IESPĒJU VIRPULĪ - Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Autors - Edgars Gailums
JAUNATNE
2008./2009. gada ziema
Nr.21.
Šajā numurā lasi!
3
6
IESPĒJU VIRPULĪ
LATVIJAS TRIUMFS EIROPĀ

Saturs / Ievads
Programma „Jaunatne darbībā”
Ievads 2
Programma „Jaunatne darbībā”
Iespēju virpulī
Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008
Latvijas triumfs Eiropā 6
Sociālā iekļaušana
Pilnveidot sevi un palīdzēt citiem
„Eurodesk”
Eiropas ziņojumu dēlis
Eiropas dienasgrāmatas
Kā zināt vairāk
Konkurss
3
8
10
11
Komiksu un karikatūru konkurss „KKK2008” 12
„YOUTHPASS”
Tava Jaunatnes pase 14
Annas Lindes fonds
Ar skatu uz Vidusjūru
15
Japānas jauniešu vizīte Latvijā
Būt kopā! 16
Apmācības
Kā balta telpa pārtop iedvesmojošā vietā
jeb Viss par apmācībām Latvijā un ne tikai 17
Šis žurnāla numurs ir īpašs, jo šoreiz stāstām mēs paši – aģentūras
darbinieki – par to, kas notiek aģentūrā, jaunatnes darbā Latvijā un
Eiropā. Žurnālā apskatām aktuālākās pārmaiņas programmā
„Jaunatne darbībā”, izskaidrojam, kam un kāpēc ir paredzēta
Jaunatnes pase, ko nozīmē Eurodesk un sociālā iekļaušana projektos,
ar ko nodarbojas Annas Lindes fonds un kādas apmācības piedāvā
aģentūra un programma „Jaunatne darbībā”. Uzzināsi arī par Latvijas
projektu panākumiem starptautiskajā arēnā Eiropas Jaunatnes
nedēļas laikā un Japānas jauniešu vizīti Latvijā. Visbeidzot – iedvesmai
apskati komiksu un karikatūru konkursam iesūtītos darbus.
Padomāsim un papriecāsimies par paveikto kopā!
Numuru veidoja Ieva Sila,
Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente
Tālr.: 67221875; e-pasts: ieva.sila@jaunatne.gov.lv
Autors - Anastasija Potalujeva
Iespēju virpulī
Mēs, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, darām, ko varam, lai visi jaunieši Latvijā
uzzinātu par iespējām rakstīt un īstenot projektu, saņemot atbalstu no Eiropas.
Veidojam informatīvus pasākumus reģionos – Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un citur –, veidojam
izglītojošus un informatīvus materiālus un publikācijas, organizējam apmācības gan
sociālajiem darbiniekiem, gan projektu dalībniekiem un citiem.
Tomēr galvenais aģentūras uzdevums ir veiksmīga programmas „Jaunatne darbībā”
administrēšana un īstenošana Latvijā. Rezultāti runā paši par sevi! Proti, šogad vien aģentūrā
iesniegti 290 projektu pieteikumi dažādos projektu veidos. Salīdzinot ar pagājušo – 2007. –
gadu, kad aģentūrā bija iesniegti 246 projektu pieteikumi un apstiprināti 113 projekti, šā
gada skaitlis liek priecāties par mūsu darba augļiem.
Viens no populārākajiem projektu veidiem, kuru izvēlas jaunieši, ziņas”, kurā jaunieši dalās pieredzē ar citu valstu jauniešiem par mediju
joprojām ir jauniešu iniciatīvas projekti. Iespējams, izvēle krīt veidiem, diskutē par to atšķirībām vai veido video un foto reportāžas, ko
par labu iniciatīvām, jo projektu var īstenot nacionālajā līmenī bez apmaiņas noslēgumā parādīt vietējiem iedzīvotājiem. Projekts
partneru piesaistes. Tas ļauj apvienoties un sasniegt mērķi jauniešiem atspoguļo pasaulē un Eiropā būtisku problēmu, kas pirmajā brīdī var
ar līdzīgām interesēm. Jauniešu iniciatīvas projekti var būt par dažādām šķist nesvarīga – masu mediju loma jaunieša dzīvē, jauniešu
tēmām, sākot ar veselību, mākslu, sportu un beidzot ar lauku un pilsētas iesaistīšanās mediju satura veidošanā un žurnālistikā. Savukārt
jauniešu komunikāciju vai neredzīgo cilvēku integrāciju. Piemēram, biedrība Carpe diem, kas īstenoja projektu „Plastmasas pļava”,
vairāki pazīstami jaunieši no biedrības „Pūks un draugi” uzzināja, ka ir izmantoja tādas aktivitātes kā teātra darbnīca, pētnieciskā ekspedīcija
saslimuši ar hepatītu C, un nolēma īstenot projektu „Ciprese”. Jaunieši „Skaties dabā!” un diskusijas. Tomēr interesantākais projektā bija tas,
secināja, ka būtu ļoti vērtīgi iepazīstināt jauniešus ar vīrusa pazīmēm, ka jaunieši par tēmu – dabas piesārņošana – veidoja galda spēles „Zelta
apkopot informāciju un salīdzināt pašreizējo situāciju Latvijā. Vai arī teļš”, „Bēgšana no PSRS” un citas.
Latvijas Velotūristu biedrība, kas izveidoja interaktīvu ekspozīciju
„Melnā māja”, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar neredzīgo cilvēku Nevar noliegt, ka saglabājusies vai pat palielinājusies interese
ikdienu, liktu aizdomāties par šo cilvēku problēmām. Interesants bija arī piedalīties un īstenot Eiropas Brīvprātīgā darba projektus.
LUAVIV īstenotais projekts „Laukiem jauniem būt!”, kur jaunieši vēlējās Daudz jauniešu izmanto šo iespēju un aizbrauc strādāt Eiropas
lauzt pilsētas jauniešu stereotipus par laukiem kā degradētu vidi bez Brīvprātīgajā darbā, lai iepazītu citu valsti, saprastu, ko vēlas no savas
izaugsmes iespējām. Galvenā aktivitāte bija nedēļu ilgs pasākums turpmākās dzīves, noskaidrotu, vai izvēlētā profesija ir atbilstoša un
„Lauku skola”, kur pilsētas jaunieši sadarbībā ar vietējiem zemniekiem pieņemama, kā arī lai iemācītos un apgūtu jaunas zināšanas un
apguva dažādus sīkus lauku darbiņus – slauca govi, vāca sienu, krāva prasmes. Arī daudzas Latvijas organizācijas, biedrības, skolas un
malku.
bērnudārzi uzņem brīvprātīgos no citām valstīm.
Izdevējs: v/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”
Teātra iela 3, Rīga, LV-1050, Latvija
Tālrunis: 67358065, fakss: 67358060, e-pasts: info@jaunatne.gov.lv, www.jaunatne.gov.lv
Tikpat liela interese ir arī par jauniešu apmaiņu projektiem.
Daudzas grupas gan no skolām, gan nevalstiskām organizācijām vai
biedrībām vēlas veidot apmaiņas projektus – uzņemt Latvijā grupu no
citas valsts vai doties ārpus dzimtenes. Jauniešu apmaiņas projektā
jābūt iesaistītām vismaz divām valstīm, līdz ar to pirms projektu
iesniegšanas ir jāatrod partneris. Mēs aģentūras mājaslapā cenšamies
palīdzēt atrast šos partnerus, ik mēnesi ievietojot partneru
piedāvājumus no citām valstīm. Arī jauniešu apmaiņas projektu tēmas
ir dažādas, un tikpat dažādas var būt arī projekta aktivitātes. Piemēram,
biedrības „Jaunatne pret AIDS” projekts „Es veidoju nākotni. Es veidoju
Ieva Sila,
JSPA Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente

Programma „Jaunatne darbībā”
Programma „Jaunatne darbībā”
Eksotiskais vilinājums
Videi labvēlīgas attieksmes atklāšana Kaukāzā, kultūru tradīciju
salīdzināšana ar arābu jauniešiem, pieredzes apmaiņa pie
maķedoniešu jaunatnes darbiniekiem ir tikai daži pasākumi, kas paveikti
ar „Jaunatne pasaulē” (3.1. apakšprogrammas) atbalstu. Ar 2007.
gadu parādījās 3.1. apakšprogramma „Jaunatne pasaulē”, kas šoreiz
bija nevis jaunradīta iespēja, bet tie paši vēži – tikai vienā kopējā kulītē.
Jau kopš 2004. gada maija, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti, Latvijas
organizācijas var saņemt finansējumu projektiem, kas izstrādāti,
sadarbojoties ar ES kaimiņos esošām valstīm, kuras oficiāli dēvē par
kaimiņu partnervalstīm. Zinātāji mācēs pastāstīt, ka tie ir trīs reģioni, kas
atrodas ap ES robežām: Austrumeiropa un Kaukāza valstis, Balkānu
reģions jeb Dienvidaustrumu Eiropa un EuroMed jeb Ziemeļāfrika un
Tuvie Austrumi.
Ar visām valstīm, kas ietilpst šajos reģionos, jau kopš 2004. gada
Latvijas organizācijas ir izstrādājušas un īstenojušas gan jauniešu
apmaiņas, gan apmācību un sadarbības veidošanas pasākumus, kas
agrāk programmā bija iekļauti kā īpaši projektu veidi pie akcijām
„Jauniešu apmaiņas” un „Atbalsta pasākumi”. Tagad abas iespējas
apvienotas vienā apakšprogrammā „Jaunatne pasaulē”. Tātad, tiklīdz
jūs projektā iesaistāt kaut vienu organizāciju no kaimiņu partnervalstīm,
tas ir nevis vairs jauniešu apmaiņas (1.1. apakšprogramma) vai
apmācību un sadarbības tīklu veidošanas (4.3. apakšprogramma)
projekts, bet gan „Jaunatne pasaulē” projekts (3.1 apakšprogramma) ar
visiem papildu noteikumiem, kas uz to attiecas.
Divu gadu apakšprogrammas pieredze rāda, ka interese par to ir ļoti
liela. Taču Latvijai piešķirtais finansējums šajā apakšprogrammā ir
Kad trūkst ideju un partneru jauniešu projektiem
neliels. 2007. gadā tie bija 90 662 eiro, 2008. gadā – 100 607 eiro, līdz ar
to 2007. gadā no 19 iesniegtajiem projektiem apstiprināja 7 projektus,
2008. gadā no 23 iesniegtajiem – arī tikai 7 projektus.
Apskatot visus iesniegtos projektus, nevar nepamanīt būtisku tendenci
– milzīgu pieteikumu pārsvaru sadarbībai ar Austrumeiropas valstīm un
Kaukāza reģionu. Par to mums ir liels prieks, jo tas parāda vēlmi strādāt
ar mūsu ģeogrāfiskajiem kaimiņiem, ar kuriem mums ir daudz kopīga.
