Smiltenes <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2012.</strong>-2018. gadam. I.sējums „Esošās situācijas analīze”________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________2. Blomes apgaismojumasistēma3. Kalnamuižas apgaismojumasistēma4. Bilskas apgaismojumasistēmaTautas nams - Ziediņi0.3 km 0.3 km 12 punkti (Na) Nepieciešamsierīkot 1.3 kmapgaismojumasistēmu380 m 70 m ApsaimniekoSmiltenes ValststehnikumsLīgo ielainepieciešamaapgaismojumasistēmasuzstādīšana407 m - 11 stabi/dzīvsudraba plānotsnomainītgaismekļus uzLED5. Bilska – Žiguri - Skola 350 m - 11 stabi/dzīvsudraba6. Grundzāles apgaismojuma 1200 m izbūvēts 13 apgaismes punkti/sistēma2010. apgaismojumaarmatūra ar spuldziPhilips SGS-102, NH150W, 10 DLRapgaismes punktilaukumā pieadministratīvās ēkas7. Palsmanes apgaismojuma 2320 m 41 apgaismes punkts.sistēmaPieslēguma punkti 4gab.:Centrs, Rozītes,Zvaigznītes,internātskola.Gaismekļu tips DRL –2008. Variņu apgaismojumasistēma9. Launkalnes apgaismojumasistēma1.2 km - 10 apgaismes punkti./ DRL lampasIeluapgaismojumatīkla kopējaisgarums 1.1 km(viena kopējāuzskaite)5 stabiatjaunoti2011.g.18gab. (Na)10 DLRgaismekļusplānotsnomainīt uz LED12 (7 Ezera ielā;5 pie PII) DLRgaismekļusplānotsnomainīt uz LEDNepieciešamspaplašinātsistēmu10. Silvas apgaismojuma sistēma Ieluapgaismojumatīkla kopējaisgarums 900 m(divas uzskaites)11. Vidzemes apgaismojuma 700msistēmaDatu avots: Pašvaldības pagastu pārvaldes.6 stabiatjaunoti2011.g.Kopā – 20gab. (Na)18 apgaismes punkti(Na)Apgaismojuma sistēmās nepieciešams ieviest energoefektīvus gaismekļus – nomainot esošoskvēlspuldžu un dzīvsudraba gaismekļus. Nepieciešams ieviest energotaupīgo „gudrās apgaismojumasistēmas”, kurām var regulēt apgaismojuma līmeņus, kā arī apgaismojuma ieslēgšanos un izslēgšanos.54
Smiltenes <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2012.</strong>-2018. gadam. I.sējums „Esošās situācijas analīze”________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________3.3.12. Atjaunojamie energoresursiAlternatīvā enerģijas resursu izmantošana nerada draudus apkārtējai videi vai rada tos tikai mazosapmēros, salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi galvenokārt iratjaunojamie resursi kā biokurināmais, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, viļņu enerģija, arīģeotermālā enerģija. Alternatīvās enerģijas veids ir arī sintētiskais kurināmais. Alternatīvās enerģijasterminu lieto arī attiecībā uz jaunajām, perspektīvajām tehnoloģijām, piem., siltuma sūkņi.Samazināt ietekmi uz vidi ar enerģijas izmantošanu ir iespējams, izvēloties atjaunojamoenergoresursu ražotu enerģiju. Šādu rīcību visdrīzāk būs iespējams veikt, ja dzīvo privātmājā.Smiltenes novadā pastāv un pakāpeniski attīstās alternatīvās enerģijas izmantošana.3.31.tabula. Alternatīvās enerģijas patērētāji un ražotāji Smiltenes novadā.Apdzīvota vietaAlternatīvais avots,enerģija, jaudaĒkas nosaukumsUzstādīšanas gadsGrundzāle Zemes siltumsūknis Grundzāles pamatskola paredzēts uzstādīt <strong>2012.