IESPÄJU VIRPULÄª - Jaunatnes starptautisko programmu aÄ£entÅ«ra

More documents

Recommendations

Info

Saturs / Ievads Programma „Jaunatne darbībā” Ievads 2 Programma „Jaunatne darbībā” Iespēju virpulī Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008 Latvijas triumfs Eiropā 6 Sociālā iekļaušana Pilnveidot sevi un palīdzēt citiem „Eurodesk” Eiropas ziņojumu dēlis Eiropas dienasgrāmatas Kā zināt vairāk Konkurss 3 8 10 11 Komiksu un karikatūru konkurss „KKK2008” 12 „YOUTHPASS” Tava Jaunatnes pase 14 Annas Lindes fonds Ar skatu uz Vidusjūru 15 Japānas jauniešu vizīte Latvijā Būt kopā! 16 Apmācības Kā balta telpa pārtop iedvesmojošā vietā jeb Viss par apmācībām Latvijā un ne tikai 17 Šis žurnāla numurs ir īpašs, jo šoreiz stāstām mēs paši – aģentūras darbinieki – par to, kas notiek aģentūrā, jaunatnes darbā Latvijā un Eiropā. Žurnālā apskatām aktuālākās pārmaiņas programmā „Jaunatne darbībā”, izskaidrojam, kam un kāpēc ir paredzēta Jaunatnes pase, ko nozīmē Eurodesk un sociālā iekļaušana projektos, ar ko nodarbojas Annas Lindes fonds un kādas apmācības piedāvā aģentūra un programma „Jaunatne darbībā”. Uzzināsi arī par Latvijas projektu panākumiem starptautiskajā arēnā Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā un Japānas jauniešu vizīti Latvijā. Visbeidzot – iedvesmai apskati komiksu un karikatūru konkursam iesūtītos darbus. Padomāsim un papriecāsimies par paveikto kopā! Numuru veidoja Ieva Sila, Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente Tālr.: 67221875; e-pasts: ieva.sila@jaunatne.gov.lv Autors - Anastasija Potalujeva Iespēju virpulī Mēs, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, darām, ko varam, lai visi jaunieši Latvijā uzzinātu par iespējām rakstīt un īstenot projektu, saņemot atbalstu no Eiropas. Veidojam informatīvus pasākumus reģionos – Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un citur –, veidojam izglītojošus un informatīvus materiālus un publikācijas, organizējam apmācības gan sociālajiem darbiniekiem, gan projektu dalībniekiem un citiem. Tomēr galvenais aģentūras uzdevums ir veiksmīga programmas „Jaunatne darbībā” administrēšana un īstenošana Latvijā. Rezultāti runā paši par sevi! Proti, šogad vien aģentūrā iesniegti 290 projektu pieteikumi dažādos projektu veidos. Salīdzinot ar pagājušo – 2007. – gadu, kad aģentūrā bija iesniegti 246 projektu pieteikumi un apstiprināti 113 projekti, šā gada skaitlis liek priecāties par mūsu darba augļiem. Viens no populārākajiem projektu veidiem, kuru izvēlas jaunieši, ziņas”, kurā jaunieši dalās pieredzē ar citu valstu jauniešiem par mediju joprojām ir jauniešu iniciatīvas projekti. Iespējams, izvēle krīt veidiem, diskutē par to atšķirībām vai veido video un foto reportāžas, ko par labu iniciatīvām, jo projektu var īstenot nacionālajā līmenī bez apmaiņas noslēgumā parādīt vietējiem iedzīvotājiem. Projekts partneru piesaistes. Tas ļauj apvienoties un sasniegt mērķi jauniešiem atspoguļo pasaulē un Eiropā būtisku problēmu, kas pirmajā brīdī var ar līdzīgām interesēm. Jauniešu iniciatīvas projekti var būt par dažādām šķist nesvarīga – masu mediju loma jaunieša dzīvē, jauniešu tēmām, sākot ar veselību, mākslu, sportu un beidzot ar lauku un pilsētas iesaistīšanās mediju satura veidošanā un žurnālistikā. Savukārt jauniešu komunikāciju vai neredzīgo cilvēku integrāciju. Piemēram, biedrība Carpe diem, kas īstenoja projektu „Plastmasas pļava”, vairāki pazīstami jaunieši no biedrības „Pūks un draugi” uzzināja, ka ir izmantoja tādas aktivitātes kā teātra darbnīca, pētnieciskā ekspedīcija saslimuši ar hepatītu C, un nolēma īstenot projektu „Ciprese”. Jaunieši „Skaties dabā!” un diskusijas. Tomēr interesantākais