Tieši tāpēc īpašs atbalsts un prioritāte ir tām organizācijām, kas rod
drosmi un profesionalitāti strādāt tikpat kvalitatīvi ar partneriem no
Dienvidaustrumu Eiropas un EuroMed reģiona. Sadarbība ar Balkānu
valstīm ir īpaša, jo nākamajos gados atsevišķas šī reģiona valstis kļūs
par ES pirmsiestāšanās valstīm, kas dos tām pilnas tiesības piedalīties
programmā „Jaunatne darbībā” kā Programmas valstīm un līdz ar to
būt partnerim „parastā” apmaiņā, starptautiskā iniciatīvā, demokrātijas
projektā. Tāpēc iemācīties sadarboties ar specifisko reģionu ir
nepieciešams jau tagad.
Gribu vērst uzmanību, ka gan jauniešu apmaiņas, gan apmācības un
sadarbības tīklu veidošanas pasākumi šajā apakšprogrammā sacenšas
visi kopā. Ja ir divi vienlīdzīgas kvalitātes projekti, aģentūra, izvērtējot
katra pasākuma devumu programmas tiešajai mērķa grupai, tas ir,
jauniešiem, prioritāte būs jauniešu apmaiņām, kas dos iespēju tieši
viņiem satikties un mācīties citam no cita.
Tad nu lai top radoši projekti ar kaimiņu partnervalstīm, kas ļauj
jauniešiem atklāt šo tālo un neparasto zemju kultūras bagātības, mazina
aizspriedumus un veicina ilgtermiņa sadarbību!
Programma „Jaunatne darbībā” pamatu pamatos ir atbalsts jauniešu kolēģiem, daudz vairāk varētu gūt, piemēram, no darba ēnošanas
projektiem, tomēr ir arī tāds projektu veids, kurā dalībniekiem nav projekta, kura ietvaros jaunatnes darbinieks var pavadīt līdz pat 21 dienai
vecuma ierobežojuma. Tie ir apmācības un sadarbības tīklu citā valstī, citā organizācijā, vienlaikus gan iepazīstoties ar tās
veidošanas projekti, kas atbalsta un palīdz radīt jaunus jauniešu organizācijas darbu, gan attīstot jaunus sadarbības projektus.
projektus vai ceļ kvalitāti kādā specifiskā jaunatnes darba jomā. Ne velti
iepriekšējā programmā „Jaunatne” tos sauca par atbalsta pasākumiem, Visu programmas „Jaunatne darbībā” piedāvātās jaunatnes darbinieku
uzsverot būtiskāko apakšprogrammas uzdevumu – atbalstu apmācību un sadarbības veidošanas pasākumu klāstu Eiropā veido
programmas galvenajiem projektu veidiem, kuros iesaistīti jaunieši. Eiropas Komisijas radīto SALTO Resursu centru ikgadējie pasākumi,
kurus var atrast mājaslapas www.salto-youth.net īpašajā apmācību
Šo gadu pieredze rāda, ka interese par šo apakšprogrammu ir liela – kalendārā. Šo klāstu papildina arī visu Programmas valstu Nacionālo
2007. gadā bija iesniegti 16 projekti, no kuriem 7 tika apstiprināti, un 2008. aģentūru rīkotās starptautiskās apmācības un arī visas Jaunatnes
gadā 17 iesniegti, 6 jau apstiprināti un 3 gaida savu izskatīšanu.
starptautisko programmu aģentūras rīkotās nacionālās apmācības.
Tāpēc, apstiprinot 4.3. apakšprogrammas projektus, kas arī papildina
Mazais apstiprināto projektu īpatsvars skaidrojams ar tikpat mazo kopējo piedāvājumu, tiek izvērtēts, vai tie nerisina tos pašus jautājumus,
finansējumu, ko Eiropa atvēlējusi šai apakšprogrammai. 2007. gadā – 77 kas vairākos variantos atrodami Eiropas klāstā. Toties mēs ļoti labprāt
240 eiro, bet 2008. gadā vēl mazāk – 73 920 eiro. Kāpēc tik maz? Vienīgais atbalstām visus tos kvalitatīvos projektus, kas veicina arvien lielāku
izskaidrojums ir – šīs apakšprogrammas projekti tiešām nav prioritārie, iekļaušanas projektu tapšanu; tos, kas risina ļoti specifiskus jaunatnes
bet gan tikai atbalsta elements.
darbinieku problēmu jautājumus un būtiskus projektu kvalitāti
nodrošinošus aspektus.
Izvērtējot visu iesniegto projektu klāstu, jāatzīst, ka izteikta tendence ir
izstrādāt tikai apmācību kursus. Tie patiesībā ir visdārgākie un lielākie Mēs apzināmies, ka, rūpīgi izstrādājot projektu, tiek ieguldīts milzīgs
projekti, kas, ņemot vērā mazo Latvijas finansējumu, būtiski samazina darbs un laiks. Tāpēc, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, mēs aicinām jūs
atbalstāmo projektu skaitu. Šī tendence parāda arī to, ka iesniedzēji nav konsultēties pirms lielā darba ieguldījuma, lai ievirzītu jūsu projektu
pietiekami novērtējuši visas šīs apakšprogrammas piedāvātās iespējas, jaunatnes darbiniekiem aktuālākajās tematikās un tādējādi kopīgi attīstītu
jo zem skaitļiem 4.3. slēpjas daudz dažādu pasākumu veidu, kuriem neformālo izglītību, jaunatnes organizāciju darbību un darbinieku
finansējums tiek piešķirts. Bieži pēc projektu aprakstiem un organizācijas kompetences.
rakstura var secināt, ka apmācību kurss ir izvēlēts, neizpētot organizācijas
reālās vajadzības. It īpaši gadījumos, kad organizācija ir jauna un vēlas
Zita Krastiņa,
attīstīties kādā jomā, un smelties idejas no daudz pieredzējušākiem
JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja vietniece
Jaunas iespējas jauniešiem un pašvaldībām
Jauniešiem, kas īstenoja projektus programmā „Jaunatne”, jaunās
programmas „Jaunatne darbībā” projektu veidi nebija sveši. Septiņu
gadu laikā jauniešu organizācijas bija guvušas labu izpratni par
jauniešu apmaiņu, jauniešu iniciatīvu, apmācību un Eiropas
Brīvprātīgā darba projektiem. Jaunā programma tomēr sagādāja arī
pārsteigumus un pavēra iespēju veidot jaunus projektus ar
sarežģītiem nosaukumiem – „Jauniešu demokrātijas projekti” un
Jauniešu demokrātijas projekti
Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās mērķis ir veicināt un
atbalstīt dialogu starp jauniešiem, jaunatnes organizāciju pārstāvjiem un
jaunatnes politikas veidotājiem. Var veidot nacionāla līmeņa (vietējā,
reģionālā vai nacionālā līmenī) vai starptautiskus jauniešu seminārus.
Projekta tēmām ir jābūt saistītām ar Eiropas Savienības politiku vai
jaunatnes politiku, un projekta laikā var notikt diskusijas par izvēlētajām
tēmām, var izstrādāt rekomendācijas, apmainīties ar veiksmīgu pieredzi.
„Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projekti”.
Programmas „Jaunatne darbībā” pirmais gads pagāja, mēģinot
saprast, kā programma ir mainījusies un kādas ir jaunās iespējas, ko tā
sniedz. 2008. gadā aģentūrā ir iesniegti un šobrīd tiek īstenoti vairāki
jaunās apakšprogrammas projekti. Tomēr joprojām ir daudz
jautājumu par to, kādi ir šo projektu mērķi un kādus pasākumus var
īstenot.
Projektu mērķis ir palielināt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrības iesaistītām vismaz 2 valstīm.
dzīves veidošanā vietējā, reģionālā, nacionālā vai starptautiskā
līmenī. Šo projektu galvenā ideja ir dot iespēju jauniešiem iegūt Jaunieši šajos projektos kopīgā darbā un diskusijās iepazīst lēmumu
pieredzi, piedaloties demokrātijas procesos, ietekmēt lēmumu pieņēmējus un atbildīgās personas savā pašvaldībā. Turklāt jaunieši
pieņemšanu, īpaši attiecībā uz jaunatnes politikas jautājumiem. var labāk izprast lēmumu pieņemšanas procesu, apzināties savas
iespējas pašvaldībā tagad un nākotnē. Projekts attīsta piederības
Jauniešu demokrātijas projektos var iegūt labu pieredzi jaunatnes izjūtu savai pašvaldībai, kas ir svarīgi laikā, kad jaunieši aizvien vairāk
politikas un līdzdalības jomā, izstrādāt idejas, kā jaunieši var ietekmēt aizplūst uz lielajām pilsētām.
konkrētu jautājumu risināšanu. Projekti var ietvert jauniešu
konsultēšanu un jauniešu uzklausīšanu dažādos jautājumos par Šajos projektos jaunieši apgūst dažādas prasmes un iemaņas –
līdzdalību. Projektos var iekļaut informācijas pasākumus un diskusijas formulēt, paust un aizstāvēt savu viedokli, mācās uzklausīt citu
jauniešiem par pārstāvnieciskās demokrātijas mehānismiem gan viedokli un meklēt kompromisu. Arī pašvaldībai ir vairāki ieguvumi no
vietējo pašvaldību, gan Eiropas Savienības līmenī vai organizēt jauniešu iesaistīšanās projektos – pašvaldība strukturētā veidā uzzina
simulācijas pasākumus par šādu institūciju darbību.
jauniešu viedokli par dažādiem jautājumiem, iegūst jaunas (bieži vien
neparastas) idejas un jauniešu atbalstu, aktīvus un atbildīgus
Svarīgs vārds jauniešu demokrātijas projektos ir partnerība. Šie ir jauniešus, kam nav vienalga, kas notiek viņu apkārtnē. Tādējādi
projekti, kur vienlaikus tiek stiprināta partnerība vietējā līmenī, jo tiek jaunieši kļūst par nozīmīgu pašvaldības resursu. Vēl pašvaldības
iesaistīti vismaz 2 partneri no Latvijas un 2 no citas Eiropas valsts. Būtu iegūst arī starptautiskus sadarbības partnerus un iegūst informāciju
vēlams, ka viens no partneriem ir pašvaldība. Projektā ir jābūt par labas pieredzes piemēriem, ko var pārņemt savā darbā.
Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās
Jauniešiem šie projekti dod iespēju tikties ar politikas veidotājiem, izteikt
viņiem savu viedokli un sniegt ieteikumus politikas uzlabošanai, kā arī
piedāvā telpu diskusijām ar citiem jauniešiem gan Latvijā, gan citās
Eiropas valstīs. Pašvaldība, iesaistoties šajā projektu veidā, var uzzināt
jauniešu viedokli un skaidrot pašvaldības viedokli par svarīgiem
jautājumiem, kā arī labāk iepazīt jauniešus, kas dzīvo pašvaldībā, un
veidot ar viņiem sadarbību, iegūt jauniešu atbalstu.
„Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās” projekti iekļauj dažus Jauniešu demokrātijas un Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju
svarīgus aspektus. Tā ir iespēja tikties jauniešiem un jaunatnes politikas tikšanās projektiem no programmas „Jaunatne darbībā” var saņemt līdz
veidotājiem, tātad projekta galvenā mērķauditorija ir jaunieši un tajā tiek 75% no projekta kopējām izmaksām, maksimālā piešķiramā summa ir 50
iesaistīti arī lēmumu pieņēmēji. Lēmumu pieņēmēju un ekspertu lomas 000 eiro.
var būt dažādas, tomēr vairāk jāveicina iespēja izteikties gan jauniešiem,
gan politikas veidotājiem, lai starp šīm abām grupām notiek domu un
Evija Rudzīte,
ideju apmaiņa, kas arī veicina savstarpēju sapratni.
JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja
Sīkāku informāciju par visiem projektu viediem var atrast mūsu mājaslapā
www.jaunatne.gov.lv

Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008 Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008
Latvijas triumfs
Eiropā
Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008 Latvijā un Eiropā
Ar milzīgu sparu tika uzsākta un neviltotu prieku noslēgta Eiropas Jaunatnes nedēļa 2008,
kas šogad notika 2. līdz 9. novembrim. Visā Eiropā notika vērienīgi kultūras, politisko debašu
un cita veida pasākumi. Latvijā šīs nedēļas laikā notika diskusijas, informatīvie pasākumi,
labāko projektu apbalvošanas ceremonija un apjomīga konference divu dienu garumā.
Esi nākotne! Esi Eiropa!
Šādu saukli jaunieši skandināja Jaunatnes nedēļas laikā visā Eiropā un
galvenokārt jau Briselē, kur nedēļas laikā diskusijās un darba grupās
piedalījās arī pieci jaunieši no Latvijas. Kopā ar divsimt jauniešiem,
Eiropas izglītības, mācību, kultūras un jaunatnes lietu komisāru Janu
Figelu un citiem Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem
mūsējie atzīmēja 20. gadadienu, kopš darbojas Eiropas Savienības
programmas jaunatnes atbalstam.
Ir, ko teikt!
Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā Jaunatnes starptautisko programmu
aģentūra sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, valsts un
pašvaldību iestādēm organizēja diskusiju un informatīvos pasākumus
dažādos Latvijas reģionos. Gulbenē jaunieši izveidoja improvizācijas
teātra kafejnīcu. Valkas jaunatnes centrā notika informatīvs pasākums
ar nosaukumu „Pasaules monologs”, kur paralēli stāstam par Eiropas
Brīvprātīgo darbu varēja apskatīt jauniešu fotogrāfiju izstādi. Savukārt
Daugavpilī un Rīgā minoritāšu jaunieši varēja uzzināt, kā piedalīties
programmā „Jaunatne darbībā”.
Kas tad mūs sagaida nākotnē?
Projektu „Jauniešu vilciens” Latvijas Jaunatnes padome īstenoja ar
JSPA un „Jaunatne darbībā” atbalstu.
Liepājā, Gulbenē un Talsos notika dažādas diskusijas, forumi par
galvenajām Eiropas Jaunatnes nedēļas izvirzītajām tēmām, lai
veicinātu labāku sapratni un sadarbību starp valsts institūcijām un
jauniešiem. Liepājā tika organizēta arī fotoizstāde, bet Gulbenē pēdējā
diskusija vadīta bānītī, iesākot „Jauniešu vilciena” tēmu. Savukārt
noslēgums, Latvijas jauniešu konference, notika 8. un 9. novembrī, kad
uz Rīgu atbrauca ap 300 jauniešu un kopīgi 19 dažādu jomu darba
grupās vienojās par 3–5 rekomendācijām gan valstiskā, gan
pašvaldību, gan katra indivīda personiskajā līmenī ar mērķi noskaidrot
patiesās jauniešu interesējošās tēmas un atrast veidus, kā uzlabot
dzīves labklājību dažādās jomās. Vislielākie ieguvēji ir paši projekta un
konferences dalībnieki ar jauniegūto pieredzi.
Interesantākie, radošākie, saulainākie un citi
Latvijas labāko programmas „Jaunatne darbībā” projektu
apbalvošanas ceremonija notika 7. novembrī, kuras laikā JSPA
apsveica un pasniedza balvas labākajiem projektiem, uzklausīja
ekspertu viedokļus par jaunatnes politikas jomu Latvijā. Arī paši jaunieši
stāstīja par pieredzēto projekta laikā, par sasniegtajiem rezultātiem,
iespaidiem un nākotnes iecerēm.
Ņemot vērā, ka projekti ir ļoti atšķirīgi gan pēc formas, gan satura, tika
nolemts apbalvot astoņus Latvijas labākos programmas „Jaunatne
darbībā” projektus dažādās kategorijās.
Saulainākie projekti – biedrības „Latgales vārti” projekti „Ar
īpašām vajadzībām – Eiropā” un „Cits Pārdaugavas piemērs”.
Drosmīgākais – biedrības „Lietussargs” iniciatīvu projekts „ES par
Latgali”.
Radošākais – Jaunatnes attīstības un sadarbības multikulturālā
apvienība (JASMA) apmaiņas projekts „Burvji un raganas”.
Iespaidīgākais – Saldus BJC „Šķūnis” jauniešu apmaiņas projekts
„Es neesmu bīstams, es esmu citāds”.
Mūsdienīgākais – biedrības „Jaunatnes vīzija” iniciatīvu projekts
„Ārpus rāmjiem”.
Pārsteidzošākais – Latvijas Kristīgo studentu brālības apmaiņas
projekts „Un es būšu ar jums”.
Paliekošākais – biedrības „Jauniešu konsultācijas” projekts „Quo
vadis?”, dokumentālā filma par Eiropas Brīvprātīgo darbu.
Draudzīgākais – krīzes centra „Dardedze” apmācību projekts „Cits
skats”.
Paneļdiskusijā, kas notika pasākuma laikā, piedalījās jaunieši un
jaunatnes politikas veidotāji eksperti: JSPA direktore Daina Sproģe,
Eiropas Komisijas pārstāve Jeļena Ābola, LJP pārstāvis Renārs
Manuilovs, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvis Edgars
Bajaruns un neformālās izglītības apmācību vadītājs Vilis Brūveris.
Kopā tika pārrunātas aktuālas lietas jaunatnes darba jomā, sasniegtie
rezultāti, iezīmētas nākotnes cerības un vīzijas, apskatīta savstarpējā
dialoga veidošanas izpratne un citas tēmas.
Ministrijas pārstāvis Edgars Bajaruns norādīja, ka sadarbībā ar
jauniešiem un jaunatnes organizācijām ministrija aktīvi strādā pie
jaunatnes valsts politikas pamatnostādņu projekta 2009.–2018. gadam.
Šī dokumenta izstrādē piedalās arī Latvijas Jaunatnes padome, kas
apkopo un līdz valsts institūcijām „novada” jauniešu viedokļus un
priekšlikumus. Diskusijas beigās bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs
Baštiks uzvēra, ka pamatnostādnes ir tikai viena daļa, otra ir realizācija –
tie, piemēram, ir projekti, kas tiek īstenoti gan ar ministrijas, gan JSPA
atbalstu. Skatoties uz jauniešiem, kas pārstāvēja apbalvotos projektus,
jāpiekrīt arī Vilim Brūverim, kurš ar prieku uzsvēra, ka šobrīd jaunieši no
pasīvā mietpilsoņa lomas ir kļuvuši par resursu. Apkopojot diskusiju
rezultātus, jāsecina: nekur mums nav jāiet, mēs jau esam Eiropā un
veidojam sadarbību un viedokļu apmaiņu šeit!
Tomēr visvairāk pārsteidza Eiropas Komisijas lēmums – atzīt Saldus
bērnu un jauniešu centra „Šķūnis” projektu „Es neesmu bīstams, es
esmu citāds” par vislabāko jauniešu apmaiņas projektu Eiropā. Pirmo
reizi – un ceram, ka ne pēdējo, –šis notikums kā liels Latvijas triumfs
pierādīja citām Eiropas valstīm, ka mēs varam!
No Latvijas uz Briseli devās pieci jaunieši, un katram ir savs stāsts par
pieredzēto Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.
Zane Laure, projekta „Es neesmu bīstams, es esmu citāds” dalībniece:
„Liels bija šoks brīdī, kad, man esot uz skatuves, tika nosaukts mūsu
projekts, to brīdi es pat palaidu garām. Dzirdēju tikai to, kā atkārto vārdu
Latvija. Pārsteigums bija tik liels, ka nespēju pateikt ne vārda. Lai nebūtu
tāds neveikls klusums, pasākuma vadītāja sāka lasīt informāciju par
mums. Galvā viss bija sajucis tā, ka vienīgais, kas „paspruka”, bija viens
vienīgs teikums – mēs salikām kopā jauniešus no dažādām
subkultūrām un skatījāmies, kas notiks!”
Jurijs Mozžerikovs arī Briselē pārstāvēja projektu „Es neesmu bīstams,
es esmu citāds”: „Mēs, visi divsimt dalībnieki, bijām sadalīti divās daļās
– tie, kuri bija atbraukuši saistībā ar programmu „Jaunatne darbībā”, un
tie, kuri bija „strukturētā dialoga” darba grupā, kurai bija piecas
apakšgrupas. Es kopā ar savu kolēģi Zani biju darba grupā Lipdub, kas ir
jauns darba grupas jeb komandas saliedēšanas veids, kurā tiek
izmantoti mūzika, cilvēki un kameras. Rezultāts ir tāds kā neliels
dziesmas klipiņš. Vēl bija diskusijas par starpkultūru dialogu mūsu
pārstāvētajos projektos. Tā mēs strādājām trīs dienas. Vēl pa starpu
darba grupām bija plenārsēdes, kur kopīgi tika apspriesti dažādi
jautājumi ar personām, kuras ir atbildīgas par jaunatnes attīstību
Eiropas mērogā. Bija arī debates ar Eiropas Parlamenta ierēdņiem.”
Grigorijs Žuikovs Briselē pārstāvēja jauniešu apmaiņas projektu „Burvji
un raganas”: „Eiropas Jaunatnes nedēļas dalībniekiem tika piedāvātas
dažādas darba grupas. Es piedalījos video darba grupā, kur vispirms
mums vajadzēja saprast, kas ir starpkultūru dialogs, izmantojot savu
pieredzi „Jaunatne darbībā” programmas projektos, bet pēc tam
izdomāt, kā to parādīt ar video – izveidot četru minūšu garu filmiņu.
Eiropas Jaunatnes nedēļa ir svētki, un man šis brauciens deva labu
iespēju iepazīties ar sistēmu labāk, uzzināt, kā strādā Eiropas
Parlaments, un iedvesmoja ar citu dalībnieku pieredzi uz tālāku darbu
jaunatnes jomā.”
Arturs Gusjko Briselē kopā ar Grigoriju pārstāvēja jauniešu apmaiņas
projektu „Burvji un raganas”: „Kā vairākums dalībnieku, arī es pirmo
reizi biju līdzīga veida pasākumā. Biju izvēlējies Web Laboratory darba
grupu, kurā varēja sevi izpaust ar mājaslapas izmantošanu. Mēs
rakstījām tekstu, izkārtojām bildes, izveidojām komiksu, radījām skaņu
vai mūziku. Ikviens grupas dalībnieks varēja ierakstīt arī trīsdesmit
sekunžu video, atbildot uz vienu no piedāvātajiem jautājumiem vai
vienkārši daloties ar savām domām, izjūtām. Par rezultātiem varat
spriest paši mājaslapā www.youthweek.magusine.net. Kopumā nedēļa
bija interesanta. Vienmēr patīkami pavadīt laiku ar aktīviem,
optimistiskiem, pozitīvi noskaņotiem dažādu interešu cilvēkiem.”
