4.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5.janvÄra noteikumiem Nr ...

Adrese: Inženieru iela 101 un 101a, Ventspils 

Versija Nr.1 

4.pielikums 

Ministru kabineta 

2010.gada 5.janvāra 

noteikumiem Nr.1 

Ēkas energoaudita pārskats 

VENTSPILS, INŽNIERU IELA 101 UN 101A 

SKOLAS ĒKA



SATURS 

1.daļa. Pamatinformācija par apsaimniekotāju 3 

2.daļa. Apsekošanas ziņojums 3 

3.daļa. Pamatinformācija par auditēto objektu 7 

A. Ēka 7 

B. Siltuma un karstā ūdens piegāde un sadale 10 

C. Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas apjoma dati 12 

4.daļa. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas 16 

5.daļa. Ēkas renovācijas projekta priekšlikums 17 

6.daļa. Ēkas energoreitings un tā izmaiņu prognoze 22



Ēkas identifikācija adrese Ventspils, Inženieru iela 101 un 

101a 

ēkas klasificējums 

citu tipu ēkas, kurās tiek patērēta 

enerģija 

ēkas kadastra numurs 27000100537001 

ēkas kopējā platība 14947.5 

ēkas daļa 

Energoauditors vārds, uzvārds Valdis Zaķis, 

asistents – Krišjānis Zaķis 

Datumi 

organizācija 

SIA „VEK” 

organizācijas reģistrācijas 40003808516 

numurs 

tālrunis +371 29277556 

paraksts 

sertifikāta izdevējs 

sertifikāta numurs 

pārskata sagatavošanas 

datums 

PSI Grupa 

EA1-0003 

22.03.2010 

ēkas apsekošanas datums 15.03.2010 

1.daļa. Pamatinformācija par apsaimniekotāju 

1. Nosaukums Pašvaldības SIA Ventspils nekustamie 

īpašumi / Ventspils augstskola 

2. Reģistrācijas numurs 41203001885/ 3243001570 

3. Juridiskā adrese 

Užavas iela 8, Ventpsils/ Inženieru iela 

101a, Ventspils 

4. Kontaktpersona Valdis Lesiņš/ Irēna Boitmane 

5. Kontakttālrunis +371 29213162/ +371 26131351 

2.daļa. Apsekošanas ziņojums 

1. 

Ēkas raksturojums (konstrukcija, 

lielums, būvniecības gads u.c.). 

Augstskolas ēkas, nodoti ekspluatācijā -3korp 

R daļa 2006 A daļa 2009 2korp 1990 1 korp 

1998. 

Ēkas kopējā lietderīgā platība ir 14947,5 m 2 , 

telpu platība 12438,3 m 2 , citu telpu platība 

1377,9 m 2 , pagraba telpu platība 1131,3 m 2 , 

kopējā aprēķina platība 14917,9 m 2 .



2. 

3. 

4. 

5. 

Atzinums par ēkas vispārējo tehnisko 

stāvokli. 

Atzinums par ēkas vispārējo 

siltumtehnisko stāvokli un tā atbilstību 

Latvijas būvnormatīvu prasībām. 

Apkures veids, sistēmas un 

patēriņa regulēšanas 

raksturojums. 

Atzinums par ēkas enerģijas patēriņa 

līmeni apkurei un karstā ūdens 

sagatavošanai, ievērojot ēkas atrašanās 

vietas klimata apstākļus. 

Ēkas ārsienas sastāv no: ķieģeļu mūris (51 

cm), ķieģeļu mūris (32 cm) un 

keramzītbetona paneļi (30 cm) 1 . 

Ēkai ir divslīpju un savienotais jumts. 

Ēkai ir pagrabs un bēniņi. 

Ēkas pagrabs ir neapkurināms. 

Bēniņu pārsegumu veido: dzelzbetona paneļi 

un siltumizolācija (36 cm un 32 cm). 

Jumta pārsegumu veido: koka brusas ar 

siltumizolācija (21 cm). 

Pagraba grīdu veido: betona plātnes ar 

siltumizolāciju (22 cm). 

Ēkas tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. 

