu budžeta līdzekĜiem ir apgrūtināta.

Par viesprofesoru un vieszinātnieku pieaicināšanu noteiktu lekciju (lekciju kursu) lasīšanai

vai kolokviju vadīšanai lemj DSPP.

21


7. tabula. Starpaugstskolu doktora studiju programmas “Valodniecība” akadēmiskais personāls

Liepājas Universitāte

Nr.

p.

k.

Vārds, uzvārds Akadēmiskais amats Zinātniskais grāds Izglītības iestāde, kurā iegūta augstākā

izglītība, kvalifikācija, beigšanas gads

1. Diāna

Laiveniece

2. Velga

Laugale

3. Benita

Laumane

4. Linda

Lauze

5. Ieva

Ozola

6. Inguna

SkadiĦa

7. Gunta

Smiltniece

8. Dzintra

Šulce

Asociētā profesore

- ievēlēta

Docente - ievēlēta

Vadošā pētniece –

ievēlēta

Asociētā profesore

– ievēlēta

Asociētā profesore

– ievēlēta

Profesore - ievēlēta

Asociētā profesore

– ievēlēta

Docente - ievēlēta

Dr.paed.

2004

Dr.philol.

2009.

Dr.habil.philol.

1993

Dr.philol.

2002

Dr.philol.

1996

Dr.sc.comp.

1997

Dr. philol.

1979 (1992)

Dr. philol.

1993 (1998)

LPA: vidusskolas latviešu val. un

literatūras skolotāja (1987)

LPA: vidusskolas latviešu val. un

literatūras skolotāja (1984)

LPA: vidusskolas latviešu val. un

literatūras skolotāja (1960)

Latvijas Valsts universitāte: filoloăe,

latviešu val. un literatūras

pasniedzēja (1991)

Latvijas Valsts universitāte: filoloăe,

latviešu val. un literatūras

pasniedzēja (1983)

Latvijas Valsts universitāte:

matemātiėe (1989)

LPA: latviešu valodas un literatūras

skolotāja (1968)

LPA: latviešu valodas un literatūras

skolotāja (1980)

Teorētisko studiju kursi un

promocijas darbu vadīšana (līdz 2010. gadam)

Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I-II

Lietišėās valodniecības vēsture un nacionālā specifika

Valodu apguves lingvistiskie aspekti

Promocijas darbu vadīšana

Valodas standartizācija un valodas kultūra

Latviešu onomastika

Valodniecības teorijas I: semantika

Sociolingvistikas teorija un virzieni

Valodniecības teorijas II: gramatikas pētniecība

Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I-II

Zinātnes valodas studijas (latviešu valoda)

Latviešu valodas verbu formas un funkcijas

Valodniecības teorijas II: gramatikas pētniecība

Latviešu valodas vēsturiskā attīstība

Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni

Informācijas tehnoloăijas un metodes lingvistikā

Vārddarināšana

Latviešu valodas fonoloăija un fonotaktika

Valodas standartizācija un valodas kultūra

Ventspils Augstskola

1. Juris Baldunčiks Profesors - ievēlēts Dr. philol.

1983 (1992)

Latvijas Valsts universitāte, filologs,

angĜu valodas pasniedzējs (1977)

Lietišėās valodniecības vēsture un nacionālā specifika

Tulkošanas teorija un prakse Latvijā

Informācijas tehnoloăijas un metodes lingvistikā

Latviešu terminoloăijas attīstība

Valodu kontakti un multilingvisms Latvijā

Kontrastīvā stilistika un tulkošana

Valodas standartizācija un valodas kultūra


2. Maija BaltiĦa Vadošā pētnieceievēlēta

3. Māra Leitāne Asociētā profesore

- līdz 2009. g.

novembrim. No

11.2009 - uz līguma

pamata

4. Dzintra Lele- Asociētā profesore

Rozentāle - ievēlēta

Dr. philol.

1979 (1992)

Dr. philol.

1989 (1992)

Dr. philol.

1983 (1992)

5. Rasma MiltiĦa Docente - ievēlēta Dr.philol.

1980 (1992)

6. Valda Rudziša Asociētā profesore Dr. philol.

- ievēlēta

1982 (1992)

7. Jānis Sīlis Profesors - ievēlēts Dr. philol.

1980 (1992)

8. Astra Skrābane Docente - ievēlēta Dr. philol.

1985 (1992)

9. Tatjana Stoikova Pētniece – ievēlēta Dr. philol.

2000 (2003)

Latvijas Valsts universitāte, latviešu

valodas un literatūras pasniedzēja (1970)

Latvijas Valsts universitāte, filologs,

vācu valodas skolotājs (1967)

Maskavas Valsts universitāte,

filologs, vidusskolas vācu valodas

skolotājs (1978)

Latvijas Valsts universitāte, filologs,

angĜu valodas pasniedzējs (1975)

Maskavas Valsts universitāte,

filologs, vidusskolas vācu valodas

skolotājs (1978)

Latvijas Valsts universitāte,

filologs, angĜu valodas pasniedzējs

(1973)

Latvijas Valsts universitāte,

filologs, franču valodas pasniedzējs

(1976)

ěeĦingradas/Sanktpēterburgas Valsts

universitāte (1986)

Promocijas darbu vadīšana

Valodniecības teorijas I: semantika

Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I-II

Svešvalodu zinātnes valodas studijas (vācu val.)

