Ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma vides pārskats Rīgas ...

5.9.7. Piesārņotās vietas 2065.9.8. Riski 2075.9.9. Apstādījumu raksturojums, nozīme un stāvoklis 2106. Ar plānošanas dokumentu ieviešanu saistītās vides problēmas, to raksturojumsun vērtējums 2216.1. Atmosfēras gaisa kvalitāte 2216.1.1. Rīgas vēsturiskajā centrs 2216.1.2. Gaisa kvalitāte savrupmāju apbūves dzīvojamos rajonos 2236.1.3. Atmosfēras gaisa kvalitāte Rīgas brīvostas teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē 2246.2. Degradēto un potenciāli piesārņoto teritoriju izvietojums, raksturojums,sanācija un rekultivācija 2256.3 Elektromagnētiskā starojuma ietekme uz Lucavsalas un Zaķusalas videskvalitāti 2286.4. Trokšņa piesārņojums lidostas “Rīga” apkārtnē 2296.5. Troksnis un vibrācija dzelzceļam un automaģistrālei ar intensīvu transportakustību pieguļošajā joslā 2306.6. Gruntsūdens piesārņojums un tā attīrīšana Rumbulas dzīvojamā rajonā 2326.7. Dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plāna un Rīgas teritorijasplānojuma (2006. –2018.) savstarpējās atbilstības vērtējums 2336.8. Spilves pļavu hidroloģiskās situācijas vērtējums 2347. Teritorijas plānojuma ietekme uz teritorijas attīstību un vidi 2357. 1. Pilsētas telpiskā attīstība kopumā 2357.1.1. Tiešās un netiešās ietekmes 2367.1.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes 2377.1.3. Pastāvīgās ietekmes 2387.1.4. Summārās ietekmes 2397.2 Transporta attīstības risinājums 2407.2.1. Tiešās un netiešās ietekmes 2427.2.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes 2447.2.3. Pastāvīgās ietekmes 2467.2.4. Summārā ietekme 2467.3. Dzīvojamās apbūves risinājums 2477.3.1. Tiešās un netiešās ietekmes 2477.3.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes 2507.3.3. Pastāvīgās ietekmes 2507.3.4. Summārā ietekme 2517.4. Apstādījumu un dabas teritoriju attīstības risinājums 2527.4.1 Tiešās un netiešās ietekmes 2527.4.2 Vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes 2547.5. Rīgas brīvostas attīstības risinājums 2567.5.1. Tiešās un netiešās ietekmes 2567.5.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes 2587.5.3. Pastāvīgās ietekmes 2587.6. Ražošanas un noliktavu apbūves risinājums 2607.7. Rīgas vēsturiskā centra attīstības risinājums 2627.7.1. Tiešās un netiešās ietekmes 263

7.7.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes 2647.7.3. Pastāvīgās ietekmes 2657.7.4. Summārā ietekme 2657.8. Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas attīstības risinājums 2667.8.1. Tiešās un netiešās ietekmes 2677.8.2. Summārā ietekme 2677.9. Siltuma un elektroenerģijas apgādes risinājums 2687.10. Atkritumu apsaimniekošanas risinājums 2707.11. Dabas parka “Piejūra” zonējuma maiņas ietekme 2718. Priekšlikumi risinājumiem, lai novērstu vai samazinātu Rīgas Attīstības plānā(2006. – 2018.) paredzēto darbību negatīvo ietekmi uz vidi 2759. Rīgas Attīstības plānā (2006. – 2018.) paredzēto rīcību vai zemes izmantošanasalternatīvu izvēles pamatojums 28010. Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) paredzēto rīcību potenciālās iespējamāsbūtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums 28311. Priekšlikumi monitoringam Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) paredzētajāmrīcībām un to īstenošanai 285Literatūras saraksts 287

IEVADSIevadsStratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats Rīgas attīstības plāna2006.–2018. gadam 2. redakcijai izstrādāts balstoties uz Rīgas Pilsētas attīstībasdepartamentā un Rīgas vides centra „Agenda 21” 09.06.2005. Vienošanos Nr.DA-05-A6-li. Vides pārskats izstrādāts atbilstoši minētā Vienošanas līguma Darbauzdevumam par Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Rīgas attīstībasplānam 2006.–2018. gadam. Vides pārskatu izstrādāja Rīgas vides centru„Agenda 21”.Vides pārskata sagatavošanā tika izmantota Rīgas vides centra „Agenda 21” rīcībāesošā informācija par vides stāvokli un ietekmēm, kā arī citu institūciju pieejamāVides pārskata sagatavošanai nepieciešamā informācija. Atbilstoši minētam līgumamRīgas vides centram „Agenda 21”.pārskata sagatavošanas gaitā bija pieejama arī untika izmantota visa Attīstības departamenta rīcībā esošā informācija par Rīgasattīstības plāna 2006.–2018. gadam 2. redakcijas izstrādi.Rīgas vides centrs „Agenda 21” koordinēja Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumavides pārskata izstrādi, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus no Latvijas Universitātes,Rīgas domes Vides departamenta, Pasaules dabas fonda un citām institūcijāmattiecīgo Rīgas attīstības plāna 2006.–2018. gadam 2. redakcijas dokumentu vaidokumentu daļu izvērtēšanai un Vides pārskata attiecīgo nodaļu sagatavošanai.Vides pārskats izstrādē īpaša vērība tika pievērsta Stratēģiskā ietekmes uz vidinovērtējuma mērķiem:• Veicināt ilgtspējīgu attīstību;• Nodrošināt vides jautājumu integrēšanu plānošanas dokumentusagatavošanas procesā;• Novērst vai samazināt plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgoietekmi uz vidi;• Nodrošināt sabiedrības informēšanu par plānošanas procesu;• Iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā.- 6 -

1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRAS APRAKSTS1. Vides pārskata sagatavošanas pamatprincipi, procedūras apraksts,metodika un sabiedrības iesaistīšana1.1. Vides pārskata sagatavošanas pamatprincipiIetekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums ir veikts Rīgas attīstības plānam 2006. –2018. gadam, kas ietver šādus dokumentus:1. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2025. gadam;2. Rīgas attīstības programmu 2006. – 2012. gadam;3. Rīgas teritorijas plānojumu 2006. – 2018. gadam, kas sastāv no:• aprakstošās daļas (paskaidrojuma raksta);• grafiskās daļas (kartogrāfiskās daļas);• teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.Vides pārskats ir sagatavots balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 01.11.2004.lēmumu Nr. 53–p „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūraspiemērošanu” plānošanas dokumentam „Rīgas attīstības plāns 2006. –2018.gadam”. Tas izstrādāts atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”(pieņemts 30.05.2001., ar grozījumiem kas izsludināti līdz 12.03.2004.), MinistruKabineta 23.03.2004. noteikuma Nr. 157. „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidistratēģiskais novērtējums” un Rīgas Pilsētas attīstības departamentā apstiprinātajamDarba uzdevuma par Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Rīgasattīstības plānam 2006.–2018. gadam prasībām.Sagatavojot Darba uzdevumu par Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādiRīgas attīstības plānam 2006.–2018. gadam Rīgas Pilsētas attīstības departamentskonsultējās ar Vides pārraudzības valsts biroju, Vides ministrijas Vides aizsardzībasdepartamentu un Vides ministrijas Valsts sekretāra vietnieku Eināru Cilinski.Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā tika ievēroti šādi pamatprincipi:• Savlaicīguma princips. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums izdarītsAttīstības plāna izstrādāšanas procesā, tas ir pēc iespējas agrāk, kas devaiespēju plāna doku metu izstrādāšanas procesā minimizēt ietekmi uz vidi;• Informācijas apmaiņas princips. Stratēģiskais ietekmes uz vidinovērtējums izdarīts pamatojoties uz Rīgas Pilsētas attīstības departamentaun Vides departamentu sniegto informāciju, speciāliem pētījumiem, ņemot- 7 -

1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRAS APRAKSTSka minētie ieteikumi vairs nav aktuāli. Attīstības plānu dokumentos izdarīto izmaiņurezultātā vairs nav aktuāli arī daudzi ieteikumi Vides pārskata kvalitātes uzlabošanā,kas tika saņemti no iestādēm un organizācijām (skatīt tabulu pielikumā).Izstrādājot Teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam gala variantu, stratēģiskāsietekmes uz vidi novērtējuma procesā tika novērtētas izmaiņas, kuras tika izdarītasdokumentā saistībā ar fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un Rīgas Domesdeputātu ierosinājumiem.- 11 -

1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRAS APRAKSTS1.3. Vides pārskata sagatavošanas procedūrā lietotās metodesVides pārskata izstrādāšanas procedūrā tika pielietotas šādas metodes:• ekspertu vērtējums, jomās, kurā trūka informācija vai arī novērtējotplānotās rīcības ietekmi uz vidi;• dokumentu, pārskatu un zinātniskās literatūras studēšana;• teritorijas inventarizācijas un kartēšanas metodes (piemēram, ietekmes uzbioloģisko daudzveidību novērtēšanas gadījumos, u.c.).• vides procesu modelēšana (piesārņojuma izkliedes modelēšana,izvērtējot transporta infrastruktūras attīstības scenārijus);• diskusiju metode, izdiskutējot dažādus iespējamos pilsētas attīstībasvariantus.Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra parādīja, ka ietekmes novērtēšanas procesāpietiekoša un kvalitatīva informācija bija par pilsētas bioloģisko daudzveidību, zemesizmantošanu un kopumā par atmosfēras piesārņojumu. Nepietiekoša informācija vaiarī nekvalitatīva informācija bija par trokšņa piesārņojumu, elektromagnētiskopiesārņojumu un vides faktoru ietekmi uz cilvēku veselību.- 12 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEM2. Rīgas Attīstības plāna 2006.–2018.gadam mērķu un rīcībuatbilstība starptautiskajiem un nacionālajiem vides aizsardzībasmērķiem un Rīgas pilsētas starptautiskām saistībām, kas saistīti arilgtspējīgas attīstības nodrošināšanuRīgas attīstības plāns 2006.–2018.gadam ir dokumentu kopums, kas sastāv no trimsavstarpēji saistītiem galvenajiem dokumentiem: hierarhiski visaugstākā dokumentaIlgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025. gadam, Attīstības programmas 2006. –2012. gadam un Teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam. Rīgas attīstības plānāiekļauts iepriekš izstrādātais Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns.Teritorijas plānojuma grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumitiks izdoti kā pašvaldības saistošie noteikumi.Šajā sadaļā ir vērtēta visu augstāk minēto dokumentu un to daļu mērķu un rīcībuatbilstība galvenajiem starptautiskajiem un nacionālajiem vides aizsardzības mērķiemun ilgtspējīgas attīstības principiem, un Rīgas pilsētas starptautiskām saistībām, kassaistītas ar ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu.2.1. Rīgas attīstības plāna atbilstība starptautiskajiem unnacionālajiem vides aizsardzības mērķiem, kas saistīti ar ilgtspējīgasattīstības nodrošināšanuGalvenie starptautiskie vides aizsardzības mērķi un principi ir noteikti ApvienotoNāciju Organizācijas Riodežaneiro deklarācijā "Par vidi un attīstību" (1992), citosstarptautiskos līgumos un nacionālajā likumdošanā likumā „Par vides aizsardzību”.Ar ilgtspējīgu attīstību saprot procesu, kur „valsts un sabiedrība izveido tādu sociāloun ekonomisko nosacījumu sistēmu, kas paredz dabas resursu ilgtspējīguizmantošanu, nodrošina dzīves kvalitātes uzlabošanu un pašreizējo vajadzībuapmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai, unnodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu neierobežotam laika periodam”. Šīpieeja ilgtspējīgai attīstībai ir noteikta Riodežaneiro deklarācijā un Latvijas likuma„Par vides aizsardzību” 3.pantā.Bez tam, ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ir jāievēro arī virkne principu, kasnoteikti starptautiskajā likumdošanā un nacionālajos normatīvos. Būtiskākie no tiemir starppaaudžu taisnīgums – pašreizējai paaudzei ir jāsaglabā vai jāvairo sociālais,dabas un cilvēku radītais kapitāls un jādod nākamajām paaudzēm iespējas attīstīties,vienas paaudzes taisnīgums – nevienlīdzību novēršana patreizējās paaudzes ietvaros- 13 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEM(Riodežaneiro deklarācija) un izvērtēšanas princips – jebkuru darbību vai pasākumu,kas var ietekmēt vides kvalitāti, pieļaujams veikt tikai tādā gadījumā, ja sasniegtaispozitīvais rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā pārsniedzattiecīgās darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti vai šādas darbības vaipasākuma rezultātā nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai (likums „Par videsaizsardzību” (3.pants)).Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir noteikti vairākos starptautiskajos dokumentos.Vispasaules ANO Galotņu samitā Johannesburgā 2002. gadā tika pieņemtsIlgtspējīgas attīstības ieviešanas plāns (balstās uz Riodežaneiro deklarāciju), kuruparakstīja arī Latvija. Šis plāns nosaka trīs galvenos mērķus, kas ir jāsasniedz, lainodrošinātu ceļu uz ilgtspējīgu attīstību. Tie ir: nabadzības novēršana, ilgtspējīgupatēriņa un ražošanas modeļu maiņa, dabas resursu aizsardzība un pārvaldība.Rīgai kā Eiropas Savienības dalībvalsts galvaspilsētai saistoša ir arī Lisabonasstratēģija (Presidency conclusions…, 2000), kuru Eiropas Savienība Padomepieņēma 2004.gada martā, nosakot mērķi Eiropas Savienībai kļūt parkonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Gaduvēlāk Gēteborgas Eiropas Savienības Kopienas sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību(Eiropas lietu birojs, Sākotnējā pozīcija Nr.1 Par Lisabonas stratēģiju, Rīga, 2004.;Eiropas lietu birojs, Pozīcija Nr.2 Par Lisabonas stratēģiju, Rīga, 2004.) tika pieņemtavienošanās pievienot ekoloģisko aspektu Lisabonas procesam. Stratēģija patreizbalstās uz trīs pīlāriem: ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā atjaunotne. Gēteborgā tikanoteiktas četras prioritātes vides jomā: klimata maiņa – siltumnīcas efektasamazināšana; transports – pāreja no “ceļa transporta” uz citiem transporta veidiem,pieaugošo transporta apjomu, sastrēgumu, trokšņa un piesārņojuma problēmurisināšana; sabiedrības veselība – pārtikas drošība un kvalitāte, ķīmisko ielu lietošana,u.c.; resursu pārvaldība.Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (Commission of the EuropeanCommunities, A Sustainable Europe… ,2001), līdzīgi kā Lisabonas stratēģija, ir viensno būtiskākajiem ES stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem, kas nosaka ES virzībuuz ilgtspējīgu attīstību. Tās uzdevumi ir:• Vides izmaksu iekļaušana preču un pakalpojumu cenās.• Investēt zinātnē un tehnoloģijās labākai nākotnei.• Uzlabot komunikācijas un mobilizēt pilsoņus un uzņēmumus.- 14 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEM• Ierobežot klimata izmaiņas un palielināt tīrās enerģijas lietošanu.• Risināt sabiedrības veselības problēmas.• Atbildīgāk pārvaldīt dabas resursus.• Uzlabot transporta sistēmu un teritorijas izmantošanas pārvaldi.ES 6. vides rīcības programma 2001. – 2010. gadam ir ES plānošanas dokuments,kas nosaka uzdevumus un darbības, kas jāveic, lai sasniegtu ES nospraustos videsaizsardzības mērķus. Tās uzdevumi ir:• Vides aizsardzības prasību integrācija citos Kopienas politikasdokumentos – tai skaitā vides politikas integrācija sektorpolitikās,ekonomisko instrumentu izmantošana un telpiskās plānošanasapzaļumošana.• Klimata izmaiņu risināšana – tai skaitā energoresursu taupīšanaspasākumi un aviācijas radīto emisiju samazināšana.• Daba un bioloģiskā daudzveidība – dabisko sistēmu aizsardzība un tofunkcionēšanas atjaunošana, kā arī bioloģiskās daudzveidībassamazināšanās apturēšana gan ES mērogā, gan globāli.• Vide un veselība – cilvēka rīcības rezultātā radušos indīgo vielu, kurasievērojami ietekmē vai izraisa risku cilvēku veselībai, izskaušana.• Citi mērķi saistīti ar augstāku resursu izmantošanas efektivitāti unefektīvāku atkritumu apsaimniekošanu, ilgtspējīgu attīstībukandidātvalstīs, globālās partnerattiecības un integrēta dialogaveidošanu.Eiropas Savienības dokuments Virzībā uz pilsētvides tematisko stratēģiju(projekts) (Commission of the European Communities, Communication from theCommission to the Council, the European Parliament, The European Economic andSocial Commitee of the Regions Towards a thematic strategy on the ubanenvronment, Brussels 2004). Eiropas Savienības dokumenta Virzībā uz pilsētvidestematisko stratēģiju projektā, kurš tiek veidots kā pamats attiecīgai EiropasSavienības Direktīvai, ir noteiktas četras prioritāri risināmās tēmas: ilgspējīga pilsētaspārvalde, ilgspējīgs transports, ilgspējīga būvniecība un ilgspējīga pilsētvidesarhitektūra (sustainable urban design) ar attiecīgiem ieteikumiem.- 15 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMSaistībā ar ANO Johannesburgas Galotņu samitu 2002.gadā tika pieņemtas LatvijasIlgtspējīgas attīstības pamatnostādnes. Tās nosaka, ka Latvijai:• Jāveido labklājības sabiedrība, kura augstu vērtē un attīsta demokrātiju,līdztiesību, godīgumu un savu kultūras mantojumu.• Jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības,vienlaicīgi panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu videspiesārņojuma un resursu patēriņa tempus.• Jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai unnākamajām paaudzēm.• Jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanaiun ekosistēmu aizsardzībai.• Sabiedrībā jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem unnepārtraukti jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte.• No starptautiskas palīdzības saņēmējas valsts pakāpeniski jākļūst parvalsti, kas spēj pati nodrošināt savas vajadzības un nepieciešamībasgadījumā pat sniegt palīdzību citām valstīm.• Jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikaslīdzekļu pielietojums visās citās nozaru politikās.• Jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgaiattīstībai.• Jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos.• Latvijai nepārtraukti jānovērtē tās progress noteikto ilgtspējīgas attīstībasmērķu sasniegšanā.Atzīstami, ka Rīgas pilsēta, neskatoties uz to, ka valsts normatīvie dokumentineprasa, ir sagatavojusi Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2025.gadam,iezīmējot Rīgas pilsētas nākotnes redzējumu, misiju, prioritāros stratēģiskos mērķusun stratēģiskos mērķus, teritorijas plānošanas pamatnostādnes un izvēlēto attīstībasceļu mērķu sasniegšanai.Ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķis ir kalpot par ietvaru jaunajam Rīgas attīstībasplānam un radīt priekšnoteikumus Rīgas pilsētas ilgtspējīgai attīstībai, kā arī- 16 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMrīdzinieku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Stratēģija paredzēta kā instruments unpamats lēmumu pieņemšanai attīstībai svarīgos jautājumos. Mehānisms stratēģijasieviešanai ir attīstības programma, savukārt stratēģijas pamatnostādnes sasaistastratēģiju ar teritorijas plānojumu un nodrošina pamatu tā telpiskajiem risinājumiem.Stratēģijā noteikta Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības vīzija – „Rīga – iespēju pilsētaikvienam”. Stratēģijā izvirzīti trīs ilgtermiņa prioritārie stratēģiskie mērķi:1. Veidot izglītotu, prasmīgu un kultūru cienošu sabiedrību.2. Veicināt uz Austrumu – Rietumu saikni balstītu ekonomikas attīstību.3. Attīstīt dzīvi pilsētā ar kvalitatīviem dzīvojamiem rajoniem (apkaimēm).Stratēģijā noteikti 14 Rīgas pilsētas ilgtermiņa stratēģiskie mērķi:1. Nodrošināta sabiedrība2. Veselīga un aktīva sabiedrība.3. Ģimeniska sabiedrība.4. Sociāli atbalstīta un aprūpēta sabiedrība.5. Garīgi bagāta sabiedrība.6. Informēta sabiedrība.7. Augstas pievienotās vērtības ekonomika.8. Daudzveidīga un augoša ekonomika.9. Partnerīga ekonomika.10. Ērti un ātri sasniedzama pilsētvide.11. Tīra un zaļa pilsētvide.12. Droša pilsētvide.13. Pilsēta ar kvalitatīvu mājokli.14. Efektīvas pārvaldes pilsēta.Stratēģijā izvirzītie prioritārie stratēģiskie mērķi galvenokārt ir saistīti ar sociālā,ekonomiskā un cilvēkkapitāla attīstību, tikai pastarpināti aptverot arī dabas kapitālu(mērķī par kvalitatīviem dzīvojamiem rajoniem (apkaimēm)). Taču, balstoties uzIlgtspējīgas attīstības teoriju, arī dabas kapitālam būtu jādod vienlīdzīgas iespējas- 17 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMattīstīties. Lai arī vides aizsardzības aspekti ir iekļauti citos stratēģiskajos mērķos,jāsecina, ka Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā definētā ilgtspējīga attīstība tiektraktēta nedaudz savādāk nekā vispārpieņemtajā praksē pasaulē, kur lielākā loma tiekpievērsta dabas videi. Rīgas stratēģijā centrā savukārt ir cilvēks, un dabas vide tiekpasniegta tikai kā viena no būtiskām sadaļām kvalitatīvas dzīves vides veidošanai.Stratēģijā izvirzītie prioritārie stratēģiskie mērķi un stratēģiskie mērķi tomēr iršaurāki nekā Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijā noteiktie Eiropas Savienības trīsilgtspējīgas attīstības pīlāri/bloki – ekonomiskā izaugsme, sociālā kohēzija unekoloģiskā atjaunotne. To gan var loģiski pamatot ar Rīgas pašvaldības ierobežotajāmatbildības sfērām, un vēlmi identificēt tieši tos mērķus, kuri, nekonfliktējot arilgtspējīgas attīstības principiem, visvairāk atbilstu Rīgas interesēm un iespējām.Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā pasvītrota privāto interešu prioritāte, kuras vartikt ierobežotas vienīgi, ja tās neatbilst sabiedrības interesēm, tādā gadījumā risinotprivātīpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas jautājumu. Tādējādi apgrūtinotieviešanu ilgtspējīgas attīstības principam – vienas paaudzes taisnīgums –nevienlīdzību novēršana patreizējās paaudzes ietvaros (Riodežaneiro deklarācija).Rīgas attīstības plānā gan tieši 1 , gan pastarpināti 2 ir iekļautas vairākas ES dokumentaVirzībā uz pilsētvides tematisko stratēģiju novatoriskās nostādnes tēmās ilgspējīgapilsētas pārvalde, ilgspējīgs transports, ilgspējīga būvniecība un ilgspējīga pilsētvidesarhitektūra. Minēto nostādņu sasniegšanai mērķi stratēģijā gan nav pietiekošidetalizēti, taču rada pamatu precizējošāku tematisku dokumentu izstrādei unsekojošai rīcībai turpmāk. ES pilsētvides tematiskā stratēģija izvirza ieteikumusvisām galvaspilsētām un pilsētām ar vairāk kā 1000 000 iedzīvotāju sagatavot unpieņemt vides pārvaldības plānu un ieviest vides pārvaldības sistēmu, kā arī izstrādāt,pieņemt un ieviest ilgtspējīga transporta plānu ar īstermiņa, vidēja un ilgtermiņauzdevumiem. Rīgas attīstības plānā papildus uzmanību vajadzētu pievērstjautājumiem par ilgtspējīgas pilsētvides veidola un arhitektūras (sustainable urbandesign) veidošanu 3 .1 Piemēram, mērķis par efektīvu pilsētas pārvaldi, kvalitatīvu mājokli un ērti un ātri sasniedzamupilsētvidi.2 Teritorijas plānošanas vadlīnijās un uzdevumos.3 Pašreiz tas minēts tikai teritorijas plānošanas vadlīnijās, nedetalizējot, ko nozīmē kvalitatīvaarhitektūra.- 18 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMLisabonas un vēlāk Gēteborgā noteiktās prioritātes nav sasniedzamas bez aktīvasvietējā līmeņa pašvaldību iesaistīšanās, kas saistītas ar šīm prioritātēm, jo īpašinodarbinātība, sociālā integrācija un vienādas iespējas vietējā līmenī, apkārtējā videun informācijas sabiedrība. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā un attīstībasprogrammā vēlams panākt saskaņu ar Lisabonas stratēģijas prioritātēm unizvirzītajiem uzdevumiem, vēl vairāk uzsverot uz pētniecību un inovācijām balstītasindustrijas attīstību, kurai ir augsta pievienotā vērtība un kura nekaitē videi, videsaizsardzību, uzsverot dabas resursu racionālu izmantošanu, ūdens un gaisa kvalitāti,augstu energoefektivitāti, iekļaujot nodarbinātības un sociālo integrācijas jautājumus.Lai laicīgi veidotu saskanīgu ilgtspējīgas attīstības un vides politiku, Rīgas, kāEiropas metropoles, attīstības dokumentos pilnīgāk jāintegrē Eiropas SavienībasIlgtspējīgas attīstības stratēģijas un ES vides rīcības Programmas vides aizsardzībaspolitika, mērķi un uzdevumi. Rīgai nepieciešams sekot līdzi un identificēt, kādāsvides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomās ES tuvākajā laikā pastiprināti tiksveikti kādi pasākumi, tai skaitā, pieņemtas rīcības programmas un jauni normatīvieakti.Ņemot vērā globālos klimata izmaiņu procesus un Baltijas jūras ūdens līmeņacelšanās prognozes, iespējams, ka Rīgas attīstības plānā iekļautie priekšlikumiapplūstošo riska teritoriju apbūvei perspektīvā neatbildīs Latvijas Ilgtspējīgasattīstības pamatnostādnēs izvirzītajam mērķim nodrošināt drošu un veselībuneapdraudošu vidi pašreizējai un nākamajām paaudzēm. Lai to nepieļautu, plānā gantiek atzīmēts, ka šādu riska teritoriju apbūve ir pieļaujama, tikai veicot nepieciešamosteritorijas sagatavošanas priekšdarbus, kas novērstu potenciālos draudus.Neskatoties uz augstāk minētajām piezīmēm un priekšlikumiem, Rīgas attīstībasplāna mērķi un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības kopumā nav pretrunā arilgtspējīgas attīstības mērķiem un uzdevumiem un pamatā atbilststarptautiskajiem vides aizsardzības mērķiem un Latvijas Ilgtspējīgas attīstībaspamatnostādnēm.- 19 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEM2.2. Rīgas attīstības plāna atbilstība Rīgas pilsētas starptautiskāmsaistībām, kas saistītas ar ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanuRīgas pilsētai saistoši ir parakstītie starptautiskie vienošanās dokumenti: Olborgasharta – Vienošanās deklarācija “Eiropas pilsētas ceļā uz līdzsvarotu attīstību” (1994)un Olborgas saistības “Olborga +10 – iedvesmojoša nākotne” (2004).Olborgas hartā ir noteikts līdzsvarotas attīstības jēdziens: sociālais taisnīgums,līdzsvarota saimniecība un vide, un dabas kapitāla, bioloģiskās daudzveidības uncilvēku veselības saglabāšana, gaisa, ūdens un augsnes kvalitātes uzturēšana tādālīmenī, kas nepieciešama cilvēces dzīves un labklājības nodrošināšanai unlīdzsvarotas attīstības principi Eiropas pilsētām. No tiem galvenie:• Pilsētu saimniecības līdzsvarota attīstība, ievērojot, ka pilsētuekonomiskās attīstības ierobežojošs faktors ir dabas bagātības –atmosfēra, augsne, ūdeņi, meži – investīciju prioritātes, saglabājot dabasbagātības, veicinot dabas bagātību pieaugumu.• Sociālais taisnīgums pilsētu līdzsvarotai attīstībai, apzinoties, ka videsproblēmas visvairāk ietekmē trūcīgos un nevienlīdzīga resursu sadaleizraisa nelīdzsvarotu attīstību, radot darbavietas.• Zemes līdzsvarotas izmantošanas modelis, efektīvi veicot zemesizmantošanas plānošanu, efektīva sabiedriskā transportu un enerģijasizmantošana, ko piedāvā lielāks apdzīvojuma blīvums, funkcijuapvienošana, lai samazinātu pārvietošanās nepieciešamību, lai pilsētasizšķērdīgi neekspluatētu apkārtējo apvidus resursus.• Līdzsvarots pilsētu transporta attīstības modelis, uzlabojot vietusasniedzamību, samazinot transporta kustību, samazinot piespiedupārvietošanos, neatbalstot transporta līdzekļu nevajadzīgu izmantošanu,priekšroku dodot ekoloģiski tīriem satiksmes veidiem (kājāmgājējiem,riteņbraucējiem, sabiedriskajam transportam).Olborgas hartā uzsvērta pašvaldību atbildība par globālo klimatu un ekosistēmusaindēšanas novēršanu. Vietējā pašpārvalde norādīta kā priekšnosacījums virzībai uzlīdzsvarotu attīstību ar sabiedrības iesaistīšanos, kura ņem dalību vietējo lēmumupieņemšanā. Kā pilsētu pārvaldes instrumenti un līdzekļi ceļā uz līdzsvarotu attīstībunosacīti politiskie un tehniskie instrumenti, kas atbilst ekosistēmu pieejai pilsētupārvaldīšanā (vides datu vākšana, vides plānošana, nodokļi un maksājumi u.c.) un- 20 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMvides monitorings, iekļaujot tādus vides rādītājus kā pilsētas vides kvalitāte, pilsētusistēmu līdzsvarotas attīstības indikatori.Olborgas saistības “Olborga +10 – iedvesmojoša nākotne” ir Eiropas pašvaldību,kas pievienojušās Eiropas ilgtspējīgas attīstības pilsētu kampaņai, kopīgs ilgtspējīgasnākotnes redzējums plaukstošām, radošām un ilgtspējīgām pilsētām, kas piedāvāaugstu dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem un nodrošina viņu līdzdalību visospilsētas dzīves aspektos. Parakstot saistības, pilsētas apņemas pielikt lielākas pūlesceļā uz vietējo ilgtspējīgo attīstību, vadoties no Olborgas hartā nospraustajiemilgtspējīgas attīstības principiem, pārvēršot tos reālos ilgtspējīgas attīstības mērķos unvietēja līmeņa rīcībās. Tās formulētas Olborgas saistībās:• Vadība – mēs apņemamies padarīt efektīvākus mūsu lēmumupieņemšanas procesus, aktivizējot demokrātisku līdzdalību.• Pilsētu pārvaldība ceļa uz ilgtspējīgu attīstību – mēs apņemamiesīstenot efektīvas pārvaldības ciklus, sākot ar formulēšanu, ieviešanu unbeidzot ar izvērtēšanu:o stiprinot vietējo Agenda 21 vai citus vietējā līmeņa ilgtspējīgasattīstības procesus un iekļaujot tos pašvaldības darbības centrā;realizējot integrētu pārvaldi ceļā uz ilgtspējīgu attīstību,balstoties uz piesardzības principu un rīkojoties saskaņā ar ESPilsētu tematisko stratēģiju; noteiktu mērķus un termiņusOlborgas saistību ietvaros, kā arī izstrādātu Olborgas saistībupārraudzības ziņojumu un sekotu tam, nodrošinot to, kailgtspējīgas attīstības jautājumi ir pilsētas lēmumu pieņemšanasprocesa centrā, kā arī to, lai resursu piešķiršana balstītos uzstingriem un plašiem ilgtspējīgas attīstības kritērijiem.• Visiem pieejami dabas resursi – mēs pilnībā uzņemties atbildību par to,lai aizsargātu un saglabātu visiem pieejamos dabas resursus.• Patēriņa un dzīves veida atbildīga izvēle – mēs apņemamies aktīvisekmēt resursu taupīgu izmantošanu un veicināt ilgtspējīgu patēriņu unražošanu.• Teritorijas plānošana un izmantošana – mēs apņemamies pildītstratēģisku lomu pilsētu teritorijas plānošanā un izmantošanā, risinot- 21 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMvides, sociālos, ekonomiskos, veselības un kultūras jautājumus visassabiedrības labā:o atkārtoti izmantojot un atjaunojot pamestas vai „neizdevīgas”teritorijas; izvairoties no pilsētu izplešanās, panākot atbilstošuiedzīvotāju blīvumu pilsētās, kā arī dodot priekšroku degradētoteritoriju pārveidošanai un izvairoties no esošo dabas teritorijuurbanizācija.• Optimālāka pārvietošanās, mazāk satiksmes – mēs apzināmiessaistību starp transportu, iedzīvotāju veselību un vidi un apņemamiesaktīvi veicināt ilgtspējīgu pārvietošanās modeļu izvēli:o samazinot nepieciešamību pēc privātā motorizētā transporta,veicinot pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, kājām vai ardivriteni, veicinātu pievilcīgas alternatīvas privāto motorizētotransporta līdzekļu izmantošanai, izstrādājot integrētu unilgtspējīgu mobilitātes plānu pilsētai, samazinot transportaietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.• Vietējā rīcība veselības jomā – mēs apņemamies aizsargāt un uzlabotmūsu iedzīvotāju veselību un labklājību.• Dinamiska un ilgtspējīga vietējā ekonomika – mēs apņemamies radītun nodrošināt dinamisku vietējo ekonomiku, kas rada darbavietas,nenodarot postījumus videi.• Sociālā vienlīdzība un taisnīgums – mēs apņemamies nodrošinātsabiedrībai integrējošas un atbalstošas politikas.• No vietējā uz globālo – mēs apņemamies rīkoties vietējā līmenī, laipanāktu pasaulē mieru, taisnīgumu, vienlīdzību un ilgtspējīgu attīstību.Rīgas attīstības plānā tiešā veidā nav ietvertas vairākas Olhorgas hartas un Olborgassaistību nostādnes. Attīstības plāns būtu jāpapildina, jāprecizē un iespēju robežāsjānovērš pretrunas, kas minētas zemāk.Rīgas attīstības plānā nepilnīgi ir atspoguļots Olborgas hartas līdzsvarotas(ilgtspējīgas) attīstības jēdziens: Sociālais taisnīgums, līdzsvarota saimniecība un vide- 22 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMun dabas kapitāla saglabāšana. Plānā netiek uzsvērts saimniecības un vides līdzsvars,vāji risināti sociālās attīstības jautājumi.Rīgas attīstības plāns nepievērš pienācīgu uzmanību Olborgas hartā uzsvērtajiemsociālajiem jautājumiem – sociālajam taisnīgumam, lai nodrošinātu pilsētaslīdzsvarotu (ilgtspējīgu) attīstību, faktoram, ka vides problēmas visvairāk ietekmētrūcīgos un nevienlīdzīga resursu sadale izraisa nelīdzsvarotu attīstību. Piemēram,attīstības plānā nav izvērtētas sociālās noslāņošanās un sociālo grupu izolācijastendences un līdz ar to tas nesniedz konceptuālu risinājumu telpiskās sociālāsnoslāņošanās ierobežošanai, izņemot mājokļa sadaļu, kur iet runa par daudzveidīgumājokļu piedāvājumu ienākumu ziņā atšķirīgām cilvēku grupām un jauktu teritorijuizmantošanu, nepieļaujot sociālo segregāciju, Attīstības plānā nav noteikti detalizētipilsētplānošanas pasākumi sabiedrības grupu sociālās noslāņošanās mazināšanai.Attīstības plāns galvenokārt ir vērsts uz investoru, turīgo Rīgas iedzīvotāju un zemesīpašnieku interesēm, kuru atbildībā ir pilsētas kopējās ekonomiskās situācijasuzlabošanās, tādējādi veicinot dzīves kvalitātes celšanos arī citiem.Rīgas teritorijas plānošanas 3. pamatnostādne nosaka, ka “Apgūstot jaunas,neapbūvētas teritorijas, priekšroka dodama degradēto un citu jau urbanizēto teritorijurevitalizācijai un attīstīšanai”. Pamatnostādne nav skaidri formulēta, tā izprotamadivējādi un būtu jāprecizē. Olborgas hartā un saistībās skaidri pausts viedoklis –atkārtoti izmantot un atjaunot pamestas vai “neizdevīgas” teritorijas, dot priekšrokudegradēto teritoriju pārveidošanai. Izvērtējot visus Rīgas attīstības plānošanadokumentus vienotā paketē, izkristalizējas, ka Rīgas attīstības plāns nenosakaprioritātes teritoriju renovācijai un jauno teritoriju apbūvei, paredzot gan esošudegradētu teritoriju pārveidi, gan jaunu teritoriju apguvi vienlaicīgi.Rīgas teritorijas plānošanas 4. pamatnostādne nosaka, ka funkcionāli, bioloģiski unainaviski vērtīgās dabas teritorijas ir jāsaglabā iespēju robežās.Pamatojoties uz minētajām 3. un 4. pamatnostādni, Rīgas attīstības plāns paredztransformēt par apbūves teritorijām un apbūves teritorijām ar apstādījumiemievērojamas veģetācijas daudzveidībai nozīmīgas teritorijas, kā arī putniemnozīmīgus biotopus (skat. kartes Bioloģiskās daudzveidības vērtības, Teritorijasatļautā izmantošana), kā arī citas dabas platības, tai skaitā applūstošas riska teritorijas.- 23 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMZaļo platību īpatsvars, paredzot jaunu teritorijas izmantošanu, tiek samazināts arīvairākās vietās pilsētas centrālajā daļā, kur jau tā izteikti trūkst atbilstošu apstādījumuun pieejamā laikā 4 pilsētas iedzīvotājiem sasniedzamas rekreācijas iespējas.Tātad pretēji Olborgas hartai un Olborgas saistībām, kuras ir parakstījusi Rīgaspilsēta, noteiktajam – izvairīties no esošo dabas teritoriju urbanizācijas – Teritorijasplānojumā 2006. – 2018. gadam ir paredzēta atsevišķu dabas teritoriju apbūve.Rīgas teritorijas plānošanas 10. pamatnostādne nosaka, ka jānodrošina ūdensmaluattīstība un pieejamība, tajās veidojot augstvērtīgu darījumu un dzīves vidi, kā arīpublisko ārtelpu. Pamatnostādne attiecināta uz visām ūdensmalām Rīgas teritorijā,izņemot Rīgas brīvostas teritoriju.Uz pamatnostādni balstīta Rīgas attīstības plānā paredzētā apbūve ap un gar upju unezeru ūdens malām, paredzot saglabāt kā minimums 10 metru platu aizsargjoslu (apĶīšezeru un Juglas ezeru minimums 20 metru). Noteiktā minimālā josla irnepietiekama, lai veidotu apstādījumu un rekreācijas sistēmu gar ūdenstilpnēm. Šādaminimāla josla nenodrošinās visiem iedzīvotājiem pieejamus dabas resursus –ūdensmalu, ezeru un upju izmantošanu rekreācijai, izslēgs pārvietošanās iespējas garupju ūdensmalām (īpaši Daugavu, Buļlupi u.c.) un ap ezeriem, ap apbūves lokāiekļautajiem Kīšezeru un Juglas ezeru. Reālā situācija, kas izveidosies, pamatojotiesuz 10. pamatnostādni šādas apbūves rezultātā, būs pretēja Rīgas teritorijas plānošanas11. pamatnostādnei, kas nosaka, ka jāsekmē ūdens objektu izmantošanadaudzveidīgas publiskās rekreācijas nolūkos. Tāpēc ir nepieciešams ievērot līdzsvarustarp ūdensmalu apbūvi tā, lai rekreācijas iespējas iedzīvotājiem tiktu tikaipalielinātas un uzlabotas.Olborgas hartas parakstītājas pilsētas pilnībā apņemas “atbildību par to, lai aizsargātuun saglabātu visiem pieejamus dabas resursus”. Pilsētas attīstības politikā neievērtējotRīgas vērtību – trīs lielo upju sateces, ezeru un kanālu savienoto ūdens sistēmu un uzto balstītās rekreācijas attīstības iespējas, ņemot vērā augstāk minētās attīstības plānanostādnes un risinājumus, vājas kontroles gadījumā dabas resursi nebūs vienlīdzīgipieejami visiem Rīgas iedzīvotājiem.Rīgas attīstības plānā norādīts, ka Rīgas satiksmes infrastruktūras attīstības mērķis irizveidot Rīgu par ērti un ātri sasniedzamu pilsētu, satiksmes organizācijā dodot4 Teritorijas plānojumā šis maksimālais laika limits ir 20 minūšu gājiena attālums, kas atbilst aptuveni1,4 km.- 24 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMpriekšroku gājējiem, velotransportam, sabiedriskajam transportam, sevišķielektrificētajam. Plānojot sabiedriskā transporta attīstību Rīgā, galvenais mērķis irsaglabāt un pēc iespējas palielināt sabiedriskā transporta lomu pilsētas pasažierupārvadājumos. Attīstības programmā paredzēts izstrādāt Sabiedriskā transportasistēmas pilnveidošanas programmu. Līdz programmas izstrādei, attīstības plānā navparedzēti pasākumi, lai, kā norādīts Olborgas saistībās, veicinātu pārvietošanos arsabiedrisko transportu un izstrādātu integrētu un ilgtspējīgu mobilitātes plānu pilsētai,kā arī noteiktas rīcības, lai samazinātu transporta ietekmi uz vidi un sabiedrībasveselību.Rīgas attīstības plānā nav plānots samazināt privātā autotransporta izmantošanupilsētā. Kā piemērotākie satiksmes līdzekļi Teritorijas plānojuma paskaidrojumarakstā Vecrīgā norādīti “bezmotora” pārvietošanās līdzekļi, Centrā un 20.g.s. Rīgāparedzēts gan sabiedriskais transports, gan auto, savukārt, lai pārvietotos uz/nopiepilsētām paredzēts auto un mazas ietilpības sabiedriskais transports(mikroautobusi). Vērtējot perspektīvos sabiedriskā transporta plūsmu lielumus, ņemtsvērā, ka iedzīvotāju lietošanā esošo automašīnu skaits pieaugs, īpaši jaunajāsmazstāvu un daudzstāvu teritorijās, kur dzīvos iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.Perspektīvajā sabiedriskā transporta sistēmā par pamatu (mugurkaulu) ir pieņemtsmodernizēts tramvajs. Tramvaja tīkla attīstība paredzēta apbūvētajā pilsētas teritorijā,paplašinot esošo sistēmu un pagarinot līnijas. Autobusi un trolejbusi papildināstramvaja līnijas. Paredzēts attīstīt autostāvvietas pilsētas centrā, arī pagalmos.Tātad, pretēji Olborgas hartas un saistību nostādnēm, kas nosaka samazinātnepieciešamību pēc privātā motorizētā transporta, plānojumā iezīmētie jauniedzīvojamie rajoni pilsētas perifērijā, kurus nesasniedz tramvajs, Buļļusalā, Buļļukāpā, Mangaļsalā, Trīsciemā, gar Juglas ezeru un Ķīšezeru un citur, kā arī plašāscentra un jauktas apbūves teritorijas Spilvē palielinās vajadzību izmantot privātoautotransportu un tērēt resursus – laiku, enerģiju. Jauno centru attīstība, pirmsattiecīgas transporta infrastruktūras izbūves, radīs papildus slodzi uz esošoinfrastruktūru un papildinās satiksmi pāri esošajiem tiltiem.Turpmākajā plānošanas procesā nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai Teritorijasplānojuma ietvaros izstrādātie transporta sistēmas attīstības priekšlikumi sekmēsattīstības stratēģijā un programmā izvirzīto uzdevumu “Uzsvērt sabiedriskā transporta- 25 -

2. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBASTARPTAUTISKAJIEM UN NACIONĀLAJIEM VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIEMprioritāti pilsētas kopējā transporta sistēmā” un veicinās vides kvalitātes uzlabošanosvisā pilsētas teritorijā.Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā, saskaņā ar Olborgas saistībām, noteikts, kajānosaka prasības ilgtspējīgai teritorijas izmantošanai un būvniecībai, vienlaikussekmējot augstas kvalitātes arhitektūras rašanos un mūsdienīgu būvniecībastehnoloģiju izmantošanu. Attīstības programmā attiecīgas rīcības vai Teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumos prasības būvniecībai un mūsdienīgubūvniecības tehnoloģiju izmantošanai nav iekļautas.Turpmākajā Rīgas attīstības plāna ietekmes uz pilsētas ilgtspējīgu attīstībunovērtēšanā (monitoringā) saskaņā ar Rīgas domes lēmumu (Nr.1848, 26.11.2002)jāizmanto Eiropas vienotie rādītāji.- 26 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM3. Rīgas Attīstības plāna 2006.–2018.gadam mērķu un rīcībuatbilstība citiem plānošanas un vides aizsardzības dokumentiemŠajā sadaļā ir vērtēta visu Rīgas Attīstības plāna (2006.–2018.) dokumentu un to daļumērķu, rīcību un nosacījumu atbilstība galvenajiem Latvijai un Rīgai, kā tāsgalvaspilsētai, saistošām konvencijām, starptautiskajiem un vietējiem normatīviemaktiem, plānošanas un vides aizsardzības dokumentiem. Nodaļā apskatīti tikaibūtiskākie plānošanas un vides aizsardzības dokumenti, kuri jāņem vērā RīgasAttīstības plānam vai/un kuriem var būt būtiska ietekme uz Rīgas attīstības plānuperspektīvā.3.1. EK Direktīvas un Latvijas normatīvie akti vides jomāEK Direktīvas tieši attiecas uz Latviju, tiek iestrādātas valsts likumdošanā un irRīgai saistošas. Šajā sadaļā apskatītas galvenās vides jomā esošās direktīvas unLatvijas normatīvie akti, kas attiecas uz Rīgas attīstību un vērtēta Attīstības plānapriekšlikumu atbilstība tām.Eiropas Kopienas direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), kas nosakaKopienas pasākumu ietvaru ūdens politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva). Tāsmērķis ir izveidot Kopienas pasākumu ietvaru iekšzemes virszemes ūdeņu, pārejasūdeņu, piekrastes ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzībai, lai novērstu un mazinātupiesārņojumu, veicinātu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, aizsargātu ūdens vidi,uzlabotu ūdens ekosistēmu stāvokli un mazinātu plūdu un sausumu ietekmi. Latvijānormatīvais akts, kas pārņem direktīvu ir Ūdens apsaimniekošanas likums. TajāDaugavas un Lielupes upju baseina (ietilpst Rīga) apsaimniekošanas plānu izstrādeiun plānu apstiprināšanai Ministru kabinetā noteikts termiņš – līdz 2009.gada beigām.Pēc to pieņemšanas un apstiprināšanas Rīgai tie būs jāņem vērā, izstrādājot teritorijasplānojuma grozījumus. Tas ir – Rīgai būs jāsaskaņo jau pieņemtais teritorijasplānojums ar Upju baseinu apsaimniekošanas plāniem. Saskaņā ar Ūdensstruktūrdirektīvu Rīgas pilsētai jānodrošina pilsētas iedzīvotāji ar ES standartiematbilstošu dzeramo ūdeni līdz 2008.gadam – stratēģijā nepieciešams precizētuzdevumu U14.12. ar šo konkrēto termiņu.Eiropas Kopienas direktīva 1991/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par komunālonotekūdeņu attīrīšanu. Direktīvas mērķis ir harmonizēt komunālo notekūdeņuattīrīšanas pasākumus visā Kopienā. Attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu,- 27 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEMvisa Latvijas teritorija, tai skaitā arī Rīga, ir atzīta kā īpaši jūtīga teritorija, uz kuruattiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai. Saskaņā ar MinistruKabineta noteikumiem Nr.34 (47.punkts), kas pārņem Direktīvu par komunālonotekūdeņu attīrīšanu un likuma "Par piesārņojumu" 17.pantu Vides ministrija irizstrādājusi Rīcības programmu komunālo notekūdeņu novadīšanas radītāpiesārņojuma samazināšanai (Ministru Kabinetā apstiprināta 2004.gada 31.martā).Rīcības programma nosaka termiņus kanalizācijas sistēmu un attīrīšanas iekārtuierīkošanai, kā arī finansēšanas un līdzekļu piesaistes plānu.Tā kā Rīgas pašvaldības patstāvīgajās funkcijās ietilpst iedzīvotājiem organizētnotekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu, tad arī uz to attiecas MinistruKabineta noteikumu prasības. Attīstības plānā ir paredzēts izstrādāt ūdens objektumonitoringa un aizsardzības programmas un veikt dažus infrastruktūras uzlabošanaspasākumus. Taču uzmanība būtu jāpievērš arī Rīgas piesārņotāko ūdens objektu(Zunds, Sarkandaugava, Mīlgrāvja kanāls un Olekte u.c.) attīrīšanai, kadmija un cinkasavienojumu koncentrācijas samazināšanai notekūdeņos, lietusūdeņu kanalizācijassistēmas atdalīšanai no sadzīves notekūdeņiem.Eiropas Parlamenta un Kopienas 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EKpar vides trokšņa novērtēšanu un uzraudzību. Tās mērķis ir formulēt kopējupieeju, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu kaitīgās sekas, ieskaitot kairinājumu,kas rodas, iedarbojoties vides troksnim. Latvijā ir pieņemti attiecīgi MinistruKabineta noteikumi Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”. Ņemot vērāDirektīvā un Ministru Kabineta noteikumos noteiktos termiņus, līdz 2007.gadamRīgai (Rīgas aglomerācijai) ir jāizstrādā trokšņu stratēģiskās kartes un līdz2008.gadam rīcības plāns trokšņa samazināšanai. Attīstības programmā ir paredzētsizstrādāt trokšņa piesārņojuma samazināšanas programmu. Attīstības plāna ietvarosšos uzdevumus nepieciešams precizēt, ņemot vērā likumdošanā noteikto.Kopienas direktīva 1975/442/EEK (1975.gada 15.jūlijs) par atkritumiem un Kopienasdirektīva 91/689/EEC par bīstamajiem atkritumiem. Konkrēti valstī izvirzītieuzdevumu un sasniedzamie mērķi ir ietverti Atkritumu apsaimniekošanas plānā 2003– 2012 (22.08.2002.). Rīgas attīstības plāns pamatā paredz veco atkritumu poligonuslēgšanu, vietu izvēli jaunam poligonam un dedzinātājam, sakārtot bīstamo atkritumuapsaimniekošanu un izstrādāt Atkritumu reģenerācijas sistēmas attīstības un Sadzīvesbīstamo atkritumu apsaimniekošanas programmas. Taču pietiekama uzmanība,- 28 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEMbalstoties uz Kopienas politiku, netiek pievērsta pirmajām divām Kopienas politikānoteiktajām prioritātēm atkritumu apsaimniekošanā – atkritumu rašanās novēršana unatkritumu atkārtota izmantošana, kuru īstenošana būtu jāparedz pirmkārt.Kopienas direktīva 1992/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko biotopu,savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva) un Kopienas direktīva1979/409/EEK (1979.gada 2.aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību. 1992/43/EEKdirektīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskos biotopusun savvaļas faunu un floru Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā. 1979/409/EEKdirektīvas mērķis ir visu ES dalībvalstu teritoriju apdzīvojošo savvaļas putnu suguilgtermiņa aizsardzība un saglabāšana. Abās Direktīvā noteikto prasību ieviešanasietekme ir tāda pati kā izriet no Latvijā jau pastāvošās īpaši aizsargājamo dabasteritoriju sistēmas likumdošanas un ar to saistītajiem ierobežojumiem unaprobežojumiem, kā arī izrietošajām saistībām gan attiecībā uz privātu zemesīpašnieku, gan pašvaldību kā zemes īpašnieku.Rīgā perspektīvo Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju NATURA2000 vietu sarakstā ir iekļauts dabas parks „Piejūra”.- 29 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM3.2. ANO Konvencijas dabas aizsardzības jomā un starptautiskielīgumiRamsāres konvencija (1971) Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kāūdensputnu dzīves vidi. Konvencijas mērķis ir apturēt cilvēku progresējošoiejaukšanos mitrājos un to izzušanu tagad un nākotnē, veicinot mitrāju ūdensputnuaizsardzību. Rīgas teritorijā nav neviens mitrājs, kurš būtu iekļauts Starptautiskasnozīmes Latvijas mitrāju sarakstā. Taču saskaņā ar Ramsāres konvencijas mitrājudefinīciju pie mitrājiem jāpieskaita arī Rīgas jūras līča akvatorija līdz 6 m dziļumam.Jāņem vērā, ka mitrājs Lucavsalas dienvidu galā, Kazas sēklī ir putniem nozīmīgsbiotops. Attīstoties Rīgas ostai ir jāparedz pasākumi invazīvo sugu ierobežošanai, kasvar nonākt atklātos ūdeņos no kuģiem un to balasta ūdeņiem.Riodeženeiro konvencija (1992) Par bioloģisko daudzveidību. Šīs konvencijasuzdevumi – bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīgaizmantošana un godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumusadale. Konvencija nosaka, ka valstīm, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, irjāizstrādā stratēģijas un rīcības programmas, kas jāintegrē visos nacionālos,tautsaimniecības sektoru (mežsaimniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība,enerģētika, transports) un teritoriālos plānos, tai skaitā arī Rīgas attīstības plānā.Helsinku konvencija (1974, 1992) par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.Konvencijas mērķis ir Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzība. Lai arī notekūdeņi noRīgas attīrīšanas iekārtām atbilst HELCOM ūdens kvalitātes rekomendācijām, tomērRīgai attīstības plānā vēl jāparedz daudzi pasākumi notekūdeņu attīrīšanas jomā,jānovērš šobrīd neattīrīto notekūdeņu ieplūde, kā arī naftas produktu un citu bīstamuvielu noplūdes Rīgas ostā un invazīvo sugu ieceļošanu.Konvencija Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (1979). Šīskonvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku un viņa apkārtējo vidi no gaisa piesārņošanasun censties ierobežot un, ciktāl tas iespējams, pakāpeniski samazināt un novērst gaisapiesārņošanu, arī robežšķērsojošo piesārņošanu lielos attālumos. Rīgai jāparedzpasākumi NOx, smago metālu, sēra un VOC (gaistoši organiskie savienojumi)emisiju samazināšanai (samazinot transporta plūsmu, ierobežojot radīto atkritumuapjomu, veicinot atkritumu šķirošanu, kompostēšanu un uzlabojot noglabāšanu).- 30 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEMANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (likums Saeimā pieņemts1995. gada 23.februārī) un šīs konvencijas Kioto protokols. Konvencijas mērķis irsasniegt siltumnīcas efekta gāzu koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī,kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Tajā izvirzītieuzdevumi: uzlabot energoefektivitāti, uzlabot enerģijas ieguves efektivitāti, pasažieruautomašīnu ierobežošana pilsētās, videi draudzīgas transporta sistēmas izveide,atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu samazināšana. Klimata izmaiņusamazināšanai Rīgai ir jāveicina ilgtspējīga transporta attīstība visā pilsētas teritorijā,atkritumu plūsmas samazināšanās, atkritumu dalīšana un otrreizēja pārstrāde, kā arījāuzlabo siltumapgādes un apkures sistēmas, jānovērš enerģijas zudumi, jāuzlabodzīvojamo ēku energoefektivitāte. Šiem uzdevumiem Rīgas attīstības plānā jāpievēršlielāka uzmanība.Konvencija "Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurāsnovērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpašiĀfrikā" (1994). Šīs Konvencijas mērķis ir cīnīties pret pārtuksnešošanos unsamazināt sausuma efektus valstīs, kuras sastopas ar nopietnām sausuma un/vaipārtuksnešošanās izraisītajām problēmām. Konvencija attiecībā uz Eiropas valstīmnozīmē cīņu pret auglīgas augsnes izniekošanu, nosakot tās izmantošanu citiemmērķiem, tādiem kā lauksaimniecība vai vides aizsardzība, kā arī novēršot augsnesauglības zudumu vai pat tās degradāciju. Šī konvencija tiek attiecināta arī uz zemesdegradāciju (degradētajām teritorijām), kas, kaut arī nav jārekultivē saskaņā arprasībām pret piesārņotajām vietām, pamatojoties uz Parīzes konvenciju, būturenaturalizējamas. Rīgā ir sastopama šādi zemes degradācijas veidi:1. Augšņu erozija: vēja erozija piekrastē, jūras krasta erozija, ko veicinabūvniecība kāpu zonā (piem. Daugavas palieņu krasta erozija, vēja erozija –Vakarbuļļos, Rītabuļļos, Daugavgrīvā un Vecāķos);2. Punktveida un difūzais piesārņojums: augšņu apbūvēšana, ainavas degradācijaar pamestām būvēm, augsnes sasāļošanās.Lai novērstu šos faktorus, Rīgas attīstības plānā jāparedz papildus pasākumi augšņuerozijas un augsnes sasāļošanās novēršanai, apbūve prioritāri jāparedz jau degradētāsteritorijās.Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā (1991). Līguma mērķis ir apdraudētosikspārņu sugu aizsardzība. Rīgas teritorijā būtiskākās apzinātās sikspārņu- 31 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEMziemošanas vietas ir Daugavgrīvas cietoksnis, kā arī Daugavgrīvas un Mangaļsalasforti (ziemo aptuveni 200 pāri), kā arī parki. Lielākie draudi sikspārņiem varētu būtRīgas attīstības plānā paredzētā Brīvostas attīstība, Fortu un Cietokšņa neapdomīgarekonstrukcija.- 32 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM3.3. UNESCO konvencija un citi starptautiskie un Latvijas saistošiedokumenti kultūras mantojuma aizsardzības jomāVispārīgie principi, uz kuriem balstās daudzu valstu, tai skaitā Latvijas, politikakultūras mantojuma aizsardzības jomā, ir noteikti UNESCO Vispārējā deklarācijā parkultūras daudzveidību (UNESCO Vispārējā deklarācija, 2001.).Deklarācija uzsver, ka kultūras daudzveidība līdzās bioloģiskajai daudzveidībaiir cilvēces kopējais mantojums. Kultūras mantojuma detalizētāks raksturojumsatrodams UNESCO konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojumaaizsardzību (16.11.1972., LR izsludināta ar likumu 26.02.1997.),http://www.heritage.gov.au/apfp/what-wh4.html), kur noteikts, ka kultūrasmantojumā ietilpst:1. Pieminekļi – arhitektūras darbi, monumentāli gleznojumi un skulptūras,arheoloģiski elementi vai struktūras, uzraksti, alu mājokļi un pazīmjukombinācijas, kurām ir izcila vēstures, mākslas vai zinātnes vērtība.2. Ansambļi/celtņu grupas – atsevišķu vai saistītu celtņu grupas, kamarhitektūras, vienotības vai atrašanās vietas dēļ ir izcila vērtība no vēstures,zinātnes, vai mākslas viedokļa.3. Ievērojamas vietas – cilvēku veidotas vai cilvēku un dabas mijiedarbībāveidojušās teritorijas/rajoni, tai skaitā arheoloģiskas nozīmes vietas, kurāmpiemīt izcila vēsturiskā, estētiskā, etnogrāfiskā vai antropoloģiskā vērtība.Vēsturisko pilsētu un apdzīvoto vietu konservācijas hartā (15.10.1987.) ICOMOSStarptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome ir deklarējusi:1. Visi pilsētbūvnieciskie veidojumi, neatkarīgi no to izveidošanās apstākļiem unrašanās laika, ir sabiedrības vēsturiskās attīstības daudzveidības apliecinātāji.Bez vēstures dokumenta funkcijas šīs teritorijas atspoguļo tradicionālospilsētveidošanās principus. Straujās pilsētu attīstības rezultātā daudzas šādasteritorijas šodien ir apdraudētas, bojātas vai pat iznīcinātas.2. Saglabājami visi materiālās un garīgās kultūras elementi, kas nosaka pilsētasvēsturisko raksturu, tai skaitā:• pilsētas plānojums, ko veido gruntsgabalu izvietojums un tīkls;- 33 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM• attiecības starp dažādiem telpiskiem veidojumiem – celtnēm, zaļajiemmasīviem un atklātiem laukumiem;• celtņu ārējā veidola un interjera īpatnības, ko nosaka mērogs,proporcijas, stils, konstrukcijas, materiāls, krāsojums un apdare;• attiecības starp vēsturisko pilsētu vai apdzīvoto vietu un to apkārtējo vidi(gan dabīgo, gan mākslīgi veidoto);• dažādas funkcijas, kas vēsturiski pilsētai vai apdzīvotai vietai piemitušaslaika gaitā.Vēsturisko dārzu definīcija un raksturojums ir dots Florences hartā (21.05.1981.), koizstrādājusi Starptautiskā vēsturisko dārzu un ievērojamu vietu komiteja (saglabātaattiecīgo punktu numerācija hartā):Vēsturiskais dārzs ir arhitektoniska un dārza mākslas kompozīcija, kas izraisasabiedrības interesi ar savu vēsturisko un māksliniecisko vērtību. Kā tāds tas iruzskatāms par pieminekli.Vēsturiskā dārza arhitektoniskajā kompozīcijā ietilpst:• plāns un topogrāfija,• augu sugas, ieskaitot to proporcijas, krāsu kompozīcijas un telpiskoizvietojumu;• struktūras un dekoratīvās īpatnības;• plūstoši un stāvoši ūdeņi, kuros atspoguļojas debesis.Jēdziens „vēsturisks dārzs” vienādā mērā attiecināms kā uz maziem dārziem, tāplašiem parkiem – gan regulārajiem, gan ainavu.Arhitektūras mantojuma definīciju, aizsargājamo objektu noteikšanas un juridiskāsaizsardzības pasākumus nosaka Eiropas Kopienas Konvencija Eiropas arhitektūrasmantojuma aizsardzībai (03. 10. 1985.)Saskaņā ar šo konvenciju katra dalībvalsts apņemas:• veicināt vispārējus vides uzlabošanas pasākumus pieminekļu apkārtnē,ēku grupās un nozīmīgās vietās (7. pants);• padarīt arhitektūras mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu unatjaunošanu par kultūras, vides un teritoriju plānošanas politikas galvenovirzienu (10. pants);- 34 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM• kad vien iespējams, pilsētu un lauku plānošanas procesā veicināt to ēkusaglabāšanu un izmantošanu, kuru patiesā nozīme nenodrošinātu toaizsardzību atbilstoši šīs Konvencijai punktiem, bet kuras ir interesantasar savu novietojumu pilsētas vai lauku vidē un ir vērtīgas no dzīveskvalitātes viedokļa.Arheoloģijas mantojuma aizsardzību regulē Eiropas Kopienas Eiropas konvencijaarheoloģiskā mantojuma aizsardzībai (16 .01. 1992.). Tā nosaka, ka Konvencijasmērķis ir aizsargāt arheoloģisko mantojumu kā Eiropas kolektīvās atmiņas avotu unzinātnisku pētījumu līdzekli. Saskaņā ar šo konvenciju katra dalībvalsts apņemas(5.pants):• meklēt veidus, kā saskaņot un savienot arheoloģijas un teritorijasattīstības plānu prasības;• nodrošināt arheologu un plānotāju savstarpēju konsultēšanos;• nodrošināt, lai pētījumi par ietekmi uz vidi un to rezultātā pieņemtielēmumi pilnībā ņemtu vērā arheoloģiskos objektus un to novietojumu;• nodrošināt, lai arheoloģisko atradumu vietu atvēršana publiskai apskatei,sevišķi jebkādi celtniecības pasākumi, kas nepieciešami, lai uzņemtulielu apmeklētāju skaitu, nekaitētu šādu vietu un to apkārtnesarheoloģiskajam un zinātniskajam raksturam.Tiesību akti kultūras mantojuma aizsardzības jomā LatvijāLatvijas tiesību akti kultūras mantojuma aizsardzības jomā ir izstrādāti, ievērojotstarptautiskajos dokumentos izvirzītās pamatnostādnes. Būtiskākie tiesību akti, kasjāievēro Rīgas pilsētas attīstības plānā, ir:• Likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību (12. 02. 1992.);• Aizsargjoslu likums (05. 02. 1997.);• Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums (25. 06.2003.);• Ministru kabineta izdotie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas unaizsardzības Noteikumi (Nr.127; 08. 03. 2004.);• Ministru kabineta Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām unvidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu (Nr.474; 30. 08. 2003.);- 35 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM• Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 128 (29. 10. 1998.) Valstsaizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts (LV 15.–18. 12. 1998.).Visi valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ir iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā,kas apstiprināts ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 128 Valsts aizsargājamokultūras pieminekļu saraksts.Plašākās aizsargājamās teritorijas ir pilsētbūvniecības pieminekļi. Pašreiz arapstiprinātām robežām Rīgā ir noteikti 4 pilsētbūvniecības pieminekļi:• Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona (UNESCO nozīme);• Ķīpsalas vēsturiskā apbūve (valsts nozīme), kas iekļauta Rīgas vēsturiskācentra buferzonā;• Pārdaugavas apbūves fragments (valsts nozīme);• Mežaparks (valsts nozīme).Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā ierosināts iekļaut arī Teikasrajona daļu, bet vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu kategorijā iekļautĀgenskalnu, Torņakalnu, Maskavas priekšpilsētu, Ziemeļblāzmu un Vecāķus.- 36 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM3.4. Eiropas telpiskās attīstības plānošanas dokumentiRīgai, kā Eiropas Savienības dalībvalsts galvaspilsētai, savā attīstības politikā jāņemvērā Eiropas telpiskās attīstības politikas, kuras ir noteiktas divos galvenajos Eiropasmēroga dokumentos: Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajaiattīstībai un Eiropas telpiskās attīstības perspektīvā.Eiropas Kopienas dalībvalstu Reģionālās plānošanas ministru konferences (CEMAT)Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai ir rekomendējošspolitikas pamatdokuments, saskaņota stratēģija un kopīgas vadlīnijas Eiropaskontinenta integrētai un reģionāli līdzsvarotai attīstībai. Vadlīnijās ir noteiktiplānošanas politikas principi ilgtspējīgai attīstībai Eiropā un telpiskās attīstībaspasākumi dažādiem Eiropas reģionu veidiem. Rīgas attīstības plānā ir vērojamasvairākas atkāpes no vadlīniju principiem un ieteiktajiem attīstības pasākumiem.Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas teritorijas plānošanas 4. pamatnostādnē ir pilnīgipretēji interpretēts Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai vadlīnijāsierosinātais pasākums, kas vērsts uz pilsētu ilgtspējīgu attīstību. Vadlīnijās norādīts,ka, lai izvairītos no pilsētas izplešanās, pilsētu iekšējā attīstība jāveicina“....paaugstinot dzīves un mājokļu kvalitāti pilsētu teritorijās, kas ietver esošoekosistēmu saglabāšanu un jaunu zaļo zonu un biotopu radīšanu”. Rīgas attīstībasplānā norādīts, ka, lai izvairītos no pilsētas izplešanās, jāpaaugstina dzīves unmājokļu kvalitāte pilsētā, kā arī iespēju robežās jāsaglabā funkcionāli, bioloģiski unainaviski vērtīgās dabas teritorijas. Tā ir pretēja nostādne vadlīnijās paustajaipolitikai. To pierāda arī Rīgas attīstības plāna politika pieļaut automašīnu stāvvietuizvietojumu iekšpagalmos, kā rezultātā vēl būtiskāk samazināsies zaļās platībaspagalmos un pasliktināsies dzīves kvalitāte pilsētas centrālās daļas iedzīvotājiem.Rīgas attīstības plānā jaunās attīstības teritorijas tiek paredzētas 5 arī celtniecībainelabvēlīgos un sarežģītos apstākļos, mitrās un applūstošās vietās un riska teritorijāspretēji dokumentā Vadlīnijās Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībainorādītajam ierosinājumam pilsētu izplešanos ierobežot ekoloģiski vērtīgās teritorijāsun tādās teritorijās, kuras pakļautas plūdu riskam. Plānā iztrūkst pietiekošapamatojuma Teritorijas plānojuma kartē norādīto plūdu riska teritoriju apbūvei (piem.Mangaļsalā gar Vecdaugavu), kā arī pietiekoši nav ievērtēti globālie klimata izmaiņu5 Pie nosacījuma, ja tiek veikti nepieciešamie priekšdarbi potenciālā riska novēršanai.- 37 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEMprocesi, kas savukārt ietekmēs jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos Baltijas jūrā,sekojoši ietekmējot Rīgas zemo teritoriju applūšanu (piem. Bolderāju, Spilves pļavuapkaimi u.c.).Rīgas attīstības plānā, atbilstoši vadlīnijām, pietiekoši liela uzmanība nav vērsta uzdepresīvu pilsētas rajonu atjaunošanu un dažādu sociālo grupu sajaukšanāsveicināšanu, kā arī nav veikta ainavu izpēte un vispārējs to novērtējums.Eiropas telpiskās attīstības perspektīva (ETAP) ir politiku ietvars (ieteikumi)labākai sadarbībai starp Kopienas sektoru politikām, kurām ir būtiska telpiskāietekme citai uz citu un dalībvalstīm, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldībām, armērķi sasniegt ES teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. ETAP nosaka, ka ESreģionos vienādi jāsasniedz Eiropas politikas trīs pamatmērķi: ekonomiskā un sociālākohēzija, dabas resursu un kultūras mantojuma aizsardzība un apsaimniekošana,Eiropas teritorijas līdzsvarotāka konkurētspēja.Eiropas telpiskās attīstības perspektīvā ir noteiktas ES teritorijas telpiskās attīstībasvadlīnijas:Līdzsvarotas un policentriskas pilsētu sistēmas attīstība un jaunaspartnerattiecības starp pilsētām un laukiem.• Paritātes (vienlīdzības) nodrošināšana piekļūšanai infrastruktūrai unzināšanām.• Saprātīgi apsaimniekojot, nodrošināt dabas un kultūras mantojumaattīstību un saglabāšanu.Lai Eiropas Savienībā attīstītos dinamiskas, atraktīvas, konkurētspējīgas pilsētas unpilsētreģioni, ETAP ir norādītas iespējamās politiskās rīcības. Rīgai ieteicams izvērtētvai vairākas no tām, ņemot vērā attīstības tendences, nav nepieciešamas arī Rīgasattīstības veicināšanai, piem. izstrādāt visaptverošu pilsētu attīstības stratēģiju, kurāietverti pasākumi pret sabiedrības grupu sociālo norobežošanos, integrēt laukuteritorijas ap lielākajām pilsētām šo pilsētu reģionālajās telpiskās attīstības stratēģijāsar mērķi veicināt efektīvāku zemes izmantošanas plānošanu, aizsargāt un attīstītkultūrainavas un palielināt to vērtību, izstrādājot integrētās telpiskās attīstībasstratēģijas u.c.- 38 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM3.5. Nacionālie plāni un programmasNacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008. gadam (NVPP) definē nacionālosvides politikas mērķus un uzdevumus. Dokuments atbilst vidēja termiņa programmasstatusam, nosaukums “plāns” tiek piemērots saskaņā ar likumu “Par videsaizsardzību”.Vairāki no vides politikas plānā minētajiem mērķiem un uzdevumiem ir aktuāli arīRīgai, bet nav pietiekoši ietverti Rīgas attīstības plānā:1. Gaisa piesārņojums. Rīgas uzdevums atbilstoši NVPP mērķiem irnodrošināt normatīviem un ilgtermiņa mērķiem atbilstošu gaisa kvalitāti.Attīstības plāns satur konkrētas rīcības, kas izriet no Rīgas pilsētasgaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas.2. Ūdens kvalitāte. NVPP mērķis ir uzlabot pazemes un virszemes ūdeņukvalitāti, novērst to tālāku piesārņošanu un pakāpeniski samazināt esošopiesārņojumu. Rīgas attīstības plānā ir paredzēts veikt pasākumus lietusūdens savākšanai ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūrasuzlabošanai, ūdeņu monitoringu. Rīgas attīstības plāns paredzpasākumus pazemes ūdeņu un grunts iesārņojuma attīrīšanu.3. Atkritumu apsaimniekošana. NVPP mērķi ir ierobežot atkritumurašanos un samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, veicinot topārstrādi vai atkārtotu izmantošanu, panākt, lai liela daļa atkritumunonāktu atpakaļ ekonomiskajā apritē, veicināt atkritumu apstrādi pēciespējas tuvāk to rašanās vietām. Rīgas attīstības plāns pamatā paredz vecoatkritumu poligonu slēgšanu, vietu izvēli jaunam poligonam un/vaidedzinātājam, sakārtot bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un izstrādātAtkritumu reģenerācijas sistēmas attīstības un Sadzīves bīstamo atkritumuapsaimniekošanas programmas. Rīgas attīstības plāns paredz pasākumusšķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanai un lielgabarītaatkritumu savākšanas laukuma izbūvei.4. Bioloģiskā daudzveidība. NVPP mērķis ir saglabāt un atjaunotekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību un saglabāt un veicinātvietējo savvaļas sugu daudzveidību. Skat. iepriekš minētos iebildumussadaļās 3.1. un 3.3.- 39 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM5. Troksnis vidē. NVPP mērķi ir panākt un nodrošināt trokšņa līmeņusamazināšanu no trokšņa pasargājamās vidēs (skolas, dzīvojamās mājas,skolas) un noteikts laika periodos, samazināt troksni vidē, kur tas varapdraudēt cilvēka veselību. Rīgas attīstības plāns paredz izstrādāt trokšņupiesārņojuma samazināšanas programmu un veikt trokšņa uzskaitesmērījumus. Plānā pašreiz nav konkrēti pasākumi trokšņa ietekmessamazināšanai, bet tas arī saprotams, jo pašreiz pilsēta tikai gatavojasizstrādāt trokšņu karti un pamatojoties uz to ir paredzēts veikt prettrokšņapasākumus.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003. – 2012. gadam (Sadzīvesatkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998.–2010. gadam un Rīgas pilsētasatkritumu apsaimniekošanas plāns 2005.–2012. gadam). Atkritumu apsaimniekošanasplāna mērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt ievērojamu kopējo radītoatkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanasiespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, resursu izmantošanas efektivitātespalielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu. Rīgas attīstībasPlāns paredz šādas rīcības: lielgabarīta un šķiroto atkritumu centru izbūvi Rīgaspriekšpilsētās; zaļo atkritumu kompostēšanas laukumu izbūvi Rīgas priekšpilsētās;slēgto pilsētas atkritumu izgāztuvju (Kleisti, Deglava iela un Bukaišu iela) sanācijuun rekultivāciju; jauna atkrituma poligona vai atkritumu sadedzināšanas uzņēmumavietas izvēli pašreizējā ekspluatējamā Getliņu poligona vietā; vietu bīstamo atkritumusavākšanas stacijas izbūvei.Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Programmas mērķi ir: Saglabātun atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību, saglabāt un veicinātvietējo savvaļas sugu daudzveidību, saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu unmājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību, veicināt tradicionālās ainavas struktūrassaglabāšanos, nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.Nacionālā programma paredz noteikt Rīgas jūras līci par īpaši jutīgu teritoriju, patreizpieteikuma dokumenti ir iesniegti HELCOM. Bioloģiskās daudzveidības ziņāvērtīgākās teritorijas Rīgā ir:• Baltijas jūras piekrastē – 9 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi un 13Eiropas nozīmes biotopi, smilšainas pludmales, embrionālās kāpas,- 40 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEMpriekškāpas, pelēkās kāpas, mežainās jūrmalas kāpas un Eiropā unLatvijā aizsargājamas pļavas.• Vērtīgas mežu teritorijas – Vecāķu–Vecdaugavas, Biķernieku, Šmerļa,Jaunciema mežu teritorijās, kas atbilst ES nozīmes prioritāriaizsargājamam biotopam – boreālie meži.• Pilsētas teritorijā esošie vecie un dobumainie koki.Rīgas attīstības plāna ieviešanas rezultātā sagaidāma bioloģiskās daudzveidībassamazināšanās.Nacionālais attīstības plāns (NAP). Latvijā patreiz spēkā ir Nacionālais attīstībasplāns 2004. – 2006. gadam. Šobrīd notiek jauna Nacionālā attīstības plāna, atbilstošinākošajam Eiropas Savienības programmēšanas laika periodam (2007. – 2013.)sagatavošana. Ņemot vērā Rīgas attīstības plāna dokumentu darbības laika periodusun Nacionālā attīstības plāna 2004. – 2006. gadam derīguma termiņu, Rīgas attīstībasplāna atbilstība nacionālajām attīstības nostādnēm jāvērtē atbilstoši paredzētajāmprioritātēm un rīcībām jaunajā Nacionālā attīstības plāna projektā.Nacionālais plānojums. Šobrīd valstī nav izstrādāts Nacionālais plānojums.Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija veic sagatavošanās darbusNacionālā plānojuma izstrādes atjaunošanai.- 41 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM3.6. Rīgas reģiona attīstības dokumentiRīgas reģiona attīstības stratēģija (2000) ir pamatdokuments Rīgas reģionāapvienojošos pašvaldību uz partnerattiecībām balstītai lēmumu pieņemšanai unrīcībām. Stratēģija pamatojas uz Rīgas reģiona ilgtermiņa vīziju 2020 – reģionaredzējumu nākotnē kā ilgtspējīgu Latvijas un Eiropas reģionu, kas ir „vārti” unplūsmu krustpunkts no Rietumiem uz Austrumiem, no Ziemeļiem uz Dienvidiem,Latvijas saimnieciskā sirds, kultūras centrs, starptautiski konkurētspējīgs izglītības,pētniecības un darījumu reģions, sociāli stabila, pievilcīga dzīves un darba vietazināšanu un informācijas sabiedrībai. Stratēģijā noteiktas attīstības prioritātesilgtermiņa perspektīvā:• Uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstības veicināšana.• „Sasniedzamības” infrastruktūras attīstība.• Ilgtspējīgas un līdzsvarotas telpiskās struktūras attīstības.Rīgas reģiona attīstības stratēģijā noteiktais Rīgas reģiona nākotnes redzējums irRīgas reģions kā „vārti” un plūsmu krustpunkts, starptautiski konkurētspējīgsizglītības, pētniecības un darījumu reģions, kā prioritāti izvirzot uz zināšanāmbalstītas ekonomikas attīstības veicināšana. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijaizvirza šaurāku, konkrētāku redzējumu par prioritāti nosakot uz Austrumu–Rietumusaikni balstītas ekonomikas attīstību. Pamatā Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija navpretrunā ar Rīgas reģiona attīstības stratēģijas nostādnēm.Rīgas reģiona attīstības programma (2004) ir reģionālās attīstības plānošanasdokuments, lai Rīgas reģions attīstītos kā konkurētspējīgs Eiropas reģions arlīdzsvaroti attīstītu kvalitatīvu dzīves vidi.Turpmākajā plānošanas procesā kopīgā sadarbībā vēlams atrast ciešāku saskaņu starpRīgas attīstības programmas un Rīgas reģiona attīstības programmas mērķiem unuzdevumiem/rīcībām. Savstarpēji nepieciešams novērst pretrunu starp Rīgas attīstībasplāna nostādni, ka starptautiski Rīga ir ērti un ātri sasniedzama un Rīgas reģionaattīstības stratēģijā un attīstības programmā pausto uzskatu, ka Rīgas reģionastarptautiskā sasniedzamība ir vāja.Rīgas reģiona attīstības aģentūra patreiz izstrādā Rīgas reģiona telpiskā (teritorijas)plānojuma projektu. Plānojuma mērķis ir iegūt pārsektoriālu Rīgas plānošanas- 42 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEMreģiona teritorijas izmantošanas redzējumu 20 gadu periodam. Plānojuma projekts šīgada vasarā tika nodots sabiedriskajai apspriešanai.Attīstības plāns galvenokārt izstrādāts Rīgas pilsētas robežās, ieskicējot Rīgas pilsētasmeža īpašumus ārpilsētā, Rīgas aglomerācijas lomu un transporta tīkla attīstībasperspektīvas. Pamatojoties uz to, ka Rīgas pašvaldības kompetencē ir tikai tāsadministratīvās teritorijas pārvaldība, plānā nav parādīta Pierīgas vēlamā attīstība, kaskopā ar Rīgu veidojas par vienotu dzīvojamo un darba tirgu.Rīgas teritorijas plānojumā nav pietiekami iestrādāti jautājumi, kas skar Rīgas unRīgas reģiona kopīgās intereses, tostarp detālizētāki ieteikumi par Rīgai vitālinepieciešamu reģiona teritoriju izmantošanu un iespējamo attīstību.Atbalstāma attīstības plānā izteiktā tēze, ka Rīgas aglomerācijas telpā ir nepieciešamsveicināt policentriskas un daudzfunkcionālas apdzīvojuma struktūras veidošanos pēcdecentralizētās koncentrācijas principa un, ka Rīgas domes politika ir neatbalstītRīgai piegulošo teritoriju apbūvi, tā vietā iesakot attīstīt šīs teritorijas kā dabiskupublisko telpu rekreācijas vajadzībām.Lai turpinātu saskaņotu Rīgas attīstības plāna politikas un nostādnes ar Rīgas reģionatelpiskā (teritorijas) plānojumā ietverto nākotnes telpisko redzējumu, nepieciešamskopīgs ilgtermiņa plānošanas process piepilsētas (pilsētreģiona) un plānošanasreģiona līmenī.- 43 -

3. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA (2006.-2018.) MĒRĶU UN RĪCĪBU ATBILSTĪBA CITIEMPLĀNOŠANAS UN VIDES AIZSARDZĪBAS DOKUMENTIEM3.7. Rīgas vides aizsardzības dokumentiRīgas vides stratēģija (2000–2010) nosaka Rīgas vispārīgos mērķus videsaizsardzībā un ilgtspējīgajā attīstībā. Tās mērķis ir radīt priekšnoteikumus Rīgasattīstības ilgtspējai, risinot prioritāras vides problēmas un novēršot to cēloņus. Rīgasvides stratēģija balstās uz šādiem principiem, jeb uzdevumiem:1. Resursu saglabāšana.2. Apbūves attīstība harmonijā ar dabas vidi.3. Vides kvalitātes saglabāšana un aizsardzība.4. Sociāla vienlīdzība starp cilvēkiem, tagadējo sabiedrību un nākotnespaaudzēm.5. Sabiedriska līdzdalība.Balstoties uz šo stratēģiju ir izstrādāta Rīgas vides stratēģijas rīcības programma(2002–2010). Tā ir operatīvs un konkrēts dokuments, kurā prioritārā kartībā apkopotipasākumi, programmas un projekti vides stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai.Pamatā Rīgas attīstības plāns ir saskaņā ar Rīgas vides stratēģiju (2000 – 2010) unRīgas vides stratēģiju rīcības programmu. Taču Rīgas vides stratēģija un rīcībasprogramma ir daudz plašākas un detalizētākas par Rīgas attīstības plānu.Rīgas attīstības plānā nav paredzētas daudzas aktivitātes, kas ir iekļautas Rīgas videsstratēģijas rīcības programmā. Piemēram, Vides rīcības programmā minētaisikgadējais Rīgas vides pārskats nav minēts Rīgas attīstības plāna programmā. Ir arīvairākas aktivitātes, kurām pēc vides rīcības programmas jau būtu jābūt izpildītām,bet kuras ar jauniem termiņiem ir iekļautas Rīgas attīstības plānā. Piemēram, Videsrīcības programmā Slēgto atkritumu izgāztuvju (Kleisti, Deglava, bīstamo atkritumuizgāztuve Daugavas kreisajā krastā, Zemgales rajons) piesārņojuma novērtēšanai unsanācijai izpildes termiņš ir noteikts līdz 2005.gadam, taču Rīgas attīstības plānā tasjau ir pārcelts līdz 2012.gadam.Rīcības programma gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā (2004.–2009.). Rīgas attīstībasplānā ir paredzēts izstrādāt, ņemot vērā situācijas izmaiņas, jaunu detalizētāku Rīgaspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu. Ņemot vērā paredzēto rīcību,Rīgas attīstības plāna un esošās programmas saskaņa nav vērtēta.- 44 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4. Rīgas esošais vides stāvoklis un iespējamās izmaiņas, japlānošanas dokuments netiktu īstenots4.1. KlimatsPilsētas klimats ir viens no būtiskākajiem vides faktoriem, kas nosaka piesārņojošovielu uzkrāšanos un izkliedi piezemes atmosfēras slānī un ietekmē cilvēka veselībuun labsajūtu. Apbūves intensitāte un transports būtiski ietekmē klimatu lokālāmērogā; transports un siltumenerģētika dod savu ieguldījumu gan siltumnīcas gāzudaudzuma palielināšanā atmosfērā, gan piezemes ozona koncentrācijas pieaugumuvasaras smoga dienās (Auliciems, 1999.). Rīgas klimats ir aprakstīts vairākospētījumu rezultātos (Temnikova, 1969.; Švejers, Borisovskis, 1983.;. Kalniņa,1990.;.Lizuma, 2000.).4.1.1. Klimata vispārīgs raksturojumsRīgā galvenais klimatu veidojošais faktors ir Atlantijas okeāna un Baltijas jūras gaisamasas, tādēļ ziemas te ir maigākas, vasaras – vēsākas nekā kontinenta iekšienē, betrelatīvais mitrums (80%) visu gadu ir paaugstināts. Vidējā gaisa temperatūra Rīgājanvārī ir –5,0 o C, jūlijā +17,1 o C. Vidējais nokrišņu daudzums ir 704 mm gadā.Lietainākais mēnesis ir septembris, bet sausākais – februāris (Lizuma, 2000.). Sniegasega pēdējos gados ziemā ir īslaicīga, taču tās biezums mēdz sasniegt pat 20 cm.Rīgā valdošie ir dienvidu (D) un dienvidrietumu (DR) vēji (4.1. att.). Pavasarī unvasarā palielinās ziemeļu (Z) un ziemeļrietumu vēju (ZR) īpatsvars (4.2. att.), lai ganvaldošie ir dienvidu vēji. Ziemā Rīgā pārsvarā ir dienvidu – dienvidrietumu vēji.Valdošajiem vējiem ir liela nozīmē piesārņojošo vielu pārnesē, vasarā to ietekmēmazinās gaisa temperatūra pilsētas centrā.Vēja ātrumam Rīgā raksturīga izteikta diennakts atkarība – lielāks tas ir dienā,mazāks – naktī (4.3. attēls). Šī atkarība ļoti spilgti izteikta pavasarī, vasarā un rudenī,bet daudz mazāk – ziemā. Vēja ātrums ir tieši saistīts ar gaisa piesārņojumu – jolielāks vēja ātrums, jo ātrāk izkliedējas un tiek aiznestas projām gaisa piesārņotājuemisijas gan no punktveida, gan no mobilajiem piesārņojuma avotiem. Tā kā naktīvēja ātrums ir mazāks, piesārņojuma izkliede arī ir mazāka. Piesārņotājiem turpinotdarboties, piesārņojums naktī uzkrājas, un piesārņotājvielu koncentrācija atmosfērā- 45 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASpalielinās. Lēna vēja un bezvēja apstākļos virs Rīgas veidojas temperatūras inversija 6 ,kas neļauj piesārņotajam gaisam pacelties atmosfēras augšējos slāņos un tīrajamgaisam no pilsētas nomalēm ieplūst centrā. Šīs inversija ļoti raksturīga pavasarī unrudenī, kad starpība starp dienas un nakts temperatūru Rīgā ir pat 15 – 20 grādu.Tādēļ vēlams ierobežot gaisa piesārņotāju darbību vakara un nakts stundās.Autotransporta kustības intensitāte pilsētas ielās naktī ir izteikti mazāka nekā dienā,bet daudzi ražošanas uzņēmumi, kā arī naftas produktu un citu preču pārkraušanasuzņēmumi intensīvi strādā arī naktī, tā palielinot gaisa piesārņojumu. Arī sūdzībās,kas tiek saņemtas no rīdziniekiem, visbiežāk ir runa par smakām un piesārņotu gaisutieši nakts stundās.4.1. att. Gada vidējā vēju roze Rīgā (Rīgas Domes Vides departamentameteoroloģiskās stacijas dati, 1998. – 2004. g.)6 Temperatūras paaugstināšanās, attālinoties no zemes virsmas, kas traucē piezemes slānī esošāmpiesārņojošām vielām izkliedēties atmosfērā- 46 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.2. att. Vēja virzienu vidējais sadalījums Rīgā gadalaikos (Rīgas Domes Videsdepartamenta meteoroloģiskās stacijas dati, 2001. – 2004. g.)4.3. att. Vidējais vēja ātrums Rīgā dažādās diennakts stundās vasarā un ziemā(Rīgas Domes Vides departamenta meteoroloģiskās stacijas dati)- 47 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.1.2. Pilsētas mikroklimatsKatram pilsētas rajonam ir savs mikroklimats, ko veido daudzi faktori: pilsētasatrašanās vietas klimatiskie apstākļi, apbūves īpatnības, izmantotie būvmateriāli, ieluizkārtojums un platība, satiksmes intensitāte, autostāvvietu un citu asfaltēto unapbūvēto laukumu kopējā platība attiecībā pret parku, ūdenstilpju un zālienu platībuun to izvietojumu u.c. Pilsētas rajonu mikroklimatu raksturo lokālā vidējātemperatūra, raksturīgais atmosfēras piesārņojums, vēja ietekme. Mikroklimataatšķirības ir lielākas, ja vēja ātrums atmosfērā ir neliels. Galvenā nozīmemikroklimata atšķirību veidošanā ir aktīvo virsmu īpatnībām (zāliens, asfalts, betonsu.c.) un daudzveidībai, kas atšķirīgi absorbē un atstaro saules radiāciju. A. Kalniņa(1990.) Rīgu iedala 13 mezoklimatiskajos rajonos. Izšķir četras atšķirīgasmezoklimatisko rajonu grupas:• pilsētas centrs ar blīvu daudzstāvu apbūvi, kur maz parku un citustādījumu, bet pastāv intensīva autotransporta satiksme;• pilsētas jaunie biznesa centri (Krasta iela, Ulmaņa gatve, Deglava iela,Brīvības iela dažos posmos), kuriem raksturīgas plašas asfaltētas unapbūvētas teritorijas ar lielām automašīnu stāvvietām un intensīvuautotransporta satiksmi;• pilsētas „guļamrajoni” – PSRS laika daudzstāvu apbūve Pļavniekos,Purvciemā, Mežciemā, Imantā, Zolitūdē un Ziepniekkalnā, kā arī jaunieprivātmāju ciemati, kas veidojas Baložos un citur – ar plašiempagalmiem un relatīvi lieliem mežu un mežaparku masīviem;• rūpniecības rajoni, galvenokārt Rīgas brīvostas apkārtnē, tiem raksturīgasplašas apbūvētas teritorijas, intensīva smagā autotransporta, kravasvilcienu un kravas kuģu satiksme, akmeņogļu, naftas produktu un citumateriālu pārkraušanas radītais tipiskais gaisa piesārņojums.4.1.3. Pilsētas „siltumsala”Tāpat kā daudzām lielām pilsētām, arī Rīgai visu gadu ir raksturīga izteikta pilsētas„siltumsala”, ko rada temperatūras starpība starp pilsētas centru un perifēriju. Rīgas„siltumsalas” kodolu veido pilsētas vēsturiskais centrs. Rīgas centrā vidējātemperatūra nepārtraukti aug, jo, pilsētai attīstoties, samazinās stādījumu platības.Laika posmā no 1941. līdz 1999. gadam pilsētas centra vidējā temperatūrapaaugstinājusies par 1,3 o C, salīdzinot ar teritoriju tālāk no centra (LU Botāniskais- 48 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASdārzs) (Jēgere, 2002.). Ik stundu salīdzinot gaisa temperatūru pilsētas centrālajā daļā(meteoroloģiskā stacija Rīga – Universitāte) un Rīgas lidostas teritorijā 1993. – 1997.gadā, konstatēts, ka lielākā temperatūras starpība ir novērojama gada siltajā laikā, betsalīdzinoši mazākas ir vidējās mēneša temperatūras atšķirība ziemas periodā. Īpašispilgti pilsētas „siltumsala” ir izteikta naktīs (4.2. tabula).4.2. tabulaVidējās un maksimālās novērotās gaisa temperatūras salīdzinājums Rīgascentrā un Rīgas lidostā (mērot ik stundu)(Dati: dabas pamatnes izpēte un precizēšana Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, 2003.)Vidējā starpība ( 0 C)Maksimālā novērotāMēnesisstarpība ( 0 C)Mēnesī dienā * naktī * dienā* naktī*Janvāris 0,3 0,3 0,4 6,3 6,4Februāris 0,6 0,2 0,9 6,3 8,4Marts 1,0 0,7 1,3 11,5 12,3Aprīlis 1,2 0,9 1,6 8,7 10,1Maijs 1,4 0,8 2,0 7,8 7,8Jūnijs 1,3 0,8 1,9 7,4 7,7Jūlijs 1,2 0,4 2,1 6,8 7,9Augusts 1,0 0,3 1,8 6,4 7,2Septembris 0,6 0,0 1,3 6,5 6,6Oktobris 0,3 0,0 0,6 3,7 5,6Novembris 0,2 0,0 0,4 5,3 6,0Decembris 0,1 0,1 0,2 3,2 6,5Vidēji gadā 0,8 0,4 1,2 6,5 7,7* dienas un nakts laiks katram mēnesim noteikts atkarībā no saules uzlēkšanas un norietēšanasstundasGaisa temperatūras novērojumi, kas veikti dažādos pilsētas rajonos, liecina, kavisvairāk sasilst lieli atklāti asfaltēti, betonēti laukumi, mazāk – nelieli asfaltēti unbetonēti laukumi, bet vēsāks ir parkos un skvēros, turklāt vecajos parkos temperatūrair zemāka nekā jaunajos un nekā salīdzinoši atklātās parka zonās (Švejers,Borisovskis, 1983., Kalniņa, 1990.). Pilsētas „siltumsala” visintensīvāk veidojasnaktīs ar labvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem (skaidrs laiks, mazs vējaātrums).„Siltumsala” ievērojami veicina gaisa piesārņojuma uzkrāšanos, līdz ar tonelabvēlīgi ietekmējot Rīgas pilsētas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti.- 49 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.1.4. Pilsētas attīstības plāna nozīme pilsētas „siltumsalas” efektamazināšanāRīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) īstenošana perspektīvā var būtiski ietekmētpilsētas vides kvalitāti, tās mikroklimatu un pilsētas „siltumsalas” veidošanāstendences.Lai izlīdzinātu temperatūras starpību pilsētas centrā un perifērijā, Rīgas attīstībasplānam (2006. – 2018.) jāsekmē:• apstādījumu platību saglabāšana un palielināšana pilsētas vēsturiskajācentrā un teritorijās, no kurām pilsētas centrā ieplūst vēsās gaisa masas(palielinot parku, dārzu un skvēru platības, tai skaitā zālienu un kokuvainagu projekcijas laukumu, kā arī palielinot apstādījumu platības uziekšpagalmu un ielu stādījumu rēķina);• vēso gaisa masu ieplūšana apbūvētajā teritorijā Daugavas piekrastē,nebūvējot pilsētas centrālajā daļā augstceltnes pašā Daugavmalā;apbūves augstumu pakāpeniski palielinot tikai, attālinoties no atklātāsūdens virsmas;• pašreizējo pilsētas vēsturisko centru ventilējošas zaļo „ķīļu” struktūru,kas savieno pilsētas centru ar meža masīviem, saglabāšana un veidošana.Sevišķa nozīme šādā aspektā ir dabas un apstādījumu teritorijām Rīgasdienvidrietumu un ziemeļrietumu daļā;• atpūtas vietu iekārtošana pagalmos un parkos, veicinot labvēlīgamikroklimata veidošanos un teritorijas vēdināšanu;• strūklaku un citu ūdens objektu nozīmes palielināšana apstādījumustruktūrā.„Siltumsalas” efekta samazināšanai Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) paredzētišādi pasākumi:• apbūves blīvuma ierobežošana pilsētas vēsturiskajā centrā;• apbūves stāvu skaita ierobežošana atsevišķās pilsētas teritorijās, lainodrošinātu vēso gaisa masu ieplūšanu pilsētas centrā;• autostāvvietu samazināšana pagalmos un ielu un laukumu asfalta segumanomaiņa pret citiem – siltumu mazāk absorbējošiem – segumiem.- 50 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASMinēto prasību nostiprināšana Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) mazinās pilsētas„siltumsalas” efekta pieaugumu. Tāpēc svarīgi ir Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanasun attīstības plānā palielināt stādījumu platību pagalmos.Vienlaikus jārēķinās ar to, ka, neskatoties uz minētajiem pasākumiem, ņemot vērā,ka Rīgas attīstības plāns kopumā paredz pilsētas apbūves blīvums palielināšanu,pašreizējo „zaļo koridoru” fragmentu (Spilves pļavas, Lucavsala, Zaķusala,Skanstes ielas mazdārziņi) apbūvēšanu un rēķinoties ar vispārējo globāloklimata sasilšanu, pilsētas attīstības plāns būtiski nemazinās „siltumsalas”efektu Rīgas pilsētā.Attīstības plāna dokumentos paredzēto rīcību neīstenošanas un aprobežojumuneievērošanas gadījumā turpinās pieaugt „siltumsalas efekts”, kas sekmēspiesārņojošo vielu uzkrāšanos atmosfērā pilsētas centrā, kas pazeminās pilsētasvides kvalitāti.- 51 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.2. Atmosfēras gaisa piesārņojums4.2.1. Stacionārie gaisa piesārņojuma avotiAtbilstoši pieņemtajai klasifikācijai visi gaisa piesārņojuma avoti tiek iedalīti trīsgrupās: punktveida jeb stacionārie, lineārie jeb mobilie un laukuma avoti (arī tiekpieskaitīti pie stacionārajiem). Rīgas stacionāro piesārņotāju skaits pēdējos gados irsvārstījies robežās no 595 līdz 736 (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijasaģentūras dati). To emisijas lielums ir parādīts 4.3 tabulā.Katlumāju izmešu4.3 tabulaKaitīgo vielu izmete atmosfērā no stacionāriem avotiem 2003.gadāRepublikas Piesārņojuma Katlumāju Katlumāju Katlumājukopā, t uz 1 iedzīv. 1 km 2 izmešos, %pilsēta izmeši kopā, t izmeši izmeši izmeši īpatsvarsatmosfērā atmosfērā, kg atmosfērā, t uz piesārņojumaRīga 6843,4 4914,3 7 22,3 71,8Avots: LR CSP. Vides rādītāji Latvijā 2003.gadā. Rīga, 2004.Siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiRīgā lielāko stacionāro piesārņotāju daļu veido siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi.Tajā ietilpst lielie siltumenerģijas ražotāji – VAS Latvenergo TEC – 1 un TEC – 2,siltumcentrāle Andrejsala (pašreiz slēgta), a/s Rīgas siltums siltumcentrāles(Vecmīlgrāvis, Daugavgrīva, Zasulauks, Imanta, Ziepniekkalns), vairāki simtidažādas jaudas katlumāju, ieskaitot rūpnīcu un ražotņu katlumājas. Siltumenerģijuražo arī privātmāju krāsnis, katli un kurtuves, kā arī daudzdzīvokļu namu dzīvokļosuzstādītie gāzes katli. No kopējā stacionāro gaisa piesārņojuma avotu skaita – 647(2002. gadā) nedaudz vairāk par pusi ir siltumenerģijas ražotāji.Sadedzinot kurināmo, atmosfērā tiek emitētas piesārņojošās vielas, kuru daudzums unķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no izmantotā kurināmā daudzuma un veida. Rīgā dominēdabas gāzes un koksnes izmantošana. Pēdējos gados, ieviešot gāzes apkuri, Rīgāstrauji samazinās sēru saturoša kurināmā izmantošana. Minētā tendence raksturīgagan lielajiem siltuma ražotājiem, gan pārējiem. Saskaņā ar Lielrīgas reģionālās videspārvaldes informāciju 2003. gadā 99,9 % no lielākajā elektroenerģijas unsiltumenerģijas ražotājuzņēmumā TEC – 2 izmantotā kurināmā bija dabas gāze untikai 0,1 % – mazuts. Arī a/s Rīgas siltums pārzinātajos siltuma avotos dominējošaiskurināmais ir dabas gāze (a/s Rīgas siltums informācija). Otra pozitīva tendence irkoģenerācijas tehnoloģijas ieviešana lielajos siltuma ražotājuzņēmumos.- 52 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASIzkliedes aprēķini rāda, ka slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija nosiltumapgādes uzņēmumiem Rīgā nepārsniedz 3 µg/m 3 , kas ir 7,5% no gadarobežlieluma, bet stundas maksimālās vērtības nepārsniedz 45 µg/m 3 , kas atbilst22,5% no noteiktā robežlieluma. Savukārt sēra dioksīda gada vidējā koncentrācijanepārsniedz 2 µg/m 3 (10% no robežlieluma), sēra dioksīda 24 stundu maksimālāsvērtības nepārsniedz 25 µg/m 3 , kas ir 20% no dienas robežlieluma, bet stundasmaksimālās vērtības nepārsniedz 30 µg/m 3 , kas ir 8,5% no stundas robežlieluma.Oglekļa oksīda 8 stundu maksimālās vērtības nepārsniedz 110 µg/m 3 , kas ir 1,1% norobežlieluma.Ražošanas uzņēmumiOtru lielāko stacionāro piesārņotāju grupu pēc siltumenerģijas ražotājiem veidodažādi rūpniecības uzņēmumi un ražotnes. Latvijas neatkarības gados šajāpiesārņotāju grupā notikušas būtiskas izmaiņas. Lielās rūpnīcas, kam bija vairākisimti izmešu avotu, no kuriem apkārtējā gaisā nonāca visdažādākās piesārņojošāsvielas (kopumā gaisa kvalitātes normatīvi bija noteikti vairāk nekā 400 dažādāmgaisu piesārņojošām vielām), ir slēgtas vai strādā ar ierobežotu jaudu. Atsevišķosrūpnīcu korpusos darbojas nelielas ražotnes vai darbnīcas. To darbības veidivisbiežāk ir automašīnu remonts, krāsošana, kokapstrāde, metālapstrāde, pārtikasproduktu ražošana un citi. Kopumā Rīgā ievērojami samazinājies no ražotņuskursteņiem un ventilācijas caurulēm apkārtējā gaisā izmesto kaitīgo vielu spektrs undaudzums.Rīgā var izdalīt atsevišķas rūpniecības zonas, kurās koncentrējas rūpnīcas unražotnes. Lielākais rūpnīcu un ražotņu skaits ir Ziemeļu rajonā un Latgalespriekšpilsētā (4.4. att.).