Uzmanību, seniori nåk måcīties! - Mature @ EU

inåt savas aktuålås vajadzîbas, büs vîlußies unneapmierinåti.Lai pasniedzéjs varétu izprast dalîbniekuvajadzîbas, ir nepiecießama pieredze, kå sajustun saskatît to no kursu dalîbnieku viedok¬a.Svarîgi, lai pieaugußo izglîtotåjs un kursudalîbnieki vienotos par mér˚iem un parmåcîßanos, par viñu lomåm un atbildîbåmmåcîßanås proceså. Arî kursu dalîbniekiem irjåbüt atbildîgiem par to, kas notiek. To var ietekmét:• sliktas attiecîbas dalîbnieku starpå (vai arpasniedzéju);• påråk atß˚irîgi grupas dalîbnieki, kas nevarsaliedéties;• slikti darba apståk¬i;• darba temps, dienas laiks, nogurums;• pasniedzéja vai viñu uzdevumu izpratnestrükums;• atdeves trükums, ja darbs ß˚iet garlaicîgsvai bezjédzîgs;• prasîbas, kas ir påråk smagas vainestimuléjoßas un neizaicinoßas;• saistîbu trükums par dalîbnieku izpratnipar måcîßanås mér˚iem.Dalîbnieku iztaujåßana, ko viñi vélas måcîties,varétu büt neefektîva: viñi ieradîsies, gaidot,ka jüs to zinåt un varat viñiem pateikt.Jums jåbüt jau paßiem savai programmai, koviñiem izklåstît. Lai notiktu vienoßanås, jåbütkådai pamatlînijai. Ja pasniedzéjs ieradîsies artukßu papîra lapu un jautås: “Tåtad, ko més ßeitdarîsim?” dalîbnieki büs samulsußi.Gan nostiprinåßana, gan novértéjums prasa,lai måcîßanås mér˚i ir noteikti un par tiempanåkta vienoßanås. Måcîßanås mér˚iem vajagbüt vienkårßiem, lai tos bütu viegli saprast untiem piekrist un lai, tos izmantojot, bütu vieglinovértét progresu un sasniegumu.Jebkura vienoßanås par mér˚iem såkasno pasniedzéja apgalvojuma par måcîßanåsmér˚iem un programmu, lai tos sasniegtu.Dalîbnieki pasniedzéjam uzticésies tik ilgi, kamérviñu uzdevumi büs stimuléjoßi un interesantiun viñi jutîs, ka viñu måcîßanås progresé.Jo labåk organizéti büs paßi pasniedzéji,jo vieglåk pieaugußajiem paveikt plånotåsmåcîßanås aktivitåtes, jo lielåki büs panåkumivisai programmai.Måcoties ikvienam ir arî savas vajadzîbas,kuras bez måcîbu vajadzîbåm viñi cenßas realizétnodarbîbås.Mums visiem nepiecießams saglabåt sa vupaßtélu, ar kuru més esam apmierinåti, paßcieñu un sasnieguma izjütu. Mums visiem irne piecießami panåkumi, un neveiksme var bütgraujoßa. Mums nepiecießami sociålie kontaktiun draudzîba. Daudzi cilvéki ierodas nodarbîbås,lai to sameklétu. Citi izjüt, ka viñi paståvîgi irpak¬auti citu cilvéku prasîbu spiedienam, unmé©ina identificét savus paßa mér˚us vai intereses.Ir arî nebütiski spiedieni, tådi kå kvalifikåcijasnepiecießamîba vai nepiecießamîba dabütapliecîbu. Progress vai tå trükums måcîßanåsaktivitåtés var büt personîgu faktoru rezultåtå,ko pieaugußie nevar izpaust lielas grupaspriekßå vai pat nelielå grupiñå, kurå viñi labistrådå kopå ar citiem.Pieaugußie måcîbu nodarbîbås makså parlaiku, un laika efektîva izmantoßana ir vienano galvenajåm lietåm, kas jåñem vérå, plånojotprogrammas.Arî dalîbnieku motivåcijai ir liela ietekmeuz rezultåtu. Vairums cilvéku atklåj, ka viñi vardaudz labåk paveikt uzdevumus, ja viñiem ircitu atbalsts un izaicinåjums. Mums visiem irnepiecießami citi cilvéki, ar kuriem padalîties arto, ko més daråm, ar såpém un savi¬ñojumiem.Ir ¬oti grüti dzîvot bez ßî atbalsta. Mumsnepiecießama konkurence, tåpat kå atbalsts.No ßejienes rodas grupas darba un grupasuzdevumu svarîgums. Kursu dalîbnieki sasniegsdaudz vairåk ar kolé©u un grupas atbalstu. Betkolé©u grupas spiediens var tikpat labi arî nobremzét,tåpéc pasniedzéjam uzmanîgi jåuzrauga,kas patiesîbå notiek.Panåkumi veicina panåkumus, neveiksmelikvidé motivåciju. Nodroßiniet, ka uzdevumiun jüsu izvirzîtå måcîßanås programma ir sasniedzama.Ja tie ir påråk smagi vai nepietiekoßiizaicinoßi, nesaprotami vai neatbilstoßi tam, kopieaugußie patiesîbå vélas iemåcîties, tiem tiksveltîti nelieli püliñi.26