Valodu apguves lingvistiskie aspekti

Kontrastīvā gramatika: latviešu un citas valodas

Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē

Valodniecības teorijas I: semantika

Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni

Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I-II

Svešvalodu zinātnes valodas studijas (vācu val.)

Lietišėās valodniecības vēsture un nacionālā specifika

Kontrastīvā gramatika: latviešu un citas valodas

Valodu kontakti un multilingvisms Latvijā

Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē

Promocijas darbu vadīšana

Svešvalodu zinātnes valodas studijas (angĜu

valoda)

Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni

Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni

Valodniecības teorijas I: semantika

Valodniecības teorijas II: gramatikas teorijas

Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni

Tulkošanas teorija un prakse Latvijā

Salīdzināmās un sastatāmās valodniecības virzieni

Salīdzināmās un sastatāmās valodniecības virzieni

Promocijas darbu vadīšana

Svešvalodu zinātnes valodas studijas (franču

valoda)

Svešvalodu zinātnes valodas studijas (krievu valoda)

Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē

23


Valodniecības teorijas II: gramatikas teorijas

Lingvistiskā pragmatika

Citas Latvijas augstskolas

1. Valentīna LU Latviešu valodas

SkujiĦa institūta vad. pētniece

2. Arvils

LU asociētais

Šalme

profesors

3. Anna

Vulāne

4. JeĜena

Vladimirska

LU profesore

LU asociētā

profesore

Dr.habil.philol.

1992 (1993)

Dr.philol.

(2006)

Dr. philol.

1987 (1992)

Dr.philol.

(2004)

Latvijas Valsts universitāte: filoloăe

(1960)

Latvijas Valsts universitāte: filologs,

latviešu val. un literatūras

pasniedzējs

Latvijas Valsts universitāte: filoloăe,

latviešu val. un literatūras pasniedzēja

Universitāte Paris III Sorbonne

Nouvelle (Francija) – Mg. valodniecībā

(1996)

Svešvalodu pedagoăiskais institūts (Minska):

franču un angĜu valodas pasniedzēja

(1991)

Latviešu terminoloăijas attīstība

Promocijas darba vadīšana

Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni

Etnolingvistika

Promocijas darba vadīšana

Promocijas darba vadīšana

24


8.4. Zinātniskie pētījumi

Lielākā daĜa LiepU valodniecības nozarē veikto pētījumu iekĜaujas divos

universitātes pētniecības stratēăiskajos virzienos (apstiprināti IZM akceptētajā LiepU

zinātniskās darbības stratēăijā):

1) Kurzemes kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana: Kurzemes

valodas izpēte vēsturiskā un areālā aspektā; tradicionālā un mūsdienu folklora;

mūzikas dzīves un muzikālās izglītības vēsture Kurzemē;

2) mūsdienu latviešu valodas funkcionēšanas aspekti: latviešu valodas attīstības

tendences un problēmas, valodas normēšanas un valodas kultūras problēmas,

latviešu valodas sociolingvistiskais aspekts.

Pētījumi tiek veikti ar LiepU budžeta, kā arī dažādu projektu un pasūtījuma

finansējumu. Mācībspēki piedalījušies arī citu zinātnisko institūciju (piem., LU Latviešu

valodas institūta) zinātniskajos projektos. Pētījumu rezultāti publiskoti valsts un

starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā un ārzemēs (galvenokārt baltu valodu

pētniecības centros Lietuvā u.c.) , kā arī monogrāfijās, mācību grāmatās un zinātniskajos

rakstos.

VeA pētnieciskā darbība valodniecībā notiek Tulkošanas studiju fakultātē un

Ventspils Augstskolas Lietišėās valodniecības centrā. Pētījumi tiek veikti tulkojumzinātnē,

lietišėajā valodniecībā, salīdzināmajā un sastatāmajā valodniecībā (VeA Lietišėās

valodniecības centra pētniecības stratēăija). Galvenie pētniecības virzieni ir

tulkojumzinātnes lingvistiskie, t.sk. sociolingvistiskie, pragmalingvistiskie un starpkultūru

aspekti, juridisko tekstu tulkošanas lingvistiskie pamati, tulkošanas vēsture Latvijā,

latviešu terminoloăijas attīstība un aktuālas problēmas, valodu kontakti Latvijā,

zinātniskais diskurss starpkultūru kontekstā, nozaru valodas un to apguve u.c.

25


8. tabula. LiepU mācībspēku zinātniskā darbība un tā rezultāti (2005. – 2010.)

Vārds, uzvārds Pētniecības virziens un tematika Dalība pētniecības projektos Zinātniskie

referāti

(skaits)

Dr. paed.

Diāna

Laiveniece

Lietišėā valodniecība:

- teksts un tekstveide latviešu

valodas kā dzimtās valodas

mācību procesā;

- latviešu zinātnes valodas

aspekti;

- akadēmiskā rakstīšana.

- ESF projekta “Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un

prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču

paaugstināšana” metodiskā līdzekĜa pedagogiem mācību materiālu

izveidei un īstenošanai e-vidē darba grupas eksperte (no 2010.)

- ESF darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”

papildinājuma 1.2.2.1.5. apakšaktivitātes “Pedagogu

konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas

apstākĜos” projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākĜos” pedagogu

profesionālās pilnveides programmas “Latviešu valoda 5.–6.

klasē” vadītāja (no 2010.)

- ESF Darbības programmas 2007.–2013. gadam “Cilvēkresursi un

nodarbinātība” prioritātes 1.2. “Izglītība un prasmes” pasākuma 1.2.1.

“Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” aktivitātes

1.2.1.2. “Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” apakšaktivitātes

1.2.1.1.2. “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences

paaugstināšana” darba grupas locekle (no 2010.)

- ESF projekta „Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai

izglītībai” aktivitātes Nr. 3 “Mācību un metodisko līdzekĜu

izveide latviešu valodā un literatūrā” autoru grupas vadītāja (no

2010.)

- Eiropas kopienas EQUAL projekta “Soli pa solim” Liepājas

rajona komponentes valodas apguves metodikas darba grupas

locekle (2005.–2006.), no 2006. g. 1. jūl. – valodas apguves

metodikas darba grupas vadītāja (2007.)

- IZM ISEC projekta “Latviešu (dzimtās) valodas mācību

līdzekĜu vēlamās kvalitātes raksturojums pamatskolas 4.–6.

klasē” darba grupas vadītāja (2005.)

12 referāti

starptautiskās

zinātniskās

konferencēs,

5 referāti

citās

konferencēs

Publikācijas

(skaits)

1 grāmatas

līdzautore

3 raksti

recenzētos

izdevumos

14 raksti citos

izdevumos

3 grāmatu

komplektu

līdzautore

(10 izdevumu

vienības)

26


Dr.philol.

Velga

Laugale

Dr.habil.philol.

Benita

Laumane

Dr.philol.

Linda

Lauze

Latviešu sinhroniskā

valodniecība:

Mūsdienu latviešu valodas

funkcionēšanas leksiskais

aspekts.

Latviešu diahroniskā

valodniecība: Latviešu valoda

Kurzemē – onomastikas un

dialektālās leksikas pētījumi

cilmes, semantiskā un areālā

aspektā.

Latviešu sinhroniskā

valodniecība: mūsdienu latviešu

valodas funkcionēšanas

sociolingvistiskā aspektā;

Latvijas sabiedrības lingvistiskā

integrācija; sarunvalodas

sintakse; mutvārdu

komunikācijas funkcionālie

aspekti.

- Dalībniece (materiālu kopas izstrāde, lektore) darba grupā ESF

„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību

priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (Vienošanās

Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003)

- Lektore projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākĜos” Liepājas

Universitātes pedagogu profesionālās pilnveides programmā

(Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5 /09/ IPIA/ VIAA/001),

- Darba grupas dalībniece un kursu vadītāja projektā „Latviešu

valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagogu profesionālās

kompetences pilnveide” (projekta līguma numurs: Nr.

2010/0077/ 1DP/1.2. 1.2.3./09/ IPIA/ VIAA/002)

- LZP granta projekts „Latviešu valoda Lejaskurzemē: vēsture

un areālie kontakti” (projekta vadītāja, līdz 2008.)

- Valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu

un kultūru” projekts „Valoda un vide” (pētniece, 2005. – 2009.)

- Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda,

Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) 6. projekts „Reăionālā

identitāte Eiropas kontekstā” (apakšprojekta dalībniece, no 2010.)

- Bristoles universitātes sadarbības projekts ar Baltijas valstīm

“Baltic Language and Integration Network” (projekta

dalībniece 2003. – 2006.)

- LZP granta projekts “Latvijas sabiedrības lingvistiskā

integrācija” (pētniece 2004. – 2007.)

- Eiropas kopienas EQUAL Programmas projekts "Soli pa

solim" (darba grupas vadītāja latviešu val. metodikas izstrādē

personām, kuru dzimtā valoda vai pārvaldītā valoda nav ne

krievu, ne angĜu 2005. –2006.)

- IZM valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par

vēsturi, valodu un kultūru” LU LVI projekts „Valoda un vide”

(pētniece 2005. – 2008.)

- Lietuvas un Latvijas sadarbības projekts „Baltic

Sociolinguistics (BALSOC): Linguistic Awareness and

Orientation in Lithuania and Latvia” (pētniece 2009.).

11

zinātniski

referāti

5 zinātniski

referāti

14 zinātniski

referāti (tai

skaitā 1

kopreferāts

ar LU prof.

Inu Druvieti)

6 zinātniski

raksti

recenzētos

izdevumos

1 monogrāfija,

7 zinātniski

raksti

recenzētos

izdevumos

7 zinātniski

raksti

recenzētos

izdevumos

27


Dr.philol.

Ieva

Ozola

Dr.sc.comp.

Inguna

SkadiĦa

Dr. philol.

Gunta

Smiltniece

Latviešu diahroniskā

valodniecība: Lejaskurzemes

izlokšĦu gramatiskās sistēmas un

tās pārmaiĦu izpēte – vārdšėiru

un to gramatisko formu

sintaktiskais lietojums un

konstrukciju semantika.

Datorlingvistika,

mašīntulkošana. Latviešu

valodas tekstu automatizēta

apstrāde

Latviešu sinhroniskā

valodniecība.

Latviešu valodas morfoloăiskās

sistēmas izpēte: tradicionālais un

mainīgais vārdformu sistēmā.

Morfoloăisko formu lietojuma

stilistiskais aspekts.

- LZP granta projekts „Latviešu valoda Lejaskurzemē: vēsture

un areālie kontakti” (projekta pētniece, līdz 2008.)

- IZM apakšprogrammas „Zinātniskās infrastruktūras

nodrošināšana un attīstība augstskolās” finansētā projekta

„Kurzemes kultūrvēsturisko materiālu sistematizācija un izpēte

Kurzemes folkloras un valodas centrā” vadītāja (2006. – 2007.)

- Valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi,

valodu un kultūru” projekts „Valoda un vide” (apakšprojekta

vadītāja, pētniece, 2005. – 2009.)

- Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda,

Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) 6. projekts „Reăionālā

identitāte Eiropas kontekstā” (apakšprojekta dalībniece, no 2010.)

- LZP projekta “Statistisko metožu izvērtējums angĜu – latviešu

tulkošanas sistēmā” vadītāja (2005.-2008.)

- LZP projekta „Faktorēto metožu lietojums angĜu-latviešu

statistiskajā mašīntulkošanas sistēmā” vadītāja (kopš 2009.)

- 7. ietvarprogrammas infrastruktūras apakšprogrammas projekta

CLARIN vadītāja Latvijā (kopš 2008.)

- 7. pamatprogrammas projekta Analysis and Evaluation of

Comparable Corpora for Under Resourced Areas of Machine

Translation (Accurat) dalībniece (kopš 2010.), ES - 6. ietvara

programmas projekta TRI-Partite multimedia Object Description

(Tripod) dalībniece (2007.-2009.)

- sadarbības projekta Nordic Graduate School of Language

Technology (NGSLT) dalībniece (2004.-2009.)

- Līdzdalība programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu

un kultūru” projektā „Latviešu valodas struktūra, funkcijas un

elementi: izpēte un sistematizācija” (Nr. 1.7.) Latviešu valodas

gramatikas daĜas „Lietvārds”, „SkaitĜa vārds” , „ApstākĜa vārds”

autore.

- Līdzdalība Latvijas Zinātnes padomes projektā „Latviešu

valodas gramatika 1959-2009” (Nr. 09. 1169). Latviešu valodas

gramatikas daĜas „Saiklis” autore.

10

zinātniski

referāti

6 zinātniski

referāti

10 zinātniski

raksti

recenzētos

izdevumos

16 zinātniski

raksti

recenzētos

izdevumos

7 referāti 8 raksti

28


Dr. philol.

Dzintra

Šulce

Latviešu sinhroniskā

valodniecība:

fonoloăija un fonotaktika,

latviešu valodas pareizrunas un

pareizrakstības

problēmjautājumi.

- Grāmatas manuskripts „Latviešu valodas pareizruna un

pareizrakstība” (projekts Nr. 4-9/18-2007 Valsts valodas

aăentūra, 2007. g. jūlijs – 2008. g. jūlijs).

- Dalība projektā „Latviešu valodas skolotāju tālākizglītotāju

sagatavošanas kursu vadītāju (lektoru) pakalpojumi” (id. Nr.

LVA 2010/11– ESF – 1.2.1.2.3.) no 2010. gada novembra.

11

zinātniskie

referāti

15 publikācijas

(t.sk. grāmata

„Latviešu

valodas

pareizruna un

pareizrakstība“

2009., kopā ar

V. StrautiĦu).

9. tabula. VeA mācībspēku zinātniskā darbība un tā rezultāti (2005. – 2010.)

Vārds, uzvārds Pētniecības virziens un tematika Dalība pētniecības projektos Zinātniskie

referāti

(skaits)

Juris Baldunčiks

Maija BaltiĦa

Lietišėā valodniecība:

terminoloăija, leksikogrāfija,

tulkošanas teorija un prakse,

valodas standartizācija un

valodas kultūra, valodu kontakti

un leksiskie aizguvumi.

Latviešu valodas senie teksti,

latviešu valodas leksikas senais

slānis, latviešu valoda, kultūra

un tulkojumzinātne.

2006.-2009. Valsts programma Letonika: Valoda un vide:

Latvijas nacionālo reāliju tulkošana.

2006. IZM / Tulkošanas teorija un prakse Latvijā: anotēta

bibliogrāfija (1945-2006).

2007. VVA / Situācijas apzināšana vārdnīcu izstrādes jomā

Latvijā.

2008. LZP / Kultūru kontakti un tulkošanas teorija un prakse

Latvijā.

2008. VVA+ Tilde / Citvalodu personvārdu atveides vārdnīca.

Latviešu valoda somiem „Pirmie soĜi Latviešu valodā” (kopā ar

G. Dreijeru un M. KrastiĦu) 2005. gadā

CeĜvedis latviešu valodā. Mācību līdzeklis ārvalstu studentiem

2005.- 2006. gads

Valoda un vide (2005-2009)

Seno tekstu valodas korpuss. Seno tekstu valodas vārdnīca.

Paraugprojekts kopš 2005. gada

Seno reāliju nosaukumi. Valsts valodas komisijas atb.

Latviešu valodas attīstība tulkošanas teorijas un prakses aspektā.

VeA LVC kopš 2008. gada

Kurzemes leksikons. VeA LVC kopš 2008. gada

Kultūras konteksts tulkojumzinātnes teorijā un praksē

27 (no tiem

19 starpt.

konfer.)

9 starpt., 6

vietējās konf.

Publikācijas

(skaits)

16 (neskaitot

vārdnīcas)

6 un

sagatavošanā 5

29


Dzintra Lele-

Rozentāle

Salīdzināmā un sastatāmā

valodniecība, kontaktlingvistika,

vēsturiskā sociolingvistika,

ăermānistiskā valodniecība

2003.- 2006. European Resources for Intercultural

Communication; apakšgrupas Language koordinatore;

SOKRATES/ERASMUS.

2007.-2008. DYLAN (Language Dynamics and Management of

Diversity)

2006.- 2008.Multilingvālisms urbānā vidē: vācu un krievu

minoritāšu valodas Rīgā: Latvijas brīvvalsts laikā (1918.-1940.)