- 53 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.4. att. Rūpniecības uzņēmumu sadalījums pa Rīgas rajoniem (2002. gada dati)Ziemeļu rajonā tie izvietojušies ap Ganību dambi (24 uzņēmumi), Sarkandaugavā,Vecmīlgrāvī un Jaunmīlgrāvī; Latgales priekšpilsētā – Katlakalnā, Krustpils unMaskavas ielas apkārtne (kopā 28 rūpnīcas un ražotnes); Kurzemes rajonā ražošanakoncentrējas Iļģuciemā, Daugavgrīvas un Bolderājas rajonos. Kopējais rūpniecībasuzņēmumu skaits Rīgā 2002. gadā bija 294. Lielākie atmosfēras piesārņotājiuzņēmumi parādīti 4.4. tabulā.4.4. tabulaRūpniecības uzņēmumi Rīgā – lielākie atmosfēras piesārņojuma emitētājiNr.p.k. Uzņēmums Adrese1. A/s Latvijas Finieris Bauskas ielā 592. A/s Rīgas piena kombināts Bauskas ielā 1803. A/s Kaija Atlantijas ielā 154. A/s Rīnūži Atlantijas ielā 275. A/s Latvijas dzelzceļš Krustpils ielā 246. A/s Aldaris Tvaika ielā 447. SIA L – Ekspresis struktūrvienība Vagonu L.Kalna ielā 68remonts8. SIA Gamma – A Audupes ielā 15/179. A/s Komēta Gulbju ielā 410. A/s Būvmateriāli AN Platā ielā 1411. A/s Rīgas Miesnieks Atlasa ielā 712. A/s Rīgas piensaimnieks Valmieras ielā 2Izkliedes aprēķini rāda, ka slāpekļa dioksīda gada vidējās vērtības no visiemrūpniecības uzņēmumiem Rīgā ir robežās līdz 10 µg/m 3 , kas veido 25% no gadarobežlieluma un novērojamas lokāli – atsevišķās vietās, bet stundas maksimālās- 54 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASvērtības nepārsniedz 80 µg/m 3 , kas ir 40% no noteiktā robežlieluma. Savukārt oglekļaoksīda 8 stundu maksimālās vērtības nepārsniedz 650 µg/m 3 ( 6,5% norobežlieluma).Atmosfēras piesārņotāji Rīgas brīvostas teritorijāRīgas brīvostas teritorijā darbojas 48 uzņēmumi (2002.gada dati), kuru darbība radagaisa piesārņojumu. Šajā pilsētas daļā atrodas ne tikai rūpnīcas, ražotnes unkatlumājas, bet notiek arī dažādu kravu pārkraušanas operācijas. Rīgas brīvostādominē kokmateriālu, dažādu naftas produktu un ķīmisko vielu pārkraušana. Tepārkrauj arī birstošas kravas (ogles, šķembas, šķeldu, minerālmēslus, kūdru) unkonteinerkravas. No kopējā brīvostas teritorijā strādājošo uzņēmumu skaita dažādukravu pārkraušanas termināļi (kopskaitā 23) 2002.gadā veidoja 48%. No 23termināļiem 12 pārkrauj kokmateriālus (ieskaitot šķeldu), 7 – naftas produktus unķīmiskās vielas, 1 – minerālmēslus, 1 – ogles un šķembas, 1 – kūdru, 1 –konteinerkravas.Pārkraujot naftas un gāzes produktus, gaisā izdalās merkaptāns (saistīts ar mazutasildīšanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu tā pārkraušanu). Merkaptāns radaīpatnēju nepatīkamu smaku, izraisot iedzīvotājiem diskomfortu un nostiprinot viņospārliecību par augstu, veselībai kaitīgu gaisa piesārņojumu. Merkaptāna pieļaujamākoncentrācija gaisā ir 10 –5 mg/m 3 , bet ožas slieksnis cilvēkam ir 10 -9 mg/m 3 . Līdz arto arī gadījumos, ka merkaptāna koncentrācija nepārsniedz maksimāli pieļaujamo,brīvostas apkārtnē dzīvojošie iedzīvotāju izjūt diskomfortu.Ostas teritorijā strādājošie uzņēmumi atmosfērā galvenokārt emitē cietās daļiņas(putekļus), benzīna un dīzeļdegvielas tvaikus, dažādus ogļūdeņražus. Daudziem nošiem uzņēmumiem ir savas katlumājas, kurās apkurei tiek izmantota kā koksne, tā arīsēru saturošs kurināmais (mazuts, dīzeļdegviela, izlietotās eļļas), tādēļ šim rajonamraksturīgas arī slāpekļa dioksīda, sēra dioksīda un oglekļa oksīda emisijas. Naftasproduktu termināļos gaisa kvalitātes nodrošināšanā svarīga nozīme ir tvaikuatsūknēšanas sistēmu, tvaiku pagaidu glabāšanas un tvaiku pārstrādes iekārtuuzstādīšanai naftas bāzēs, kā to prasa atbilstošie normatīvie akti (MK noteikumiNr.269.; 03.08.1999.). Pašlaik tvaiku atsūknēšanas sistēmas ir uzstādītas SIA NESTELatvija un SIA Latvija Statoil naftas bāzēs, bet pārējās bāzēs šādas sistēmas jāuzstādalīdz.2008. gada 31. decembrim (izņemot a/s B.L.B. Baltijas termināls un SIA MAN –- 55 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASTESS, kuri ir atteikušies no viegli gaistošo naftas produktu, benzola un epihlorhidrīnapārkraušanas).Izkliedes aprēķini rāda, ka slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija Rīgasbrīvostas un tās apkārtnes teritorijā nepārsniedz 2,5 µg/m 3 , kas ir 6,2% no gadarobežlieluma, bet stundas maksimālās vērtības nepārsniedz 20 µg/m 3 , kas ir 10% nonoteiktā robežlieluma.Savukārt benzola gada vidējās vērtības nepārsniedz 0,6 µg/m 3 , kas ir 12% no gadarobežlieluma. Šie rezultāti jāvērtē kritiski, jo neapmierinoši ir pašreiz pieejamie datipar benzola emisiju. Daudzos no līdz šim izstrādātajiem maksimāli pieļaujamāsemisijas limitu projektiem trūkst informācijas par benzola emisiju.Oglekļa oksīda 8 stundu maksimālās vērtības nepārsniedz 90 µg/m 3 , kas ir 0,9% norobežlieluma.Privātmāju apkureTeritorijas ar privātmāju jeb mazstāvu apbūvi vēsturiski izvietojušās Rīgas nomalēs.Privātmāju radītā gaisa piesārņojuma izvērtēšana ir apgrūtināta tādēļ, ka atšķirībā nocitiem gaisa piesārņojuma avotiem, trūkst praktiski jebkādu oficiālu datu gan parizmantoto kurināmo, gan tā daudzumu. No šiem faktoriem vistiešākā veidā ir atkarīgapiesārņojošo vielu emisija, kas ir pamats radītā piesārņojuma novērtējumam. Īpašiblīvs mazstāvu apbūves īpatsvars ir Daugavas kreisajā krastā Pārdaugavā. Kaut arīprivātmāju rajonos (Čiekurkalnā, Pārdaugavā u.c.) apkures sezonā strauji palielināsatmosfēras piesārņojums, tomēr salīdzinot ar citu Rīgas stacionāro avotu radītopiesārņojumu, tas ir vērtējams kā nenozīmīgs.Pārējie stacionārie piesārņotājiAtmosfēras piesārņojumu rada arī degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls. KopējaisDUS skaits saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra datiem2002. gadā Rīgā bija 101. Apkārtējā gaisā no šīs piesārņotāju grupas nonāk benzīnaun dīzeļdegvielas tvaiki. Kopumā degvielas rezervuāru un automašīnu uzpildes laikāgaisā nonāk salīdzinoši nenozīmīgs piesārņojošo vielu daudzums. Būtiskāk ir tas, kaikviena degvielas uzpildes vieta rada transporta līdzekļu pieplūdumu, savukārtiebraucošās un izbraucošās mašīnas rada papildus gaisa piesārņojumu.- 56 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASIzkliedes aprēķini rāda, ka slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija no DUS unlielajām stāvvietām nepārsniedz 1,2 µg/m 3 , kas ir 3% no gada robežlieluma, betstundas maksimālās vērtības nepārsniedz 12 µg/m 3 , t.i. 6% no noteiktā robežlieluma.Savukārt benzola gada vidējās vērtības nepārsniedz 0,8 µg/m 3 , kas ir 16% no gadarobežlieluma.Oglekļa oksīda 8 stundu maksimālās vērtības nepārsniedz 300 µg/m 3 , kas ir 3% norobežlieluma.Stacionāro avotu radītā gaisa piesārņojuma novērtējumsRīgas stacionāro piesārņotāju skaits ir liels, bet galvenokārt tie ievada apkārtējā gaisānelielus piesārņojošo vielu daudzumus. Skaitliski lielāko stacionāro piesārņotāju daļuveido siltumenerģijas ražotāji (ieskaitot rūpnīcu un ražotņu katlumājas), kuri ievadaapkārtējā gaisā arī lielākos piesārņojošo vielu daudzumus. Otru lielāko grupu veidorūpnīcu un ražotņu apkārtējā gaisā ievadītie piesārņojošo vielu daudzumi. Pārējostacionāro piesārņojuma avotu grupu īpatsvars ir ievērojami mazāks.Stacionāro piesārņotāju skaitam ir tendence pieaugt – kā Rīgas centrā, tā pārējāpilsētas teritorijā ēku un būvju īpašnieki centralizētās siltumapgādes vietā izvēlaslokālu katlumāju izbūvi. Rīgā samazinās sēru saturoša kurināmā izmantošanasiltumenerģijas ražošanā un notiek intensīva pāreja uz videi draudzīgu kurināmo –gāzi.Izkliedes aprēķini rāda, ka stacionāro avotu radītais slāpekļa dioksīda gada vidējāskoncentrācijas sadalījums pilsētā ir ļoti nevienmērīgs. Rīgas lielākajā daļā gada vidējākoncentrācija nepārsniedz 8 µg/m 3 (20% no gada robežlieluma). Taču Pārdaugavā irvietas, kur koncentrācija sasniedz 20 µg/m 3 , bet Āgenskalna rajonā tā sasniedz pat 30µg/m 3.Sēra dioksīda gada vidējā koncentrācija, ko rada stacionārie avoti, nepārsniedz 3µg/m 3 , kas ir 15% no robežlieluma, sēra dioksīda 24 stundu maksimālās vērtībasnepārsniedz 30 µg/m 3 , kas ir 24% no dienas robežlieluma, bet stundas maksimālāsvērtības nepārsniedz 40 µg/m 3 , kas ir 11% no stundas robežlieluma.Kopējais stacionāro piesārņotāju radītais oglekļa oksīda piesārņojums vērtējams kānenozīmīgs.- 57 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.2.2. Transporta līdzekļi jeb mobilie piesārņojuma avotiAutotransports ir galvenais gaisa piesārņotājs Rīgā. Kopējais piesārņojošo vieludaudzums, ko emitē autotransports, ir ievērojami lielāks nekā stacionāro piesārņotājuradītais. Šīs piesārņotāju grupas īpatnība ir tāda, ka piesārņojošo vielu izplūde notiektuvu zemei un to izkliedi ierobežo apbūve.Automašīnu skaits Rīgā strauji pieaug (4.5. attēls). 87% reģistrēto vieglo automašīnuir vecākas par desmit gadiem (Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu statistika, 2004.).4.5. att. Iedzīvotāju skaita un reģistrēto transporta līdzekļu skaita dinamikaRīgā.Transporta plūsmas nozīmīga sastāvdaļa ir pilsētas sabiedriskais transports. Rīgassabiedriskais transports sastāv no elektriskiem (tramvaji, trolejbusi) un motorizētiem(autobusi, mikroautobusi) transporta līdzekļiem. Elektriskais transports tiešu emisijuveidā gaisa piesārņojumu nerada, taču pārvietojoties aktivizē sekundārospiesārņotājus – dažāda izmēra daļiņas, tai skaitā PM 10 daļiņas. Pašvaldības organizētoautobusu transportu iedzīvotāju pārvadāšanai Rīgā nodrošina SIA Rīgas satiksme.Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegto informāciju 2003.gadarudenī SIA Rīgas satiksme rīcībā ir 483 autobusi, no tiem jauni (iegādāti laika periodāno 1997. – 2003.g.) ir 292 autobusi, kas ir 60% no kopējā autobusu skaita. 2005. gadāvecie autobusi Ikarus apkalpo tikai maršrutus Rīgas nomalēs, bet pilsētas centrā vairsneiebrauc. Rīgā pasažieru pārvadāšanā piedalās arī maršruta mikroautobusi. Saskaņāar Satiksmes departamenta Pasažieru komercpārvadājumu daļas sniegto informāciju2003.gada rudenī rīdziniekus pārvadāja 285 mikroautobusi, no kuriem 90% bijajaunāki par 5 gadiem.- 58 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASIzmantojot dažādās Rīgas domes struktūrvienībās pieejamo informāciju par transportaintensitāti un kustību ielās, ir iespējams novērtēt ielu pašreizējo noslodzi dažādāsdiennakts stundās un analizēt transporta radīto gaisa piesārņojumu. Autotransportaradītā piesārņojuma novērtējumam izveidota datu bāze programmatūrā EnviMan(Rīgas domes Vides departaments), kura aptver lielāko daļu Rīgas ielu. Katrai ielaivai ielas posmam ar atšķirīgu transporta intensitāti tika noteikta tās izmaiņu dinamikaatkarībā no diennakts stundas un nedēļas dienas, izmantojot automašīnu plūsmasuzskaites datus. No šīs informācijas redzams, ka darbdienu rītos liels skaits transportalīdzekļu iebrauc Rīgā (Rīgas centrā), toties darbdienas beigās lielākā mašīnu plūsmavirzās projām no Rīgas centra. Brīvdienās transporta plūsmā nav ne izteiktu rīta unvakara maksimuma periodu, ne arī atšķirību starp virzieniem uz pilsētas centru un nocentra. Pastāv cieša korelācija starp transporta intensitāti ielā un piesārņotājvielu(benzola, slāpekļa dioksīda) koncentrāciju (4.6. – 4.8. attēli). Analīze tika veiktavietās, kur notiek gaisa kvalitātes mērījumi. Cēloņsakarības raksturošanai tikaaprēķināts korelācijas koeficients starp transporta plūsmas intensitāti un attiecīgāspiesārņojošās vielas koncentrāciju. Salīdzinot korelācijas koeficientus, jāsecina, kapiesārņojuma līmeni nosaka ne tikai konkrētās ielas autotransporta intensitāte, betnozīmīgs piesārņojums nāk arī no blakus esošajām ielām, to ietekmē arī teritorijasatrašanās vieta, ielas un apbūves raksturs kopumā.4.6. att. Automašīnu skaits un benzola koncentrācija (µg/m 3 ) (r=0,81).- 59 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.7. att. Automašīnu skaits un slāpekļa dioksīda koncentrācija (µg/m 3 ) (r=0,83).4.8. att. Automašīnu skaits un slāpekļa dioksīda koncentrācija (µg/m 3 ) (r=0.82).Izkliedes aprēķini rāda, ka transportlīdzekļu radītā slāpekļa dioksīda gada vidējākoncentrācija sasniedz 40 µg/m 3 , kas atbilst robežlielumam, bet stundas maksimālāsvērtības sasniedz 250 µg/m 3 , pārsniedzot robežlielumu, kas ir 200 µg/m 3 .Benzola gada vidējās vērtības sasniedz 15 µg/m 3 , kas 3 reizes pārsniedz gadarobežlielumu.- 60 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASSavukārt oglekļa oksīda 8 stundu maksimālās vērtības sasniedz 1500 µg/m 3 , kas irtikai 15% no robežlieluma.Atmosfēras gaisa piesārņojuma izkliedes aprēķini no visiem avotiem (4.9. un4.10. att.) rāda, ka slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija pārsniedz 40 µg/m 3(un arī robežlielumu), bet stundas maksimālās vērtības sasniedz 350 µg/m 3(robežlielums ir 200 µg/m 3 ). Savukārt oglekļa oksīda 8 stundu maksimālās vērtībassasniedz 2500 µg/m 3 , kas ir tikai 25% no robežlieluma.- 61 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.9.att. Stacionāro un mobilo avotu radītais NO 2 piesārņojums Rīgā (slāpekļadioksīda gada vidējās vērtības, µg/m 3 ).- 62 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.10. att. Stacionāro un mobilo avotu radītais CO piesārņojums Rīgā (oglekļaoksīda 8 stundu maksimālās vērtības, µg/m 3 ).- 63 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.2.3. Gaisa piesārņojuma izmaiņas laika periodā no 1994. līdz 2004.gadamRīgas domes Vides departaments, izmantojot Zviedrijas palīdzības projekta ietvarossaņemto monitoringa staciju, ilgākā laika periodā ir veicis nepārtrauktus gaisakvalitātes mērījumus Brīvības ielā, K.Valdemāra ielā, Raiņa bulvārī, Stacijaslaukumā, Āgenskalna tirgus rajonā, bet pēdējo gadu laikā šī stacija veic mērījumusTvaika ielā, naftas termināļu potenciālās ietekmes zonā. Savukārt LVĢMA, veicotmonitoringu ar līdzīgu aparatūru, ir uzkrājusi mērījumu rezultātus par gaisapiesārņojumu Ķengaragā, Imantā, 11. novembra krastmalā un Viestura prospektā unpēc gaisa kvalitātes sākotnējā novērtējuma pabeigšanas uzstādījusi monitoringastaciju fona koncentrācijas mērījumiem pilsētas centrā. Lai precīzāk kontrolētu, kādsir piesārņojošo vielu koncentrācijas līmenis Rīgas ielās ar intensīvu transportu, ņemotvērā blīvo apbūvi, Rīgas domes Vides aizsardzības departaments 2003. gadā iruzstādījis divas atšķirīga tipa monitoringa stacijas – Brīvības ielā un Kr.Valdemāraielā.Veicot stratēģiskās ietekmes novērtējumu uz vidi, analizēta gaisa kvalitāte Rīgā,izvērtējot to piesārņojošo vielu koncentrāciju, kurām ir noteikti gaisa kvalitātesrobežlielumi jeb normatīvi (MK noteikumi Nr. 588 „Par gaisa kvalitāti”(21.10.2003.).Sēra dioksīdsAtbilstoši Eiropas Kopienas direktīvu nostādnēm sēra dioksīda pieļaujamaikoncentrācijai atmosfērā Latvijā ir noteikti šādi robežlielumi:• stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai – 350 µg/m 3 ;• diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai – 125 µg/m 3 ;• robežlielums ekosistēmu aizsardzībai (kalendāra gads un ziemas periodsno 1. oktobra līdz 31. martam) – 20 µg/m 3 .Sēra dioksīda monitoringa rezultāti Rīgā visā periodā (1994. – 2004.), visās vietās unvisās monitoringa stacijās rāda, ka noteiktie robežlielumi nav tikuši pārsniegti nereizi, līdz ar to nav nepieciešami nekādi rīcības pasākumi tā koncentrācijusamazināšanai, ja vien būtiski nepalielināsies emisijas avotu skaits un lielumsnākotnē.Novērojumu rezultāti, kas iegūti monitoringa stacijās no 1994. līdz 2004. gadam,rāda, ka sēra dioksīda (SO 2 ) koncentrācijas vidējais līmenis gadā pilsētā- 64 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASsamazinās (4.11.att.). Jāpiezīmē, ka šai koncentrācijai ir tipiskas sezonālāsizmaiņas – ziemā, kad visas apkures sistēmas pilsētā darbojas, SO 2koncentrācija vienmēr ir lielāka.4.11.att. SO 2 koncentrācija (µg/m 3 ) Rīgā laika posmā no 1999. līdz 2002. gadam.Slāpekļa oksīdiLatvijā ir noteikti šādi robežlielumi slāpekļa dioksīda koncentrācijai atmosfērā:• stundas robežlielums slāpekļa dioksīdam cilvēka veselības aizsardzībai –200 µg/m 3 ;• gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai – 40 µg/m 3 ;• gada robežlielums ekosistēmu aizsardzībai (NO+NO2) – 30 µg/m 3 .Slāpekļa dioksīdam noteikto gada robežlielumu pārsniegums laika periodā no1995. līdz 2004. gadam tika konstatēts visās centrā novietotās monitoringastacijās. Pilsētas atmosfēras fona piesārņojuma novērošanas rezultātu analīze(4.12. attēls) rāda, ka NO 2 piesārņojums palielinās.- 65 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.12. att. NO 2 koncentrācija (µg/m3) Rīgā (Maskavas ielā) laika posmā no 1999.līdz 2002. gadam.OzonsOzons ir nozīmīgs gaisa kvalitāti raksturojošs elements, kaut arī tas atmosfērānenonāk izmešu ceļā no konkrētiem piesārņojuma avotiem. Tas veidojas fotoķīmiskoreakciju rezultātā, savā starpā reaģējot tā saucamajiem prekursoriem, kuri savukārtatmosfērā nonāk tiešas emisijas rezultātā no visdažādākajiem piesārņojuma avotiem.Ozons ir viena no galvenajām vielām, kas pasaules lielpilsētās veido t.s. vasarassmogu, galvenokārt saulainās un karstās dienās un pilsētās ar intensīvu satiksmi.Ozonam Latvijā ir noteiktas maksimāli pieļaujamās astoņu stundu vidējās diennaktsvērtības – 120 µg/m 3 .Ozona mērķlielums Rīgā netiek pārsniegts, taču pilsētas centrā faktiskākoncentrācija ir tuvu pieļaujamajai robežai.Oglekļa oksīdsOglekļa oksīds CO veidojas visos degšanas procesos, kur tiek sadedzināts organisks(oglekli saturošs) kurināmais – gan krāsnīs, gan automašīnu iekšdedzes dzinējos undīzeļdzinējos, gan ugunskuros un ugunsgrēkos. Līdz šim ir uzskatīts, ka oglekļaoksīds (CO) ir viena no nozīmīgākajām atmosfēru piesārņojošām vielām pilsētās araugstu autotransporta intensitāti. Šīs vielas koncentrācija tiek normēta un kontrolētaarī automašīnu izplūdes gāzēs, tām izejot tehnisko apskati. Oglekļa oksīdam piemītaugsts toksiskuma līmenis. Tā toksiskās ietekmes pamatā ir spēja aizstāt skābeklihemoglobīnā, veidojot karboksihemoglobīnu, kas nav spējīgs transportēt skābekli.- 66 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASIzmērītā CO koncentrācija ir ļoti zema, tāpēc Rīgā nav nepieciešami speciālipasākumi oglekļa oksīda koncentrācijas samazināšanai.BenzolsGalvenais avots, kas rada gaisa piesārņojumu ar benzolu, ir autotransports. Benzols irdegvielas sastāvā un nonāk atmosfērā nepilnīgas sadegšanas rezultātā. Tātadautotransporta radītais piesārņojuma līmenis ir būtiski atkarīgs no degvielaskvalitātes.Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas noteiktajām vadlīnijām benzols irkancerogēna viela. Tāpēc tai nav zināms un nav noteikts veselībai nekaitīgs, pilnīgidrošs gaisa piesārņojuma līmenis. Eiropas Kopienas direktīva (2000/69/EC) un MKnoteikumi Nr. 588 „Par gaisa kvalitāti” (21.10.2003.) nosaka, ka gada robežlielumsbenzolam ir 5 µg/m 3 un tas stājas spēkā no 2010. gada 1. janvāra. Latvijā ir noteikta100% pielaides robeža, kas no 2005. 01. 01. pakāpeniski jāsamazina līdz nullei.Situācijas novērtējumu apgrūtina tas, ka ir pieejams visai ierobežots pietiekamiprecīzu datu daudzums. Rīgā ir tikai dažas monitoringa stacijas, kas izgatavotas vaimodernizētas atbilstoši šīm augstajām prasībām attiecībā uz benzola mērījumiem. Tāsir:• Rīgas domes Vides departamenta monitoringa stacija, ko dome iegādājās2002. gadā un kas uzstādīta Brīvības ielā un veic mērījumus posmā starpBruņinieku un Ģertrūdes ielu;• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai piederošā stacija,kas pašlaik uzstādīta Rīgas brīvostas teritorijā;• Rīgas domes Vides departamenta stacija, kura 2003. gadā modernizētaun turpina nepārtrauktus mērījumus Tvaika ielā, iepretī SIA MAN –TESS darbības zonai;• Rīgas domes Vides departamentam piederošā stacija, kas tika saņemtaDānijas palīdzības projekta ietvaros un uzstādīta Kr.Valdemāra ielā,posmā starp Dzirnavu un Lāčplēša ielu.Situācijas novērtējums par benzolu veikts uz minēto staciju datu pamata. Benzolakoncentrācija šobrīd būtiski pārsniedz noteikto robežlielumu Tvaika ielā,Brīvības ielā un Rīgas Brīvostas teritorijā. Šis robežlielums ir jāievēro tikai,- 67 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASsākot ar 2010. gadu, un pašreiz jau ir novērojama tendence benzolakoncentrācijām samazināties arī pilsētas centrā.Rīgas brīvostas ietekme uz benzola piesārņojumu atmosfērā vērtējamaneviennozīmīgi. Tā, piemēram, brīvostas teritorijā kopš 2003. gada izvietotāsmonitoringa stacijas uzrāda gada vidējās koncentrācijas normatīva (ar pielaidi)pārsniegumu, bet ilgākā periodā veiktie mērījumi SIA MAN – TESS tuvumā rāda(4.13. attēls), ka benzola koncentrācijai šajā teritorijā ir tendence samazināties (kasskaidrojams ar pārkrauto preču sortimenta izmaiņām un pārkraušanas operācijutehniskā nodrošinājuma uzlabošanos).4.13. att. Benzola koncentrācija (µg/m 3 ) Rīgā, Tvaika ielā laika posmā no 1999.līdz 2002. gadam.Cietās daļiņas PM 10 (putekļi)Cietās daļiņas (PM 10 – daļiņas, kuru lielums ir 10 mikroni un mazāks) jeb putekļirodas gan tiešas emisijas ceļā, gan sekundāri. Tiešo emisiju rada tādi avoti kāautotransports (sevišķi dīzeļdzinēji), kurināmā dedzināšana apkures katlos u.c.Sekundārās PM rodas, reaģējot t.s. prekursoru gāzēm (SOx, NOx, gaistošieorganiskie savienojumi) ar ūdens pilītēm (migla) atmosfērā. No teiktā izriet, ka PM10daudzuma regulēšanas ceļš ir ne tikai samazināt tiešo emisiju, bet arī prekursoru gāzuemisiju. Piemēram, šis aspekts ir jāņem vērā, atļaujot decentralizēt apkuri blīviapbūvētās teritorijās. Kaut arī individuālās apkures ierīkošana nepasliktina gaisakvalitāti līdz pieļautā līmeņa pārsniegumam tieši emitēto gāzu dēļ, ir jāņem vērā, ka- 68 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAStiek stimulēta pavisam jauna un bīstama piesārņojuma avota veidošanās rajonos, kurtas var skart lielu skaitu iedzīvotāju.Pašlaik gan Eiropas Kopienas direktīvas, gan MK noteikumi Nr. 588 „Par gaisakvalitāti” (21.10.2003.) paredz robežlielumus tikai PM 10 . Ir noteikts, ka kopš 2005.gada 1. janvāra 24 stundu vidējo koncentrāciju (50 µg/m 3) kalendārā gada laikāpieļaujams pārsniegt ne vairāk kā 35 gadījumos. Savukārt gada vidējais robežlielumsir noteikts 40 µg/m 3 .Lai raksturotu situāciju Rīgā, pašlaik ir iespējams izmantot tiešo mērījumu datus tikaiatsevišķos punktos. Visaptverošu pilsētas karti attiecībā uz PM 10 izveidot nevar, jopagaidām nav pieejami gandrīz nekādi emisijas dati. Bez tam jāņem vērā, kanozīmīgu ieguldījumu kopējā piesārņojuma līmenī PM 10 gadījumā dod ne tikai tiešāsemisijas avoti konkrētajā teritorijā, bet arī dabīgais fons un piesārņojuma pārnese lielāattālumā. PM 10 koncentrāciju un ķīmisko sastāvu papildus būtiski ietekmē vietējieklimatiskie apstākļi, galvenokārt temperatūra un mitrums, saules intensitāte, gaisamasu cirkulācija u.c.PM 10 (putekļu) koncentrācijas mērījumi Rīgā uzsākti tikai 2000. gadā. Novērojumirāda, ka bieži tiek pārsniegti mērķlielumi un iedzīvotāju informēšanas rādītāji. Datipar gadījumiem, kad ticis pārsniegts PM 10 mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai(vidējā diennakts koncentrācija bez pielaides 50 µg/m 3 ) Rīgā 2000. – 2004. gadā,apkopoti 4.4. tabulā. Pārsniegšana ir pieļaujama ne vairāk kā 35 reizes kalendārā gadalaikā.4.4. tabulaDienu skaits, kad Rīgā pārsniegta PM 10 diennakts robežlieluma koncentrācijaStacija/Gads 2000. 2001. 2002. 2003. 2004.Brīvības iela 105 94Kr.Valdemāra iela 131 14011. novembra krastmala 56 46 72Rīgā kopā* 56 46 72 195 174*) kopējais skaits var nesakrist ar atsevišķo monitoringa staciju rādījumu skaitu, jo bieživienā un tajā pašā dienā abās monitoringa stacijās novēro paaugstinātu putekļu koncentrācijuLVĢMA un Rīgas domes Vides departamenta veiktā monitoringa datu analīze rāda,ka šīs piesārņotājvielas (PM 10 ) koncentrācija ir augsta un tās samazināšanaijāizveido konkrēts pasākumu plāns.- 69 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.2.4. Attīstības plāna nozīme atmosfēras piesārņojuma mazināšanā2004. gada 6. jūlijā Rīgas Dome ir akceptējusi Rīgas pilsētas gaisa kvalitātesuzlabošanas rīcības programmu, kas izstrādāta un apstiprināta atbilstoši MKnoteikumiem Nr. 588 „Par gaisa kvalitāti” (21.10.2003.). Ieviešot šo rīcībasprogrammu, gaisa piesārņojumam Rīgā turpmāko 5 gadu laikā jāsamazinās līdztādam līmenim, kas nodrošina piesārņojošām vielām noteikto robežlielumu(normatīvu) ievērošanu Rīgas iedzīvotāju veselības aizsardzībai, kā arī pilsētasekosistēmas aizsardzībai. Programmā ir paredzēti šādi pasākumi:• noteikt gaisa kvalitāti par obligātu kritēriju, kas jāievēro, izstrādājot unizvērtējot pilsētas attīstības plānu, kā arī plānojot un optimizējotsatiksmes organizāciju pilsētā;• samazināt transportlīdzekļu kopējo skaitu Rīgas vēsturiskajā centrā līdz2009. gadam par 35% salīdzinājumā ar 2002. gadu, vienlaikus veicotsatiksmes optimizāciju;• nodrošināt Rīgas centra ielu un ietvju mitro uzkopšanu pavasara – rudenssezonā;• izveidot Rīgas domes saistošos noteikumus Par gaisa piesārņojumateritoriālo zonējumu Rīgas pilsētas siltumapgādes attīstībai;• izveidot jaunu Rīgas siltumapgādes koncepciju nākošajiem 10 – 15gadiem;• nodrošināt gaisa monitoringa sistēmu Rīgā;• Izveidot un uzturēt gaisa pastiprināta monitoringa sistēmu Rīgasbrīvostas teritorijā un tās uzņēmumu ietekmes zonā;• izveidot uzraudzības un kontroles sistēmu, institucionāli nostiprinotRīgas domes Vides departamentu;• iesaistīt iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas, izveidojot interaktīvuinformācijas apmaiņas sistēmu.Rīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) nostādnes par transporta sistēmas attīstībubalstās uz šādiem pieņēmumiem:1. transporta līdzekļu skaits pilsētā būtiski palielināsies (Rīgas attīstības plāns2006. – 2018. gadam. Perspektīvā transporta shēma, 2005.);2. būs veikta lietoto automašīnu nomaiņa un visas automašīnas atbildīs EUROIV standartam;- 70 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASTā rezultātā tiek prognozēts, ka neskatoties uz autotransporta plūsmas pieaugumu,gaisa kvalitāte pilsētā nepasliktināsies, bet perspektīvā uzlabosies.Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiemRīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas (2004.) izpildē.Nozīmīgākie pasākumi Rīgas pilsētas attīstības programmā (2006. – 2012.)atmosfēras piesārņojuma samazināšanā pilsētā kopumā ir šādi:1. Pilsētas transporta infrastruktūras attīstība.2. Pilsētas vēsturiskā centra atslogošana no autotransporta:• ierobežojot stāvvietu skaitu brauktuvēs;• veidojot Parks&Ride stāvvietas pie pilsētas robežas un mazāk ietilpīgasstāvvietas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā;3. Sabiedriskā transporta attīstība.4. Pilsētas vēsturiskā centra atslogošana no kravas transporta.5. Iebraukšanas maksas ieviešana pilsētas vēsturiskajā centrā.Ja pieņem, ka pašreizējās automašīnas ļoti strauji tiks nomainītas ar EURO IVstandartam atbilstošām, tad ar Rīgas attīstības plāna dokumentos paredzētajiempasākumiem kopumā varētu panākt, ka mobilo piesārņojumu avotu ietekme uz gaisakvalitāti samazinās. Transporta infrastruktūras attīstības projektu (maģistrālo ielu unParks&Ride stāvvietu izbūvēšana, jaunu tiltu būvniecība) nerealizēšana vaiaizkavēšana, kā arī sabiedriskā transporta lēna attīstība var novest pie ievērojamatransporta līdzekļu skaita pieauguma un līdz ar to – arī pie atmosfēras piesārņojumapalielināšanās pilsētas centrālajā daļā. To daļēji sekmē arī Rīgas attīstības plāns(2006. – 2018.), jo:• sagaidāms satiksmes piesaistes objektu (biroja ēku, dzīvojamās apbūvesu.c.) skaita un ietilpības pieaugums pilsētas vēsturiskajā centrā un tāaizsardzības zonā;• sagaidāms autonovietņu skaita pieaugums pilsētas vēsturiskajā centrā untā buferzonā;• paredzama apstādījumu platību samazināšanās;• paredzama pilsētas „siltumsalas” efekta saglabāšanās.- 71 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASJa piepildīsies prognoze par vispārēju transporta līdzekļu skaita pieaugumuRīgā un Latvijā un ja transporta piesaistes objektu attīstība pilsētas vēsturiskajācentrā un tā buferzonā apsteigs transporta infrastruktūras attīstību, Rīgasattīstības plāns (2006. – 2018.) nenodrošinās Rīgas pilsētas gaisa kvalitātesuzlabošanas rīcības programmā noteiktās prasības pēc transporta līdzekļu skaitasamazināšanas Rīgas vēsturiskajā centrā līdz 2009. gadam par 35%salīdzinājumā ar 2002. gadu. Vienīgie pasākumi, kas būtiski varētu samazināttransporta līdzekļu skaitu pilsētas vēsturiskajā centrā, ir iebraukšanas maksasnoteikšana tajā un ielu caurlaides spēju ierobežošana privātajam transportam,nodalot atsevišķas brauktuves joslas sabiedriskajam transportam.Attīstības plāna paredzēto rīcību - transporta infrastruktūras izbūvēšana unsatiksmes plūsmas uzlabošanas neīstenošana var novest pie autotransportasastrēguma ļoti strauju pieaugumu un atmosfēras piesārņojuma pieaugumabūtisku palielināšanos, kas daudzviet pārsniegs Latvijā un Eiropas Savienībānoteiktās atmosfēras piesārņojuma normas un atstās ietekmi uz pilsētasiedzīvotāju dzīves kvalitāti.- 72 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.3. Virszemes un pazemes ūdens kvalitāte4.3.1. Virszemes ūdeņu vispārīgs raksturojums (ezeri, upes, mākslīgāsūdenstilpes)Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijasgrāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem 17,6 % no pilsētas teritorijas. Visa pilsēta ietilpstDaugavas sateces baseinā. Lielākā ūdens objekta – Daugavas garums pilsētas robežāsir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 – 15 m. Pilsētas ziemeļaustrumu unaustrumu daļā atrodas divi lieli ezeri – Juglas ezers (5,7 km 2 ) un Ķīšezers (17,4 km 2 ).Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: Bābelītis (6,9 ha), Gaiļezers (7,6 ha),Linezers (2,3 ha), Velnezers (3,5 ha); dīķi (Māras dīķis, platība 5 ha) un citasūdenstilpes. Liela daļa no mazajām ūdenstecēm (Strazdupīte, Mailes grāvis,Šmerļupīte, Dreiliņupīte u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas, kā rezultātā Rīgā daudzvietir paaugstināts gruntsūdens līmenis.Informācija par virszemes ūdens kvalitāti Rīgas pilsētā ir fragmentāra, jo pašreizpilsētas ūdens objektos, izņemot Daugavu, netiek veikts regulārs monitorings.DaugavaDaugavas ūdeņu kvalitāti būtiski ietekmē piesārņojums, kas veidojas visā Daugavassateces baseinā. 2002. gadā Daugavas grīvā ūdens kvalitāte pēc O 2 , BSP 5 , N kop unP kop koncentrācijas atbilst labas vides kvalitātes ūdeņiem (Daugava river..., 2003.).Kopējā fosfora un slāpekļa koncentrācijai Daugavā laika periodā no 1990. gada līdz2002. gadam ir tendence palielināties. Dati liecina, ka nozīmīgi slāpekļa un fosforaemisijas avoti ir Rīgas pilsētā (Nikmane, u.c., 2003). Kopējā slāpekļa vidējākoncentrācija 2000. – 2002. gadā Daugavā bija 1,7 mg/l, kas, salīdzinot ar EiropasSavienības rekomendēto robežvērtību 2 mg/l, Daugavu raksturo kā antropogēnā ziņāietekmētu upi. Mikrobioloģiskā piesārņojuma ziņā situācija pēdējos gados pasliktināsposmā no Doles salas līdz Mīlgrāvja kanālam. Daugavas ūdeņi pēc kopējā koliformuskaita neatbilst peldūdeņu prasībām pie Mīlgrāvja un atsevišķos gadījumos arī lejpusDoles salas. Daugavas lejtecē atsevišķās karstās dienās novērojama zilaļģu ziedēšana.Galvenie cēloņi, kas izraisa toksisko zilaļģu ziedēšanu, ir paaugstinātais biogēnu(fosfora un slāpekļa) saturs.Būtiski Daugavas ūdens kvalitāti Rīgas teritorijā ietekmē ostas termināļi, ražošanasuzņēmumi un lietus ūdeņu kanalizācija. Mīlgrāvī ūdens piesārņojums ar naftas- 73 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASproduktiem atsevišķos gados ir vairāk nekā 4 reizes pārsniedzis pieļaujamokoncentrāciju. Daugavas ūdens kvalitāti apdraud pazemes ūdens piesārņojumsRumbulas teritorijā, kas radies bijušās padomju armijas lidlauka un naftas bāzesdarbības rezultātā; arī bijusī Bukaišu ielas atkritumu izgāztuve, naftas un naftasproduktu termināļi, kas atrodas virszemes ūdeņu – Mīlgrāvja, Sarkandaugavas,Vecdaugavas, Audupes, Daugavas tiešā tuvumā.VecdaugavaVecdaugava ir sens Daugavas grīvas fragments, kas veidojies dažādos ģeoloģiskoslaikmetos. Pašreizējā stāvoklī tā veido ap 130 ha lielu ūdenstilpi, kurai ir daudzatteku, applūstošu salu, pussalu un plaša piekrastes pļavu zona. Vecdaugavu arDaugavu savieno Audupe. Virszemes ūdens testēšanas rezultāti rāda, ka Audupēorganisko vielu koncentrācija (BSP 5 ) atbilst vājam piesārņojumam, savukārt kopējāfosfora koncentrācija norāda uz nenozīmīgu antropogēnu ietekmi. Vecdaugavākonstatēts paaugstināts organiskā piesārņojuma līmenis (BSP 5 ), kā arī fosfora unslāpekļa savienojumu koncentrācija, kas liecina par vāju antropogēnu ietekmi (Naftasproduktu..., 2003.). 2004. gadā Audupe no blakus esošajiem naftas termināļiem tikastipri piesārņota ar naftas produktiem.ĶīšezersĶīšezers ir lagūnas tipa supereitrofs ezers. Mīlgrāvis un Vecdaugava savieno ezeru arDaugavu un Rīgas līci. Ķīšezera platība ir 1740 ha, vidējais dziļums 3 m, tilpums41,7 milj. m 3 , sateces baseins 1900 km 2 . Ķīšezera dienvidaustrumu daļā ietek Jugla,bet ziemeļu galā Langas upe. Vidējā ūdens pieplūde ir 565 mlj. m 3 gadā. Tā rezultātāūdeņi atjaunojas vidēji 14 reizes gadā. Ķīšezeru ar Daugavu savieno 1,6 km garaisMīlgrāvis. Ūdens kvalitāti ezerā ietekmē periodiska jūras ūdens pieplūde, rezultātāezera ūdenī novērojama paaugstināta sulfātu koncentrācija, kā arī liela ūdensmineralizācija, izšķīdušo vielu koncentrācija reizēm sasniedz 270 līdz 550 mg/l.Ķīšezera ūdens kvalitāti pazemina piesārņojuma pieplūde no ezera krastā esošajāmmazstāvu ģimenes mājām un no lietusūdeņu kanalizācijas, kā rezultātā Ķīšezerā irpaaugstināta slāpekļa un fosfora koncentrācija.Juglas ezersJuglas ezers ir lagūnas tipa eitrofs ezers. Sateces baseina platība 1710 m 2 , platība 570ha, 60% no tās nav dziļāka par 2 m. Ezera vidējais dziļums ir 1, 7 m. Galvenie ezera- 74 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASpiesārņojuma avoti ir nepietiekami attīrīti notekūdeņi, lietusūdeņu kanalizācijasieplūde un piesārņojuma ienese no Pierīgas teritorijas.Saskaņā ar pašvaldības ūdens monitoringa iepriekšējos gados iegūtajiem datiemūdens kvalitāti zivsaimnieciskajās ūdenstilpēs un ūdenstecēs (Buļļupē, Daugavā,Ķīšezerā, Juglas ezerā, Vecdaugavā) var uzskatīt par apmierinošu, tačuievērojamais piesārņojums ar organiskajām vielām un amoniju nākotnē varradīt draudus skābekļa režīmam un zivju barības bāzei.Mazo ūdensteču un ūdenstilpju vides stāvoklisLatvijā mazo upju kvalitātes vērtēšanai lieto bioloģiskās kvalitātes vērtējuma sistēmu.Tā balstās uz makrozoobentosa cenozēm, jo tās ir stabilākas nekā planktona cenozes.Izmantojot šo novērtēšanas sistēmu, Latvijas upes tiek iedalītas 7 kvalitāteskategorijās: no oligosaprofītiem (tīrs ūdens) līdz pat polisaprofītiem (ļoti piesārņots).Saskaņā ar šo novērtējuma sistēmu, Rīgas mazajās upītēs ūdens ir vairāk vai mazākpiesārņots.Vissarežģītākā situācija ir Hapaka grāvī, Lāčupītē, Mārupītē un Šmerļupītē. ĶSP(ķīmiskais skābekļa patēriņš) un BSP (bioloģiskais skābekļa patēriņš) visaugstākais irVelnezerā un pilsētas kanālā, kā arī Šmerļupītē un Hapaka grāvī, kur minētie rādītājivairākkārt pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju. Pilsētas kanālā arī pēcveiktās tīrīšanas novērota intensīva toksisko zilaļģu Aphanizomenon flos – aquae,Microcystis aeruginosa u.c. ziedēšana (Nikmane u.c., 2003.). Toksisko aļģu problēmaaktuāla ir arī Bābelītī un citās Rīgas ūdenstilpēs (Balode u.c., 2005.).4.3.2. Peldūdens kvalitāteRīgas pilsētā ir divas oficiālas peldvietas – Vecāķi un Vakarbuļļi. Sabiedrībasveselības aģentūra peldūdens kvalitāti bez minētajām oficiālajām peldvietāmkontrolē arī Bābelītī, Dambja purva ezerā, Daugavā (pie Salu tilta un Zaķusalas),Gaiļezerā, Juglas ezerā, Ķīšezerā, Linezerā un Velnezerā. Iepriekšējos gados Bābelīšaezerā, atsevišķos gadījumos Daugavā un citos iekšzemes ūdens objektos ūdenskvalitāte nav bijusi atbilstošā peldūdens kvalitātes normatīviem.2005. gada peldsezonas sākumā kontrolētajos Rīgas pilsētas ūdens objektos navkonstatēta peldūdens kvalitātes neatbilstība prasībām, kas izvirzītas Ministru kabinetanoteikumos Nr. 118 ”Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”(12.03.2002.).- 75 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.3.3. Pazemes ūdens līmeņa maiņaRīgas pilsētas teritorijā gruntsūdeņi ir saistīti ar dažādu Baltijas jūras attīstības stadijusmilšainajiem nogulumiem, kā arī aluviāliem nogulumiem. Smilšu slāņa biezumsmainās no dažiem metriem dienvidu daļā līdz 60 – 70 m ziemeļos. Zem gruntsūdenshorizonta ieguļ morēnas veidojumi, to vidējais biezums ir 5 m. Atsevišķās vietās(Daugavas gultnē, Mežaparkā u.c.) morēna izskalota un zemkvartāra virsmā atsedzasdevona sistēmas nogulumi. Anomāli augstā nātrija hlorīda koncentrācija saistīta arsāļo jūras ūdeņu infiltrāciju no Daugavas horizonta apakšējiem slāņiem. Procesaattīstību lokālā iecirknī nosaka vāji caurlaidīgo morēnas un Salaspils svītas nogulumutrūkums, kas nosegtu devona smilšakmeņus. Caur šo hidroģeoloģisko „logu”infiltrējas piesārņojums un sāļie jūras ūdeņi.Pazemes ūdeņu ilgstoša, nekontrolēta un nesabalansēta izmantošana no 1960. līdz1980. gadam Latvijas centrālajā daļā ar centru Rīgā noveda pie pazemes ūdeņudepresijas piltuves izveidošanās (t.s. Lielā Rīgas depresijas piltuve). Rīgas teritorijāpazemes ūdeņu līmeņa pazeminājums pagājušā gadsimta beigās bija vērojams visosaktīvās ūdens apmaiņas horizontos, kā rezultātā bija iespējama piesārņotā ūdenspieplūde dzeramā ūdens ņemšanas horizontiem. Kopš 90. gadu sākuma ūdensņemšanas apjomi Rīgā ir strauji samazinājušies, tā rezultātā novērojama straujapazemes ūdeņu līmeņa atjaunošanās un principā Rīgā depresijas piltuve ir izzudusi(Resursu patēriņu novērtējums, 2004.).4.3.4. Pazemes ūdens kvalitātePazemes ūdeņi Rīgas pilsētā ir ievērojami tīrāki nekā virszemes ūdeņi, tomērdaudzviet pastāv to kvalitātes problēmas. Galvenokārt tas attiecināms uzgruntsūdeņiem, kuri praktiski nav aizsargāti no piesārņošanas. To nosaka nelielaisaerācijas zonas biezums un šo zonu veidojošie ūdenscaurlaidīgie ieži. Praktiski visāRīgas teritorijā gruntsūdeņi ir lielākā vai mazākā mērā piesārņoti, bet atsevišķāsteritorijās piesārņojuma līmenis ir ļoti augsts.Pazemes ūdens piesārņojuma izplatības areāli ir tieši saistīti ar apzinātajām unreģistrētajām piesārņotajām vietām Rīgas pilsētā. Saskaņā ar Latvijas Republikaslikuma Par piesārņojumu 33. panta prasībām Rīgas pilsētā ir identificētas 80piesārņotas un aptuveni 52 potenciāli piesārņotas vietas, kas izdalītas atbilstošiMinistru kabineta noteikumiem Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietuapzināšanas un reģistrācijas kārtība (Nr.483; 20. 11. 2001.) (skat.4.14. att.). Tās ir:- 76 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS• esošās un bijušās degvielas uzpildes stacijas/naftas bāzes;• esošās un bijušās cieto sadzīves atkritumu izgāztuves;• bijušās PSRS armijas daļu teritorijas;• bijušās ķimikāliju un pesticīdu noliktavas;• esošās un bijušās rūpnīcu teritorijas.Vislielākie gruntsūdens piesārņojuma areāli Rīgā ir:1. Bijusī Rumbulas lidostas teritorija, kur atradās liels skaits virszemē, kā arīpazemē ierīkotu aviācijas degvielas uzglabāšanas rezervuāru. Vairākus gadudesmitus ilgajā lidostas ekspluatācijas gaitā tās teritorijas grunts ungruntsūdens horizonts tika piesārņots ar naftas produktiem. Veiktie izpētesdarbi šajā teritorijā uzrāda gruntsūdens piesārņojumu naftas produktu peldošāslāņa veidā. Peldošo slāni veido galvenokārt aviācijas degviela. Piesārņotāsteritorijas platība ir 14600 m 2 , piesārņotās augsnes tilpums – apmēram 1097m 3 . Teritorijā tika uzsākta gruntsūdens attīrīšana.2. Rīgas brīvostas teritorija Mīlgrāvja un Sarkandaugavas rajonā. Jaunmīlgrāvjateritorija ir piesārņojošo uzņēmumu konglomerāts, kas atrodas brīvostā.Gadiem ilgas piesārņošanas dēļ naftas produktu piesārņojums iriefiltrējies gruntsūdeņos un virs gruntsūdens līmeņa izveidojies peldošonaftas produktu slānis, kas atsevišķās vietās pārsniedz pat 1m biezumu.3. Sadzīves atkritumu izgāztuves Getliņi apkārtne – cieto sadzīves unrūpniecisko atkritumu izgāztuve atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā,2 km no Daugavas. Izgāztuve darbojas no 1973. gada. Tās teritorijā līdz 2002.gadam uzkrāti 3,7 milj.m³ atkritumu. Gruntsūdeņi stipri piesārņoti, areālsstiepjas 1,5 km garumā. Tā virzīšanās ātrums Daugavas virzienā ir apmēram60 m gadā. Galvenās piesārņojošās vielas: hlorīdi (līdz 3520 mg/l), amonijs(līdz 31 mg/l), organiskās vielas – ĶSP (līdz 1390 mgO2/l), N kop (līdz 493mg/l), hroms (līdz 1 mg/l). Novērojumi ļauj secināt, ka piesārņošanās unareāla paplašināšanās turpinās arī pašlaik. Pļaviņu horizonts ir mazākpiesārņots nekā gruntsūdeņi, tomēr saglabājas spiedienūdeņu piesārņojumapaaugstināšanās tendence.- 77 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.14. att. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto (grunts un gruntsūdeņu) teritorijuizvietojums Rīgā.4. Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve Kleistos. Atkritumu izgāztuves platība ir8,3 ha. Gruntsūdeņu piesārņojums (organiskās vielas, N kop.) konstatēts ne- 78 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAStikai zem atkritumu izgāztuves, bet daudz plašākā teritorijā, ietverot daļu noSpilves pļavām (Sanācijas projekta izstrāde..., 2003).5. Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve Augusta Deglava ielā. Platība: 23,1 ha.Gruntsūdeņu piesārņojums konstatēts ļoti plašā teritorijā.6. Bijusī atkritumu izgāztuve Bukaišu ielā. Gruntsūdeņi piesārņoti ar organiskāmvielām un smagajiem metāliem.Gruntsūdens piesārņojuma problēma pilsētā ir saistīta arī ar savrupmāju kanalizācijasūdeņu ievadīšanu gruntī, kā rezultātā gruntsūdeņos ir lokāli paaugstināta organiskovielu, slāpekļa un hlorīdu koncentrācija.Potenciāli pazemes ūdens piesārņotāji ir arī neapsaimniekotie un pamestiedziļurbumi, ap kuriem nav ierīkotas stingrā režīma aizsargjoslas, un kuru tehniskaisstāvoklis dažkārt ir neapmierinošs un antisanitārs. Kopumā Rīgas pilsētā identificēti895 dziļurbumi, kurus var iedalīt šādās grupās:• izmantojamie urbumi (ūdens ieguves urbumi, izpētes urbumi,monitoringa urbumi, kartēšanas urbumi);• neizmantotie/pamestie urbumi jeb tamponējamie urbumi;• tamponētie urbumi.Vislielākais progress piesārņotās grunts attīrīšanā Rīgas pilsētā ir saistīts ar bijušodegvielas uzpildes staciju rekonstrukciju. 1987. gadā Rīgā bija 31 degvielas uzpildesstacija un lielākajā daļā no tām ir veikta rekonstrukcija un līdz ar to – piesārņotāsaugsnes noņemšana un sanācija.4.3.5. Attīstības plāna nozīme ūdens piesārņojuma novēršanāRīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025. gadam paredzēts, ka viens no pilsētasdomes uzdevumiem ir nodrošināt ūdens resursu aizsardzību un koordinēt piesārņotoobjektu sanācijas pasākumus. Otrs uzdevums, kura izpilde varētu nodrošināt ūdenspiesārņojuma samazināšanos, ir saistīts ar piesārņoto objektu sanāciju un vieturekultivāciju. Paredzētie pasākumi var daļēji novērst piesārņojošo vielu nonākšanuvirszemes un pazemes ūdeņos. Līdz ar to svarīgi ir nodrošināt Rīgas pilsētasattīstības programmā (2006. – 2012.) paredzēto ūdens piesārņojuma novēršanasuzdevumu izpildi.- 79 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASNo ūdens resursu aizsardzības viedokļa pozitīvi vērtējami šādi Rīgas pilsētasattīstības programmā (2006. – 2012.) paredzētie pasākumi:• Mārupītes renaturalizācija;• notekgrāvju attīrīšana un sakārtošana;• Daugavas labā krasta rekonstrukcija un labiekārtošana;• neizmantoto urbumu tamponēšana;• piesārņoto vietu (Dreiliņu, Kleistu, Bukaišu ielas izgāztuvju u.c.,Rumbulas kara lidlauku teritorijas) sanācija.Pozitīvi vērtējamas arī Rīgas teritorijas plānojumā (2006. – 2018.) noteiktās prasības,ka vietās, kur pašreiz ir konstatēts grunts piesārņojums, būvniecība pieļaujama tikapēc vietas sanācijas. Minēto prasību neievērošana var novest pie gruntsūdenspiesārņošanas.Pilsētas attīstības plāna dokumentos nav iekļauta ūdens politika, kas izriet no EKŪdens struktūrdirektīvas (2000/60/EC). Dokumentos nav atspoguļota Rīgas loma unsadarbības iespējas ar citām pašvaldībām Daugavas baseinā, tā apsaimniekošanā.