Ēkas būvkonstrukciju termiskā pretestība 

neatbilst spēkā esošajiem būvnormatīviem 

LBN 002-01, izņemot jumta pārsegumus. 

Siltumenerģiju ēka saņem no centralizētas 

siltumapgādes sistēmas. 

Ēkā ir apkures sistēmas. Apkurei ir ierīkota 

viencauruļu apkures sistēma. Ēkā ir 

centralizēta karstā ūdens sadales sistēma. 

Ēkā siltumapgāde ir ar neatkarīgo pieslēguma 

shēmu. 

Iegūtie dati par ēkas siltumenerģijas patēriņu 

apkurei ir sekojoši: 

Apkure 

2009.gada periodā siltumenerģijas patēriņš 

2 

apkurei bija 957,7 MWh/gadā vai 84 

kWh/m 2 /gadā vai 80 3 kWh/m 2 /gadā; 

Karstais ūdens 

2009.gada periodā karstā ūdens patēriņš bija 

226,3 MWh/gadā vai 12 4 kWh/m 2 /gadā 

Elektrība 

Kopējais elektroenerģijas patēriņš par 

2009.gadu bija 529,8 MWh/gadā. 

1 Aprēķins veikts pamatojoties uz ēkas apsekojuma laikā saņemto un iegūto informāciju no apsaimniekotāju par 

ēkas būvelementu. 

2 Izmērītais (standartizētais), 2008 gada patēriņš. 

3 Izmērītais (5 gadu vidējais standartizētais) 2004 – 2008 gadu patēriņš. 

4 Izmērītais (standartizētais), 2008 gada patēriņš.



6. 

7. 

8. 

9. 

10. 

Atzinums par ēkas iekštelpu klimatu 

un termālā komforta līmeni. 

Informācija par līdz šim īstenotajām 

iniciatīvām vai pasākumiem 

siltumenerģijas taupības jomā. 

Ieteiktā energoefektivitātes kompleksa 

pamatojums ēkai (ieguvumi) un 

ekonomiskā izdevīguma novērtējums. 

Prognozējamās sekas, ja pasākumi 

netiks veikti. 

Atzinums par ēkas apsaimniekošanu un 

energovadību, ieteikumi. 

Energoauditā pieņemtās aprēķinu 

temperatūras: telpu temperatūra no +18 līdz 

+20 o C, citu telpu temperatūra +16 līdz +17 o C, 

pagraba telpu temperatūra +16 o C, (āra gaisa 

temperatūra apsekojuma brīdī (23.03.2010, 2 

m augstumā) bija +3 līdz +4 o C). Iekštelpu 

temperatūra ir mainīga. 

Veikt iekšējās temperatūras monitoringu. 

Ēkas apsaimniekotāji veikuši bēniņu un jumta 

siltināšanu, logu nomaiņu un daļēju grīdas uz 

grunts siltināšanu. 

Realizējot kopumā visus ieteiktos 

siltumenerģijas pasākumus, tiks samazināts 

siltumenerģijas patēriņš apkures vajadzībām 

līdz pat 46 %. Ietaupījumi vai maksas par 

apkuri salīdzinājumā pret 2009.gada janvāri 

samazināsies līdz 0,24 LVL/m 2 mēnesī. 

Papildus ieguvums – tiks pārtraukta 

norobežojošo konstrukciju bojāšanās un 

pieaugs īpašuma vērtība un ilgtspējība. 

Kopējās energoefektivitātes kompleksa 

izmaksas sastāda 331 000 LVL un vienkāršais 

atmaksāšanās laiks ir 12,5 gadi, pieņemot 

siltuma izmaksas 46,81 LVL/MWh. 

Gadījumā ja augstāk minētos ietaupījumus 

novirza kredīta atmaksai tad samazinās 

vienkāršais atmaksāšanās laiks, piemēram, 2 

reizes līdz 6,3 gadiem, ja siltuma enerģijas 

tarifs pieaugs 2 reizes līdz 93,62 LVL/MWh. 

Attiecīgi siltināšanas rezultātā tiks iegūts 

apkures siltumenerģijas standartizētā patēriņa 

līmeņa samazinājums no 82 kWh/m 2 apkures 

sezonā līdz 43.9 kWh/m 2 standarta apkures 

gadā, pie nemainīga telpu mikroklimata +18 

o C. 