2006.-2010. Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā:

identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas

reăionā I-V. Projekta vad.

2006. Vācu-latviešu sastatāmā gramatika. Sagatavošanas posms.

Projekta vad.

2007. Zinātniskais diskurss starpkultūru kontekstā: vācu un

latviešu tradīciju sastatījums. Projekta vad.

2008. Zinātniskais diskurss starpkultūru kontekstā II:

mikrostruktūras izpēte. Projekta vad.

2010-2012. Konstruktionsglossare im Fachsprachenlerben:

Deutsch, Estnisch, Lettisch, Litauisch (KoGloss). Programma für

Lebenslanges Lernen.

Rasma MiltiĦa Lietišėās angĜu valodas modes

vārdu tulkošana latviešu valodā

Valda Rudziša Tulkojumzinātne. Projekta partnere EK finansētajā projektā „Multidimensional

Translation” (Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs

par tulkošanas problēmām un to organizēšanā).. Projekta

koordinators: Zārbrikenas universitāte. 2005. – 2008.

Projekta partnere ES un Norvēăijas valdības finansētajā projektā

WISSTRANS , 2007.g. (Zināšanu menedžments tulkošanā).

Līdzdalība ERASMUS intensīvajā projektā (IP) „Juridisko

tekstu tulkošana”(2009. – 2010.).

Projekta partnere EK finansētajā projektā OPTIMALES :

Optimising Professional Translator Training in a Multilingual

Europe („action”) ERASMUS Mūžizglītības programmas

ietvaros. 2010.g.

Līdzdalība LR Valodu komisijas finansētajā projektā

16 starpt., 9

vietējās konf.

19

3 2 + raksts

iesniegts

1 4

30


Jānis Sīlis

Tulkojumzinātne, salīdzināmā un

sastatāmā valodniecība, valodu

kontakti, sociolingvistika,

tulkojumzinātnes terminoloăija.

“Nacionālo reāliju apzīmējumi un to tulkošana angĜu, vācu,

franču un krievu valodā”. Projekta 2.fāze - 2007.g.

Līdzdalība Letonikas īstenotajā projektā „Citvalodu personvārdu

atveides vārdnīca”, 2009.g.

Līdzdalība ES finansētajā projektā „Laboratoriju iegāde un

zinātnes infrastruktūras attīstība Ventspils Augstskolā un

Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā” (2008.g.)

2003. – 2006. Leonardo da Vinci programmas projekts „Content

and Language Integrated Learning”: VeA zinātniskās grupas

vadītājs un dalībnieks.

2004. – 2007. Leonardo da Vinci programmas projekts Languages

of e-Commerce” – Latvijas grupas vadītājs un dalībnieks.

2006. – 2007. Leonardo da Vinci programmas projekts

DM/526/LV/06/503 “Enhancement of Professional Skills of

Translator Trainers”: projekta vadītājs un dalībnieks.

2006.-2009. Valsts pētījumu programma Letonika: Valoda un vide:

Latvijas nacionālo reāliju tulkošana: apakšprojekta vadītājs un

dalībnieks.

No 2010.: Valsts pētījumu programmas Nr. 3 „Nacionālā identitāte

(valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekta Nr. 3

“Valoda – nacionālās identitātes pamats 3.2” Ventspils Augstskolas

zinātniskās grupas vadītājs un projekta dalībnieks.

Astra Skrābane Tulkojumzinātne. Līdzdalība LR Valodu komisijas finansētajā projektā

“Nacionālo reāliju apzīmējumi un to tulkošana angĜu, vācu,

franču un krievu valodā”.

Līdzdalība Letonikas īstenotajā projektā „Citvalodu personvārdu

atveides vārdnīca”, 2009.g.

Līdzdalība ERASMUS intensīvajā programmā (Intensive

programme; IP) „Juridisko tekstu tulkošana” (Introductione aux

juridictions et procédures juridictionelles en Europe: objectif

traduction) (2009. – 2012.).

Projekts "Histoire de la traduction en Europe

mediane" (INALCO Francija) tulkošanas vēsture Viduseiropā,

latviešu daĜa.

30 (no tiem

25 starpt.

konfer.)

9 9

28

(1 monogrāfija

un 27

zinātniskie

raksti; sarakstā

nav iekĜauta

„Latviešu –

angĜu

sarunvārdnīca”,

Jumava, 2009)

31


Tatjana Stoikova

Sociolingvistika (krievu-latv.

val. ietekme, interferenču

procesi), bulgāru un latviešu val.

sastat. gramatika, teksta

lingvistika, lingv. pragmatika,

tulkošana.

LU, 2006.-2008. „Multilingvālisms urbānā vidē: vācu un krievu

minoritātes valoda Rīgā Latvijas brīvvalsts laikā (1918.-1940.)”

Letonikas apakšprojekts: „Latvijas nacionālo reāliju

standartizācijas angĜu, vācu, franču un krievu valodā” (VeA,

2008.)

17 15 raksti, 1

divvalodu

(bulgārulatviešu)

vārdnīca

(līdzautors

I.Koškins)

32


9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Starpaugstskolu doktora studiju programmas „Valodniecība” darbība pārskata

periodā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekĜiem, augstskolu pašieĦēmumiem, projektu

finansējuma.