Ūdens struktūrdirektīva (2000/60/EC) nosaka arī prioritātes ūdens resursuapsaimniekošanā un ietekmē Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanu. Izstrādājotpilsētas attīstības plāna dokumentu gala variantu, minētās prasības ieteicams ņemtvērā.Attīstības plāna dokumentos paredzēto ūdens kvalitātes uzlabošanas rīcību(piesārņoto vietu sanācija, ūdenteču attīrīšana, lietus ūdens kanalizācijassistēmas izbūvēšana u.c.) neīstenošana var novest pie pazemes un virszemesūdens piesārņojuma pieauguma, kas savukārt var ietekmēt gan dzeramā ūdenskvalitāti vietējos ūdensguves urbumos un akās, gan virszemes ūdens kvalitāti, kasavukārt atstās būtisku ietekmi uz ūdens objektu, kā rekreācijas resursu nozīmiRīgas iedzīvotāju un viesu atpūtā- 80 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.4. Ūdens resursu izmantošana un tā kvalitāte4.4.1. Dzeramā ūdens avotiRīgā ūdensapgāde tiek nodrošināta gan no pazemes, gan no virszemes ūdens ieguvesavotiem ar darbības režīmu, kur gandrīz 50 % ūdens nāk no gruntsūdens avotiem unotri 50 % ūdens no Ūdens attīrīšanas stacijas (ŪAS) Daugava.Pašreizējā ūdens ņemšanas un sagatavošanas iekārtu jauda SIA Rīgas ūdensnodrošina patērētajiem nepārtrauktu ūdens piegādi ar ievērojamu rezerveskoeficientu. Kaut arī pēc 2001. gada novērojams pakāpenisks dzeramā ūdens resursuizmantošanas pieaugums, 2004. gadā, salīdzinot ar 2003. gadu, ūdens ieguve irbūtiski samazinājusies (4.15. att.).4.15.att. SIA Rīgas ūdens sagatavotais dzeramā ūdens daudzums (tūkst.m 3 /gadā)2000. – 2004. gadā2004. gadā no dažādām ūdensgūtnēm iegūtā dzeramā ūdens daudzums parādīts 4.16.attēlā.- 81 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.16. att. 2004. gadā SIA Rīgas ūdens no dažādām ūdensgūtnēm iegūtā dzeramāūdens daudzums (tūkst. m 3 gadā).Bez SIA Rīgas ūdens ūdens ieguves vietām pilsētā ūdens tiek ņemts arī noartēziskajiem urbumiem. Kopējais ūdens patēriņš Rīgas pilsētā 2003. gadā bija100835 m 3 , no kuriem SIA Rīgas ūdens sagatavotais ūdens veidoja 64,7%. KopumāRīgas pilsētā ir 895 dziļurbumi, kur daļu izmanto dzeramā ūdens ieguvei untehniskām vajadzībām. Pašreiz lielākai daļai urbumu nav noteiktas aizsargjoslasun netiek nodrošināta aizsargjoslu prasību ievērošana, kas rada potenciālu riskupazemes ūdens piesārņošanai. Visus dziļurbumus Rīgas pilsētā var iedalīt šādāsgrupās:• izmantojamie urbumi (ūdens ieguves urbumi, izpētes urbumi,monitoringa urbumi, kartēšanas urbumi), kuriem jānosaka aizsargjoslasun jānodrošina to prasību ievērošana;• neizmantotie/pamestie urbumi jeb tamponējamie urbumi;• tamponētie urbumi.Rīgas pilsētā ir lieli ūdens zudumi, kas rodas ceļā no ūdens ņemšanas vietas līdzizmantošanas vietai. 2003. gadā ūdens zudumi bija 10 846 tūkst m 3 (Resursu patēriņunovērtējums, 2004.).4.4.2. Dzeramā ūdens kvalitāteSIA Rīgas ūdens akreditētā Apvienotā ūdens kvalitātes kontroles (AŪKK)laboratorija (akreditācijas apliecības numurs T – 165) Rīgā katru dienu veic dzeramā- 82 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASūdens pārbaudi ne tikai ūdens ieguves vietās, bet arī, ņemot paraugus no ūdensvadadažādās vietās pilsētā. Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības,kā arī kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šīm prasībām, nosakaMinistru kabineta noteikumi Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātesprasības, monitoringa un kontroles kārtība (Nr. 235; 29.04.2003.). Dzeramā ūdenskvalitāte kopumā atbilst minēto noteikumu prasībām (4.5. tabula).SIA Rīgas ūdens sagatavotā dzeramā ūdens kvalitāte kopumā atbilst arī EiropasKopienas direktīvā 98/83/EC noteiktajiem kvalitātes rādītāju normatīviem, izņemotdzelzs un mangāna jonu saturu ūdenī pazemes ūdens ieguves vietās. Tas Latvijasģeoloģisko īpatnību dēļ ir lielāks nekā EK direktīvās noteiktais.4.5.tabulaLR MK Noteikumiem Nr.63 un 235 (2. pielikuma 1. sadaļas kārtējā monitoringānosakāmie kvalitātes rādītāji) atbilstošo analīžu skaits, procentos no ūdens tīklāņemto analīžu skaita 2002., 2003. un 2004. gadā.Sadales tīkla 30punktosSadales tīkla 29punktosSadales tīkla 30punktosKvalitātes rādītāji 2002.g 2003.g. 2004.g.AnalīžuskaitsAtbilst LRMK not.Nr.63, (%)AnalīžuskaitsAtbilst LRMK not.Nr.63, (%)AnalīžuskaitsAtbilst LRMK not.Nr.235,(%)Alumīnijs 470 100 477 100 760 100Amonijs 207 100 160 100 424 100Clostridia 365 100 365 100 269 100Duļķainība 4744 100* 4612 100* 4625 100 *Escherichia coli 4744 100 4612 100 4625 100Garša 4744 100 4612 100 4625 100Krāsa 4744 100 4612 100 4625 100Smarža 20 o C 4744 100 4612 100 4625 100Elektrovadītspēja 25 0 C 4744 100 4612 100 4625 100Kopējās koliformas 4744 99,3 4612 97,9 4625 97,6Ūdeņraža jonu konc.,pH 25 0 C4744 100 4612 99,7 4625 99,1* 2,4% (2002. g.), 1,3 % (2003. g.) un 1,8 % (2004. g.) gadījumu sadales tīkla tehniskāstāvokļa dēļ duļķainības nedaudz pārsniedza 1 nefelometrisko duļķainības vienību, ko parastiizraisīja hidrauliskā režīma izmaiņas tīklā.4.4.3. Ūdensapgādes tīkliŪdensapgādes tīkla kopgarums Rīgā 2004. gada beigās bija 1 312 539,28 m, kasnodrošināja dzeramo ūdeni aptuveni 94% no kopējā iedzīvotāju skaita (skat.4.17. att.).- 83 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.17.att. Esošā un perspektīvā ūdensapgādes shēmaTajā pašā laikā Rīgas pilsētā ir daudz teritoriju, kas nav pieslēgtas centrālajiemūdensapgādes tīkliem. Galvenokārt tās ir savrupmājas un ģimenes dārziņu apbūve.2004. gada laikā iebūvēti 9 728,59 m jauni ūdens cauruļvadi – Remtes ielā no- 84 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASJaunmoku ielas, Mūkusalas ielā no Salu tilta līdz Laivu ielai, Augusta Deglava –Lubānas ielā, Liepājas ielā, Dumbrāja ielā, Ķiburgas ielā, Dreiliņu – 2 rajonā un citur.Ielu ūdensvada kopgarums pieaudzis par 7 030,59 m, iebūvēti 67 jauni hidranti.Tomēr kopumā ir nepieciešama tīkla vispārējā stāvokļa uzlabošana, jo lielākā daļatīkla cauruļvadu ir no metāla (t.i. dzelzs un tērauda) un vairāk nekā 45% no tīklacauruļvadiem pārsniedz noteikto kalpošanas ilgumu. Korozijas procesu rezultātā uzcauruļvadu sienām veidojas nogulsnes (galvenokārt dzelzs jonu saturoši mazšķīstošisavienojumi) un šai problēmai jāveltī liela vērība. To apstiprina arī laboratorijas datipar dzelzs jonu saturu dzeramajā ūdenī dažādās ūdensvada vietās (skat. 4.18.att.). Jaūdensvada sadales tīkla sākumā dzelzs jonu saturs dzeramajā ūdenī no ŪAS Daugavair neliels, tad sadales tīkla galā, Bolderājas rajonā tas būtiski ir palielinājies.4.18.att. Dzelzs saturs dzeramajā ūdenī. Ikmēneša vidējie rezultāti pilsētasūdensvada sadales tīklā 2004. gadāNo kvalitatīva dzeramā ūdens piegādes viedokļa viena no nozīmīgākajām problēmāmpilsētā ir tā, ka daudzviet savrupmāju iedzīvotāji nav nodrošināti ar centralizētuūdensapgādi un dzeramais ūdens tiek ņemts no individuālajiem urbumiem vai akāmun atsevišķos gadījumos ir piesārņots. Centralizēta ūdens apgāde nav nodrošinātadaudzām savrupmājām Bieriņu, Pleskodāles, Ziepniekkalna, Pļavnieku, Dārzciema,Dārziņu un citos rajonos.- 85 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.4.4. Attīstības plāna nozīme dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanāRīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025. gadam ir paredzēta ūdens unkanalizācijas pakalpojumu attīstība. Rīgas teritorijas plānojuma (2006. – 2018.)paskaidrojuma rakstā ir norādīts, ka paredzēts uzlabot ūdens kvalitāti, samazinotdzelzs un mangāna saturu dzeramajā ūdenī, veikt fiziski nolietoto ūdensvadunomaiņu, kā arī pieslēgt ūdensvadu tīklam Bolderājas, Šampētera, Mārupes un citusdzīvojamos rajonus. Rīgas teritorijas plānojuma (2006. – 2018.) teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumos ir sacīts, ka jauna būvniecība pieļaujama tikaitad, ja tiek nodrošināts ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgums. Minētās rīcības unprasības kopumā uzlabotu Rīgas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni.Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā konstatēts, ka Rīgas attīstībasplānā (2006. – 2018.) nav atrisināts jautājums par jauno attīstības teritoriju(Rumbulas, Spilves, Bolderājas kāpu u.c.) nodrošināšanu ar kvalitatīvu dzeramoūdeni. Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras izbūve irviens no priekšnoteikumiem minēto teritoriju attīstībā. To reglamentē arī Rīgasteritorijas plānojuma (2006. – 2018) teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumi.Attīstības plānā paredzēto rīcību dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanāneīstenošana novedīs pie ūdensapgādes tīklu pakāpenisku sabrukumu, kasizraisīs lielus ūdens resursu zudumus un dzeramā ūdens kvalitātespasliktināšanos. Jaunu ūdensapgādes tīklu neizbūvēšanu vietās, kur pašreiz navcentralizētā ūdensapgāde, nenovērsīs pašreiz daudzviet Rīgā pastāvošāskvalitatīva dzeramā ūdens apgādes problēmas. Savukārt jaunu ūdensapgādestīklu neizbūvēšana vietās, kur paredzēts jaunu dzīvojamo rajonu attīstība, varnovest pat pie dzīvojamo māju būvniecības apturēšanas un līdz ar to radītproblēmas Rīgas iedzīvotāju nodrošināšanā ar kvalitatīvu dzīvojamo vidi.- 86 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.5. Kanalizācijas notekūdeņi un to attīrīšana4.5.1. Kanalizācijas notekūdeņiSadzīves notekūdeņu pārsūknēšanu uz bioloģisko attīrīšanas staciju (BAS)Daugavgrīva nodrošina kanalizācijas tīkla sūkņu staciju dienests (KTSSD). 2004.gadā tika pārsūknēti apm. 122117 tūkst.m 3 (10 176 tūkst.m 3 /mēn.) un kopējais attīrītonotekūdeņu daudzums gadā bija aptuveni 57 619 tūkst.m 3 (4801 tūkst. m 3 /mēn.)(4.19. att.).4.19. att. BAS Daugavgrīva attīrīto notekūdeņu daudzums (tūkst.m 3 /gadā) 2000.– 2004. gadāKopējo attīrīto notekūdeņu daudzumu ietekmē lietus notekūdeņu īpatsvars. Lietuskanalizācijas ūdens pieplūdes rezultātā bieži lietus laikā ir nepieciešams atvērtavārijas izlaidi Voleros.2004. gadā KTSSD apkalpojamo objektu skaitam nākusi klāt jaunā kanalizācijassūkņu stacija Valtera ielā 3 un RUAV – PIV projekta ietvaros atjaunotās sūkņustacijas Eksporta ielā 2b un Brīvības gatvē 417a. Pamatlīdzekļu atjaunošanas ietvarosturpinājās mehānisko un elektrisko iekārtu nomaiņa, lai palielinātu to efektivitāti undrošumu.Pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā lielākā daļa cauruļvadu ir no keramikas undzelzsbetona, ir arī samērā daudz ķieģeļu kolektoru. Atbilstoši Latvijasbūvnormatīviem vairāk nekā puse cauruļvadu pārsnieguši noteikto kalpošanasilgumu.- 87 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASKanalizācijas tīkla kopgarums 2004. gada beigās bija 9 227 610 m, kas apkalpojaaptuveni 81 % no kopējā Rīgas iedzīvotāju skaita (skat. 4.20. att.). 2004. gadā veiktakanalizācijas cauruļvadu renovācija Stabu ielā, Bruņinieku ielā, Ceļinieku ielā,Vesetas ielā, Aldaru ielā, Brīvības gatvē, Jelgavas ielā un citur. Izbūvēti jaunikanalizācijas vadi Elvīras ielā, Anniņmuižas bulvārī, Lubānas ielā, G. Astras ielā u.c.Tomēr kopumā tīkla vispārējā stāvokļa uzlabošana ir nepietiekama. Daudziemcauruļvadiem ir zems noteces slīpums, nogulumi izraisa jaudas zudumus unaizsprostojumus. Līdz ar notekūdeņu plūsmas ātruma samazināšanos palielinās tīkluaizsērēšana. 2004. gadā iztīrīti 79 963 m kanalizācijas vadu, tai skaitā 75 571 m – arspecializētām hidrodinamiskajām skalošanas mašīnām. 2004. gada laikā ar TViekārtām ir pārbaudīti dažāda diametra kanalizācijas vadi 17 849 m garumā.- 88 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.20. att. Kanalizācijas tīkla izvietojuma kartoshēma Rīgā- 89 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.5.2. Problēmas, kas saistītas ar notekūdeņu savākšanu un attīrīšanuSmakasLielākā notekūdeņu daļa ir sadzīves un komunālie notekūdeņi, kam piemīt tipiskanoturīga smaka. Tāpēc rajonā ap bioloģiskās attīrīšanas staciju (BAS) Daugavgrīvaraksturīga specifiska smaka, kas negatīvi ietekmē apkārtējo māju iemītnieku dzīveskvalitāti un atpūtas un tūrisma attīstības iespējas Daugavgrīvā. SIA Rīgas ūdensplāno līdz 2009. gadam uzcelt ap šiem objektiem vieglas konstrukcijas kupolveidīgusjumtus, kas samazinātu smaku izplatību.Dūņu laukiNotekūdeņu attīrīšanas procesā BAS Daugavgrīva katru gadu saražo dūņas, kurastiek transportētas uz SIA Mārupe izgāztuvi un pagaidu dūņu lauku Vārnu krogs, kāarī uz dažādām zemnieku saimniecībām. 2004. gadā pavisam saražotas 119 459,5 tdūņu. 2004. gadā atūdeņoto dūņu glabāšanai Vārnu kroga rajonā uzsākta divuietilpīgu, ES prasībām atbilstošu dūņu glabātavu būve. Pašreiz viena no problēmām irlielais dūņu daudzums, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā. Otra nozīmīga problēma irpaaugstināts dūņu piesārņojums ar kadmiju, kas atsevišķos gadījumos nepieļauj toizmantošanu lauksaimniecības zemju un apstādījumu mēslošanā.4.5.3.Lietus ūdens kanalizācijaRīgā šobrīd lietus ūdens pamatā tiek novadīts:• koplietošanas kanalizācijas kolektoros;• lietus ūdens kanalizācijas kolektoros;• novadgrāvjos (atklātos);• mazās upītēs, u.c. atklātās ūdenstilpēs.Katram no šiem veidiem ir savas priekšrocības un savi trūkumi, taču nevienāgadījumā lietus ūdeņi pirms novadīšanas atklātajos ūdens baseinos netiek attīrīti.Rīgas pilsētas lietus kanalizācijas sistēma ir uzskatāma par ļoti nopietnuDaugavas, Rīgas pilsētas mazo upīšu un citu atklāto ūdenstilpju piesārņotāju, jonereti lietus ūdeņi satur daudz piesārņojošu un videi kaitīgu vielu. Lietus ūdeņukanalizācijas kolektoru izvietojums parādīts 4.21. att.- 90 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.21. att. Lietus ūdeņu kanalizācijas tīklu izvietojumu kartoshēmaKopumā, analizējot pašreizējo situāciju, var secināt, ka:• lietus ūdens kanalizācijas tīkls ir novecojis, to kolektoru diametrs irpārāk mazs vai arī tie ir aizsērējuši;- 91 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS• nav pilnīgas informācijas par lietus ūdens kolektoru esamību unizvietojumu;• nav informācijas par lietus ūdens kanalizācijas savstarpējiempieslēgumiem un uzskaites par potenciāli bīstamajiem piesārņotājiem;• mainoties īpašuma attiecībām pilsētā, būtu jāmainās arī finansējumaavotiem (t.sk. privātīpašniekam jāmaksā par pieslēgumiem);• nepietiekošā finansējuma dēļ lietus ūdeņu kanalizācija tiek nodrošinātatikai maģistrālajās ielās;• netiek veikta tīklu plānveidīga apsekošana, lai jau savlaicīgi varētuprognozēt iespējamos bojājumus;• nenotiek uzturēšanas darbu koordinēšana.Analizējot no vides aizsardzības viedokļa pašreizējo situāciju lietus ūdeņukanalizācijas jomā, jāmin šādas prioritātes:• pieslēgumu un vietu apzināšana, kur Rīgas pilsētā atrodas potenciālibīstami piesārņotāji, (ražošanas uzņēmumi, naftas bāzes, autoservisi,garāžas);• novadgrāvju sistēmu un piegulošo teritoriju sakārtošana un tīrīšana;• izplūdes vietu noteikšana un iespēju meklēšana lietus notekūdeņusavākšanai vienkopus, lai varētu izveidot ietaises lietus ūdeņu attīrīšanai,pirms tie nonāk atklātajās ūdenstilpēs.4.5.4. Attīstības plāna nozīme kanalizācijas ūdeņu savākšanā un attīrīšanāRīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025. gadam ir paredzēta ūdens unkanalizācijas pakalpojumu attīstība. Rīgas teritorijas plānojuma (2006. – 2018.)paskaidrojuma rakstā minētie nozīmīgākie pasākumi kanalizācijas ūdeņu savākšanāun attīrīšanā ir šādi:• jaunu kanalizācijas kolektoru izbūve Hanzas ielā un Lielirbes ielā;kolektoru rekonstrukcija Kalnciema ielā;• veco kanalizācijas cauruļvadu nomaiņa;• lietus ūdeņu kanalizācijas atdalīšana no sadzīves notekūdeņukanalizācijas Teikas un Čiekurkalna rajonā;• kanalizācijas tīkla izbūve un tīklu rekonstrukcija Bolderājas, Šampētera,Mārupes jeb Bieriņu, Katlakalna un Dārzciema rajonā;- 92 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS• Rīgas kanalizācijas sistēmas attīstības plāna izstrādāšana atbilstošipilsētas attīstības plānam.Līdz ar to redzams, ka Rīgas teritorijas plānojumā (2006. – 2018.) ir paredzētipasākumi kanalizācijas sistēmas pilnveidei, kas daļēji novērstu minētās problēmas.Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā konstatēta neatbilstība starpRīgas pilsētas teritorijas plānojumā (2006. – 2012.) paredzētajiem pasākumiemkanalizācijas infrastruktūras pilnveidošanai un Rīgas pilsētas attīstībasprogrammā (2006. – 2012.) paredzētajiem projektiem kanalizācijas unūdensapgādes sistēmas pilnveidošanai. Ja turpmākajos gados līdzekļupiešķiršana Rīgas pilsētā balstīsies uz Rīgas pilsētas attīstības programmu (2006. –2012.), tad, programmā neiekļaujot konkrētus ūdensapgādes un kanalizācijasprojektus, ne vien tiks ietekmēta vides kvalitāte pilsētā, bet arī bremzēta jaunoapbūves teritoriju attīstība, jo atbilstoši Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma(2006. – 2018.) izmantošanas un apbūves noteikumiem pirms jaunas būvniecībasuzsākšanas jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana, tai skaitāmaģistrālo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve. Ūdensapgādes unkanalizācijas infrastruktūras trūkums atsevišķās teritorijās var novest piepazemes un virszemes ūdens piesārņošanas.Rīgas pilsētas attīstības plānā (2006. – 2018.) nav dots risinājums arī lietus ūdeņukanalizācijas sakārtošanai, kas pašreiz ir viena no būtiskākajām ūdenskvalitātes problēmām pilsētā.Kaut arī Rīgas pilsētas attīstības plāna (2006. – 2018.) dokumentos ir konstatētasvairākas nepilnības kanalizācijas sistēmas attīstībā, dokumentos paredzētorīcību nerealizēšanas gadījumā turpināsies gruntsūdens vai arī virsūdenspiesārņojums vietās, kur pašreiz pilsētā nav izbūvēta centralizētā kanalizācijassistēma. Savukārt esošās lietus ūdens kanalizācijas sistēmasnerekonstruktēšanas un jaunas neizbūvēšanas gadījumā turpināsies virsūdeņupiesārņošana vietās, kur lietusūdens kanalizācija tiek ievadīta ūdensobjektos un,neatdalot lietus ūdens kanalizāciju no sadzīves notekūdeņu kanalizācijas,saglabāsies problēmas notekūdeņu dūņu izmantošanā lauksaimniecībā,mežsaimniecībā un apstādījumu augšņu uzlabošanā.- 93 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.6. Atkritumu apsaimniekošana4.6.1. Sadzīves atkritumu daudzums un to noglabāšanaKopējais savāktais sadzīves un lielgabarīta atkritumu daudzums Rīgā 2004. gadā bijaattiecīgi 777586 m 3 un 73444 m 3 (4.6. tabula).4.6. tabulaSadzīves un lielgabarīta atkritumu daudzums (m 3 ) Rīgas pilsētā 2004. gadā (pēcnamu pārvalžu datiem)Rīgas rajoni Sadzīves atkritumi (m 3 ) Lielgabarīta atkritumi (m 3 )Centra rajons 11 971 1 453Kurzemes rajons 198 652 13 500Latgales priekšpilsēta 168 955 6 896Vidzemes priekšpilsēta 245 414 8 615Ziemeļu rajons 61 194 11 052Zemgales priekšpilsēta 91 400 28 828Kopā Rīgas pilsētā 777 586 73 444Atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju līdz 2002. gadam strauji pieauga, bet, sākotar 2002. gadu, ir nostabilizējies 1,8 m3 apjomā (4.22. att.).4.22. att. Saražotais atkritumu daudzums (m 3 ) uz vienu iedzīvotāju Rīgas pilsētā.- 94 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASRīgas pilsētas sadzīves atkritumus galvenokārt noglabā Getliņu atkritumu poligonā(4.23. att.), bet daļa nonāk Priedaines atkritumu izgāztuvē un iepriekšējos gadus – arīMārupes pagasta atkritumu izgāztuvē.4. 23. att. Getliņu atkritumu poligonā noglabātais sadzīves atkritumu daudzums(tūkst. m 3 ).Sadzīves atkritumu morfoloģiskais sastāvsRīgas pilsētā saražoto atkritumu morfoloģisko sastāvu (Rīgas pilsētas sadzīves...,2002.) veido pārtikas atkritumi (10 – 12%), papīrs/kartons ( 9 – 12%), stikls (5 – 8%), plastmasa un PET pudeles (8%), kokmateriāli (2%), metāli (3%), tekstilijas (3%),āda (1%). Atkritumu morfoloģiskais sastāvs daudzdzīvokļu māju un privātmājuiecirkņos galvenokārt atšķiras ar dārzu atkritumu īpatsvaru kopējā atkritumudaudzumā rudens un ziemas periodā.4.6.2. Atkritumu savākšana un šķirošanaRīgas pilsētā atkritumu savākšanu no iedzīvotājiem, organizācijām, iestādēm,sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības vietām, izmantojot atkritumu tvertnes,atkritumu maisus, kā arī atkritumu savākšanas sistēmu bez atkritumu konteineriem,veic a/s Hoetika – ATU un SIA Nehlsen – Rīga. Lielākā Rīgas iedzīvotāju daļa irnodrošināta ar 0,244 m 3 , 0,75 m 3 , 0,90 m 3 un 1,1 m 3 konteineriem sadzīves atkritumusavākšanai. Atkritumu savākšanas sistēmu bez atkritumu konteineriem galvenokārtizmanto Centra rajonā un atsevišķās vietās Zemgales priekšpilsētā.- 95 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASPēdējos gados Rīgas pilsētā aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta dalītai atkritumusavākšanai (skat. 4.24. att.) No kopējās atkritumu plūsmas tiek atdalīts stikls,plastmasa un papīrs. Uzņēmumi dalīto atkritumu savākšanu realizē centralizēti,brīvprātīgi iesaistoties izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmā un veicotto galvenokārt sadarbībā ar SIA Zaļā josta. Publiskajā sektorā 2005. gadā 414 Rīgasvietās ir izvietoti atsevišķi konteineri stiklam, plastmasai un papīram. Lielākajā daļāvietu nav izvietoti visi konteineri, bet ir konteiners atsevišķam atkritumu veidam. PēcRīgas domes Vides departamenta speciālistu uzskata dalītā atkritumu savākšana tiekieviesta ļoti lēni.4. 24. att. Šķiroto atkritumu savākšanas vietu pieejamība Rīgā- 96 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASUzņēmumi, kas nodarbojas ar atkritumu šķirošanu un pārstrādi Rīgas pilsētā, parādīti4.7. tabulā.4.7. tabulaAtkritumu šķirošanas, pirmapstrādes un pārstrādes uzņēmumi Rīgas pilsētāUzņēmums Atkritumu veids Apstrādes Adreseveids1. SIA RIORKS Makulatūra, Pirmapstrāde Krustpils iela 8plastmasa2. SIA EKO REVERS Makulatūra, Pirmapstrāde Nautrēnu iela 12plastmasa, stikls3. A/s Hoetika – ATU Makulatūra,plastmasa, stiklsPirmapstrāde Vietalvas iela 5Beberbeķu iela 394. SIA Nehlsen Rīga Makulatūra, Pirmapstrāde Spilvas iela 10aplastmasa, stikls5. SIA JS&JBūvgruži Pirmapstrāde Rāmuļu iela 1ūdensmeistars6. SIA Rīdzene Būvgruži Pirmapstrāde Rāmuļu iela 3b7. SIA BAO Bīstamie atkritumi Pirmapstrāde Jelgavas iela 368. SIA Lautus Medicīniskie Pirmapstrāde A. Čaka ielā 147atkritumi9. SIA Būvgružu Būvgruži Pārstrāde Granīta iela 14pārstrāde10. SIA Formika Plastmasa Pārstrāde Dzintaru iela 6011. A/s Grīziņkalns Stikls Pārstrāde Narvas iela 24.6.3. Bīstamie atkritumiSadzīves bīstamie atkritumi veido aptuveni 1% no kopējā sadzīves atkritumudaudzuma. Bīstamie atkritumi rodas arī ražošanas procesos un medicīnā. Pašreizpilsētas vides iestādēm nav pietiekamas informācijas par pilsētā saražoto bīstamoatkritumu daudzumu. 2000. gadā rūpniecībā ražošanas procesos radās 27 645 tbīstamo atkritumu (Ietekmes uz vidi novērtējuma bīstamo ..., 2002).Viena no lielākajām problēmām Rīgā ir tā, ka nav atrasta vieta bīstamo atkritumusavākšanas stacijas izveidei. Tā rezultātā, piemēram, ražošanas uzņēmumos 2000.gada beigās glabājās 61436 t bīstamo atkritumu. 2001. gadā tika novērtēta iespējamāšādu staciju ietekme uz vidi divām potenciālās vietās: Granīta ielā 16 un Rītausmasielā 16. Rezultātā no divām alternatīvām bīstamo atkritumu savākšanas stacijasizveidei tika ieteikta vieta Granīta ielā 16. Iepriekšējā sasaukuma Rīgas Dome šoieteikumu neatbalstīja, tāpēc joprojām lielākā daļa bīstamo atkritumu tiek uzglabātiražošanas uzņēmumos, daudzviet – dzīvojamo māju tiešā tuvumā.- 97 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.6.4. Zaļo atkritumu saimniecība Rīgas pilsētāZaļo atkritumu daudzums līdz šim Rīgas pilsētā nav apzināts visā pilnībā. Daļēji irapzināts Kurzemes rajonā un Zemgales priekšpilsētā no namu pārvaldēm savākto zaļoatkritumu daudzums. 2004. gadā Kurzemes rajonā tika savākti 6060 m 3 un Zemgalespriekšpilsētā 3 574 m 3 zaļo atkritumu. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas dārzi unparki gadā savāc aptuveni 8500 m 3 zaļo atkritumu. Izvesto zaļo atkritumu daudzumsno Rīgas kapsētām 2004. gadā bija 35880 m 3 (Komunālā departamenta Kapsētupārvaldes dati).Centralizēta zaļo atkritumu apsaimniekošana namu pārvalžu teritorijās šobrīdnenotiek, izņemot Kurzemes rajonu, kur Beberbeķos ir izveidots speciālskompostēšanas laukums.Saskaņā ar Rīgas vides stratēģijas rīcības programmu (2002. – 2010.) ir plānots katrārajonā vai priekšpilsētā izveidot vienu kompostēšanas laukumu zaļajiem atkritumiem.4.6.5. Attīstības plāna nozīme atkritumu saimniecības sakārtošanāRīgas attīstības plāna dokumentos pilsētas atkritumu saimniecības sakārtošanai irparedzēti šādi pasākumi:• teritorijas plānojumā norādītas vietas lielgabarīta un šķiroto atkritumucentra izbūvei Rīgas rajonos un priekšpilsētās (5 centri);• teritorijas plānojumā norādītas vietas zaļo atkritumu kompostēšanaslaukumu izbūvei Rīgas rajonos un priekšpilsētās (5 centri);• Rīgas pilsētas attīstības programmā (2006. – 2012.) ir paredzēti līdzekļislēgto pilsētas atkritumu izgāztuvju sanācijai un rekultivācijai Kleistos,Deglava ielā un Bukaišu ielā un teritorijas plānojumā ir noteikts, kaminēto teritoriju attīstība var notikt tikai pēc izgāztuvju vietu sanācijas;• Rīgas pilsētas attīstības programmā (2006. – 2012.) ir paredzēti līdzekļijauna atkrituma poligona vai atkritumu sadedzināšanas uzņēmuma vietasizvēlei pašreizējā ekspluatējamā Getliņu poligona vietā;• Teritorijas plānojumā ir ierādīta vieta bīstamo atkritumu savākšanasstacijas izbūvei.Minētie pasākumi sekmēs pašreizējās situācijas vērtējumā konstatēto problēmunovēršanu. Kā viena no problēmām atkritumu saimniecības sakārtošanā pilsētā jāmin,ka Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma (2006. – 2018.) izmantošanas un apbūves- 98 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASnoteikumos nav noteiktas prasības dalīto atkritumu laukumu izbūvei dzīvojamokvartālu pagalmos. Minētais jautājums šajā gadījumā jārisina ar konkrētuprojektēšanas uzdevumu palīdzību.Rīgas Attīstības plānā paredzētu rīcību atkritumu saimniecības sakārtošanānerealizēšan var novest pie nešķiroto atkritumu daudzumu pieauguma,padziļināt problēmas, kas saistītas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanupilsētā. Bijušo atkritumu izgāztuvju saglabāšana, neveicot to rekonstrukciju,padziļinās problēmu, kas saistīta ar gruntsūdens piesārņojumu Spilves pļavās,Dreiliņos un Daugavas kreisajā krastā.- 99 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.7. Trokšņa piesārņojums4.7.1. Trokšņa piesārņojuma raksturojumsRīgas pilsētā līdz šim nav veikta vispārēja trokšņa līmeņa noteikšana un kartēšana.Atbilstoši Eiropas kopienas direktīvai 2002/49/EK pašvaldībām, kurās pilsētasaglomerācijā dzīvo vairāk par 250 000 iedzīvotāju, stratēģiskā trokšņa novērtēšanaskarte jāizstrādā līdz 2007. gada 30. martam. Rīgas pilsētā galvenie trokšņa avoti ir:• autotransports;• dzelzceļa transports;• lidosta;• publiskās izklaides iestādes;• pārkraušanas darbi ostā.Lidostas Rīga ietekmes zonā trokšņu mērījumi ir veikti 2000. gadā (Starptautiskāslidostas „Rīga” ..., 2000.). Kā parāda šie mērījumi, ekvivalentā skaņas līmeņa (Ltrokšņa līmenis > 55 dB(A)) diskomforta zonā ietilpst Mūkupurva apkārtne unImantas rietumu daļa. Maksimālā skaņa līmeņa (L trokšņa līmenis > 70 dB(A))diskomforta zona (skat. 4.25. att.) ietver daļu Imantas dzīvojamo rajonu. Rēķinotiesar lidostas strauju attīstību, nepieciešams veikt precīzu trokšņa līmeņa kartēšanu unmodelēšanu, lai varētu atrast risinājumus trokšņa ietekmes samazināšanai. 2006. gadāir paredzēts pabeigt precīzus Rīgas lidostas trokšņa mērījumus un uz to bāzes veikttrokšņa piesārņojuma izplatības modelēšanu, ņemot vērā lidostas attīstību.Kā rāda Rīgas pilsētā pirmie veiktie dzelzceļa trokšņa modelēšanas dati, cilvēkamdiskomforta zona (L dn trokšņa līmenis > 55 dB(A)) piedzelzceļa joslā ir Šķirotavasapkārtnē, Kundziņsalā, Atgāzenē, Torņakalna apkārtnē, Bolderājā un citviet, kurdzīvojamās mājas izvietojušās tiešā dzelzceļa līniju tuvumā (Sprūdžs, 2005.).Paaugstināts troksnis rodas tranzītkravu pārvietošanas rezultātā uz ostu un no ostas.Autotransporta radītā trokšņa mērījumi Rīgas pilsētā ir veikti Rīgas vēsturiskā centrasaglabāšanas un attīstības plāna izveides procesā. Šie mērījumu rezultāti norāda uzvispārēju akustiskā diskomforta situāciju Rīgas vēsturiskajā centrā un uz papilduspētījumu nepieciešamību, kā arī prasa nekavējošu stratēģisku un taktisku prettrokšņapasākumu plānošanu un īstenošanu (Nikmane, Danilāne u.c., 2003.).- 100 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4. 25. att. Trokšņu līmeņi lidostas Rīga apkārtnē4.7.2. Attīstības plāna nozīme trokšņa piesārņojuma ietekmes mazināšanāTeritorijas izmantošanas zonējums ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem trokšņapiesārņojuma ietekmes mazināšanā. Pilsētas attīstības plānā svarīgi ir nodrošināt, laitrokšņa piesārņojuma avoti tiktu telpiski nodalīti no dzīvojamās zonas, izglītībasiestādēm un citiem publiskās apbūves objektiem. Izstrādājot pilsētas attīstības plānu,- 101 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASir modelēta trokšņa izkliede no esošajām un perspektīvajām maģistrālajām ielām(Rīgas attīstības plānam 2006. – 2018. piedāvāto..., 2005.). Rīgas pilsētas teritorijasplānojuma (2006. – 2012.) izmantošanas un apbūves noteikumos sacīts, kagadījumos, kad trokšņa līmenis pārsniedz Latvijas saistošajos noteikumos paredzētasnormas, gar trokšņa avotiem jāizbūvē prettrokšņa sienas. Minētie risinājumi daļējisamazina trokšņa ietekmi.Pozitīvi vērtējams, ka Rīgas pilsētas attīstības programmas (2006. – 2012.) ietvarosir paredzēta pilsētas trokšņa kartes sastādīšana, kas perspektīvā dotu iespēju izstrādātkonkrētus pretrokšņu pasākumus, kas minimizētu trokšņa ietekmi uz iedzīvotājiem.Nākotnē viena no nozīmīgākajām trokšņa radītajām problēmām varētu būt saistīta arRīgas brīvostas attīstību. Pašreizējā redakcijā Rīgas attīstības plāns neparādaalternatīvus risinājumus kravu transportam pa dzelzceļu uz ostu, pilnībā apejotdzīvojamos rajonus.- 102 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.8. Elektromagnētiskā starojuma piesārņojums4.8.1. Elektromagnētiskā starojuma piesārņojuma raksturojumsPašlaik Eiropas valstīs nav vienotas normas, lai novērtētu elektromagnētiskā laukakaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību. 2003 .gada 30.janvārī tika atcelti 1995. gadāEiropas standartizācijas organizācijas CENELC pieņemtie standarti ENV 50166-1:1995 un ENV 50166-2:1995, uz kura pamata vēlāk tika izveidoti Latvijas standartiElektromagnētiskā lauka iedarbība uz cilvēku – Zemas frekvences (0 Hz līdz 10 kHzun Elektromagnētiskā lauka iedarbība uz cilvēku – Augstas frekvences (10 kHz līdz300 GHz), jo vēlākie pētījumi parādīja, ka pat mazākas intensitātes lauks var atstātnegatīvu ietekmi uz cilvēku veselību. Šajos standartos noteiktās pieļaujamāselektromagnētiskā lauka plūsmas blīvuma normas tikušas noteiktas, neievērojotdažādus fizioloģiskus un medicīniskus aspektus. Tāpēc stratēģiskā ietekmes uz vidinovērtējuma procesā izmantojam Austrijas normas, jo šai valstī ir veikti nopietnielektromagnētiskā lauka ietekmes pētījumi, kuru rezultātā noteikta norma 1mW/ m 2(0,1 µW/ cm 2 ) diapazonam 900 – 1800 MHz.Rīgā darbojas ļoti daudz iekārtu, kas izstaro elektromagnētisko lauku, to jauda ir nodažiem vatiem līdz daudziem desmitiem kilovatu. Elektromagnētiskā starojuma(EMS) avoti pilsētā iedalāmi divas lielās grupās:1. Iekārtas, kuras speciāli izveidotas elektromagnētiskās enerģijas izstarošanai:radio un televīzijas stacijas, radiolokatori, fizioterapeitiskie aparāti,radiosakaru sistēmas, tehnoloģiskās ražošanas iekārtas u.c.;2. Iekārtas, kuras nav paredzētas elektromagnētiskas enerģijas izstarošanai telpā,bet kuras darbojas ar elektrisko strāvu, kā rezultātā rodas EMS. Tās irelektroenerģijas pārraides un sadales sistēmas, kā arī elektroenerģijupatērējošas ierīces: transporta līdzekļi, elektriskās plītis, televizori u.c.Daži EMS avoti darbojas īslaicīgi (piemēram, Rīgas ostā ienākošo kuģu radari), betciti – pastāvīgi (augstsprieguma līniju apakšstacijas). Ir stacionārie un kustīgie EMSavoti. EMS intensitāte mainās arī diennakts laikā. Lielākais risks cilvēka veselībaisaistīts ar pirmās grupas iekārtām, kuras darbojas radio un mikroviļņu frekvencesdiapazonā. To skaits pašlaik pieaug. Izplatītākais EMS avots pilsētā ir mobilo tālruņubāzes staciju radio antenas.- 103 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASPēdējos 15 gados Rīgā nav veikti kopējā elektromagnētiskā lauka intensitātesmērījumi. Valsts sakaru inspekcija un Sabiedrības veselības aģentūra pilsētā kontrolētikai katra atsevišķa EMS avota parametrus. Tādēļ šobrīd nav iespējams noteiktkopējo EMS blīvumu pilsētas teritorijā un novērtēt iespējamo risku cilvēku veselībai.Kā rāda atsevišķu objektu kontroles mērījumu dati, parasti blakus vienai bāzesstacijai EMS blīvums ir 2 – 30 reizes zemāks par pieļaujamo, bet pilsētas teritorijādaudzviet sakoncentrēts ļoti daudz antenu. Tādēļ pastāv iespēja, ka kopējais EMSblīvums var pārsniegt pieļaujamo un ietekmēt cilvēku veselību (Nikmane, Danilāneu.c., 2003.).Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tika veikti elektromagnētiskāstarojuma mērījumi Zaķusalas televīzijas torņa un Āgenskalna torņa apkārtnē.Zaķusalas TV tornis ir viens no intensīvākā elektromagnētiskā starojuma objektiemRīgas pilsētas teritorijā. Tornis atrodas Zaķusalas neapdzīvotajā daļā 600 metrus nosalas dienvidaustrumu gala. Torņa augstums ir 368 metri, vietas augstums 9 metri virsjūras līmeņa.Zaķusalas TV torņa drošības zonas teritorijā, kurā ietilpst Kazas sēklis un daļaZaķusalas, pastāvīga cilvēku uzturēšanās nav ieteicama, jo summāraiselektromagnētiskā lauka plūsmas blīvums pārsniedz Austrijā pieļaujamo vairāk nekā80 reizes. Galvenais starojuma avots: radio raidītājs 89,2 MHz frekvencē (Radio SWH+), kura raidošā antena atrodas torņa apakšējā daļā 85 metru augstumā virs zemes. Šisstarojuma avots dod 65% no kopējās elektromagnētiskā lauka plūsmas šajā teritorijā.Pārējie būtiskie starojuma avoti ir Latvijas Radio 1. un 2. programmas raidītājiattiecīgi 90,7 MHz un 91,5 MHz frekvencē, Latvijas Televīzijas 1. programmasskaņas signāla raidītājs 83,75 MHz, Latvijas Televīzijas 7. programmas attēla signālaraidītājs 207,25 MHz, kā arī Star FM radio programmas raidītājs 106,2 MHzfrekvencē, pēdējais gan novietots Latvijas Televīzijas ēkā, nevis TV tornī. Šo pēdējopiecu avotu starojums veido 28,8% no kopējās elektromagnētiskā lauka plūsmas šajāteritorijā.Pārējā Zaķusalas un Lucavsalas teritorijā jautājums par cilvēku pastāvīgasuzturēšanās drošību prasa papildus medicīniskus un fizioloģiskus pētījumus, jo,piemēram, Lucavsalas daļā summārais elektromagnētiskā lauka plūsmas blīvumspārsniedz pieļaujamo aptuveni 10 reizes, salīdzinot ar Austrijā pieņemtajām normām.Galvenais starojuma avots – Star FM radio programmas raidītājs 106,2 MHz- 104 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASfrekvencē, kurš novietots Latvijas Televīzijas ēkā un kurš šajā punktā dod 66,2 % nokopējās elektromagnētiskā lauka plūsmas, kā arī Radio SWH+ radio raidītājs 89,2MHz frekvencē TV tornī, kas dod 20,8 % no kopējās elektromagnētiskā laukaplūsmas. Tomēr jāņem vērā, ka iespējama jaunu raidītāju uzstādīšana Zaķusalas TVtornī, kas, strādājot ar 85 m augstumā novietoto antenu, nākotnē varētu palielinātelektromagnētiskā lauka plūsmas lielumu. Attīstoties interaktīvajiem sakarupakalpojumiem, pieaugs elektromagnētisko signālu starojuma blīvums virzienā nogaliekārtu lietotājiem uz Zaķusalas TV torni un šis starojums no visas Rīgasteritorijas būs vērsts uz vienu punktu – Zaķusalas TV torni.Āgenskalna TV torņa apkārtnē summārais elektromagnētiskā lauka plūsmas blīvumspārsniedz pieļaujamo 2,3 reizes, salīdzinot ar Austrijā pieņemtajām normām.Būtiskākais starojuma avots ir Āgenskalna TV tornī novietotais radio raidītājs, kasdarbojas 100,0 MHz frekvencē, tas veido 91,7% no kopējās elektromagnētiskā laukaplūsmas.Atsevišķi izvērtējama 50 Hz industriālās maiņstrāvas frekvences radītā magnētiskālauka starojuma ietekme. Arī šīs frekvences magnētiskā lauka ietekmei Latvijā navizstrādāti drošības standarti. Kā riska lielumi literatūrā minēti 0,2 µT, kuram pastāvot,veidojas paaugstināts leikēmijas risks un 0,3 µT, kas rada priekšnoteikumuspaaugstinātam smadzeņu audzēju riskam (Arnelli, Roggia, Trinchero). Lucavsalā(Kazassēklī) izmērītie lielumi, proti, 0,7 līdz 1,7 µT, pārsniedz šos riska lielumus,tāpēc uzskatāms, ka Latvenergo augstsprieguma gaisvadu līniju un pazemes kabeļutuvumā cilvēku pastāvīga uzturēšanās ir bīstama. Ņemot vērā, ka minētie punktiatrodas Zaķusalas TV torņa drošības zonā, kur arī augstfrekvences elektromagnētiskālauka starojuma lielums pārsniedz pieļaujamo, 50 Hz industriālās maiņstrāvasfrekvences magnētiskā lauka ietekme uzskatāma par papildu bīstamības faktoru.Āgenskalna TV torņa apkārtnē industriālās maiņstrāvas magnētiskais lauks ir plašāfrekvenču joslā, ne tikai 50 Hz frekvencē, jo starojuma frekvenci ietekmē pilsētaselektrotransporta tiristoru vadības iekārtas. Tomēr, tā kā šādiem mērījumiemnepieciešamā mēraparatūra Latvijā nebija pieejama, mērījumi nav veikti.Kopumā elektromagnētiskā piesārņojuma kontroles pasākumi Rīgā neatbilstANO, ES un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, jo netiek veikti kopējāEMS blīvuma mērījumi un informācija par šo piesārņojumu nav pieejama.- 105 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.8.2. Pilsētas attīstības plāna nozīme elektromagnētiskā starojumapiesārņojuma minimizēšanaiRīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) izstrādāšanas procesā ir daļēji apzinātaelektromagnētiskā piesārņojuma problēma Rīgā. Minētās problēmas risināšanā iriespējami divi rīcības veidi:1. Novērst vai samazināt elektromagnētisko starojumu vietās, kur tas būtiski varietekmēt cilvēku veselību.2. Neizvietot dzīvojamo un sabiedrisko iestāžu apbūvi vietās, kur ir paaugstinātselektromagnētiskais piesārņojums.Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) minētā problēmas risinājums ir palicis atvērts,nosakot, ka paaugstināta elektromagnētiskā piesārņojuma vietās ir jāveicelektromagnētiskā piesārņojuma papildus izpēte un jānovērtē tā ietekme uz veselību.Nerealizējot Rīgas Attīstības plānā paredzētas rīcības elektromagnētiskāpiesārņojuma kontrolē un novēršanā, dzīvojamās un darījumu apbūvesattīstības gadījumā Lucavsalā, Zaķu salā un Grāpu pussalā pieaugt iedzīvotājurisks saslimt ar elektromagnētiskā starojuma izraisošām slimībām.- 106 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.9. Dabas un apstādījumu teritorijasDabas un apstādījumu teritoriju vienoto telpisko struktūru (dabas pamatni) veidošādas funkcionāli atšķirīgas pilsētas telpiskās struktūras vienības: apstādījumi (parki,skvēri, priekšdārzi, pagalmu apstādījumi, ielu un dzelzceļa joslu apstādījumi,krastmalu joslu apstādījumi), mežaparki, meži un īpaši aizsargājamās dabasteritorijas, apbūve ar apstādījumiem, rekreācijas, tūrisma un sporta apbūvesteritorijas, kapsētas, ūdensteces un ūdenstilpes.Dabas un apstādījumu teritoriju telpiskās struktūras (dabas pamatnes) attīstības mērķiir:1. Nodrošināt veselīgu dzīves vidi pilsētas iedzīvotājiem.2. Nodrošināt pilsētas teritorijas racionālu un ilgtspējīgas attīstības principiematbilstošu izmantošanu.3. Saglabāt un attīstīt dabas un apstādījumu teritorijas, lai spētu nodrošināt tāmnoteiktās funkcijas:• ekosistēmas funkciju – stabilizēt mikroklimatisko un hidroloģiskorežīmu pilsētas struktūrās, samazināt gaisa, augsnes, ūdensteču unūdenstilpju piesārņojumu, nodrošināt bioloģiskās un ainaviskāsdaudzveidības saglabāšanu un kalpot kā indikators vides kvalitātesizmaiņām pilsētā;• atpūtas un sporta aktivitāšu iespēju nodrošināšanas funkciju;• pilsētas prezentācijas un izglītošanas funkciju;• pilsētas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas funkciju.Tradicionālie rādītāji, kurus izmanto apstādījumu novērtēšanā, ir šādi:• zaļās zonas kopējā platība;• zaļās zonas platība attiecībā pret iedzīvotāju skaitu;• zaļās zonas platība attiecībā pret apbūvēto platību;• iedzīvotāju dzīves vietas attālums attiecībā pret potenciālajām atpūtasvietām (Box, Harrison 1993, www.ub.es/medame/eco-urb).- 107 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.9.1. PlatībaZinot, ka parasti dabas pamatnes platību apsaimniekošana prasa lielus finansulīdzekļus, bet tajā pašā laikā nedod viegli aprēķināmu peļņu, Latvijā un arī citāsvalstīs aktuāls ir jautājums par to, cik lielas platības pilsētā nepieciešams atvēlētdabas pamatnei. Eiropas pilsētās šajā ziņā ir atšķirīga pieredze. Vācijas pilsētās,piemēram, Berlīnē „zaļie areāli” aizņem 35% no pilsētas teritorijas, Hamburgā – 50%(tai skaitā 28% aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes), Drēzdenē – 62%(lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir 36%), Diseldorfā – 18% un Brēmenē – 37%.(www.trend.partisan.net/,www.fhhl.hamburg.de/Behoerden/Umveltbohoerde/,www.dresden.de/, www.stadtgruen-bremen.de/, www. duesseldorf.de/).Rīgā dabas pamatne aizņem 54,2% (www.ceroi.net/reports/riga) (4.8.tabula).Minētais skaitlis neraksturo faktisko situāciju pilsētā, bet gan plānoto stāvokli,realizējot Rīgas Attīstības plānu 1995. – 2005. gadam.4.8. tabulaDabas pamatnes platība dažādās Eiropas pilsētāsN.p.k. Pilsēta Dabas pamatne (%) Piezīmes1. Rīga 54,2 40% sauszeme2. Berlīne 35,03. Hamburga 50,0 28,0 % lauksaimniecībā izm.zemes4. Drēzdene 62,0 62% lauksaimniecībā izm. zemes5. Diseldorfa 18,06. Brēmene 37,07. Tallina 20,0 sauszeme8. Viļņa 45,0 sauszeme9. Stokholma 40,0 sauszeme10. Kopenhāgena 20,0 sauszeme11. Antverpene 25,2 15,5% sauszeme12. Varšava 36,3Jāpiebilst, ka minētos skaitļus nav iespējams savstarpēji salīdzināt, jo dabas pamatneipieskaitīto teritoriju izmantojums dažādās pilsētas atšķiras.Pašreiz spēkā esošajā Rīgas pilsētas attīstības plānā (1995. – 2005.) attēloto dabaspamatnes teritoriju vietā pilsētā faktiski daudzviet ir rūpniecības un dzīvojamāapbūve (skat. 4.26. att.). Tā noticis gan tādēļ, ka nav realizēta attīstības plāna ideja par- 108 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASvēsturisko ūdensteču atjaunošanu un zaļo ”koridoru” izveidošanu, gan arī tādēļ, kadaudzviet, dabas pamatnes teritorijām nonākot privātīpašumā, tika atļauta toapbūvēšana. Tomēr, pateicoties plašajām Spilves pļavu teritorijām, dabas pamatneipēc izmantošanas veida atbilstošas teritorijas Rīgā pašreiz aizņem aptuveni 65,9%platības.- 109 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.26. att. Rīgas teritorijas esošā faktiskā izmantošanaĻoti nozīmīgs pilsētas ilgtspējīgas attīstības indikators ir „zaļo areālu” platībaattiecība pret kopējo iedzīvotāju skaitu. Helsinkos uz katru „zaļā areāla” hektāru- 110 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASdzīvo 29,5 iedzīvotāji (The Core..., 2002.), Berlīnē 108,6, bet Rīgā aptuveni 47,4iedzīvotāji.Kopš 1994. gada Rīgā ir notikusi daudzu apstādījumu un dabas teritorijutransformācija apbūvē. Pēc pilsētas ilgtspējīgas attīstības indikatoru datiem (Rīgasattīstības..., 2005.) pilsētas zaļās teritorijas ir samazinājušās par 10,65 %. Tajā pašālaikā pastāv arī cita informācija. Pēc Rīgas domes pilsētas attīstības departamentadatiem, Rīgas dabas pamatnes teritorijas platība no 1990. līdz 2000. gadam,nepaplašinoties pilsētas robežām, ir palielinājusies no 7076 līdz 8280 hektāriem jebpar 17%. Šajā gadījumā dabas pamatnes teritoriju kategorijā ieskaitītas arī agrākapbūvei rezervētās teritorijas, dārziņi un citas intensīvi neizmantotas platības(Francis, 2004.). Šādi pretrunīgi dati liecina par reālo zaļo platību uzskaites vienotasun ticamas sistēmas trūkumu (Rīgas attīstības..., 2005.).Analizējot faktisko situāciju apstādījumu un dabas teritoriju izplatībā (4.27., 4.28.att.), redzams, ka apbūvētās teritorijas aizņem lielāku platību nekā apstādījumi Rīgasvēsturiskajā centrā, tuvajā Pārdaugavā un bijušajās rūpniecības zonās. Zīmīgi, ka arījauno biroja centru un dzīvojamo māju apbūvei raksturīgas nelielas apstādījumu„saliņas”, kas perspektīvā var novest pie zemes tirgus vērtības un pilsētas ienākumusamazināšanās (Ökonomische Argumente für..., 1996.). Šajās vietās ir arī relatīvi mazapstādījumu platību attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (skat. 4.27. att.).- 111 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.27. att. Kopējā apstādījumu un dabas teritoriju aizņemtā platība (m 2 ) uz vienuiedzīvotāju- 112 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.9.2. Dabas un apstādījumu teritoriju telpiskais izvietojumsGaisa apmaiņas veicināšanā, atmosfēras piesārņojuma samazināšanā, pilsētasmikroklimata uzlabošanā un iedzīvotāju atpūtas iespēju nodrošināšanā liela nozīme irdabas pamatnes struktūrvienību savstarpējai sasaistei, veidojot „zaļos koridorus”.Tāpēc daudzu pilsētu (Stokholmas, Glāzgovas u.c.) plānos, tai skaitā arī Rīgas unJūrmalas attīstības plānā ir bijuši mēģinājumi savstarpēji sasaistīt lielos mežus unparkus, izmantojot nelielus skvērus un ielu apstādījumus, veidojot telpiskinepārtrauktus zaļos ķīļus, kas pāršķeļ blīvi apbūvētās pilsētas daļas. Šo zaļo ķīļustruktūru izmanto arī par pamatu, plānojot veloceliņus. Savukārt, vērtējot iedzīvotājuatpūtas iespējas, viens no kritērijiem ir 300 m attālumā no plašajiem apstādījumiemun meža masīviem dzīvojošo cilvēku skaits, vai arī publisko atpūtas vietusasniedzamības 15 – 20 minūtēs, ejot kājām.Rīgā līdz šim pastāvēja vairāki šādi pilsētas telpiskajā struktūrā nozīmīgi zaļiekoridori, kas savienoja piepilsētas mežus ar pilsētas centru: Mežaparks – Lapeņukolonija (ziemeļaustrumu koridors), Ziepniekkalna meža masīvi un dārziņi,Lucavsala un Zaķusala (dienvidrietumu koridors), Daugavgrīvas meža masīvs,Bolderājas meža masīvs un Spilves pļavas (ziemeļrietumu koridors) un Daugava artai pieguļošām teritorijām. Teritoriju apbūves rezultātā 2005. gadā principā vairsnepastāv ziemeļaustrumu koridors.Rīgas pilsētas administratīvajās robežās ir 29 parki, 24 kapsētas, 10 lielāki mežamasīvi vai mežaparki un daudzi nelieli meža puduri un skvēri. Analizējot publiskipieejamu labiekārtotu apstādījumu (mežaparku, parku, skvēru,) izvietojumu pilsētā(4.28. 