Uldis Šalajevs Briselē pārstāvēja Latvijas Jaunatnes padomes viedokli:
„Eiropas Jaunatnes nedēļā piedalījos konferencē, papildināju
zināšanas par jaunatnes politiku un tās kopīgo attīstību Eiropas
Savienībā. Lai atvieglotu jauniešiem nozīmīgo misiju nākotnes ES
jaunatnes politikas veidošanā turpmākajiem gadiem, darbs tika
organizēts vairākās darba grupās. Es piedalījos izglītības darba grupā.
Konferences noslēguma daļā dalībnieki aktīvi diskutēja Eiropas
Parlamenta plenārsēdē un ar Eiropas Komisijas jaunatnes politikas
izstrādātājiem. Tika sagatavoti secinājumi un ieteikumi iesniegšanai
Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā par ES turpmākajos gados
īstenojamo kopīgo jaunatnes politiku. Apmeklējot šo pasākumu,
ieguvu iespēju lobēt Latvijas bērnu un jauniešu intereses un vīziju
kopīgā ES jaunatnes politikā, nodibināju sakarus, ieguvu labās prakses
apmaiņu ar citiem ārvalstu kolēģiem.”
Visbeidzot, kā uzsvēra Eiropas izglītības, mācību, kultūras un jaunatnes
lietu komisārs Jans Figels: „Eiropas Komisijai ir jāapspriež ar
jauniešiem jautājumi, kuri tiem rūp. Pasākumi visā Eiropā ļaus sadzirdēt
jauniešus, iekams ķeramies pārveidot sadarbības sistēmu jaunatnes
lietās Eiropas mērogā. Jaunatnes nedēļa arī ir iespēja godināt
divdesmito gadadienu, kopš darbojas ES programmas jaunatnes
atbalstam, kurās jau ir piedalījies vairāk nekā pusotra miljona jauniešu.
Esmu gandarīts, ka ar šo jaunatnes programmu viņi ir guvuši jaunas
prasmes un ārkārtīgi vērtīgu kultūras pieredzi.”
Tiekamies nākamajā Eiropas Jaunatnes nedēļā!
Ieva Sila,
JSPA Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente

Sociālā iekļaušana
Sociālā iekļaušana
Pilnveidot sevi un palīdzēt citiem
Vai tu esi kādreiz domājis, kādi cilvēki ir tev
apkārt un ko viņi dara? Vai tu esi kādreiz
saticis vienaudžus, kuri ir neredzīgi,
nedzirdīgi, izslēgti no skolas un nekur
nemācās? Vai esi domājis, kā šie jaunieši
dzīvo, kā viņi apgūst dzīvei nepieciešamās
prasmes, kāda ir viņu diena un kas ir viņu
draugi? Vai viņiem vispār ir draugi?
Eiropas Savienības neformālās izglītības programma „Jaunatne
darbībā” īpašu uzmanību ir pievērsusi tieši šiem jauniešiem, kuriem
kaut kādu iemeslu dēļ nav tādu pašu iespēju kā mums, pārējiem.
Eiropas Komisija ir izveidojusi sociālās iekļaušanas stratēģiju ar mērķi
padarīt programmu „Jaunatne darbībā” pieejamu VISIEM jauniešiem.
Latvijā, balstoties uz Eiropas Komisijas izstrādāto sociālās iekļaušanas
stratēģiju, 2007. gadā izveidoja nacionālo sociālās iekļaušanas
stratēģiju.
Kas ir sociālās iekļaušanas stratēģija?
Tās ir aktivitātes un pasākumi, kas veicina jauniešu ar ierobežotām
iespējām iesaistīšanos programmas „Jaunatne darbībā” projektos.
Kas ir jaunieši ar ierobežotām iespējām?
Tie ir jaunieši, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ ir grūtības pilnvērtīgi
iesaistīties sabiedrībā notiekošajos procesos. Iemesli var būt
visdažādākie – fiziska vai garīga invaliditāte, mācīšanās grūtības,
ģeogrāfiskie šķēršļi (jaunieši, kas dzīvo ģeogrāfiski izolētās vietās),
kultūras atšķirības (jaunieši, kas pieder etniskai minoritātei), nabadzība
un dažādi sociālie apstākļi (atkarības, noziedzība u.c.).
Kas notiek aģentūrā sociālās iekļaušanas jomā?
Arvien vairāk un vairāk tiek iesniegti projekti, kuros iesaista jauniešus ar
ierobežotām iespējām. Pašreiz tiek īstenoti vairāki jauniešu iniciatīvu
projekti, kuros piedalās jaunieši gan ar fiziskiem, gan ar garīgās
attīstības traucējumiem, gan jaunieši ar atkarības problēmām, gan
jaunie vecāki.
Arī Eiropas Brīvprātīgajā darbā pamazām iesaistās jaunieši ar
ierobežotām iespējām. Tajā ir iesaistījušies jaunieši, kuriem bijusi
noziedzīga pagātne un mācīšanās grūtības skolā. Brīvprātīgā darba
iespējas citās Eiropas valstīs devušas jauniešiem pozitīvu pieredzi,
jaunus draugus, jaunas prasmes un vēlmi mainīt savu dzīvi.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) turpmākajiem
diviem gadiem ir izvirzījusi jauniešu grupas, kuras īpaši vēlētos iesaistīt
un motivēt piedalīties programmā „Jaunatne darbībā”, un tās ir –
jaunieši ieslodzījuma vietās un jaunieši bērnunamos un internātskolās.
Pateicoties sadarbībai ar ieslodzījuma vietu pārvaldi, ir izdevies iesaistīt
cietuma darbiniekus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kuri strādā
ar sociālā riska jauniešiem vai jauniešiem ieslodzījuma vietās
neformālās izglītības apmācībās, informēt par programmu un radīt
interesi par iespējām izmantot programmu kā instrumentu darbā ar
sociālā riska jauniešiem.
Aģentūra rīko apmācību seminārus sociālajiem darbiniekiem un
cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem, kam ir ierobežotas iespējas.
Semināros ir piedalījušies pārstāvji no dienas centriem, sociālajiem
dienestiem, jauniešu iniciatīvu centriem, cietumiem, biedrībām, dienas
un vakara vidusskolām, internātskolām. Dalībnieku labās atsauksmes
liecina, ka šie semināri ir jāturpina, īpaši aicinot dalībniekus, kas strādā
ar dažādu grupu jauniešiem, bet nav iepriekš saskārušies ar
programmu „Jaunatne darbībā”.
Visiem interesentiem, kuri vēlas veidot projektus, iesaistot jauniešus ar
ierobežotām iespējām, bet īsti nav pārliecības, kā to labāk darīt,
iesakām dažādus metodiskos un informatīvos materiālus internetā,
Salto jaunatnes resursu centra mājaslapā http://www.saltoyouth.net/inclusionforall/.
Šeit atradīsiet materiālus par dažādām
tēmām sociālās iekļaušanas veicināšanai:
jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana starptautiskos
jauniešu projektos,
jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana īstermiņa Eiropas
Brīvprātīgā darba projektos,
jauniešu iesaistīšana ģeogrāfiski izolētos reģionos,
sporta izmantošana, lai iesaistītu jauniešus ar ierobežotām
iespējām,
kopīgu projektu veidošana jauniešiem ar invaliditāti un bez tās,
jauniešu likumpārkāpēju iesaistīšana projektos.
Šie materiāli ir angļu valodā, bet JSPA ir sākusi vairāku materiālu
tulkošanu. Patlaban aģentūrā top brošūra par sociālo iekļaušanu.
Materiāli latviešu valodā būs pieejami aģentūras mājaslapā
www.jaunatne.gov.lv. Idejas labiem projektiem var smelties, lasot
īstenoto projektu aprakstus, kas publicēti mūsu žurnālā „Jaunatne”,
aģentūras mājaslapā un SALTO Jauniešu resursu centra mājaslapā.
Ja jums ir idejas, kā iesaistīties pašiem un iesaistīt jauniešus ar
ierobežotām iespējām programmā „Jaunatne darbībā”, bet ir
neskaidrības un jautājumi, droši varat vērsties aģentūrā un saņemt
konsultācijas. Mācīsimies visi kopā sadzirdēt nedzirdamo, saredzēt
neredzamo un saprast nesaprotamo, un padarīt pasauli labāku
visiem.
Autors - Andra Odumāne
Jauniešu grupas „Citrons” jauniešu iniciatīvu projektā „Ko divas rokas
var izdarīt?” tiek iesaistīti dzirdīgi un nedzirdīgi jaunieši, lai kopā mācītos
veidot dialogu. Projekta laikā jauniešiem tika dota iespēja sadzirdēt
citam citu ar roku palīdzību, mācoties zīmju valodu, veidojot grafiti,
gleznojot, organizējot netradicionālās sporta spēles un kopā veidojot
filmu, kas aicina jauniešus aizdomāties par savu attieksmi pret
apkārtējo vidi un cilvēkiem tajā. Projekts palīdz nedzirdīgiem jauniešiem
būt aktīvākiem un izmantot iespējas, ko piedāvā programma „Jaunatne
darbībā”. Turklāt dzirdīgie jaunieši gūst mācīšanas pieredzi saskarsmē
ar jauniešiem, kam ir dzirdes traucējumi.
Šajā gadā biedrība „Saule”, organizācija cilvēkiem ar intelektuālās
attīstības traucējumiem, kopā ar organizāciju „Guboja” no Lietuvas
īstenoja jauniešu apmaiņas projektu „Baltijas jūra un es”, kurā iesaistīja
jauniešus ar intelektuālās attīstības traucējumiem no abām valstīm.
Apmaiņa notika Palangā, un projekta gaitā iesaistīja arī vietējos
jauniešus. Projekta mērķis bija mazināt jauniešu ar invaliditāti sociālo
atstumtību un mainīt sabiedrības viedokli par cilvēkiem ar garīgās
attīstības traucējumiem, iesaistot viņus kopīgā kultūras dzīvē. Projekta
laikā jaunieši caur dažādām mākslas un radošām aktivitātēm (mūzika,
deja, teātris, tēlotājmāksla, diskusijas) attīstīja dažādas sociālās
prasmes, iepazina citas valsts kultūru un mēģināja mainīt vietējās
sabiedrības viedokli par cilvēkiem ar intelektuālās attīstības
traucējumiem.
„Neformālā izglītība man un visiem,
kas to vēlas, ļauj iziet no rāmja,
piepildīt savas un jauniešu iespējas.
„Jaunatne darbībā” liek man
aizmirst par gadiem, kad man nebija
tādu iespēju, bet tagad es varu caur
programmu pilnveidot sevi un
palīdzēt jauniešiem.”
