11.07.2015 Views

Ūdeņraža enerģētikas materiālu un ierīču pētījumi LU Cietvielu ...

Ūdeņraža enerģētikas materiālu un ierīču pētījumi LU Cietvielu ...

Ūdeņraža enerģētikas materiālu un ierīču pētījumi LU Cietvielu ...

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Kas ir gāzes akumulators(degšūna, fuel cell)<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 20135 W (10 šūnas) 15 W (25 šūnas) 3 MW FC elektrostacija


Kas pēta ūdeņradi Latvijā? Īsā vēsture 1Ernests Johans Bīnemanis 1786.g. - ar ūdeņradipildīts gaisa balons pie Jelgavas (Mitau)<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013Teodors Grothuss 1806.g. – ūdens elektrolīzes pamati;1817.g. – fotoķīmijas 1. likums (Jelgava, Geduču muiža;18.-19. gs.Vihelms Ostvalds (RPI) – 1893.g. izskaidroja FCdarbību;Fricis Gulbis (<strong>LU</strong>) – 1929.g. pozitīvās elektrības emisijano Pd20.gs.Andrejs Dravnieks (ASV) – 1960os.g. strādāja piecirkonija fosfāta membrānu degvielas šūnām;Prof. Lidijas Liepiņas laboratorija NĶI – 1950.-1960.g.pēta metālhidrīdus, MgH x - A. Lokenbaha, V. Breicis,vēlāk U.Korsaks, V.Žilinskis, M.Tiltiņš. L.Liepiņaformulēja metālu korozijas likumu – korozija notiek,veidojoties metālu hidrīdiem.


Kas pēta ūdeņradi Latvijā? Īsā vēsture 2G<strong>un</strong>ārs Slaidiņš – 1960ajos g. pētīja protonu difūzija niķeļaoksīdos Frumkina EĶ institūtā Maskavā; pēc <strong>LU</strong> Ķīmijasfakultātes <strong>LU</strong> CFI nodibin 29. zinātniskā (1964.g.) konference, kā dekāns 20.-22. iesaistīja februāris, ūdeņraža marts, 2013 <strong>un</strong>litija bateriju pētījumos Andri Sprici, Andri Actiņu, Aldi Zek<strong>un</strong>di,Sigurdu Takeri.Andrejs Lūsis, Jānis Kļaviņš – 1970. g. sākums – elektrohromomateriālu <strong>un</strong> ierīču pētniecība <strong>LU</strong>Disertācijas par ūdeņraža u.c. Krāsu centriem elektrohromajosmateriālos <strong>un</strong> stiklos aizstāv Jānis Kļaviņš, Jānis Pinnis, JurisLagzdons, Juris Purāns, Jānis Kleperis, Jevgēnijs Gabrusenoks,Pēteris Cikmačs, G<strong>un</strong>ārs Bajārs, Andris Āzens, G<strong>un</strong>tars Vaivarsu.c.Sigurds Takeris, Jānis Kleperis – ūdeņraža difūzijas metālāoptiskā noteikšanas metode (1984.g.), metāla trauslums...Āris Veispāls, Jānis Kleperis – 1984.g. Ti x WO 3 fotoelektrodsūdeņraža fotoelektrolīzei20.gs.