4.29. att.), redzams, ka parku izvietojums nodrošina iedzīvotāju atpūtasiespējas Vecrīgā un tās apkārtnē, Mārupītes apkārtnē, daļā Latgales priekšpilsētas undzīvojamos rajonos, kas pieguļ Mežaparkam” vai lielajiem meža masīviem. Publiskipieejamu apstādījumu trūkst pilsētas vēsturiskajā centrā starp Dzirnavu un Tallinasielu, Ķengaraga dzīvojamā rajonā, Pārdaugavā Āgenskalna apkārtnē un citviet.Padomju periodā celtajos dzīvojamos rajonos (Purvciemā, Pļavniekos, Juglā,Ziepniekkalnā un citviet) dzīvojamo māju plānojuma struktūra tika veidota ar domu,ka iedzīvotāji īslaicīgai atpūtai varēs izmantot plašos pagalmus, bet ilgākai atpūtai –dzīvojamiem rajoniem pieguļošos mežaparkus un meža masīvus (skat. 4.30.att.).- 113 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.28. att. Kopējo publisko apstādījumu un dabas teritoriju aizņemtā platība (m 2 )uz vienu iedzīvotāju- 114 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.29. att. Kopējā apstādījumu un dabas teritoriju aizņemtā platības % attiecībāpret apbūvēto platību- 115 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.30. att. Dabas un apstādījumu teritoriju struktūraŠobrīd redzams, ka minētā iedzīvotāju rekreācijas sistēma nedarbojas, jo:1. Pašreiz novērojama plašo iekšpagalmu apbūvēšanas tendence.2. Lielākā daļa pagalmu nav labiekārtoti un nenodrošina atpūtas iespējas dažādavecuma un interešu iedzīvotāju grupām.3. Nav precīzi izstrādāti pagalmu apsaimniekošanas noteikumi.- 116 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4. Pieaugot autotransporta līdzekļu skaitam, daudzviet pagalmos iekārtotasautostāvvietas un pagalmi nav droši iedzīvotāju atpūtai.5. Meži un „Mežaparks” nav labiekārtoti un piemēroti dažādām iedzīvotājuatpūtas iespējām.4.9.3. Dabas pamatnes attīstība laika periodā no 1995. līdz 2005. gadamRīgas Dome līdz šim nav risinājusi Rīgas attīstības plānā (1995. – 2005.) noteiktosvirzienus dabas pamatnes struktūras pilnveidošanā:• iespēju robežās paplašināt un apvienot pilsētas „zilās” un „zaļās”struktūras, iepērkot zemi un sevišķu prioritāti piešķirot saikņu veidošanaistarp relatīvi dabīgām pilsētas dabas teritorijām;• dabas un apstādījumu teritorijās zemes izmantošana jāizmanto tā, lainodrošinātu dabas kompleksa saglabāšanu un jebkurai saimnieciskajaidarbībai jārespektē vides aizsardzības prasības (Rīgas pilsētas attīstībasplāns (1995. – 2005. g.)).Dabas pamatnes struktūru izmantošanā un apsaimniekošanā pilsētā ir šādas vispārējāstendences (Rīgas vides stratēģija, 2000.):1. Ir paaugstinājies atsevišķu pilsētas centrālās daļas parku, dārzu un skvērulabiekārtošanas līmenis. Šajā laika periodā ir veikta rekonstrukcija šādiempilsētas vēsturiskā centra parkiem un skvēriem:• Vērmanes dārzs;• Kronvalda parks;• Viestura dārzs;• Pils laukums;• Kanālmalas apstādījumi;• Ziedoņdārzs (daļēji)• Dzegužkalna parks.2. Samazinās parku, dārzu un skvēru platības pilsētas centrālajā daļā, palielināszaļo zonu sadrumstalotība. Minēto tendenci raksturo izmaiņas šādās dabaspamatnes teritorijās:• Kronvalda parkā;• Basteja bulvāra skvērā;- 117 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS• Daugavmalas apstādījumos;• 13. janvāra ielas apstādījumos;• Lāčplēša ielas – Tērbatas ielas skvērā u.c.Bez Rīgas vides stratēģijā (2000.) uzskaitītajām tendencēm pilsētā konstatētas vēlšādas tendences:1. Iekšpagalmu apstādījumu platību samazināšanās un degradācija.2. Bulvāru un ielu apstādījumu degradācija. Kopš Rīgas attīstības plāna (1995. –2005.) pieņemšanas ir veikta rekonstrukcija Raiņa bulvāra, Merķeļa ielas,daļēji Brīvības bulvāra, Elizabetes ielas, Eizenšteina ielas, Stabu ielas,Ģetrūdes ielas, Lāčplēša iela, Mūkusalas ielas, Valdemāra ielas un citu ieluapstādījumos. Vienlaicīgi nepieciešams atzīmēt, ka lielākajā daļā minēto ieluapstādījumi nav atjaunoti pilnībā pēc vienota projekta.Lai nodrošinātu vides kvalitāti pilsētas vēsturiskajā centrā, svarīgi ir attīstīt unpilnveidot dabas pamatnes struktūrvienības tam pieguļošajā teritorijā. Vispārējāspilsētas attīstības tendences rāda, ka netiek ievēroti vairāki pilsētas attīstības plānādefinēti dabas pamatnes izdalīšanas pamatprincipi:• visu dabas pamatnes elementu sasaistīšana nepārtrauktā koridoru unmozaīkveida sistēmā;• lielu savstarpēji saistītu neapbūvētu platību saglabāšana un savienošana;• zaļo zonu radīšana pilsētas centrālajā daļā un to savienošana ar lielāmzaļām teritorijām pilsētas perifērijā.Minētie principi nav ievēroti, izstrādājot detālplānojumu Skanstes ielas mazdārziņuteritorijai, Ķīpsalas teritorijas attīstībai un daudzviet citur.Nozīmīgākās problēmas Rīgas pilsētas attīstības plānā (1995. – 2005.) un tāīstenošanā, kas būtu jānovērš, izstrādājot Rīgas attīstības plānu, ir šādas:1. Plānošanas aspekti:• pilsētas attīstības plāna kartogrāfiskā materiāla mērogam jābūt tādam, laivarētu precīzi dabā noteikt dabas pamatnes robežas (pašreizējais plānsšādas iespējas nedod);• jāņem vērā iespējamās vispārējās pilsētas attīstības tendences(centralizācija, autotransporta plūsmas pieaugums, iespējamās investoru- 118 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASun zemes īpašnieku intereses) un plānā jāiestrādā efektīvi instrumentiminēto tendenču attīstīšanai vēlamā virzienā;• teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos jāiestrādā dabaspamatnes struktūras attīstības galvenie principi;• pilsētas attīstībā plānā (1995.) dabas pamatne veido ķīļveida telpiskostruktūru. Tas atbilst tendencei, kas pēdējos 20 gados valda dažādupasaules pilsētu apstādījumu un dabas teritoriju telpiskajā plānošanā.Pilsētas centrā vienotu ķīļveida zaļo struktūru veido kanālmalas unDaugavas krastmalas apstādījumi. Pārējie apstādījumu elementi veidonelielas „kabatas” un nav savstarpēji saistīti. Lai nodrošinātu telpiskovienotību, jāiekļauj šajā struktūrā apbūves teritorijas ar paaugstinātuapzaļumošanas pakāpi (kur zemes īpašnieks ir pašvaldība, piemēram,Rīgas 1. slimnīcas teritorijā), perspektīvā apzaļojamās publiskās telpas(piemēram, Sporta pils apkārtne), stadioni un tiem pieguļošās teritorijas,lielie apstādījumiem bagātie iekšpagalmi.2. Juridiskie aspekti:• pilsētas attīstības plānā (1995) jēdziens „dabas pamatne” ietveratšķirīgiem mērķiem izmantojamas zemes, piemēram, mežus, ģimenesdārziņus u.t.t. Tas neatbilst Teritorijas plānošanas likuma (12.06.2002.)un Ministru kabineta Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanasnoteikumu (Nr. 883; 19.10.2004.) prasībām par teritorijas plānojumavispārējo mērķi un sastāvu;• pēc Rīgas pilsētas attīstības plānā (1995. – 2005.) sniegtās apstādījumudefinīcijas tās ir visas ar augiem apaudzētās un koptās platības, kurāsneiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus u.tml.Apstādījumi ir parki, dārzi, mažaparki, skvēri, bulvāri, alejas, ielu unceļu stādījumi, savrupmāju un dzīvojamo māju pagalmu apstādījumi,kapsētas, nogāžu un kāpu nostiprinājumi. Līdz ar to jēdziens„apstādījumi” ir komplicēts un padarīts neviennozīmīgs tā saturs, taskļūst grūti uztverams un piemērojams;• no juridiskā viedokļa analizējot jēdziena „apstādījumi” lietošanu dažādosRīgas saistošajos noteikumos, E. Ūsiņa (2002.) atzīmē, ka šajosnoteikumos (Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumuuzturēšanas un aizsardzības noteikumi (21.06.1999.), Apbūves- 119 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASnoteikumi) ir dažādi traktēts jēdziens „apstādījumi”. Līdz ar to visossaistošajos noteikumos nepieciešams dot viennozīmīgu jēdziena„apstādījumi” definīciju. Latvijā nav speciālu likumu, kas regulētuapstādījumu aizsardzību un līdz ar to valsts līmenī nav noteikts jēdziena„apstādījumi” saturs;• atbilstoši pilsētas attīstības plāna (1995.) prasībām nav izstrādāti Rīgaspilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi, kas ietvertuapsaimniekošanas noteikumus dažādiem apstādījumu paveidiem, taiskaitā vēsturiskiem, uzņēmumu, privātdārzu, kapsētu, ielu, ceļu u.c.apstādījumiem.3. Konceptuālie jautājumi:• Rīgā līdz šim laikam nav izstrādāta Rīgas apstādījumu koncepcija.4. Finansiālie aspekti:• nodokļu politika nav vērsta uz zemes īpašnieku, tai skaitā pilsētas kāzemes īpašnieka, ieinteresētību dabas pamatnes teritoriju saglabāšanā;• pilsētas piešķirtie ikgadējie finansu līdzekļi apstādījumu ierīkošanai unuzturēšanai ir nelieli.4.9.4. Attīstības plāna nozīme apstādījumu un dabas teritoriju attīstībāpilsētāRīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) ir novērstas daudzas Rīgas attīstības plānā(1995. – 2005.) konstatētās nepilnības. Apstādījumu un dabas teritorijas izdalītas,ņemot par pamatu šādus kritērijus:• zemes gabala īpašnieks vai valdītājs;• zemes gabala pašreizējā izmantošana;• teritorijas ekoloģiskā un funkcionālā vērtība;• dabas un apstādījumu teritoriju novietojums pilsētas telpiskajā struktūrā.„Apstādījumu un dabas teritoriju” jēdziena izmantošana jēdziena „dabas pamatnes”vietā nodrošina to sasaisti ar zemes izmantošanas mērķa klasifikatoru, kā rezultātā šojēdzienu turpmāk vairs nebūs iespējams brīvi interpretēt, nosakot zemes izmantošanasmērķi un zemes kadastrālo vērtību. Apstādījumu un dabas teritoriju robežas irpiesaistītas kadastra robežām vai dabā esošām robežām. Šāda pieeja nodrošinavēsturisko parku un skvēru saglabāšanu. Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) ir- 120 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASparedzētas vietas vairāku jaunu parku un skvēru izveidošanai (Daugavas labajā krastāRumbulā, Dzirciemā, Ķīpsalā, jaunajos attīstības centros un citviet).Pozitīvi vērtējams tas, ka Rīgas teritorijas plānojumā (2006. – 2018.) parādītipagalmi un ielu apstādījumi, kuros nav pieļaujama apbūve.Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) paredz būtiskisamazināt apstādījumu un dabas teritoriju platības. Plānotā dabas un apstādījumuteritoriju un ūdeņu kopplatība (39,7%) Rīgā jaunajā attīstības plānā atbilst Eiropasvalstu vidējam līmenim (30 – 40 %). Jāpiebilst, ka dabas un apstādījumu teritorijastelpiski ir nevienmērīgi izvietotas un to lielākās platības atrodas pilsētas periferiālajādaļā. Līdz ar to pilsētas centrālajā daļā, Krasta masīvā, Purvciemā un Pļavniekostrūkst publisku apstādījumu ar vietēju un pilsētas mēroga nozīmi.Ja plānošanas dokumentus neīstenotu, tad pilsētas haotiskas attīstības rezultātāvai arī izstrādājot atsevišķus detālos plānojumus, apbūvei tiktu pakļautasdaudzas teritorijas, kurās Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) paredzēts izveidotparkus vai skvērus. Līdzīga situācija var izveidoties arī ar pašvaldības īpašumāvai valdījumā esošajiem pagalmiem.- 121 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.10. Bioloģiskās daudzveidības raksturojums Rīgas pilsētā4.10.1. Biotopu raksturojumsRīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusilabvēlīgus apstākļus bioloģiskai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upjukrastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast unikālas dabas vērtības –Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus.Pilsētā kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi (4.9. tabula).Bioloģiski vērtīgi biotopi vai arī sugu atradnes bioloģiskās daudzveidībasinventarizācijas rezultātā atrastas 240 dažādās pilsētas vietās (Dabas pamatnesteritorijas precizēšana...., 2004.).4.9. tabulaĪpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksts RīgāES nozīmes biotopa ES ĪAB Latvijā Vieta Kontūras Nr.nosaukums nozīmesbiotopakodsOzolu meži 9160 Ozolu meži (1.17.) Jaunciema DLMelnalkšņu staignāji 9080* Jaunciema DLĶengarags V20-4Ķīšezers–RTU V10-3Jugla V11-9, V11-12Juglas kanāla vecupe V11-1Bukulti V11-2Ziemeļblāzma V5-5Jaukti platlapju meži 9020* Jaukti platlapju meži (1.13.) Jaunciema DLPārmitri platlapju meži 91E0* Pārmitri platlapju meži Piejūras DPBoreālie meži (dabiskieskujkoku meži)(1.18.)9010* Piejūras DPMežainas jūrmalas kāpas 2180 Mežainas jūrmalas kāpas(1.15)PļavasKlajas iekšzemes kāpas ar 2330 Klajas iekšzemes kāpas arkāpsmildzenes pļavāmiesirmās kāpsmildzenesCorynephorys canescenspļavām (3.18.)Šmerļa mežā pieBrīvības ielas V10-2Piejūras DP V2-2Vecdaugavas DLTeritorija starpZiepniekkalna,Ceraukstes unŠautuves ielām unuzņēmumu„Bišumuiža”V19-7V19-9V19-10- 122 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASKaļķainas smiltāju pļavas 6120* Kaļķainas smiltāju pļavas(3.17.)Vecdaugava V5-1Jūrmalas pļavas 1630* Jūrmalas pļavas(3.16.) Vecdaugavas DL, V5-2, V5-3Piejūras DPVecdaugavas kreisais P -4krastsMolīnijas pļavas uz 6410 Vecdaugava V5-2kaļķainām , kūdrainām vaimālainām augsnēmVecdaugavas kreisais P -4Eitrofas augsto lakstauguaudzeskrasts6430 Vecdaugavas DL V5-3Jaunciema DL V10-7Mēreni mitras pļavas 6510 Daugavgrīvas DLVakarbuļļu DLMārupītes ielejaLangas upes ieleja,Jaunciems/Rīgasrobeža V5-7Jaunciema DLUpju palieņu pļavas 6450 Vakarbuļļu DLSugām bagātas vilkakūlaspļavas smilšainās augsnēsSugām bagātas atmatupļavas6230* Sugām bagātas stāvāsvilkakūlas Nardus strictapļavas smilšainās augsnēs(3.22.)Jaunciema DLVecdaugavas kreisaiskrastsP -4Vecdaugava V5-16270* Jaunciema DL, V10-7Daugavgrīvas DLJūras piekrasteEmbrionālās kāpas 2110 Daugavgrīvas DL,Piejūras DPPriekškāpas 2120 Piejūras DP,Vakarbuļļu DL,Daugavgrīvas DLAr lakstaugiem klātaspelēkās kāpasViengadīgu augusabiedrības uz sanesumujoslāmSmilšainas pludmales ardaudzgadīgu augāju2130* Ar lakstaugiem klātaspelēkās kāpas (6.6.)Daugavgrīvas DL,Piejūras DP1210 Viengadīgu augu sabiedrības Piejūras DP, Vecāķuuz sanesumu joslām (6.13.) pludmale1640 Smilšainas pludmales ardaudzgadīgu augāju (6.11.)V2-1V2-1V2-1Vecāķu pludmale V2-1IesāļūdeņiLagūnas 1150* Lagūnas (7.9.) Piejūras DPTekoši saldūdeņiUpju grīvas (5.16.) Piejūras DPStāvošie saldūdeņiVecupes (4.20.)Vakarbuļļu DLES nozīmes biotopa kods atbilstoši EP direktīvas 92/43/EEK Par dabisko biotopu, savvaļas faunas unfloras aizsardzību I pielikumam* ES prioritārie biotopi – biotopi, kuriem draud izzušana un kuru aizsardzībai Kopiena uzņēmusiesīpašas saistības- 123 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASĪAB Latvijā – īpaši aizsargājamie biotopi saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 421 un grozījumiem – MKnoteikumiem Nr. 61PiekrasteNo bioloģiskās daudzveidības viedokļa Rīgā visinteresantākās teritorijas koncentrējasBaltijas jūras piekrastē. Šeit konstatēti 9 Latvijā īpaši aizsargājami biotopu veidi un13 Eiropas nozīmes biotopi. Piekrastē atrodas smilšainas pludmales, embrionālāskāpas (Eiropas nozīmes biotops 2110), priekškāpas (2120), pelēkās kāpas (2130*),mežainās jūrmalas kāpas (2180) un Eiropā un Latvijā aizsargājamas pļavas.PļavasVeģetācijas retumu ziņā ļoti nozīmīgas ir palieņu pļavas, kas atrodas Buļļupes,Lielupes un mazās Juglas krastos. Tajās atrastas tādas Latvijā īpaši aizsargājamasaugu sugas kā jūrmalas armērija, zemeņu āboliņš, purva pienene, rūgtā drudzenīte,jumstiņu gladiola, Baltijas un stāvlapu dzegužpirkstīte, jūrmalas āžloks. Īpašinozīmīgas ir jumstiņu gladiolas un jūrmalas armērijas atradnes. Jūrmalas armērijaLatvijā sastopama tikai Lielupes grīvas un Daugavas grīvas rajonā.Īpaši izceļamas ir pļavas Vecdaugavas dabas lieguma teritorijā. Liela šo pļavu platībair Latvijā un Eiropā aizsargājami, tai skaitā prioritāras nozīmes biotopi. Tesastopamās jūrmalas pļavas ar jūrmalas armēriju un zilganās molīnijas pļavas irLatvijā īpaši aizsargājami biotopi. Jūrmalas pļavas (1630*), eitrofās augsto lakstauguaudzes (6430) un zilganās molīnijas pļavas (6410) ir Eiropā īpaši aizsargājamibiotopi. Dabas lieguma teritorijā konstatētas 392 ziedaugu un paparžaugu sugas. Teizplatītas jūrmalas pļavām raksturīgas īpaši aizsargājamas augu sugas: jūrmalasarmērija, jūrmalas āžloks, zemeņu āboliņš, Baltijas donis, Žerāra donis u.c.Aizsargājamie pļavu biotopi: jūrmalas pļavas (1630*), sugām bagātas vilkakūlaspļavas (6230*) un molīnijas pļavas (6410) atrodas arī Vecdaugavas ziemeļu krastā.Lai gan teritorija nav ietverta dabas liegumā, tā ir interesanta no dabas daudzveidībasviedokļa. Īpaši izceļama jūrmalas armērijas atradne šajā teritorijā.Pļavas jūras tuvumā, niedrāju un seklūdeņu mozaīkas Vecdaugavā veido dzīvotnesretām un aizsargājamām dzīvnieku un putnu sugām. Dabas lieguma teritorijākonstatētas 135 putnu sugas, no tām 64 sugas šeit ligzdo. No visām šeit konstatētajāmputnu sugām 42 ir īpaši aizsargājamas.Bioloģiski vērtīgas pļavas ar tām tipisku veģetāciju un vairākām retāmaizsargājamām augu sugām sastopamas Ķīšezera palienē. No Eiropas aizsargājamiem- 124 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASpļavu biotopiem šeit sastopamas eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430), sugāmbagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs (6230*) un mēreni mitras pļavas (6510).Arī ornitoloģiskā ziņā Ķīšezera paliene (Jaunciema dabas liegums un tam pieguļošāsteritorijas) vērtējama kā daudzveidīga. Tā ietver atšķirīgus biotopus un to saskareszonas, kurās ir palielināts putnu sugu daudzums. Jaunciema dabas liegumā līdz2003. gadam konstatētas 54 putnu sugas, no tām 40 šeit ligzdo. Te sastopamas arīvairākas nozīmīgas bezmugurkaulnieku sugas: lapkoku praulgrauzis, spožā skudra,ezera micīšgliemezis, parka vīngliemezis un dižā bezzobe. Bioloģiski vērtīgas pļavasir arī Mazās Juglas kreisajā krastā pie Rīgas pilsētas administratīvajām robežām.No daudzveidības viedokļa nozīmīgi kāpu smiltāji ar bagātu veģetāciju atrodasteritorijā starp Ziepniekkalna, Ceraukstes un Šautuves ielām un uzņēmumu„Bišumuiža”. Šeit sastopams Latvijā un Eiropā aizsargājams biotops – klajasiekšzemes kāpas un iesirmās kāpsmildzenes Corynephorys canescens pļavas (2330),konstatētas Latvijā īpaši aizsargājamas augu sugas. Pļavās bijušā Rumbulas lidlaukateritorijā konstatēta Latvijā īpaši aizsargājama auga – ārstniecības brūnvālītes atradne.Pārējās pilsētas teritorijā esošās pļavas no veģetācijas daudzveidības viedokļa ir mazpētītas.MežiPilsētas teritorijas dabas daudzveidībā nenovērtējama loma ir mežiem. Rīgai pilsētasrobežās pieder vairāk kā 5500 ha meža. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos,kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu –Bolderājas, Vecāķu – Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupesun Juglas masīvs.Rīgas mežos valdošā koku suga ir priede – 88,1%, tai seko bērzs – 6,6% unmelnalksnis – 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežuaugšanas apstākļu tipiem dominējošie ir sili, mētrāji un lāni. Lielākie un dabiskākiemežu masīvi plešas gar Rīgas līci (Buļļu, Kleistu – Bolderājas, Mangaļsalas, Vecāķu– Vecdaugavas meži). Rīgas līcim pieguļošā mežu teritorija iekļauta Piejūras dabasparkā.Lapu koku mežu Rīgā ir salīdzinoši maz. Lielākie bērzu meži ir pilsētas DA un DRdaļā. Latvijā īpaši aizsargājamie jauktie platlapju meži (9020) un ozolu meži (9160)nelielās platībās atrodas Ķīšezera piekrastē Jaunciema dabas lieguma teritorijā.- 125 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASVietumis pilsētā gar ūdeņiem, starpkāpu ieplakās konstatēti melnalkšņu staignāji.Melnalkšņu staignāji (9080*) lielākās platībās izvietojušies gar Mārupīti.Dabisko mežu biotopu inventarizācijas rezultātā 2001. gadā Rīgas pilsētas mežu 33nogabalos izdalīti meža atslēgas biotopi (MAB) ar kopējo platību 95 ha, 38 nogabalosizdalīti potenciālie meža atslēgas biotopi (PMAB) ar kopējo platību 98,7 ha. Mežaatslēgas biotopi un potenciālie meža atslēgas biotopi izdalīti sausos priežu mežos, kursastopamas bioloģiski vecas, dobumainas, nokaltušas vai kalstošas priedes, priedes ardeguma rētām. Šīs no bioloģiskās daudzveidības viedokļa tik ļoti vērtīgās mežuteritorijas atrodas Vecāķu –Vecdaugavas, Biķernieku, Šmerļa, Jaunciema mežuteritorijās un atbilst ES nozīmes prioritāri aizsargājamam biotopam – boreālie meži(9010*).Dabisko mežu biotopu aizsardzībai Piejūras dabas parka teritorijā 2005. gadāizveidoti 5 mikroliegumi.ApstādījumiRīgā līdz šim nav veikta visaptveroša koku un krūmu sugu inventarizācija. Rīgasvēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādāšanas ietvaros ir veikta šādainventarizācija Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā (Dabas pamatnes izpēte..., 2002.;Nikodemus, Zvirgzds u.c., 2003., Nikodemus, Cekule, 2004.).Rīgas vēsturiskajā centrā ielu apstādījumos konstatētas 60 kokaugu sugas. Biežākkonstatētās koku sugas ir: Holandes liepa (54%), parastā liepa, parastā zirgkastaņa,platlapu liepa, parastā kļava un āra bērzs.Liela sugu daudzveidība ir Rīgas parkos un dārzos – 198 koku un krūmu sugas(kopumā 354 taksoni). Latvijas florai raksturīgas 45 no minētajām sugām, pārējās irintroducētas. Pilsētas centrālās daļas parkos aug arī dendroloģiski retumi, kas irunikāli visā valstī un Baltijā: ginks, gurķu magnolija, Amerikas ragukoks.Īpaša vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir vecajiem un dobumainajiemkokiem, kas atrodas pilsētas teritorijā. Rīgā tie sastopami daudzviet: parkos,apstādījumos, arī mežu teritorijā (piemēram, Saulesdārzā, Mārupītes ielejā,Strazdumuižas parkā, Jaunciema dabas liegumā, Ozolkalnos u.c.). Rīgas domes Videsdepartamenta datu bāzē ir reģistrēti 392 dižkoki. No tiem – 93 valsts nozīmes dižkoki(11vietējās sugas, 53 svešzemju sugas), 299 vietējas nozīmes dižkoki (6 vietējāssugas, 82 svešzemju sugas).- 126 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.10.2. Sugu daudzveidībaDažādie biotopi pilsētas teritorijā ir dzīves vieta raksturīgām retām un aizsargājamāmaugu un dzīvnieku sugām. Lai gan sugu daudzveidība pilsētā nav līdz galam izpētītaun pašreizējos ekonomiskajos apstākļos strauji samazinās, veikto pētījumu datiapliecina reto un īpaši aizsargājamo sugu klātbūtni apdzīvotu vietu tiešā tuvumā.Pilsēta var lepoties ar 36 īpaši aizsargājamām ziedaugu sugām (4.9. tabula).4.9. tabulaRetie un aizsargājamie augi RīgāN.p.k Nosaukums Latīniskais nosaukums SG ES BK ĪAS MIK1 Šaurlapu cirvene Alisma lanceolatum With. 1 X X2 Maurloks Allium schoenoprasum L. 33 Niedru lapsaste Alopecurus arundinaceus Poir. 34 Purva mātsakne Angelica palustris (Besser) Hoffm. 1HDII;IVI X X5 JūrmalasAnthyllis maritima Schweigg. 3pērkonamoliņš6 Jūrmalas armērija Armeria maritima (Mill.) Willd. 1 X7 Parastā armērija Armeria vulgaris Willd. 18 Jūrmalas miķelīte Aster tripolium L. 1 X X9 Garā balodene Atriplex longipes Drejer 210 Rūsganā blizme Blysmus rufus (Huds.) Link 2 X11 PlūksnuBotrychium multifidum (S.G.Gmel.) 2 X Xķekarpaparde Rupr.12 Ūdeņu grīslis Carex aquatilis Wahlenb. 1 X X13 Otruba grīslis Carex otrubae Podp. 214 Jūrmalas augstiņš Centaurium littorale (Turner) Gilmo 2 X15 Skaistais augstiņš Centaurium pulchellum (Sw.) Druce 2 X16 Jūrmalas kamieļzāle Corispermum intermedium3Schweigg.17 IesirmāCorynephorus canescens( L.) 3kāpsmildzene P.Beauv18 BaltijasDactylorhiza baltica (Klinge) N.I.O 4 Xdzegužpirkstīte19 Asinssarkanā Dactylorhiza cruenta (O.F.Mull.) 4 X Xdzegužpirkstīte Soo20 StāvlapuDactylorhiza incarnata (L.) Soo 4 Xdzegužpirkstīte21 Plankumainā Dactylorhiza maculata (L.) Soo 4 Xdzegužpirkstīte22 Smilts neļķe Dianthus arenarius L. HD XII;IV23 Tumšzilā drudzene Gentiana pneumonanthe L. 2 X X24 Rūgtā drudzenīte Gentianella amarella (L.) Borner 2 X X25 Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus L. 3 X X26 Jūrmalas pienzāle Glaux maritima L. 1 X27 Vienguma hermīnija Herminium monorchis (L.) R.Br. 2 X X- 127 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS28 Sibīrijas skalbe Iris sibirica L. 2 X X29 Atvašu saulrietenis Jovibarba sobolifera (L.Sims ) Opiz X X30 Baltijas donis Juncus balticus Willd. 331 Sīpoliņu donis Juncus bulbosus L. 3 X X32 Žerāra donis Juncus gerardii Loisel. 2 X33 Kuprainais Lemna gibba L. 3ūdenszieds34 Lēzeļa lipare Liparis loeselii (L.) Rich. 3HD I X XII;IV35 Purvāja vienlape Malaxis monophyllos (L.) Sw. 3 X36 Avotu montija Montia fontana L. 237 SīkzieduMyosotis sparsiflora Pohl 3neaizmirstule38 Parastā purvmirte Myrica gale L. 3 X39 Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia (L.) Rich. 4 X40 Bezdelīgactiņa Primula farinosa L. 2 X41 Meža silpurene Pulsatilla patens (L.) Mill. 4HD I X XII;IV42 Pļavas silpurene Pulsatilla pratensis (L.) Mill. 4 X43 Ārstniecības Sanguisorba officinalis L. 2 X Xbrūnvālīte44 Zaļziedu plaukšķene Silene chlorantha (Willd.) Ehrh. 2 X45 Purva pienene Taraxacum suecicum (palustre) 2 XG.E.H46 Pūkainais plostbārdis Tragopogon heterospermus3Schweigg.47 Sīkais āboliņš Trifolium dubium Sibth. 348 Zemeņu āboliņš Trifolium fragiferum L. 1 X49 Jūrmalas āžloks Triglochin maritimum L. 3 X50 Purva diedzene Zannichellia palustris L. 2 XSaīsinājumi:SGLatvijas Sarkanās GrāmataESEiropas Kopienas direktīvās iekļautās sugasBKBernes konvencijaĪASLatvijā īpaši aizsargājama sugaMIKHDSugas aizsardzībai dibināmi mikroliegumiSuga iekļauta EP Direktīvā 92/43/EEK Par dabisko biotopu,savvaļas faunas un floras aizsardzībuMūsu rīcībā ir dati par pilsētā konstatētām 10 īpaši aizsargājamām sēņu sugām (4.10.tabula). Sēņu izplatība saistīta ar veciem kokiem, parkiem u.c. biotopiem. Uz kokustumbriem atrastas vairākas īpaši aizsargājams sēņu sugas: daivainā čemurene,parastā aknene, košā zeltpore, zīdainā makstssēne, zarainā dižadatene. Mangaļupussalā aug smiltājiem raksturīgā suga – ziemas kātpūpēdis. Smilšainajā Elvīras ielasmalā, Vecāķos un Buļļusalā konstatēta kāpām raksturīga sēņu suga Hadriānazemestauki.- 128 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASApdraudētās un aizsargājamās sēņu sugas RīgāSugas latviskaisnosaukumsBeku dzimtaPurva sviestbekaSugas latīniskais nosaukums SG ĪAS MIK AtradneBoletaceaeSuillus flavidus (Fr.:Fr.) J.S.Presl.Sarkanā samtbeka Xerocomus rubellus(Krombh.) Mos.4.10. tabulaKontūraX Buļļusala SE 141 X Parks pie Mangaļu SE 1mežniecības.Slokas ielā, zālājā SE 8Akneņu dzimta FistulinaceaeParastā aknene Fistulina hepatica Schaeff. 3 X Ozolaine – Duntes iela SE3Saulesdārza malā SE 5Jaunciema gatves malā SE 6Dižadateņu dzimta Dižadateņu dzimtaZarainā dižadatene Hericium coralloides(Scop.:Fr.) Pers.Zemestauku PhallaceaedzimtaHadriānazemestaukiPie Bulduru pilskalnaĶīšezera krastā3 X Kuldīgas ielā uz kļavasSE 7Phallus hadriani Vent.:Pers. 2 X X Vecāķi, Piejūras dabas parks SE 2Jumteņu dzimta PluteaceaeZīdainā makstssēne Volvariella bombycina(Schaeff.:Fr.) Sing.Piepju dzimta PolyporaceaeDaivainā čemurene Grifola frondosa (Dicks.:Fr.)S.F.GrayKošā zeltpore Hapalopilus croceus(Pers.:Fr.) Murr.Pūkaiņu dzimtaSakņkāta kserulaTricholomataceaeXerula radicata (Relhan:Fr.)DorfeltKātpūpēžu dzimta TulostomataceaeZiemas kātpūpēdis Tulostoma brumalePers.:Pers.SGESMIKSaīsinājumi:XBuļļusala SE 13Zasulauka manufaktūra, SE 10Šampētera 1Dzelzceļa 17 SE 11Mārupītes ielejaMelnsila ielā uz kļavas SE 123 X Kronvalda parksLatvijas Sarkanās GrāmataEiropas Kopienas direktīvās iekļautās sugasSugas aizsardzībai dibināmi mikroliegumiXXX Jugla, Klāvkaltiņu ozols pieattīrīšanas iekārtāmParks pie MangaļumežniecībasSE9SE1X Buļļusala SE 13Mangaļu pussalaTeritorija starpZiepniekkalna, Ceraukstes,Šautuves ielam unuzņēmumu „Bišumuiža”V19-7,V19-9,V19-10Divām no Rīgas pilsētā konstatētājām sēņu sugām: košai zeltporei un Hadriānazemestaukiem veidojami mikroliegumi.- 129 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASEksperti iesaka veidot mikroliegumu košās zeltpores atradnes aizsardzībai teritorijāap Klāvkaltiņu ozolu (valsts nozīmes dižkoks), vietējas nozīmes mikroliegumus sēņusugu aizsardzībai: Jaunciema gatves malā (parastās aknenes aizsardzībai) un divāsteritorijās Buļļusalā.Pilsētā visbiežāk sastopamās zīdītājdzīvnieku sugas ir bebrs, vāvere, kurmis, lapsa,stirna. Bebri novēroti ne tikai pilsētas perifērijā (Ķīšezerā, Juglas ezerā, Mārupītēu.c.), bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā, pilsētas kanālā. Rīgasteritorijā (Vecdaugavas, Vakarbuļļu dabas liegumā, kā arī Komētforta teritorijā,Daugavgrīvas cietoksnī un Mangaļu pussalā) konstatētas 6 sikspārņu sugas: dīķunaktssikspārnis, Branta naktsikspārnis, rūsganais vakarsikspārnis, ūdeņunaktssikspārnis, ziemeļu sikspārnis, brūnais garausainis. Visas sikspārņu sugas irLatvijā īpaši aizsargājamas (4.11. tabula). Dīķu naktssikspārnis minēts EK Direktīvas92/43/EEK 2. un 4. pielikumā un Bernes konvencijas 2. pielikumā. Arī bebrs iriekļauts EK Direktīvā 92/43/EEK.Apdraudētās un aizsargājamās zīdītāju sugas Rīgā4.11. tabulaNosaukums Latīn. nosaukums SG ES BK ĪAS MIK AtradnesHDBebrs Castor fiber L.II;IV IIIVakarbuļļu DL,Daugavgrīvas DLNeomys fodiensŪdenscirslis(Pennant) 4 Daugavgrīvas DLKomētforts, Mangaļupussala, DaugavgrīvascietoksnisBrūnais garausainis Plecotus auritus (L.) +Myotis dasycnemeDīķu naktssikspārnis (Boie) 2HD II + Vakarbuļļu DLII;IVMyotis brantiBranta naktsikspārnis (Eversmann) 3 +RūsganaisvakarsikspārnisŪdeņunaktssikspārnisZiemeļu sikspārnisSaīsinājumi:SGESĪASKomētforts,Daugavgrīvascietoksnis, MangaļupussalaKomētforts, MngaļupussalaNyctalus noctula(Schreber) + VecdaugavasDLMyotisdaubentonii(Kuhl) + VecdaugavasDL,Eptesicus nilssoni(Keyserling et Blasius) +Latvijas Sarkanās GrāmataEiropas Kopienas direktīvās iekļautās sugasLatvijā īpaši aizsargājama sugaDaugavgrīvascietoksnis, komētforts,Mangaļu pussalaKomētforts, Mangaļupussala, Daugavgrīvascietoksnis- 130 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASMIKHDBKSugas aizsardzībai dibināmi mikroliegumiSuga iekļauta EK Direktīvā 92/43/EEK Par dabisko biotopu,savvaļas faunas un floras aizsardzībuBernes konvencijaNozīmīgs pilsētas bioloģiskās daudzveidības elements ir putni. Rīgā ligzdo vairākpar 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijā kopējā putnu sugu skaita. Kopā arcaurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem putnu sugu skaits sasniedz 260.Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas (4.12tabula), 63 sugas minētas Putnu direktīvā (EK Direktīvā 79/409/EEK Par savvaļasputnu aizsardzību). Pilsētas dabas liegumos un Piejūras dabas parka teritorijā irligzdošanas vietas daudzām Latvijā un Eiropā aizsargājamām putnu sugām.Rīgā konstatētās retās un aizsargājamās putnu sugas4.12. tabulaSugas latīniskaisnosaukumsSugas latviskaisnosaukums LSG ES BK ĪAS MIKAlauda arvensis L. Lauka cīrulis BD II/2 IIIAnas penelope L. Baltvēderis BD II/1;III/2 IIIAnas platyrhynchos L. Meža pīle, mercene BD II/1;III/1 IIIAnas querquedula L. Prīkšķe BD II/1 IIIAnas strepera L. Pelēkā pīle BD II/1 IIIAnser anser (L.) Meža zoss 3 BD II/1;III/2 IIIAnthus campestris (L.) Stepes čipste 3 BD I II X XAquila chrysaetos (L.) Klinšu ērglis 1 BD I II X XAsio flammeus (Pont.) Purva pūce 1 BD I II XAythya ferina (L.) Brūnkaklis BD II/1;III/2 IIIBotaurus stellaris (L.) Lielais dumpis 3 BD I II X XBucephala clangula L. Gaigala BD II/2 IIICalidris alpina (L.) Šinca šņibītis 1 II XCharadrius hiaticula L. Smilšu tārtiņš 3 II XChlidonias hybrida(Pall.) Baltvaigu zīriņš BD I II X XChlidonias niger (L.) Melnais zīriņš BD I II X XCiconia ciconia (L.) Baltais stārķis BD I II XCirkus aeruginosus (L.) Niedru lija BD I II XCircus cyaneus (L.) Lauka lija 1 BD I II XCircus pygargus (L.) Pļavas lija 2 BD I II XCorvus frugilegus L. Krauķis BD II/2Corvus monedula L. Kovārnis BD II/2Coturnix coturnix (L.) Paipala 2 BD II/2 III XCrex crex (L.) Grieze 2 BD I II XCygnus columbianus(Ord.) Mazais gulbis BD I II XCygnus cygnus (L.) Ziemeļu gulbis 3 BD I II X XCygnus olor (Gm.) Paugurknābja gulbis BD II/2 IIIDendrocopos medius () Vidējais dzenis 3 BD I II X X- 131 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASDryocopus martius (L.) Melnā dzilna BD I II XErithacus svecica (L.) Zilrīklīte 4 BD I II XFalco columbarius L. Purva piekūns 1 BD I II XFalco peregrinus Tunst. Lielais piekūns 0 BD I II X XFalco tinnunculus L. Lauka piekūns 1 II XFulica atra L. Laucis BD II/1;III/2 IIIGallinago gallinago(L.) Mērkaziņa BD II/1;III/2 IIIGallinula chloropus(L.) Ūdensvistiņa BD II/2 IIIGarrulus glandarius(L.) Sīlis BD II/2Grus grus (L.) Dzērve 3 BD I II XHaematopus ostralegusL. Jūrasžagata 3 BD II/2 IIIHaliaeetus albicilla (L.) Jūras ērglis 1 BD I II X XIxobrychus minutus (L.) Mazais dumpis 1 BD I II XJynx torquilla L. Tītiņš, grozgalvītis II XLanius collurio L. Brūnā čakste BD I II XLanius excubitor L. Lielā čakste 3 II XLarus argentatus Pont. Sudrabkaija BD II/2 IIILarus canus L. Kaijaks BD II/2 IIILarus minutus L. Mazais ķīris II X XLarus ridibundus L. Lielais ķīris BD II/2 III X XLimosa limosa (L.) Melnā puskuitala 2 BD II/2 III XLocustella luscinoides(Savi) Seivi ķauķis 3 II XLullula arborea (L.) Sila cīrulis BD I III XLymnocryptes minimus(Brunn.) Vistilbe 0 BD II/1;III/2 III XMergus merganser L. Lielā gaura 3 BD II/2 III X XNumenius arquata (L.) Kuitala 2 BD II/3 III XPandion haliaetus (L.) Zivju ērglis 3 BD I II X XPanurus biarmicus (L.) Bārdzīlīte 3 II XPerdix perdix (L.) Laukirbe 2 BD II/1;III/1 III XPhilomachus pugnax(L.) Gugatnis 2 BD I;II/2 III XPica pica (L.) Žagata BD II/2Picus canus Gm. Pelēkā dzilna BD I II XPluvialis apricaria (L.) Dzeltenais tārtiņš 3 BD I;II/2;III/2 III XPodiceps nigricollis C.L. Brehm Melnkakla dūkuris 2 II XPorzana parva (Scop.) Mazais ormanītis 3 BD I II XPorzana porzana (L.) Ormanītis 2 BD I II XRemiz pendulinus (L.) Somzīlīte 3 III XSterna albifrons Pall. Mazais zīriņš 2 BD I II X XSterna hirundo L. Upes zīriņš BD I II X XSterna paradisaeaPont. Jūras zīriņš 3 BD I II X XSturnus vulgaris L. Mājas strazds BD II/2 IIITachybaptus ruficollis(Pall.) Mazais dūkuris 3 II XTringa glareola L. Purva tilbīte BD I II XTringa totanus (L.) Pļavas tilbīte 2 BD II/2 III XTurdus merula L. Melnais meža strazds BD II/2 IIITurdus pilaris L. Pelēkais strazds BD II/2 III- 132 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASUpupa epops L. Pupuķis, badadzeguze 2 II XSaīsinājumi:SGLatvijas Sarkanās GrāmataESEiropas Kopienas direktīvās iekļautās sugasĪASLatvijā īpaši aizsargājama sugaMIKSugas aizsardzībai dibināmi mikroliegumiBDSuga minēta EK Direktīvā 79/409/EEK Par savvaļas putnu aizsardzībuBKBernes konvencijaBez īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Rīgā konstatētas vairāk nekā 10 vietas,kurām ir vitāli svarīga nozīme Eiropā un Latvijā aizsargājamo putnu dzīvē.Visa Mangaļu pussala un piekraste Vecāķos ietilpst ES nozīmes putniem svarīgasvietas Piejūra teritorijā. Mangaļu pussalā (arī Rīgas brīvostas teritorijā) konstatētslielais dumpis un somzīlīte (īpaši aizsargājama suga Latvijā). Lielais dumpis minētsEK Direktīvas 79/409/EEK I pielikumā un ir īpaši aizsargājams Latvijā. Tāligzdošanas vietā veidojams mikroliegums.Lielais dumpis ligzdo arī Juglas upes deltā (P56) un Juglas ezera ziemeļu daļā (P25).Juglas ezera ziemeļu daļā konstatētas arī citas Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnusugas: lielais ķīris, somzīlīte.Eiropas apdraudēto sugu sarakstā un Pasaules apdraudēto dzīvnieku sarakstā iekļautāsgriezes īpatņi par ligzdošanas vietu ir izvēlējušies Spilves pļavas un Spilves lidlauku.Teritorijā konstatēta 15 – 25 pāru liela griežu populācija un tā atbilst putniemstarptautiski nozīmīgo vietu kritērijiem. Grieze ir īpaši aizsargājama suga arī Latvijā.Savukārt Kundziņsalas smiltājā (P54) un smiltājā Medema purva rietumu mālā ligzdostepes čipste (minēta EK Direktīvas 79/409/EEK I pielikumā, īpaši aizsargājamaLatvijā, ligzdošanas vietā veidojams mikroliegums). Medema purvā sastopams arīsila cīrulis un pļavas tilbīte (Latvijā un Eiropā aizsargājamas sugas).Ligzdot pilsētā nedaudzajos aizsargātajos dabiskajos biotopos un arī uz cilvēkuradītām būvēm iemanījušies kaijveidīgie putni. Līdz šim Rīgā konstatētas 8ligzdojošas kaijveidīgo putnu sugas. No tām lielais ķīris, mazais ķīris, upes zīriņš,jūras zīriņš, mazais zīriņš, melnais zīriņš ir iekļauti īpaši aizsargājamo sugu sarakstāun to aizsardzības nodrošināšanai paredzēta mikroliegumu veidošana ligzdošanaskoloniju vietās. Četras sugas – upes zīriņš, jūras zīriņš, mazais zīriņš un melnaiszīriņš iekļautas ES Putnu direktīvā.Mikroliegumu izveides kritērijiem (pēc sugu sastāva un ligzdojošo putnu skaita)atbilst šādās kaijveidīgo putnu ligzdošanas vietās: uz Preses nama un RTU (Āzenesiela 18), Žurkusalā, Krievu salā, Juglas ezera ZR stūrī.- 133 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASPilsētas parkos ligzdo krauķi un ziemā nakšņošanai pulcējas vārnveidīgie putni. 2003.gada ligzdošanas sezonā krauķu ligzdošana konstatēta 7 vietās.2003./2004. gada ziemā Rīgas pilsētas teritorijā nakšņoja aptuveni 7500 vārnveidīgoputnu: kovārņi – ap 55%, nedaudz mazāk vārnu – ap 45%, un arī nedaudz krauķu.Vislielākajā skaitā (ap 90%) vārnveidīgie putni ziemā nakšņo Vecrīgā.Putnu daudzveidības saglabāšanā nozīme ir arī kapsētām, upju, ezeru krastmalām,ģimenes dārziņiem. To apliecina salīdzinoši nelielais pētījumu skaits šajās teritorijās.Tā piemēram, Brāļu kapos konstatētas īpaši aizsargājamās putnu sugas – vidējaisdzenis, pelēkā dzilna, tītiņš grozgalvītis. Vidējais dzenis un pelēkā dzilna minēti arīEiropas Putnu direktīvā.Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamās abinieku sugas (4.13. tabula). Smilšu krupis,zaļais krupis, brūnais varžukrupis dzīvo Daugavgrīvas dabas liegumā. Īpašiaizsargājamā suga – lielais tritons novērota Anniņmuižas parkā. Visas šeit minētāsabinieku sugas ir iekļautas EP Direktīvā 92/43/EK un Bernes konvencijā.Aizsargājamās abinieku sugas Rīgā4. 13. tabulaNosaukums Latīn. nosaukums SG ES BKĪAS MIK AtradneSmilšu krupis Bufo calamita Laur. 2HD IV II + + Daugavgrīvas DLZaļais krupis Bufo viridis Laur. 3HD IV II + Daugavgrīvas DLBrūnais Pelobates fuscusDaugavgrīvas DLvaržkrupis (Laur.) 4HD IV II +Triturus cristatusAnniņmuižas parksLielais tritons (Laur.) 2HD IV II + +Saīsinājumi:SGLatvijas Sarkanās GrāmataESEiropas Kopienas direktīvās iekļautās sugasĪASLatvijā īpaši aizsargājama sugaBKMIKHDBernes konvencijaSugas aizsardzībai dibināmi mikroliegumiSuga iekļauta EK direktīvā 92/43/EEC Par dabisko biotopu,savvaļas faunas un floras aizsardzībuRīgas pilsētā pārsteidzoši liela ir bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība – 20 Latvijāīpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1zirnekļu suga (4.14. tabula).- 134 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASRetās un apdraudētās bezmugurkaulnieku sugas RīgāSugas latviskaisnosaukumsGliemjiMargainaisvārpstiņgliemezisSugas latīniskaisnosaukumsMolluscaClausilia dubiaDraparnaudĪAS MIK ES BK SG Atradnes4.14. tabulakontūraX 3 Berģi –Etnogrāfiskais muzejs B11-3Jugla– Strazdu muižas parks B11-5Lielais gludgliemezis Cochlicopa nitens X 3 Jaunciema DL(Gallenstein)Parka vīngliemezis Helix pomatia L. X V III Jaunciems, Langas upes B5-4lejteceBerģi –Etnogrāfiskais muzejs B11-2Jaunciema DLMirdzošāūdensspolīteCekulaināpundurgliemeneKukaiņiVabolesVītoluslaidkoksngrauzisSegmentina nitida(O.F.Müller)X 3 Berģi –Etnogrāfiskais muzejs B11-2Musculinum lacustre3 Daugavgrīvas DL B4-4(O.F.Müller)InsectaColeopteraNecydalis major L. X 2 Piejūras Dabas parks B7-3Lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita(Scopoli)Marmora rožvaboleKompostadegunradžvaboleLiocola marmorata(F.)Oryctes nasicornis(L.)X X II,IVLangas upes lejtece (Vecāķi) B5-3Jaunciems, Langas upes B5-4lejteceII 1 Arkādijas parks B19-1Mežaparks: Kokneses B9-1prospektsRīgas vēsturiskais centrs B14-2Koki pie Bioloģijas B14-3fakultātesSaulesdārzs, Ķīšezeram B10-8pieguļošais krastsStrazdumuižas parks B11-5Jaunciema dabas liegums, B10-2blakus Liepu pussalaiX 2 Jugla – Strazdumuižas parks B11-5Sarkandaugava: Duntes iela B9-3Saulesdārzs + pieguļošs B10-8Ķīšezera krastsLucavsalas ZA krasts B19-3Mangaļu parksJaunciema DL4 Daugavas krasts pie A/S B4-1Latvijas Finieris Iekārturūpnīcas un A/S BolderājaMežaparks, Zooloģiskais B9-4dārzsBerģi –Etnogrāfiskais muzejs B11-2Lielā krāšņvabole Chalcophora X 4 Mangaļsala –Vecāķi B2-1(=Buprestis) mariana(L.)Spožā skrejvabole Carabus nitens L. X 2 Bolderāja B4-2Jūrmalas smilšvabole Cicindela maritimaDejean3 Mangaļsala –Vecāķi B2-1Lielupes grīva (PiejūrasDabas parks)B7-1- 135 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASZaļais vītolgrauzis Aromia moschata (L.) 4 Zona starp Lielupes ielu un B4-3Daugavas krastuPļavnieki, A.Saharova iela /lielveikala Maxima apkārtneB15-6Pļavnieki, Praulienas iela B15-8Juglas upes grīva un Juglas B16-2ezera dienvidu krastsJuglas upes grīva un Juglasezera dienvidu krastsB16-1Juglas ezers B11-4Velvētā skrejvabole Carabus convexus F. 3 Mangaļsala –Vecāķi B2-1Lielā skrejvabole Carabus coriaceus L. 3 Imanta B12-1Langas upes lejtece (Vecāķi) B5-3Jaunciems, Langas upes B5-4lejteceBukultu mežs B10-4Jaunciems B10-5Bukultu sils B11-1Lielais ozolukoksngrauzisCerambyx cerdo L. X II,IVII 1 Brasa: Garnizona kapu Dnomale (pie dzelzceļa)Pūkainais īsspārnis Emus hirtus (L.) 3 Daugavgrīvas DL B4-4Vecdaugava, Mangaļu B5-1pussalaVecdaugava B5-2Mežaparks, Zooloģiskais B9-4dārzsTumšā eļļasvabole Meloe proscarabaeus2 Saulesdārzs + pieguļošs B10-8L.Ķīšezera krastsČiekurkalns B10-9LielaisErgates faber (L.) X X 1 Mangaļsala –Vecāķi B2-1dižkoksngrauzisDivkrāsukoksngrauzis1 Rīgas vēsturiskais centrs B14-4Sirseņu īsspārnisTauriņiČemurziežudižtauriņšRhamnusium virgo(Voet)(= bicolorSchank)B9-2Dārzciems B15-1Ķengarags; Pļavnieki B20-1Arkādijas parks B19-1Velleius dilatatus(Paykull)3 Āgenskalns B13-2LepidopteraPapilio machaon L. 2 Daugavgrīvas DL B4-4Vecdaugava, Mangaļu B5-1pussalaVecdaugava B5-2Jaunciems B10-3Juglas upes grīva un Juglas B16-1ezera dienvidu krastsVecdaugavas DLKārklu zaigraibenis Apatura iris L. 2 Juglas upes grīva un Juglas B16-1ezera dienvidu krastsGaiļezers – ziemeļi B15-3Gaiļezers – dienvidi B15-4Jaunciems B10-3Ulbrokas mežs B20-2ArmērijuAristotelia brizella3 Mangaļsala –Vecāķi, B2-1gartaustkode TreitschkeVecdaugavas DLLeinera pūcīte Conisania leineri2 Mangaļsala –Vecāķi B2-1FreyerNātru lācītis Callimoprphadominula L.4 Ķengarags, Rumbula B20-4- 136 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASĶengarags B20-3Pelēkais pāvacis Eudia pavonia (L.) 4 Mangaļsala – Vecāķi B2-1Zirgskābēņu zilenītis Lycaena dispar X II,IVIIVakarbuļļu DLSpāresOdonataDienvidu dižspāre Aeshna mixta (Latr.) X 3 Vecdaugava, Mangaļu B5-1pussalaVecdaugava B5-2Mangaļsala – Vecāķi B2-1Zaļā dižspāreDzeltenkājuupjuspāreMainīgā spārePlēvspārņiSpožā skudraAeshna viridis(Eversman)Gomphus flavipes(Charp.)Libellula fulva(O.F.Muller)HymenopteraLasius fuliginosus(Latreille)X IV II 3 Jaunciema DLDaugavgrīvas DLX X IV II 1 Mangaļsala – Vecāķi B2-1X 1 Daugavgrīvas DLGarlūpas racējlapsene Bembix rostrata (L.) X X 1 PDPTaisnspārņi OrthopteraSarkanspārnu sisenis, Psophus stridulus (L.) 3 Jaunciema DLparkšķisXJaunciems, Langas upes B5-4lejteceJaunciema DL, blakus Liepu B10-2pussalaiJaunciema DLDivspāŗni DipteraDzeltenā laupītājmuša Laphria flava L. 4 Šmerļupītes ieleja gar Šmerļa B15-2ieluBukultu sils B11-1Ulbrokas mežs B20-2Melnā laupītājmuša Andrenosoma atrum3 Jaunciema DL(L.)Kuprainā celmmuša Laphria gibbosa (L.) X 1 Lielupes grīva (Piejūras B7-1Dabas parks)Jaunciema DLMangaļsala – Vecāķi B2-1ZirnekļiKrastumedniekzirneklisAraneiDolomedes plantarius(Cl.)3 Vecdaugava, Mangaļu B5-1pussalaVecdaugava B5-2Juglas upes grīva un Juglasezera dienvidu krastsB16-1Jaunciema dabas liegums,blakus Liepu pussalaiB10-1Kāpu vilkzirneklis Arctosa cinerea (F.) X 2 Daugavgrīvas DL B4-4Lielupes grīva (Piejūras B7-1Dabas parks)Mangaļsala –Vecāķi B2-1Vakarbuļļu DLSGESĪASMIKBKHDSaīsinājumi:Latvijas Sarkanās GrāmataEiropas Kopienas direktīvās iekļautās sugasLatvijā īpaši aizsargājama sugaSugas aizsardzībai dibināmi mikroliegumiBernes konvencijaSuga iekļauta EK Direktīvā 92/43/EEK Par dabisko biotopu,savvaļas faunas un floras aizsardzību- 137 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASSešas Rīgā konstatētās bezmugurkaulnieku sugas – lapkoku praulgrauzis, lielaisozolu koksngrauzis, zaļā dižspāre, dzeltenkāju upjuspāre, parka vīngliemezis unzirgskābeņu zilenītis minētas EP Direktīvā 92/43/EEK un Bernes konvencijā.Četrām bezmugurkaulnieku sugām (dzeltenkāju upjuspārei, lapkoku praulgrauzim,garlūpas racējlapsenei, lielajam dižkoksngrauzim) veidojami mikroliegumi. Lapkokupraulgrauzis konstatēts 7 teritorijās. Saulesdārzā apzināta viena no lielākajām šīssugas populācijām. Sugas izplatības vietās Saulesdārzā, Liepu alejā, Koknesesprospektā, Kronvalda parkā, Arkādijas parkā ir veidojami mikroliegumi. Vērtīgobezmugurkaulnieku sugu biotopa saglabāšanai eksperti iesaka dibināt vietējasnozīmes mikroliegumus arī ozolu audzē Duntes ielā, Lucavsalas ZA krastā,Strazdumuižas parkā.Garlūpas racējlapsenes aizsardzībai piekrastē dabas parka Piejūra teritorijā izveidoti 2mikroliegumi.Dažādu sugu daudzveidības saglabāšanā nozīmīgas ir arī tādas apdzīvotu vietuekosistēmas kā ģimenes dārziņi, kapsētas, apbūvētas teritorijas. Šobrīd veiktopētījumu skaits šajās teritorijās ir neliels. Precizējamas arī dabas vērtības pilsētasūdeņu ekosistēmās.4.10.