"Starptautiskā lidosta "Rīga"" attīstības plāna 2012. - Riga ...

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes (18.09.2013) diskusijas
piezīmes
Sanāksme
Sanāksmes mērķis
Sanāksmes norises
kārtība
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" attīstības plāna 2012.-2036.gadam un tā stratēģiskais ietekmes uz vidi
novērtējuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme
Sabiedrības iepazīstināšana un tās viedokļa noskaidrošana par VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga""
attīstības plānu 2012.-2036.gadam publisko versiju un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu
Sanāksmes mērķis.
VAS „Starptautiskā lidosta "Rīga"" Attīstības plāna prezentācija
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma prezentācija
Jautājumi un diskusija par VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" attīstības plānu 2012.-2036.gadam un tā
stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējumu
Datums 18.09.2013. Vieta Mārupes novada kultūras nama zāle,
Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes
novads
Sākums 18.10 Beigas 20.10
Dalībnieki
Sanāksmes moderators:
• Gatis Kalniņš
Institūciju/ Uzņēmumu pārstāvji:
SIA „Brauns Hotel Māra”:
• Aija Šēla, valdes priekšsēdētāja
SIA „Also Latvia”
• Viesturs Kalniņš
Mārupes novada dome:
• Mārtiņš Bojārs, domes priekšsēdētājs
• Gatis Vācietis
• Jānis Lagzdkalns
• Ira Dūduma
• Andris Puide
Iedzīvotāji:
• Jānis Treimanis
• Guntars Kopeika
• Gunārs Ivulāns
• Irina Millere
• Konstantins Gribovskis
• Juris Atvars
• Arvīds Mūrnieks
• Inese Mauriņa
• Armands Sviķis
• Pēteris Pikše
• Kazimirs Boreiša-Visockis
Starptautiskās lidostas „Rīga” pārstāvji:
• Artūrs Kokars, Aviācijas pakalpojumu departamenta direktors
• Arnis Dzalbs, Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta PVN projektu vadītājs
• Ronalds Veiss, Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta vides pārvaldnieks

SIA „Infra Projekti” pārstāvji:
• Ēriks Stalidzāns, valdes loceklis
• Kristaps Vītoliņš, projektu vadītājs
• Guntis Grabovskis, arhitekts
Diskusijas saturs
Kopsavilkums
Institūciju pārstāvju jautājumi par attīstības plānu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu:
- Skultes attīstība;
- VAS „Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmār tekstā – Lidosta) attīstības scenāriji;
- Lidostas darbības ietekme uz Mārupes iedzīvotāju;
- Troksnis no Lidostas darbības;
- Elektromagnētiskais starojums;
- Meliorācijas sistēmas;
- Gaisa kuģu ceļu trajektorijas;
- Citi.
1. Kāda attīstība paredzēta Lidostas Skultes pusē un vai ilgākā laika posmā Skultes dzīvojamā zona tiks
skarta vai nē?
Līdz 2036. gadam Skultes daļā varētu būt tikai īstermiņa projekti. Lielāki projekti, kā, piemēram, otrais skrejceļš pēc
pašreizējām prognozēm varētu būt pēc 2036.gada.
2. Vai projekts ir saskaņots ar Rīgas pilsētas karti, minējāt, ka tramvajs visticamāk līdz 2036. gadam tur
nebrauks, bet esmu dzirdējis, ka ir plānots ātrāk?
Attīstības plānā ir iezīmēts dzelzceļa transporta trasējums. Tramvaja līnijas projekts pagaidām no Rīgas pilsētas puses
netiek aktīvi virzīts.
3. Vai īsākā, vai garākā termiņā esat plānojuši izmantot Mārupes kanalizāciju, vai Lidostai būs sava
kanalizācija, vai būs pieslēgums ar Rīgu?
Lidosta sadzīves kanalizāciju jau novada uz „Rīgas ūdens”. Par dzeramo ūdeni - ir bijuši plāni pieslēgties gan Mārupei,
gan Rīgai, bet tehniski tas vēl nav skatīts. Šobrīd Lidostai izdevīgāk ir iegūt dzeramo ūdeni no esošajiem urbumiem.
Attīstības plānā tiek definēti apjomi, bet detalizēti plāni tiek izstrādāti būvējot katru objektu.