projektā bija tas, secināja, ka būtu ļoti vērtīgi iepazīstināt jauniešus ar vīrusa pazīmēm, ka jaunieši par tēmu – dabas piesārņošana – veidoja galda spēles „Zelta apkopot informāciju un salīdzināt pašreizējo situāciju Latvijā. Vai arī teļš”, „Bēgšana no PSRS” un citas. Latvijas Velotūristu biedrība, kas izveidoja interaktīvu ekspozīciju „Melnā māja”, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar neredzīgo cilvēku Nevar noliegt, ka saglabājusies vai pat palielinājusies interese ikdienu, liktu aizdomāties par šo cilvēku problēmām. Interesants bija arī piedalīties un īstenot Eiropas Brīvprātīgā darba projektus. LUAVIV īstenotais projekts „Laukiem jauniem būt!”, kur jaunieši vēlējās Daudz jauniešu izmanto šo iespēju un aizbrauc strādāt Eiropas lauzt pilsētas jauniešu stereotipus par laukiem kā degradētu vidi bez Brīvprātīgajā darbā, lai iepazītu citu valsti, saprastu, ko vēlas no savas izaugsmes iespējām. Galvenā aktivitāte bija nedēļu ilgs pasākums turpmākās dzīves, noskaidrotu, vai izvēlētā profesija ir atbilstoša un „Lauku skola”, kur pilsētas jaunieši sadarbībā ar vietējiem zemniekiem pieņemama, kā arī lai iemācītos un apgūtu jaunas zināšanas un apguva dažādus sīkus lauku darbiņus – slauca govi, vāca sienu, krāva prasmes. Arī daudzas Latvijas organizācijas, biedrības, skolas un malku. bērnudārzi uzņem brīvprātīgos no citām valstīm. Izdevējs: v/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” Teātra iela 3, Rīga, LV-1050, Latvija Tālrunis: 67358065, fakss: 67358060, e-pasts: info@jaunatne.gov.lv, www.jaunatne.gov.lv Tikpat liela interese ir arī par jauniešu apmaiņu projektiem. Daudzas grupas gan no skolām, gan nevalstiskām organizācijām vai biedrībām vēlas veidot apmaiņas projektus – uzņemt Latvijā grupu no citas valsts vai doties ārpus dzimtenes. Jauniešu apmaiņas projektā jābūt iesaistītām vismaz divām valstīm, līdz ar to pirms projektu iesniegšanas ir jāatrod partneris. Mēs aģentūras mājaslapā cenšamies palīdzēt atrast šos partnerus, ik mēnesi ievietojot partneru piedāvājumus no citām valstīm. Arī jauniešu apmaiņas projektu tēmas ir dažādas, un tikpat dažādas var būt arī projekta aktivitātes. Piemēram, biedrības „Jaunatne pret AIDS” projekts „Es veidoju nākotni. Es veidoju Ieva Sila, JSPA Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente
Programma „Jaunatne darbībā” Programma „Jaunatne darbībā” Eksotiskais vilinājums Videi labvēlīgas attieksmes atklāšana Kaukāzā, kultūru tradīciju salīdzināšana ar arābu jauniešiem, pieredzes apmaiņa pie maķedoniešu jaunatnes darbiniekiem ir tikai daži pasākumi, kas paveikti ar „Jaunatne pasaulē” (3.1. apakšprogrammas) atbalstu. Ar 2007. gadu parādījās 3.1. apakšprogramma „Jaunatne pasaulē”, kas šoreiz bija nevis jaunradīta iespēja, bet tie paši vēži – tikai vienā kopējā kulītē. Jau kopš 2004. gada maija, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti, Latvijas organizācijas var saņemt finansējumu projektiem, kas izstrādāti, sadarbojoties ar ES kaimiņos esošām valstīm, kuras oficiāli dēvē par kaimiņu partnervalstīm. Zinātāji mācēs pastāstīt, ka tie ir trīs reģioni, kas atrodas ap ES robežām: Austrumeiropa un Kaukāza valstis, Balkānu reģions jeb Dienvidaustrumu Eiropa un EuroMed jeb Ziemeļāfrika un Tuvie Austrumi. Ar visām valstīm, kas ietilpst šajos reģionos, jau kopš 2004. gada Latvijas organizācijas ir izstrādājušas un īstenojušas gan jauniešu apmaiņas, gan apmācību un sadarbības veidošanas pasākumus, kas agrāk programmā bija iekļauti kā īpaši projektu veidi pie akcijām „Jauniešu apmaiņas” un „Atbalsta pasākumi”. Tagad abas iespējas apvienotas vienā apakšprogrammā „Jaunatne pasaulē”. Tātad, tiklīdz jūs projektā iesaistāt kaut vienu organizāciju no kaimiņu partnervalstīm, tas ir nevis vairs jauniešu apmaiņas (1.1. apakšprogramma) vai apmācību un sadarbības tīklu veidošanas (4.3. apakšprogramma) projekts, bet gan „Jaunatne pasaulē” projekts (3.1 apakšprogramma) ar visiem papildu noteikumiem, kas uz to attiecas. Divu gadu apakšprogrammas pieredze rāda, ka interese par to ir ļoti liela. Taču Latvijai piešķirtais finansējums šajā apakšprogrammā ir Kad trūkst ideju un partneru jauniešu projektiem neliels. 