Kas pēta ūdeņradi Latvijā šodien?Valsts pētījumu programma Nr.1 „Enerģija <strong>un</strong> Vide”; 4. projekts “„ 2010-2013.Ūdeņraža iegūšanas, uzglabāšanas <strong>un</strong> enerģijas atbrīvošanasmetožu izpēte <strong>un</strong> prototipu izstrāde pielietojumiem<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013tautsaimniecībā”; arī 3., 5. <strong>un</strong> 6. projektos (<strong>LU</strong> CFI, <strong>LU</strong> BF, <strong>LU</strong> EVF,<strong>LU</strong> ĶF, RTU IEEI, FEI, NĶI, FI, KĶI)Latvijas Zinātnes padomes grants No. 09.1195 “Protonus vadošupolimēru <strong>un</strong> keramikas membrānu, <strong>un</strong> tām atbilstošu katalizatorumeklējumi ūdeņraža atdalīšanai” (<strong>LU</strong> CFI, <strong>LU</strong> ĶF)2010-2012ERAF projekts „Ja<strong>un</strong>a tehnoloģija bioūdeņraža ieguvei <strong>un</strong>atdalīšanai anaerobās fermentācijas procesā”, No.2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/132 (BUFPI, L<strong>LU</strong>, <strong>LU</strong> CFI)ERAF projekts „Ja<strong>un</strong>a tehnoloģija kalcija karbonāta <strong>un</strong> bioūdeņražaieguvei biomasas reakcijā ar sārmu”, No.2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/095 (BUFPI, L<strong>LU</strong>, <strong>LU</strong> CFI)ERAF projekts “ Vēja <strong>un</strong> ūdeņraža elektroapgādes autonomasistēma”No. 2010/0188/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/031 (RTUIEEI, FEI, <strong>LU</strong> CFI)2011-20132011-20132011-2013


Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorija<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013FizikaĶīmijaBioloģijaEnerģētikaElektrotehnikaEkonomika


Pētniecības virzieni:1) Ūdeņraža iegūšana: elektrodu procesu pētījumi ūdens elektrolīzē;biomasas gazifikācija; <strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā biomasas konference, fermentācija; 20.-22. februāris, marts, fotoelektrolīze;2013dabas gāzes u.c. ogļūdeņražu reformācija;2) Ūdeņraža uzglabāšana: cietā tilpumā (nanoporainas ceolītustruktūras, metālhidrīdu/oksīdu, ogles materiālu kompozīti;metālhidrīdu konteineri);3) Ūdeņraža izmantošana - katalītiska sadedzināšanaelektrības/siltuma iegūšanai kurināmā elementā; sadedzināšanaiekšdedzes dzinējos;4) Ūdeņraža tehnoloģiju dzīves cikla izvērtēšana stacionāriem <strong>un</strong>mobiliem pielietojumiem ar perspektīvu demonstrācijas projektarealizācijai Latvijā.


Ūdeņraža iegūšana: ūdens elektrolīze ar impulsiemMārtiņš VanagsLīdzstrāvas elektrolīzē spriegumu,kas jāpieliek šūnai, lai notiktureakcija, nosaka ūdenstermodinamiskās konstantes:<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013E atg∆H− T∆S∆G56,690= E atg= = = 1, 23VnFnF 2(23,074)Spriegums reālos elektrolīzeros:∆HE thrmo= = 1, 48VnF


Ūdeņraža iegūšana uz vietas tiešai izmantošanaiMārtiņš Vanags, Vladimirs ŅemcevsŪdens elektrolīzes gāzu padeves shēma automašīnas iekšdedzes dzinējā:<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013Zemtemperatūras plazmas reaktors sadegšanas procesu uzlabošanai:


Ūdeņraža iegūšana biomasas fermentācijāIlze Dimanta, Artūrs Gruduls:Bioreaktora prototips eksperimentālu pētījumu veikšanai ar H 2 <strong>un</strong> CH 4producentiem:<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013


Ūdeņraža iegūšana foto-elektrolīzes ceļā<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013Foto-elektrolīzes šūna ūdenssadalīšanai ar Fe 3 O 4 nanokristāliem


Ūdeņraža uzglabāšanas cietā fāzē risinājumiLīga Grīnberga, Pēteris Lesničenoks – Kā apliecina TGA dati,absorbētais <strong>un</strong> desorbētais ūdeņraža daudzums ir lielāks paraugiem ar<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013stikluXRD grafikā pīķu nobīde uzrāda, ka paraugam ar stiklu šūnas tilpums irlielāks nekā paraugam bez stikla, kas liecina par gamma fāzes veidošanos<strong>un</strong> attiecīgi materiāla dziļāku bagātināšanos ar ūdeņradi.Borsilikātstikls stiklsAB 5 tipa sakausējums 7-10Aprēķini rāda, ka izmantojot mūsu atklātokompozītu metālhidrīda degvielas tvertnē, pietā paša uzkrātā ūdeņraža daudzuma (vieglajaimašīnai 4 kg), ir iespējams samazināttvertnes svaru par 8-12% jeb 30-40 kg.