Attīstības plāns nenosaka kurā vietā precīzi atradīsies stāvvieta vai kāds cits objekts, bet tas nosaka, ka sasniedzot
noteiktu pasažieru skaitu – 6.,8. vai 10.miljonus pasažieru gadā, būs nepieciešams konkrēts skaits stāvvietu, cik lielām
jābūt bagāžas komplektācijām, kāds būs ūdens patēriņš, utml. Detalizācija būs konkrēta projekta ietvaros, skiču projekts
sabiedriskā apspriešana utt..
4. Tad kad projekts tiks realizēts, Mārupes iedzīvotājs, izņemot sakārtotu vidi, neko labu nebaudīs. Vai ir
saņemti priekšlikumi, ka teritorijā, kurā attīstīsieties, dosiet kādu labumu iedzīvotājiem?
Lidosta dod ieguvumu visai Latvijas ekonomikai. Attīstoties Lidostai, attīstīsies arī transporta infrastruktūra. Attīstības
plāna uzdevums ir identificēt iespējamos attīstības scenārijus.
5. Ko saņems konkrēti Mārupes pagasts un ko saņems valsts? Šeit kā piemēru var minēt atomelektrostaciju,
kur labuma guvēja ir valsts, bet apkārtējiem iedzīvotājiem labuma nav. Saprotams, tas ir valstisks
objekts, bet ko mēs kā iedzīvotāji iegūsim, klausoties dunoņā, kas nāk no gaisa - vai bērniem tiks
uzbūvēti bērnudārzi, vai futbola laukums, vai vēl kas cits?
Lidosta ir transporta infrastruktūras objekts, kuru izmanto visi Latvijas iedzīvotāji. Tai skaitā arī Mārupes iedzīvotāji
izmanto Rīgas Lidostas pakalpojumus. Tāpat, Lidosta ir būtisks nodokļu maksātājs, gan valsts, tā arī Mārupes budžetā.
Kopumā aviācijas sektors Latvijas tautsaimniecībā dod ap 2% no iekšzemes kopprodukta un nodrošina 19 000
darbavietas.
6. Kāds ieguvums būs iedzīvotājiem, kuru īpašums ir tiešā skaņas ietekmē?
Attīstības plānā ir sadaļa par pienesumu valstij un piekrītam, ka vajadzēja to minēt mūsu prezentācijā. Mārupe iegūst
gan nodokļu ieņēmumus un Lidosta rada darbavietas.

7. Ir izmainījusies gaisa kuģu lidošanas trajektorija. Tagad tā iet pāri ēkām, kur iepriekš tāda problēma
nebija. Iepriekš trajektorijas skāra citas teritorijas un iedzīvotāji ar to rēķinājās, bet tagad lidojumu
trajektorijas ir mainījušās.
Tehnoloģijām attīstoties, troksnis, ko rada gaisa kuģis ir samazinājies. Gaisa kuģu trajektorijas nav jautājums, ko apskata
Attīstības plāns. Attīstoties Lidostai ir sagaidāms, ka lidojumu intensitāte pieaugs. Atbilstoši likumā noteiktajam
regulējumam Satiksmes ministrija kopīgi ar v/a „Civilās Aviācijas Aģentūra” un Lidostu šobrīd izstrādā trokšņu
mazināšanas programmu.
8. Sabiedriskās apspriešanas informētība ir ļoti slikta, un iepriekš sabiedriskā apspriešanā tika nolemts, ka
Lidostas ietekmes teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji tiks informēti, tiem pastkastītēs iemetot informāciju,
bet tas netiek darīts, jo katru dienu nevaram skatīties mājaslapā.
Droši vien runājat par IVN 13. augusta sapulci. Toreiz tika nolemts, ka visiem, kuri būs pierakstījuši savus e-pastus uz
reģistrēšanas lapiņas, tiks nosūtīta informācija par IVN.
9. Dzīvoju Dzeņu ielā, lidmašīnas lido pāri arvien biežāk, tik zemu, ka iespējams nolasīt reģistrācijas zīmes.
2006. gadā, kad nopirkām īpašumu no zemes grāmatas nebija nekāda apgrūtinājumu, izņēmām
būvatļauju, uzbūvējām māju atbilstoši LBN. Situācija ir mainījusies, lidmašīnas lido biežāk, vakaros pēc
plkst. 23:00 esmu redzējis DHL kravas lidmašīnu. Gulēt nav iespējams aiziet, lai gan māja ir uzbūvēta un
nodota pēc LBN – mājas projekts ir atbilstošs, trokšņa izolācija ir atbilstoša. Lidmašīnu trajektoriju kartē
redzams, ka lidmašīnas staigā 3 kilometros, kā vējš uzpūš, iespējams LGS tās nekontrolē.