(Sociālās iekļaušanas apmācību semināra
dalībnieks.)
Juta Reķele,
JSPA Eiropas Savienības programmu daļas projektu administratore
Evija Rudzīte,
JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja
Autors - Irita Zagda

„Eurodesk”
Eiropas Dienasgrāmatas
Eiropas ziņojumu dēlis
Kā zināt vairāk
Vai esi kādreiz pavērojis, kā izskatās ziņojumu dēlis, piemēram, kādā augstskolā? Piedāvājums raibu
raibais: kāds meklē izīrējamu istabu, kāds piedāvā darbu, kāds aicina pieteikties semināram, cits meklē
ģitāristu savai mūzikas grupai utt. Ziņojumu dēli augstskolā var apskatīt tās studenti un varbūt arī daži
viesi, – bet ko darīt, ja gribi, lai uz tavu paziņojumu, jautājumu vai vajadzību atsauktos visā Eiropā?
Skolā apgūst ļoti daudz noderīga, taču tikpat daudz dzīvei vajadzīgu gudrību jauniešiem neiemāca. Vai
skolotājs tev ir stāstījis, kā, ikdienā iepērkoties, pēc marķējuma pazīt ģenētiski modificētu pārtiku vai arī
kā uzmanīgi un pārdomāti aizņemties patēriņa kredītu, vai kā pasargāt sevi no kibernoziedzniekiem?
Šādos gadījumos var palīdzēt Eurodesk – Eiropas informācijas tīkls
jauniešiem. Tūkstošiem jauniešu visā Eiropā ik gadu izmanto Eurodesk,
lai meklētu informāciju par studiju, darba, ceļošanas iespējām Eiropā
un partnerus saviem projektiem vai dalībniekus starptautiskiem
pasākumiem.
Kā tas viss notiek? Visās ES un EFTA valstīs (Īslandē, Norvēģijā,
Lihtenšteinā), kā arī Turcijā ir pārstāvēts Eurodesk informācijas tīkls.
Latvijā šo tīklu koordinē JSPA. Eurodesk pārstāvjiem ir pieejams
iekšējais tīkls, kur, sazinoties savā starpā, tiek rastas atbildes uz jauniešu
jautājumiem un arī izplatītas ziņas par semināriem, konkursiem,
pasākumiem, projektiem un citām aktualitātēm.
Vairākumam valstu tīklu ir reģionālie pārstāvji, kas nozīmē – jauniešiem
ir pieeja arī reģionāla mēroga informācijai. Piemēram, tev ir iespēja
uzzināt ne tikai par vispārējām iespējām studēt mākslu Spānijā, bet mēs
vēršoties pie konkrētā reģiona Eurodesk pārstāvja, varam tev palīdzēt
sameklēt informāciju par attiecīgā profila mācību iestādēm, teiksim,
Seviljā.
Lai saņemtu palīdzību no Eurodesk, tev ir jāapmeklē Eurodesk sadaļa
mūsu mājaslapā www.jaunatne.gov.lv un jānosūta mums jautājums,
aizpildot jautājuma formu. Tad drīzumā vari gaidīt atbildi savā e-pastā
vai telefona zvanu.
Jāņem gan vērā, ka Eurodesk nav brīnumdaris, bet tikai orientieris, kas
palīdzēs neapjukt mūsdienu informācijas gūzmā, norādot, kā vislabāk
atrast to, ko tu meklē. Nebūs gluži tā, ka, saņēmuši vispārēju
pieprasījumu: „Gribu strādāt Dānijā!” – mēs sameklēsim tavā vietā tev
darbvietu. Nē! Mēs tev sniegsim padomu un attiecīgos resursus
(mājaslapu adreses un iestāžu kontaktus), lai to varētu izdarīt tu pats.
Lai nepalaistu garām kādas būtiskas aktualitātes un iespējas, ko
jauniešiem piedāvā dažādas institūcijas un organizācijas, neaizmirsti
regulāri ielūkoties Eurodesk jaunumu sadaļā, kas tavā acu priekšā
atveras mūsu mājaslapas pašā sākumā.
Ja tomēr priekšroku dod patstāvīgiem informācijas meklējumiem, tad
labs sākuma punkts būs Eiropas Jaunatnes portāls
http://europa.eu/youth, kura saturu nodrošina Eurodesk. Tajā atradīsi
informāciju par katru tīkla valsti dažādās sadaļās: mācības, darbs,
brīvprātīgais darbs, tavas tiesības, portāli jauniem cilvēkiem,
informācija par Eiropu, aktīva līdzdalība, ceļošana Eiropā.
Tavas iespējas Eiropā ir ļoti plašas! Atliek vien par tām uzzināt un tās
mērķtiecīgi izmantot! Veiksmi!
Māra Āboliņa,
JSPA Komunikāciju daļas vadītāja
Šādas lietas jaunieši parasti uzzina kur nu kurš, daži par to vispār pat
neaizdomājas. Pat ja kāds progresīvs skolotājs vēlas savās stundās
ietvert šādus vai līdzīgus jautājumus, trūkst skolēniem piemērotu
materiālu.
Mūsdienu eiropietim ikdienā nepieciešams daudz vairāk par prasmi
lasīt, rēķināt, zināt vēsturi un runāt svešvalodās. Patēriņa laikmets uzliek
pavisam citas prasības. Turklāt tās mainās visai strauji. Lai kompensētu
robus jauniešu izglītībā, jau vairākus gadus Eiropas Komisija kopā ar
Generation Europe fondu īsteno Eiropas Dienasgrāmatu projektu.
Eiropas Dienasgrāmatā ir ne tikai plānotāja daļa, kur jaunieši var atzīmēt
stundas un uzdoto, bet arī informatīvās lapas par dažādām tēmām: vidi,
atbildīgu patēriņu, veselību, finansēm, drošību, ES un citiem
jautājumiem. Šie it kā sarežģītie jautājumi pasniegti vieglā, jauniešiem
saprotamā valodā – īsi un kodolīgi. Turklāt tie nav sauss faktu un
„patiesību” izklāsts, bet drīzāk gan kritiskās domāšanas rosinātājs, liekot
katram aizdomāties par savu atbildību, rīkojoties un pieņemot dažādus
lēmumus, vienalga, vai tie ietekmētu paša veselību un drošību vai
planētas klimatu. Turklāt šī nav kārtējā apputējusī grāmata no
bibliotēkas plaukta – izdevums tiek veidots katru gadu, sekojot līdzi
aktualitātēm.
Taču, lai veicinātu Dienasgrāmatas tekstu izmantošanu ne tikai
individuāli, bet arī kopīgi, piemēram, stundās, tai komplektā iekļauta arī
Skolotāja rokasgrāmata, kurā apkopoti padomi pedagogiem: stundu
plāni, dažādi uzdevumi, darba lapas, testi, idejas klases diskusijām un
grupu darbiem.
Turklāt šīs dienasgrāmatas tiek piedāvātas visiem Latvijas 11. klašu
skolēniem par baltu velti, ja vien viņus skolas ir bijušas gana čaklas un
vajadzīgo skaitu dienasgrāmatu iepriekš pasūtījušas. 2008./2009.
mācību gada izdevumu, piemēram, saņēma 23,5 tūkstoši jauniešu 329
Latvijas izglītības iestādēs. Eiropā kopā izplatīti 2,8 milj. eksemplāru teju
vai visās Eiropas valodās. Pasūtījumu skaits katru gadu pieaug –
acīmredzot jauniešiem un viņu skolotājiem šīs dienasgrāmatas noder.
Jaunieši aptaujās atzīst, ka uzzinājuši jaunas, interesantas un noderīgas
lietas, turklāt skolotāji atzinīgi novērtē mācību materiāla vērtību un
labprāt to izmanto audzināšanas, biznesa un ekonomikas pamatu,
sabiedrības mācības, ģeogrāfijas u.c. stundās, jo īpaši, stāstot par
Eiropas Savienības aktuālajiem jautājumiem.
Vai tu jau zini?
Kā rīkoties, ja esi apkrāpts, iepērkoties interneta veikalā?
Ko vajadzētu apdomāt, pirms izlem tetovēties?
Kas ir ekoloģiskā pēda?
Vai tev pienākas kompensācija, ja lidojums atcelts laikapstākļu dēļ?
Kā pareizi lietot sauļošanās krēmu?
Cik daudz enerģijas patērē tavs televizors gaidīšanas režīmā?
Cik procentu cilvēku ir kreiļi?
Kuram vaļaspriekam pasaulē cilvēki tērē visvairāk naudas?
Cik koku varētu pasaudzēt, otrreizēji pārstrādājot tonnu papīra?
Kā Eiropā cīnās pret futbola fanu huligānismu?
Nu, vai ieintriģējām? Atbildes meklē Eiropas dienasgrāmatā! Ja tavai
klasei tās nav, interesējies pie mums JSPA. Varbūt kādi lieki eksemplāri
šā mācību gada izdevumam būs vēl aizķērušies. Un noteikti atgādini
savam skolotājam laikus pasūtīt dienasgrāmatas nākamajam gadam!
Autors - Agnese Šavša
Autors - Paula Plauča
Sīkāka informācija:
www.generation-europe.org
www.eurodesk.lv
Māra Āboliņa,
JSPA Komunikāciju daļas vadītāja,
Eiropas dienasgrāmatas latviešu izdevuma koordinatore

Konkurss
Konkurss
Komiksu un karikatūru konkursu „KKK2008” izsludinājām pavasara
beigās un aicinājām piedalīties ikvienu jaunieti vecumā no 13 līdz 30
gadiem, kurš pats zīmē, glezno, veido vai raksta komiksus un karikatūras.
Vēlējāmies, lai jaunieši izpauž sevi radoši, parāda savu viedokli par
nākotni. Konkursa tēma bija „Izaicinājumi, kas Latvijas jauniešus sagaida
nākamajā desmitgadē”.
Autors - Dana Jasinkeviča
Autors - Kristīne Lazareva
Kopumā konkursam tika iesūtīti 58 darbi no visas Latvijas. Piedalījās
jaunieši no Rēzeknes, Ogres, Limbažiem, Jēkabpils, Rojas, Daugavpils,
Vecumniekiem, Rīgas un citām Latvijas vietām.
Konkursam saņēmām darbus arī no vairākām skolām – no Rīgas Centra
daiļamatniecības pamatskolas, Limbažu mākslas skolas, Silenes
pamatskolas, Rojas mūzikas un mākslas skolas, kā arī no Vecumnieku
mūzikas un mākslas skolas. Jaunieši patiešām bija centušies un
attēlojuši to, kas, pēc viņu domām, varētu notikt ar viņiem pašiem un
citiem jauniešiem pēc desmit gadiem. Iesūtītie darbi bija ļoti dažādi gan
pēc formas, gan satura.
Apkopojot iesūtītos darbus, atklājās arī darbu galvenās tēmas. Tie ir
problēmjautājumi, kurus risina ikviens, ne tikai bērns vai jaunietis, bet
arī pieaugušie un vecākā paaudze.