Ja netiks veikti ieteiktie pasākumi, turpināsies 

ēkas būvkonstrukciju un 

inženierkomunikāciju nolietošanās un 

bojāšanās, kā arī netiks samazinātas izmaksas 

par piegādāto enerģiju. 

Pieaugot siltumenerģijas tarifam, pieaugs 

īpašnieka maksājumi par siltumenerģiju. 

Apsaimniekošana tiek veikt labi, siltuma 

punktā tiek iestādīts ekonomiskākais jeb 

„nakts” apkures režīms ar temperatūras 

pazeminājumu.



11. 

Ierosinājumi tālākai rīcībai ieteikto 

energoefektivitātes pasākumu 

īstenošanai. 

Ēkas īpašniekam būtu ieteicams izskatīt 

iespējas saņemt aizdevumu ēkas 

energoefektivitātes pasākumiem, plānojot 

atdot aizdevumu no naudas, kas tiks 

ietaupīta, samazinot siltuma enerģijas 

patēriņu apkurei. 

Papildus iegūtajam enerģijas patēriņa 

samazinājumam, tiks uzlabots ēkas izskats un 

paaugstināta ēkas īpašuma vērtība.



3.daļa. Pamatinformācija par auditēto objektu 

A. Ēka 

3.1. Vispārīga informācija 

1. Ēka konstruktīvais risinājums Specprojekta ēka. Sienu materiāls – 

ķieģeļis, gāzbetona bloki un šokbetons. 

Jumts – divslīpju un savienotais. 

2. Stāvu kopskaits (bez standarta stāviem 

atsevišķi jānorāda jumta stāva, mansarda 

stāva, pagraba stāva un tehniskā stāva 

esība) 

4; 6; 8 

3. Telpas Kopējā platība (m 2 ) 12438.3; citas telpa – 1377.9; 

telpu augstums (m) 2.9 – 3.2 

aprēķina temperatūra, 19.5; citas telpa – 16; 

( o C) 

4. Aprēķina platība (m 2 ) 14917.9 

5. Ekspluatācijā nodošanas gads 3korp R daļa 2006 A daļa 2009 2korp1990 

1 korp 1998 

6. Rekonstrukcijas gads (pēdējais) 2002 

. Cita informācija (piemēram, apkures katla 

pārbaude vai ventilācijas vai gaisa 

kondicionēšanas vai rekuperācijas 

sistēmas pārbaude)* 

* Pārbaudes gadījumā aizpildīt un pievienot 2009.gada 13.janvāra Ministru kabineta 

noteikumu Nr.40 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 4. vai 5.pielikumu.



3.2. Informācija par ēkas norobežojošām konstrukcijām 

Nr. 

p.k. 

Norobežojošā 

konstrukcija 

Materiāls Biezums Laukums 

Būvelementa 

siltuma 

caurlaidības 

koeficents 

(U), 

Termiskā 

tilta siltuma 

caurlaidības 

koeficents 

(ψ) 