Šis ir Lidostas vispārīgais attīstības plāns. Šī dokumenta detalizācija neparedz lidojumu trajektoriju izvērtējumu. Vides
jautājumiem - ietekme uz vidi, gan cilvēkiem, gan trokšņiem ir citi plānošanas dokumenti. Šobrīd tiek izstrādāts trokšņa
samazināšanas rīcības plāns. Šī plāna ietvaros, iespējams, notiks gaisa kuģu ceļu koriģēšana.
10. Jūsu Lidostas laboratorijai nav novērtējums atbilstoši standartam. Pašlaik ir savākti darbinieki, nopirkts
aprīkojums, ir metodika, notiek monitorings, bet apstiprinājums no LATEK nav.
Lidosta veic visus nepieciešamos tehniskos pasākumus, lai mērīšanas iekārtas strādātu atbilstoši standartiem, tas ir, veic
iekārtu pārbaudes, kalibrāciju un uzturēšanas darbus atbilstoši saistošajiem standartiem un normatīvajiem aktiem,
Lidosta ir izveidojusi Vides trokšņa Laboratoriju un ieviesusi tajā kvalitātes sistēmu atbilstoši normatīvajos aktos
noteiktajam standartam. Mēneša laikā tiks iesniegts pieteikums akreditācijas procedūras uzsākšanai.
11. Kāds ir iedzīvotāju nākotnes ieguvums par iedzīvotāju īpašuma vērtības samazināšanos Lidostas darbības
rezultātā.
Lidostas tuvums nav vienīgais traucēklis iedzīvotājiem, ir dažādi citi piemēri – piemēram, lielceļa tuvums vai rūpnīcas
tuvums un kompensācijas nav vienīgais veids kā samazināt šo ietekmi.
12. Vai šis attīstības plāns vismaz apstāsies pie šādas situācijas kāda tā ir šobrīd un rīt nebūs sliktāk? Mēs visi
zinām, kāda situācija bija vakar un kāda ir šodien, jautājums ko jūs piedāvājat, kad situācija kļūs
sliktāka?
Attīstības plāns paredz, ka būs vairāk gaisa kuģu un tiem vajadzēs izbūvēt attiecīgo infrastruktūru. Mēs ceram, ka
Lidosta attīstīsies, jo tas uzlabo tautsaimniecību visai Latvijai. Tas, kā troksnis ietekmēs iedzīvotāju dzīvi, tiks pētīts
ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN). Ja IVN secinās, ka trokšņu piesārņojums pārsniedz pieļaujamo, tad Lidostas
attīstība būs apgrūtināta un būs jāveic papildus pasākumi Lidostas vides uzlabošanai.
13. Vai jūs varat apliecināt, ka trokšņa novērtējumu taisīs laboratorija, kura ir sertificēta LATAK. Vai Latvijā
tāda laboratorija ir? Jūs nezināt reālos trokšņus, kā jūs varat veikt novērtējumu.
Attīstības plānam un jebkuram plānošanas dokumentam vides trokšņa novērtējums tiek veikts nākotnei, prognozētajai
situācijai. MK 597/2004 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 1. pielikuma (Pielikums, kas nosaka kādas
metodes ir jāizmanto trokšņa rādītāju novērtēšanā) 9. punkts nosaka, ka Vides trokšņa prognozei izmanto tikai aprēķina
metodes. Prasība akreditācijai ir noteikta 11. punktā, kur ir teikts: „Vides trokšņa mērījumus veic: [..] Akreditētas
laboratorijas.” Vēl jo vairāk, standarts, kurš minēts 11. punktā, nav piemērojams aprēķinu veikšanai. Līdz ar to jautājums
nav korekts.
14. Lidostai jāsadarbojas ar zemes dienestu un zemes grāmatu. Attīstības plāns un novirzes nav saskaņotas,
ne ar zemes dienestu ne ar pašvaldību. 2006. gadā kad nopirkām zemi un 2009. gadā kad izņēmām
būvatļauju, mums šie noteikumi nebija zināmi, jo komersants laikam neuzskatīja par vajadzību informēt
pašvaldību par saviem plāniem. Ja būtu par tiem zinājis nebūtu šeit iegādājies īpašumu.

