IESPĒJU VIRPULĪ - Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

jaunatne.gov.lv

IESPĒJU VIRPULĪ - Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Autors - Edgars Gailums

JAUNATNE

2008./2009. gada ziema

Nr.21.

Šajā numurā lasi!

3

6

IESPĒJU VIRPULĪ

LATVIJAS TRIUMFS EIROPĀ


Saturs / Ievads

Programma „Jaunatne darbībā”

Ievads 2

Programma „Jaunatne darbībā”

Iespēju virpulī

Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008

Latvijas triumfs Eiropā 6

Sociālā iekļaušana

Pilnveidot sevi un palīdzēt citiem

„Eurodesk”

Eiropas ziņojumu dēlis

Eiropas dienasgrāmatas

Kā zināt vairāk

Konkurss

3

8

10

11

Komiksu un karikatūru konkurss „KKK2008” 12

„YOUTHPASS”

Tava Jaunatnes pase 14

Annas Lindes fonds

Ar skatu uz Vidusjūru

15

Japānas jauniešu vizīte Latvijā

Būt kopā! 16

Apmācības

Kā balta telpa pārtop iedvesmojošā vietā

jeb Viss par apmācībām Latvijā un ne tikai 17

Šis žurnāla numurs ir īpašs, jo šoreiz stāstām mēs paši – aģentūras

darbinieki – par to, kas notiek aģentūrā, jaunatnes darbā Latvijā un

Eiropā. Žurnālā apskatām aktuālākās pārmaiņas programmā

„Jaunatne darbībā”, izskaidrojam, kam un kāpēc ir paredzēta

Jaunatnes pase, ko nozīmē Eurodesk un sociālā iekļaušana projektos,

ar ko nodarbojas Annas Lindes fonds un kādas apmācības piedāvā

aģentūra un programma „Jaunatne darbībā”. Uzzināsi arī par Latvijas

projektu panākumiem starptautiskajā arēnā Eiropas Jaunatnes

nedēļas laikā un Japānas jauniešu vizīti Latvijā. Visbeidzot – iedvesmai

apskati komiksu un karikatūru konkursam iesūtītos darbus.

Padomāsim un papriecāsimies par paveikto kopā!

Numuru veidoja Ieva Sila,

Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente

Tālr.: 67221875; e-pasts: ieva.sila@jaunatne.gov.lv

Autors - Anastasija Potalujeva

Iespēju virpulī

Mēs, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, darām, ko varam, lai visi jaunieši Latvijā

uzzinātu par iespējām rakstīt un īstenot projektu, saņemot atbalstu no Eiropas.

Veidojam informatīvus pasākumus reģionos – Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un citur –, veidojam

izglītojošus un informatīvus materiālus un publikācijas, organizējam apmācības gan

sociālajiem darbiniekiem, gan projektu dalībniekiem un citiem.

Tomēr galvenais aģentūras uzdevums ir veiksmīga programmas „Jaunatne darbībā”

administrēšana un īstenošana Latvijā. Rezultāti runā paši par sevi! Proti, šogad vien aģentūrā

iesniegti 290 projektu pieteikumi dažādos projektu veidos. Salīdzinot ar pagājušo – 2007. –

gadu, kad aģentūrā bija iesniegti 246 projektu pieteikumi un apstiprināti 113 projekti, šā

gada skaitlis liek priecāties par mūsu darba augļiem.

Viens no populārākajiem projektu veidiem, kuru izvēlas jaunieši, ziņas”, kurā jaunieši dalās pieredzē ar citu valstu jauniešiem par mediju

joprojām ir jauniešu iniciatīvas projekti. Iespējams, izvēle krīt veidiem, diskutē par to atšķirībām vai veido video un foto reportāžas, ko

par labu iniciatīvām, jo projektu var īstenot nacionālajā līmenī bez apmaiņas noslēgumā parādīt vietējiem iedzīvotājiem. Projekts

partneru piesaistes. Tas ļauj apvienoties un sasniegt mērķi jauniešiem atspoguļo pasaulē un Eiropā būtisku problēmu, kas pirmajā brīdī var

ar līdzīgām interesēm. Jauniešu iniciatīvas projekti var būt par dažādām šķist nesvarīga – masu mediju loma jaunieša dzīvē, jauniešu

tēmām, sākot ar veselību, mākslu, sportu un beidzot ar lauku un pilsētas iesaistīšanās mediju satura veidošanā un žurnālistikā. Savukārt

jauniešu komunikāciju vai neredzīgo cilvēku integrāciju. Piemēram, biedrība Carpe diem, kas īstenoja projektu „Plastmasas pļava”,

vairāki pazīstami jaunieši no biedrības „Pūks un draugi” uzzināja, ka ir izmantoja tādas aktivitātes kā teātra darbnīca, pētnieciskā ekspedīcija

saslimuši ar hepatītu C, un nolēma īstenot projektu „Ciprese”. Jaunieši „Skaties dabā!” un diskusijas. Tomēr interesantākais projektā bija tas,

secināja, ka būtu ļoti vērtīgi iepazīstināt jauniešus ar vīrusa pazīmēm, ka jaunieši par tēmu – dabas piesārņošana – veidoja galda spēles „Zelta

apkopot informāciju un salīdzināt pašreizējo situāciju Latvijā. Vai arī teļš”, „Bēgšana no PSRS” un citas.

Latvijas Velotūristu biedrība, kas izveidoja interaktīvu ekspozīciju

„Melnā māja”, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar neredzīgo cilvēku Nevar noliegt, ka saglabājusies vai pat palielinājusies interese

ikdienu, liktu aizdomāties par šo cilvēku problēmām. Interesants bija arī piedalīties un īstenot Eiropas Brīvprātīgā darba projektus.

LUAVIV īstenotais projekts „Laukiem jauniem būt!”, kur jaunieši vēlējās Daudz jauniešu izmanto šo iespēju un aizbrauc strādāt Eiropas

lauzt pilsētas jauniešu stereotipus par laukiem kā degradētu vidi bez Brīvprātīgajā darbā, lai iepazītu citu valsti, saprastu, ko vēlas no savas

izaugsmes iespējām. Galvenā aktivitāte bija nedēļu ilgs pasākums turpmākās dzīves, noskaidrotu, vai izvēlētā profesija ir atbilstoša un

„Lauku skola”, kur pilsētas jaunieši sadarbībā ar vietējiem zemniekiem pieņemama, kā arī lai iemācītos un apgūtu jaunas zināšanas un

apguva dažādus sīkus lauku darbiņus – slauca govi, vāca sienu, krāva prasmes. Arī daudzas Latvijas organizācijas, biedrības, skolas un

malku.

bērnudārzi uzņem brīvprātīgos no citām valstīm.

Izdevējs: v/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”

Teātra iela 3, Rīga, LV-1050, Latvija

Tālrunis: 67358065, fakss: 67358060, e-pasts: info@jaunatne.gov.lv, www.jaunatne.gov.lv

Tikpat liela interese ir arī par jauniešu apmaiņu projektiem.

Daudzas grupas gan no skolām, gan nevalstiskām organizācijām vai

biedrībām vēlas veidot apmaiņas projektus – uzņemt Latvijā grupu no

citas valsts vai doties ārpus dzimtenes. Jauniešu apmaiņas projektā

jābūt iesaistītām vismaz divām valstīm, līdz ar to pirms projektu

iesniegšanas ir jāatrod partneris. Mēs aģentūras mājaslapā cenšamies

palīdzēt atrast šos partnerus, ik mēnesi ievietojot partneru

piedāvājumus no citām valstīm. Arī jauniešu apmaiņas projektu tēmas

ir dažādas, un tikpat dažādas var būt arī projekta aktivitātes. Piemēram,

biedrības „Jaunatne pret AIDS” projekts „Es veidoju nākotni. Es veidoju

Ieva Sila,

JSPA Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente


Programma „Jaunatne darbībā”

Programma „Jaunatne darbībā”

Eksotiskais vilinājums

Videi labvēlīgas attieksmes atklāšana Kaukāzā, kultūru tradīciju

salīdzināšana ar arābu jauniešiem, pieredzes apmaiņa pie

maķedoniešu jaunatnes darbiniekiem ir tikai daži pasākumi, kas paveikti

ar „Jaunatne pasaulē” (3.1. apakšprogrammas) atbalstu. Ar 2007.

gadu parādījās 3.1. apakšprogramma „Jaunatne pasaulē”, kas šoreiz

bija nevis jaunradīta iespēja, bet tie paši vēži – tikai vienā kopējā kulītē.

Jau kopš 2004. gada maija, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti, Latvijas

organizācijas var saņemt finansējumu projektiem, kas izstrādāti,

sadarbojoties ar ES kaimiņos esošām valstīm, kuras oficiāli dēvē par

kaimiņu partnervalstīm. Zinātāji mācēs pastāstīt, ka tie ir trīs reģioni, kas

atrodas ap ES robežām: Austrumeiropa un Kaukāza valstis, Balkānu

reģions jeb Dienvidaustrumu Eiropa un EuroMed jeb Ziemeļāfrika un

Tuvie Austrumi.

Ar visām valstīm, kas ietilpst šajos reģionos, jau kopš 2004. gada

Latvijas organizācijas ir izstrādājušas un īstenojušas gan jauniešu

apmaiņas, gan apmācību un sadarbības veidošanas pasākumus, kas

agrāk programmā bija iekļauti kā īpaši projektu veidi pie akcijām

„Jauniešu apmaiņas” un „Atbalsta pasākumi”. Tagad abas iespējas

apvienotas vienā apakšprogrammā „Jaunatne pasaulē”. Tātad, tiklīdz

jūs projektā iesaistāt kaut vienu organizāciju no kaimiņu partnervalstīm,

tas ir nevis vairs jauniešu apmaiņas (1.1. apakšprogramma) vai

apmācību un sadarbības tīklu veidošanas (4.3. apakšprogramma)

projekts, bet gan „Jaunatne pasaulē” projekts (3.1 apakšprogramma) ar

visiem papildu noteikumiem, kas uz to attiecas.

Divu gadu apakšprogrammas pieredze rāda, ka interese par to ir ļoti

liela. Taču Latvijai piešķirtais finansējums šajā apakšprogrammā ir

Kad trūkst ideju un partneru jauniešu projektiem

neliels. 2007. gadā tie bija 90 662 eiro, 2008. gadā – 100 607 eiro, līdz ar

to 2007. gadā no 19 iesniegtajiem projektiem apstiprināja 7 projektus,

2008. gadā no 23 iesniegtajiem – arī tikai 7 projektus.

Apskatot visus iesniegtos projektus, nevar nepamanīt būtisku tendenci

– milzīgu pieteikumu pārsvaru sadarbībai ar Austrumeiropas valstīm un

Kaukāza reģionu. Par to mums ir liels prieks, jo tas parāda vēlmi strādāt

ar mūsu ģeogrāfiskajiem kaimiņiem, ar kuriem mums ir daudz kopīga.