Termiskā 

tilta 

garums 

Aprēķina 

temperatūra 

mm m 2 W/(m 2 *K) W/(m*K) m °C 

1. Ārsienas 0.6 200 18.6 5 

Ķieģeļu mūris ar 610 1395.5 0.28 

siltinājumu 

Ķieģeļu mūris 650 1475.4 0.77 

Paneļi ar siltinājumu 350 3018.5 0.55 

Siena ar blakus ēku 1000 109.8 0.95 

2. Ēkas cokols 0.1 127 6.2 6 

Lentveida betona 600 325.4 0.34 

panmati 

3. Bēniņu pārsegums 0.9 128 6.4 7 

Panelis ar siltinājumu 370 2180.4 0.53 

4. Jumta pārsegums 0.9 121 3.7 8 

Koka brusas ar 216 656.2 0.18 

siltinājumu 

Panelis ar siltinājumu 320 378.3 0.24 

5. Pagraba grīda 0.4 219 7.4 9 

Betona bloki 220 475.1 2.2 

Betona bloki ar 220 656.2 0.4 

5 Ārsienas iekšējās virsmas temperatūra 

6 Ēkas cokola iekšējās virsmas temperatūra 

7 Bēniņu pārseguma bēniņu virsmas temperatūra 

8 Jumta pārseguma ārējās virsmas temperatūra 

9 Pagraba grīdas iekšējās virsmas temperatūra



siltinājumu 

6. Logi un lodžiju/ 

0.04 12964 14.9 10 

balkonu durvis 

PVC logi 2631.4 1.5 

7. Durvis 0.8 174 14.1 11 

Koka ar stiklu 20 2.4 

PVC 53 2.1 

3.3. Ēkas norobežojošo konstrukciju atbilstība būvnormatīvam LBN 002-01 

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma __13342___ [W/K] esošais 

caurlaidības koeficients H T 

__13119___ [W/K] normatīvais, kas 

aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 

2001. gada 27.novembra noteikumiem Nr. 

495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu 

LBN 002-01 "Ēku norobežojošo 

konstrukciju siltumtehnika" 

10 Logu iekšējās virsmas temperatūra 

11 Durvju iekšējās virsmas temperatūra

Adrese: Inženieru iela 101, Ventspils 


B. Siltuma un karstā ūdens piegāde un sadale 

3.4. Siltumenerģijas piegāde/ražošana 

Siltumenerģijas piegādes sistēma 

√ centralizēta siltumapgāde Centralizētās katlu mājas 

efektivitāte (%) 

86.7% 

lokāla siltumapgāde 

modelis 

ražošanas gads 

Apkures katls 

kurināmā veids 

lietderības koeficients (%) 

Piegādes sistēmas cauruļvadu tīkls zudumi trasē (%) 12% 

Šķelda – 84.6% 

Mazuts – 15.4% 

3.5. Siltuma sadale – apkures sistēma 

1. X vienas caurules 

divu cauruļu 

2. Siltummezgla tips atkarīgā pieslēguma shēma 

3. Cauruļu izolācijas tehniskais 

stāvoklis 

X 

neatkarīgā pieslēguma shēma 

Apmierinošs, siltumpunktos labs 

4. Cita informācija - 

3.6. Karstā ūdens sadales sistēma 

1. Karstā ūdens piegādes vidējā 

temperatūra ( o C) 

2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra 

( o C) 

50 – 54 

3. Karstā ūdens sadales sistēmas tips bez cirkulācijas 

10 

√ 

ar cirkulāciju 

4. Cauruļu izolācijas tehniskais Apmierinošs 

stāvoklis 


3.7. Ventilācija 

1. Ventilācijas sistēmas veids √ dabīgā 

√ piespiedu 

2. 

Gaisa apmaiņa ēkā un tās 

noteikšanas metode 

2.7 h -1 

Noteikšanas metode 

EN 13829 un 

instrumentālie mērījumi 

SIA “VEK”, 

mob: +371 29277556, e-pasts: VEK@TERMOAUDITI.LV, web: WWW.TERMOAUDITI.LV



11 

3. 

Cita informācija 

Energoauditoram nebija iespēja izvērtēt 

mehāniskās ventilācijas ietekmi uz ēkas izmērīto 

energoefektivitāti jo ventilācija siltuma 

ekonomijas nolūkos netiek lietota vairāku gadu 

garumā. Tā vietā telpas tiek vēdinātas atverot 

logu. Rekuperācijas ventilācijas efektivitāte ir 

ŋ=0.65. 

3.8. Saules siltuma ieguvumi 

1. Globālie saules siltuma ieguvumi 

(kWh/m 2 gadā) Dienvidi Rietumi Ziemeļi Austrumi Horizontāli 

2.5 0.5 1.8 2.4 0 

2. Ēkas vidējais svērtais noēnojums 58 % 


3.9. Iekšējie siltuma ieguvumi 

1. Vidējie svērtie ieguvumi 2.8 W/m 2 


3.10. Gaisa kondicionēšana (dzesēšana) 

1. Dzesēšana sistēmas veids Ēkā ir dzesēšanas sistēmas 

2. Cita informācija 

3.11. Apgaismošana 

Apgaismošanas iekārtu 

1. 

raksturojums 


- 

Ēkā ir jaunā tipa apgaismojuma iekārtas 

3.12. Tarifi un maksājumu iekasēšana 

Izdevumi Tarifs, LVL/MWh Vidējais maksājums, LVL/m 2 mēnesī 

1. Apkure 46.81 0.25 

2. Karstais ūdens 46.81 0.06 

3. Elektroenerģija 77.00 0.23 





C. Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas apjoma dati 

Piezīme: Oglekļa dioksīda (CO 2 ) emisijas apjomu aprēķina, balstoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību 

„Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta 

gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši 17.02.2009. MK not. Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas 

vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu". 