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumiRīgas pilsētā dabas daudzveidības aizsardzībai ir nodibinātas 6 īpaši aizsargājamasdabas teritorijas:1. Piejūras dabas parks.2. Dabas liegums Vecdaugava.3. Dabas liegums Daugavgrīva.4. Dabas liegums Jaunciems.5. Dabas liegums Vakarbuļļi.6. Dabas liegums Krēmeri.Dabas liegumi un dabas parks “Piejūra” nodibināti no bioloģiskās daudzveidībasviedokļa visvērtīgākajās teritorijās, balstoties uz speciālistu un ekspertu atzinumiem,ar mērķi saglabāt šeit raksturīgo biotopu un sugu daudzveidību.- 138 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASTaču īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neaptver visas no bioloģiskāsdaudzveidības viedokļa vērtīgākās teritorijas.Eksperti iesaka paplašināt Vecdaugavas dabas lieguma teritoriju, ietverot tajāVecdaugavas kreisā krasta pļavas. Tajās sastopamas vismaz trīs īpaši aizsargājamasputnu sugas (pļavu tilbīte, niedru lija un brūnā čakste), pārstāvēti dabiski un Eiropasnozīmes īpaši aizsargājami biotopi.Lai nodrošinātu putnu sugu putnu sugu daudzveidības saglabāšanu ieteikts paplašinātJaunciema dabas lieguma teritoriju pie Jaunciema un Sužiem. Jaunciema dabaslieguma dabas aizsardzības plānā izteikts priekšlikums par Jaunciema dabas liegumapaplašināšanu tā D daļā.Uz pašreizējo brīdi dabas parkā “Piejūra” ir izveidoti 5 mikroliegumi:• Garlūpas racējlapsenes un skujkoku meža aizsardzībai piekrastē Piejūrasdabas parka teritorijā izveidoti 2 mikroliegumi (Valsts mežu dienestaRīgas virsmežniecības 2005.g 10. maija lēmums Nr.1 Par mikroliegumuizveidošanu);• Skuju koku meža aizsardzībai Piejūras dabas parka teritorijā 2005. gadāizveidoti 3 mikroliegumi (Valsts mežu dienesta Rīgas virsmežniecības2005.g 10. maija lēmums Nr.1 Par mikroliegumu izveidošanu).Pašreiz Rīgas Domes Vides departaments sagatavojis potenciālo mikroliegumusarakstu pārējā Rīgas teritorijā, kurā iekļauti 6 putniem nozīmīgi biotopi, 5bezmugurkaulniekiem nozīmīgi biotopi un 34 meža biotopi.Dabas parks „Piejūra”, dabas liegums Vecdaugava, dabas liegums Jaunciemsiekļauts perspektīvo Eiropas Savienības NATURA 2000 vietu sarakstā.Valsts nozīmes dižkoku aizsardzību Rīgā nodrošina LR MK 09.08.2003. noteikumiNr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības unizmantošanas noteikumi”.Vietējas nozīmes dižkoku aizsardzībai pieņemti RD 10.03.2005. saistošie noteikumiNr. 94 Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi.4.10.4. Attīstības plāna nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanāRīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) nodrošina īpaši aizsargājamo dabas teritorijuun atsevišķu aizsargājamo dabas objektu (dižkoku) aizsardzību. Rīgas teritorijas- 139 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASplānojumā (2006. – 2018.) ir parādītas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas atbilstošiMinistru kabinetā apstiprinātajām robežām un noteikts, ka teritorijas tiek izmantotasun apsaimniekotas saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem.Rīgas attīstības programmā (2006. – 2012.) ir paredzēts izveidot Rīgas pilsētas dabasaizsardzības pārvaldi, kas pilsētā nodrošinās īpaši aizsargājamo dabas teritorijuapsaimniekošanu.Sakarā ar pļavu, ģimenes dārziņu un citu ekstensīvi izmantojamo urbanizētoteritoriju apbūvēšanu Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) pilnībā nenodrošinavērtīgo biotopu un sugu atradņu aizsardzību vietās, kas atrodas ārpus īpašiaizsargājamām dabas teritorijām.Ja plānošanas dokumentus neīstenotu, tad pilsētas haotiskas attīstības rezultātāvai arī izstrādājot atsevišķus detālos plānojumus, apbūvei tiktu pakļautasdaudzas teritorijas, kurās Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) paredzētssaglabāt kā dabas un apstādījumu teritorijas vai arī noteikt tām mikroliegumastatusu, tiktu apbūvētas, kā rezultātā var būtiski samazināties pilsētā bioloģiskāsvērtības.- 140 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.11. Kultūras mantojums un tā aizsardzībaRīgas pilsētā ir lielākā kultūras pieminekļu koncentrācija Latvijā. Kultūraspieminekļu sarakstā ir iekļauti arheoloģijas, arhitektūras, mākslas un vēsturespieminekļi: pilskalni, muižu apbūve, parki, kapsētas, ievērojamu vēsturisku notikumuvietas. Minētiem objektiem ir liela kultūrvēsturiska un tūrisma attīstības veicinošanozīme. Pašreiz no teritorijas plānošanas un attīstības viedokļa lielākā problēma ir, katikai daļai šo objektu šobrīd ir noteiktas precīzas robežas, bet aizsardzības zonasnav noteiktas nevienam objektam.Bez atsevišķiem objektiem valsts kultūras pieminekļu sarakstā Rīgā ir iekļautas šādasapbūves aizsardzības teritorijas:• Rīgas vēsturiskais centrs;• Pārdaugavas apbūves fragments;• Mežaparks;• Ķīpsala vēsturiskā apbūve.2004. gadā kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauts Komētforts Daugavgrīvā unMangaļsalā.Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumasarakstā un tā aizsardzību un attīstību nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanasun attīstības likums (2003) un MK noteikumi Nr. 127. „Rīgas vēsturiskā centrasaglabāšanas un aizsardzības noteikumi” (08.03.2004.). Saistībā ar minētajiemtiesiskajiem aktiem ir izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstībaspadome – konsultatīva padome, kas nodarbojas ar jaunu objektu un veco ēkurekonstrukcijas projektu Rīgas vēsturiskajā centrā izvērtēšanu.Lai saglabātu esošās apbūves īpatnības, papildus pilsētbūvniecības pieminekļiemRīgas attīstības plāns (1995. – 2005.) nosaka jaunu aizsargājamu teritoriju veidu –apbūves aizsardzības zonas, kuru aizsardzību regulē apbūves noteikumi. Kā apbūvesaizsardzības zonas šajā plānā iekļautas: Sarkandaugava, Čiekurkalns, Pleskodāle,Bieriņi, Dzegužkalns – Nordeķi, Bolderāja un Daugavgrīva.Pašreiz Rīgā trūkst precīzu datu par kultūras pieminekļu tehnisko stāvokli un šīstāvokļa izmaiņas tendencēm. Pēc Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas datiemRīgas vēsturiskajā centrā 38% ēku ir apmierinošā stāvoklī, 42% - labā, bet 9% - sliktāun 3% avārijas stāvoklī. Var pieņemt, ka līdzīga situācija ir visā pilsētā.- 141 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASValsts kultūra pieminekļu inspekcija akcentē šādas pēdējā laika negatīvās tendencesRīgas vēsturiskā centra attīstībā, kas var apdraudēt kvalitatīvu kultūras mantojumasaglabāšanu (Valsts kultūras pieminekļu..., 2004):1. Pārmantojamības trūkums – Rīgas Dome sāk noliegt iepriekšējā sasaukumaiestrādes, solījumus un panāktās vienošanās.2. Parādās neapzināts vai apzināts izpratnes trūkums par atbildības sadali(likumība, plānošana, kontrole) Rīgas vēsturiskā centra pārveidojumuizvērtēšanā un kontrolē.3. Palielinās investoru un uzņēmēju spiediens sev vēlamu lēmumu panākšanai.4. Jaunu, kultūras mantojumu respektējošu pilsētbūvniecisku ideju trūkums.5. Krīze plānošanā.6. Pilsētbūvnieciskais ‘huligānisms”.7. Transportu piesaistošu objektu izvietošana pilsētas centrā, nenovērtējotiespējamās sekas.8. Ēku nojaukšana ar nolūku radīt tukšus laukumus autostāvvietu ierīkošanai,nevis, lai būvētu jaunas ēkas.9. Lielu tirdzniecības centru būvniecība, kas apdraud mazo veikalu pastāvēšanuvēsturiskajās ēkās, līdz ar to - svarīgu ienākumu avotu vēsturisko ēkuuzturēšanai.10. Jaunbūves, kas sava lielā apjoma dēļ neatbilst Rīgas vēsturiskā centra apbūvesraksturam.11. Mēģinājumi apbūvēt publisko ārtelpu, zaļās teritorijas, kā arī vietas, kurvēsturiski bijusi apbūve, bet kas izveidojušās par sabiedrības atzītu kvalitatīvuārtelpu.12. Dzīvotspējīgu koku izciršana.13. Kultūrvēsturisko ēku nojaukšana ar motivāciju, ka vienkāršāk un lētāk iruzbūvēt jaunas ēkas, nevis vēsturiskās ēkas restaurēt.14. Vēstures viltošana ar vēsturisko ēku replikām un atdarinājumiem.15. Jumta stāvu un bēniņu pārbūvēšana vēsturiskajās ēkās, mainot ēkas apjomu.16. Vēsturisku rūpniecības ēku vērtības neatzīšana un to nojaukšana.- 142 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS17. Ēku oriģinālo elementu un detaļu nomaiņa ar mūsdienīgām (plastmasas logi,durvis u.c.)18. Arhitektoniski mazvērtīgu un lētu jaunu objektu būvniecība Rīgas vēsturiskācentra vērtīgākajās vietās.19. Būvniecības pasākumi netiek savstarpēji koordinēti.20. Parku un apstādījumu rekonstrukcija notiek, nepievēršot uzmanību vēsturiskooriģinālo elementu saglabāšanai un kvalitatīvam mūsdienīgam dizainam.Pēdējā laika pozitīvās pārmaiņas Rīgas vēsturiskā centra attīstībā (Valsts kultūraspieminekļu..., 2004):1. Ir beidzies vienaldzības periods. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas unattīstības problēmu risināšanā arvien vairāk iesaistās sabiedrība un politiķi.Pieņemts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, darbuuzsākusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.2. Pilsētas vide tiek sakopta.3. Vēsturiskās ēkas iegūst jaunus saimniekus un tiek izmantotas.4. Ēku remontos un restaurācijā izmanto kvalitatīvākus materiālus.5. Veiksmīgāks ēku un publiskās ārtelpas izgaismojums.Rīgas attīstības plāns (2006.– 2018.) ietver arī Rīgas vēsturiskā centra un tāaizsardzības zonas saglabāšanas un attīstības plānu. Minētais plāns kopumānodrošina kultūras pieminekļu aizsardzību Rīgas vēsturiskajā centrā.Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka, sakarā ar iespēju vēsturiskajā centrā veiktiekšpagalmu apbūvi, tas kopumā nenodrošina kultūrvēsturiskās videssaglabāšanu. Otra nozīmīga problēma, pieļaujot augstceltņu būvniecību Rīgasvēsturiskā centra aizsardzības zonā, ir saistīta ar iespējamām izmaiņām Rīgasvēsturiskā centra vizuālā tēlā, kas kopumā var samazināt kultūrvēsturiskāmantojuma vērtību.Rīgas attīstības plāna (2005. – 2017.) nerealizēšanas gadījumā haotiskas pilsētasattīstības rezultātā pieaugtu spiediens uz kultūras pieminekļiem unkultūrvēsturisko vidi, kā rezultātā var būtiski samazināties kultūrvēsturiskāsvides kvalitāte un daudzi pieminekļi zaudētu savu autentiskumu un vērtību.- 143 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.12. Iedzīvotāju veselība un vides kvalitātePašreiz Rīgā trūkst datu un epidemioloģisku pētījumu par vides kvalitātes ietekmi uziedzīvotāju veselību. Rīgas vides stratēģijā (2000. – 2010.) minētās nozīmīgākāsepidemioloģiskās problēmas Rīgas pilsētā ir: seksuāli transmisīvo infekciju (STI),hronisku aknu slimību, tai skaitā B un C hepatīta izplatība, inficēto ērču sastopamībapilsētas apstādījumos un dabas teritorijās, grupveida akūto zarnu infekciju izplatība.Pēdējo gadu epidemioloģiskie dati rāda, ka Rīgā samazinājusies iedzīvotājusaslimstība ar ērču encefalītu (nozīmīga loma vakcinācijai) un ar grupveida akūtāmzarnu infekcijām. Pieaug saslimstība ar seksuāli transmisīvām slimībām un Chepatītu, kas 2003. gadā Rīgā ir pārsniedzis vidējos rādītājus uz 10 000 iedzīvotājiemvalstī. Galvenie C hepatīta izplatības riska faktori ir ārstniecības iestāžu apmeklējumsun intravenozā narkotiku lietošana.Jāatzīmē, ka kopš Rīgas vides stratēģijas rīcības programmas izstrādāšanas (2002. –2010.), reāli neviens no rīcības programmā ierakstītajiem pasākumiem pilnībā navrealizēts.Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) jāpievērš ir uzmanība Eiropas SavienībasVides un veselības stratēģijai, kas nosaka, ka nepieciešams veiktepidemioloģiskos pētījumus, sagatavojot sistemātiskus pārskatus par gaisapiesārņojuma „iedarbības – atbildes” savstarpējo sakarību. Sevišķa uzmanībajāpievērš pilsētām, kur atmosfērā ir paaugstināta PM 10 un ozona koncentrācija,jo pasaulē veiktajos epidemioloģiskajos un gaisa kvalitātes pētījumos konstatētasakarība starp šo vielu saturu atmosfērā un iedzīvotāju mirstību. Rīgā šisjautājums ir aktuāls, jo konstatēti gadījumi, kad vairākkārt pārsniegtsnoteiktais PM 10 koncentrācijas mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai.Pašreiz Rīgā trūkst aktuālu zinātnisku pētījumu par vides piesārņojuma ietekmiuz cilvēku veselību.Otra nozīmīga vides problēma, kas var ietekmēt iedzīvotāju veselību, ir dzeramāūdens kvalitātes neatbilstība vides kvalitātes prasībām un atsevišķos gadījumosRīgas ūdenstilpnēs un ūdenstecēs atklātais bakterioloģiskais piesārņojums.Rīgas attīstības plānā 2005.-2017. paredzēto rīcību nerealizēšanas gadījumā, varpieaugt vides piesārņojums, kas var būtiski ietekmēt cilvēku veselību- 144 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.13. Riska objekti un riska teritorijas4.13.1. Dabas riska objektiMūsdienu dabas ģeoloģisko un hidroloģisko procesu grupā Rīgas administratīvāsteritorijas robežās kā nozīmīgākie minami šādi procesi un to izpausmes, kas jaušodien un tuvākajā nākotnē var radīt nopietnas, vērā ņemamas problēmas (Dabaspamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam. 2004.b):1. Rīgas līča krasta zonā (pludmalē, priekškāpu – kāpu joslā) – krastanoskalošana vētru laikā, dabas teritoriju, tai skaitā aizsargājamu dabasteritoriju, platības samazināšanās, vēja erozijas pastiprināšanās erozijaipakļautajos krasta iecirkņos.2. Vēja erozija – jūras erodēto un pārmērīgas, neregulētas antropogēnāsnoslodzes (izmīdīšanas vai izbraukāšanas) dēļ bojāto krasta kāpu (galvenokārtpriekškāpu) jutīgās augu segas iznīcināšanas rezultātā.3. Zemo piekrastes teritoriju (Daugavas, Lielupes un to atteku un salu, arīĶīšezera palieņu) applūšana spēcīgo ziemeļrietumu vētru laikā, kadvējuzplūdu rezultātā šo upju grīvu tuvumā un Ķīšezerā, ieplūstot jūrasūdenim, notiek strauja ūdenslīmeņa celšanās un zemo teritoriju applūšana.4. Zemo, nenostiprināto Daugavas palieņu krasta erozija spēcīgās viļņošanāsrezultātā ziemeļrietumu vētrās.5. Iespējamā gruntsūdens līmeņa celšanās ūdensteču tuvākajā apkārtnē,turpinoties līdzšinējai jūras vidējā (relatīvā) ūdenslīmeņa celšanās tendenceiRīgas līča dienvidu galā.Jūras krasta erozijas (noskalošanas) riska vietasRīgas pilsētas administratīvās teritorijas robežās no Lielupes ietekas līdz Vecāķiemap 14 km garajā Rīgas līča akumulatīvā smilšainā krasta posmā pēdējo 30 – 35 gadulaikā (kopš ekstremālās 1969. gada vētras) dominē jūras krasta ģeoloģisko procesudinamiskā līdzsvara apstākļi vai smilšainā krasta pieaugums. Par to liecina pietiekamiplatās (30 – 50 m) smilšu pludmales un augošās priekškāpas. To apstiprina arī pēdējo15 – 17 gadu regulārie jūras krasta ģeoloģisko procesu monitoringa dati un toapkopojums (Eberhards, 2003).- 145 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASIzņēmumi ir krasta posmi abpus Daugavas ietekai jūrā Buļļu salā un Mangaļupussalas krasta josla, daļēji arī Buļļu salas rietumu krasts pie Lielupes ietekas jūrā. Šokrasta iecirkņu kopgarums, kur spēcīgo ziemeļrietumu vētru laikā tiek sistemātiskierodēta (daļēji noskalota) priekškāpa (pēdējā dabiskā pamatkrasta aizsargbarjera),sasniedz 3,3 km (ap 24% no pilsētas krasta līnijas kopgaruma).Piekškāpas noskalošana Buļļu salas rietumu galā pie Lielupes ap 0,8 km garā iecirknīpagaidām nav bīstams, jo 5 – 6 gadu laikā līdz nākošajai vētrai izskalotā krauja atkaltiek aizlīdzināta (aizpūsta ) ar smiltīm no pludmales.Speciāli krasta aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, ja saglabājas līdzšinējaisdabas teritorijas izmantošanas veids (neliela antropogēnā noslodze rekreācijassezonā).Līdzīga situācija ir arī aptuveni puskilometru garajā Mangaļu pussalas krasta iecirknīuz austrumiem no Daugavas austrumu mola. Erozijas apdraudētās priekškāpā uzceltāsbūves aizsardzībai gar kraujas piekāji izveidota īpaša liela diametra betona cauruļujosla u.c. papildus stiprinājumi. Pārējā kāpas daļā noskalošanas ātrums ir niecīgs.Bezvētru periodos tā atkal atjaunojas. Draudīgāka situācija varētu veidoties nākotnē,ja vasaras peldsezonas laikā pludmalē un priekškāpu joslā koncentrēsies ievērojamasatpūtnieku masas. Tad, līdzīgi kā tas šodien vērojams Daugavgrīvas salā pretīBolderājai, var sākties arī pastiprināta erodētās priekškāpas izpūšana un smilšu masupārpūšana iekšzemes virzienā, apberot stādīto priežu jaunaudzi.Ļoti nopietna, bet sabiedrības un sevišķi Rīgas pilsētas atbildīgo dienestu nenovērtētadraudoša situācija ir Buļļu salā ap 1,3 km garā iecirknī, kas uzskatāms par sevišķiaugsta riska teritoriju. Pēdējo 40 gadu laikā vētrās smilšainais krasts tiek regulārinoskalots un ir atkāpies par vismaz 40 – 80 metriem. Izbradātā priekškāpa turklāt tiekpakļauta vēja erozijai un notiek smilšu pārpūšana iekšzemes virzienā, apberotPiejūras dabas parka Daugavgrīvas dabas lieguma pļavu un niedrāju joslu.2001.gada 1.un 15. novembra spēcīgo ziemeļrietumu vētru laikā šaurā un zemā vējuizpūstā priekškāpa ap 150 – 200 m garā posmā vairākās vietās tika pārrauta un jūrasūdens ieplūda pļavu un niedrāju zonā, daļēji to apberot ar līdz 0,5 – 0,7 m biezusmilšu slāni. Arī 2005. gada ziemas vētrā tika pārauta priekškāpa un ūdens ieplūdapļavu un niedrāju joslā.Ja līdzīgas ZR vētras ar vējuzplūdu ūdenslīmeņa celšanos par 1,6 – 1,8 m virs vidējālīmeņa atkārtosies ik pēc 2 – 4 gadiem, tad priekškāpa tiks pilnīgi noskalota 0,5 – 0,7- 146 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASkm garā posmā un jūras ūdens brīvi ieplūdīs zemajā (0,4 – 1,0 m virs jūras līmeņa)dabas lieguma niedrāju un pļavu zonā.Lai nepieļautu šādu iznākumu un dabas lieguma sauszemes ekosistēmu apdraudējumuun iespējamo degradāciju, kā arī sauszemes platību zaudēšanu, ir vajadzīgineatliekami pasākumi – aizsargbūvju savlaicīga projektēšana ar piemērotāko variantuizvēli.Daugavas krastu erozijaDaugavas abi krasti, kā arī salu krasti galvenokārt ir nostiprināti ar speciālām dažādatipa krasta aizsargbūvēm kā pret Daugavas straumes gultnes un krasta eroziju, tā arīpret viļņu eroziju vētru laikā. Vienīgi zemajās Daugavas salās (tādās vietās kāKundziņsala, Zaķusala gar galveno Daugavu augšpus dzelzceļa tilta, Daugavas labaiskrasts Ķengaraga rajonā pret mazdārziņu koloniju u.c.) spēcīgu ziemeļrietumu vētrulaikā, kad ūdenslīmenis Daugavā cēlies vairāk nekā par 1m, krasti tiek pakļauti viļņuerozijai.Kā liecina novērojumi, vasaras sezonā šos viļņu erodētos krastus, kur izveidojušās arīšauras smilšainas pludmales, vietējie iedzīvotāji izmanto atpūtā. Šie lokālie zemokrastu noskalojumi būtiskus draudus nerada, bet, ja ir nepieciešamība saglabātsauszemes platības (apdraudēta apbūve, vietējie ceļi vai ielas), katrā konkrētāgadījumā ir atsevišķi jāizvērtē nepieciešamie krasta aizsardzības pasākumi vaijānosaka ierobežojumi šo teritoriju izmantošanai.Daugavas labais krasts no Dārziņiem līdz Rumbulai un Ķengaragam, kopš uzceltaRīgas HES, vairs nav pakļauts Daugavas straumes erozijai pavasara palu laikā. Tomēratsevišķos posmos, sevišķi Dārziņu blīvi apbūvētajā joslā, HES darbības rezultātākrasta erozija turpinājās un apdraudēja ceļus (ielas) un piekļūšanu virknei dzīvojamomāju. 2002/2003. gadā te tika uzsākta krasta nostiprināšana.Rīgas līča krasta kāpu, Lielupes labā krasta (pirms ietekas jūrā), kā arī Daugavaszemo, nenostiprināto krastu erozijas (noskalošanas) risks un atkārtotas noskalošanasvarbūtība atkarīga no spēcīgo ZR vētru biežuma, kas praktiski nav prognozējams.Latvijas Universitātes speciālistu novērojumi un Latvijas Hidrometeoroloģijasaģentūras ilglaicīgo hidrometeoroloģisko novērojumu dati, kas iegūti Daugavgrīvā ungrīvas stacijā Lielupē, liecina, ka spēcīgas ZR vētras ar ūdenslīmeņa celšanos krastazonā un Daugavas un Lielupes grīvu rajonos pēdējo 10 – 12 gadu laikā bijušas tikai1992. gadā.- 147 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASZemo teritoriju applūšanaAr spēcīgo ZR vētru atkārtošanos tieši saistīti arī Rīgā visbiežāk raksturīgie zemoteritoriju applūšanas draudi. Tieši ūdenslīmeņa celšanās līča krasta joslā par 1,5 – 1,7m virs vidējā jūras ūdenslīmeņa, upju grīvu rajonos un ar tām tieši saistītiem ezeriemun attekām, nosaka arī zemo teritoriju applūšanu līdz 1,5 – 1,7 m absolūtā augstumaatzīmēm. Šādu situāciju, tāpat kā vētru atkārtošanos, praktiski nav iespējamsprognozēt. Pēdējo 20 gadu laikā, kā jau minēts sadaļā par jūras krasta eroziju,applūšanas risks var rasties ik pēc 2 – 4 līdz 10 gadiem.Applūšanai pakļautas ir Daugavas un Lielupes lejteces, Buļļupes, Ķīšezera, mazākāmērā – Baltezera zemās palieņu pļavu teritorijas, bet Juglas ezerā applūšana notiektikai gadījumos, kad, plosoties spēcīgām ZR vētrām, tiek aizvērtas slūžas, lai novērstujūras ūdens iekļūšanu. Applūšanas norise un tas, cik ilgi saglabājas applūdušāsteritorijas, atkarīgs no vētras ilguma, stipruma un vējuzplūdu ūdenslīmeņa augstumalīča krasta joslā.Visbiežāk šādas situācijas pēdējo 30 gadu laikā atkārtojušās rudenī un ziemā, retākpavasarī, bet atsevišķos gados – arī vasarā.Applūšanas riskam visbiežāk pakļauts Buļļu salas zemais rietumu gals: Vakarbuļļudabas lieguma pļavas un niedrāji, daļēji arī mežs un Vakarbuļļu apbūve, Vecdaugavasdabas lieguma teritorija un pļavu josla gar Vecdaugavas attekas Mangaļu pussalu,niedrāju un meža josla Daugavas labā krastā pirms austrumu mola, daļa zemo,neapbūvēto ar mazdārziņiem aizņemto Daugavas salu un pussalu, Ķīšezera palieņuneapbūvētā josla u.c.Tomēr tuvākajā nākotnē (iespējams, pat pēc pirmās spēcīgās ZR vētras) galvenā reālisagaidāmā jaunā un plašā applūšanas zona izveidosies Buļļu salā Bolderājā un tāietvers Daugavgrīvas dabas lieguma centrālo daļu. Grūti prognozēt izmaiņas, kādassauszemes (saldūdens) ekosistēmā izraisīs ieplūdušie sāļie jūras ūdeņi, kas sekluūdenstilpju veidā saglabāsies tagadējo nelielo ezeriņu ieplakās, niedrājos un mitrajāspļavās.Lai novērstu applūšanas draudus panāktu Rīgas līča krasta līnijas stabilizāciju pretnoskalošanu, vienīgais pasākums ir dambja un krasta aizsargbūves ierīkošana.Kā liecina pagājušā gadsimta hidroloģiskie jūras ūdenslīmeņa izmaiņu novērojumiDaugavgrīvas stacijā, gada vidējam jūras ūdenslīmenim ir tendence paaugstināties.Tas nozīmē, ka pēc 20 – 30 gadiem (vai pat ātrāk) vidējais ūdenslīmenis piekrastē var- 148 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASpaaugstināties vēl par 10 – 20 cm, salīdzinot ar tagadējo. Līdz ar to ZR vētru laikāvējuzplūdu izraisītā ūdenslīmeņa celšanās visbiežāk sasniegs 1,7 – 1,9 m virs vidējā –applūdīs arvien plašākas un augstākas teritorijas. Atbilstoši augstuma atzīmēm varapplūst Daugavas salas un Spilves pļavas.Augsnes vēja erozijas riska vietasNo procesiem, kas parasti izraisa augsnes eroziju (tekošie virszemes atmosfērasnokrišņu ūdeņi, vējš), Rīgas administratīvās teritorijas neapbūvētajās vietās reāli unpotenciāli iespējama tikai vēja erozija – smilšu pārpūšana vietās, kur nav vēlizveidojusies kāpu smiltāju dabiskā augu sega, vai arī tā cilvēku apzinātas vaineapzinātas darbības rezultātā ir daļēji vai pilnīgi ir iznīcināta, un ir vāji izveidotanenoturīga augsne.Vēja erozijas un ievērojamu smilšu masu pārpūšanas risks iekšzemes virzienā,apberot pļavas, stādītos mežus, ceļus un apbūvi, mūsdienu apstākļos iespējamsvienīgi Rīgas līča tagadējā krasta joslā (jauno priekškāpu – kāpu joslā), kas pakļautatiešai jūras vēju darbībai labvēlīgos laika apstākļos.Vēja erozija ar priekškāpu izpūšanu un smilšu masu pārvietošanos iekšzemes virzienāšodien aktuāla vairākos krasta iecirkņos, kur pēdējo 10 – 20 gadu laikā vasarā irintensīva antropogēnā noslodze (peldvietu apmeklēšana, pastaigas, sauļošanās, arīmotorizēto transporta līdzekļu pārvietošanās). Tā rezultātā dabiskā kāpu graudzāļuaugu sega pa takām, ceļiem un ap tiem, sevišķi Vakarbuļļos, Rītabuļļos, Daugavgrīvāun Vecāķos, tiek iznīcināta un sākas kāpu izpūšana, veidojas vējrāves, pelēkajā kāpāaiz priekškāpas veidojas izpūšanas ieplakas („katli” Daugavgrīvā), vai arī notieksmilšu pārpūšana mežā un pa ielām (Vecāķos).Sevišķi strauja priekškāpu joslas izpūšana un smilšu masu pakāpeniska pārceļošanaiekšzemes virzienā raksturīga Buļļu salā, Daugavgrīvas iecirknī, kur to sekmē ne vienizbradāšana, bet arī kāpas erozija vētru laikā.Perspektīvā teritorijas apbūves rezultātā var pieaugt augsnes vēja erozijas risksBolderājas kāpās un Mangaļsalā.4.13.2. Rūpnieciskā riska objektiVisvairāk objektu uz kuriem attiecas MK noteikumi Nr. 259 Rūpniecisko avārijuriska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi, atrodas Rīgasbrīvostas teritorijā. Tie ir naftas termināļi. Minētie uzņēmumi ir parādīti (4.15 tabulā).- 149 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4. 15. tabulaRīgas uzņēmumu saraksts, uz kuriem attiecas MK noteikumi Nr. 259Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumiNr.p.k. Uzņēmums Adrese1. A/S B.L.B. terminālis Ezera iela 222. A/S Latvijas Finieris Platā iela 43. A/S Latvijas ķīmija Krustkalna iela 104. SIA Rīgas ūdens Bauskas iela 2095. SIA Latvija Statoil Rīgas terminālis Laivinieku iela 76. SIA Latvijas propāna gāze Rīgas Zilā iela 20, Krievu salaeksporta gāzes uzpildes stacija7. SIA Man – Tess Tvaika iela 7a8. SIA Man – Tess Tvaika iela 7k–19. SIA Neste Latvija Rīgas terminālis Laivinieku iela 510. SIA Pro gāze sašķidrinātās naftas gāzes Aplokciema iela 3bāze11. SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca Daugavgrīvas iela 63/6512. SIA Vudisona termināls Tvaika iela 3913. SIA VL Bunkering Tvaika iela 6814. SIA AGA gāzes uzpildes stacija Flotes iela 9Rīgas teritoriju šķērso arī dzelzceļa un autotransporta maršruti, pa kuriem pārvadābīstamās kravas. Šajā ziņā potenciāli lielāks risks ir teritorijās, kurās minētās kravastiek uzkrātas. Tās ir dzelzceļa sastāva šķirošanas stacijas: Šķirotava 1 un Šķirotava 2,kā arī Rīgas brīvostas teritorija. Lielāka bīstamība ir vietās, kur dzelzceļa līnijasšķērso dzīvojamos rajonus.4.13.3. Plūdu avārijas risksDaugavas HES kaskādes avārijas gadījumā (pēc Latvenergo informācijas) ūdenslīmenis 1 km attālumā no Daugavgrīvas sasniegtu +1,1 līdz +2,6 m ar situācijasiestāšanos 3,5 – 10 h pēc avārijas (SIA „Naftas serviss…, 2004). Tā rezultātāapplūstu Daugavas salas, kā arī Daugavas piekrastes zemākā daļa.4.13. 4. Attīstības plāna nozīme riska mazināšanāRīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) nav paredzēta potenciālo rūpnieciskā riskaobjektu izvietošana dzīvojamā zonā vai tās tuvumā. Plāns paredz, ka lielākā daļarūpnieciskā riska objektu atradīsies Rīgas brīvostas teritorijā, un tāpēc loģisks irpiedāvātais risinājums: lai samazinātu iespējamās avārijas risku, likvidēt dzīvojamoapbūvi Kundziņsalā. Kopīgo risku novērtējumu skatīt attēlā 4.31.- 150 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS4.31. att. Dabas un rūpnieciskie riski Rīgas pilsētāPozitīvi vērtējama arī iecere novirzīt kravas transporta līdzekļu plūsmu uz ostu pamaģistrālajām ielām, apejot pilsētas centru. Transporta sistēmas attīstība, veidojotapbraucamos lokus un uzlabojot satiksmes drošību, būtiski samazinās satiksmesnegadījumā iespējamo risku. Tajā pašā laikā, pieaugot bīstamo kravu- 151 -

4. RĪGAS ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅASapgrozījumiem Rīgas brīvostā, palielinās avāriju risks gan konkrētostermināļos, gan Daugavā, gan Rīgas līcī.Rīgas teritorijas plānojumā (2006. – 2018.) plānota un atļauta apbūve Daugavaszemajā krastmalā, salās un Spilves pļavās, kas palielina potenciālo plūdu ietekmiuz cilvēkiem un būvēm. Lai samazinātu iespējamo plūdu ietekmi, nepieciešamspirms teritoriju detaļplānojuma izstrādāšanas veikt potenciālo plūdu riskanovērtēšanu un izstrādāt programmu plūdu ietekmes mazināšanai.- 152 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5. Vides stāvokļa vērtējums teritorijās, ko plānošanas dokumentaīstenošana var būtiski ietekmētVērtējamās teritorijās ir iekļautas teritorijas, kurās, analizējot plānoto un atļautoteritoriju izmantošanu, ir sagaidāma plašā teritorijā zemes izmantošanas mērķa maiņa,kas var radīt ietekmi uz konkrētas vietas vai blakus esošās teritorijas cilvēka dzīvesapstākļiem, vietas bioloģisko daudzveidību, ietekmēt kultūrvēsturisko mantojumu vaiarī palielināt risku. Izvēlētās teritorijas ir saskaņota ar Rīgas attīstības departamentuun Vides pārraudzības valsts biroju.5.1. Dzīvojamās apbūves attīstība RumbulāRumbulā atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam (2006. – 2018.) ir atļauts un plānotsattīstīt dažāda rakstura apbūvi, tai skaitā dzīvojamo ēku un biroju ēku celtniecību(skat. 5.1. att.). Rīgas attīstības plānā (1995. – 2005.) bija paredzēts minēto teritorijutransformēt dzīvojamā apbūvē, gar Daugavu saglabājot dabas pamatni.5.1.1. Teritorijas izmantošanaPašreiz lielāko daļu teritorijas aizņem bijušais Rumbulas lidlauks un ar to saistītāinfrastruktūra (skrejceļš, pievedceļi, noliktavu angāri). Lielākā teritorijas daļa ircilvēka darbības vairāk vai mazāk ietekmēta un pārveidota. Daugavas tiešajā tuvumāir saglabājušās dabiskās un pusdabiskās pļavas. Gar Maskavas ielu attīstās dažādarakstura biznesa ēku teritorijas. Rumbulas lidlauka teritorijā komercobjektubūvniecība notiek haotiski un neorganizēti, nav novākti nojaukto ēku būvgruži, pieRumbulas lidlauka skrejceļa ir lietotu riepu kaudzes, šeit atrodas automašīnukapsētas, ir saglabājušies vecie lidmašīnu angāri, kas netiek apsaimniekoti. Joslā starplidostu un Daugavu ir ģimenes dārziņi.5.1.2. Grunts un gruntsūdens piesārņojumsLielākā daļa Rumbulas teritorijas pēc speciālistu vērtējuma iekļautas degradētoteritoriju kategorijā, kuras revitalizācija iespējama bez atbalsta pasākumu īstenošanas.Nozīmīgākā vides problēma ir grunts un gruntsūdens piesārņojums bijušā karalidlauka teritorijā. Rumbulas lidosta kalpoja kā gaisa kara bāze no 1954. līdz1977./78. gadam. Kādu laiku tā tika izmantota arī civilajām vajadzībām. Grunts ungruntsūdens piesārņojums saistīts ar bijušajiem pazemes degvielas rezervuāriem,pazemes un virszemes naftas produktu pārsūknēšanas cauruļvadiem. Domājams, ka- 153 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTatsevišķas pazemes caurules arī pašreiz ir piepildītas ar naftas produktiem. ŠobrīdRumbulā konstatēti septiņi naftas izplūdumi. Kopīgā piesārņotā platība ir aptuveni7,7 ha, bet piesārņotās grunts tilpums 25 300 m 3 (Spalviņš u.c., 2002). Lielākais noizplūdumiem, kas veido 86% no kopējā piesārņojuma daudzuma, atrodas starpMaskavas ielu un dzelzceļu. Gruntsūdens piesārņojums ir peldoša naftas produktuslāņa veidā. Šajā vietā jau ilgu laiku notiek gruntsūdens attīrīšana, taču nepietiekamolīdzekļu dēļ darbi tiek veikti ar lieliem pārtraukumiem.5.1. att. Teritorijas perspektīvā atļautā izmantošana Rumbulā- 154 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTTeritorijā, kur paredzēta jauktas apbūves attīstība, atrodas otrs nozīmīgākais naftasizplūdums. Kopējā piesārņotā platība te ir 14 600m 2 , ar naftas produktiem piesārņoti1 097 m 3 augsnes (125/0118 zemes gruntsgabala..., 2003.). Gruntsūdeņi saturaptuveni 30 m 3 aviācijas degvielas. Vietā, kur paredzēta dzīvojamās apbūves attīstība,konstatēts augsnes piesārņojums, tā satur 1000 mg/kg naftas produktu (125/0118zemes gruntsgabala..., 2003.).Gruntsūdens plūsmas dēļ daļa naftas produktu virzās uz Daugavu. Pašreiz dabīgānoārdīšanās procesa dēļ Daugavā ieplūst tikai viena sestā daļa no ūdenī izšķīdušāsnaftas daudzuma (0,3 kg dienā). Tāpēc naftas produktu koncentrācija Daugavā irneliela (aptuveni 50 µg/l).Piesārņojums no sadzīves atkritumu poligona Getliņi Rumbulas teritorijā nonākDaugavā pa diviem galvenajiem Rumbulas novadgrāvjiem. Tie šķērso attīstāmoteritoriju un ietekmē nelielu tās daļu novadgrāvju tiešā tuvumā. (Spalviņš u.c., 2002.).5.1.3. Gaisa kvalitāteRumbulā gaisa piesārņojums galvenokārt ir saistīts ar autotransportu, kas virzās paMaskavas ielu. Sakarā ar to, ka Rumbulas tiešā tuvumā nav atmosfēras piesārņojumamonitoringa stacijas, piesārņojuma novērtēšanā iespējams izmantot tikai modelēšanasdatus. Pēc minētajiem datiem Rumbula ietilpst zonā, kur NO 2 stundas augstākākoncentrācija ir robežās no 50 – 100 µg/m 3 . Vidējā koncentrācija ir no 10 – 20 µg/m 3(Rīgas attīstības plānam..., 2005.). Minētā koncentrācija nepārsniedz EiropasSavienības un Latvijas tiesību aktos noteiktās robežvērtības.5.1.4. Vērtīgie biotopi, sugu atradnes un to aizsardzībaBiotopu un augu atradņu inventarizācijas rezultātā šajā teritorijā tika konstatēti 7Rīgas pilsētas teritorijas kontekstā nozīmīgi biotopi. Vienai no šīm teritorijām(biotops – sirpjveida lucernas pļavas; Latvijas biotopu klasifikators –1.4.2.) speciālistiiesaka noteikt mikrolieguma statusu, kā arī iesaka visas minētās teritorijas saglabāt kādabas un apstādījumu teritorijas. Izdalītie pļavu biotopi ir raksturīgi Daugavas krastupļavu biotopi, kas, iespējams, sastopami arī Katlakalnā, Rāmavā (Daugavas pretējaiskrasts – Pārdaugava, Ķekavas pagasts). Biotopus nevar uzskatīt par unikāliem unretiem Latvijas kontekstā, kā arī par reprezentatīviem, jo tie aizņem relatīvi mazuplatību, ko ietver urbanizēta vide. Līdz ar to pļavu biotopu turpmākā pastāvēšana unto apsaimniekošana ir komplicēta.- 155 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTBiotopu raksturojumsDārziņos – priežu audzē starp Maskavas ielu un Dārziņiem, sastopama pļavassilpurene Pulsatilla pratensis (L.)Mill., kas ir Latvijas Sarkanās Grāmatas (SG) 4.kategorijas aizsargājams augs, un ir ierakstīta Baltijas reģiona SG, MK noteikumuNr.396 sarakstā. Pļavas silpurene ir ļoti izplatīta Rīgas un Pierīgas mežos, aug priežumežos uz kāpām, labi pacieš rekreācijas slodzi, nav jutīga pret nobradāšanu. Sugassaglabāšanai īpaši pasākumi nav nepieciešami. Šī teritorija Rīgas attīstības plānā(2006. – 2018.) tiek saglabāta kā apstādījumu un dabas teritorija. Nogabals atbilst ieluun dzelzceļa joslu apstādījumu kategorijai, kas nav apbūvējama. Tādējādi varuzskatīt, ka izdalītais biotops saglabāsies bez īpašiem apsaimniekošanas pasākumiem.Daugavas piekrastes joslā, 10 – 20 m platumā gar ūdenslīniju, ir reģistrēts biotops –meža meldru Scirpus sylvaticus L. pļavas (Latvijas biotopu klasifikators – E.3.2.4. ),kā arī divām kukaiņu sugām nozīmīgas teritorijas. Te ir dzīvotne Chlaenius vestitus –skrejvabolei. Gar Daugavas labo krastu no Rumbulas līdz Rušonu ielai mīt Latvijāvienīgā šīs sugas populācija, kas dzīvo ūdenstilpju krastos un pārtiek no gliemežiem.Te ir arī biotops, kurā atrasts Aplotarsus incanus – sprakšķis. Suga konstatēta pļavāstarp Maskavas ielu un Daugavas krastu. Tā ir viena no nedaudzajām zināmajāmpopulācijām Latvijā un vienīgā Rīgas teritorijā.Būtiska ir saglabāt neskartu visu Daugavas piekrastes joslu, jo tā dod patvērumudaudzām kukaiņu sugām un kalpo kā t.s. zaļais koridors augu un dzīvnieku sugām.Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) šai teritorijai noteiktais mērķis ir – apstādījumuun dabas teritorija, konkrēti – krastmalu joslas apstādījumi, kas ir neapbūvējami.Starp Daugavu un Maskavas ielu Rumbulas ziemeļu daļā atrodas upju palienēmraksturīgs biotops (Latvijas biotopu klasifikators – E.3.2.1.), kurā aug purvagandrenes Geranium palustre L.. Teritorija ir mitra, ar augstu gruntsūdens līmeni. Tāaizņem nelielu platību un hidroloģiski ir saistīta ar blakus esošo melnalkšņu audzi(staignājs). Tā ir pārplūstoša ieplaka – avoksnājs (Latvijas biotopu klasifikators –F.2.4. Melnalkšņu slapjie meži). Visdrīzāk šī regulāri pārplūstošā ieplaka irveidojusies cilvēka darbības rezultātā – būvējot Maskavas ielu, meliorējot mazāsupītes un izrokot augsni būvdarbu laikā. Vērtējamā Rīgas attīstības plānā ieplaka iriekļauta apstādījumu un dabas teritorijā kā plānotā parku un skvēru teritorija. Uzberotun labiekārtojot apkārtni, pilnīgi zudīs tās bioloģiskā vērtība. Pašreiz tā kalpo arī kādabiska barjera starp komerciālo apbūvi gar Maskavas ielu (noliktavas, servisauzņēmumi) un dzīvojamo apbūvi, kas perspektīvā veidosies gar Daugavu. Ieteicams- 156 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTvisu teritoriju saglabāt pašreizējā stāvoklī, veidojot dabas takas gar biotopu malām.No teritorijas apsaimniekošanas viedokļa ir svarīgi, ka biotopam īpašiapsaimniekošanas pasākumi nav vajadzīgi. Purva gandrenes atradni, ņemot vērāplānoto ielu izbūvi, visticamāk neizdosies saglabāt.Šai teritorijai piekļaujas biotops – nitrofilo augstzāļu sabiedrības pļava (Latvijasbiotopu klasifikators – E.5.1. – nitrofilas augstzāļu sabiedrības). Tas ir samērā biežisastopams biotops Rīgas apkaimē upju un ezeru krastos. Aprakstāmā pļava ir cilvēkadarbības ietekmēta teritorija. Tā pakāpeniski aizaug ar parasto vītolu. Pļava ir lielisksDaugavas piekrastes ainavas elements. To no pilsētvides pilnīgi norobežo melnalkšņuaudze, tāpēc šī ir ļoti populāra pastaigu vieta. Attīstības plānā te paredzēta dzīvojamāapbūve ar apstādījumiem. Šai teritorijai ir obligāti izstrādājams detālais plānojums.Ņemot vērā zemes virsmas reljefa neviendabību, vietām pārlieko mitrumu, kā arī to,ka minimālā zemes gabala platība ir noteikta 2000 m 2 (salīdzinoši blīva apbūve),teritorija, uzsākot būvdarbus, tiks pilnīgi izmanīta. Iespējams, tiks saglabāts kādsmelnalkšņu audzei pieguļošs pļavas fragments, kuram visticamāk nākotnē būsapstādījumu funkcija.Bijušā Rumbulas skrejceļa apkārtnē atrodas vairāki vērtīgi pļavu biotopi (Sirpjveidalucernas Medicago falcata L. pļava – Latvijas biotopu klasifikators –1.4.2.; tipiskabezakotu zaķauzas Bromopsis inermis (Leyss.) Holub pļava – Latvijas biotopuklasifikators – E.2.3.4.).Sirpjveida lucernas Medicago falcata L. pļava tiek izmantota lopu ganīšanai. Tipiskābezakotu zaķauzas Bromopsis inermis (Leyss.) Holub pļava ir pielūžņota arceltniecības atkritumiem un dedzinātām riepām. Minētajā biotopā sastopama retasuga – ārstniecības brūnvālīte Sanguisorba officinalis L., kas ir Latvijas Sarkanāsgrāmatas 2. kategorijas aizsargājams augs, ierakstīta Baltijas reģiona Sarkanajāgrāmatā un iekļauta MK noteikumu Nr.396 (14.11.2000.) sarakstā. Šī ir vienīgāEiropas nozīmes aizsargājama auga atradne Rumbulā. Atradnes aizsardzības režīmanodrošināšanai nepieciešama īpaša pļavas attīrīšana no atkritumiem un pļaušana.Ārstniecības brūnvālīte ir reti sastopams augs Latvijas teritorijā, un iespējams, ka šī irvienīgā atradne Rīgas pilsētas teritorijā, turklāt audzes ir bagātīgas un ar labuvitalitāti.Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) lielākā daļa biotopu teritorijas ir paredzētasavrupmāju apbūvei, izbūvējot jaunas ielas un inženierkomunikācijas, kur minimālā- 157 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTjaunveidojamā zemes gabala platība ir 400 – 600 m 2 , ADz teritorijās – no 2000 m 2 ,kas kopumā nozīmē teritorijas pilnīgu transformāciju dzīvojamos kvartālos,izveidojot pilsētvidi, kur dabas videi paredzēta apstādījumu loma. Šī vieta plānojumāir identificēta kā piesārņota teritorija (gruntsūdens piesārņojums) un degradētateritorija (ieskaitīta degradēto teritoriju c kategorijā – kur revitalizācija nav iespējamabez atbalsta saņemšanas – t.i. valsts vai pašvaldības līdzdalības). Realizējot attīstībasplānu, minētie pļavu biotopi tiks pilnīgi iznīcināti. To saglabāšanas pasākumi, atstājotatsevišķus fragmentus, nebūs ilglaicīgi, ja visa apkārtne tiks izmanīta. Uzsākotteritorijas apbūvi, būs nepieciešams izvākt atkritumus, nojaukt neapsaimniekotāsbūves un citus objektus.Biotopu saglabāšanas iespēju vērtējumsŅemot vērā teritorijas īpašo statusu, problēmas ar piesārņojumu un pašreizējostāvokli (tā netiek apsaimniekota, apbūve attīstās haotiski), arī saglabājot pļavupašreizējā stāvoklī, biotopu saglabāšana nav droši prognozējama. Ņemot vērā visuiepriekšminēto, pētāmās teritorijas apbūves koncepciju un pašreizējo attīstību, irpieļaujams, ka biotopi tiks zaudēti. Ieguvums būs teritorijas sanācija un novērstagruntsūdens piesārņojuma pieplūde Daugavai.Rumbulas lidlaukam pieguļošās pļavas, kurās ir Eiropas nozīmes aizsargājamā auga –ārstniecības brūnvālītes atradne, saglabāšana, realizējot plānu, nav iespējama. Šisbiotops tiks pilnīgi iznīcināts. Ņemot vērā, ka Rumbulas lidlauka teritorijā pietiekaminozīmīga problēma, kas jārisina, ir vides piesārņojums, biotopa zaudēšana irattaisnojama.Vislielākā vērība, attīstot teritoriju, ir jāpievērš Daugavas piekrastes joslassaglabāšanai, atstājot to neietekmētu pēc iespējas lielākā teritorijā – 20 – 30 m noūdens malas, un pēc iespējas atvirzot apbūvi no upes.5.2. Dzīvojamās apbūves attīstība MangaļsalāMangaļsalā atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam (2006. – 2018.) ir atļauts unplānots attīstīt dzīvojamo apbūvi ar apstādījumiem. Līdz ar to teritorijas plānojumsatļauj meža zemes transformēt apbūves teritorijās, vienlaicīgi uzliekot par pienākumusaglabāt augošās priedes. Rīgas attīstības plānā (1995. – 2005.) šo teritoriju bijaparedzēts saglabāt kā dabas pamatnes teritoriju. Visa transformējamās teritorijaspieder privātīpašniekiem vai arī atrodas to valdījumā. Ziemeļos perspektīvajai- 158 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTdzīvojamās apbūves teritorijai atrodas Piejūras dabas parks, kas ir NATUR 2000teritorija. Dienvidos teritorija robežojas ar Vecmīlgrāvja dabas liegumu (skat. 5.2.att.).5.2. att. Dzīvojamās apbūves attīstība Mangaļsalā5.2.1. Mežaudžu raksturojumsPašreiz transformējamās teritorijas lielāko daļu aizņem priežu mežaudze. Teritorijuveido vēja pārpūsts smilšu līdzenums ar atsevišķām sīkām kāpām. Mangaļsalā starpPiejūras dabas parku un Vecdaugavu ir 130 ha privātīpašnieku apsaimniekotu mežu.- 159 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTŠajās platībās dominē priede sausieņu augšanas apstākļu tipos. Priežu audzes ir vidējavecuma (50 – 90 gadu), ar izteiktu pameža krūmu stāvu (krūkļi, pīlādži, atsevišķāsvietās kadiķi). Tikai atsevišķas priedes ir sasniegušas 120 – 140 gadu vecumu.Mangaļsalas mežs ir ļoti iecienīta iedzīvotāju atpūtas vieta, ko lielā mērā nosakaRīgas jūras līča tuvums. Mežs tiek izmantots arī aktīvai atpūtai – šeit regulāri notiektautas orientēšanās sacensības Magnēts.5.2.2. Vides piesārņojumsTransformējamā teritorijā nav nozīmīgu ūdens un atmosfēras piesārņojuma avotu.Lielākie piesārņojuma avoti atrodas dienvidos no aprakstāmās teritorijas – Rīgasbrīvostas teritorijā izvietotie naftas termināļi.Mangaļsalas tiešā tuvumā nav atmosfēras piesārņojuma monitoringa stacijas, līdz arto piesārņojuma novērtēšanā iespējams izmantot tikai modelēšanas datus. Pēcminētajiem datiem Mangaļsala ietilpst zonā, kur NO 2 stundas augstākā koncentrācijair pilsētas fona robežās. Arī benzola koncentrācija nav paaugstināta (Rīgas attīstībasplānam..., 2005.). Vērtējot apbūvējamai teritorijai tuvākā potenciālā naftas termināļaNaftimpeks ietekmi, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā saistībā ar naftastermināļa būvniecību atzīmēts, ka benzola, toluola un ksilola koncentrācija atmosfērāpat atbilstoši nelabvēlīgākajam tehnoloģiskajam variantam (kad tankkuģī tiek iekrautsbenzīns) un, pastāvot nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem, ārpus darba zonasnepārsniegs Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos smakas traucējumu sliekšņus.Perspektīvajā Mangaļsalas dzīvojamās apbūves teritorijā atrodas Audupe unVecdaugava. Virszemes ūdens testēšanas rezultāti parāda, ka Audupē organisko vielukoncentrācija (BSP 5 ) atbilst vājam piesārņojumam, savukārt kopējā fosforakoncentrācija norāda uz nenozīmīgu antropogēnu ietekmi. Vecdaugavā konstatētspaaugstināts organiskā piesārņojuma līmenis (BSP 5 ), kā arī fosfora un slāpekļasavienojumu koncentrācija, kas liecina par vāju antropogēnu ietekmi. 2004. gadāAudupe tika piesārņota ar naftas produktiem.Naftas termināļa Naftimpeks ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumāiekļautā informācija par trokšņa emisiju vidē liecina, ka naktī diskomforta zona skarsdaļu individuālās mazstāvu dzīvojamās apbūves Mangaļsalā starp Audupes ielu,Zvejnieku kooperatīvu Vecdaugava un Audupi. Lai samazinātu trokšņa līmeni šajā- 160 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTdzīvojamās apbūves zonā, ir paredzēts sūkņu stacijai izveidot prettrokšņa sienuAudupes pusē.5.2.3. Vērtīgie biotopi, sugu atradnes un to aizsardzībaNo bioloģiskās daudzveidības viedokļa visi Mangaļsalas meži atbilst EiropasSavienības prioritāri aizsargājamo mežu biotopu kategorijai – mežainās jūrmalaskāpas (2180) un boreālie meži (9010 * ). Šajos mežos aug Latvijā īpaši aizsargājamasuga – pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis) un konstatēta arī dabisko meža biotopusūnu indikatorsuga – zilganā baltsamtīte (Leucobrium glaucum).Publiskās un dzīvojamās apbūves plānošana privātā īpašumā esošajos mežos kopumāneradīs būtiskus zaudējumus Rīgas pilsētas bioloģiskajai daudzveidībai. Tiksapbūvēti tipiski sausie priežu meži, kuros ir sācies eitrofikācijas process. Netieši taspalielinās slodzi Piejūras dabas parkam.