Tieši tāpēc īpašs atbalsts un prioritāte ir tām organizācijām, kas rod

drosmi un profesionalitāti strādāt tikpat kvalitatīvi ar partneriem no

Dienvidaustrumu Eiropas un EuroMed reģiona. Sadarbība ar Balkānu

valstīm ir īpaša, jo nākamajos gados atsevišķas šī reģiona valstis kļūs

par ES pirmsiestāšanās valstīm, kas dos tām pilnas tiesības piedalīties

programmā „Jaunatne darbībā” kā Programmas valstīm un līdz ar to

būt partnerim „parastā” apmaiņā, starptautiskā iniciatīvā, demokrātijas

projektā. Tāpēc iemācīties sadarboties ar specifisko reģionu ir

nepieciešams jau tagad.

Gribu vērst uzmanību, ka gan jauniešu apmaiņas, gan apmācības un

sadarbības tīklu veidošanas pasākumi šajā apakšprogrammā sacenšas

visi kopā. Ja ir divi vienlīdzīgas kvalitātes projekti, aģentūra, izvērtējot

katra pasākuma devumu programmas tiešajai mērķa grupai, tas ir,

jauniešiem, prioritāte būs jauniešu apmaiņām, kas dos iespēju tieši

viņiem satikties un mācīties citam no cita.

Tad nu lai top radoši projekti ar kaimiņu partnervalstīm, kas ļauj

jauniešiem atklāt šo tālo un neparasto zemju kultūras bagātības, mazina

aizspriedumus un veicina ilgtermiņa sadarbību!

Programma „Jaunatne darbībā” pamatu pamatos ir atbalsts jauniešu kolēģiem, daudz vairāk varētu gūt, piemēram, no darba ēnošanas

projektiem, tomēr ir arī tāds projektu veids, kurā dalībniekiem nav projekta, kura ietvaros jaunatnes darbinieks var pavadīt līdz pat 21 dienai

vecuma ierobežojuma. Tie ir apmācības un sadarbības tīklu citā valstī, citā organizācijā, vienlaikus gan iepazīstoties ar tās

veidošanas projekti, kas atbalsta un palīdz radīt jaunus jauniešu organizācijas darbu, gan attīstot jaunus sadarbības projektus.

projektus vai ceļ kvalitāti kādā specifiskā jaunatnes darba jomā. Ne velti

iepriekšējā programmā „Jaunatne” tos sauca par atbalsta pasākumiem, Visu programmas „Jaunatne darbībā” piedāvātās jaunatnes darbinieku

uzsverot būtiskāko apakšprogrammas uzdevumu – atbalstu apmācību un sadarbības veidošanas pasākumu klāstu Eiropā veido

programmas galvenajiem projektu veidiem, kuros iesaistīti jaunieši. Eiropas Komisijas radīto SALTO Resursu centru ikgadējie pasākumi,

kurus var atrast mājaslapas www.salto-youth.net īpašajā apmācību

Šo gadu pieredze rāda, ka interese par šo apakšprogrammu ir liela – kalendārā. Šo klāstu papildina arī visu Programmas valstu Nacionālo

2007. gadā bija iesniegti 16 projekti, no kuriem 7 tika apstiprināti, un 2008. aģentūru rīkotās starptautiskās apmācības un arī visas Jaunatnes

gadā 17 iesniegti, 6 jau apstiprināti un 3 gaida savu izskatīšanu.

starptautisko programmu aģentūras rīkotās nacionālās apmācības.

Tāpēc, apstiprinot 4.3. apakšprogrammas projektus, kas arī papildina

Mazais apstiprināto projektu īpatsvars skaidrojams ar tikpat mazo kopējo piedāvājumu, tiek izvērtēts, vai tie nerisina tos pašus jautājumus,

finansējumu, ko Eiropa atvēlējusi šai apakšprogrammai. 2007. gadā – 77 kas vairākos variantos atrodami Eiropas klāstā. Toties mēs ļoti labprāt

240 eiro, bet 2008. gadā vēl mazāk – 73 920 eiro. Kāpēc tik maz? Vienīgais atbalstām visus tos kvalitatīvos projektus, kas veicina arvien lielāku

izskaidrojums ir – šīs apakšprogrammas projekti tiešām nav prioritārie, iekļaušanas projektu tapšanu; tos, kas risina ļoti specifiskus jaunatnes

bet gan tikai atbalsta elements.

darbinieku problēmu jautājumus un būtiskus projektu kvalitāti

nodrošinošus aspektus.

Izvērtējot visu iesniegto projektu klāstu, jāatzīst, ka izteikta tendence ir

izstrādāt tikai apmācību kursus. Tie patiesībā ir visdārgākie un lielākie Mēs apzināmies, ka, rūpīgi izstrādājot projektu, tiek ieguldīts milzīgs

projekti, kas, ņemot vērā mazo Latvijas finansējumu, būtiski samazina darbs un laiks. Tāpēc, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, mēs aicinām jūs

atbalstāmo projektu skaitu. Šī tendence parāda arī to, ka iesniedzēji nav konsultēties pirms lielā darba ieguldījuma, lai ievirzītu jūsu projektu

pietiekami novērtējuši visas šīs apakšprogrammas piedāvātās iespējas, jaunatnes darbiniekiem aktuālākajās tematikās un tādējādi kopīgi attīstītu

jo zem skaitļiem 4.3. slēpjas daudz dažādu pasākumu veidu, kuriem neformālo izglītību, jaunatnes organizāciju darbību un darbinieku

finansējums tiek piešķirts. Bieži pēc projektu aprakstiem un organizācijas kompetences.

rakstura var secināt, ka apmācību kurss ir izvēlēts, neizpētot organizācijas

reālās vajadzības. It īpaši gadījumos, kad organizācija ir jauna un vēlas

Zita Krastiņa,

attīstīties kādā jomā, un smelties idejas no daudz pieredzējušākiem

JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja vietniece

Jaunas iespējas jauniešiem un pašvaldībām

Jauniešiem, kas īstenoja projektus programmā „Jaunatne”, jaunās

programmas „Jaunatne darbībā” projektu veidi nebija sveši. Septiņu

gadu laikā jauniešu organizācijas bija guvušas labu izpratni par

jauniešu apmaiņu, jauniešu iniciatīvu, apmācību un Eiropas

Brīvprātīgā darba projektiem. Jaunā programma tomēr sagādāja arī

pārsteigumus un pavēra iespēju veidot jaunus projektus ar

sarežģītiem nosaukumiem – „Jauniešu demokrātijas projekti” un

Jauniešu demokrātijas projekti

Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās mērķis ir veicināt un

atbalstīt dialogu starp jauniešiem, jaunatnes organizāciju pārstāvjiem un

jaunatnes politikas veidotājiem. Var veidot nacionāla līmeņa (vietējā,

reģionālā vai nacionālā līmenī) vai starptautiskus jauniešu seminārus.

Projekta tēmām ir jābūt saistītām ar Eiropas Savienības politiku vai

jaunatnes politiku, un projekta laikā var notikt diskusijas par izvēlētajām

tēmām, var izstrādāt rekomendācijas, apmainīties ar veiksmīgu pieredzi.

„Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projekti”.

Programmas „Jaunatne darbībā” pirmais gads pagāja, mēģinot

saprast, kā programma ir mainījusies un kādas ir jaunās iespējas, ko tā

sniedz. 2008. gadā aģentūrā ir iesniegti un šobrīd tiek īstenoti vairāki

jaunās apakšprogrammas projekti. Tomēr joprojām ir daudz

jautājumu par to, kādi ir šo projektu mērķi un kādus pasākumus var

īstenot.

Projektu mērķis ir palielināt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrības iesaistītām vismaz 2 valstīm.

dzīves veidošanā vietējā, reģionālā, nacionālā vai starptautiskā

līmenī. Šo projektu galvenā ideja ir dot iespēju jauniešiem iegūt Jaunieši šajos projektos kopīgā darbā un diskusijās iepazīst lēmumu

pieredzi, piedaloties demokrātijas procesos, ietekmēt lēmumu pieņēmējus un atbildīgās personas savā pašvaldībā. Turklāt jaunieši

pieņemšanu, īpaši attiecībā uz jaunatnes politikas jautājumiem. var labāk izprast lēmumu pieņemšanas procesu, apzināties savas

iespējas pašvaldībā tagad un nākotnē. Projekts attīsta piederības

Jauniešu demokrātijas projektos var iegūt labu pieredzi jaunatnes izjūtu savai pašvaldībai, kas ir svarīgi laikā, kad jaunieši aizvien vairāk

politikas un līdzdalības jomā, izstrādāt idejas, kā jaunieši var ietekmēt aizplūst uz lielajām pilsētām.

konkrētu jautājumu risināšanu. Projekti var ietvert jauniešu

konsultēšanu un jauniešu uzklausīšanu dažādos jautājumos par Šajos projektos jaunieši apgūst dažādas prasmes un iemaņas –

līdzdalību. Projektos var iekļaut informācijas pasākumus un diskusijas formulēt, paust un aizstāvēt savu viedokli, mācās uzklausīt citu

jauniešiem par pārstāvnieciskās demokrātijas mehānismiem gan viedokli un meklēt kompromisu. Arī pašvaldībai ir vairāki ieguvumi no

vietējo pašvaldību, gan Eiropas Savienības līmenī vai organizēt jauniešu iesaistīšanās projektos – pašvaldība strukturētā veidā uzzina

simulācijas pasākumus par šādu institūciju darbību.

jauniešu viedokli par dažādiem jautājumiem, iegūst jaunas (bieži vien

neparastas) idejas un jauniešu atbalstu, aktīvus un atbildīgus

Svarīgs vārds jauniešu demokrātijas projektos ir partnerība. Šie ir jauniešus, kam nav vienalga, kas notiek viņu apkārtnē. Tādējādi

projekti, kur vienlaikus tiek stiprināta partnerība vietējā līmenī, jo tiek jaunieši kļūst par nozīmīgu pašvaldības resursu. Vēl pašvaldības

iesaistīti vismaz 2 partneri no Latvijas un 2 no citas Eiropas valsts. Būtu iegūst arī starptautiskus sadarbības partnerus un iegūst informāciju

vēlams, ka viens no partneriem ir pašvaldība. Projektā ir jābūt par labas pieredzes piemēriem, ko var pārņemt savā darbā.

Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās

Jauniešiem šie projekti dod iespēju tikties ar politikas veidotājiem, izteikt

viņiem savu viedokli un sniegt ieteikumus politikas uzlabošanai, kā arī

piedāvā telpu diskusijām ar citiem jauniešiem gan Latvijā, gan citās

Eiropas valstīs. Pašvaldība, iesaistoties šajā projektu veidā, var uzzināt

jauniešu viedokli un skaidrot pašvaldības viedokli par svarīgiem

jautājumiem, kā arī labāk iepazīt jauniešus, kas dzīvo pašvaldībā, un

veidot ar viņiem sadarbību, iegūt jauniešu atbalstu.

„Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās” projekti iekļauj dažus Jauniešu demokrātijas un Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju

svarīgus aspektus. Tā ir iespēja tikties jauniešiem un jaunatnes politikas tikšanās projektiem no programmas „Jaunatne darbībā” var saņemt līdz

veidotājiem, tātad projekta galvenā mērķauditorija ir jaunieši un tajā tiek 75% no projekta kopējām izmaksām, maksimālā piešķiramā summa ir 50

iesaistīti arī lēmumu pieņēmēji. Lēmumu pieņēmēju un ekspertu lomas 000 eiro.

var būt dažādas, tomēr vairāk jāveicina iespēja izteikties gan jauniešiem,

gan politikas veidotājiem, lai starp šīm abām grupām notiek domu un

Evija Rudzīte,

ideju apmaiņa, kas arī veicina savstarpēju sapratni.

JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja

Sīkāku informāciju par visiem projektu viediem var atrast mūsu mājaslapā

www.jaunatne.gov.lv


Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008 Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008

Latvijas triumfs

Eiropā

Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008 Latvijā un Eiropā

Ar milzīgu sparu tika uzsākta un neviltotu prieku noslēgta Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008,

kas šogad notika 2. līdz 9. novembrim. Visā Eiropā notika vērienīgi kultūras, politisko debašu

un cita veida pasākumi. Latvijā šīs nedēļas laikā notika diskusijas, informatīvie pasākumi,

labāko projektu apbalvošanas ceremonija un apjomīga konference divu dienu garumā.

Esi nākotne! Esi Eiropa!

Šādu saukli jaunieši skandināja Jaunatnes nedēļas laikā visā Eiropā un

galvenokārt jau Briselē, kur nedēļas laikā diskusijās un darba grupās

piedalījās arī pieci jaunieši no Latvijas. Kopā ar divsimt jauniešiem,

Eiropas izglītības, mācību, kultūras un jaunatnes lietu komisāru Janu

Figelu un citiem Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem

mūsējie atzīmēja 20. gadadienu, kopš darbojas Eiropas Savienības

programmas jaunatnes atbalstam.

Ir, ko teikt!

Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā Jaunatnes starptautisko programmu

aģentūra sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, valsts un

pašvaldību iestādēm organizēja diskusiju un informatīvos pasākumus

dažādos Latvijas reģionos. Gulbenē jaunieši izveidoja improvizācijas

teātra kafejnīcu. Valkas jaunatnes centrā notika informatīvs pasākums

ar nosaukumu „Pasaules monologs”, kur paralēli stāstam par Eiropas

Brīvprātīgo darbu varēja apskatīt jauniešu fotogrāfiju izstādi. Savukārt

Daugavpilī un Rīgā minoritāšu jaunieši varēja uzzināt, kā piedalīties

programmā „Jaunatne darbībā”.

Kas tad mūs sagaida nākotnē?

Projektu „Jauniešu vilciens” Latvijas Jaunatnes padome īstenoja ar

JSPA un „Jaunatne darbībā” atbalstu.

Liepājā, Gulbenē un Talsos notika dažādas diskusijas, forumi par

galvenajām Eiropas Jaunatnes nedēļas izvirzītajām tēmām, lai

veicinātu labāku sapratni un sadarbību starp valsts institūcijām un

jauniešiem. Liepājā tika organizēta arī fotoizstāde, bet Gulbenē pēdējā

diskusija vadīta bānītī, iesākot „Jauniešu vilciena” tēmu. Savukārt

noslēgums, Latvijas jauniešu konference, notika 8. un 9. novembrī, kad

uz Rīgu atbrauca ap 300 jauniešu un kopīgi 19 dažādu jomu darba

grupās vienojās par 3–5 rekomendācijām gan valstiskā, gan

pašvaldību, gan katra indivīda personiskajā līmenī ar mērķi noskaidrot

patiesās jauniešu interesējošās tēmas un atrast veidus, kā uzlabot

dzīves labklājību dažādās jomās. Vislielākie ieguvēji ir paši projekta un

konferences dalībnieki ar jauniegūto pieredzi.

Interesantākie, radošākie, saulainākie un citi

Latvijas labāko programmas „Jaunatne darbībā” projektu

apbalvošanas ceremonija notika 7. novembrī, kuras laikā JSPA

apsveica un pasniedza balvas labākajiem projektiem, uzklausīja

ekspertu viedokļus par jaunatnes politikas jomu Latvijā. Arī paši jaunieši

stāstīja par pieredzēto projekta laikā, par sasniegtajiem rezultātiem,

iespaidiem un nākotnes iecerēm.

Ņemot vērā, ka projekti ir ļoti atšķirīgi gan pēc formas, gan satura, tika

nolemts apbalvot astoņus Latvijas labākos programmas „Jaunatne

darbībā” projektus dažādās kategorijās.

Saulainākie projekti – biedrības „Latgales vārti” projekti „Ar

īpašām vajadzībām – Eiropā” un „Cits Pārdaugavas piemērs”.

Drosmīgākais – biedrības „Lietussargs” iniciatīvu projekts „ES par

Latgali”.

Radošākais – Jaunatnes attīstības un sadarbības multikulturālā

apvienība (JASMA) apmaiņas projekts „Burvji un raganas”.

Iespaidīgākais – Saldus BJC „Šķūnis” jauniešu apmaiņas projekts

„Es neesmu bīstams, es esmu citāds”.

Mūsdienīgākais – biedrības „Jaunatnes vīzija” iniciatīvu projekts

„Ārpus rāmjiem”.

Pārsteidzošākais – Latvijas Kristīgo studentu brālības apmaiņas

projekts „Un es būšu ar jums”.

Paliekošākais – biedrības „Jauniešu konsultācijas” projekts „Quo

vadis?”, dokumentālā filma par Eiropas Brīvprātīgo darbu.

Draudzīgākais – krīzes centra „Dardedze” apmācību projekts „Cits

skats”.

Paneļdiskusijā, kas notika pasākuma laikā, piedalījās jaunieši un

jaunatnes politikas veidotāji eksperti: JSPA direktore Daina Sproģe,

Eiropas Komisijas pārstāve Jeļena Ābola, LJP pārstāvis Renārs

Manuilovs, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvis Edgars

Bajaruns un neformālās izglītības apmācību vadītājs Vilis Brūveris.

Kopā tika pārrunātas aktuālas lietas jaunatnes darba jomā, sasniegtie

rezultāti, iezīmētas nākotnes cerības un vīzijas, apskatīta savstarpējā

dialoga veidošanas izpratne un citas tēmas.

Ministrijas pārstāvis Edgars Bajaruns norādīja, ka sadarbībā ar

jauniešiem un jaunatnes organizācijām ministrija aktīvi strādā pie

jaunatnes valsts politikas pamatnostādņu projekta 2009.–2018. gadam.

Šī dokumenta izstrādē piedalās arī Latvijas Jaunatnes padome, kas

apkopo un līdz valsts institūcijām „novada” jauniešu viedokļus un

priekšlikumus. Diskusijas beigās bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs

Baštiks uzvēra, ka pamatnostādnes ir tikai viena daļa, otra ir realizācija –

tie, piemēram, ir projekti, kas tiek īstenoti gan ar ministrijas, gan JSPA

atbalstu. Skatoties uz jauniešiem, kas pārstāvēja apbalvotos projektus,

jāpiekrīt arī Vilim Brūverim, kurš ar prieku uzsvēra, ka šobrīd jaunieši no

pasīvā mietpilsoņa lomas ir kļuvuši par resursu. Apkopojot diskusiju

rezultātus, jāsecina: nekur mums nav jāiet, mēs jau esam Eiropā un

veidojam sadarbību un viedokļu apmaiņu šeit!

Tomēr visvairāk pārsteidza Eiropas Komisijas lēmums – atzīt Saldus

bērnu un jauniešu centra „Šķūnis” projektu „Es neesmu bīstams, es

esmu citāds” par vislabāko jauniešu apmaiņas projektu Eiropā. Pirmo

reizi – un ceram, ka ne pēdējo, –šis notikums kā liels Latvijas triumfs

pierādīja citām Eiropas valstīm, ka mēs varam!

No Latvijas uz Briseli devās pieci jaunieši, un katram ir savs stāsts par

pieredzēto Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.

Zane Laure, projekta „Es neesmu bīstams, es esmu citāds” dalībniece:

„Liels bija šoks brīdī, kad, man esot uz skatuves, tika nosaukts mūsu

projekts, to brīdi es pat palaidu garām. Dzirdēju tikai to, kā atkārto vārdu

Latvija. Pārsteigums bija tik liels, ka nespēju pateikt ne vārda. Lai nebūtu

tāds neveikls klusums, pasākuma vadītāja sāka lasīt informāciju par

mums. Galvā viss bija sajucis tā, ka vienīgais, kas „paspruka”, bija viens

vienīgs teikums – mēs salikām kopā jauniešus no dažādām

subkultūrām un skatījāmies, kas notiks!”

Jurijs Mozžerikovs arī Briselē pārstāvēja projektu „Es neesmu bīstams,

es esmu citāds”: „Mēs, visi divsimt dalībnieki, bijām sadalīti divās daļās

– tie, kuri bija atbraukuši saistībā ar programmu „Jaunatne darbībā”, un

tie, kuri bija „strukturētā dialoga” darba grupā, kurai bija piecas

apakšgrupas. Es kopā ar savu kolēģi Zani biju darba grupā Lipdub, kas ir

jauns darba grupas jeb komandas saliedēšanas veids, kurā tiek

izmantoti mūzika, cilvēki un kameras. Rezultāts ir tāds kā neliels

dziesmas klipiņš. Vēl bija diskusijas par starpkultūru dialogu mūsu

pārstāvētajos projektos. Tā mēs strādājām trīs dienas. Vēl pa starpu

darba grupām bija plenārsēdes, kur kopīgi tika apspriesti dažādi

jautājumi ar personām, kuras ir atbildīgas par jaunatnes attīstību

Eiropas mērogā. Bija arī debates ar Eiropas Parlamenta ierēdņiem.”

Grigorijs Žuikovs Briselē pārstāvēja jauniešu apmaiņas projektu „Burvji

un raganas”: „Eiropas Jaunatnes nedēļas dalībniekiem tika piedāvātas

dažādas darba grupas. Es piedalījos video darba grupā, kur vispirms

mums vajadzēja saprast, kas ir starpkultūru dialogs, izmantojot savu

pieredzi „Jaunatne darbībā” programmas projektos, bet pēc tam

izdomāt, kā to parādīt ar video – izveidot četru minūšu garu filmiņu.

Eiropas Jaunatnes nedēļa ir svētki, un man šis brauciens deva labu

iespēju iepazīties ar sistēmu labāk, uzzināt, kā strādā Eiropas

Parlaments, un iedvesmoja ar citu dalībnieku pieredzi uz tālāku darbu

jaunatnes jomā.”

Arturs Gusjko Briselē kopā ar Grigoriju pārstāvēja jauniešu apmaiņas

projektu „Burvji un raganas”: „Kā vairākums dalībnieku, arī es pirmo

reizi biju līdzīga veida pasākumā. Biju izvēlējies Web Laboratory darba

grupu, kurā varēja sevi izpaust ar mājaslapas izmantošanu. Mēs

rakstījām tekstu, izkārtojām bildes, izveidojām komiksu, radījām skaņu

vai mūziku. Ikviens grupas dalībnieks varēja ierakstīt arī trīsdesmit

sekunžu video, atbildot uz vienu no piedāvātajiem jautājumiem vai

vienkārši daloties ar savām domām, izjūtām. Par rezultātiem varat

spriest paši mājaslapā www.youthweek.magusine.net. Kopumā nedēļa

bija interesanta. Vienmēr patīkami pavadīt laiku ar aktīviem,

optimistiskiem, pozitīvi noskaņotiem dažādu interešu cilvēkiem.”