Lidosta šai vietā atrodas jau kopš 1975.gada. Tai skaitā ir spēkā esoši 2011.gada MK noteikumi Nr.535 „Noteikumi par
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto)
izmantošanu.”.
15. Jāuzlabo dispečeru darbība. Tad, kad lidmašīnām ir jāsteidzas, tās nebrauc pēc trajektorijām, bet kā ērtāk
un tas nekas ka pāri dzīvojamiem rajoniem. Kādreiz lidmašīnas ievēroja trajektorijas, bet tagad tā vairs
nav.
Komentārs pieņemts zināšanai un tiks nosūtīts Lidostas trokšņu speciālistiem
16. Ieteikums atjaunināt materiālus. Rakstīts, ka nav elektrības pietiekamība un neko vairs nevarēs būvēt,
bet tagad ir jauna Zeltiņu ielas apakšstacija.
Apakšstacija Zeltiņu ielas rajonā vēl nav nedz uzbūvēta, nedz projektēta, tādēļ elektrības pietiekamības jautājumi
joprojām ir ļoti aktuāli.
17. No Lidostas ir solīts atbildēt, bet vēl nav atbildes par elektromagnētisko starojumu. Vai tiek mērīts fona
starojums, tiešais starojums? Šodien Veselības inspekcija ir publicējusi atzinumus par elektromagnētisko
starojumu. Par smakām un skaņām jūsu dokumentos ir sīki aprakstīts, bet par elektromagnētisko
starojumu tikai virspusīgi. Starojuma rezultātā cilvēkam tiek samazināta imunitāte, vai gluži pretēji, tā tik
ļoti palielinās, ka veidojas alerģijas, cilvēku un to nervu sistēma kļūst uzbudināta, visbiežāk cieš vecu
cilvēku un bērnu acis, bojājas cilvēku DNS – molekulu struktūra, bojājas cilvēku reproduktīvie orgāni,
pierādīta onkoloģiska kancerogēna iedarbība. Kas ir tā persona, juridiska persona, kura kontrolē šo
starojumu?
Attīstības plānā ir saraksts ar plānotajiem objektiem un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums aplūko tikai
paredzētās darbības un plānotās darbības. Šis novērtējums esošo objektu ietekmi nevērtē. Jau sapulces sākumā tika
minēts, ka uzsākts IVN Lidostas infrastruktūras attīstības projektiem līdz 2020. gadam. Vides pārraudzības valsts birojs ir
izstrādājis programmu, kas pēc būtības ir darba uzdevums IVN, un šai programmā ir gan ekspertu un speciālistu
priekšlikumi, gan Mārupes iedzīvotāju priekšlikumi, kurā cita starpā ir iekļauta prasība izvērtēt elektromagnētiskā
starojuma ietekmi.
18. Būvdarbu ietekme uz gruntsūdeņu līmeņu stāvokli?
Šeit jāatgriežas pie IVN. Šis dokuments sīkāk pēta šīs ietekmes un tāds punkts tika minēts arī jau iepriekšminētajā Vides
pārraudzības valsts biroja programmā.
19. Jūs runājāt par Lidostas pievienoto vērtību. Jau kādu laiku atpakaļ tika runāts par biznesa centra izveidi,
kurš tūliņ tiks celts. Kur tad viņš ir un kad viņš būs?
Lidosta ceļ objektus, kuri nepieciešami Lidostas darbībai – tehniskas lietas, stāvvietas, manevrēšanas ceļi, noliktavas,
angāri. Lidosta patstāvīgi nebūvēs viesnīcas vai slimnīcas, vai citas lietas, kas tiešā veidā neskar Lidostas infrastruktūru.
Plānā ir paredzēta vieta šādam biznesa centram, bet Lidostas pārziņā nav būvēt šādu objektu. Šai kontekstā ir
nepieciešama investoru iniciatīva.
20. Ja parādīsies riski, ka nevajag šeit celt Lidostu, kurš no jums parakstīsies, ka Lidostas plānus var mest ārā
un paliekam pie 4,7 miljoniem pasažieru?