- 161 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.3. Dzīvojamās, biroju un ražošanas apbūves attīstība Spilves pļavāsSpilves pļavās atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam (2006. – 2018.) ir atļauts unplānots attīstīt dzīvojamo apbūvi, biroju un ražošanas apbūvi (skat. 5.3. att.).5.3. att. Apbūves attīstība Spilves pļavāsDeputātiem, pieņemot Rīgas teritorijas plānojuma (2006. – 2018.) galīgo redakciju,tika izdarītas izmaiņas Spilves pļavu plānotā un atļautā izmantošanā, nosakot jauktasapbūves izmantošanu arī teritorijai uz austrumiem no Bolderājas dzelzceļa, kurā bija- 162 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTparedzēts saglabāt dabas un apstādījumu teritoriju izmantošanas mērķi. Līdz ar topilnībā ir iespējama Spilves pļavām raksturīgo pļavu biotopu apbūvēšana. Tālākānākotnē ir plānots, ka Spilves pļavas šķērsos ziemeļu transporta maģistrāle.5.3.1. Teritorijas izmantošanaLielāko Spilves teritorijas daļu aizņem pļavas. Pļavā uz rietumiem no Bolderājasdzelzceļa ir kultivēts zālājs. Lielākā pļavas daļa pašreiz tiek apsaimniekota – pļautavai ganīta. Pļava starp dzelzceļu un Hapaka grāvi pašreiz netiek apsaimniekota un iraizaugusi ar parasto niedri, kas liecina par pārlieku mitrumu. Lielu Spilves teritorijasdaļu aizņem Spilves lidosta, kuru pašreiz izmanto mazajai aviācijai un izpletņu lēcējutreniņiem. Lielākajā lidlauka daļā regulāri tiek pļauts zāliens. Abpus Daugavgrīvasšosejai un starp Spilves lidlauku un Kleistu mežu atrodas ģimenes dārziņi. Lielākādaļa dārziņu te ir nekopti un kopumā ainava ir vizuāli nepievilcīga. Teritorija noBolderājas dzelzceļa līdz Daugavai ir iekļauta Rīgas brīvostā un zemes izmantošanutajā nosaka Rīgas brīvostas attīstības plāns.5.3.2. Vides piesārņojumsAtmosfēras piesārņojumsSpilves pļavu tiešā tuvumā nav atmosfēras piesārņojuma monitoringa stacijas, līdz arto piesārņojuma novērtēšanā iespējams izmantot tikai modelēšanas datus. Pēcminētajiem datiem Spilves pļavas ietilpst zonā, kur NO 2 stundas augstākākoncentrācija ir pilsētas fona robežās. Arī benzola koncentrācija nav paaugstināta(Rīgas attīstības plānam..., 2005.). Nedaudz paaugstināts atmosfēras piesārņojums irDaugavgrīvas šosejas abās pusēs.Kleistu sadzīves atkritumu izgāztuveSadzīves atkritumu izgāztuve darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam. Tomēr arīturpmākajos gados izgāztuvē notika haotiska un nesankcionēta atkritumuapglabāšana. Pašreizējais atkritumu slāņa biezums ir 9 – 10 m, maksimāli sasniedzotap 12 metriem. Kopējais atkritumu tilpums izgāztuvē ir 700 tūkst. m3 (Videspiesārņojuma izpēte..., 2005.).Apkārt izgāztuvei ir ierīkots kontūrgrāvis, kas savāc infiltrātu un piesārņotosvirszemes noteces ūdeņus un ir kļuvis par gruntsūdens piesārņojuma avotu.Kontūrgrāvis ap izgāztuvi ar drenāža caurulēm ir savienots ar meliorācijas grāvi, kas- 163 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTietek Hapaka grāvī. Kontūrgrāvī sausnes un Nkop. koncentrācija pārsniedz stiprapiesārņojuma robežu. Hapaka grāvī lejpus izgāztuves konstatēts nedaudz palielinātssausnes un ĶSP saturs (attiecīgi 507 un 64,5 mg/l).Izgāztuves apkārtnē piesārņoti arī gruntsūdeņi. Piesārņojuma pieļaujamāsrobežvērtības gruntsūdenī pārsniedz fenola koncentrācija (max – 0,017 mg/l) (Videspiesārņojuma izpēte..., 2005.). Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojums noKleistu izgāztuves ir izplatīts 400 – 500 m uz austrumiem no izgāztuves un līdz pat 1km uz dienvidiem no izgāztuves. To nosaka galvenie virszemes un pazemes ūdensplūsmas virzieni.Augsnē un dibennogulumos galvenās piesārņojošās vielas ir smagie metāli (Zn, Pb,Cu, Ni, Cd), bet to koncentrācija tikai vietām pārsniedz piesārņojuma kritēriju Brobežvērtību. Kopumā augsnes piesārņojums ir izplatīts vidēji 100 m robežās apizgāztuvi.Ūdensapgādes urbumos ir konstatēts ūdens piesārņojums un, lai gan ūdens atbilstDzeramā ūdens nekaitīguma prasībām, to nav ieteicams lietot pārtikā (Videspiesārņojuma izpēte..., 2005.).Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām ap izgāztuvi jānosaka 100 m plataaizsargjosla, bet ieteicam paplašināt aizsargjoslas platumu līdz 500 m uz dienvidiem,līdz nav veikta izgāztuves sanācija (Vides piesārņojuma izpēte..., 2005.).5.3.3. Hidroloģiskie apstākļiSpilves pļavās ir ļoti sarežģīti hidroloģiskie apstākļi, kas nākotnē var būtiski ietekmētteritorijas attīstību. Spilves teritorijā darbojas Spilves polderis (Zemkopībasministrijas pārziņā), kas nodrošina ūdens līmeņa regulēšanu teritorijā uz rietumiem noBolderājas dzelzceļa. Pateicoties sūkņu stacijas darbībai, atsevišķos grāvjos ūdens ungruntsūdens līmenis ir par 2 – 2,5 m zemāks par jūras līmeni.Pilsētas pārziņā ir lidostas Spilve polderis. Pašreiz minētais polderis nenodrošinaūdens līmeņa regulēšanu, jo nedarbojas sūkņu stacijas. Tāpēc ir iespējama teritorijasapplūšana.Teritorijas attīstība Spilves pļavās nav iespējama, līdz nav atrisināts jautājums parūdens līmeņa regulēšanu polderu sistēmās.- 164 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.3.4. Inženierģeoloģiskie apstākļiTeritorijā ir ļoti sarežģīti inženierģeoloģiskie apstākļi, kuru neievērošana var ietekmētbūvju drošību. Teritorijas ģeoloģiskajā uzbūvē dominē Litorīnas jūras lagūnuveidojumi (mQ lit 4 ). Tie sastāv no ļoti smalkgraudainas, ar augu atliekām bagātinātassmilts un tumši pelēkām vai melnām sīkslāņotām smilšainām dūņām. Tās ir mīksti unpat tekoši plastiskas. Nereti sastopamas vidēji sadalījušās kūdras starpkārtas. Dūņuslāņa biezums var svārstīties no 3,5 līdz 10 m. Nogulumi ir piesātināti ar ūdens unplastiski.Zem Litorīnas jūras nogulumiem ieguļ Baltijas ledus ezera aleirīti un aleirītiskie māli,kuri ap 25 – 30 m dziļumā pāriet slokšņu mālos (lgQ ltv 3 ). Kopējais aleirītisko unmālaino nogulumu biezums teritorijā mainās no 4 līdz 10 m. Devona iežu virsmaatrodas tikai 35 – 36 m dziļumā.5.3.5. Vērtīgie biotopi, sugu atradnes un to aizsardzībaPļava uz rietumiem no Bolderāja dzelzceļa ir kultivēts zālājs. Dominējošās augusugas te ir parastā kamolzāle Dactylis glomerata, podagras gārsa Aegopodiumpodagraria, dziedniecības pienene Taraxacum officinale, tīruma usne Cirsiumarvense; teritorijā ir vairāki grāvji, kuru malās sastopama parastā niedre Phragmitesaustralis. Te nav konstatētas aizsargājamas augu sugas un biotopi. Lielākā daļateritorijas tiek apsaimniekota – pļauta vai noganīta.Pļava uz austrumiem no dzelzceļa līdz Hapaka grāvim ir neapsaimniekots bijušaistīrums, kura lielākā daļa aizaugusi ar parasto niedri Phragmites australis. Citasdominējošās augu sugas – parastais miežubrālis Phalaris arundinacea, dižzirdzeneAngelica archangelica, parastais suņuburkšķis Anthriscus sylvestris, tīruma usneCirsium arvense, šaurlapu vilkvālīte Typha nagustifolia.Lidlauka teritorijas pļavā (blakus Daugavgrīvas šosejai) ir daudzveidīgāks augājsnekā pārējā teritorijā. Pļavā dominē šādas augu sugas: ložņu vārpata Elytrigia repens,parastā ciņusmilga Deschampsia cespitosa, pļavas lapsaste Alopecurus pratensis,pļavas timotiņš phleum pratense, parastā niedre Phragmites australis, dziedniecībaspienene Taraxacum officilane un citas. Visā pļavā izklaidus sastopama neielabotupļavu indikatorsuga – ziemeļu madara Galium boreale, vietām arī vidējā ceļtekaPlantago media un purva gandrene Geranium palustre.- 165 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTTeritoriju šķērso vairāki grāvji, pie tiem ir parastās niedres audzes, retāk krūmāji.Grāvja malā pie Daugavgrīvas šosejas vērojama lielāka sugu daudzveidība,sastopamas platlapu dzeguzenes (orhidejas, nav aizsargājamas).Putnu sugu aizsardzībai vērtīgās teritorijasSpilves pļavas apsekotas 2001. un 2002. gadā projekta Emerald ietvaros, lainovērtētu teritorijas nozīmību īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai. Konstatēts,ka lielākā daļa no agrākajām Spilves pļavu platībām, kas vēsturiski bijušas otraslielākās palienes pļavas Daugavas ielejā, mūsdienās ir stipri pārveidotas unfragmentētas.Salīdzinoši mazpārveidoti biotopi konstatēti divās Spilves pļavu daļās – starpBolderājas dzelzceļu un Hapaka grāvi un Spilves lidlauka teritorijā. Pirmo vietu veidoagrāk drenēti, taču ilgu laiku neapstrādāti lauki, kuros atjaunojušās mitras pļavas,grāvmalas tikko sākušas aizaugt ar krūmiem. Pļavas robežojas ar Hapaka grāvi un irļoti zemas – atrodas tuvu Daugavas ūdens līmenim. Spilves lidlauka pļavas ir lielsvienlaidus zālājs bez grāvjiem. Abās platībās (attiecīgi aptuveni 225 un 285 ha)novērotas dabiskām un mazpārveidotām pļavām raksturīgu putnu sabiedrības – griezeCrex crex, kuitala Numenius arquata, dzeltenā cielava Motacilla flava, kārkluķauķis Locustella naevia, upes ķauķis L. fluviatilis u.c.Galvenais Spilves pļavu dabas aizsardzības vērtības rādītājs ir šeit ligzdojošo griežupopulācijas lielums. Pēc 2002. gadā 31. maijā veiktās uzskaites datiem šeit ligzdojošogriežu kopējais skaits novērtēts ar 10 pāriem Spilves lidlauka pļavās un 15 – 25pāriem teritorijā starp Bolderājas dzelzceļu un Hapaka grāvi. Grieze ir Latvijā unEiropā īpaši aizsargājama suga, kas iekļauta Putnu direktīvas 7 I pielikumā (sugas,kuru populāciju aizsardzībai vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz to dzīvesvietuaizsardzību) un pasaulē apdraudēto putnu kategorijā. Pēc griežu populācijas lielumaSpilves pļavas atbilst putniem starptautiski nozīmīgo vietu kritērijiem.Lai gan, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, kopējā ligzdojošo griežu populācijaLatvijā mūsdienās vēl ir ārkārtīgi liela (26 000 – 38 000 pāru; BirdLife Intenational2004) un šo putnu skaita ziņā Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā, irparedzams, ka turpinoties diviem pretēja rakstura procesiem – lauksaimniecībasintensifikācijai un pamesto lauku aizaugšanai, griežu skaits jau tuvākajā nākotnē varatkal sākt samazināties. Kaut arī Spilves pļavās ligzdojošo griežu skaits procentuāli ir7 79/409/EEC, Council Directive on the Conservation of Wild Birds- 166 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTniecīgs, tomēr ieteicams saglabāt daļu Spilves pļavu, nosakot tai īpaši aizsargājamāsdabas teritorijas statusu.Augu sugu un biotopu dabas aizsardzības vērtībasAugu sugu un biotopu daudzveidības ziņā nozīmīgākā ir lidlauka teritorijas pļava.Pļavas dienvidrietumu daļā sastopamas neielaboto pļavu indikatorsugas: ziemeļumadara Galium boreale, klinšu noraga Pimpinella saxifraga, purva gandreneGeranium palustre, parastā gaiļbiksīte Primula veris, vidējā ceļteka Plantago media,parastā trīsene Briza media, zalkšu sūrene Polygonium bistorta. Šī pļava atzīstamapar bioloģiski vērtīgu pļavu pēc Latvijas Dabas fonda izstrādātās metodes. Pļavasziemeļu un austrumu robeža pašlaik nav precīzi nosakāma, jo pļava ir nopļauta.Visa bioloģiski vērtīgā pļava uzskatāma par aizsargājamu biotopu „mēreni mitrapļava” saskaņā ar EK Biotopu direktīvu.Pļavas nepļautajā DR daļā konstatētas īpaši aizsargājamas sugas – jumstiņu gladiolaGladiolus imbricatus un dzegužpirkstīte Dactylorhiza sp.Abas sugas ir aizsargājamas saskaņā ar LR MK 2000. gada Noteikumiem par īpašiaizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu(noteikumi Nr.369).Jumstiņu gladiola ir ierakstīta LR MK Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības unapsaimniekošanas noteikumos (Nr.45; 30. 01. 2001.), tātad tās aizsardzībai ir jāveidomikroliegums.Jumstiņu gladiolas atradne ir apmēram 400 x 100 metrus liela, joslā starp grāvi unceļu (šeit ceļam ir vairāki atzari, kas nekur neved; pļava ir starp un ap tiem). Suga irsastopama ļoti bieži, vitāla (zied un ražo sēklas). Sugas aizsardzībai nepieciešamssaglabāt nepārveidotu visu atradnes teritoriju un turpmāk apsaimniekot to ar mērķisaglabāt šo sugu (pļaut vai ganīt saskaņā ar ekspertu ieteikumiem), kā arī izveidotmikroliegumu. Pārējās teritorijas pārveidošana tās neietekmēs, ja vien netiks būtiskimainīti mitruma vai augsnes auglības apstākļi.Dzegužpirkstīte (suga pēc noziedēšanas nebija nosakāma) tika konstatēta vienānelielā atradnē (~10 kvadrātmetri). Tā ir viena no Latvijā visbiežāk sastopamajāmaizsargājamām sugām, kas aug bioloģiski vērtīgās pļavās un krūmājos.Saskaņā ar Latvijas Vides aģentūras datiem šajā teritorijā varētu būt konstatējama vēlviena aizsargājama suga – Sibīrijas skalbe Iris sibirica. Šī suga ir sastopama reti,- 167 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTmitrās pļavās, krūmājos. Tai piemērots biotops Spilves pļavās ir mitrie zālāji unkrūmāji uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Hapaka grāvja un Spilves lidlaukapļavā.5.3.6. Biotopu un sugu atradņu saglabāšanas vērtējumsTeritorijas zonējums nav balstīts uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Spilvespļavās, jo plānojums neparedz saglabāt pļavas kā dabas un apstādījumu teritorijas.Tas pieļauj bioloģiski vērtīgo pļavu transformāciju.Pašlaik Spilves pļavas ir lielākā griežu ligzdošanas vieta Rīgā. Šīs teritorijas nozīmesugas aizsardzībai perspektīvā var ievērojami pieaugt arī nacionālā un starptautiskāmērogā, ja turpināsies izzust griezēm piemērotie ligzdošanas biotopi ārpus īpašiaizsargājamām dabas teritorijām (aizaugšanas un apmežošanās, intensīvasapsaimniekošanas, zemju transformācijas un apbūves rezultātā). Plāna īstenošananozīmēs praktiski pilnīgu sugu sabiedrības sastāva nomaiņu Spilves pļavās, apbūvētāsteritorijas kolonizēs putnu sugas, kas raksturīgas ruderāliem biotopiem, pilsētas unrūpnieciskai apbūvei. Daļa putnu, iespējams, pārcelsies uz citām vietām. Šī procesakopējā iezīme neizbēgami būs putnu sugu daudzveidības samazināšanās Rīgaspilsētā.Rīgas attīstības plānā (2006. – 2007.) paredzētā ražošanas un rūpnieciskā apbūveiznīcinās griežu un citu pļavu putnu ligzdošanas biotopus un samazinās griezespopulāciju pilsētā līdz dažiem pāriem, kas, iespējams, var saglabāties Vecdaugavasun Daugavgrīvas dabas liegumos. Taču galvenā un lielākā sugas ligzdošanas vietaRīgā tiks zaudēta.No putnu aizsardzības viedokļa optimālais Spilves pļavu izmantošanas veids būtuzālāju biotopu saglabāšana un mērķtiecīga apsaimniekošana, lai nepieļautuaizaugšanu ar krūmiem vai niedrēm.No augu sugu un biotopu aizsardzības viedokļa nozīmīgākā ir lidostas pļavas DRdaļa, kur sastopamas divas īpaši aizsargājamas sugas un bioloģiski vērtīgas pļavas.Visnozīmīgākā atradne ir jumstiņu gladiolai, kas ir reta suga, ierakstīta MKMikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumos (Nr.45.; 30.01.2001). Rīgas pilsētas attīstības plānā šeit ir paredzēta apstādījumu un dabasteritorija (lielākajā daļā) un ražošanas un rūpniecības teritorija (atradnes A mala).- 168 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTTā kā sugas saglabāšanai ir nepieciešams tikai saglabāt līdzšinējos apstākļus diezganšaurā joslā gar grāvi un nav jāatsakās no lielu teritoriju apsaimniekošanas, tad šīRīgas pilsētai ir laba iespēja bez lielām pūlēm apvienot dabas aizsardzības unapbūves attīstības prasības, saglabājot ļoti retu un arī skaistu sugu, kā arī tās biotopu –bioloģiski vērtīgu pļavu, kurā ir daudz krāšņi ziedošu ziedaugu.Ir nepieciešams precizēt atradnes DA robežu (dabā tā iet pa nelielu ceļu, pilsētasattīstības plānā šis ceļš nav saskatāms), lai noskaidrotu, cik liela daļa no atradnesatrodas ražošanas un rūpniecības teritorijā. Teritorijas transformēšana iznīcinātu daļuno šīs nozīmīgās atradnes.Pārējā bioloģiski vērtīgā pļava un dzegužpirkstītes atradne atrodas plānotajāražošanas un rūpniecības teritorijā. Ieteicams šo pļavu turpmāk saglabāt nepārveidotu,apsaimniekot saskaņā ar ekspertu ieteikumiem, kā arī būtiski nemainīt augtenesauglības un mitruma apstākļus. Ja teritorija tiktu pārveidota, tas būtu jūtamszaudējums Rīgas dabas daudzveidībai, tomēr ne tik liels kā jumstiņu gladiolasatradnes zaudējums.Pārējie klajumi (uz rietumiem no Hapaka grāvja) ir nesen izmantoti kā tīrumi, šeitnav izveidojies neielabotu pļavu augājs, nav konstatētas retas un aizsargājamas augusugas vai aizsargājami biotopi, tādēļ plānotā teritorijas izmantošana būtiski neapdraudaugu sugu un biotopu daudzveidību.- 169 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.4. Dzīvojamās apbūves attīstība Bolderājas mežāBolderājas mežā atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam (2006. – 2018.) ir atsevišķāsvietās atļauts un plānots attīstīt dzīvojamo apbūvi ar apstādījumiem (skat. 5.4. att.).5.4. att. Dzīvojamās apbūves attīstība Bolderājas mežāLīdz ar to plānojums atļauj daļu meža zemes transformēt apbūves teritorijā unvienlaicīgi uzliek par pienākumu šajās vietās saglabāt augošās priedes. Attīstībasplānā paredzēts saglabāt meža centrālo daļu – kāpu joslu neapbūvētu, nosakot tai- 170 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTmežaparka statusu. Deputātiem, pieņemot Rīgas teritorijas plānojuma (2006. –2018.) galīgo redakciju, tika izdarītas izmaiņas Bolderāja meža plānotā un atļautāizmantošanā, nosakot dabas un apstādījumu teritoriju statusu arī meža teritorijai, kasrobežojas ar Jūrmalas pilsētu. Līdz ar to dabas un apstādījumu teritorijas aizņemtākopējā platība plānojuma galīgā redakcijā salīdzinot ar otro redakciju Bolderāja mežair pieaugusi. Plāns paredz paplašināt arī Jaunos Bolderājas kapus. Rīgas attīstībasplānā (1995. – 2005.) šīs teritorijas bija paredzēts saglabāt kā dabas pamatni.5.4.1. Mežaudžu raksturojums un izmantošanaBolderājas mežs ir lielākais (930 ha) vienlaidus meža masīvs Rīgas pilsētas teritorijā.Tas ir veidojies uz pārpūstām smilšu kāpām. Daļa no mežaudzēm ir speciāli stādīta,lai apturētu ceļojošās kāpas. Pašreiz arī daudzviet Bolderājas mežā var novērotaugsnes vēja eroziju un tas ir pieskaitāms pie vēja erozijas apdraudētākajāmteritorijām Rīgā. Pašreiz aktīva vēja erozija raksturīga Bolderājas karjera apkārtnē.Valdošā koku suga Bolderājas mežā ir priede, priedes veido 88% no masīvakopplatības, bērzi – 9%, melnalkšņi – 3%. Visizplatītākie augšanas apstākļu tipiBolderājas mežā ir sausieņu meži – priežu sils un mētrājs, bērzu un melnalkšņuaudzēs – šaurlapu ārenis, šaurlapu kūdrenis, slapjais damaksnis. Meža masīva lielākodaļu veido vidēja un briestaudžu vecuma (60 – 100 gadu) priežu audzes. Tikai masīvavidusdaļā Buļļupes piekrastē (17., 18.,19.kvartāls) sastopamas atsevišķas vecu,pāraugušu priežu audzes (150 – 170 gadu).Bolderājas meža masīva dienvidu daļā sastopami mitrie lapu koku meži – pieaugušasun pāraugušas bērzu un melnalkšņu mežaudzes.Iedzīvotāji Bolderājas mežu aktīvi izmanto pastaigām un ziemā slēpošanai.Bolderājas karjers ir nozīmīga neiekārtota peldvieta. Bolderājas kāpasziemeļaustrumu daļā atrodas Jaunie Bolderājas kapi.5.4.2. Vides piesārņojumsBolderājas mežā nav nozīmīgu atmosfēras un ūdens piesārņojuma avotu. Bolderājasmeža austrumu daļu ietekmē Bolderājas rūpniecības rajonā emitētais piesārņojums unautotransports, kas pārvietojas pa Kleistu ielu. Paaugstināta SO 2 , NOx un COkoncentrācija ir meža austrumu daļā, bet kopumā atmosfēras piesārņojums tenepārsniedz valsts saistošajos noteikumos ietvertās normas.- 171 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.4.3. Vērtīgie biotopi, sugu atradnes un to aizsardzībaNo bioloģiskās daudzveidības viedokļa Bolderājas meža masīva vidusdaļā ir unikālsiekšzemes kāpu biotops – Bolderājas kāpa. Tas atbilst gan Latvijas, gan EiropasSavienības aizsargājamam biotopam – mežainās jūrmalas kāpas (2180). Šo biotopuraksturo ne tikai vecās dabiskas izcelsmes priežu audzes, bet arī kāpu zonassekundārie bērzu meži un starpkāpu ieplaku slapjie meži, kurus veido melnalkšņaaudzes.Bolderājas meža vidusdaļā, Buļļupes piekrastē (17., 18., 19. kvartāls) bioloģiski vecāspriežu audzes ar sila augšanas apstākļu tipu atbilst Latvijas nozīmes dabiskā mežabiotopa – skuju koku mežs – prasībām. Mežaudzēm ir labi sabalansēta vecumastruktūra, veiksmīgi noris meža dabiskā atjaunošanās. Vecākajām priedēm irnoapaļotas galotnes, resni sausi zari, raupja miza. Šīs pazīmes liecina par audžu lielovecumu, priežu vecums svārstās no 150 līdz 170 gadiem.Bolderājas meža masīva dienvidu pusē sastopami Rīgas nozīmes mitrie lapu kokumeži – pieauguši un pārauguši bērzu un melnalkšņu meži.Bolderājas mežā nav konstatētas konkrētas aizsargājamu augu, sūnu, ķērpju,dzīvnieku, putnu un bezmugurkaulnieku sugas. Taču bioloģiskie apstākļi ir labvēlīgidaudzu aizsargājamo sugu eksistencei.Sava lieluma, kompaktā novietojuma un ūdens tuvuma dēļ Bolderājas meža masīvs irļoti nozīmīgs meža dzīvnieku (stirnu, zaķu, lapsu, bebru, vāveru, caunu, ūdeļu, u.c.)dzīves un populāciju migrācijas nodrošinātājs.Buļļupes piekrastē pie Sūbru mājām (Lielā iela 73) aug dižkoki – 2 ozoli ar stumbraapkārtmēru 488 un 403 cm.Bolderājas mežā atrodas arī kultūrvēsturiskas vērtības. 26. kvartāla 3. nogabalākrustojas 24. meridiāns un 57. paralēle. Piemiņas zīme mežsargam Pēterim Kupšam,kurš savu mūžu 1935. – 1985.gadam veltījis šim mežam, atrodas 27. kvartāla 12.nogabalā.5.4.4. Biotopu un sugu atradņu saglabāšanas vērtējumsRīgas attīstības plānā (2006.–2018.) paredzēts daļu Bolderājas meža transformētapbūvē. Kā teritorijas izmantošanas veids Bolderājas mežam ir noteikts mežaparkastatuss.- 172 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTApbūves teritorijas ir plānotas pārsvarā sausajos meža augšanas apstākļu tipos vidējaun briestaudžu vecuma priežu audzēs. Masīva dienviddaļā plānotā apbūve irprojektēta nosusinātajās vecajās lapu koku – bērzu un melnalkšņu audzēs.Plānotā apbūve ar tai sekojošo teritorijas transformāciju iznīcinās meža vidi,pārveidojot to par dzīvojamo kvartālu pilsētvidi, kur dabas vide ir paredzēta kāapstādījumi. Apbūve tiek projektēta meža masīva ziemeļu un dienvidu malās, atstājotneietekmētu masīva vidusdaļu – mežaino jūrmalas kāpu biotopu. Buļļupes malāmasīva vidusdaļā dzīvojamā apbūve ir plānota meža kvartālos, kuru veido vecas unpāraugušas priežu audzes. Izstrādājot teritorijas turpmāko detālplānojumu, laisaglabātu veco priežu audžu biotopu fragmentus, būtu nepieciešama sīkākabioloģiska inventarizācija un teritorijas ekoloģiska plānošana. Apbūves projektēšanagrants karjera teritorijā ļaus atrisināt ar karjera rekultivāciju saistītās problēmas.Bolderājas karjera tiešā tuvumā plānotā dzīvojamā apbūve, kas projektēta jaunāpriežu mežā (20 – 40 gadu), būtiski nemazinās Bolderājas meža bioloģiskodaudzveidību.- 173 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.5. Dzīvojamās apbūves attīstība Ķīšezera un Juglas ezera piekrastēĶīšezera un Juglas ezera piekrastē Rīgas teritorijas plānojums (2006. – 2018.)atsevišķās vietās pieļauj meža zemju un pļavu transformāciju savrupmāju apbūvē(skat. 5.5. att.). Jauna savrupmāju dzīvojamā apbūve plānā paredzēta un atļauta:• starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru;• Trīsciemā;• Ezermalas ielas apkārtnē;• Juglas ezera un Ķīšezera kanāla apkārtnē;• Juglas papīrfabrikas apkārtnē.5.5.1. Pašreizējā zemes izmantošanaLielākā daļa transformācijai pakļautās teritorijas pašreiz ir meža zeme vai pļavas.Ķīšezera rietumu daļā Nabas kakla līča apkārtni paredzēts transformēt jauktasapbūves teritorijā, bet pašreizējos ģimenes dārziņus – savrupmāju apbūves teritorijā.Teritorijā starp Jaunciemu un Trīsciemu savrupmāju apbūvē ar apstādījumiem plānotstransformēt meža zemes. Jaunciemā Rīgas teritorijas plānojums (2006. – 2018.)pieļauj transformēt savrupmāju apbūvē ar apstādījumiem agrāk saglabājušās mežasaliņas, kas atrodas starp mazstāvu apbūvi un pļavu joslu starp Jaunciemu unĶīšezeru. Savrupmāju apbūvē ar apstādījumiem ir paredzēts transformēt arī mežazemes un dārziņus Sužos un Ozolkalnos. Ģimenes dārziņus starp Juglas kanālu unĶīšezeru Rīgas teritorijas plānojumā (2006. – 2018.) paredzēts transformētsavrupmāju apbūvē, saglabājot dārziņus tikai nelielā joslā gar Juglas kanālu undzelzceļa līniju. Teritorijā starp Juglas ezeru un Ķīšezeru, kur pašreiz lielākoties augkrūmāji, Rīgas teritorijas plānojums (2006. – 2018.) atļauj attīstīt jauktu apbūvi.Plānojumā paredzēts attīstīt savrupmāju apbūvi arī Ķīšezera dienvidu daļā starpEzermalas ielu, dzelzceļa līniju Rīga – Valka un Ķīšezeru. Pašreiz daļu no šīsteritorijas aizņem bijušo ēku grausti, smiltāji un Rīgas TEC – 1 pelnu lauki, otru daļu– palieņu pļavas.- 174 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.5. att. Dzīvojamās apbūves attīstība Ķīšezera un Juglas ezera piekrastēJuglas ezera krastā lielākās izmaiņas paredzētas teritorijā ap Juglas papīrfabrikasciematu. Te plānots un atļauts savrupmāju apbūvē transformēt bijušo smilšukrautuves teritoriju un pļavas un meža zemes.Daļa no transformējamām teritorijām ir piesārņota ar atkritumiem vai arī tursaglabājušies bijušo ēku grausti un drupas. Degradēto teritoriju kategorijā speciālistiieskaitījuši:• teritoriju starp Policijas akadēmiju un Ķīšezeru (vizuāli degradēta);- 175 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT• Rīgas TEC – 1 pelnu laukus (ķīmiskais piesārņojums);• dārziņu teritoriju Nabas kakla līča apkārtnē (vizuāli degradēta);• teritoriju dienvidos no Juglas kanāla (vizuāli degradēta);• smilšu krautuves laukumus Juglas papīrfabrikas apkārtnē (ekoloģiski unvizuāli degradēta);• teritoriju Juglas zvēraudzētavas apkārtnē (vizuāli degradēta).5.5.2. Atmosfēras piesārņojumsĶīšezera un Juglas ezera apkārtnē lielākie atmosfēras piesārņojuma avoti ir TEC – 1,daļa Rīgas Brīvostas teritorijā strādājošo uzņēmumu (lielākie piesārņotāji ir A/S“B.L.B. Baltijas termināls” un A/S “Rīgas Kuģu būvētava”) un autotransports, kasvirzās pa Brīvības gatvi, Viestura prospektu un Jaunciema gatvi.Pēc rekonstrukcijas TEC – 1 raksturīgākie izmeši gaisā ir NO x , un CO, piesārņojošovielu kopējā izmete ir 1450,5 tonnas gadā (no tām NO x izmete attiecīgi 516 tonnasgadā un 592 tonnas gadā (Rīgas TEC–1..., 2002). Pēc uzņēmuma rekonstrukcijasizmetes samazināsies līdz 806 tonnām/gadā..). Tā kā TEC-1 izmete atmosfērā notiekaugstu, arī piesārņojuma izkliede ir ļoti plašā teritorijā. TEC – 1 ietekme visbūtiskākāir Ķīšezera ziemeļu krastā, tomēr pēc uzņēmuma rekonstrukcijas samazināsies.A/S “B.L.B.” terminālis atrodas Mīlgrāvī. Kā rāda Viestura prospektā izvietotās gaisamonitoringa stacijas dati, tad naftas termināļa darbība ietekmē SO 2 , CO, benzola untoluola koncentrāciju, bet ilgstošā periodā veiktie monitoringa mērījumi neuzrādarobežlielumu pārsniegumus. Savukārt, monitoringa stacija, kas uzstādīta A/S“B/L/B/”teritorijā, uzrāda gada robežlieluma pārsniegumu benzolam. Tā, ka A/S“B.L.B.” teritorijā tiek pārkrauts mazuts, kuru nepieciešams sildīt, veicotpārkraušanas operācijas, tad izteiktu specifisku smaku termināļa apkārtnē radamerkaptāns.Pa Jaunciema gatvi, gar kuru ir paredzēts attīstīt dzīvojamo apbūvi, pašreiz notiekrelatīvi intensīva vieglo un smago automašīnu kustība. Šobrīd nav precīzu datu parautotransporta radīto atmosfēras piesārņojumu, bet tiek prognozēts, ka palielinotiestransporta līdzekļu plūsmai, pieaugs arī piesārņojums. Rīgas attīstības plānā irparedzēts, ka Jaunciema gatvei pēc Bolderājas šķērsojuma izbūvēšanas būsmaģistrālās ielas nozīme. Satiksmes intensitāte šajā ielā pieaugs arī pēc Ziemeļušķērsojuma izbūvēšanas un tiek prognozēts, ka tādā gadījumā vieglā autotransporta- 176 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTplūsma varētu sasniegt līdz 732 vienībām stundā, bet smagā autotransporta plūsma –līdz 74 vienībām stundā. Tā rezultātā NO 2 stundas vidējā koncentrācija varētu pieaugtno 10 – 30µg/m 3 līdz 42 – 48 µg/m 3 (Rīgas attīstības plānam..., 2005.).Otra teritorija, kur ir paaugstināts autotransporta radītais piesārņojums, ir Jugla.Pašreiz stundas vidējā koncentrācija te ir 10 – 30µg/m 3 , bet varētu sasniegt 42 – 48µg/m 3 (Rīgas attīstības plānam..., 2005).Līdz ar to nopietnākās problēmas, kas saistītas ar atmosfēras piesārņojumu, varētuveidoties perspektīvajās apbūves teritorijās, kuras šķērso vai gar kurām tiks izbūvētasmaģistrālās ielas.5.5.3. Ūdens piesārņojumsĶīšezera un Juglas ezera ūdens kvalitāte ir apskatīta 3. nodaļā. Vērtējot apbūvesattīstību piekrastē saistībā ar ezeru ūdens kvalitāti, papildus jāapskata divasproblēmas.Pirmkārt, Ķīšezera ūdens kvalitāti būtiski ietekmē gruntsūdens piesārņojums, kururada TEC – 1 pelnu lauki. Pelnu lauki ir izvietoti Ķīšezera krastā un norobežoti arsmilšu dambi. Tie sastāv no trim sekcijām, kuru platība ir 10 ha, 8 ha un 11 ha.Gruntsūdeņu plūsma no pelnu lauku otrās sekcijas ir tieši vērsta uz Ķīšezeru, bet nopirmās un trešās sekcijas – uz Šmerļupīti. Gruntsūdenī ir konstatēta paaugstinātasvina, vara, hroma un niķeļa koncentrācija. Atbilstoši 1999. gada 3. augusta MKnoteikumos Nr.269 iekļautajiem pazemes ūdeņu piesārņojuma vērtēšanas kritērijiem,piesārņojums ar svinu un varu raksturojams kā piesārņots un vāji piesārņots. TEC – 1rekonstrukcijas rezultātā pelnu lauku ekspluatācijas pārtraukšana samazinās turpmākogruntsūdeņu piesārņošanu (Rīgas TEC–1 ..., 2002.). Kopumā apbūves attīstība TEC –1 apkārtnē jāvērtē pozitīvi, jo vietas sanācija sekmēs gruntsūdeņu un virszemesūdeņu, tai skaitā Ķīšezera, piesārņojuma novēršanu.Otrkārt, situāciju ūdens aizsardzībā sarežģī apstāklis, ka šajā teritorijā nav attīstīticentrālie kanalizācijas tīkli, kuru ierīkošana pirms apbūves uzsākšanas nav paredzētaarī Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.). Juglas un Ķīšezera apkārtnē nav veiktapilnīga izpēte par nesankcionēto kanalizācijas ūdeņu ievadīšanu ezeros.- 177 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.5.4. Vērtīgie biotopi, sugu atradnes un to aizsardzībaApbūvei neizmantotajās teritorijās ap Ķīšezeru un Juglas ezeru ir saglabājušiesdabiski un maz pārveidoti biotopi, kas atzīstami par nozīmīgu bioloģisko unsociālekonomisko vērtību.Biotopu raksturojums un aizsardzībaĶīšezera (1730 ha) un Juglas ezera (570 ha) piekrastes sauszemes dabiskos biotopusveido galvenokārt niedru Phragmites australis audzes, mitrās un mēreni mitrāspiekrastes pļavas kompleksā ar sausām pļavām reljefu pacēlumos, nelieli priežu sausomežu nogabali, atsevišķas melnalkšņu audzes, kas periodiski pārplūstošās vietāsveido melnalkšņu staignājus (Eiropas Kopienas Biotopu direktīvas Par dabīgobiotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību I. pielikums, kods 9080*).Lielāka botāniskā un bioloģiskā vērtība ir mitrajām piekrastes palieņu pļavām(iekļautas EK Biotopu direktīvas Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvniekusugu aizsardzību I. pielikumā: mēreni mitrās pļavas, kods 6510). Tās ir platlapjusugām bagātas mitrās pļavas, kurās sastopamas purva ģerāniju Geranium palustre,pļavas biteņu Geum rivale, parasto vīgriežu Filipendula ulmaria pļavu fragmentikompleksā ar atmatu pļavām. Sastopamas šādas neielabotu (dabisku) pļavuindikatorsugas: ziemeļu madara Galium boreale, klinšu noraga Pimpinella saxifraga;zilganā molīnija Molinia coerulea. Šādas pļavas ir piemērotas gan putnu unbezmugurkaulnieku sugām, gan dekoratīvām un aizsargājamām augu sugām, nokurām plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorchiza maculata, stāvlapudzegužpirkstīte Dactylorchiza incarnata, jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatusiekļautas LR MK 2000.14.11. (grozījumi 27.07.2004.) noteikumos Nr. 396 Par īpašiaizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Šosugu populācijas tiešā transformēšanai paredzēto zemju tuvumā nav tik lielas, laiierosinātu mikroliegumu izveidošanu to aizsardzībai. Pārejas joslā starp piekrastespļavām un niedrājiem vai pārejas joslā starp citiem piekrastes biotopiem (krūmājiem,mežiem) un niedrājiem, periodiski pārplūstošās, mitrās vietās izveidojušās eitrofasaugsto lakstaugu audzes, kas atbilst EK Biotopu direktīvas Par dabīgo biotopu,savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību I. pielikuma biotopam: eitrofas augstolakstaugu audzes”, kods 6430. Visu šo minēto biotopu (neatkarīgi no tā, vai tajos irsastopamas ar likumdošanas aktiem aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas)ekoloģiskā loma ir – būt par sugu mājvietu un buferjoslu starp sauszemes un ūdensekosistēmām. Putniem un mitro pļavu kompleksiem nozīmīgākās platības tiek- 178 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTsaudzētas Jaunciema dabas liegumā, tomēr arī pārējā Juglas un Ķīšezera piekrastes unniedrāju platības joprojām ir būtisks patvērums daudzām savvaļas sugām. Attīstībasplānā paredzētā zemes lietojuma veida maiņa var neatgriezeniski izmainīt jutīgākosbiotopus un samazināt bioloģisko daudzveidību visā apvidū.Putnu sugu sastopamība un aizsardzībaPlānotā apbūve un zemes transformācija ietekmēs vairākas Eiropas nozīmesaizsargājamās putnu sugas: lielo dumpi Botaurus stellaris, lielo ķīri Larusridibundus, somzīlīti Remiz pendulinus, migrējošos ūdensputnus (cekulpīles Aythafuligula, laučus Fulica atra u.c.). Galvenais un būtiskākais apdraudējums putnu sugudaudzveidībai un populāciju lielumam, ko rada Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.)paredzētās darbības pie Ķīšezera, ir zemes transformācija divos ezera austrumu krastaposmos (ar kopējo platību aptuveni 33 hektāru ārpus Jaunciema dabas liegumarobežām, pie Jaunciema un Sužiem. Apbūves rezultātā tiks iznīcināti pļavu putnuligzdošanas biotopi un samazināsies vietējo populāciju lielums.Plānotajai apbūvei piekrastē paredzams arī fragmentācijas un pastiprināta traucējumaefekts attiecībā uz Jaunciema dabas liegumā pārstāvētajiem biotopiem un putnupopulācijām, kas savukārt vērtējams kā apdraudējums Eiropas nozīmes Natura 2000dabas vietai. No putnu aizsardzības viedokļa, kā arī lai neradītu apdraudējumuJaunciema dabas lieguma integritātei, abus minētos piekrastes posmus būtu loģiskiiekļaut dabas liegumā, paplašinot tā robežas.Juglas ezera austrumu piekrastes pļavās ligzdo Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamasputnu sugas: grieze Crex crex, brūnā čakste Lanius collurio un ormanītis Porzanaporzana, kā arī citas mitrām un krūmainām pļavām raksturīgas putnu sugas:mērkaziņa Gallinago gallinago, dzeltenā cielava Motacilla flava, pļavu čipsteAnthus pratensis, ceru ķauķis Acrocephalus schoenobaenus un niedru stērsteEmberiza schoeniclus. Juglas ezera piekrastes pļavu josla vietām ir ļoti šaura vai tāsnav vispār. Salīdzinot ar Ķīšezeru, Juglas ezers ir vairāk aizaudzis, un tiešiūdensaugiem bagātākās ezera daļas – ziemeļrietumu stūris un dienvidaustrumu gals irputniem nozīmīgākās ligzdošanas vietas. Ezera ziemeļrietumu daļā ligzdo lielie ķīriLarus ridibundus, lauči Fulica atra, cekulpīles Aythya fuligula, cekuldūkuriPodiceps cristatus, lielais dumpis Botaurus stellaris un somzīlīte Remiz pendulinus,bet migrāciju laikā pulcējas līdz 700 ūdensputnu īpatņu vienlaikus. Šo ezera daļuRīgas pilsētas attīstības plānā paredzētās darbības acīmredzot tiešā veidā negatīvi- 179 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTneietekmēs. Tomēr jāņem vērā, ka šīs putnu ligzdošanas vietas aizsardzībai ir svarīgiizveidot mikroliegumu vai citādi nodrošināt, lai netiktu pieļauts traucējums, ko radacilvēku klātbūtne ezerā putnu pavasara migrācijas un ligzdošanas sezonas laikā (nomarta sākuma līdz jūlija beigām).Ja netiks iznīcināti vai ierobežoti Juglas deltas niedrāji, šeit sastopamo lielā dumpjaBotaurus stellaris populāciju apbūve tiešā veidā, iespējams, neietekmēs. Tāpat kāezera ziemeļrietumu daļā, arī šeit ir svarīgi nepieļaut traucējumu, ko var radīt cilvēkuklātbūtne putnu ligzdošanas sezonā (marts – jūlijs).Bezmugurkaulnieku sugu sastopamība un aizsardzībaVairāku bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai ļoti būtiskas ir Rīgā noteiktās īpašiaizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), tai skaitā – Jaunciema dabas liegums.Saskaņā ar LR likumdošanu dažām Rīgas pašvaldības teritorijā sastopamajāmbezmugurkaulnieku sugām ir obligāti veidojami mikroliegumi. Lielu un nozīmīgulapkoku praulgrauža populāciju aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi Saulesdārzaparkā (B 10 – 7), iekļaujot tajā arī visus apkārtnē esošos vecos dobumainos ozolusA.Sakses ielā, ap Mežaparka luterāņu baznīcu un pie futbola laukumiem. Minētālapkoku praulgrauža populācijas ir viena no lielākajām Ziemeļeiropā. Mikroliegumušai sugai ir nepieciešams izveidot arī Juglā, Strazdumuižas parkā (B 11 – 5), iekļaujottajā lielāko parka teritoriju un piegulošo Juglas ezera krastu.Pārējo dabas pamatnes zonējuma teritoriju robežu izmaiņu gadījumā navprognozējama būtiska ietekme uz bezmugurkaulnieku sugu daudzveidību Rīgaspašvaldības robežās.5.5.6. Ūdensobjektu aizsargjoslasĶīšezeram un Juglas ezeram Rīgas teritorijas plānojumā (2006. – 2018.) ir noteikta20 m plata aizsargjosla. Perspektīvā aizsargjoslas prasības ieteicams stingri ievērot unnebūtu pieļaujama ezeru un upju palieņu uzbēršana un apbūve.- 180 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.6. Dzīvojamās apbūves attīstība VecmīlgrāvīVecmīlgrāvī starp Vecāķu prospektu un dzelzceļa līniju atbilstoši Rīgas teritorijasplānojumam (2006. – 2018.) ir atļauts un plānots attīstīt dzīvojamo apbūvi arapstādījumiem. Plānojumā ir paredzēts saglabāt priežu audzes, kas aug uz kāpugrēdas.5.6.1. Mežaudžu raksturojums un izmantošanaVecmīlgrāvja (Rīnūžu) mežs ir salīdzinoši neliels (87 ha) meža masīvs starpdzelzceļu Rīga – Saulkrasti un Vecāķu prospektu (skat. 5.2. att.). Daļa masīva (45,5ha) atrodas pašvaldības aģentūras Rīgas meža aģentūra apsaimniekošanā, betatlikušie 41,5 ha ir privātīpašnieku meži. Visā masīvā valdošā koku suga ir priedesausieņu augšanas apstākļu tipos – silā un mētrājā. Vecmīlgrāvja mežā aug bioloģiskivecas priežu audzes, kurās atsevišķu priežu vecums sasniedz 160 – 180 gadus. Tačuintensīvās apmeklētības dēļ mežā noris eitrofikācijas process, kura rezultātā maināssausajiem priežu mežiem raksturīgā zemsedze, ieviešas blīvs pameža krūmu stāvs(pīlādži, korintes).5.6.2. Vides piesārņojumsTeritorijā un tās tuvumā nav lielu piesārņojuma avotu. Nopietnāko piesārņojumu radaautotransporta plūsma Vecāķu prospektā.Trokšņu piesārņojums ir saistīts ar Rīgas – Saulkrastu dzelzceļa līniju un Vecākuprospektu. Tāpēc, izstrādājot detālplānojumu šai teritorijai, jāsaglabā vienlaidus kokujosla gar dzelzceļu.5.6.3. Vērtīgie biotopi, sugu atradnes un to aizsardzībaNo bioloģiskās daudzveidības viedokļa Vecmīlgrāvja mežā 72. kvartāla 4.nogabalā8,7 hektāri ir ieskaitīti Latvijas nozīmes aizsargājamajā dabiskajā meža biotopā –skuju koku mežs. Par dabas vērtībām uzskatāmas bioloģiski vecas augošas priedes(~180 gadi) ar noapaļotām galotnēm, resniem sausiem zariem, raupju mizu,dzeņveidīgo putnu izkaltas nokaltušas vai kalstošas priedes. Biotopā ir konstatēta arīsamērā reta sūnu suga – parastā bārdlape (Barbilophozia barbata), kas iekļautaaizsargājamo sūnu sugu saraksta 2. kategorijā. Vecmīlgrāvja meža masīva 72.kvartālā sastopama pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), kas ir mikroliegumu- 181 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTveidojamo augu sugu sarakstā. Pļavas silpurene ir plaši izplatīta Rīgas un Pierīgasmežos. Tā aug skrajos sausos priežu mežos uz smilšu kāpām. Šo sugu būtiskineietekmē nobradāšana un tā labi pacieš intensīvu rekreācijas slodzi.Vecmīlgrāvja meža masīvā konstatētas Latvijas un Eiropas Savienības Putnudirektīvā iekļautās aizsargājamās putnu sugas – sila cīrulis (Lullua arborea),pēcligzdošanas periodā – melnā dzilna (Dryocopus martius) un Rīgas nozīmes suga –dižraibais dzenis (Dendrocopus major).Rīgas attīstības plānā (2006.– 2018.) privātīpašnieku apsaimniekotajos mežos irplānota dzīvojamā apbūve ar apstādījumiem. Šai teritorijā ir iekļauts arī 73. kvartāla3., 4. un 6.nogabals (nelielais izvirzījums Vecāķu prospekta malā), ko apsaimniekoRīgas meža aģentūra. Paredzēta Vecāķu prospekta braucamās daļas paplašināšana unjaunas ielas izbūve uz meža teritoriju rēķina.Dabiskā meža biotopa teritorijā netiek plānota apbūve un visam meža masīvamtiek saglabāts izmantošanas veids meža statusā. Līdz ar to tiks saglabātsdabiskais meža biotops un lielākā daļa no mežaudzēm 72. un 73. kvartālā. Tāsnodrošinās aizsargājamo augu, sūnu un putnu sugu eksistenci. Vienlaikuspalielināsies netiešā ietekme, kas var apdraudēt putnu ligzdošanu.- 182 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.7. Ostas attīstība KundziņsalāKundziņsala atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam (2006.–2018.) ir iekļauta Rīgasbrīvostā un salas ziemeļu daļā ir paredzēts attīstīt ražošanas un noliktavas apbūvi, betdienvidu daļā esošās dzīvojamās apbūves vietā - jauktu apbūvi.5.7.1. Pašreizējā teritorijas izmantošanaKundziņsalas dienvidaustrumu daļā ir mazstāvu un savrupmāju dzīvojamās apbūvesteritorija, kurā pastāvīgi dzīvo aptuveni 450 iedzīvotāji. Salas ziemeļaustrumos irdaļēji izmantoti ģimenes dārziņi. Lielāko salas daļu aizņem slapjās pļavas un krūmāji.Kurpnieku salā un Kundziņsalas centrālajā daļā ir divi nelieli meža puduri.Pašreiz salā ir divi termināļi (SIA ROKO un SIA Baltic Container Terminal).Ietekmes uz vidi novērtējumā pozitīvi slēdzieni ir saņemti par SIA “ManTess” naftasproduktu noliktavas un SIA “Naftas Serviss” termināļa būvniecību.5.7.2. Vides piesārņojumsGaisa kvalitātes raksturojumsGaisa kvalitāti Kundziņsalā nosaka pašā Kundziņsalā un tās apkārtnē esošieuzņēmumi, auto un dzelzceļa transporta kustība un citi avoti. No datiem, kas iekļautiSIA Naftas serviss ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, izriet, ka galveniebenzola piesārņojuma avoti Kundziņsalā un tās apkārtnē ir SIA Baltic ContainerTerminal un SIA Man – Tess naftas produktu noliktavas, bet piesārņojumu arslāpekļa dioksīdu galvenokārt rada autotransports. Atmosfēras piesārņojumamodelēšanas dati uzrāda paaugstinātu piesārņojumu ar benzolu, benzīna tvaikiem unSO 2 Kundziņsalas dzīvojamā rajonā (SIA „Naftas serviss” naftas ..., 2004.).Vienlaikus atzīmējams, ka modelēšanas dati neuzrāda valsts saistošajos noteikumosnoteikto pieļaujamo normu pārsniegšanu.Dati, kas iegūti Rīgas Domes Vides departamenta monitoringa stacijā Sarkandaugavā,rāda, ka Tvaika ielā netiek pārsniegtas pieļaujamās robežvērtības nevienaipiesārņojošajai vielai.Ūdens piesārņojumsKundziņsalā nav veikti kompleksi gruntsūdens kvalitātes mērījumi. Jauno termināļubūvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros izdarītās gruntsūdens- 183 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTkvalitātes kontroles rezultāti liecina, ka atsevišķās vietās gruntsūdeņi ir piesārņoti arnaftas produktiem un cinku (pie SIA Baltic Container Terminal teritorijas). Cinkasaturs gruntsūdenī prasa papildus pētījumus, lai noteiktu tā avotus un lemtu par vietassanācijas nepieciešamību (SIA „Naftas serviss” naftas ..., 2004.).5.7.3. Riska novērtējumsRūpnieciskais risksKundziņsalā un tās apkārtnē ir koncentrēti daudzi rūpnieciskā riska objekti – naftastermināli. Kā rāda ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumi (SIA „Man – Tess” naftasproduktu..., 2003., SIA „Naftas serviss” naftas ..., 2004.), tad lielākā avārijasvarbūtība ir saistīta ar naftas produktu noplūdi sūkņu stacijā, manifoldā, piestātnestehnoloģiskajā blokā un Daugavas akvatorijā. Pastāv arī iespējas, ka benzīnanoplūdes rezultātā izveidojas tvaika – gaisa mākonis, kas var izraisīt eksploziju undeflagrāciju (BLEVE). Minētais avārijas scenārijs var tieši ietekmēt Kundziņsalasiedzīvotājus. Līdz ar to iedzīvotāju pārvietošana no Kundziņsalas uz citiem Rīgasrajoniem būtiski samazinātu potenciālo risku.Dabas procesu risksKrasākā Daugavas ūdens līmeņa paaugstināšanās pie Kundziņsalas notiek, kadspēcīgi rietumu vēji sadzen ūdeni Rīgas līcī un vēlāk ZR un Z vēji paceļ ūdens līmeniDaugavā. Augstākais līmenis šādā situācijā pie Andrejostas novērots 1969. gada 2.novembrī, kad tika sasniegta 2,3 m absolūtā augstuma atzīme. Šajā situācijā lielākādaļa Kundziņsalas atradās zem ūdens. Jūras vēja radītā viļņošanās izplatīta tikai līdzRīnūžiem. Kundziņsalas daļas applūšana iespējama, ja ir ūdens līmeņa svārstības 1 –1,5 m augstumā. Arī Daugavas HES kaskādes avārijas gadījumā ūdens līmenissasniegtu +1,1 līdz +2,6m ar situācijas iestāšanos pēc 3,5 – 10 h pēc avārijas. Avārijasrezultātā applūstu liela daļa Kundziņsalas. Minētie faktori jāņem vērā, attīstot salāražošanas un noliktavu apbūvi..5.7.4. Vērtīgie biotopi, sugu atradnes un to aizsardzībaKundziņsalas lielākajai daļai ir ierobežota piekļūšana, tādēļ detāla biotopu izpēte navveikta. Salā sastopami piejūrai raksturīgie biotopi ar kāpu auzeni Festuca sabulosa,smiltāju kāpu kviesi Leymus arenarius un citiem augiem. Nelielus koku pudurusveido melnalkšņi, baltalkšņi, bērzi un apses. Salas austrumos atrodas mežaudze, kas- 184 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTklasificējama kā primārais mežs. To nav ietekmējusi cilvēka saimnieciskā darbība,tāpēc te ir daudz mazpārveidotu meža biotopu. Lielas platības aizņem parastāstrauspaparde Matteuccia struthiopteris un parastais apinis Humulus lupulus. Šomežaudzi, balstoties uz SIA Man – Tess naftas produktu būvniecības ietekmes uzvidi novērtējuma slēdzienu, vēlams saglabāt.Veicot teritoriju apsekošanu naftas termināļu būvniecības ietekmes uz vidinovērtējuma procesa laikā, salā nav konstatētas augu sugas, kas minētas LR MK2000.14.11. (grozījumi 27.07.2004.) noteikumos Nr. 396 Par īpaši aizsargājamosugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.Kurpnieksalā sastopamas peldpīles (meža pīle, garkaklis), cekuldukuri, lauči,paugurknābja gulbji un zivju gārņi. Nelielie līči un vecupes ir nozīmīgas putnuligzdošanas un uzturēšanās vietas to migrācijas laikā. Aizberot vecupes, būtiski tikspārveidoti ūdensputniem piemērotie biotopi, kas var atstāt ietekmi uz ūdensputnupopulāciju pilsētā kopumā.