Uldis Šalajevs Briselē pārstāvēja Latvijas Jaunatnes padomes viedokli:

„Eiropas Jaunatnes nedēļā piedalījos konferencē, papildināju

zināšanas par jaunatnes politiku un tās kopīgo attīstību Eiropas

Savienībā. Lai atvieglotu jauniešiem nozīmīgo misiju nākotnes ES

jaunatnes politikas veidošanā turpmākajiem gadiem, darbs tika

organizēts vairākās darba grupās. Es piedalījos izglītības darba grupā.

Konferences noslēguma daļā dalībnieki aktīvi diskutēja Eiropas

Parlamenta plenārsēdē un ar Eiropas Komisijas jaunatnes politikas

izstrādātājiem. Tika sagatavoti secinājumi un ieteikumi iesniegšanai

Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā par ES turpmākajos gados

īstenojamo kopīgo jaunatnes politiku. Apmeklējot šo pasākumu,

ieguvu iespēju lobēt Latvijas bērnu un jauniešu intereses un vīziju

kopīgā ES jaunatnes politikā, nodibināju sakarus, ieguvu labās prakses

apmaiņu ar citiem ārvalstu kolēģiem.”

Visbeidzot, kā uzsvēra Eiropas izglītības, mācību, kultūras un jaunatnes

lietu komisārs Jans Figels: „Eiropas Komisijai ir jāapspriež ar

jauniešiem jautājumi, kuri tiem rūp. Pasākumi visā Eiropā ļaus sadzirdēt

jauniešus, iekams ķeramies pārveidot sadarbības sistēmu jaunatnes

lietās Eiropas mērogā. Jaunatnes nedēļa arī ir iespēja godināt

divdesmito gadadienu, kopš darbojas ES programmas jaunatnes

atbalstam, kurās jau ir piedalījies vairāk nekā pusotra miljona jauniešu.

Esmu gandarīts, ka ar šo jaunatnes programmu viņi ir guvuši jaunas

prasmes un ārkārtīgi vērtīgu kultūras pieredzi.”

Tiekamies nākamajā Eiropas Jaunatnes nedēļā!

Ieva Sila,

JSPA Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente


Sociālā iekļaušana

Sociālā iekļaušana

Pilnveidot sevi un palīdzēt citiem

Vai tu esi kādreiz domājis, kādi cilvēki ir tev

apkārt un ko viņi dara? Vai tu esi kādreiz

saticis vienaudžus, kuri ir neredzīgi,

nedzirdīgi, izslēgti no skolas un nekur

nemācās? Vai esi domājis, kā šie jaunieši

dzīvo, kā viņi apgūst dzīvei nepieciešamās

prasmes, kāda ir viņu diena un kas ir viņu

draugi? Vai viņiem vispār ir draugi?

Eiropas Savienības neformālās izglītības programma „Jaunatne

darbībā” īpašu uzmanību ir pievērsusi tieši šiem jauniešiem, kuriem

kaut kādu iemeslu dēļ nav tādu pašu iespēju kā mums, pārējiem.

Eiropas Komisija ir izveidojusi sociālās iekļaušanas stratēģiju ar mērķi

padarīt programmu „Jaunatne darbībā” pieejamu VISIEM jauniešiem.

Latvijā, balstoties uz Eiropas Komisijas izstrādāto sociālās iekļaušanas

stratēģiju, 2007. gadā izveidoja nacionālo sociālās iekļaušanas

stratēģiju.

Kas ir sociālās iekļaušanas stratēģija?

Tās ir aktivitātes un pasākumi, kas veicina jauniešu ar ierobežotām

iespējām iesaistīšanos programmas „Jaunatne darbībā” projektos.

Kas ir jaunieši ar ierobežotām iespējām?

Tie ir jaunieši, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ ir grūtības pilnvērtīgi

iesaistīties sabiedrībā notiekošajos procesos. Iemesli var būt

visdažādākie – fiziska vai garīga invaliditāte, mācīšanās grūtības,

ģeogrāfiskie šķēršļi (jaunieši, kas dzīvo ģeogrāfiski izolētās vietās),

kultūras atšķirības (jaunieši, kas pieder etniskai minoritātei), nabadzība

un dažādi sociālie apstākļi (atkarības, noziedzība u.c.).

Kas notiek aģentūrā sociālās iekļaušanas jomā?

Arvien vairāk un vairāk tiek iesniegti projekti, kuros iesaista jauniešus ar

ierobežotām iespējām. Pašreiz tiek īstenoti vairāki jauniešu iniciatīvu

projekti, kuros piedalās jaunieši gan ar fiziskiem, gan ar garīgās

attīstības traucējumiem, gan jaunieši ar atkarības problēmām, gan

jaunie vecāki.

Arī Eiropas Brīvprātīgajā darbā pamazām iesaistās jaunieši ar

ierobežotām iespējām. Tajā ir iesaistījušies jaunieši, kuriem bijusi

noziedzīga pagātne un mācīšanās grūtības skolā. Brīvprātīgā darba

iespējas citās Eiropas valstīs devušas jauniešiem pozitīvu pieredzi,

jaunus draugus, jaunas prasmes un vēlmi mainīt savu dzīvi.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) turpmākajiem

diviem gadiem ir izvirzījusi jauniešu grupas, kuras īpaši vēlētos iesaistīt

un motivēt piedalīties programmā „Jaunatne darbībā”, un tās ir –

jaunieši ieslodzījuma vietās un jaunieši bērnunamos un internātskolās.

Pateicoties sadarbībai ar ieslodzījuma vietu pārvaldi, ir izdevies iesaistīt

cietuma darbiniekus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kuri strādā

ar sociālā riska jauniešiem vai jauniešiem ieslodzījuma vietās

neformālās izglītības apmācībās, informēt par programmu un radīt

interesi par iespējām izmantot programmu kā instrumentu darbā ar

sociālā riska jauniešiem.

Aģentūra rīko apmācību seminārus sociālajiem darbiniekiem un

cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem, kam ir ierobežotas iespējas.

Semināros ir piedalījušies pārstāvji no dienas centriem, sociālajiem

dienestiem, jauniešu iniciatīvu centriem, cietumiem, biedrībām, dienas

un vakara vidusskolām, internātskolām. Dalībnieku labās atsauksmes

liecina, ka šie semināri ir jāturpina, īpaši aicinot dalībniekus, kas strādā

ar dažādu grupu jauniešiem, bet nav iepriekš saskārušies ar

programmu „Jaunatne darbībā”.

Visiem interesentiem, kuri vēlas veidot projektus, iesaistot jauniešus ar

ierobežotām iespējām, bet īsti nav pārliecības, kā to labāk darīt,

iesakām dažādus metodiskos un informatīvos materiālus internetā,

Salto jaunatnes resursu centra mājaslapā http://www.saltoyouth.net/inclusionforall/.

Šeit atradīsiet materiālus par dažādām

tēmām sociālās iekļaušanas veicināšanai:

jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana starptautiskos

jauniešu projektos,

jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana īstermiņa Eiropas

Brīvprātīgā darba projektos,

jauniešu iesaistīšana ģeogrāfiski izolētos reģionos,

sporta izmantošana, lai iesaistītu jauniešus ar ierobežotām

iespējām,

kopīgu projektu veidošana jauniešiem ar invaliditāti un bez tās,

jauniešu likumpārkāpēju iesaistīšana projektos.

Šie materiāli ir angļu valodā, bet JSPA ir sākusi vairāku materiālu

tulkošanu. Patlaban aģentūrā top brošūra par sociālo iekļaušanu.

Materiāli latviešu valodā būs pieejami aģentūras mājaslapā

www.jaunatne.gov.lv. Idejas labiem projektiem var smelties, lasot

īstenoto projektu aprakstus, kas publicēti mūsu žurnālā „Jaunatne”,

aģentūras mājaslapā un SALTO Jauniešu resursu centra mājaslapā.

Ja jums ir idejas, kā iesaistīties pašiem un iesaistīt jauniešus ar

ierobežotām iespējām programmā „Jaunatne darbībā”, bet ir

neskaidrības un jautājumi, droši varat vērsties aģentūrā un saņemt

konsultācijas. Mācīsimies visi kopā sadzirdēt nedzirdamo, saredzēt

neredzamo un saprast nesaprotamo, un padarīt pasauli labāku

visiem.

Autors - Andra Odumāne

Jauniešu grupas „Citrons” jauniešu iniciatīvu projektā „Ko divas rokas

var izdarīt?” tiek iesaistīti dzirdīgi un nedzirdīgi jaunieši, lai kopā mācītos

veidot dialogu. Projekta laikā jauniešiem tika dota iespēja sadzirdēt

citam citu ar roku palīdzību, mācoties zīmju valodu, veidojot grafiti,

gleznojot, organizējot netradicionālās sporta spēles un kopā veidojot

filmu, kas aicina jauniešus aizdomāties par savu attieksmi pret

apkārtējo vidi un cilvēkiem tajā. Projekts palīdz nedzirdīgiem jauniešiem

būt aktīvākiem un izmantot iespējas, ko piedāvā programma „Jaunatne

darbībā”. Turklāt dzirdīgie jaunieši gūst mācīšanas pieredzi saskarsmē

ar jauniešiem, kam ir dzirdes traucējumi.

Šajā gadā biedrība „Saule”, organizācija cilvēkiem ar intelektuālās

attīstības traucējumiem, kopā ar organizāciju „Guboja” no Lietuvas

īstenoja jauniešu apmaiņas projektu „Baltijas jūra un es”, kurā iesaistīja

jauniešus ar intelektuālās attīstības traucējumiem no abām valstīm.

Apmaiņa notika Palangā, un projekta gaitā iesaistīja arī vietējos

jauniešus. Projekta mērķis bija mazināt jauniešu ar invaliditāti sociālo

atstumtību un mainīt sabiedrības viedokli par cilvēkiem ar garīgās

attīstības traucējumiem, iesaistot viņus kopīgā kultūras dzīvē. Projekta

laikā jaunieši caur dažādām mākslas un radošām aktivitātēm (mūzika,

deja, teātris, tēlotājmāksla, diskusijas) attīstīja dažādas sociālās

prasmes, iepazina citas valsts kultūru un mēģināja mainīt vietējās

sabiedrības viedokli par cilvēkiem ar intelektuālās attīstības

traucējumiem.

„Neformālā izglītība man un visiem,

kas to vēlas, ļauj iziet no rāmja,

piepildīt savas un jauniešu iespējas.

„Jaunatne darbībā” liek man

aizmirst par gadiem, kad man nebija

tādu iespēju, bet tagad es varu caur

programmu pilnveidot sevi un

palīdzēt jauniešiem.”