Iespējams, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir jautājums par
migrāciju. Darbos jaunieši jautā – kā latviešiem dzīvot starp Īriju un
Latviju nākotnē? Kuru nāciju un valstu pārstāvji pēc desmit gadiem
dzīvos Latvijā, un vai tiešām uz Latviju varētu atbraukt un dzīvot turki,
rumāņi u.c.?
Ņemot vērā, ka pēdējos gados visā pasaulē aktuāls ir kļuvis jautājums
par videi nekaitīgiem materiāliem, ekoloģiskiem produktiem un pārtiku,
arī daudzi iesūtītie darbi bija par tēmu nākotnes transports un ēdiens.
Piemēram, kādā darbā jaunietis jautā: „Vai tev jau ir vadītāja apliecība?
Audi NLOg,” – un cits darbs atbild: „Es uzvarēšu ar savu 99999 DS
motoru!”
Autors - Linda Labecka
Jauniešus uztrauc, kā un vai viņi mācīsies nākotnē, cik tas maksās, vai
izglītību iegūs pašmācības ceļā, vai viņi lietos tikai internetu un vai viss
izglītības process būs datorizēts! Iesūtītajos darbos izglītība un tās cena
atklājās kā vissvarīgākā tēma, un kāds no tiem atgādina, ka „es esmu
students, nevis kravas kurjers”!
Autors - Edgars Markovs
Autors - Linda Šnēvele
Jauniešiem rūp arī attiecības un garīgās vērtības, jo darbos redzamas
bažas par to, vai nākotnē būs svarīgi iegūt draugus, cienīt vecākus, ticēt
kaut kam! Saprast un iejusties otra ādā, nepārmest otram par viņa
ticību, atšķirīgajiem uzskatiem.
Visbeidzot – kā gan bez izklaidēm un brīvā laika pavadīšanas. Katram
skolēnam vai studentam ir izvēle – apmeklēt skolu vai diskotēkas,
izklaidēties, lietot alkoholu vai stundām spēlēt datorspēles! Kādu ceļu
izvēlēties, vai pievienoties tiem, kuri priekšroku dod izklaidēm, nevis
mācībām? Daudziem šis laiks pēc skolas vai studijām paliek neaizpildīts
un atklāts paliek jautājums – ko darīt?!
Šādas tēmas un izaicinājumus, neatbildētus jautājumus jaunieši uzdod
un risina savos darbos. Apkopjot konkursa rezultātus, bija patiess
prieks redzēt, ka jaunieši domā par nākotni, ka nedzīvo tikai vienai
dienai. Mēs, JSPA, arī turpmāk veidosim radošus konkursus, lai jaunieši
varētu parādīt savu radošo potenciālu un izteikt savu viedokli.
Turklāt daudzi studenti un skolēni redz, ka atrodas izvēlēs priekšā.
Neziņa, kādu profesiju un darbu izvēlēties nākotnē, par ko strādāt un vai
vispār strādāt! Tieši darbs un profesionālā izaugsme kā izaicinājums
parādījās vairākās karikatūrās un zīmējumos: „24 gadi. Aizgājusi
strādāt par stilista palīdzi, taču nekad nav izdomājusi neko stilīgu!” vai
arī „Solīja algu samaksāt par martu, aprīli, maiju,” – un atbilde skan:
„April! April!”, vai „Kurš teicis, ka neatgriezīsimies senču pēdās?
Nekādu tehno, spēks slēpjas rokās!”
Autors - Anna Kalniņa
Par piecu labāko darbu autoriem žūrija atzina Jolantu Zlotiņikovu,
Kristīni Lazarevu, Elīnu Ozoliņu, Mārtiņu Miķelsonu un Annu Kalniņu.
Galveno balvu – dāvanu karti Aerodium brīvajam lidojumam – ieguva
Anna Kalniņa.
Liels paldies visiem, kas veidoja, zīmēja un iesūtīja darbus. Ieskatieties
šajos darbos – vai tie nav Latvijas spogulis?
Ieva Sila,
JSPA Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente

„YOUTHPASS”
Annas Lindes fonds
Tava Jaunatnes pase
Ar skatu uz Vidusjūru
Ko tu stāsti saviem draugiem par piedzīvoto starptautiskajā jauniešu
apmaiņā, apmācību kursā vai Eiropas Brīvprātīgajā darbā? Un kā par
jauniegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām tu informēsi savu
topošo darba devēju? Lai ko tu stāstītu, ir padomāts par to, kā parādīt
tavu jauniegūto pieredzi Eiropas Savienības neformālās izglītības
programmā „Jaunatne darbībā” jebkuram interesentam – ar Jaunatnes
pasi jeb YOUTHPASS.
YOUTHPASS ir milzīgs ieguvums it visiem – gan projekta
organizētājiem (kas dokumentē projekta tēmu un aktivitātes), gan
dalībniekiem (kas apzina un pierāda iegūtās zināšanas un prasmes),
gan darba devējiem (kas var gūt priekšstatu par jaunieša pieredzi).
Kopš 2007. gada, kad Eiropas Komisija ieviesa YOUTHPASS, tās kļūst
arvien populārākas un Jaunatnes pases jau saņēmuši 22 914 jaunieši
visā Eiropā. Arī 458 projektu dalībnieki no Latvijas ir saņēmuši savu
YOUTHPASS. Viņiem vari pievienoties arī tu!
YOUTHPASS ir sertifikāts, kas apliecina tieši tavu dalību starptautiskās
jauniešu apmaiņas, apmācību kursa vai Eiropas Brīvprātīgā darba
projektā. Tajā tiek norādīts tavs vārds un uzvārds, projekta nosaukums
un norises laiks. Jaunatnes pasē ir arī neliels apraksts par attiecīgo
projekta veidu.
Iepriekšminēto projektu koordinatoriem ir pienākums visus dalībniekus
informēt par iespēju saņemt YOUTHPASS. Turklāt ikviens projekta
dalībnieks var pats izvēlēties, vai viņš vēlas saņemt šo sertifikātu.
Svarīgi iegaumēt, ka jauniešu apmaiņu un apmācību kursu
dalībniekiem YOUTHPASS sagatavo un izsniedz attiecīgā projekta
organizētāji, bet Eiropas Brīvprātīgā darba projekta laikā to aizpilda
brīvprātīgais kopā ar savu mentoru.
Tomēr, pirms stāstīsi par savu iegūto pieredzi citiem, ir svarīgi
apzināties, ko un kā tu esi iemācījies. Protams, mācīšanās Eiropas
Brīvprātīgajā darbā, kas var ilgt līdz pat 12 mēnešiem, var atšķirties no
apgūtā apmācību kursā vai piedzīvotā jauniešu apmaiņā. Taču katra
pieredze neformālās izglītības jomā ir unikāls process, un jāatvēl
pietiekams laiks, lai to pārdomātu un formulētu savā YOUTHPASS.
Esi iemācījies strādāt kopā ar citu valstu jauniešiem, organizēt diskusiju
vai izveidot projekta plakātu? Tieši šī īpašā pieredze padarīs tavu
YOUTHPASS sertifikātu personisku, jo tajā ir iespējams ierakstīt to, ko
tieši tu esi iemācījies.
Kur izmantot YOUTHPASS? Pievieno to savam CV un pārliecini par savu
iegūto pieredzi, piesakoties darbā; izmanto YOUTHPASS kā
apliecinājumu savai aktivitātei, iesaistoties jauniešu organizācijā vai
studentu pašpārvaldē; galu galā – palepojies ar to savai ģimenei un
draugiem!
Un galvenais – kad piedalīsies nākamajā programmas „Jaunatne
darbībā” projektā, neaizmirsti pateikt organizētājiem, ka vēlies saņemt
savu YOUTHPASS!
Tā mēs mācīsiemies 2019. gadā!
Autors - Igors Kovaļovs
Liene Bigača,
JSPA Eiropas Savienības programmu daļas
projektu administratore
Šī mistiskā trīs vārdu kombinācija jau ilgāku laiku kautrīgi novietojusies JSPA mājaslapas nišā. Arī JSPA
birojā reizēm sastopama jaunkundze, kuru kolēģi iesaukuši par Annu Lindi. Fonda darbībā pamazām
iesaistās arvien vairāk Latvijas organizāciju. Ko tas viss nozīmē, un kas īsti ir šis fonds?
Ne viss ir tik svešs, kā tas izskatās pirmajā acu mirklī.
Tas ir attiecināms gan uz pašu Annas Lindes fondu (ALF), gan tā
darbību. Ieskatoties ciešāk, fonda logo atpazīsi EuroMed zīmi. Jā, tieši
tā, saistība te ir, turklāt vistiešākā. Fonda pilnais nosaukums: Annas
Lindes EuroMed fonds starpkultūru dialogam.
Fondu 2005. gadā nodibināja EuroMed (Eiropas Savienības un
Vidusjūras reģiona sadarbības) valstu savienība, lai atbalstītu
organizācijas un privātpersonas, kas veicina starpkultūru dialogu un
mierīgu līdzāspastāvēšanu, un lai veidotu EuroMed telpu par
sadarbības, apmaiņas, mobilitātes, savstarpējas saprašanās un miera
reģionu. Vai tad Anna Linde nebija Zviedrijas ārlietu ministre? Bija gan.
Un, esot šajā amatā, viņa aktīvi iestājās par mieru, cilvēktiesību un
demokrātijas ievērošanu Vidusjūras reģiona valstīs un uzsvēra
nepieciešamību izveidot fondu, kas rūpētos par sadarbību kultūras un
sabiedrības jomā EuroMed ietvaros. Tieši tāpēc fonds tika nosaukts
viņas vārdā, lai godinātu Annas Lindes piemiņu un centienus (Anna
Linde traģiski gāja bojā 2003. gada 11. septembrī).
Arī visa fonda darbība aicina nepaļauties uz paviršu skatījumu, kas bieži
rada pieņēmumus, aizspriedumus un pārpratumus.
Fonda mērķis ir veicināt zināšanas, atpazīstamību un savstarpēju cieņu
starp reliģijām, kultūrām un vērtībām, kas pastāv EuroMed valstīs, kā arī
attīstīt sadarbību ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstu iedzīvotājiem un
sekmēt starpkultūru dialogu. Fonda darbība ir vērsta uz jauniešiem,
taču tā ir plaša un iesaista kultūras organizācijas, izglītības iestādes, arī
privātpersonas un dažādas sabiedriskās organizācijas, lai sasniegtu
iespējami plašu sabiedrības loku.
ALF darbojas visā EuroMed reģionā, tas nozīmē – 27 Eiropas
Savienības valstīs un vēl 10 sadarbības valstīs, kas atrodas Vidusjūras
dienvidu piekrastē. Katrā valstī darbojas atsevišķs ALF tīkls, kuru veido
vietējās organizācijas.
Annas Lindes fonds Latvijā
Šķiet, Latvijā Vidusjūras reģions visbiežāk pieminēts, apspriežot
atpūtas ceļojumu maršrutus, tomēr ALF ar savu darbību cenšas panākt,
lai ceļojumi nebūtu vienīgie, kas pievērš mūsu uzmanību šim reģionam.