Lidostas attīstība nav pieskaņota gadskaitļiem. Protams, tiek izmantoti gadskaitļi prognozēm, bet tas ir aptuveni. Kā jau
prezentācijā tika minēts, Lidostas attīstība ir piesaistīta pasažieru skaitam un apmēram divus gadus pirms
nepieciešamības pēc konkrēta infrastruktūras objekta (piemēram, pasažieru reģistrācijas zonas, bagāžas komplektācija
vai pasažieru apkalpošanas zonas) un tiek attīstīti šie plāni.
Attīstības plānā ir gan optimistiskais scenārijs, gan pesimistiskais scenārijs. Pašlaik termināls ir paredzēts 3,5 miljoniem
pasažieru un pašlaik pasažierim ir jāsastopas ar neērtībām. Tādēļ ir nepieciešama Lidostas infrastruktūras paplašināšana.
21. Ja mēs jau šodien paredzam 80 miljonus EUR Lidostas rekonstrukcijai, kur jau iekšā ir de-icing projekts
un citi, kādu plānu jūs vēl taisāt, ja jūs jau ieguldāt naudu?
Pašlaik par šiem 80 miljoniem tiek uzlabota Lidostas infrastruktūra, kura nepieciešama Lidostas sertifikācijai un drošai
lidojumu apkalpošanai.
No trim attīstības plānā minētajiem scenārijiem, pat ja tiktu izvēlēts šis „sliktākais” vai ierobežotas infrastruktūras
scenārijs, tad vienalga ir jāiegulda līdzekļi Lidostas uzturēšanai un infrastruktūras uzlabošanai. Pašlaik servisa līmenis ir
zemāks un Lidostai ir Jāuzlabo pasažieru komforts.

22. Sūtīju vēstuli gan uz Lidostu, gan Mārupi, ka ir pārāk liels troksnis, saņēmu atbildi, ka vajadzēja likt
biezākus logus. Paldies par komentāru – to es saprotu, bet ko man tagad darīt?
Ja par konkrētu projektu parādīsies negatīvs atzinums, tad šo projektu nevarēs realizēt.
Detalizēto pētījumu par katru projektu, izvērtēs Vides pārraudzības valsts birojs. Pētījumā katrs projekts tiks izskatīts
atsevišķi.
Līdz 2020. gadam Lidostā ir paredzēti vairāki projekti, kurus paredzēts realizēt, lielākais no tiem ir sestā kārta jeb
termināļa paplašināšana, un Vides pārraudzības valsts birojs ir pateicis, kamēr nebūs iesniegts IVN šo projektu nevarēs
uzsākt. Sākotnēji Lidosta ir saņēmusi norādes, gan no Vides pārraudzības valsts biroja, gan Mārupes iedzīvotājiem, ko
šajos pētījumos iekļaut.
23. Mēs gaidām no Lidostas plānus, kādā veidā tiks izvērtēta ietekme uz vidi līdz 2020. gadam un mēs esam
pārliecināti, ka būsim informēti par šo procesu.
IVN izstrādes procesu regulē MK noteikumi. Šai noteikumos ir noteikts, kā jānotiek sabiedriskajai apspriešanai, kā
jānorisinās informācijas apmaiņai ar iedzīvotājiem. Izstrādājot IVN, atbilstoši noteikumiem tiks rīkota sabiedriskās
apspriešana un tās sanāksme, attiecīgi informācija tiks ievietota laikrakstos un šajā laikā jums būs iespēja rakstīt, sniegt
priekšlikumus gan Vides pārraudzības valsts birojam, gan Lidostai.
24. Pasaulē ir daudzas līdzīgas Lidostas, kuras atrodas tuvu iedzīvotājiem un, kurām ir bijušas līdzīgas
problēmas, kuras atradušās tuvu iedzīvotājiem, kur lidojumu trajektorijas iet pāri mājām. Kā ir risinātas
šīs problēmas? Parādiet cilvēkam iespējamos variantus – vai viņam uzliks biezāku izolāciju, vēl vienu
stiklu, vai kompensāciju, kura ir augstāka par īpašuma vērtību. Cilvēkam jāpiedāvā risinājums, kurš viņu
apmierinātu.
Šis nav jautājums, uz kuru jums atbildēs Lidosta. Tad pēc, piemēram, jūsu iniciatīvas ir jāmaina likumdošana, ka visiem
cilvēkiem, kuri dzīvo kaut kādā rādiusā ap kādu no Latvijas Lidostām, ir jāizmaksā kompensācija. Ja būs šāda
likumdošana, tad Lidosta arī attiecīgi rīkosies.