2007. gadā tie bija 90 662 eiro, 2008. gadā – 100 607 eiro, līdz ar to 2007. gadā no 19 iesniegtajiem projektiem apstiprināja 7 projektus, 2008. gadā no 23 iesniegtajiem – arī tikai 7 projektus. Apskatot visus iesniegtos projektus, nevar nepamanīt būtisku tendenci – milzīgu pieteikumu pārsvaru sadarbībai ar Austrumeiropas valstīm un Kaukāza reģionu. Par to mums ir liels prieks, jo tas parāda vēlmi strādāt ar mūsu ģeogrāfiskajiem kaimiņiem, ar kuriem mums ir daudz kopīga. Tieši tāpēc īpašs atbalsts un prioritāte ir tām organizācijām, kas rod drosmi un profesionalitāti strādāt tikpat kvalitatīvi ar partneriem no Dienvidaustrumu Eiropas un EuroMed reģiona. Sadarbība ar Balkānu valstīm ir īpaša, jo nākamajos gados atsevišķas šī reģiona valstis kļūs par ES pirmsiestāšanās valstīm, kas dos tām pilnas tiesības piedalīties programmā „Jaunatne darbībā” kā Programmas valstīm un līdz ar to būt partnerim „parastā” apmaiņā, starptautiskā iniciatīvā, demokrātijas projektā. Tāpēc iemācīties sadarboties ar specifisko reģionu ir nepieciešams jau tagad. Gribu vērst uzmanību, ka gan jauniešu apmaiņas, gan apmācības un sadarbības tīklu veidošanas pasākumi šajā apakšprogrammā sacenšas visi kopā. Ja ir divi vienlīdzīgas kvalitātes projekti, aģentūra, izvērtējot katra pasākuma devumu programmas tiešajai mērķa grupai, tas ir, jauniešiem, prioritāte būs jauniešu apmaiņām, kas dos iespēju tieši viņiem satikties un mācīties citam no cita. Tad nu lai top radoši projekti ar kaimiņu partnervalstīm, kas ļauj jauniešiem atklāt šo tālo un neparasto zemju kultūras bagātības, mazina aizspriedumus un veicina ilgtermiņa sadarbību! Programma „Jaunatne darbībā” pamatu pamatos ir atbalsts jauniešu kolēģiem, daudz vairāk varētu gūt, piemēram, no darba ēnošanas projektiem, tomēr ir arī tāds projektu veids, kurā dalībniekiem nav projekta, kura ietvaros jaunatnes darbinieks var pavadīt līdz pat 21 dienai vecuma ierobežojuma. Tie ir apmācības un sadarbības tīklu citā valstī, citā organizācijā, vienlaikus gan iepazīstoties ar tās veidošanas projekti, kas atbalsta un palīdz radīt jaunus jauniešu organizācijas darbu, gan attīstot jaunus sadarbības projektus. projektus vai ceļ kvalitāti kādā specifiskā jaunatnes darba jomā. Ne velti iepriekšējā programmā „Jaunatne” tos sauca par atbalsta pasākumiem, Visu programmas „Jaunatne darbībā” piedāvātās jaunatnes darbinieku uzsverot būtiskāko apakšprogrammas uzdevumu – atbalstu apmācību un sadarbības veidošanas pasākumu klāstu Eiropā veido programmas galvenajiem projektu veidiem, kuros iesaistīti jaunieši. Eiropas Komisijas radīto SALTO Resursu centru ikgadējie pasākumi, kurus var atrast mājaslapas www.salto-youth.net īpašajā apmācību Šo gadu pieredze rāda, ka interese par šo apakšprogrammu ir liela – kalendārā. Šo klāstu papildina arī visu Programmas valstu Nacionālo 2007. gadā bija iesniegti 16 projekti, no kuriem 7 tika apstiprināti, un 2008. aģentūru rīkotās starptautiskās apmācības un arī visas Jaunatnes gadā 17 iesniegti, 6 jau apstiprināti un 3 gaida savu izskatīšanu. starptautisko programmu aģentūras rīkotās nacionālās apmācības. Tāpēc, apstiprinot 4.3. apakšprogrammas projektus, kas arī papildina Mazais apstiprināto projektu īpatsvars skaidrojams ar tikpat mazo kopējo piedāvājumu, tiek izvērtēts, vai tie nerisina tos pašus jautājumus, finansējumu, ko Eiropa atvēlējusi šai apakšprogrammai. 