</strong>g.Brutuļi Līdz 1 MW Kamaldas 2015.Blome Zemes siltums „Pils” 2011.Palsmane Saules kolektors Palsmanes PII Paredzēts uzstādīt <strong>2012.</strong>Datu avots: Smiltenes <strong>novada</strong> pagastu pārvaldes, 2011.Analizējot pieejamo informāciju par vēja ātrumiem un zemes temperatūru, konsultanti izsakapieņēmumu, ka Smiltenes novads nav teritorija, kur ģeotermālais enerģijas veids varētu būtperspektīvs. Par petrotermālo enerģiju datu publiski nav pieejami, bet urbumu dziļumi varētu būt ~5km vai pat dziļāki, salīdzinot ar Kurzemes dienvidu daļu vai Latvijas centrālo daļu tie ir 3-4 km dziļiemurbumiem. Tātad tās ir lielākas izmaksas enerģijas avota ierīkošanai un ekspluatācijai.Kā atsevišķos reljefa paaugstinājumos arī Smiltenes novadā ir iespējams efektīvi izmantot vējaenerģiju, palielinoties augstumam, pieaugs vēja ātrums un iespējams, ka šajā teritorijā navperspektīvi ierīkot lielus vēja parkus, drīzāk tie varētu būt atsevišķu objektu vajadzībām ierīkotiatsevišķi torņi. Vidējais vēja ātrums Smiltenes novadā 10 m augstumā ir 3,4 – 4,4 m/sek,salīdzinājumam Kurzemes reģionā ir Latvijā vislielākais vēja ātrums – virs 5,4 m/sek 10 m augstumā.Ir veikti aprēķini un noteikts, ka saules enerģija praktiski visā Latvijas teritorijā ir vienāda. Saulesenerģija, kas nonāk viena gada laikā uz Zemes virsmas m 2 Latvijā ir ~1000kWh/m 2 . Līdzīgs starojums irDānijā un Zviedrijas dienvidos. Saules kolektors ir daļa no ēkas saules enerģijas izmantošanassistēmas, kurā būtisku lomu ieņem arī akumulācijas tvertne un regulatori. Modernas saules enerģijasizmantošanas sistēmas energoefektivitāte (lietderības koeficients) ir 40 - 45%. Siltumenerģija, kuruiespējams iegūt no 1 m 2 saules kolektora virsmas, ir 400 - 450 kWh/gadā.Saules kolektors ir jānovieto tā, lai saņemtu maksimālu saules starojumu. Tas nozīmē, ka sauleskolektoriem ir jābūt orientētiem uz dienvidiem un ar minimālu noēnojumu. Saules kolektorus varintegrēt ēkas sienās un tad tie kļūst par specifiskiem dizaina elementiem. Saules enerģiju varizmantot ne tikai karstā ūdens sagatavošanai, bet arī, lai daļēji segtu apkures sistēmas siltuma slodzi.Latvijā tiek izmantota hidroenerģija un Smiltenes novads ir pirmais Baltijā, kur tika uzbūvēta pirmāhidroelektrostacija. Latvijā kopumā darbojas 150 mazās HES, no tām Smiltenes novadā 6. Pozitīvievides aspekti - netiek tērēts tāds vērtīgs energoresurss kā kurināmais, gaisa baseinu nepiesārņoizplūdes gāzes, zemas izmaksas – var konkurēt ar atomenerģiju, ogļu un dabas gāzes enerģiju,izmaksas nav atkarīgas no kurināmā cenu izmaiņām. Ņemot vērā uzstādītās jaudas un saražotoelektroenerģijas daudzumu, hidroelektrostacijas ieņem galveno lomu atjaunojamos energoresursusizmantojošo tehnoloģiju vidū gan Eiropā, gan pasaulē. HES kalpošanas ilgums var sasniegt līdz pat 100gadiem. Mazo HES būvniecība pēc neatkarības atgūšanas Latvijā sākās 1992. gada nogalē un pirmātika atjaunota Smiltenes <strong>novada</strong> Brutuļu HES.55