Latvijā ir piemēri, kā tikuši risinātas ar troksni saistītās neērtības, gar VIA Baltica ir izbūvētas skaņas aizsargbarjeras, kā
arī nomainīti logi mājām ietekmes zonā.
Mēs attīstības plānā tikai iezīmējam virzienu, kā Lidosta varētu attīstīties, bet tikai konkrētajiem projektiem notiks IVN un
sabiedriskās apspriešanas. Šobrīd Lidostā tiek realizēti projekti, kuri nepieciešami tās darbības nodrošināšanai un Lidosta
jāsertificē atbilstoši standartiem.
25. Kāda būs jūsu rīcība saistībā ar lidmašīnu trajektorijām.
Šeit nav runa par attīstības plānu, bet troksni. Vakar tika runāts par trokšņa mazināšanas pasākumiem, šo procesu
koordinē Civilās aviācijas aģentūra un Satiksmes ministrija (SM), un tikai šīm institūcijām ir ietekme uz lidojumu
trajektorijām un LGS darbību. Lidostai jāveic likumā noteiktās darbības, arī trokšņu monitorings. Šobrīd trokšņu
mazināšanas pasākumu plānam ieteikumus varat sūtīt uz CAA un SM, un tur šo jautājumu var risināt. Mēs izplatīsim
ziņas iesaistītajām pusēm, bet atbildes uz jūsu jautājumiem šajā dokumentā nebūs, jo tā ir cita detalizācija.
26. Kāds ir mērķis šim pasākumam - izstrādāšanas mērķis, juridiskās sekas un mērķis taisīt sabiedrisko
apspriešanu?
Šis ir Lidostas attīstības plāns, kurš ir izstrādāts sadarbībā ar starptautiskās civilās aviācijas normatīviem un
dokumentāciju un mērķis ir izstrādāt Lidostas attīstības iespējas scenārijus. Attīstības plāns izstrādāts kopā ar
stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, kuram likums nosaka sabiedriskās apspriešanas procesa nepieciešamību.
27. Vai šobrīd sabiedriskās apspriešanas ietvaros esat identificējuši problēmas, kuras radušās Mārupes
iedzīvotājiem, lai turpmāk attīstot Lidostu zinātu ko darīt. Mans priekšlikums turpmāk par jebkuru
projektu griezties Mārupes novadā un ne tikai par tiem projektiem, kuriem tas ir noteikts likumā. Lūdzu
attīstoties rēķināties ar Mārupes iedzīvotājiem. Jāsaprot, ka pirmie cietēji Lidostas attīstībā būs Mārupes
iedzīvotāji, ja vēlaties vēl 50 lidmašīnas, tad mums logus nomainiet, vai terasi uztaisiet, mēs pacietīsim,
jums tas ir jāparedz projektā.
Tādēļ notiek šī sabiedriskā apspriešana. No procesa viedokļa izstrādātāji visus jautājumus un komentāri gan no
iedzīvotājiem, gan institūcijām apkopos tabulās un attiecīgi koriģēs plānu. Ik pēc pieciem gadiem šis plāns ir jāatjauno
un atkal jāiet cauri šim procesam.
28. Vai šie jautājumi tiks piefiksēti un varēsim iepazīties ar protokolu?
Šīs sapulces protokols būs pieejams Lidostas mājaslapā ne vēlāk kā no 1. oktobra.

29. Vēlējos, lai attīstības plānā būtu iniciēta nepieciešamība pēc izvērtējuma uz Lidostas ietekmi uz
iedzīvotāja veselību un īpašumu. Pašlaik iznāk, ka Lidostā notiek attīstība, bet lidmašīnu lidošana
neattiecas uz šo plānu.
Ietekme uz cilvēka veselību tiks apskatīta IVN. Attīstības plānā kā stratēģisko punktu, kurā tiek indicēta šo ietekmju
izvērtēšanas nepieciešamība, varam ievietot.
30. Ja tiek nopirkts īpašums zem elektropārvades līnijām, ir apgrūtinājums - nedrīkst tik augstu būvēt utt.
Vai Lidosta apzinās, ka mēs nedrīkstam šaut salūtu un gaisa laternas laist?
Kur jūsu darbā šādi riski uzskaitīti?
Nav iekļauti, jo tas ir ietekmes uz vidi novērtējums. Tas ir cits risks, kurš neattiecas uz šo dokumentu.