Līdz šim redzamākais notikums, ko Latvijā īstenojis ALF, bija
Starpkultūru dialoga nakts, kas notika 22. maijā ar pasākumiem Rīgā,
Cēsīs un Ventspilī.
Šobrīd Latvijas tīkls joprojām plešas un veidojas, gaida turpmākos
lēmumus no fonda, plāno nākamā gada aktivitātes un pamazām apzina
Latvijā jau esošo pieredzi sadarbībai ar EuroMed valstīm. Latvijas tīkla
darbībā ir iesaistījušās tādas organizācijas kā Latvijas Kultūras
akadēmija, Latvijas Literatūras centrs, Vidzemes Augstskola, Latvijas
Jaunā teātra institūts, Arābu kultūras biedrība, Baltijas kultūras
biedrība, Culturelab, Latvijas Profesionālo mūsdienas dejas horeogrāfu
asociācija un citas.
2009. – pirmajā aktīvas darbības gadā – Latvijas tīkls iecerējis rīkot
galvenokārt informatīvus pasākumus, apkopojot un parādot jau esošo
pieredzi un pamazām piesaistot partnerus no ārvalstīm. Ar laiku ceram
kļūt par EuroMed kultūras centru Latvijā.
Un ko nu?
Viss iepriekšminētais nozīmē to, ka par fondu un tā darbiem dzirdēs
arvien vairāk un plašāk. Būs arī jauni pasākumi, jaunas iespējas, jauni
projektu konkursi, jaunas vēsmas un jauna pieredze.
Informācija par ALF un aktualitātēm atrodama
www.jaunatne.gov.lv/lv/annaslindesfonds/ un
www.euromedalex.org.
Neturi sveci zem pūra – padalies arī ar saviem novērojumiem vai
zināšanām par Vidusjūras dienvidu reģiona kultūru izpausmēm Latvijā!
Esi manījis kafejnīcu vai restorānu, kas piesaista acis ar svešādo
nosaukumu un nāsis ar gardumu smaržu? Varbūt esi izlasījis labu
grāmatu par šo reģionu? Vai ieinteresējuši kursabiedra stāsti par viņa
dzimteni?
Varbūt radušies jautājumi vai esi ieinteresēts ALF darbībā?
Atsūti savu stāstu un padalies zināšanās, lai kopā kļūstam bagātāki:
alf@jaunatne.gov.lv.
Līga Efeja,
Annas Lindes fonda Latvijas tīkla koordinatora asistente

Japānas jauniešu vizīte Latvijā
Apmācības
BŪT KOPĀ!
2008. gada septembrī „Starptautiskās jaunatnes attīstības programmas” ietvaros Latvijā jau
trešo reizi viesojās Japānas jauniešu delegācija. Programmu īstenoja Japānas valdība
sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūru.
Programmā jaunieši dodas savstarpējās vizītēs ar mērķi veidot sapratni
un draudzīgas attiecības starp abu valstu jauniešiem. No 2008. gada 8.
jūlija līdz 28. jūlijam seši jaunieši no Latvijas devās uz Japānu, savukārt
septembrī Latvijā mēs uzņēmām 17 jauniešus no visas Japānas.
Pirmajās vizītes dienās Japānas jaunieši apmeklēja Izglītības un
zinātnes ministriju, kur īpaši interesanta izvērtās saruna par kopīgo un
atšķirīgo abu valstu izglītības sistēmās. Jaunieši viesojās arī Japānas
vēstniecībā, kur vairāk iepazinās ar Latvijas vēsturi.
Nākamajās dienās jaunieši devās ārpus Rīgas centra. Brīvdabas muzejā
viesiem pēc kartes bija jāsameklē amatnieki, kas deva kādu uzdevumu,
saistītu ar latviešu senajiem amatiem.
Ropažos Japānas jaunieši iepazinās ar Jauniešu centru un noskatījās
viduslaiku bruņinieku kaujas paraugdemonstrējumu Ropažu viduslaiku
pilsdrupās. Bērnu un jauniešu centra audzēkņiem viesi mācīja japāņu
hieroglifu rakstību – kandži. Katram, kurš bija ieradies uz tikšanos, bija
iespēja tikt pie sava vārda hieroglifu rakstībā. Tas izvērtās tik jauki un
sirsnīgi, ka neviens negribēja braukt mājās.
Vēlāk japāņu jaunieši apmeklēja Cēsis un Valmieru. Cēsīs viesi
piedalījās Lielajā pilsētas mistēriju spēlē, tādējādi iepazīstot pilsētu no
cita skatpunkta. Japāņiem kopā ar Valmieras jauniešiem notika
diskusijas par dažādām tēmām. Tika apspriestas ziedošanas iespējas,
kā arī pārrunāti iemesli, kāpēc cilvēki ziedo Latvijā un kas ir ziedošanas
motīvi jeb iemesli.
Diskusijām tika veltīta atsevišķa diena. Tā bija iespēja abu valstu
jauniešiem diskutēt par jauniešu brīvprātīgo darbu un nodarbinātības
jautājumiem. Japānas jaunieši atzina, ka saskaņā ar tradīcijām
paaugstinājums darbā ir lielā mērā atkarīgs no cilvēka vecuma.
Jauniešiem Japānā dabūt paaugstinājumu ir ļoti grūti, pat neiespējami.
Savukārt Latvijas jaunieši uzsvēra, ka mūsu zemē daudzos gadījumos
jaunieši nestrādā jomā, kurā ieguvuši izglītību.
2008. gada 19. septembrī kāds nejaušs garāmgājējs Bruņinieku ielā
varbūt pamanīja bariņu jauniešu, tērptus tradicionālajos japāņu
kimono. Viņi ar lielu sajūsmu gaisā palaida balonus ar vēlmi par
turpmāku abu valstu jauniešu draudzību un tikšanos. Pēdējā kopīgajā
vakarā katrs dalījās savās nedēļas izjūtās, stāvot ap Latvijas kontūru, kas
bija izlikta no svecītēm.
Protams, neizpalika arī dziesmas, dejas, spēles un – pats galvenais –
būšana kopā. Šī bija lieliska nedēļa ar daudz pārdzīvojumiem, emocijām
un atklājumiem citam par citu. Un, iespējams, pēc šīs nedēļas es arvien
vairāk piekrītu apgalvojumam, ka kultūru tā īsti un patiesi iepazīt var,
tikai esot KOPĀ – jautājot, vērojot, atklājot, saprotot...
Uz jautājumiem atbild Japānas jaunieši.
Kādas ir trīs kopīgas lietas Latvijai un Japānai?
Cilvēki abās valstīs ir laipni, sirsnīgi un arī ir lepni par savas tautas
tradīcijām un kultūru. Latvijā, tāpat kā Japānā, ieejot mājās, jānovelk
apavi.
Lūdzu, raksturojiet tipisku latviešu jaunieti.
Cilvēki ir gari, dažādas krāsas matiem un acīm. Viņi ir godīgi, vienkārši,
mazliet atturīgi un bezgala patiesi. Latviešu jaunieši ir ļoti inteliģenti –
viņus interesē sociālas problēmas un vēsture. Šķita, ka cilvēki ir
patriotiski, lepni par savu Latviju. Meitenes ir skaistas. Un vēl
pamanījām, ka daudz cilvēku fotografē ar Canon fotoaparātiem.
Un latviešu ēdiens?
Jums ir tiešām lieliski saldie ēdieni Kādreiz gan bija par daudz kartupeļu
un par maz rīsu. Mums patika restorāns „Lido”, jo tur bija liela latviešu
ēdienu izvēle. Neaizmirstamas bija arī vakariņas japāņu restorānā, kas
gan bija mazliet savādas – ar korejiešu un ķīniešu „elementiem” gan
ēdienā, gan restorāna iekārtojumā.
Vai pēc atgriešanās Japānā ieteiksiet saviem draugiem
apmeklēt Latviju?
Noteikti. Rīga, šķiet, ir visas Baltijas galvaspilsēta, kurā var just vēstures
elpu. Cilvēki ir jauki, un pilsēta ir ļoti droša. Arī ēdiens ir ļoti garšīgs. Te
varbūt nav tik daudz japāņu tūristu, bet reizi pa reizei var satikt cilvēkus,
kas runā japāņu valodā. Rīgā var apmeklēt karaoki, kas gan ir mazliet
citāda nekā Japānā. Te visi sēž vienā telpā, turpretī Japānā katrai
kompānijai ir sava maza, atsevišķa telpa. Dabas nozīme latviešu dzīvē
šķita līdzīga japāņu sintoisma idejām.
Kurš pasākums no šīs vizītes jums visvairāk palicis
atmiņā?
Noteikti Brīvdabas muzeja apmeklējums. Muzejā visinteresantākā bija
komunikācija ar amatniekiem, kuri nerunāja angliski. Mēs sazinājāmies,
izmantojot tikai ķermeņa valodu un spēles. Sapratām, ka Latvijā daudz
kas ir līdzīgs ar seno Japānu, piemēram, senās mājas, spēles un
darbarīki.
Rasa Reinholde,
JSPA Eiropas Savienības programmu daļas projektu administratore,
Japānas jauniešu vizītes Latvijā koordinatore
Kā balta telpa pārtop
iedvesmojošā vietā
jeb
Viss par apmācībām
Latvijā un ne tikai
Ja varētu pie vienas baltas sienas salikt pastkartītes no visām tām vietām, kur latviešu
jaunieši un jaunatnes darbinieki braukuši, lai mācītos par neformālo izglītību, projektiem un
kvalitāti jaunatnes darbā, tad visa siena būtu noklāta raibām bildēm. Un, ja mēs pie otras
sienas piespraustu krāsainas lapas par katru Latvijā notikušo apmācību un tajā piedalījušos
dalībnieku, arī tā siena izskatītos kā krāsains paklājs. Bet ne jau par vietām ir runa, ne par
sienas krāsu un ne arī par piesprausto objektu skaitu. Šoreiz ne tik daudz par statistiku, bet
saturu.
Reizē ar programmas „Jaunatne” uzsākšanu radās iespēja ne tikai
saņemt finansējumu savām idejām, bet arī iemācīties, ko nozīmē
neformālā izglītība, kā to izmantot, un citi svešādi Eiropas termini, kā
iniciatīva, starpkultūru izglītība vai Eiropas dimensija. Viens no
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzdevumiem ir
jaunatnes darbinieku un pašu jauniešu apmācību nodrošināšana, lai
veicinātu izpratnes veidošanos par neformālās izglītības līkločiem,
starpkultūru izglītības neatsveramo burvību, projektu ideju rašanās
formulu, kvalitāti visos projekta soļos un daudziem citiem programmas
„Jaunatne darbībā” dārgumiem.