Kopējais prognozējamais studiju programmas budžeta finansējums LiepU 2011. gadā

ir Ls 20 162,07, VeA – Ls 30 836,13. Budžeta finansējuma izmaksas uz vienu doktorantu

gadā (2010. gadā spēkā esošie normatīvi) ir Ls 2 372,01.

Sekmīgie budžeta doktoranti piedalās stipendiju konkursos uz valsts budžeta

stipendijām, kredītam pielīdzinātajām stipendijām un ESF darbības programmas

„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.1.2.1.2. apakšaktivitātes „Atbalsts doktora studiju

programmu īstenošanai” mērėstipendijām.

Studiju maksu doktorantiem, kas studē par personīgajiem līdzekĜiem, kā arī nepilna

laika studiju maksu visam doktorantūras studiju laikam apstiprina LiepU un VeA Senāts

katras augstskolas noteiktajā termiĦā un kārtībā. Programmas īstenošanas laikā gan LiepU,

gan VeA ir tikai budžeta doktoranti.

Telpu resursi un to aprīkojums doktora studiju vajadzībām LiepU ir apmierinošs,

VeA – labs. LiepU kopumā ir 4 studiju korpusi un 1 dienesta viesnīca. Humanitāro zinātĦu

studijas notiek galvenokārt Humanitāro un mākslas zinātĦu fakultātes ēkā Kūrmājas

prospektā 13, tās 3. stāvā kopš 2007. gada 1. septembra darbojas Kurzemes Humanitārais

institūts, kas ir pētniecības un projektu izstrādes bāze.

VeA ir izvietota trijos savstarpēji saistītos korpusos. Kopējā telpu platība ir

pietiekoša šā brīža studiju virzienu realizēšanai. 2009. gadā ekspluatācijā tika nodots

austrumu korpuss ar telpām studentu dienesta viesnīcai (vietas dienesta viesnīcā ir

paredzētas visu izglītības līmeĦu studentiem). Plānots veikt rekonstrukcijas darbus ziemeĜu

korpusā, lai izbūvētu moderni aprīkotas telpas studiju procesa nodrošināšanai un zinātniskā

darba veicināšanai. VeA Lietišėās valodniecības centra rīcībā ir nodotas telpas ar kopējo

platību 40 m². Studiju un zinātniskā darba platība vienam studentam ir 3,7 m², bet kopējā

platība vienam studentam ir 8,5 m².

Izmantojot sistēmu ALISE, LiepU un VeA studentiem un mācībspēkiem ir

vienādas iespējas sistēmai pieslēgto bibliotēku katalogu izmantošanā. Gan LiepU, gan

VeA bibliotēka ir pievienojusies Vienotās lasītāju kartes projektam, kurā iesaistījušās arī

Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka, Daugavpils Universitātes

bibliotēka, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālā bibliotēka un Rīgas

Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka.

Liepājas Universitātes bibliotēka ir reăistrēta Bibliotēku reăistrā un akreditēta līdz

2015. gada 18. jūlijam. Bibliotēkai ir izstrādāta Attīstības koncepcija 2009.−2014. gadam.

LiepU bibliotēkas struktūru veido abonements, vispārējā brīvpieejas lasītava,

elektronisko resursu lasītava un četras nozaru lasītavas pētniecības struktūrvienībās.

Bibliotēkā darbojas Starpbibliotēku abonements (SBA) un Starptautiskais starpbibliotēku

abonements (SSBA).

Elektroniskajā katalogā ir atrodams aptuveni 80% no kopējā fonda. LiepU

bibliotēkā 2010. gadā ir pieejamas tiešsaistes datu bāzes Letonika, Nozare, EBSCO,

Eiropa.lv, SAGE , Britannica, Lursoft, Latvijas Vēstnesis. Kopš 2009. gada marta LiepU

bibliotēka sniedz iespēju izmantot abonētās datu bāzes, pieslēdzoties caur VPN serveri no

mājām un citiem datoriem, kā arī izmantojot bezvadu interneta pieslēgumu bibliotēkā.

LiepU mājas lapā (www.liepu.lv) tiek uzturēta bibliotēkas mājas lapa. Katru mēnesi tiek

sagatavots un e-formā publiskots informatīvais biĜetens Lasonis.

33


Valodniecības nozarē tiek iegādāti vai kā dāvinājumi no zinātniskajām institūcijām

saĦemti jaunākie valodniecības nozares periodiskie izdevumi: Baltu Filoloăija, Linguistica

Lettica, DU humanitāro zinātĦu turpinājumizdevumi u. c. Regulāra ir grāmatu apmaiĦa ar

Lietuvas humanitāro zinātĦu centriem (Klaipēdas Universitāti, VDU Letonikas centru

u.c.). DaĜa bibliotēkas grāmatu fonda atrodas Humanitāro un mākslas zinātĦu fakultātē un

Kurzemes Humanitārā institūta lasītavā, kas organizē arī nepublicēto zinātnisko darbu –

promocijas darbu, maăistra darbu, bakalaura darbu un kursadarbu – izmantošanu

pētniecībai.

VeA mācību procesa nodrošināšanai izmanto Ventspils Centrālās zinātniskās

bibliotēkas pakalpojumus. Augstskolas telpās darbojas šīs bibliotēkas VeA filiāle, kuras

fondos 2009./2010. akadēmiskajā gadā bija apmēram 24176 sējumu un ap 800

audiovizuālo materiālu (audio un videokasetes, CD-ROM) matemātikā, datorzinībās,

pārvaldībā, ekonomikā, jurisprudencē, filozofijā, psiholoăijā, valodniecībā, translatoloăijā,

literatūrzinātnē, u.c. No tiem apmēram 15314 izdevumu ir svešvalodās: 9499 – angĜu

valodā, 4493– vācu valodā, 800 – krievu valodā, 522 – franču valodā. Visi bibliotēkā

esošie izdevumi fiksēti elektroniskajā katalogā, lasītāju apkalpošana ir automatizēta.