2007. gadā – 77 kas vairākos variantos atrodami Eiropas klāstā. Toties mēs ļoti labprāt 240 eiro, bet 2008. gadā vēl mazāk – 73 920 eiro. Kāpēc tik maz? Vienīgais atbalstām visus tos kvalitatīvos projektus, kas veicina arvien lielāku izskaidrojums ir – šīs apakšprogrammas projekti tiešām nav prioritārie, iekļaušanas projektu tapšanu; tos, kas risina ļoti specifiskus jaunatnes bet gan tikai atbalsta elements. darbinieku problēmu jautājumus un būtiskus projektu kvalitāti nodrošinošus aspektus. Izvērtējot visu iesniegto projektu klāstu, jāatzīst, ka izteikta tendence ir izstrādāt tikai apmācību kursus. Tie patiesībā ir visdārgākie un lielākie Mēs apzināmies, ka, rūpīgi izstrādājot projektu, tiek ieguldīts milzīgs projekti, kas, ņemot vērā mazo Latvijas finansējumu, būtiski samazina darbs un laiks. Tāpēc, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, mēs aicinām jūs atbalstāmo projektu skaitu. Šī tendence parāda arī to, ka iesniedzēji nav konsultēties pirms lielā darba ieguldījuma, lai ievirzītu jūsu projektu pietiekami novērtējuši visas šīs apakšprogrammas piedāvātās iespējas, jaunatnes darbiniekiem aktuālākajās tematikās un tādējādi kopīgi attīstītu jo zem skaitļiem 4.3. slēpjas daudz dažādu pasākumu veidu, kuriem neformālo izglītību, jaunatnes organizāciju darbību un darbinieku finansējums tiek piešķirts. Bieži pēc projektu aprakstiem un organizācijas kompetences. rakstura var secināt, ka apmācību kurss ir izvēlēts, neizpētot organizācijas reālās vajadzības. It īpaši gadījumos, kad organizācija ir jauna un vēlas Zita Krastiņa, attīstīties kādā jomā, un smelties idejas no daudz pieredzējušākiem JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja vietniece Jaunas iespējas jauniešiem un pašvaldībām Jauniešiem, kas īstenoja projektus programmā „Jaunatne”, jaunās programmas „Jaunatne darbībā” projektu veidi nebija sveši. Septiņu gadu laikā jauniešu organizācijas bija guvušas labu izpratni par jauniešu apmaiņu, jauniešu iniciatīvu, apmācību un Eiropas Brīvprātīgā darba projektiem. Jaunā programma tomēr sagādāja arī pārsteigumus un pavēra iespēju veidot jaunus projektus ar sarežģītiem nosaukumiem – „Jauniešu demokrātijas projekti” un Jauniešu demokrātijas projekti Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās mērķis ir veicināt un atbalstīt dialogu starp jauniešiem, jaunatnes organizāciju pārstāvjiem un jaunatnes politikas veidotājiem. Var veidot nacionāla līmeņa (vietējā, reģionālā vai nacionālā līmenī) vai starptautiskus jauniešu seminārus. Projekta tēmām ir jābūt saistītām ar Eiropas Savienības politiku vai jaunatnes politiku, un projekta laikā var notikt diskusijas par izvēlētajām tēmām, var izstrādāt rekomendācijas, apmainīties ar veiksmīgu pieredzi. „Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projekti”. Programmas „Jaunatne darbībā” pirmais gads pagāja, mēģinot saprast, kā programma ir mainījusies un kādas ir jaunās iespējas, ko tā sniedz. 