Autors - Luīza Rukšāne
Varētu jautāt – kam mums tas? Visaplamākā atbilde varētu būt: „Tāpēc,
ka Eiropa tā prasa.” Vai arī: „Tāpēc, ka tas rakstīts darba plānā.” Katras
aģentūras patiesa vēlme ir ne tikai izdalīt naudu labākajiem projektiem,
bet arī rūpēties, lai rastos arvien vairāk labu projektu, kas risinātu
dažādu jauniešu reālās vajadzības, lai visi kopā varam panākt
pārmaiņas, attīstību, izaugsmi jaunatnes jomā. Lai projekti notiktu un
noritētu pārmaiņas, nepieciešams radīt radošu, motivējošu telpu, kur
jaunatnes darbam attīstīties. Tāpēc mēs salīdzinoši nabadzīgajā
jaunatnes darba izglītošanās telpā piedāvājam dažādas apmācības kā
daudzkrāsainus plakātus.
Tā 2008. gada pirmajos sešos mēnešos Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūra ir devusi iespēju 23 apmācībās Latvijā neformāli
izglītoties 490 dalībniekiem. Turklāt 20 jaunatnes darbā iesaistīti aktīvisti
devušies uz starptautiskām apmācībām dažādās Eiropas valstīs,
atklājot dažādas sev interesējošas profesionālas tēmas.
Bez šaubām, apzīmējums „dažādas” daudz neizsaka un neļauj jums
izprast šo apmācību saturisko dažādību un raksturu. Tāpēc
ieskatīsimies dziļāk. Kas ir tās 23 apmācības Latvijā?
Ikkatrai apmācībai mūsu piedāvājumu klāstā ir sava nozīme un
uzdevums. Tāpēc ir apmācības un semināri katras konkrētas
apakšprogrammas un dažādu projektu izstrādes posmu atbalstam.
Piemēram, ir vairākas apmācības, kas tiek rīkotas ik gadu tieši par
jauniešu apmaiņas projektiem. Teiksim, apmācības, kas paredzētas
projektu iesācējiem jeb tiem, kas nekad nav šādus projektu izstrādājuši,
– lai palīdzētu saprast, kas tas īsti ir, kādi ir atlases kritēriji, kādas var būt
aktivitātes apmaiņas programmā, kā praktiski realizēt jauniešu un visu
starptautisko partneru iesaisti utt.

Apmācības
Apmācības
Ir arī apstiprināto jauniešu apmaiņu projektu koordinatoru apmācības
tiem projektu koordinatoriem, kuru projekti ir apstiprināti un tiem
piešķirts finansējums jauniešu apmaiņas īstenošanai. Tajās
koordinatori īsi pirms projekta norises vēlreiz aizdomājas par
svarīgākajiem soļiem, riskiem, budžeta izlietošanu atbilstoši
noteikumiem un kvalitāti attiecībā uz mācību procesa vadīšanu
jauniešiem. Ja ir šaubas, vai ir vērts pavadīt trīs dienas apmācībās,
ieskatīsimies komentāros, ko saņēmām pēc apmācībām.
„Es sen nebiju bijusi šādās apmācībās, un
tas atkal deva jaunu enerģiju turpināt.”
„Ieguvu tik daudz jaunu ideju mūsu
programmas uzlabošanai, apzinos arī visus
svarīgos punktus, kas ar partneriem
jāpārrunā.”
„Bija labi, ka devāt tik daudz informācijas un
katrs varēja ņemt sev to, ko no tā visa
vēlējās.”
Eiropas Brīvprātīgais darbs ir pietiekami sarežģīts, it īpaši organizācijām,
kas atradušas sevī aicinājumu tajā darboties, tāpēc arī tām ir savas
apmācības.
Vairākums iepriekšminēto apmācību ir regulāras un notiek vismaz reizi
pusgadā. Par visām apmācībām vienmēr var uzzināt mūsu mājaslapas
krāsainajā afišā jeb jaunumu sadaļā, kur pie apraksta ir arī pieteikšanās
anketa. Dalībnieki, kas grib pieteikties konkrētai apmācībai, tā jāaizpilda
un jāatsūta aģentūrai. Diemžēl jāteic, ka aģentūras iespējas ir
ierobežotas, tāpēc vienmēr pirms apmācības ir jāveic atlase un visiem
gribētājiem vietas nepietiek. Bet arī tiem, kas uzreiz netiek, ir iespēja
pieteikties atkal uz nākamo apmācību. Daudzi jautā – kāpēc ne es, pēc
kādiem principiem cilvēki tiek atlasīti dalībai? Galvenais ir cilvēka
atbilstība noteiktajam dalībnieka raksturojumam, kas parasti ir minēti
katras apmācības aprakstā. Ja ir teikts, ka apmācības ir tiem, kas strādā
ikdienā ar jauniešiem un kas nekad nav īstenojuši jauniešu apmaiņas
projektus, tad jaunietim, kurš jau ir vairākus projektus īstenojis, lielu
cerību nebūs.
Otrs kritērijs apmācību dalībnieka atlasei – motivācija, ko parādāt anketā.
Lielākas izredzes ir tam, kas pamatojis un parādījis, kā un kāpēc
organizācijās jaunieši vai partneri vēlas uzrakstīt savu pirmo apmaiņu un
līdz ar to, ko tieši viņš vēlas iemācīties šī mērķa sasniegšanai. Un
pēdējais ieteikums: ja vēlaties, lai atbalsta tieši jūsu izglītošanos,
ieguldiet mazliet vairāk darba un laika anketas aizpildīšanai. Tā taču
tomēr ir nodokļu maksātāju nauda, lai arī nākusi caur Eiropu, tātad tās
iztērēšana un ieguldīšana vienā vai otrā personā nav mazsvarīga.
mūsu darba problēmas, tādējādi veicinot
kopīgo un atšķirīgo atpazīšanu.”
„Tagad rakstīsim projektu jaunizveidotajā
komandā!”
„Pēc apmācības varu teikt, ka man ir plašāka
pieredze darboties komandā, kurā katrs
pārstāv citu valsti. Esmu ieguvusi arī angļu
valodas praksi, kuras ikdienā Latvijā man
nav.”
„Dialogs starp kultūrām jāveido, jo tikai tā
var pārvarēt stereotipus un panākt
starptautisko problēmu risināšanu.”
Šo dalībnieku pieredze tiešām ir kā krāsaina pastkarte, kuras vienā pusē
ir neaizmirstami iespaidi par valsti, kurā pasākuma dienas aizvadītas, ar
košo starptautisko pieredzi un cilvēku sejām, bet otrā pusē, gluži kā
pārdomu pilni sveicieni un novēlējumi, – reālie ieguvumi:
Šī telpa ir krāsaina, pilna zināšanām, attīstītām iemaņām un prasmēm,
jauniegūtām vērtībām. Tā ir kā aka, kuru pazemes ūdeņi piepildījuši
tādēļ, lai kāds to smeltu un varētu padzerties un vēl aplaistīt jaunos
stādus. Sienas ir gana pilnas ar kartītēm un krāsainām lapām, bet labā
ziņa ir tā, ka telpa ir bezizmēra un tajā pilnīgi noteikti atradīsies vieta arī
tev, lai tu būtu jaunietis, skolotājs, jaunatnes darbinieks vai kolēģis, kas
par to visu no kāda cita dzirdējis. Jo nekad nav par vēlu mācīties, lai
turpinātu ar divreiz lielāku sparu, aizraujot līdzi arī citus.
Tāpēc ieskaites www.jaunatne.gov.lv – varbūt tur ir apmācības tieši tev!
Pievieno savu kartīti mūsu kopīgajai jaunatnes darba attīstības sienai!
Zita Krastiņa,
JSPA Eiropas Savienības programmu daļas vadītāja vietniece
„Šajās apmācībās sapratu, ka viss man
vienai nav jādara. Ja es ļaušu darbiņus darīt
arī citiem, visi būs ieguvēji!”
Līdzīgas apmācības ir arī jauniešu iniciatīvu projektiem – gan iesācējiem,
gan apstiprināto projektu īstenotājiem.
Cits krāsains piedāvājums noklāj to vajadzību lauku, kas piemīt tiem, kuri
izprot neformālo izglītību, kuriem ir priekšzināšanas par apmaiņām vai
iniciatīvām, bet pirms projekta iesniegšanas gribas pārliecināties, vai
iesnieguma forma nav mainījusies, noskaidrot, kā labāk to aizpildīt un ko
atbildēt, piemēram, uz tādu jautājumu kā „projekta dalībnieku drošība un
aizsardzība”. Tādam nolūkam mēnesi pirms katra iesnieguma termiņa
notiek projekta iesnieguma formu aizpildīšanas apmācības. Te tad nu arī
ir īstais laiks un vieta noskaidrot visu, kas nav skaidrs par budžetu, par
saturu, par parakstiem, eksemplāriem un citām formalitātēm.
Vairākas īpašas apmācības rīko Eiropas Brīvprātīgā darba dalībniekiem:
gan atbraukušajiem ārzemju brīvprātīgajiem kopā ar viņu jaunajiem
draugiem un atbalstītājiem – Latvijas organizāciju izvēlētajiem
mentoriem –, gan pirmsaizbraukšanas apmācības tiem Latvijas
jauniešiem, kas dodas prom, gan arī tiem, kas no savām brīvprātīgā
darba vietām veiksmīgi atgriezušies. Šīs apmācības ir vairāk domātas
dalībnieku pilnvērtīgai sagatavošanai gaidāmajai pieredzei – ne tikai
aktīvai līdzdalībai un iniciatīvai, bet arī iecietībai un gatavībai pieņemt
atšķirīgo realitāti, attiecību dabu, arī ēšanu jaunajā vietā. Šīs apmācības ir
kā pēdējais uzsaukums jaunietim, pirms viņš rīkojas tālāk, piebilstot:
„Necenties mainīt visu pasauli, visus citus sev apkārt, bet mācies un
pielāgojies pats!”
Bet kā ar krāsainajām kartītēm pie otras baltās sienas? Gandrīz ik mēnesi
viens vai vairāki jaunatnes darbinieki ar aģentūras gādību dodas uz
starptautiskām apmācībām kādā citā valstī. Tās gandrīz vienmēr ir
dažādu valstu aģentūru kopīgi veidoti pasākumi, lai atbildētu uz
dažādām jaunatnes darbinieku vajadzībām, kas saistītas ar partneru
atrašanu, pieredzes apmaiņu u.c. Arī šeit ir atrodamas apmācības gan
par jauniešu apmaiņām, gan demokrātijas projektiem, gan Eiropas
Brīvprātīgo darbu. Turklāt ir arī daudzi tematiski piedāvājumi, piemēram,
kā veicināt jauniešu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu vai kā strādāt
neformālajā izglītībā ar mākslas metodēm vai sporta aktivitātēm.
Informācija par šīm apmācībām arī atrodama mūsu mājaslapā.
„Guvu padziļinātu un praktisku izpratni par
neformālo izglītību, tās atšķirībām no
formālās. Guvu lielāku pārliecību par savām
spējām un to, ka mana iepriekšējā pieredze
un idejas ir pareizajā virzienā. Smēlos
enerģiju jauniem projektiem un aktīvas
pilsones izpausmēm jaunatnes darbā."
„Apmācības man deva piederības izjūtu
„kopīgam Eiropas jaunatnes darbam”.”
„Tā bija iespēja komunicēt ar citiem kolēģiem
no dažādām valstīm, salīdzināt un aktualizēt