3.17. Enerģijas patēriņa dati pēc skaitītāju rādījumiem 12 

3.17.1. Siltumenerģijas patēriņš TELPU APKURE 

Janvāris 

Februāris 

Marts 

Aprīlis 

Maijs 

Jūnijs 

Jūlijs 

Augusts 

Septembris 

Oktobris 

Novembris 

Decembris 

Vidēji 

mēnesī 

Kopā 

2007 

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh 177.2 201.5 131.5 111.5 46.3 0.0 0.0 0.0 0.0 76.2 140.9 159.5 87.1 1044.6 

Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m 2* 11.9 13.5 8.8 7.5 3.1 0.0 0.0 0.0 0.0 5.1 9.4 10.7 5.8 

CO 2 emisijas apjoms, t** 46.8 53.2 34.7 29.4 12.2 0.0 0.0 0.0 0.0 20.1 37.2 42.1 23.0 275.8 

2008 Kopējais enerģijas patēriņš, MWh 165.4 126.0 170.6 91.0 6.7 0.0 0.0 0.0 0.0 64.5 139.3 179.2 78.6 942.7 



2009 Kopējais enerģijas patēriņš, MWh 143 178 142 29 0 0 0 0 0 76 166 224 79.8 957.7 

Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m 2* 9.6 11.9 9.5 1.9 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 5.1 11.1 15.0 5.4 64.2 


** Aprēķina reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO 2 emisijas faktoru (t CO 2 / MWh). 

12 - norādīt pēc ēkā faktiski uzstādītajiem skaitītājiem, piem. TELPU APKURE, KARSTAIS ŪDENS, AUKSTAIS ŪDENS, 

ELEKTROENERĢIJA; atskaitē ievietot tabulas atbilstoši skaitītāju esamībai ēkā. Ja ēkas siltumenerģijas skaitītājs uzskaita gan apkuri, gan 

karsto ūdeni, tad dati jānorāda vienā tabulā 





13 

3.17.2. Siltumenerģijas patēriņš KARSTĀ ŪDENS SAGATAVOŠANA 

Janvāris 

Februāris 

Marts 

Aprīlis 

Maijs 

Jūnijs 

Jūlijs 

Augusts 

Septembris 

Oktobris 

Novembris 

Decembris 

Vidēji 

mēnesī 

Kopā 

2007 











3.17.3. Aukstā ūdens patēriņš 

Janvāris 

Februāris 

Marts 

Aprīlis 

Maijs 

Jūnijs 

Jūlijs 

Augusts 

Septembris 

Oktobris 

Novembris 

Decembris 

Vidēji 

mēnesī 

Kopā 

2007 Aukstā ūdens patēriņš, m 3 294 253 442 443 409 413 537 453 529 803 777 720 506 6073 



3.17.4. Karstā ūdens patēriņš 





14 

gads 

Janvāris 

Februāris 

Marts 

Aprīlis 

Maijs 

Jūnijs 

Jūlijs 

Augusts 

Septembris 

Oktobris 

Novembris 

Decembris 

Vidēji 

mēnesī 

Kopā 

2007 Karstā ūdens patēriņš, m 3 364 370 403 383 372 433 453 392 459 407 376 374 399 4785 



3.17.5. Elektroenerģijas patēriņš 

Janvāris 

Februāris 

Marts 

Aprīlis 

Maijs 

Jūnijs 

Jūlijs 

Augusts 

Septembris 

Oktobris 

Novembris 

Decembris 

Vidēji 

mēnesī 

Kopā 

2007 















3.17.6. Enerģijas patēriņa sadalījums 

MWh/gadā* kWh/m 2 gadā* % no kopējā 

enerģijas 13 

I. Apkurei 

II. Karstā ūdens sagatavošanai 

III. Elektroenerģijas patēriņš 

patēriņa** 

1249/ 1225/ 1192 84 14 / 82 15 / 80 16 68%/ 63%/ 64% 

174/ 193/ 197 12 17 / 13 18 / 13 19 10%/ 10%/ 11% 

406/ 517/ 461 27 20 / 35 21 / 31 22 22%/ 27%/ 25% 

t.sk. Kondicionēšanai 

(dzesēšanai) 