2008. gadā aģentūrā ir iesniegti un šobrīd tiek īstenoti vairāki jaunās apakšprogrammas projekti. Tomēr joprojām ir daudz jautājumu par to, kādi ir šo projektu mērķi un kādus pasākumus var īstenot. Projektu mērķis ir palielināt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrības iesaistītām vismaz 2 valstīm. dzīves veidošanā vietējā, reģionālā, nacionālā vai starptautiskā līmenī. Šo projektu galvenā ideja ir dot iespēju jauniešiem iegūt Jaunieši šajos projektos kopīgā darbā un diskusijās iepazīst lēmumu pieredzi, piedaloties demokrātijas procesos, ietekmēt lēmumu pieņēmējus un atbildīgās personas savā pašvaldībā. Turklāt jaunieši pieņemšanu, īpaši attiecībā uz jaunatnes politikas jautājumiem. var labāk izprast lēmumu pieņemšanas procesu, apzināties savas iespējas pašvaldībā tagad un nākotnē. Projekts attīsta piederības Jauniešu demokrātijas projektos var iegūt labu pieredzi jaunatnes izjūtu savai pašvaldībai, kas ir svarīgi laikā, kad jaunieši aizvien vairāk politikas un līdzdalības jomā, izstrādāt idejas, kā jaunieši var ietekmēt aizplūst uz lielajām pilsētām. konkrētu jautājumu risināšanu. Projekti var ietvert jauniešu konsultēšanu un jauniešu uzklausīšanu dažādos jautājumos par Šajos projektos jaunieši apgūst dažādas prasmes un iemaņas – līdzdalību. Projektos var iekļaut informācijas pasākumus un diskusijas formulēt, paust un aizstāvēt savu viedokli, mācās uzklausīt citu jauniešiem par pārstāvnieciskās demokrātijas mehānismiem gan viedokli un meklēt kompromisu. Arī pašvaldībai ir vairāki ieguvumi no vietējo pašvaldību, gan Eiropas Savienības līmenī vai organizēt jauniešu iesaistīšanās projektos – pašvaldība strukturētā veidā uzzina simulācijas pasākumus par šādu institūciju darbību. jauniešu viedokli par dažādiem jautājumiem, iegūst jaunas (bieži vien neparastas) idejas un jauniešu atbalstu, aktīvus un atbildīgus Svarīgs vārds jauniešu demokrātijas projektos ir partnerība. Šie ir jauniešus, kam nav vienalga, kas notiek viņu apkārtnē. Tādējādi projekti, kur vienlaikus tiek stiprināta partnerība vietējā līmenī, jo tiek jaunieši kļūst par nozīmīgu pašvaldības resursu. Vēl pašvaldības iesaistīti vismaz 2 partneri no Latvijas un 2 no citas Eiropas valsts. Būtu iegūst arī starptautiskus sadarbības partnerus un iegūst informāciju vēlams, ka viens no partneriem ir pašvaldība. Projektā ir jābūt par labas pieredzes piemēriem, ko var pārņemt savā darbā. Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās Jauniešiem šie projekti dod iespēju tikties ar politikas veidotājiem, izteikt viņiem savu viedokli un sniegt ieteikumus politikas uzlabošanai, kā arī piedāvā telpu diskusijām ar citiem jauniešiem gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Pašvaldība, iesaistoties šajā projektu veidā, var uzzināt jauniešu viedokli un skaidrot pašvaldības viedokli par svarīgiem jautājumiem, kā arī labāk iepazīt jauniešus, kas dzīvo pašvaldībā, un veidot ar viņiem sadarbību, iegūt jauniešu atbalstu. „Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās” projekti iekļauj dažus Jauniešu demokrātijas un Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju svarīgus aspektus. Tā ir iespēja tikties jauniešiem un jaunatnes politikas tikšanās projektiem no programmas „Jaunatne darbībā” var saņemt līdz veidotājiem, tātad projekta galvenā mērķauditorija ir jaunieši un tajā tiek 75% no projekta kopējām izmaksām, maksimālā piešķiramā summa ir 50 iesaistīti arī lēmumu pieņēmēji. Lēmumu pieņēmēju un ekspertu lomas 000 eiro. var būt dažādas, tomēr vairāk jāveicina iespēja izteikties gan jauniešiem, gan politikas veidotājiem, lai starp šīm abām grupām notiek domu un Evija Rudzīte, ideju apmaiņa, kas arī veicina savstarpēju sapratni. JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja Sīkāku informāciju par visiem projektu viediem var atrast mūsu mājaslapā www.jaunatne.gov.lv
Page 1: Autors - Edgars Gailums JAUNATNE 20
Page 5 and 6: Sociālā iekļaušana Sociālā ie
Page 7 and 8: Konkurss Konkurss Komiksu un karika
Page 9 and 10: Japānas jauniešu vizīte Latvijā

IESPÄJU VIRPULÄª - Jaunatnes starptautisko programmu aÄ£entÅ«ra

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

IESPÄJU VIRPULÄª - Jaunatnes starptautisko programmu aÄ£entÅ«ra