(Sociālās iekļaušanas apmācību semināra

dalībnieks.)

Juta Reķele,

JSPA Eiropas Savienības programmu daļas projektu administratore

Evija Rudzīte,

JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja

Autors - Irita Zagda


„Eurodesk”

Eiropas Dienasgrāmatas

Eiropas ziņojumu dēlis

Kā zināt vairāk

Vai esi kādreiz pavērojis, kā izskatās ziņojumu dēlis, piemēram, kādā augstskolā? Piedāvājums raibu

raibais: kāds meklē izīrējamu istabu, kāds piedāvā darbu, kāds aicina pieteikties semināram, cits meklē

ģitāristu savai mūzikas grupai utt. Ziņojumu dēli augstskolā var apskatīt tās studenti un varbūt arī daži

viesi, – bet ko darīt, ja gribi, lai uz tavu paziņojumu, jautājumu vai vajadzību atsauktos visā Eiropā?

Skolā apgūst ļoti daudz noderīga, taču tikpat daudz dzīvei vajadzīgu gudrību jauniešiem neiemāca. Vai

skolotājs tev ir stāstījis, kā, ikdienā iepērkoties, pēc marķējuma pazīt ģenētiski modificētu pārtiku vai arī

kā uzmanīgi un pārdomāti aizņemties patēriņa kredītu, vai kā pasargāt sevi no kibernoziedzniekiem?

Šādos gadījumos var palīdzēt Eurodesk – Eiropas informācijas tīkls

jauniešiem. Tūkstošiem jauniešu visā Eiropā ik gadu izmanto Eurodesk,

lai meklētu informāciju par studiju, darba, ceļošanas iespējām Eiropā

un partnerus saviem projektiem vai dalībniekus starptautiskiem

pasākumiem.

Kā tas viss notiek? Visās ES un EFTA valstīs (Īslandē, Norvēģijā,

Lihtenšteinā), kā arī Turcijā ir pārstāvēts Eurodesk informācijas tīkls.

Latvijā šo tīklu koordinē JSPA. Eurodesk pārstāvjiem ir pieejams

iekšējais tīkls, kur, sazinoties savā starpā, tiek rastas atbildes uz jauniešu

jautājumiem un arī izplatītas ziņas par semināriem, konkursiem,

pasākumiem, projektiem un citām aktualitātēm.

Vairākumam valstu tīklu ir reģionālie pārstāvji, kas nozīmē – jauniešiem

ir pieeja arī reģionāla mēroga informācijai. Piemēram, tev ir iespēja

uzzināt ne tikai par vispārējām iespējām studēt mākslu Spānijā, bet mēs

vēršoties pie konkrētā reģiona Eurodesk pārstāvja, varam tev palīdzēt

sameklēt informāciju par attiecīgā profila mācību iestādēm, teiksim,

Seviljā.

Lai saņemtu palīdzību no Eurodesk, tev ir jāapmeklē Eurodesk sadaļa

mūsu mājaslapā www.jaunatne.gov.lv un jānosūta mums jautājums,

aizpildot jautājuma formu. Tad drīzumā vari gaidīt atbildi savā e-pastā

vai telefona zvanu.

Jāņem gan vērā, ka Eurodesk nav brīnumdaris, bet tikai orientieris, kas

palīdzēs neapjukt mūsdienu informācijas gūzmā, norādot, kā vislabāk

atrast to, ko tu meklē. Nebūs gluži tā, ka, saņēmuši vispārēju

pieprasījumu: „Gribu strādāt Dānijā!” – mēs sameklēsim tavā vietā tev

darbvietu. Nē! Mēs tev sniegsim padomu un attiecīgos resursus

(mājaslapu adreses un iestāžu kontaktus), lai to varētu izdarīt tu pats.

Lai nepalaistu garām kādas būtiskas aktualitātes un iespējas, ko

jauniešiem piedāvā dažādas institūcijas un organizācijas, neaizmirsti

regulāri ielūkoties Eurodesk jaunumu sadaļā, kas tavā acu priekšā

atveras mūsu mājaslapas pašā sākumā.

Ja tomēr priekšroku dod patstāvīgiem informācijas meklējumiem, tad

labs sākuma punkts būs Eiropas Jaunatnes portāls

http://europa.eu/youth, kura saturu nodrošina Eurodesk. Tajā atradīsi

informāciju par katru tīkla valsti dažādās sadaļās: mācības, darbs,

brīvprātīgais darbs, tavas tiesības, portāli jauniem cilvēkiem,

informācija par Eiropu, aktīva līdzdalība, ceļošana Eiropā.

Tavas iespējas Eiropā ir ļoti plašas! Atliek vien par tām uzzināt un tās

mērķtiecīgi izmantot! Veiksmi!

Māra Āboliņa,

JSPA Komunikāciju daļas vadītāja

Šādas lietas jaunieši parasti uzzina kur nu kurš, daži par to vispār pat

neaizdomājas. Pat ja kāds progresīvs skolotājs vēlas savās stundās

ietvert šādus vai līdzīgus jautājumus, trūkst skolēniem piemērotu

materiālu.

Mūsdienu eiropietim ikdienā nepieciešams daudz vairāk par prasmi

lasīt, rēķināt, zināt vēsturi un runāt svešvalodās. Patēriņa laikmets uzliek

pavisam citas prasības. Turklāt tās mainās visai strauji. Lai kompensētu

robus jauniešu izglītībā, jau vairākus gadus Eiropas Komisija kopā ar

Generation Europe fondu īsteno Eiropas Dienasgrāmatu projektu.

Eiropas Dienasgrāmatā ir ne tikai plānotāja daļa, kur jaunieši var atzīmēt

stundas un uzdoto, bet arī informatīvās lapas par dažādām tēmām: vidi,

atbildīgu patēriņu, veselību, finansēm, drošību, ES un citiem

jautājumiem. Šie it kā sarežģītie jautājumi pasniegti vieglā, jauniešiem

saprotamā valodā – īsi un kodolīgi. Turklāt tie nav sauss faktu un

„patiesību” izklāsts, bet drīzāk gan kritiskās domāšanas rosinātājs, liekot

katram aizdomāties par savu atbildību, rīkojoties un pieņemot dažādus

lēmumus, vienalga, vai tie ietekmētu paša veselību un drošību vai

planētas klimatu. Turklāt šī nav kārtējā apputējusī grāmata no

bibliotēkas plaukta – izdevums tiek veidots katru gadu, sekojot līdzi

aktualitātēm.

Taču, lai veicinātu Dienasgrāmatas tekstu izmantošanu ne tikai

individuāli, bet arī kopīgi, piemēram, stundās, tai komplektā iekļauta arī

Skolotāja rokasgrāmata, kurā apkopoti padomi pedagogiem: stundu

plāni, dažādi uzdevumi, darba lapas, testi, idejas klases diskusijām un

grupu darbiem.

Turklāt šīs dienasgrāmatas tiek piedāvātas visiem Latvijas 11. klašu

skolēniem par baltu velti, ja vien viņus skolas ir bijušas gana čaklas un

vajadzīgo skaitu dienasgrāmatu iepriekš pasūtījušas. 2008./2009.

mācību gada izdevumu, piemēram, saņēma 23,5 tūkstoši jauniešu 329

Latvijas izglītības iestādēs. Eiropā kopā izplatīti 2,8 milj. eksemplāru teju

vai visās Eiropas valodās. Pasūtījumu skaits katru gadu pieaug –

acīmredzot jauniešiem un viņu skolotājiem šīs dienasgrāmatas noder.

Jaunieši aptaujās atzīst, ka uzzinājuši jaunas, interesantas un noderīgas

lietas, turklāt skolotāji atzinīgi novērtē mācību materiāla vērtību un

labprāt to izmanto audzināšanas, biznesa un ekonomikas pamatu,

sabiedrības mācības, ģeogrāfijas u.c. stundās, jo īpaši, stāstot par

Eiropas Savienības aktuālajiem jautājumiem.

Vai tu jau zini?

Kā rīkoties, ja esi apkrāpts, iepērkoties interneta veikalā?

Ko vajadzētu apdomāt, pirms izlem tetovēties?

Kas ir ekoloģiskā pēda?

Vai tev pienākas kompensācija, ja lidojums atcelts laikapstākļu dēļ?

Kā pareizi lietot sauļošanās krēmu?

Cik daudz enerģijas patērē tavs televizors gaidīšanas režīmā?

Cik procentu cilvēku ir kreiļi?

Kuram vaļaspriekam pasaulē cilvēki tērē visvairāk naudas?

Cik koku varētu pasaudzēt, otrreizēji pārstrādājot tonnu papīra?

Kā Eiropā cīnās pret futbola fanu huligānismu?

Nu, vai ieintriģējām? Atbildes meklē Eiropas dienasgrāmatā! Ja tavai

klasei tās nav, interesējies pie mums JSPA. Varbūt kādi lieki eksemplāri

šā mācību gada izdevumam būs vēl aizķērušies. Un noteikti atgādini

savam skolotājam laikus pasūtīt dienasgrāmatas nākamajam gadam!

Autors - Agnese Šavša

Autors - Paula Plauča

Sīkāka informācija:

www.generation-europe.org

www.eurodesk.lv

Māra Āboliņa,

JSPA Komunikāciju daļas vadītāja,

Eiropas dienasgrāmatas latviešu izdevuma koordinatore


Konkurss

Konkurss

Komiksu un karikatūru konkursu „KKK2008” izsludinājām pavasara

beigās un aicinājām piedalīties ikvienu jaunieti vecumā no 13 līdz 30

gadiem, kurš pats zīmē, glezno, veido vai raksta komiksus un karikatūras.

Vēlējāmies, lai jaunieši izpauž sevi radoši, parāda savu viedokli par

nākotni. Konkursa tēma bija „Izaicinājumi, kas Latvijas jauniešus sagaida

nākamajā desmitgadē”.

Autors - Dana Jasinkeviča

Autors - Kristīne Lazareva

Kopumā konkursam tika iesūtīti 58 darbi no visas Latvijas. Piedalījās

jaunieši no Rēzeknes, Ogres, Limbažiem, Jēkabpils, Rojas, Daugavpils,

Vecumniekiem, Rīgas un citām Latvijas vietām.

Konkursam saņēmām darbus arī no vairākām skolām – no Rīgas Centra

daiļamatniecības pamatskolas, Limbažu mākslas skolas, Silenes

pamatskolas, Rojas mūzikas un mākslas skolas, kā arī no Vecumnieku

mūzikas un mākslas skolas. Jaunieši patiešām bija centušies un

attēlojuši to, kas, pēc viņu domām, varētu notikt ar viņiem pašiem un

citiem jauniešiem pēc desmit gadiem. Iesūtītie darbi bija ļoti dažādi gan

pēc formas, gan satura.

Apkopojot iesūtītos darbus, atklājās arī darbu galvenās tēmas. Tie ir

problēmjautājumi, kurus risina ikviens, ne tikai bērns vai jaunietis, bet

arī pieaugušie un vecākā paaudze.