nd nd nd 

Ventilācijai nd nd nd 

Apgaismojumam un citām 

iekārtām 

nd nd nd 

IV. Kopsumma 

1712/ 1935/ 1850 123 23 / 130 24 / 124 25 100%/ 100%/ 100% 

* Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem 

** Summā veido 100% 

13 Kopējais enerģijas patēriņš ietver sevī apkures siltuma enerģijas, siltuma enerģijas karstā ūdens sagatavošanai un 

elektroenerģijas patēriņus. 

14 Izmērītais, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem, siltumenerģijas patēriņš apkures par 2009.gadu. 

15 Vidējais izmērītais, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem, gada siltumenerģijas patēriņš apkurei 

periodā no 2007 līdz 2009.gadam. 



17 Izmērītais, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem, karstā ūdens patēriņš par 2009.gadu. 

18 Vidējais izmērītais, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem, gada siltumenerģijas patēriņš karstam 

ūdenim periodā no 2007 līdz 2009.gadam. 

19 Vidējais izmērītais, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem, gada siltumenerģijas patēriņš karstam 

ūdenim periodā no 2005 līdz 2009.gadam. 

20 Izmērītais elektroenerģijas patēriņš 2009.gadam. 

21 Vidējais izmērītais gada elektroenerģijas patēriņš periodā no 2007 līdz 2009.gadam. 

22 Vidējais izmērītais gada elektroenerģijas patēriņš periodā no 2005 līdz 2009.gadam. 

23 Izmērītais, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem, apkures, karstā ūdens un elektroenerģijas patēriņš 

par 2009.gadu. 


no 2007 līdz 2009.gadam. 







16 

4.daļa. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas 

Fasādes siena 

Ārdurvis A korpusā 

Bēniņi A korpusā ar ventilācijas sistēmu 

Siltumpunkts 

Jumts 

Jumta istabiņa 





17 

Fasādes siena 

Iekštelpas 

5.daļa. Ēkas renovācijas projekta priekšlikums 

(ieteicamais pasākumu komplekss) 

5.1. Energoefektivitātes novērtējums 

Ēkā izmērītās apkures energoefektivitātes 

novērtējums 

Ēkai aprēķinātais apkures energoefektivitātes 

novērtējums 

kWh/m 2 gadā MWh/gadā 

84 26 / 82 27 / 80 28 1249/ 1225/ 1192 

78 1164 

5.2. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi 

Nr. 

p.k. 

Pasākums 1 

Apkure 

Savstarpēji saistīto 

pasākumu A grupa 

Visu esošo/maināmo logu 

izņemšana un 

iestiprināšana sienas 

siltinājuma zonā 

Pret 

ZIEMEĻAUSTRUMIEM 

vērsto fasāžu siltināšana, 

pielīmējot akmens vates 

Piegādātās enerģijas 

īpatnējais ietaupījums 

kWh/m 2 

gadā 

MWh/gadā kWh/m 2 

Primārās enerģijas 

īpatnējais ietaupījums 

gadā 

MWh/gadā 

% no esošā CO 2 

izmērītā ēkas emisijas 

energoefektivitātes 

ms 3 

samazināju 

novērtējuma 2 

% 

kg/m 2 

gadā 

22.4 334.1 29.1 433.4 17.3% 6.0 

2.4 35.9 3.1 46.5 1.9% 0.6 

3.5 51.7 4.5 67.1 2.7% 0.9 

26 Izmērītais, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem, siltumenerģijas patēriņš apkures par 2009.gadu. 









18 

kārtu (150mm), iepriekš 

siltinātās no ārpuses 

fasādes siltinājumu 

papildināt līdz 150 mm, 

logu aiļu siltināšana ar 30- 

50mm akmens vati, 

armējot un klājot 

dekoratīvā apmetuma 

apdari /vai veidojot 

dekoratīvo apšuvumu. 

