Promocijas darba kopsavilkums

pats tiek veikts ar otru kāju. Pacients tiek lūgts novērtēt piepūli un diskomfortu kustības laikā. Testētājs novēro
pacientu, novērtējot objektīvos traucējumus: spēju veikt kustību, kājas trīces parādīšanos, iegurņa vai rumpja
rotāciju.
Testa rezultāti tika interpretēti pēc četru ballu skalas katrai kājai: (0) nerada īpašu piepūli un nenovēro
objektīvas traucējuma pazīmes; (1) ir grūti veikt, bet nenovēro objektīvas traucējuma pazīmes; (2) ir grūti veikt un
novēro objektīvas traucējuma pazīmes; (3) nevar veikt/rodas sāpes.
Apkopojot rezultātus, tika izmantots kopējais testa rezultāts abām kājām, kas tika iegūts, summējot labās
un kreisās kājas testa rezultātu. Tādējādi kopējais testa rezultāts varēja būt robežās no 0 līdz 6 punktiem, kur
mazāks punktu skaits liecināja par labāku muguras jostas daļas un iegurņa motorisko kontroli.
Trendelenburga tests (pēc Hardcastle et Nade, 1985)
Tests sākotnēji tika radīts, lai novērtētu gūžas locītavas funkciju, taču pēdējo gadu pētījumi ir pierādījuši,
ka ar testu var novērtēt iegurņa un muguras lejasdaļas motorisko kontroli svaru nesošā pozīcijā. Testam ir pierādīta
statistiskā ticamība.
Testa norise. Pacients atrodas stāvus. Viņš tiek lūgts atcelt vienu kāju, saliecot gūžas locītavu aptuveni 30
grādu leņķī, un pacelt tās pašas (svaru nenesošās) puses iegurni virs horizontālā līmeņa. Bez tam pacients tiek
lūgts noturēt šādu pozīciju 30 sekundes. Pēc tam kāja tiek nolaista, un tests tiek atkārtots ar otru kāju. Pacients tika
lūgts novērtēt piepūli un diskomfortu kustības veikšanas laikā Testētājs novēro pacientu, novērtējot objektīvos
traucējumus: spēju veikt kustību un noturēt testa pozīciju, elpošanas stereotipa pārmaiņas, plecu joslas fiksāciju.
Testa rezultāti tika interpretēti pēc četru ballu skalas katrai kājai: (0) nerada īpašu piepūli un nenovēro
objektīvas traucējuma pazīmes; (1) ir grūti veikt, bet nenovēro objektīvas traucējuma pazīmes; (2) ir grūti veikt un
novēro objektīvas traucējuma pazīmes; (3) nevar veikt/rodas sāpes.
Apkopojot rezultātus, tika izmantots kopējais testa rezultāts abām kājām, kas tika iegūts, summējot labās
un kreisās kājas testa rezultātu. Tādējādi kopējais testa rezultāts varēja būt robežās no 0 līdz 6 punktiem, kur
mazāks punktu skaits liecināja par labāku muguras jostas daļas un iegurņa motorisko kontroli.
Muskuļu un saišu palpācijas tests
Lai novērtētu muskuļu un saišu saspringumu, tika izmantots palpācijas tests, ar kura palīdzību
palpatoriski tika izmeklēti un novērtēti labās un kreisās puses m. erector spinae pars lumborum, pars thoracica un
pars cervicalis (paravertebrālie muskuļi), m. quadratus lumborum, iegurņa joslas posturālie muskuļi (m. tensor
fasciae latae un fascia lata, m.biceps femoris un m.semitendinosus, m.semimembranosus, m. ileopsoas) un saites
(lig. sacrotuberale un ligg. sacroilica posterior), plecu joslas posturālie muskuļi (m. trapezius augšējā daļa, m.
levator scapulae, m. pectoralis minor un m. sternocleidomastoideus).
Palpācijas testa laikā tika novērtēts struktūras (muskuļa vai saites) saspringums. Tas tika interpretēts
ballēs no 0 līdz 3: (0) nav pārmērīga saspringuma, (1) viegli izteikts, (2) vidēji izteikts, (3) izteikts saspringums.
Interpretācijā tika izmantota Vleeming (1996) aprobētā, garās dorsālās saites palpācijas testa novērtēšanas
metodika.
Apkopojot rezultātus, tika izmantots kopējais testa rezultāts abām pusēm, kas tika iegūts, summējot
konkrētā muskuļu vai saites labās un kreisās puses palpācijas testa rezultātu. Tādējādi kopējais testa rezultāts
varēja būt robežās no 0 līdz 6 punktiem, kur mazāks punktu skaits liecināja par mazāku saspringumu.
Ķermeņa masas indekss
6