Iespējams, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir jautājums par

migrāciju. Darbos jaunieši jautā – kā latviešiem dzīvot starp Īriju un

Latviju nākotnē? Kuru nāciju un valstu pārstāvji pēc desmit gadiem

dzīvos Latvijā, un vai tiešām uz Latviju varētu atbraukt un dzīvot turki,

rumāņi u.c.?

Ņemot vērā, ka pēdējos gados visā pasaulē aktuāls ir kļuvis jautājums

par videi nekaitīgiem materiāliem, ekoloģiskiem produktiem un pārtiku,

arī daudzi iesūtītie darbi bija par tēmu nākotnes transports un ēdiens.

Piemēram, kādā darbā jaunietis jautā: „Vai tev jau ir vadītāja apliecība?

Audi NLOg,” – un cits darbs atbild: „Es uzvarēšu ar savu 99999 DS

motoru!”

Autors - Linda Labecka

Jauniešus uztrauc, kā un vai viņi mācīsies nākotnē, cik tas maksās, vai

izglītību iegūs pašmācības ceļā, vai viņi lietos tikai internetu un vai viss

izglītības process būs datorizēts! Iesūtītajos darbos izglītība un tās cena

atklājās kā vissvarīgākā tēma, un kāds no tiem atgādina, ka „es esmu

students, nevis kravas kurjers”!

Autors - Edgars Markovs

Autors - Linda Šnēvele

Jauniešiem rūp arī attiecības un garīgās vērtības, jo darbos redzamas

bažas par to, vai nākotnē būs svarīgi iegūt draugus, cienīt vecākus, ticēt

kaut kam! Saprast un iejusties otra ādā, nepārmest otram par viņa

ticību, atšķirīgajiem uzskatiem.

Visbeidzot – kā gan bez izklaidēm un brīvā laika pavadīšanas. Katram

skolēnam vai studentam ir izvēle – apmeklēt skolu vai diskotēkas,

izklaidēties, lietot alkoholu vai stundām spēlēt datorspēles! Kādu ceļu

izvēlēties, vai pievienoties tiem, kuri priekšroku dod izklaidēm, nevis

mācībām? Daudziem šis laiks pēc skolas vai studijām paliek neaizpildīts

un atklāts paliek jautājums – ko darīt?!

Šādas tēmas un izaicinājumus, neatbildētus jautājumus jaunieši uzdod

un risina savos darbos. Apkopjot konkursa rezultātus, bija patiess

prieks redzēt, ka jaunieši domā par nākotni, ka nedzīvo tikai vienai

dienai. Mēs, JSPA, arī turpmāk veidosim radošus konkursus, lai jaunieši

varētu parādīt savu radošo potenciālu un izteikt savu viedokli.

Turklāt daudzi studenti un skolēni redz, ka atrodas izvēlēs priekšā.

Neziņa, kādu profesiju un darbu izvēlēties nākotnē, par ko strādāt un vai

vispār strādāt! Tieši darbs un profesionālā izaugsme kā izaicinājums

parādījās vairākās karikatūrās un zīmējumos: „24 gadi. Aizgājusi

strādāt par stilista palīdzi, taču nekad nav izdomājusi neko stilīgu!” vai

arī „Solīja algu samaksāt par martu, aprīli, maiju,” – un atbilde skan:

„April! April!”, vai „Kurš teicis, ka neatgriezīsimies senču pēdās?

Nekādu tehno, spēks slēpjas rokās!”

Autors - Anna Kalniņa

Par piecu labāko darbu autoriem žūrija atzina Jolantu Zlotiņikovu,

Kristīni Lazarevu, Elīnu Ozoliņu, Mārtiņu Miķelsonu un Annu Kalniņu.

Galveno balvu – dāvanu karti Aerodium brīvajam lidojumam – ieguva

Anna Kalniņa.

Liels paldies visiem, kas veidoja, zīmēja un iesūtīja darbus. Ieskatieties

šajos darbos – vai tie nav Latvijas spogulis?

Ieva Sila,

JSPA Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente


„YOUTHPASS”

Annas Lindes fonds

Tava Jaunatnes pase

Ar skatu uz Vidusjūru

Ko tu stāsti saviem draugiem par piedzīvoto starptautiskajā jauniešu

apmaiņā, apmācību kursā vai Eiropas Brīvprātīgajā darbā? Un kā par

jauniegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām tu informēsi savu

topošo darba devēju? Lai ko tu stāstītu, ir padomāts par to, kā parādīt

tavu jauniegūto pieredzi Eiropas Savienības neformālās izglītības

programmā „Jaunatne darbībā” jebkuram interesentam – ar Jaunatnes

pasi jeb YOUTHPASS.

YOUTHPASS ir milzīgs ieguvums it visiem – gan projekta

organizētājiem (kas dokumentē projekta tēmu un aktivitātes), gan

dalībniekiem (kas apzina un pierāda iegūtās zināšanas un prasmes),

gan darba devējiem (kas var gūt priekšstatu par jaunieša pieredzi).

Kopš 2007. gada, kad Eiropas Komisija ieviesa YOUTHPASS, tās kļūst

arvien populārākas un Jaunatnes pases jau saņēmuši 22 914 jaunieši

visā Eiropā. Arī 458 projektu dalībnieki no Latvijas ir saņēmuši savu

YOUTHPASS. Viņiem vari pievienoties arī tu!

YOUTHPASS ir sertifikāts, kas apliecina tieši tavu dalību starptautiskās

jauniešu apmaiņas, apmācību kursa vai Eiropas Brīvprātīgā darba

projektā. Tajā tiek norādīts tavs vārds un uzvārds, projekta nosaukums

un norises laiks. Jaunatnes pasē ir arī neliels apraksts par attiecīgo

projekta veidu.

Iepriekšminēto projektu koordinatoriem ir pienākums visus dalībniekus

informēt par iespēju saņemt YOUTHPASS. Turklāt ikviens projekta

dalībnieks var pats izvēlēties, vai viņš vēlas saņemt šo sertifikātu.

Svarīgi iegaumēt, ka jauniešu apmaiņu un apmācību kursu

dalībniekiem YOUTHPASS sagatavo un izsniedz attiecīgā projekta

organizētāji, bet Eiropas Brīvprātīgā darba projekta laikā to aizpilda

brīvprātīgais kopā ar savu mentoru.

Tomēr, pirms stāstīsi par savu iegūto pieredzi citiem, ir svarīgi

apzināties, ko un kā tu esi iemācījies. Protams, mācīšanās Eiropas

Brīvprātīgajā darbā, kas var ilgt līdz pat 12 mēnešiem, var atšķirties no

apgūtā apmācību kursā vai piedzīvotā jauniešu apmaiņā. Taču katra

pieredze neformālās izglītības jomā ir unikāls process, un jāatvēl

pietiekams laiks, lai to pārdomātu un formulētu savā YOUTHPASS.

Esi iemācījies strādāt kopā ar citu valstu jauniešiem, organizēt diskusiju

vai izveidot projekta plakātu? Tieši šī īpašā pieredze padarīs tavu

YOUTHPASS sertifikātu personisku, jo tajā ir iespējams ierakstīt to, ko

tieši tu esi iemācījies.

Kur izmantot YOUTHPASS? Pievieno to savam CV un pārliecini par savu

iegūto pieredzi, piesakoties darbā; izmanto YOUTHPASS kā

apliecinājumu savai aktivitātei, iesaistoties jauniešu organizācijā vai

studentu pašpārvaldē; galu galā – palepojies ar to savai ģimenei un

draugiem!

Un galvenais – kad piedalīsies nākamajā programmas „Jaunatne

darbībā” projektā, neaizmirsti pateikt organizētājiem, ka vēlies saņemt

savu YOUTHPASS!

Tā mēs mācīsiemies 2019. gadā!

Autors - Igors Kovaļovs

Liene Bigača,

JSPA Eiropas Savienības programmu daļas

projektu administratore

Šī mistiskā trīs vārdu kombinācija jau ilgāku laiku kautrīgi novietojusies JSPA mājaslapas nišā. Arī JSPA

birojā reizēm sastopama jaunkundze, kuru kolēģi iesaukuši par Annu Lindi. Fonda darbībā pamazām

iesaistās arvien vairāk Latvijas organizāciju. Ko tas viss nozīmē, un kas īsti ir šis fonds?

Ne viss ir tik svešs, kā tas izskatās pirmajā acu mirklī.

Tas ir attiecināms gan uz pašu Annas Lindes fondu (ALF), gan tā

darbību. Ieskatoties ciešāk, fonda logo atpazīsi EuroMed zīmi. Jā, tieši

tā, saistība te ir, turklāt vistiešākā. Fonda pilnais nosaukums: Annas

Lindes EuroMed fonds starpkultūru dialogam.

Fondu 2005. gadā nodibināja EuroMed (Eiropas Savienības un

Vidusjūras reģiona sadarbības) valstu savienība, lai atbalstītu

organizācijas un privātpersonas, kas veicina starpkultūru dialogu un

mierīgu līdzāspastāvēšanu, un lai veidotu EuroMed telpu par

sadarbības, apmaiņas, mobilitātes, savstarpējas saprašanās un miera

reģionu. Vai tad Anna Linde nebija Zviedrijas ārlietu ministre? Bija gan.

Un, esot šajā amatā, viņa aktīvi iestājās par mieru, cilvēktiesību un

demokrātijas ievērošanu Vidusjūras reģiona valstīs un uzsvēra

nepieciešamību izveidot fondu, kas rūpētos par sadarbību kultūras un

sabiedrības jomā EuroMed ietvaros. Tieši tāpēc fonds tika nosaukts

viņas vārdā, lai godinātu Annas Lindes piemiņu un centienus (Anna

Linde traģiski gāja bojā 2003. gada 11. septembrī).

Arī visa fonda darbība aicina nepaļauties uz paviršu skatījumu, kas bieži

rada pieņēmumus, aizspriedumus un pārpratumus.

Fonda mērķis ir veicināt zināšanas, atpazīstamību un savstarpēju cieņu

starp reliģijām, kultūrām un vērtībām, kas pastāv EuroMed valstīs, kā arī

attīstīt sadarbību ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstu iedzīvotājiem un

sekmēt starpkultūru dialogu. Fonda darbība ir vērsta uz jauniešiem,

taču tā ir plaša un iesaista kultūras organizācijas, izglītības iestādes, arī

privātpersonas un dažādas sabiedriskās organizācijas, lai sasniegtu

iespējami plašu sabiedrības loku.

ALF darbojas visā EuroMed reģionā, tas nozīmē – 27 Eiropas

Savienības valstīs un vēl 10 sadarbības valstīs, kas atrodas Vidusjūras

dienvidu piekrastē. Katrā valstī darbojas atsevišķs ALF tīkls, kuru veido

vietējās organizācijas.

Annas Lindes fonds Latvijā

Šķiet, Latvijā Vidusjūras reģions visbiežāk pieminēts, apspriežot

atpūtas ceļojumu maršrutus, tomēr ALF ar savu darbību cenšas panākt,

lai ceļojumi nebūtu vienīgie, kas pievērš mūsu uzmanību šim reģionam.

