Balles uz tiltaJūrkalnieši lepojas ar seno koka tiltu pār gleznaino Rīvas upi – namdaru <strong>un</strong> inženieru prasmesapliecinājumu. Latvijā šis ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts.Blakus čalo ūdenskritums <strong>un</strong> pastaigā aicina romantiskā Rīvas upes ieleja, kas veidojusies, upei laužotceļu uz jūru cauri Labraga stāvkrastam. Un cik laba dancošana uz tilta dēļiem! Ballītes uz Rīvas tiltabijušas visos laikos, tagad arī koncerti tiek rīkoti.Eiropā koka atgāžņu sistēmas tilti ir bijuši zināmi jau viduslaikos, taču mūsdienās, pastāvot stingrajiemEiropas standartiem, koka tilti inženiertehniskā skatījumā savu nozīmi ir zaudējuši. Tomēr šī senāgadu simtiem ilgā tradīcija ir saglabājama atmiņā kā namdaru <strong>un</strong> inženieru prasmes apliecinājums. Nevelti tiltam piešķirts ja<strong>un</strong>atklāta kultūras pieminekļa statuss.2009. gadā suitu kultūrtelpu iekļauj UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūrasvērtību sarakstā.10MD-02-2o1o-ok.indd Sec1:106/17/10 1:37 PM
Īsta atpūta dabā – nāc!Piemiņas zīmesPar to, ka te vienmēr dzīvojušidrosmīgi, zinātkāri <strong>un</strong> darbīgi ļaudis,stāsta dažādās piemiņas zīmes.Jūrkalnes–Als<strong>un</strong>gas ceļa 4. kilometrāuzstādīts krusts – piemiņaszīme ja<strong>un</strong>ekļiem, kuri, negribēdami25 gadus piespiedu kārtā dienēt caraarmijā, slēpās apkārtnes mežos.Pagasta centrā jau pirmās brīv<strong>valsts</strong>laikā tika uzcelts piemineklis LatvijasAtbrīvošanās cīņu dalībniekiem,1989. gadā netālu no tā tika atklātspiemineklis “Mātei Latvijai” – veltījumsTrešajai atmodai.Gar jūras piekrasti izvietotas vairākasinteresantas piemiņas zīmes.Viena no akmenī cirstām zīmēm, kasatrodas pie Muižupītes ietekas jūrā,veltīta 57°00’ paralēlei, kas, šķērsojotmūsu zemi, vieno daudzas pilsētas<strong>un</strong> pagastus.Feliksbergas jūrskolaMazliet tālāk uz Liepājas pusi Muižupītesotrā krastā, sirmas liepas paēnā,stāv pēc tēlnieka Ģirta Burvja projektaveidota ozolkoka laiva – piemiņas zīmeJūrkalnes (Feliksbergas) trīsgadīgajaijūrskolai, vienai no spēcīgākajāmKrišjāņa Valdemāra laika skolām, kurāsavulaik piekrastes stūrmaņa diplomuieguva vismaz 350 zemnieku <strong>un</strong>zvejnieku puišu. Skolas ēkas vairs nav,taču šķiet, ka vēl saglabājušās latviešupuišu cerības <strong>un</strong> ilgas pēc tālām jūrām.Cerību buraJūras krastā uz Ventspils pusi lepnisaulē zaigo “Cerību bura” – savdabīgspiemineklis kāpas galā (arī Ģ. Burvjadarbs), kas atgādina par pieciem tūkstošiembēgļu, kuri 1944. <strong>un</strong> 1945. gadā,bēgot no padomju okupācijas armijas,tieši no Jūrkalnes bēgļu laivās devās uzZviedriju, lielākoties uz Gotlandes salu,kura no Jūrkalnes ir tikai 170 kilometrutālu. Bēgļu vidū bija daudzi Latvijai dārgicilvēki, arī dzejnieks Kārlis Skalbe.www.<strong>mammadaba</strong>.lv11MD-02-2o1o-ok.indd Sec1:116/17/10 1:37 PM