Pret 

DIENVIDAUSTRUMIE 

M vērsto fasāžu 

siltināšana, pielīmējot 

akmens vates kārtu 

(150mm), iepriekš 










Pārkares grīdas siltināšana, 


kārtu (150 mm). 

Pret 

DIENVIDRIETUMIEM 













Pret 

ZIEMEĻRIETUMIEM 










3.8 56.0 4.9 72.7 2.9% 1.0 

4.6 69.2 6.0 89.8 3.6% 1.2 

3.7 54.5 4.7 70.7 2.8% 1.0 





19 




Pārkares grīdas siltināšana, 


kārtu (150 mm). 

Bēniņu pārseguma 

papildus siltināšana ar 100- 

200 mm (lai kopējais 

bēniņu siltinājuma biezums 

būtu ne mazāks kā 300 

mm) beramo vai puscieto 

siltinājuma kārtu un tā 

nosegšana ar pretvēja 

membrānu. Bēniņu 

iekšsienas un mūrlatas 

siltināšana ar 100 mm 

puscieto siltinājuma kārtu. 

Siltinājuma ķīlpieslēgums 

iekšējiem būvvelementiem. 

Jumta parapetu metāla 

pārsedžu sakārtošana/ 

nomaiņa, bojātās jumta 

hiodroizolācijas 

atjaunošana, lietus ūdens 

savākšanas un novadīšanas 

sistēmas remonts 

1. stāva jumta pārseguma 

(platforma virs lielājās 

zāles un pārejas no A uz B 

korpusu) un plakano jumtu 

siltināšana ar 150mm 

ekstrudēto putu polisterolu 

ar pārfalci vai puscieto 

akmens vati un 

hidroizolējoša virsseguma 

atjaunošana. 

Savstarpēji saistīto 

pasākumu B grupa 

Paredzēt ventilācijas 

siltummaiņa temperatūras 

samazinājumu 

neizmantošanas laikā no 49 

C uz 24 C. Maģistrālo 

cauruļvadu siltumizolācijas 

sakārtošana. Siltuma 

skaitītāja uzstādīšana karstā 

ūdens sistēmai un 

ventilācijas sistēmai. 

Pagraba griestu siltināšana 

ar 100 mm TENAPORS 

EPS 80 putupolistirola 

3.0 44.0 3.8 57.1 2.3% 0.8 

1.0 15.2 1.3 19.7 0.8% 0.3 

0.5 7.6 0.7 9.9 0.4% 0.1 

4.2 63.4 5.5 82.2 3.3% 1.1 

3.5 52.6 4.6 68.3 2.7% 0.9 

0.3 4.1 0.4 5.3 0.2% 0.1 





20 

kārtu, dībeļojot. Pagraba 

iekšsienu uz siltajām 

zonām siltināšana ar 100 

mm TENAPORS EPS 80 

putupolistirola vienkārtu 

Ēkas pamatu (zem zemes, 

vismaz 1 m dziļumā) 

siltināšana pielīmējot 150 

mm ekstrudētā 

putupolistirola plāksnes (ar 

pārfalci), armējot un 


apdare, lietus ūdeņu noces 

apmaļu atjaunošana. 

Savstarpēji nesaistītie 

pasākumi 

Visu ēkas ārdurvju bloku 

noamaiņa un uzstādīšana 

(U durvis < 1.1 W/(m2K) 

m2 (ja būs logs tad - U 

stikls < 0.6 W/(m2K) m2, 

ѱ speiseris < 0.04 W/(m x 

K) m2 (Termix))) 

Gaisa apmaiņas zonēšana 

stāvos uzstādot blīvas 

durvis uz kāpņu telpām. 

Vējtvera izveide pie 

bīdāmajām durvīm. 

Divslīpju jumtu papildus 

siltināšana no iekšpuses ar 

150mm puscieto akmens 

vati un virsseguma 

atjaunošana. 