Līdz šim redzamākais notikums, ko Latvijā īstenojis ALF, bija

Starpkultūru dialoga nakts, kas notika 22. maijā ar pasākumiem Rīgā,

Cēsīs un Ventspilī.

Šobrīd Latvijas tīkls joprojām plešas un veidojas, gaida turpmākos

lēmumus no fonda, plāno nākamā gada aktivitātes un pamazām apzina

Latvijā jau esošo pieredzi sadarbībai ar EuroMed valstīm. Latvijas tīkla

darbībā ir iesaistījušās tādas organizācijas kā Latvijas Kultūras

akadēmija, Latvijas Literatūras centrs, Vidzemes Augstskola, Latvijas

Jaunā teātra institūts, Arābu kultūras biedrība, Baltijas kultūras

biedrība, Culturelab, Latvijas Profesionālo mūsdienas dejas horeogrāfu

asociācija un citas.

2009. – pirmajā aktīvas darbības gadā – Latvijas tīkls iecerējis rīkot

galvenokārt informatīvus pasākumus, apkopojot un parādot jau esošo

pieredzi un pamazām piesaistot partnerus no ārvalstīm. Ar laiku ceram

kļūt par EuroMed kultūras centru Latvijā.

Un ko nu?

Viss iepriekšminētais nozīmē to, ka par fondu un tā darbiem dzirdēs

arvien vairāk un plašāk. Būs arī jauni pasākumi, jaunas iespējas, jauni

projektu konkursi, jaunas vēsmas un jauna pieredze.

Informācija par ALF un aktualitātēm atrodama

www.jaunatne.gov.lv/lv/annaslindesfonds/ un

www.euromedalex.org.

Neturi sveci zem pūra – padalies arī ar saviem novērojumiem vai

zināšanām par Vidusjūras dienvidu reģiona kultūru izpausmēm Latvijā!

Esi manījis kafejnīcu vai restorānu, kas piesaista acis ar svešādo

nosaukumu un nāsis ar gardumu smaržu? Varbūt esi izlasījis labu

grāmatu par šo reģionu? Vai ieinteresējuši kursabiedra stāsti par viņa

dzimteni?

Varbūt radušies jautājumi vai esi ieinteresēts ALF darbībā?

Atsūti savu stāstu un padalies zināšanās, lai kopā kļūstam bagātāki:

alf@jaunatne.gov.lv.

Līga Efeja,

Annas Lindes fonda Latvijas tīkla koordinatora asistente


Japānas jauniešu vizīte Latvijā

Apmācības

BŪT KOPĀ!

2008. gada septembrī „Starptautiskās jaunatnes attīstības programmas” ietvaros Latvijā jau

trešo reizi viesojās Japānas jauniešu delegācija. Programmu īstenoja Japānas valdība

sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Jaunatnes starptautisko

programmu aģentūru.

Programmā jaunieši dodas savstarpējās vizītēs ar mērķi veidot sapratni

un draudzīgas attiecības starp abu valstu jauniešiem. No 2008. gada 8.

jūlija līdz 28. jūlijam seši jaunieši no Latvijas devās uz Japānu, savukārt

septembrī Latvijā mēs uzņēmām 17 jauniešus no visas Japānas.

Pirmajās vizītes dienās Japānas jaunieši apmeklēja Izglītības un

zinātnes ministriju, kur īpaši interesanta izvērtās saruna par kopīgo un

atšķirīgo abu valstu izglītības sistēmās. Jaunieši viesojās arī Japānas

vēstniecībā, kur vairāk iepazinās ar Latvijas vēsturi.

Nākamajās dienās jaunieši devās ārpus Rīgas centra. Brīvdabas muzejā

viesiem pēc kartes bija jāsameklē amatnieki, kas deva kādu uzdevumu,

saistītu ar latviešu senajiem amatiem.

Ropažos Japānas jaunieši iepazinās ar Jauniešu centru un noskatījās

viduslaiku bruņinieku kaujas paraugdemonstrējumu Ropažu viduslaiku

pilsdrupās. Bērnu un jauniešu centra audzēkņiem viesi mācīja japāņu

hieroglifu rakstību – kandži. Katram, kurš bija ieradies uz tikšanos, bija

iespēja tikt pie sava vārda hieroglifu rakstībā. Tas izvērtās tik jauki un

sirsnīgi, ka neviens negribēja braukt mājās.

Vēlāk japāņu jaunieši apmeklēja Cēsis un Valmieru. Cēsīs viesi

piedalījās Lielajā pilsētas mistēriju spēlē, tādējādi iepazīstot pilsētu no

cita skatpunkta. Japāņiem kopā ar Valmieras jauniešiem notika

diskusijas par dažādām tēmām. Tika apspriestas ziedošanas iespējas,

kā arī pārrunāti iemesli, kāpēc cilvēki ziedo Latvijā un kas ir ziedošanas

motīvi jeb iemesli.

Diskusijām tika veltīta atsevišķa diena. Tā bija iespēja abu valstu

jauniešiem diskutēt par jauniešu brīvprātīgo darbu un nodarbinātības

jautājumiem. Japānas jaunieši atzina, ka saskaņā ar tradīcijām

paaugstinājums darbā ir lielā mērā atkarīgs no cilvēka vecuma.

Jauniešiem Japānā dabūt paaugstinājumu ir ļoti grūti, pat neiespējami.

Savukārt Latvijas jaunieši uzsvēra, ka mūsu zemē daudzos gadījumos

jaunieši nestrādā jomā, kurā ieguvuši izglītību.

2008. gada 19. septembrī kāds nejaušs garāmgājējs Bruņinieku ielā

varbūt pamanīja bariņu jauniešu, tērptus tradicionālajos japāņu

kimono. Viņi ar lielu sajūsmu gaisā palaida balonus ar vēlmi par

turpmāku abu valstu jauniešu draudzību un tikšanos. Pēdējā kopīgajā

vakarā katrs dalījās savās nedēļas izjūtās, stāvot ap Latvijas kontūru, kas

bija izlikta no svecītēm.

Protams, neizpalika arī dziesmas, dejas, spēles un – pats galvenais –

būšana kopā. Šī bija lieliska nedēļa ar daudz pārdzīvojumiem, emocijām

un atklājumiem citam par citu. Un, iespējams, pēc šīs nedēļas es arvien

vairāk piekrītu apgalvojumam, ka kultūru tā īsti un patiesi iepazīt var,

tikai esot KOPĀ – jautājot, vērojot, atklājot, saprotot...

Uz jautājumiem atbild Japānas jaunieši.

Kādas ir trīs kopīgas lietas Latvijai un Japānai?

Cilvēki abās valstīs ir laipni, sirsnīgi un arī ir lepni par savas tautas

tradīcijām un kultūru. Latvijā, tāpat kā Japānā, ieejot mājās, jānovelk

apavi.

Lūdzu, raksturojiet tipisku latviešu jaunieti.

Cilvēki ir gari, dažādas krāsas matiem un acīm. Viņi ir godīgi, vienkārši,

mazliet atturīgi un bezgala patiesi. Latviešu jaunieši ir ļoti inteliģenti –

viņus interesē sociālas problēmas un vēsture. Šķita, ka cilvēki ir

patriotiski, lepni par savu Latviju. Meitenes ir skaistas. Un vēl

pamanījām, ka daudz cilvēku fotografē ar Canon fotoaparātiem.

Un latviešu ēdiens?

Jums ir tiešām lieliski saldie ēdieni Kādreiz gan bija par daudz kartupeļu

un par maz rīsu. Mums patika restorāns „Lido”, jo tur bija liela latviešu

ēdienu izvēle. Neaizmirstamas bija arī vakariņas japāņu restorānā, kas

gan bija mazliet savādas – ar korejiešu un ķīniešu „elementiem” gan

ēdienā, gan restorāna iekārtojumā.

Vai pēc atgriešanās Japānā ieteiksiet saviem draugiem

apmeklēt Latviju?

Noteikti. Rīga, šķiet, ir visas Baltijas galvaspilsēta, kurā var just vēstures

elpu. Cilvēki ir jauki, un pilsēta ir ļoti droša. Arī ēdiens ir ļoti garšīgs. Te

varbūt nav tik daudz japāņu tūristu, bet reizi pa reizei var satikt cilvēkus,

kas runā japāņu valodā. Rīgā var apmeklēt karaoki, kas gan ir mazliet

citāda nekā Japānā. Te visi sēž vienā telpā, turpretī Japānā katrai

kompānijai ir sava maza, atsevišķa telpa. Dabas nozīme latviešu dzīvē

šķita līdzīga japāņu sintoisma idejām.

Kurš pasākums no šīs vizītes jums visvairāk palicis

atmiņā?

Noteikti Brīvdabas muzeja apmeklējums. Muzejā visinteresantākā bija

komunikācija ar amatniekiem, kuri nerunāja angliski. Mēs sazinājāmies,

izmantojot tikai ķermeņa valodu un spēles. Sapratām, ka Latvijā daudz

kas ir līdzīgs ar seno Japānu, piemēram, senās mājas, spēles un

darbarīki.

Rasa Reinholde,

JSPA Eiropas Savienības programmu daļas projektu administratore,

Japānas jauniešu vizītes Latvijā koordinatore

Kā balta telpa pārtop

iedvesmojošā vietā

jeb

Viss par apmācībām

Latvijā un ne tikai

Ja varētu pie vienas baltas sienas salikt pastkartītes no visām tām vietām, kur latviešu

jaunieši un jaunatnes darbinieki braukuši, lai mācītos par neformālo izglītību, projektiem un

kvalitāti jaunatnes darbā, tad visa siena būtu noklāta raibām bildēm. Un, ja mēs pie otras

sienas piespraustu krāsainas lapas par katru Latvijā notikušo apmācību un tajā piedalījušos

dalībnieku, arī tā siena izskatītos kā krāsains paklājs. Bet ne jau par vietām ir runa, ne par

sienas krāsu un ne arī par piesprausto objektu skaitu. Šoreiz ne tik daudz par statistiku, bet

saturu.

Reizē ar programmas „Jaunatne” uzsākšanu radās iespēja ne tikai

saņemt finansējumu savām idejām, bet arī iemācīties, ko nozīmē

neformālā izglītība, kā to izmantot, un citi svešādi Eiropas termini, kā

iniciatīva, starpkultūru izglītība vai Eiropas dimensija. Viens no

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzdevumiem ir

jaunatnes darbinieku un pašu jauniešu apmācību nodrošināšana, lai

veicinātu izpratnes veidošanos par neformālās izglītības līkločiem,

starpkultūru izglītības neatsveramo burvību, projektu ideju rašanās

formulu, kvalitāti visos projekta soļos un daudziem citiem programmas

„Jaunatne darbībā” dārgumiem.