Pilnvērtīgu studiju nodrošināšanai bibliotēkas fondi sistemātiski tiek papildināti ar pasaulē

atzītu jaunāko mācību un zinātnisko literatūru, kā arī periodiku. Bibliotēkas fondu

papildināšanu koordinē bibliotēkas konsultatīvā padome, kurā aktīvi piedalās augstskolas

docētāji, komplektēšanas darbā izmantojot jaunākos izdevniecību reklāmu katalogus un

Internet tīkla iespējas.

Bibliotēkas lietotājiem ir pieejamas tiešsaistes datu bāzes – piekĜuve Lursoft

laikrakstu bibliotēkai, informācijas sistēmai Letonika, LETA arhīvam, Normatīvo aktu

informācijas sistēmai NAIS, elektronisko publikāciju datu bāzēm EBSCO, Rubricon –

Krievijas uzziĦu izdevumiem, Britannica Academic Edition.

LiepU izdevniecība LiePA reăistrēta 2000. gada 14. februārī un ir Latvijas

Grāmatizdevēju asociācijas biedre. Izdevniecība nodrošina LiepU zinātnisko un studiju

iespieddarbu izdošanu, kā arī sniedz ar izdevējdarbību saistītus pakalpojumus galvenokārt

Kurzemes reăionā. 2008. gadā LiePA izdevusi 43 nosaukumu izdevumus (26 – LiepU, 17

– pasūtījuma darbi), 2009. gadā – 27 nosaukumu izdevumus (19 – LiepU, 8 – pasūtījuma

darbi).LiePA izdevumiem tiek piešėirts ISSN, ISBN, kā arī citi nepieciešamie

grāmatizdevumu identificēšanas kodi. Izdevniecības un tās nelielās tipogrāfijas

pastāvēšana rada iespēju regulāri un operatīvi izdot studiju, zinātniskos un lietišėos

iespieddarbus.

10. Ārējie sakari

10.1. Sadarbība ar darba devējiem

Doktora studiju programmas izstrādes posmā tika veikta izpēte par to, kurās

darbības jomās ir nepieciešami augsti kvalificēti valodniecības speciālisti ar vairāku valodu

zināšanām, pētniecības un organizatoriskajām prasmēm. Tās ir:

1) Latvijas un ārzemju augstskolas, kurās notiek baltu valodu vai svešvalodu studijas;

2) zinātniskās institūcijas;

3) valodas konsultāciju dienesti;

4) tulkošanas biroji;

5) izdevniecību redakcijas;

6) Tulkošanas un terminoloăijas centrs;

7) Latviešu valodas aăentūra u.c.

34


LiepU valodniecības nozares mācībspēku un pētnieku ilgstoši sadarbības partneri

reăionā ir skolas un latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības, bibliotēkas.

Kurzemes reăionā attīstās pašvaldību novadpētniecības centri, kuriem nepieciešami

kvalificēti darbinieki arī valodniecības jomā. LiepU sadarbojas ar Latviešu valodas

aăentūru, izstrādājot līgumdarbus, piedaloties kopīgos zinātnes un izglītības pasākumos.

VeA sadarbības partneri ir tulkošanas biroji Latvijā, tulkošanas organizācijas ES,

Valsts valodas centrs, kura kompetencē ir tiesību aktu tulkošana un tulkošanas metodikas

izstrāde, sabiedrība Tilde, LZA Terminoloăijas komisija.

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

Doktora studiju programmas sekmīgā realizēšanā svarīga loma ir abu

partneraugstskolu zinātniskajai sadarbībai un noslēgtajiem līgumiem ar Latvijas un

ārzemju universitātēm, zinātniskajiem institūtiem.

LiepU uztur zinātnisko sadarbību ar LU Latviešu valodas institūtu (sadarbības

līgums noslēgts 2009. gada 12. janvārī), kā arī ar Latvijas Universitāti, Klaipēdas

Universitāti, ŠauĜu Universitāti, Vītauta Dižā universitāti (noslēgti universitāšu sadarbības

līgumi). 2010./2011. studiju gadā LiepU darbojas 41 ERASMUS līgums, to starpā 5 līgumi

par studentu un docētāju apmaiĦu filoloăijas jomā visu līmeĦu studijās.

VeA ERASMUS programmā ir noslēgusi līgumus ar 34 augstskolām 16 valstīs:

Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Grieėijā, Norvēgijā, Francijā, BeĜăijā,

Turcijā, Īrijā, Rumānijā, Austrijā, Polijā un Portugālē. Ar Austrijas Danube Universitāti

Kremsā Tulkošanas studiju fakultātei ir noslēgts īpašs līgums par sadarbību doktorantūras

līmenī.

Gan LiepU, gan VeA ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Latvijas ZinātĦu

akadēmiju.

11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā

vai augstskolā

Ja tiek pārtraukta starpaugstskolu doktora studiju programmas “Valodniecība”

darbība, doktorantiem ir iespēja turpināt studijas atbilstošā programmā Latvijas

Universitātē. To nodrošina 2008 gadā noslēgtā un 2011. gadā atjaunotā vienošanās ar LU.