Ūdeņradi/elektronus vadoša membrānaG<strong>un</strong>tars Vaivars, Jūlija HodakovskaŪdeņraža degvielas šūnas membrānu <strong>un</strong> elektrodu-membrānu sistēmu varuzlabot, sintezējot membrānu, kurai tilpumā ir tikai protonu vadītspēja, <strong>un</strong> pie<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013virsmas - protonu - elektronu vadītspēja. Veikti tādu kompozītu membrānusintēzes procesi <strong>un</strong> pētītas īpašības:SPEEK <strong>un</strong> anilīns izmantoti kā izejvielas protonus <strong>un</strong> elektronus vadošāmmembrānām attiecīgi. Ja SPEEK polimērs veido membrānas tilpumu ar labu protonuvadāmību, tad virsma tiek pārklāta ar kompozīta SPEEK+PANI polimēru. Tam irmazāka protonu vadāmība, toties piemīt arī elektronu vadāmība, kas ir būtiski,pievienojot katalizatoru (metālu) šim slānim – degvielas (H 2 ) katalīze notiek ne tikai uzmembrānas virsmas, bet nelielā tās virsmas tilpuma daļā (intensīvāks process).SO 3 HSO 3 HSO 3 HHO 3 SSO 3 HHO 3 SSO 3 HHO 3 SSO 3 HSO 3 HNR 2 H O 3 S SO 2 SO 2


Laboratorijas turpmākie darbības virzieni:a) Lielas aktīvās virsmas materiālu aktivācija, sintēze, pētniecībaūdeņraža saistīšanai adsorbcijas procesā istabas temperatūrās;membrānas ūdeņraža atdalīšanai dažādos gazifikācijas procesos;<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013b) Ūdeņraža <strong>un</strong> metāna ieguve fermentācijas procesā - pētniecība <strong>un</strong>adaptācija lokāliem biomasas resursiem; atmosfēras CO 2 saistīšana;c) Zem-temperatūras plazmas izlādes procesu pētījumi gāzu (ūdens)sadalīšanā <strong>un</strong> pārveidošanā pielietojumiem smaku neitralizēšanai,šķidrumu pārvēršanai gāzveida degvielā, sadegšanas procesuoptimizācijai;d) Ūdens sadalīšanas iespēju pētījumi impulsu elektrolīzē, kavitācijasprocesā, mikrokapilāros, skaņas, gaismas magnētiskā/elektriskālauku, katalizatoru klātbūtnē;e) Ja<strong>un</strong>u nanostrukturētu materiālu sintēze (TiO 2 , ferīti)pielietojumiem vēja, saules enerģijas savākšanā.


Laboratorijas sadarbība 2013.g. ar <strong>LU</strong> citām fakultātēm,citiem institūtiem, Latvijas Ūdeņraža asociāciju:a) Ūdeņraža tehnoloģiju <strong>LU</strong> CFI 29. <strong>un</strong> zinātniskā ekonomikas konference, izskaidrošana 20.-22. februāris, marts, studentiem,2013skolniekiem, politiķiem, komersantiem;b) Dzīves cikla izvērtēšana stacionāriem pielietojumiem (ūdeņražaiegūšanai no dabas gāzes, biomasas fermentācijas/gazifikācijas)elektrības <strong>un</strong> siltuma/aukstuma ražošanai, H 2 priekš DUS;c) Dzīves cikla izvērtēšana mobiliem pielietojumiem gan iekšdedzesdzinējos (pārejas periods – fosilās degvielas (dabas gāze) <strong>un</strong>ūdeņraža maisījums), gan elektriskās-ūdeņraža automašīnās;d) Pētījumi kombinētām tehnoloģijām atja<strong>un</strong>ojamo energoresursusaražoto elektrības pīķu efektīvai izmantošanai (vējš + saule +biomasa + ūdens + ūdeņradis).


Paldies par uzmanību!<strong>LU</strong> CFI 29. zinātniskā konference, 20.-22. februāris, marts, 2013Pateicība Valsts pētījumu programmaiLATENERGI

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!