Autors - Luīza Rukšāne

Varētu jautāt – kam mums tas? Visaplamākā atbilde varētu būt: „Tāpēc,

ka Eiropa tā prasa.” Vai arī: „Tāpēc, ka tas rakstīts darba plānā.” Katras

aģentūras patiesa vēlme ir ne tikai izdalīt naudu labākajiem projektiem,

bet arī rūpēties, lai rastos arvien vairāk labu projektu, kas risinātu

dažādu jauniešu reālās vajadzības, lai visi kopā varam panākt

pārmaiņas, attīstību, izaugsmi jaunatnes jomā. Lai projekti notiktu un

noritētu pārmaiņas, nepieciešams radīt radošu, motivējošu telpu, kur

jaunatnes darbam attīstīties. Tāpēc mēs salīdzinoši nabadzīgajā

jaunatnes darba izglītošanās telpā piedāvājam dažādas apmācības kā

daudzkrāsainus plakātus.

Tā 2008. gada pirmajos sešos mēnešos Jaunatnes starptautisko

programmu aģentūra ir devusi iespēju 23 apmācībās Latvijā neformāli

izglītoties 490 dalībniekiem. Turklāt 20 jaunatnes darbā iesaistīti aktīvisti

devušies uz starptautiskām apmācībām dažādās Eiropas valstīs,

atklājot dažādas sev interesējošas profesionālas tēmas.

Bez šaubām, apzīmējums „dažādas” daudz neizsaka un neļauj jums

izprast šo apmācību saturisko dažādību un raksturu. Tāpēc

ieskatīsimies dziļāk. Kas ir tās 23 apmācības Latvijā?

Ikkatrai apmācībai mūsu piedāvājumu klāstā ir sava nozīme un

uzdevums. Tāpēc ir apmācības un semināri katras konkrētas

apakšprogrammas un dažādu projektu izstrādes posmu atbalstam.

Piemēram, ir vairākas apmācības, kas tiek rīkotas ik gadu tieši par

jauniešu apmaiņas projektiem. Teiksim, apmācības, kas paredzētas

projektu iesācējiem jeb tiem, kas nekad nav šādus projektu izstrādājuši,

– lai palīdzētu saprast, kas tas īsti ir, kādi ir atlases kritēriji, kādas var būt

aktivitātes apmaiņas programmā, kā praktiski realizēt jauniešu un visu

starptautisko partneru iesaisti utt.


Apmācības

Apmācības

Ir arī apstiprināto jauniešu apmaiņu projektu koordinatoru apmācības

tiem projektu koordinatoriem, kuru projekti ir apstiprināti un tiem

piešķirts finansējums jauniešu apmaiņas īstenošanai. Tajās

koordinatori īsi pirms projekta norises vēlreiz aizdomājas par

svarīgākajiem soļiem, riskiem, budžeta izlietošanu atbilstoši

noteikumiem un kvalitāti attiecībā uz mācību procesa vadīšanu

jauniešiem. Ja ir šaubas, vai ir vērts pavadīt trīs dienas apmācībās,

ieskatīsimies komentāros, ko saņēmām pēc apmācībām.

„Es sen nebiju bijusi šādās apmācībās, un

tas atkal deva jaunu enerģiju turpināt.”

„Ieguvu tik daudz jaunu ideju mūsu

programmas uzlabošanai, apzinos arī visus

svarīgos punktus, kas ar partneriem

jāpārrunā.”

„Bija labi, ka devāt tik daudz informācijas un

katrs varēja ņemt sev to, ko no tā visa

vēlējās.”

Eiropas Brīvprātīgais darbs ir pietiekami sarežģīts, it īpaši organizācijām,

kas atradušas sevī aicinājumu tajā darboties, tāpēc arī tām ir savas

apmācības.

Vairākums iepriekšminēto apmācību ir regulāras un notiek vismaz reizi

pusgadā. Par visām apmācībām vienmēr var uzzināt mūsu mājaslapas

krāsainajā afišā jeb jaunumu sadaļā, kur pie apraksta ir arī pieteikšanās

anketa. Dalībnieki, kas grib pieteikties konkrētai apmācībai, tā jāaizpilda

un jāatsūta aģentūrai. Diemžēl jāteic, ka aģentūras iespējas ir

ierobežotas, tāpēc vienmēr pirms apmācības ir jāveic atlase un visiem

gribētājiem vietas nepietiek. Bet arī tiem, kas uzreiz netiek, ir iespēja

pieteikties atkal uz nākamo apmācību. Daudzi jautā – kāpēc ne es, pēc

kādiem principiem cilvēki tiek atlasīti dalībai? Galvenais ir cilvēka

atbilstība noteiktajam dalībnieka raksturojumam, kas parasti ir minēti

katras apmācības aprakstā. Ja ir teikts, ka apmācības ir tiem, kas strādā

ikdienā ar jauniešiem un kas nekad nav īstenojuši jauniešu apmaiņas

projektus, tad jaunietim, kurš jau ir vairākus projektus īstenojis, lielu

cerību nebūs.

Otrs kritērijs apmācību dalībnieka atlasei – motivācija, ko parādāt anketā.

Lielākas izredzes ir tam, kas pamatojis un parādījis, kā un kāpēc

organizācijās jaunieši vai partneri vēlas uzrakstīt savu pirmo apmaiņu un

līdz ar to, ko tieši viņš vēlas iemācīties šī mērķa sasniegšanai. Un

pēdējais ieteikums: ja vēlaties, lai atbalsta tieši jūsu izglītošanos,

ieguldiet mazliet vairāk darba un laika anketas aizpildīšanai. Tā taču

tomēr ir nodokļu maksātāju nauda, lai arī nākusi caur Eiropu, tātad tās

iztērēšana un ieguldīšana vienā vai otrā personā nav mazsvarīga.

mūsu darba problēmas, tādējādi veicinot

kopīgo un atšķirīgo atpazīšanu.”

„Tagad rakstīsim projektu jaunizveidotajā

komandā!”

„Pēc apmācības varu teikt, ka man ir plašāka

pieredze darboties komandā, kurā katrs

pārstāv citu valsti. Esmu ieguvusi arī angļu

valodas praksi, kuras ikdienā Latvijā man

nav.”

„Dialogs starp kultūrām jāveido, jo tikai tā

var pārvarēt stereotipus un panākt

starptautisko problēmu risināšanu.”

Šo dalībnieku pieredze tiešām ir kā krāsaina pastkarte, kuras vienā pusē

ir neaizmirstami iespaidi par valsti, kurā pasākuma dienas aizvadītas, ar

košo starptautisko pieredzi un cilvēku sejām, bet otrā pusē, gluži kā

pārdomu pilni sveicieni un novēlējumi, – reālie ieguvumi:

Šī telpa ir krāsaina, pilna zināšanām, attīstītām iemaņām un prasmēm,

jauniegūtām vērtībām. Tā ir kā aka, kuru pazemes ūdeņi piepildījuši

tādēļ, lai kāds to smeltu un varētu padzerties un vēl aplaistīt jaunos

stādus. Sienas ir gana pilnas ar kartītēm un krāsainām lapām, bet labā

ziņa ir tā, ka telpa ir bezizmēra un tajā pilnīgi noteikti atradīsies vieta arī

tev, lai tu būtu jaunietis, skolotājs, jaunatnes darbinieks vai kolēģis, kas

par to visu no kāda cita dzirdējis. Jo nekad nav par vēlu mācīties, lai

turpinātu ar divreiz lielāku sparu, aizraujot līdzi arī citus.

Tāpēc ieskaites www.jaunatne.gov.lv – varbūt tur ir apmācības tieši tev!

Pievieno savu kartīti mūsu kopīgajai jaunatnes darba attīstības sienai!

Zita Krastiņa,

JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja vietniece

„Šajās apmācībās sapratu, ka viss man

vienai nav jādara. Ja es ļaušu darbiņus darīt

arī citiem, visi būs ieguvēji!”

Līdzīgas apmācības ir arī jauniešu iniciatīvu projektiem – gan iesācējiem,

gan apstiprināto projektu īstenotājiem.

Cits krāsains piedāvājums noklāj to vajadzību lauku, kas piemīt tiem, kuri

izprot neformālo izglītību, kuriem ir priekšzināšanas par apmaiņām vai

iniciatīvām, bet pirms projekta iesniegšanas gribas pārliecināties, vai

iesnieguma forma nav mainījusies, noskaidrot, kā labāk to aizpildīt un ko

atbildēt, piemēram, uz tādu jautājumu kā „projekta dalībnieku drošība un

aizsardzība”. Tādam nolūkam mēnesi pirms katra iesnieguma termiņa

notiek projekta iesnieguma formu aizpildīšanas apmācības. Te tad nu arī

ir īstais laiks un vieta noskaidrot visu, kas nav skaidrs par budžetu, par

saturu, par parakstiem, eksemplāriem un citām formalitātēm.

Vairākas īpašas apmācības rīko Eiropas Brīvprātīgā darba dalībniekiem:

gan atbraukušajiem ārzemju brīvprātīgajiem kopā ar viņu jaunajiem

draugiem un atbalstītājiem – Latvijas organizāciju izvēlētajiem

mentoriem –, gan pirmsaizbraukšanas apmācības tiem Latvijas

jauniešiem, kas dodas prom, gan arī tiem, kas no savām brīvprātīgā

darba vietām veiksmīgi atgriezušies. Šīs apmācības ir vairāk domātas

dalībnieku pilnvērtīgai sagatavošanai gaidāmajai pieredzei – ne tikai

aktīvai līdzdalībai un iniciatīvai, bet arī iecietībai un gatavībai pieņemt

atšķirīgo realitāti, attiecību dabu, arī ēšanu jaunajā vietā. Šīs apmācības ir

kā pēdējais uzsaukums jaunietim, pirms viņš rīkojas tālāk, piebilstot:

„Necenties mainīt visu pasauli, visus citus sev apkārt, bet mācies un

pielāgojies pats!”

Bet kā ar krāsainajām kartītēm pie otras baltās sienas? Gandrīz ik mēnesi

viens vai vairāki jaunatnes darbinieki ar aģentūras gādību dodas uz

starptautiskām apmācībām kādā citā valstī. Tās gandrīz vienmēr ir

dažādu valstu aģentūru kopīgi veidoti pasākumi, lai atbildētu uz

dažādām jaunatnes darbinieku vajadzībām, kas saistītas ar partneru

atrašanu, pieredzes apmaiņu u.c. Arī šeit ir atrodamas apmācības gan

par jauniešu apmaiņām, gan demokrātijas projektiem, gan Eiropas

Brīvprātīgo darbu. Turklāt ir arī daudzi tematiski piedāvājumi, piemēram,

kā veicināt jauniešu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu vai kā strādāt

neformālajā izglītībā ar mākslas metodēm vai sporta aktivitātēm.

Informācija par šīm apmācībām arī atrodama mūsu mājaslapā.

„Guvu padziļinātu un praktisku izpratni par

neformālo izglītību, tās atšķirībām no

formālās. Guvu lielāku pārliecību par savām

spējām un to, ka mana iepriekšējā pieredze

un idejas ir pareizajā virzienā. Smēlos

enerģiju jauniem projektiem un aktīvas

pilsones izpausmēm jaunatnes darbā."

„Apmācības man deva piederības izjūtu

„kopīgam Eiropas jaunatnes darbam”.”

„Tā bija iespēja komunicēt ar citiem kolēģiem

no dažādām valstīm, salīdzināt un aktualizēt

More magazines by this user
Similar magazines