35


12. Secinājumi

1. Starpaugstskolu doktora programma „Valodniecība” veicina Liepājas Universitātes un

Ventspils Augstskolas intelektuālo un materiālo resursu, kā arī pētniecības rezultātu

pilnvērtīgāku izmantošanu.

2. Programma nodrošina plānoto rezultātu – zināšanu, prasmju un kompetenču –

sasniegšanu, izmantojot doktorantu un profesūras, kā arī doktorantu savstarpējas

radošas sadarbības daudzveidīgas formas.

3. Programma ir pietiekami nodrošināta ar pieredzējušiem nozares zinātniekiem, kas

sniedz kvalificētu palīdzību radoša, patstāvīga zinātniskā darba un zinātniskās

sadarbības iemaĦu attīstīšanai.

4. Programmas būtiska sastāvdaĜa ir zinātniskās socializācijas īstenošana, kas tiek

panākta, mērėtiecīgi plānojot darbseminārus, metodoloăiskos un lingvistiskos

kolokvijus, kā arī darbu projektos un organizatoriskajos pasākumos, piem., doktorantu

konferences organizācijas laikā.

5. Programma var paplašināt mūsdienīgas pētnieciskā un akadēmiskā darba metodoloăijas

apguves iespējas, iesaistot programmas īstenošanā Latvijas un ārzemju sadarbības

partneru resursus.

6. Programmā nodrošina pieredzi zinātnes starpdisciplināro kontaktu veidošanā, atbalstot

sadarbību ar citu nozaru pārstāvjiem, ko iespējams pastiprināt, piem., sadarbībā ar IT.

7. Programmas saturs ir orientēts uz starptautiskās pieredzes apgūšanu, taču vēl

nepietiekami izmantots abu augstskolu ārzemju sadarbības partneru potenciāls.

8. Lai gan doktorantiem ir iespējas izmantot valsts budžeta, ESF doktora studiju atbalsta

projekta stipendijas, kā arī pieteikties citu programmu un projektu finansējuma

saĦemšanai, zinātnisko komandējumu finansējums nav pietiekams.

9. Latvijā izdotā zinātniskā literatūra abu augstskolu bibliotēkās ir pieejama pilnībā, taču

regulāri jāpapildina jaunākā zinātniskā literatūra svešvalodās, kā arī jāveicina datu bāzu

izmantošana.

10. Promocijas darbu aizstāvēšanu valodniecības nozarē var nodrošināt Liepājas

Universitātes valodniecības promocijas padome, kurā darbojas abu augstskolu eksperti.

36


13. Studiju programmas attīstības plāns 2011. – 2016. gadam

Konstatētās problēmas Priekšlikumi to risināšanai Izpildes laiks Atbildīgais Izpildes

apliecinājums/

novērtējums

Nepietiekami izmantots abu

augstskolu ārzemju sadarbības

partneru potenciāls.

Maz komandējumu finansējuma

doktorantiem, kas nesaĦem ESF

mērėstipendijas.

Nepietiekams ārzemēs izdotās

zinātniskās literatūras daudzums

augstskolu bibliotēkās.

Teorētisko studiju nodarbību

plānojums ne vienmēr ir pietiekami

intensīvs.

1. – 2. doktorantūras gadā nav

doktorantu, kas specializējas

latviešu sinhroniskajā vai

diahroniskajā valodniecībā.

ERASMUS programmas vieslektoru

iesaistīšana.

To ārzemju valodnieku izmantošana

lekcijām, semināriem un kolokvijiem, kas

uzturas Latvijā konferenču un projektu

īstenošanas laikā.

Doktorantiem jāizmanto dažādu programmu

un projektu stipendiju konkursi, lai iegūtu

finansējumu.

Plānot budžeta un projektu līdzekĜus

valodniecības nozares zinātniskās literatūras

iegādei svešvalodās.

Koncentrēt teorētisko studiju nodarbības

doktorantūras studiju pirmajā pusē.

Doktorantu atlase uzĦemšanas procesa

laikā.

Tiek plānots

katru studiju

gadu.

Katru studiju

gadu.

Katru studiju

gadu.

Katru studiju

gadu.

Katru studiju

gadu.

Programmas

direktori.

Programmas

direktori.

Programmas

direktori.

Programmas

direktori.

DSPP,

Iestājpārbaudīju

mu komisijas

Vismaz viens ārzemju

vieslektors katru gadu.

Atbalstītie doktorantu

projekti, iegūtās

stipendijas.

Iegādātās grāmatas,

žurnāli, abonētās datu

bāzes.

Teorētisko nodarbību

plāni.

Doktorantu

individuālo studiju

plānojums.

UzĦemtie doktoranti.

37


Visi doktoranti nav vienlīdz gatavi

zinātniskā grāda ieguvei (trūkst

pirmsdoktorantūras zinātniskā

darba pieredzes, citi darba

pienākumi doktorantūras laikā)

Informācija par doktorantūras studiju būtību

pirmsdoktorantūras un uzĦemšanas procesā.

Metodoloăisko semināru un lingvistisko

kolokviju satura pilnveide.

Sadarbība ar zinātniskajiem vadītājiem, lai

prognozētu doktorantu potenciālās

problēmas.

Katru studiju

gadu.

Programmas

direktori,

DSPP

Vismaz 60%

doktorantu iegūst

doktora grādu 1. – 2.

gadā pēc teorētisko

studiju beigšanas.

38

More magazines by this user
Similar magazines