Rekonstruēt esošo 

rekuperatīvo ventilācijas 

sistēmu. 

Esošo logu bloku (441.8 

m2) nomaiņa ar selektīvā 

stikla pakešu logu blokiem 

(U rāmis < 1.0 W/(m2K) 

m2, U stikls < 0.5 

W/(m2K) m2, ѱ speiseris 

< 0.04 W/(m x K) m2 

(Termix), ѱ install < 0.04 

W/(m x K)) 

Energoefektivitātes 

pasākumu komplekss 

apkurei 

Apgaisme 

Esošā apgaismojuma 

ieslēgšanas nodrošināt ar 

0.4 6.7 0.6 8.7 0.3% 0.1 

11.5 170.9 14.9 221.7 8.8% 3.0 

1.1 17.1 1.5 22.2 0.9% 0.3 

1.9 28.3 2.5 36.8 1.5% 0.5 

0.9 13.3 1.2 17.2 0.7% 0.2 

5.3 79.6 6.9 103.2 4.1% 1.4 

2.2 32.6 2.8 42.3 1.7% 0.6 

38.1 568.4 49.4 737.3 29.4% 10.1 

0.5 7.5 0.6 9.7 0.4% 0.2 





21 

‘’klātbūtnes’’ sensoru. 

Jauno apgaismes iekārtu 

gaismas spilgtuma 

regulēšana. Ekonomisko 

apgaismes iekārtu nomaiņa 

uz labākām. 

Energoefektivitātes 

pasākumu komplekss 

elektroenerģijas 

patēriņam 

Kopējais 


pasākumu 

komplekss (apkure 

un elektroenerģija) 

0.5 7.5 0.6 9.7 0.4% 0.2 

38.6 575.9 50.1 747.0 0.3 10.3 

Alternatīvas 

Alternatīvas 

Centrālapkures siltuma 

enerģijas aizvietošana ar 

alternatīvo. Saules kolektora 

( 20 kvm) uzstādīšana 

(karstā ūdens sagatavošana 

pašpatēriņam) un 

pieslēgšana ēkas 

inženiertīkliem 

0.6 9.0 0.8 11.9 0.5% 0.2 

Alternatīvas 

Serveru telpu siltuma 

izmantošana rekuperatīvajā 

ventilācijā 

0.1 1.5 0.1 1.5 0.1% 0.0 

Alternatīvas 

Siltuma atgūšana no 

kanalizācijas ūdeņiem 1.0 14.9 1.3 19.4 0.8% 0.3 

Alternatīvas 

Gaismeklis ar saules 

bateriju un vēja ģenerātoru 0.3 4.5 0.3 4.5 0.2% 0.1 

Piezīmes. 

1 – Saskaņā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajam 

konkursam pievienoto Būves metu (atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumu 

Nr.1 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa 

"Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās" nolikums” 6.pielikumam); 

2 – Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, 

kuru veic pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem; 

3 – Oglekļa dioksīds (CO 2 ) rodas fosilā kurināmā degšanas procesā enerģijas ražošanai, 

t.sk. ēkas apkurei, gaisa kondicionēšanai (dzesēšanai), karstā ūdens sagatavošanai, ventilācijai un 

apgaismojumam. Rēķina no piegādātās enerģijas īpatnējā ietaupījuma. 





22 

6.daļa. Ēkas energoreitings un tā izmaiņu prognoze 

Esošā 

situācija 

Prognoze pēc 


pasākumu 

īstenošanas 

Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums kWh/m 2 gadā 130 29 91 

Aprēķinātais ēkas energoefektivitātes novērtējums kWh/m 2 gadā 126 87 

Izmērītais CO 2 emisijas novērtējums kgCO 2 gadā 582 585 428 428 

Aprēķinātais CO 2 emisijas novērtējums kgCO 2 gadā 566 427 412 270 

Piezīme. Energoresursu ietaupījumu prognozē saskaņā ar energoaudita ieteikumiem, ēkas 

renovācijas projekta priekšlikumu sadaļu un to nosaka kā izmērīto enerģijas patēriņu pēc 

pasākumu veikšanas.

4.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5.janvÄra noteikumiem Nr ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

4.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5.janvÄra noteikumiem Nr ...