- 185 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.8. Jauktas apbūves attīstība Lucavsalā un ZaķusalāZaķusalā un Lucavsalā, atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (2006. – 2012.), irparedzēts attīstīt dzīvojamo un biroju apbūvi, dienviddaļas teritoriju atstājot sporta unrekreācijas būvēm (5.6. att.). No pilsētas plānošanas viedokļa, apsveicams ir Rīgasdomes deputātu pieņemtais risinājums Rīgas teritorijas plānojuma galīgās redakcijaspieņemšanas laikā vietā, izveidot Lucavsalas dienvidu daļā daudzfunkcionāluiedzīvotāju atpūtas un sporta parku. Sevišķi tāpēc, kā pilsētā trūkst publiski pieejamudaudzfunkcionālu parku. Ne mazāk svarīgi, ka salas ģeogrāfiski atrodas vēso gaisumasu ceļā, kas vasarā „atvēsina” pilsētas vēsturisko centru. Kā atzīmē A. Roze(2004.), atsaucoties uz ārvalstu pilsētu plānošanas pieredzi, gadiem ejot, zaļā zonaatpūtai Rīgas centra iedzīvotājiem kļūs vērtīgāka nekā lielākās zaļās teritorijas Rīgasperifērijā.5.8.1. Pašreizējā teritorijas izmantošanaLucavsala ir pastāvīgi apdzīvota, jo tajā ir saglabājušās atsevišķas ģimenes mājas.Starp Lucavsalas ielu un Daugavu atrodas vairākas vecas koka ēkas (Lucavsala 2, 5,8 a ), kurām ir kultūrvēsturiska vērtība. Lucavsalā bez ģimenes mājām atrodasapsaimniekoti un pamesti mazdārziņi, būvlaukumi, nepabeigtas būves, smilšuklajumi, dambji, uzbērumi, ražošanas, tehniskās un noliktavu apbūves teritorijas, kāarī ceļi. Salā atrodas BJFSK Rīdzene laivu bāze. Speciālistu grupa, kas veikusidegradēto teritoriju izvērtēšanu (Degradēto teritoriju..., 2004.), visu Lucavsalupieskaitījusi degradētām teritorijām, kuru revitalizācijas procesā nav nepieciešamspubliskā sektora ieguldījums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Lucavsalā ģimenes dārziņiem irkultūrvēsturiska un kultūrainavas vērtība, jo tie ir vieni no vecākajiem dārziņiemRīgā. Rīgas ģimenes dārziņu asociācija (RĢDA) iesaka Lucavsalā saglabāt daļuģimenes dārziņu, veidojot paraugdārzus kā vienu no tūristu un atpūtnieku piesaistesobjektiem.Zaķusala ir pastāvīgi neapdzīvota, tajā atrodas trīs nozīmīgi objekti: televīzijas tornis,televīzijas centrs, Salu tilts un Latvijas dzelzceļa objekts – atklāta noliktava.- 186 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.5. att. Jauktas apbūves attīstība Lucavsalā un Zaķusalā5.8.2. Vides piesārņojumsAtmosfēras piesārņojumsZaķusalā un Lucavsalā nozīmīgākais atmosfēras piesārņojuma avots ir autotransportsuz Salu tilta, kā arī kopējais paaugstinātais fona piesārņojums pilsētas vēsturiskācentra apkārtnē. Pateicoties labai piesārņojuma vielu izkliedei, atmosfēraspiesārņojuma līmenis te nav augsts.- 187 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTŪdens piesārņojumsGruntsūdens piesārņojums Lucavsalā un Zaķusalā nav pētīts. Iespējams, ka vietāmvarētu pastāvēt lokāls gruntsūdens piesārņojums, kura avots ir kanalizācijasnotekūdeņi.Kaut gan Bieķengrāvja un Mazās Daugavas iedzīvotāji izmanto peldēšanai, teatsevišķos gadījumos ir konstatēts paaugstināts bioloģiskais piesārņojums.Bieķengrāvī bijušās Bukultu ielas atkritumu izgāztuves tuvumā ūdenī undibennogulumos ir konstatēts paaugstināts smago metālu saturs. Pirms Lucavsalas,tāpat arī pirms Bieķengrāvja izbūves uzsākšanas nepieciešams veikt ūdens undibennogulumu ķīmiskā sastāva izpēti, jo atsevišķi pētījumu rezultāti liecina, kaBieķengrāvja dibennogulumus nedrīkst izmantot teritorijas uzbēršanai, līdz nav veiktato sanācija.5.8.3. Elektromagnētiskais risksZaķusala un Lucavsala atrodas Zaķusalas televīzijas tornī uzstādīto raidītāju ietekmeszonā. Torni projektējot, tam paredzēta drošības zona 600 metru rādiusā, kur navpieļaujama pastāvīga cilvēku uzturēšanās. Elektromagnētiskā starojuma izvērtējumsZaķusalā un Lucavsalā sīkāk aprakstīts Vides pārskata 3. sadaļā.Pirms Zaķusalas un Lucavsalas detaļplānojuma izstrādāšanas jāveic detālielektromagnētiskā starojuma mērījumi.5.8.4. Applūšanas risksZaķusala un Lucavsala ir pakļauta applūšanai ūdens līmeņa paaugstināšanāsgadījumā, pūšot stipriem Z un ZR vējiem, kā arī Daugavas hidroelektrostacijaskaskādes avārijas gadījumā. Līdz ar to pirms teritorijas detālplānojumu izstrādesobligāti veicams riska novērtējums.5.8.5. Teritorijas bioloģiskās daudzveidības raksturojumsLucavsalaLucavsala ir būtiski antropogēni ietekmēta. Tajā dominē šādi biotopi: apsaimniekotiun pamesti mazdārziņi, mazstāvu apbūve, būvlaukumi, nepabeigtas būves, klajasruderālas un eitroficētas platības, dambji, uzbērumi, ražošanas tehniskā apbūve,noliktavu teritorijas, ceļi, tilti un takas. Nelielās platībās atrodama daļēji dabiska- 188 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTveģetācija, kas ir stipri degradēta. Gar salas krastiem esošā veģetācija veido šaurueitroficētu joslu, kur pārsvarā dominē nitrofilas augu sugas un dārzbēgļi. Lucavsalasmazdārziņi ir arī viena no nedaudzajām vietām Rīgas pilsētas robežās, kur sastopami(un, iespējams, arī ligzdo) pupuķi.Lielākās dabas vērtības ir nepārveidotais, dabiski applūstošais salas krasts gar MazoDaugavu (Lucavdaugavu) un Bieķengrāvi, četri dižkoki, kā arī dažāda vecuma lieludimensiju koki salas centrālajā daļā. Kazas sēklī pārsvarā dominē mazdārziņi unziemeļos – dabiskas eitroficējušās mēreni mitras un sausas pļavas ar kalcifilu pļavuelementiem. Lielākās vienlaidus pļavas atrodas Kazas sēkļa austrumu malā starpmazdārziņiem un gar Mazo Daugavu, tās ir potenciāli atjaunojamas. Pļavāskonstatētas šādas orhideju dzimtas augu sugas: plankumainā dzegužpirkstīteDactylorhiza maculata, purva dzeguzene Epipactis palustre un platlapu dzeguzeneEpipactis helleborine. Pļavas un mitrājs Lucavsalas dienvidu galā, Kazas sēklī; ir arīputniem nozīmīgs biotops. Šeit iespējama brūnās čakstes, griezes un dažu ūdensputnusugu ligzdošana.Lucavsalas ziemeļrietumu daļā konstatēta īpaši aizsargājamas kukaiņu sugas –marmora rožvaboles Liocola marmorata populācija. Sugas kāpuri attīstās šeit augošoozolu dobumos, veidojot nelielu, bet dzīvotspējīgu populāciju.Lēni tekošajā Bieķengrāvī Lucavsalas ZR pusē konstatēta liela ūdensvaboļu sugudaudzveidība, kopā 18 sugas no 3 dzimtām.ZaķusalaZaķusalā ruderālas augu sabiedrības mijās ar dabiskiem un daļēji dabiskiembiotopiem. Teritorija uz dienvidiem no Salu tilta 20. gs. vairākkārt norakta unuzbērta, pēdējo reizi uzbērtas smiltis no jūras piekrastes. Tāpēc uz dienvidiem notelevīzijas torņa izveidojusies botāniski interesanta teritorija: reljefa paaugstinājumos,kur augsnes virskārta iznīcināta, veidojas pelēkām kāpām raksturīgas augusabiedrības, sastopami priekškāpām raksturīgi augi un augu sabiedrības. Vietās, kuraugsnē vairāk barības vielu, izveidojušās nelielas dabiskās pļavas. Uzdienvidrietumiem no televīzijas torņa palienē izveidojusies sugām bagāta pārmitra,regulāri applūstoša kokaudze. Vairākas liela izmēra kritalas dažādā sadalīšanāspakāpē liecina, ka kokaudze šajā vietā bijusi vismaz 100 gadus. Šī kokaudze pilsētasapstākļu kontekstā ir salīdzinoši dabisks un īpaši aizsargājamo dzeņu sugāmpiemērots biotops ar bioloģisko daudzveidību veicinošiem elementiem. 2005. gada- 189 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTaugustā šeit konstatētas dzeņu, iespējams – baltmugurdzeņa Dendrocopos leucotos*barošanās pēdas.Neliela applūstoša kokaudze atrodas arī uz dienvidiem no Salu tilta. Teritorijā irdaudz krūmu. Platības uz ziemeļiem no televīzijas centra ir botāniski nabadzīgākas,bet pilsētvidē vērtīgas – eitroficētu pļavu fragmenti, kokaudzes un stādītas papeles.KopsavilkumsSalās nav konstatētas Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas augu sugas. Lucavsalā, uzziemeļaustrumiem no ēkas Lucavsalā 8 a , atrasta vitāla platlapu dzeguzenes Epipactishelleborine audze. Kazas sēkļa austrumu daļā atrastas trīs orhideju dzimtas augusugas. Tās ir pilsētvidē vērtīgas sugu atradnes.Salās nav Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamu biotopu. Zaķu salā atrodas pārmitrsmežs palienē, kokaudzi šķērso neliela ūdenstece, tomēr kopumā tas kopumā neatbilstLatvijā aizsargājamai vecupju biotopa kategorijai.Lucavsalas ziemeļrietumu daļā konstatēta īpaši aizsargājamas kukaiņu sugas –marmora rožvaboles Liocola marmorata populācija.Salās novēroti un acīmredzot ligzdo lauku cīruļi Alauda arvensis, dzeltenās cielavasMotacilla flava, brūnās čakstes Lanius collurio. Lucavsalas mazdārziņos konstatētipupuķi Upupa epops. Ņemot vērā lielā platībā pieejamos piemērotos biotopus –mazdārziņus, te varētu būt pastāvīga vairāku pupuķu pāru ligzdošanas vieta.- 190 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.9. Rīgas vēsturiskā centra attīstībaRīgas vēsturiskais centrs (RVC) aizņem 1,43 % no visas pilsētas teritorijas (skat,att. 5.6.).5.6. att. Rīgas vēsturiskā centra attīstībaTas ir unikāls kultūras piemineklis, kas ieguvis augstu starptautisku novērtējumu uniekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā kā Rīgas attīstības plāns (2006.– 2018.) ietver arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu, vides- 191 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTstāvoklis pilsētas centrā, salīdzinājumā ar citām teritorijām, Vides pārskatā irapskatīts detalizētāk.Rīgas vēsturiskā centra vides stāvokļa vērtējumā izmantoti Rīgas vides centraAgenda 21 sagatavotā rakstu krājuma Rīgas vides un ilgtspējības profils (2003.)raksti:• Nikmane M., Danilāne D., Kleperis J., Vanaga N., Zabrauskis A., 2003.Rīgas vēsturiskā centra teritorijas vides kvalitāte, tendences un galveniepasākumi vides kvalitātes uzlabošanai. Rīgas vides un ilgtspējībasprofils. Rīgas dome, Rīgas vides centrs Agenda 21, 6 – 22. lpp.• Nikodemus O., Zvirgzds A., Cekule M., Čekstere G., Granta D.,Šveisberga I., 2003. Apstādījumi Rīgas vēsturiskajā centrā un to nozīmepilsētvides kvalitātes paaugstināšanā. Rīgas vides un ilgtspējības profils.Rīgas dome, Rīgas vides centrs Agenda 21, 23 – 29. lpp.5.9.1. Atmosfēras kvalitāteNozīmīgākais gaisa piesārņojuma avots gan Rīgā, gan arī Rīgas vēsturiskā centrateritorijā ir transports. Gaisa kvalitāte ir vērtēta pēc Rīgas domes Vides departamentaGaisa aizsardzības nodaļas AIRVIRO modeļa aprēķinu un monitoringa stacijumērījumu rezultātiem, salīdzinot tos ar prasībām, ko izvirza MK Noteikumi par gaisakvalitāti (Nr. 286; 02. 07. 2002.).AIRVIRO datu bāzē esošā informācija par piesārņojuma izkliedes aprēķinos iekļautokopīgo piesārņotāju skaitu un to radītajiem izmešiem apkopota 5.1.tabulā. Apkopotidati par transporta radīto slāpekļa dioksīda (NO 2 ) un oglekļa oksīda (CO) emisijasdaudzumu, bet, pētot piesārņojumu, ko rada stacionārie avoti (katlumājas, rūpnīcas,ražotnes, autoservisi) iegūti dati arī par sēra dioksīdu (SO 2 ).- 192 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.1. tabulaStacionāro un mobilo (ielas) gaisa piesārņojuma avotu skaits un emisijas lielumsRīgas vēsturiskajā centrā (RD Vides departamenta Gaisa aizsardzības nodaļa,AIRVIRO datu bāze)EmisijasSO 2 NO 2 COGaisu piesārņojošie Skaitsobjektit/g % no t/g % no t/g % nokop.kop.kop.Stacionārie avoti kopā: 49 2,95 100,00 17,6 1,70 99,9 4,19Lielākās ielas (mobilie 41 - - 998 98,3 2283 95,81avoti)0Stacionārie un mobilieavoti kopā:90 2.95 100,00 1016 100,002383 100,00Stacionārie piesārņotāji (punktveida un laukuma tipa avoti) RVC dod tikai 4 % noapkārtējā gaisā ievadītā oglekļa oksīda daudzuma un apmēram 2 % no slāpekļadioksīda daudzuma. Vēsturiskajā centrā no stacionārajiem avotiem atrodas 27katlumājas, 5 ražotnes, 4 autoservisi, 4 degvielas uzpildes stacijas, daudzstāvu unpazemes autostāvvietas un Rīgas starptautiskā autoosta. To radītais slāpekļa dioksīda,sēra dioksīda un oglekļa oksīda piesārņojums nepārsniedz robežlielumus, ko nosakaaugstāk minētie MK Noteikumi par gaisa kvalitāti.Stacionāro piesārņotāju skaitam ir tendence pieaugt, jo ēku un būvju īpašniekicentralizētās siltumapgādes vietā izvēlas lokālu katlumāju izbūvi, notiek aktīvaapkures katlu uzstādīšana dzīvokļos.Pārējie Rīgas stacionārie piesārņotāji palielina piesārņojumu Rīgas vēsturiskajācentrā, tomēr kopumā šīs piesārņotāju grupas radītā piesārņojošo vielu koncentrācijavērtējama kā neliela.Transporta līdzekļu radītais piesārņojums RVC teritorijā veido 96 % no kopējāoglekļa oksīda un 98 % no slāpekļa dioksīda piesārņojuma.Slāpekļa dioksīda koncentrācija no visiem avotiem vidējos meteoroloģiskajosapstākļos ziemas un vasaras sezonā ir robežās no 35 – 80 µg/m 3 . Dažās ielās tās irpārāk augstas un pārsniedz šai vielai noteikto gada robežlielumu, kas ir 54 µg/m 32003. gadā un 40 µg/m 3 2010. gadā un turpmāk. Savukārt NO 2 koncentrācija novisiem avotiem nelabvēlīgos laika apstākļos ir robežās no 85 – 135 µg/m 3 . AprēķinātāNO 2 koncentrācija sasniedz vislielāko vērtību ielās, kuras visvairāk noslogotas artransportu.- 193 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTAprēķinātā koncentrācija sakrīt ar Vides departamenta mērījumu rezultātiem. Gaisapiesārņojuma dati rāda, ka transporta sistēmas sakārtošanai pilsētā ir prioritāranozīme turpmākajā RVC attīstībā.Gaisa piesārņojuma izplatībā nozīmīgi ir dabas faktori: Rīgas reljefs un vēsturiskācentra novietojums pie Daugavas, netālu no Rīgas līča, kas sekmē labu šīs pilsētasdaļas vēdināšanos lielākajā daļā gada dienu. Gaisa kvalitāti būtiski ietekmē mainīgiemeteoroloģiskie apstākļi. Tieša ietekme uz gaisa kvalitāti Rīgā ir šādiemmeteoroloģiskajiem parametriem:• vidējais vēja ātrums 3 – 4 m/s (pietiekami liels, lai labi vēdinātu pilsētu60 – 80 procentos gada dienu);• valdošie ir dienvidu, dienvidrietumu vēji (no Pārdaugavas puses);• palielināts gaisa mitrums (piesaista piesārņotājvielas, veidojot aerosolusun skābos nokrišņus, kas veicina vēstures un kultūras pieminekļu unmetāla konstrukciju degradāciju).Izšķiroša ietekme uz gaisa kvalitāti Rīgas vēsturiskajā centrā ir antropogēnajiemfaktoriem. Gaisa kvalitāti ietekmē pilsētas „siltumsalas efekts”, ko nosaka Rīgasvēsturiskā centra apbūves īpatnības. Šajā kontekstā īpaši izdalāma ir Vecrīga tāsblīvās apbūves un ļoti šauro ielu dēļ. Pārējai RVC teritorijai raksturīgas ne pārākplatas, izteikta kanjona tipa ielas, kas stipri noslogotas ar transportu.5.9.2. Akustiskais troksnisPašlaik Rīgā vēl nav uzsākta trokšņa līmeņa izpēte un izvērtēšana, līdz ar to navpieejamas trokšņa kartes, izstrādāti prettrokšņa pasākumi pilsētā un vērtēts ietekmesrisks uz iedzīvotāju veselību. Pēc Latvijas Akustiķu apvienības apstiprinātasinformācijas, Rīgas vēsturiskajā centrā pēdējo 5 – 7 gadu laikā nav veikti mērījumi,kas akustiski raksturotu šo teritoriju kopumā un ko varētu izmantot RVCsaglabāšanas un attīstības plāna izstrādē.Ņemot vērā iepriekš teikto, SIA R&D Akustika projekta ietvaros veica akustiskātrokšņa kontrolmērījumus atbilstoši LVS ISO 1996:2002 standartam 40 ielu posmosRVC teritorijā. Situācijas vērtējums ir pamatots ar veikto mērījumu rezultātiem.Kontrolmērījumi sniedz tikai vispārēju priekšstatu par trokšņa piesārņojumu RVCteritorijā, pilnīgai situācijas noskaidrošanai nepieciešama dziļāka izpēte.- 194 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTMērījumu rezultāti transporta maģistrālēs visos punktos uzrāda ekvivalentos skaņaslīmeņus, kas vienādi vai lielāki par 70 dBA uz attiecīgās maģistrāles apbūves līnijas(vai 7,5 m no malējās kustības joslas ass). Tādēļ visās vietās RVC robežās fiksētaistrokšņa līmenis uzskatāmi par augstu vai ļoti augstu. Mērījumi apliecina, katransporta plūsmai ir dominējošā nozīme RVC trokšņa kopainā. Šim trokšņa veidampakļauto iedzīvotāju skaits vērtējams tūkstošos.Augstākais trokšņa līmenis atbilst posmiem ar lielāko transporta intensitāti, tačuievērojama nozīme ir arī ielu segumam (bruģis vai bedres), ātrumam, ceļagarenprofilam un plūsmas regulācijai (luksofori). Posmos ar abpusēju perimetrāluapbūvi vērojams augstāks skaņas līmenis nekā vienpusējas vai mazstāvu apbūvesvietās. Stādījumu ietekme uz mērījumu rezultātiem ir nebūtiska īsās veģetācijassezonas dēļ.Dzelzceļa posmi RVC teritorijā galvenokārt iet paralēli autotransporta maģistrālēm(piem. Satekles iela, 13.Janvāra iela, Eksporta iela) un tādējādi akustiski vērtējamikopā ar tām. Piemēram, akustiski ļoti aktīvais Centrālās stacijas – Dzelzceļa tiltaposms, kura troksnis summējas ar apkārtējo ielu troksni. Šī avota nelabvēlīgo ietekmipastiprina augstais dzelzceļa uzbērums, kā arī papildus trokšņa emisija no tilta metālakonstrukcijām.Veicot perimetrālus akustiskus mērījumus pie RVC robežās esošajiem ražošanas unapkalpojošās sfēras uzņēmumiem, uz to robežām konstatētais trokšņa līmenis irzemāks par 70 dBA.Izklaides un tirdzniecības iestādes nereti ir paaugstinātas trokšņa emisijas avoti. Tassevišķi izteikti vērojams naktsklubu, diskotēku un restorānu darbībā Vecrīgā, taču šītrokšņa cēloņi parasti ir ēku iekšienē.Skaitliski ražošanas, izklaides un tirdzniecības vietu troksnim pakļauto iedzīvotājuskaits vērtējams simtos.Pārējie trokšņa avoti ir ļoti dažādi un atšķirīgi – būvdarbi un remontdarbi, ielu tīrīšanaun sanācija, atsevišķas (parasti publisko) ēku inženieriekārtas, autostāvvietas u.c. Šoavotu radītā trokšņa līmenis parasti nepārsniedz 70 dBA, taču negatīva ietekmevietām ir vērojama.Mērījumu rezultāti viennozīmīgi norāda uz vispārēju akustiskā diskomforta situācijuRVC teritorijā un papildus pētījumu nepieciešamību, kā arī prasa nekavējošu- 195 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTstratēģisku un taktisku prettrokšņa pasākumu plānošanu un īstenošanu apskatītajosposmos.Daļai ēku skaņas izolāciju var paaugstināt ar konstrukciju (logu) nomaiņu, bet vietās,kur atrodas pret troksni īpaši aizsargājami objekti – slimnīcas, koncertzāles u.c., kurossaskaņā ar MK Noteikumiem par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo unpublisko ēku telpās un teritorijā (Nr.214; 22. 05. 2001.) ekvivalentais skaņas līmenisarī dienas laikā nedrīkst pārsniegt 30 – 35 dBA, nepieciešami speciāli pasākumi.RVC teritorijā dominējošās logu konstrukcijas ir spējīgas nodrošināt iekštelpās(dzīvojamās un biroja telpās) pieļaujamo trokšņa līmeni 40 dBA robežās tikai tur, kurekvivalentais trokšņa līmenis pie ēku fasādēm nepārsniedz 70 dBA.Vērtņu pārstiklošana ar masīvāku stiklu (5 – 6 mm biezu) vai stikla pakešu lietošanavienā no vērtnēm var dot trokšņa samazinājumu par 34 – 35 dBA. Tā ir augstākārekonstruēta koka loga iespēju robeža.Ņemot vērā iepriekš teikto, RVC teritorijā pēc ārējo trokšņu līmeņa tiek izdalītas trīszonas:• zonas ar ekvivalento skaņas līmeni, kas uz apbūves līnijas zemāks par70 dBA, kur tuvākajos 3 – 5 gados īpaši prettrokšņa pasākumi navnepieciešami. Šajā grupā neietilpst neviens no apsekotajiem 40maģistrāļu posmiem. Turpmāk ir jāveic detalizēta akustiskā trokšņaizpēte RVC teritorijā un jānosaka šīs zonas teritorijas;• zonas ar ekvivalento skaņas līmeni, kas uz apbūves līnijas ir diapazonāno 70 līdz 75 dBA, kur nepieciešama pie maģistrālēm esošo fasāžu logurekonstrukcija (pārstiklojot logus ar 3 – 4 mm biezu stiklu un noblīvējotabas vērtnes) vai to nomaiņa pret jauniem, nodrošinot trokšņasamazinājumu par vairāk nekā 30 dBA. Šajā grupā ietilpst lielākā daļaRVC maģistrāļu;• zonas ar ekvivalento skaņas līmeni, kas uz apbūves līnijas pārsniedz75 dBA, kur nepieciešama pie maģistrālēm esošo fasāžu logu nomaiņapret jauniem, nodrošinot trokšņa samazinājumu par vairāk nekā 35 dBA.Šajā grupā ietilpst Brīvības, Valdemāra, Marijas – Čaka, Eksporta,Satekles iela un 11. Novembra krastmala, slimnīcas (1.slimnīca,Dzemdību nams), koncertzāles un baznīcas.- 196 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.9.3. Virszemes ūdeņiDaugavas ūdeņu kvalitāteDaugavas ūdeņu kvalitāte vērtēta pēc datiem, kas iegūti no valsts monitoringastacijām uz Daugavas lejpus Dolei un pie Mīlgrāvja no 2000. līdz 2002. gadam, betbiogēno vielu (kopējais slāpeklis, kopējais fosfors) piesārņojuma tendences – pēc1990. – 2002. gada datiem (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra,turpmāk – LVĢMA). Tā kā šīs stacijas neatrodas pie RVC, tās raksturo Daugavasūdeņu kvalitāti Rīgā kopumā, ne tikai līdzās vēsturiskajam centram.Daugavu posmā no Doles salas līdz Mīlgrāvim, t.sk. pie RVC teritorijas, visumā varraksturot kā vāji piesārņotu, antropogēni ietekmētu upi ar paaugstinātu biogēnoelementu koncentrāciju.Biogēnu koncentrācija Daugavā vērtējama kā vidēji augsta:• kopējā fosfora vidējai koncentrācijai Daugavas lejtecē laika periodā no1990. līdz 2002. gadam ir tendence palielināties. No 2000. līdz 2002.gadam tā vidējā koncentrācija pie Doles salas bija 0,064 mg/l, pieMīlgrāvja kanāla – 0,059 mg/l, kas atbilst ietekmētas upes līmenim;• kopējā slāpekļa vidējai koncentrācijai laika periodā no 1990. līdz 2002.gadam Daugavas lejtecē pie Mīlgrāvja ir tendence palielināties, betlejpus Doles salas tā ir vienmērīga. Tas nozīmē, ka papilduspiesārņojums ar slāpekli upē nonāk pilsētas teritorijā, iespējams, arī noRVC teritorijas.Kopējā slāpekļa vidējā koncentrācija 2000. – 2002. gadā Daugavā bija 1,7 mg/l, kas,salīdzinot ar ES rekomendēto robežvērtību 2 mg/l, Daugavu raksturo kā antropogēnāziņā ietekmētu upi.Upes hidroķīmiskie rādītāji (skābekļa apstākļi, bioķīmiskais skābekļa patēriņš –BSP 5 , amonija slāpeklis, smagie metāli – Pb, Cd, Zn) atbilst karpveidīgo zivjuūdeņiem izvirzītajām prasībām.Šobrīd nav apkopota un pieejama informācija par ūdens videi bīstamajām un īpašibīstamajām vielām Daugavā.Mikrobioloģiskā situācija Daugavā pasliktinās posmā no Doles salas līdz Mīlgrāvjakanālam. Daugavas ūdeņi pēc kopējo koliformu skaita neatbilst peldūdeņu prasībām- 197 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTpie Mīlgrāvja un atsevišķos gadījumos arī lejpus Doles salai. Tas ļauj secināt, ka arīpie RVC teritorijas ir iespējams mikrobioloģiskais piesārņojums.Dati attiecībā uz upes raksturojumu pēc makrozoobentosa ir pretrunīgi, kasskaidrojams ar upes sarežģītajiem hidroloģiskajiem apstākļiem un bentosa attīstībuietekmējošiem faktoriem – caurplūdi, grunts apstākļiem u.c. No 2000. līdz2002.gadam šī indikatoru grupa norāda uz vāju piesārņojumu vai piesārņojumu arviegli noārdāmām organiskām vielām.Daugavas lejtecē karstajās vasarās regulāri novērota zilaļģu ziedēšana. Šajā cenozēdominē potenciāli toksiskās zilaļģes Microcystis aeruginosa. Galvenie cēloņi, kasizraisa intensīvu potenciāli toksisko zilaļģu ziedēšanu, ir paaugstināta biogēnu(fosfora un slāpekļa) koncentrācija un paaugstināta ūdens temperatūra (virs 20° C).Daugavas ūdeņu kvalitāti ietekmē antropogēnā slodze visā Daugavas baseinā unekoloģiskais stāvoklis Rīgas jūras līcī. Zināma ietekme uz to ir arī RVC teritorijai,taču tā nav būtiska, salīdzinot ar piesārņojumu, kas veidojas Daugavas satecesbaseinā vai līcī.Plānojot Daugavas ūdeņu izmantošanu, ir jāņem vērā to kvalitāte. Ievērojot to, kaDaugavas ūdeņus ir paredzēts izmantot rekreācijas vajadzībām, bet tajos karstāsvasarās masveidā zied zilaļģes un atsevišķās vietās ir konstatēts mikrobioloģiskaispiesārņojums, ir jāveic šādi pasākumi:• mikrobioloģiskā ūdeņu kvalitātes kontrole un ūdeņu kvalitātes atbilstībasnovērtēšana pēc peldūdeņu kritērijiem. Nepieciešamības gadījumājāizstrādā piemērotas kvalitātes prasības arī citiem atpūtas veidiem uzūdeņiem, ja tie netiek izmantoti tieši kā peldūdeņi;• zilaļģu novērošana un kontrole. Zilaļģu ziedēšanas un akumulēšanāsperiodā un pēc tā ir jāizliek brīdinājuma zīmes un jāierobežo cilvēkutieša kontakta iespējas ar ūdeni.Kaut gan Rīgas vēsturiskajam centram kopumā nav būtiskas ietekmes uz Daugavānonākošo piesārņojumu, ietekmējošo faktoru precizēšanai tomēr būtu nepieciešama:• Daugavā nonākošo pilnsistēmas pārgāžu ūdeņu kvalitātes un daudzumaizvērtēšana;• noteces teritorijas precizēšana no Vecrīgas un krastmalas un tās radītāizkliedētā piesārņojuma daudzuma novērtēšana.- 198 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTPilsētas kanāla ūdeņu kvalitātePilsētas kanāls veido loku ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā. Tas sākasaugšpus Dzelzceļa tilta un beidzas Andrejostas līcī. Dažādos avotos norādīts atšķirīgskanāla garums – 3,2 km (A. Tidriķis, 1997.) vai 2,67 km (Rīgas pilsētas meliorācijassistēmu attīstības koncepcija, 1999.). Tā platums ir 30 – 60 m, dziļums 1,5 – 2,5 m.Pilsētas kanāls kopā ar Kanālmalas apstādījumiem un bulvāriem veido raksturīgoRīgas centra ainavu.Kanālam nav krituma un dabiskas caurplūdes. Tas nozīmē, ka tā ūdens līmenis irvienāds ar līmeni Daugavā un caurtece un ūdens apmaiņa rodas tikai, straujimainoties ūdens līmenim Daugavā.Pilsētas kanālā nav veikti regulāri ūdeņu kvalitātes pētījumi. Dati ir sadrumstaloti unnepilnīgi, tādēļ šobrīd nav iespējams veikt vispusīgu vērtējumu.Laikā no 1999. līdz 2001. gadam veiktā kanāla gultnes tīrīšana izmainīja bioloģiskosprocesus kanālā. Rīgas domes Vides aizsardzības pārvaldes apkopotie iekšzemesūdeņu monitoringa dati pirms šī projekta īstenošanas liecina, ka kanāla ūdeņos irpaaugstināts piesārņojums ar biogēnajām vielām. Pēc rekonstrukcijas projektaīstenošanas Rīgas pilsētā nav veikts vispusīgs kanāla ekoloģiskā stāvokļanovērtējums.Vienīgais pētījums, kas sniedz priekšstatu par kanāla ūdeņu ekosistēmas stāvoklipašlaik, ir 2002. gada rudenī veiktais K. Dakses un I. Druvieša kanāla novērtējums.Kanālā konstatēta intensīva potenciāli toksisko zilaļģu Aphanizomenon flos-aquae,Microcystis aeruginosa, Anabaena spp. ziedēšana. Šīs aļģes veido vairāk nekā 99 %no kopējās aļģu masas. Pēc apauguma ar aļģēm pilsētas kanāls raksturojams kāpiesārņots. Arī ķīmiskie kvalitātes rādītāji (elektrovadītspēja, kopējā fosfora unslāpekļa koncentrācija) liecina par vides piesārņojumu. Pilsētas kanāla ūdeņusraksturo augsts biogēno vielu, īpaši kopējā fosfora, saturs.Potenciāli toksisko zilaļģu masveida savairošanās un to atmiršanas produkti izraisavides stāvokļa pasliktināšanos. Aļģu atmiršanas periodā (oktobrī, novembrī) vairākāsvietās kanālā – īpaši pie Andrejostas, bet arī pretī Centrālajam tirgum, autoostai unpretī Operai – palielinās kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācija ūdenī.Ūdens piesārņojumu kanālā veido:• vēsturiskais piesārņojums, kurš uzkrājies ilgā laika periodā;- 199 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT• piesārņojums, kas radies pēc gultnes tīrīšanas, kanālā palikušajām dūņāmnonākot aerobos apstākļos, iesaistoties bioloģiskajos procesos unveidojot biogēno vielu (slāpekļa, fosfora) ūdenī šķīstošas formas;• ietekme no noteces baseina.Pēc Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) informācijas, pilsētas kanālā netieknovadīti notekūdeņi. Vecrīgas pilnsistēmas kanalizācijas stāvokļa inventarizācijā (RDSatiksmes departaments un SIA Aqua Brambis) pilsētas kanālā ir atzīmētas 2pilnsistēmas izplūdes un 4 lietus ūdeņu kanalizācijas izplūdes. Rīgas pilsētas kanālaun Kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijas projektā (a/s Ceļuprojekts, RD Videsdepartaments) uzrādītas šādas izplūdes:• lietus ūdeņi no Rīgas starptautiskās autoostas un Centrāltirgus teritorijas;• atsevišķas nezināmas izcelsmes izplūdes, kas pārsvarā kalpo lietus ūdeņunovadīšanai;• kanālmalas apstādījumu drenāža.Daudzos gadījumos lietus ūdeņu izplūdes vietu īpašnieki vai apsaimniekotāji navzināmi.Līdz ar lietus ūdeņu novadīšanu pilsētas kanālā nonāk arī piesārņojums no ielām unasfaltētajām virsmām. Datu par šo ūdeņu kvalitātes rādītājiem un piesārņojuma līmeninav.Izkliedēto piesārņojumu rada mēslošanas līdzekļu lietošana apstādījumos (kanālmalasapstādījumi – apmēram 22 ha), koku lapu pakāpeniska sadalīšanās kanālā ūdenī,kanālu šķērsojošie ielu tilti, kas regulāri ir pārslogoti ar transportu un rada daļupiesārņojuma, kas tiek gan tiešā veidā ieskalots kanālā, gan nonāk tur no gaisa.5.9.4. Dzeramā ūdens kvalitāte un apgādeRVC Saglabāšanas un attīstības plāna (SAP) projekta aptvertā teritorija atšķiras nopilsētas administratīvā iedalījuma rajonos un priekšpilsētās. Tādēļ šobrīd bezdetalizēta ūdensapgādes sistēmas izvērtējuma nav iespējams sniegt precīzuinformāciju, cik daudz dzīvojamo ēku ir pieslēgtas ūdensapgādei tieši RVC teritorijā,kā arī par šai teritorijai piegādāto dzeramā ūdens daudzumu.RVC teritorijā dzīvojamās ēkas, iestādes un uzņēmumi galvenokārt ir pievienotipilsētas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras- 200 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT(SVA) Rīgas filiāles informācijas, RVC teritorijā dzeramā ūdens ņemšanai neizmantogruntsūdeņus.Rūpniecības uzņēmumi RVC teritorijā dzeramo ūdeni saņem gan no pilsētas tīkla,gan iegūst no pazemes ūdeņiem. Saskaņā LVĢMA informāciju dzeramo ūdenisaimnieciskām un ražošanas vajadzībām lieto 6 rūpniecības uzņēmumi: a/s LatvijasBalzams, a/s Veldze, a/s Laima, a/s Kimmels Rīga, a/s Kalceks, a/s Rīgas Raugs.Centralizētai ūdens apgādei Rīgas pilsēta izmanto pazemes ūdeņus no atradnēmBaltezers, Baltezers-I, Baltezers-II, Zaķumuiža un Remeberģi un virszemes ūdeņusno Daugavas Rīgas HES ūdenskrātuves, ko tālāk sagatavo ūdens attīrīšanas stacijāDaugava. P/u Rīgas ūdens kopš 1996. gada īstenotajā Rīgas ūdens un apkārtējāsvides projektā veikta attīrīšanas stacijas Daugava rekonstrukcija, pazemesūdensgūtņu atjaunošana, ūdens sūkņu staciju rekonstrukcija un ierīkošana unūdensvada tīkla atjaunošana un paplašināšana.2002. gadā Rīgas pilsētā no kopējā ūdensapgādes daudzuma pusi veidoja novirszemes ūdeņiem sagatavotais dzeramais ūdens, pārējais tika iegūts no pazemesūdeņiem.RVC teritorijā dzeramā ūdens kvalitātes kontroli vienā punktā veic p/u Rīgas ūdenslaboratorija un piecos punktos – SVA Rīgas filiāle. Pēc Rīgas ūdens informācijasdzeramā ūdens kvalitāte 2002. un iepriekšējos gados atbildusi toreiz spēkā esošo MK23. 02. 1999. noteikumu Nr.63 kvalitātes prasībām. Arī SVA 2002. gada dati liecina,ka dzeramā ūdens kvalitāte visumā atbilst normatīvo aktu prasībām gan pēcfizikālajiem un ķīmiskajiem, gan arī mikrobioloģiskajiem rādītājiem, izņemotatsevišķus gadījumus, kad pārsniegta pieļaujamā dzelzs koncentrācija (0,4 mg/l).Viens no cēloņiem, kas izraisa paaugstinātu dzelzs saturu un dzeramā ūdenskvalitātes pasliktināšanos, ir novecojušie un nekvalitatīvie cauruļvadi.Dzeramo ūdeni RVC teritorijai sagatavo pilsētas ūdens attīrīšanas stacijās, kurās lietomūsdienīgas tehnoloģijas un tiek veikta prasībām atbilstoša kontrole. Sagatavotāūdens kvalitāte atbilst normatīvajām prasībām. Tādēļ priekšlikumi dzeramā ūdenskvalitātes uzlabošanai RVC teritorijā vairāk saistāmi ar ūdensapgādes tīklu kvalitātiun to turpmāko attīstību. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka jaunajos MK 29. 04. 2003.noteikumos Nr.235 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības,monitoringa un kontroles kārtība maksimāli pieļaujamā dzelzs norma noteikta0,2 mg/l, kas jānodrošina arī RVC teritorijā.- 201 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTRīgas ūdens ir atbildīgs par ūdens piegādi līdz dzīvojamās mājas ūdensmērītājašahtai, ēkas ārējai sienai vai gruntsgabala robežai. Tādēļ atsevišķa problēma ir ēkuiekšējo ūdensapgādes cauruļvadu kvalitāte (tos apsaimnieko nama īpašnieks) –dzeramā ūdens spiediena neatbilstība vadu diametram, pārkaļķošanās, aizaugšana, kasrada gan ūdens piegādes problēmas, gan arī var pasliktināt saņemtā ūdens kvalitāti.2001. gada 1. janvāra sākumā Rīgas kopējā ūdensvada garums bija 1300 km, kassastāv no dažāda materiāla cauruļvadiem 20 – 1200 mm diametrā. Atsevišķos posmosjoprojām saglabājušies cauruļvadi, kuriem ir 100 un vairāk gadu. No 1983. līdz 2001.gadam tīklu nomaiņa veikta Vecrīgā Jēkaba, Šķūņu, Kungu un Vaļņu ielā, M.Jaunielā, Kaļķu un Pils ielā, Poļu gātē, 11. novembra krastmalā un Doma laukumā.RVC teritorijā vēl daudzviet ir jāmaina ūdensapgādes tīkli, izvēloties pašreizējaislodzei atbilstoša diametra un materiāla cauruļvadus.5.9.5. NotekūdeņiBez detalizēta sistēmas izvērtējuma nevar arī sniegt precīzu informāciju parnotekūdeņu savākšanas pieslēgumu skaitu un uz attīrīšanas iekārtām novadītonotekūdeņu daudzumu RVC teritorijā.No RVC teritorijas centralizēti savāktos notekūdeņus attīra notekūdeņu attīrīšanasiekārtās Daugavgrīva. To kvalitāti visvairāk ietekmē rūpniecības uzņēmumupieslēgumi. Latvijas Vides aģentūras informācija par izsniegtajām Ūdens lietošanasatļaujām liecina, ka RVC teritorijā notekūdeņus pilsētas notekūdeņu savākšanassistēmā novada tie paši 6 uzņēmumi, kas tika minēti iepriekšējā nodaļā kā dzeramāūdens ieguvēji. Taču tie vēl nav visi – centralizētajā sistēmā notekūdeņus novada arīciti uzņēmumi, kam Ūdens lietošanas atļaujas nav jāsaņem, jo tie ūdeni ņem nocentralizētās ūdens apgādes tīkla. Saskaņā ar LR MK Noteikumiem par piesārņojošovielu emisiju ūdenī (Nr.34; 22. 01. 2002.) noteikumiem rūpniecības uzņēmumiempirms notekūdeņu novadīšanas pilsētas tīklos ir jāveic to iepriekšēja attīrīšana.Saskaņā ar Vides ministrijas izstrādāto ES direktīvas 91/271/EEC ieviešanas plānu2002. gadā centralizētajai notekūdeņu savākšanas sistēmai Rīgā bija pieslēgti 90 %no ūdens lietotājiem. Tas ir augstāks līmenis nekā vidēji Latvijā (77 %). Ir pamatsdomāt, ka RVC teritorijā pieslēguma procents centralizētajai notekūdeņu savākšanassistēmai nav zemāks par Rīgas kopējo pieslēguma līmeni, jo sistēmai nav pieslēgtigalvenokārt atsevišķi dzīvojamie rajoni pilsētas perifērijā. Līdz 2015. gadam RVC- 202 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTteritorijā, tāpat kā visā pilsētā, ir jānodrošina 95 % ūdens lietotāju pieslēgumscentralizētai notekūdeņu savākšanas sistēmai.Tā kā Rīgas vēsturiskais centrs ir veidojies ilgā laika posmā, tad arī notekūdeņusavākšanas sistēma šajā teritorija būvēta atbilstoši dažādos laikos pastāvējušāmprasībām un priekšstatiem par vides aizsardzību. Kanalizācijas pirmsākumi Rīgāmeklējami 1880. gadā, kad pilsēta sāka izmantot pirmo, 160 m garo kanalizācijastīklu.Liela daļa no šobrīd ekspluatācijā esošajiem tīkliem RVC teritorijā būvēti laikā no1905. līdz 1914. gadam. To nomaiņa pret jauniem, mūsdienu prasībām atbilstošiemkanalizācijas tīkliem Rīgā notiek pakāpeniski un netiek saistīta ar visuinženiertehnisko tīklu un ielu vienlaicīgu rekonstrukciju. RVC SAP projekta ietvarosvar izvērtēt veco tīklu posmu vēsturisko nozīmi, taču daudzos gadījumos tie neatbilstpašreizējai slodzei – ir nepiemēroti cauruļu diametri, notiek to aizsērēšana. Pēdējosdesmit gados vērojamā notekūdeņu daudzuma samazināšanās RVC teritorijā irizmainījusi sistēmas hidraulisko režīmu un tas savukārt apgrūtina notekūdeņusavākšanu. Īpašu problēmu rada sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu saimnieciskienotekūdeņi, jo tajos ir lielāks tauku saturs, kas savukārt veicina cauruļu aizsērēšanu.Šo uzņēmumu būvniecības projektos tiek prasīta arī tauku uztvērēju ievietošananotekūdeņu cauruļvados, taču šīs prasības izpilde tiek kontrolēta nepilnīgi. Tāpatvecie cauruļvadi nav piemēroti higiēnas preču (papīra dvieļu, salvešu u.c.) savākšanaikopā ar notekūdeņiem.RVC teritorijā ir jāveic inženiertehnisko tīklu rekonstrukcija, piemērojot tosmūsdienu prasībām, slodzēm un notekūdeņu sastāvam.5.9.6. Atkritumu saimniecībaPēdējie pētījumi RVC teritorijā par cieto sadzīves atkritumu daudzumu, sastāvu unavotiem veikti 1995 .gadā, bet līdzīgā pētījumā 2002. gadā RVC teritorija netikaiekļauta. Salīdzinot 1995. un 2002. gada datus, redzams, ka Rīgā saražoto atkritumusvars uz vienu iedzīvotāju ir samazinājies no 240 kg līdz 200 kg, bet to tilpumspalielinājies no 1,3 m 3 līdz 1,6 m 3 . Tas izskaidrojams ar apstākli, ka, pieaugot ikdienāpatērējamo preču klāstam, arvien lielāku īpatsvaru iegūst īslaicīgi lietojamieizstrādājumi un vieglie iepakojuma materiāli.- 203 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTTādēļ šajā pārskatā sniegti pētījumu dati par visu Rīgas pilsētu un galvenās problēmasnoteiktas, izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku un īpašumu lietošanas mērķus.Izvērtējot atkritumu sastāvu 1995. gadā, konstatēts, ka Rīgas Centra rajonā, kasaizņem lielāko daļu RVC teritorijas, atkritumos vairāk nekā pārējos Rīgas rajonos unpriekšpilsētās ir stikls, papīrs un kartons (īpatsvars attiecīgi 13 %, 22 % un 6 %). Tasrada priekšnoteikumus atkritumu šķirošanai un pārstrādei.RVC teritorijā no 1998. līdz 2002 .gadam iedzīvotāju skaits (pēc Pilsonības unimigrācijas departamenta datiem) ir samazinājies par 27 %, bet Rīgas Centra rajonā –par 34 % (Centrālās statistikas pārvaldes 1998. un 2002. gada dati). Tas liecina parintensīvāku iedzīvotāju emigrāciju no RVC centrālās daļas, kas ir saistīta ardenacionalizēto ēku privatizāciju un dzīvojamā fonda samazināšanos tajās. Atkritumudaudzums un sastāvs ir atkarīgs no dominējošā īpašumu lietošanas mērķa unintensitātes. RVC teritorijā pēc īpašumu lietošanas mērķiem var izdalīt divasatšķirīgas zonas – Vecrīgu (līdz Aspazijas un Basteja bulvārim) un pārējo teritoriju.Vecrīgā ir lielāks biroju un apkalpojošās sfēras iestāžu, pārējā teritorijā – dzīvojamāfonda īpatsvars. Ražošanas uzņēmumiem abās zonās RVC teritorijā ir izvietotipārsvarā biroji. Tādēļ Vecrīgā mājsaimniecības atkritumu īpatsvars ir mazāks, betpapīra un iepakojamo materiālu – lielāks nekā pārējā RVC teritorijā.Atkritumu savākšana un izvešana Rīgas vēsturiskajā centrā galvenokārt notiek arbeztvertņu metodi. Vecrīgā ir divi maršruti. Specializētā atkritumu savākšanastransporta uzturēšanās šajā teritorijā apgrūtina transporta kustību, rada papildu slodziielu segumam, ēku pamatiem, kā arī palielina gaisa piesārņojumu. No higiēnasviedokļa beztvertņu sistēma nodrošina labāku atkritumu savākšanu, bet irnepieciešama liela iedzīvotāju organizētība, jo jāierodas noteiktos laikos maršrutāparedzētajās pieturas vietās. Minētā metode ir arī finansiāli neizdevīga ilgā atkritumusavākšanas laika dēļ.Pārējā RVC teritorijā ir seši atkritumu izvešanas maršruti. Atsevišķos maršrutos jaunotiek pakāpeniska beztvertņu metodes nomaiņa ar tvertņu metodi. Atkritumu tvertņuuzstādīšana ļautu arī samazināt atkritumu izvešanai patērēto laiku, jo vidēji vienaatkritumu savākšanas maršruta apkalpošanai katru dienu tiek patērētas 7 stundas.Izvērtējot situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā, var konstatēt šādas Rīgasvēsturiskā centra teritorijai raksturīgas iezīmes:- 204 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT• ļoti blīva teritorijas apbūve un blīvs ielu tīkls ar ierobežotu transportaplūsmas caurlaidību, kas apgrūtina specializētā atkritumu savākšanastransporta kustību šajā teritorijā;• RVC teritorija iedalāma vairākās funkcionāli atšķirīgās zonās, starpkurām īpaši izceļama ir Vecrīga;• Vecrīga kā dažādu sabiedrisko pasākumu norises vieta ar lieluapmeklētāju plūsmu šo pasākumu laikā;• RVC kā kultūrvēsturiskai teritorijai ir īpašas prasības attiecībā uz tajāizvietojamo infrastruktūras un citu vides elementu dizainu (t.sk.publiskajām atkritumu tvertnēm).Ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra apbūves raksturu, atkritumu savākšanasmaršrutus un metodes, šajā teritorijā pastāv vairākas problēmas:• ilgstošā maršrutu apkalpošana un specializētā transporta uzturēšanās šajāteritorijā rada papildus gaisa piesārņojumu ar dūmgāzēm;• beztvertņu metodes izmantošana ir neērta iedzīvotājiem un finansiālineizdevīga atkritumu apsaimniekotājam;• atkritumu tvertņu izvietošanai piemērotu brīvu vietu trūkums apgrūtinavienota atkritumu apsaimniekošanas modeļa piemērošanu RVC teritorijā,kā arī ierobežo dalītās atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu.Tādēļ vēsturiskā centra teritorijā ir jāpārskata atkritumu apsaimniekošanas shēma unjāatrod optimāls risinājums atkritumu tvertņu izvietojumam katrā konkrētā gadījumā,ņemot vērā teritorijas īpatnības. Ne visos gadījumos ir iespējams nodrošinātnormatīvu prasības par to, ka atkritumu tvertnes jānovieto ne tuvāk par 10 m nodzīvojamām ēkām, un ne vienmēr iespējams nodrošināt specializētā transportapiekļūšanu atkritumu tvertnēm.Izstrādājot RVC saglabāšanas un attīstības plānu, teritorija no atkritumuapsaimniekošanas viedokļa dalāma šādās zonās:• Vecrīga (līdz Aspazijas bulvārim un Basteja bulvārim) kā teritorija arīpašām atkritumu apsaimniekošanas prasībām. Beztvertņu atkritumuizvešanas metode ir pilnībā jānomaina ar tvertņu metodi. Šajā zonā irpiemēroti apstākļi (daudz iestāžu, biroju u.tml.), lai ieviestu dalītoatkritumu savākšanu sistēmu papīram, kartonam, plastmasai, stiklam.Vecrīga kā pilsētas vēsturiskais centrs ar katru gadu piesaista arvien- 205 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTvairāk tūristu, tāpēc ir nepieciešams izvietot vairāk publisko atkritumutvertņu (īpaši tūrisma sezonā), arī atsevišķi papīram, stiklam un PETpudelēm, paredzot vietas šo laukumu ierīkošanai;• Bulvāru loks un parku zonas (tai skaitā Ziedoņdārzs un Viestura dārzs)kā publiskas atpūtas vietas. Dominējošie atkritumi ir dažāda veidaiepakojums, ko atstāj parku apmeklētāji, un zaļie atkritumi, kas rodas šoteritoriju sakopšanas procesā un kuru apsaimniekošanai tiek izvirzītasīpašas prasības;• pārējā RVC teritorija (no Elizabetes ielas līdz Tallinas ielai) kā jauktatipa zona ar dzīvojamo namu apbūves dominanti. Šajā zonā atkritumumorfoloģiskajā sastāvā pieaug tipisko mājsaimniecības atkritumudaudzums. Atkritumu apsaimniekošanā tiek izmantota galvenokārtbeztvertņu atkritumu savākšanas metode. Vietās, kur tas ir iespējams(piemērots izvietojums, atbilstība normatīvu prasībām), jau tiekuzstādītas atkritumu tvertnes, un ir plānots šo procesu turpināt, jostacionāro tvertņu uzstādīšana ir iedzīvotājiem ērtākais atkritumusavākšanas veids. Veidojot jaunas tvertņu vietas, ir jāparedz arī platībapapildu tvertņu novietošanai dalītajiem atkritumiem, jo arī šajā zonātāpat kā pārējā RVC teritorijā dalītā atkritumu savākšana līdz šim navuzsākta.5.9.7. Piesārņotās vietasV/u Latvijas nafta DUS teritorijā ir gruntsūdeņu piesārņojums ar naftas produktiem(5,1 mg/l). Militāro vietu pētījumā, ko 1998. gadā veica LVĢMA sadarbībā arNorvēģijas ģeoloģijas dienestu, bijušajā kara rūpnīcas teritorijā Valmieras ielā, kasatrodas tiešā RVC tuvumā, virs gruntsūdeņiem konstatēts lokāls naftas produktuslānis. Tajā ir augsts piesārņojums ar cinku, varu un svinu. Piesārņojuma analīzēkonstatēts arī kadmijs un dzīvsudrabs, taču norādīts, ka to koncentrācija ir zema.Ieteikts veikt detalizētu šīs teritorijas izpēti.Tā kā šobrīd nav informācijas par piesārņojuma izplatīšanos no minētajām vietāmRVC virzienā, tad nav pamata Saglabāšanas un attīstības plānā ierosināt speciāluierobežojumu noteikšanu RVC teritorijas zemes izmantošanai. Tie būs jānosaka, japiesārņoto vietu papildus izpētē tiks konstatēta to negatīva ietekme uz RVC teritoriju.- 206 -

5.9.8. Risks5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTRVC teritorijā nepastāv ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu risks un nozīmīgipazemes ūdeņu piesārņojuma avoti, kas būtu uzskatāmi par riska faktoriem RVCteritorijā.Turpmāk rakstā apskatīti šādi riska veidi: rūpnieciskā riska objekti, paaugstinātasbīstamības objekti, elektromagnētiskā starojuma risks un applūšanas riska teritorijas,kā arī nepieciešamie pasākumi iedzīvotāju drošībai.Rūpnieciskā riska objektiŠajā grupā ietilpst lielie rūpniecības uzņēmumi, uz kuriem attiecas MK Noteikumipar rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanaspasākumiem (Nr.259; 19. 06. 2001.)RVC teritorijā vai tās tiešā tuvumā neatrodas neviens no uzņēmumiem, uz kuriemattiektos minētā direktīva. Salīdzinoši tuvu RVC teritorijai atrodas a/s Latvijasķīmija. Tajā tiek uzglabātas daudzas ķīmiskas vielas, kas lielu avāriju gadījumos varradīt piesārņojumu RVC teritorijā.Paaugstinātas bīstamības objektiRVC teritorijā un tās buferzonā atrodas vairāki objekti, kuri pēc ķīmisko vieluuzglabāšanas daudzuma nav MK 19. 06. 2001. noteikumu Nr.259 darbības lokā,tomēr lokāli tie rada ķīmiskā piesārņojuma, ugunsgrēku un eksploziju risku,apdraudot gan cilvēku, gan ēku drošību. Pēc Rīgas pašvaldības policijas Civilāsaizsardzības dienesta informācijas RVC teritorijā ir divi uzņēmumi, kuros ražošanasvajadzībām tiek glabāts amonjaks, un divi uzņēmumi, kuros atrodas dīzeļdegviela.Ārpus RVC teritorijas atrodas pieci uzņēmumi, kuros glabājas amonjaks, kas varapdraudēt RVC teritoriju ( 5. 2.tabula).Nr.5.2. tabulaPaaugstinātas bīstamības objekti, tajos uzglabātās vielas, to daudzums unapdraudēto iedzīvotāju skaits RVC teritorijā un tās buferzonā (Civilāsaizsardzības dienesta informācija, 2003. g.).Nosaukums AdreseUzglabātās vielasnosaukums kopējaisdaudzums, tdaudzumslielākajātilpnē, tApdraudētoiedzīvotājuskaits,tūkst.AtrašanāsRVCteritorijā1 A/s Rīgas Atlasa iela 7 amonjaks 5 1,9 1, 43 Buferzonāmiesnieks2 A/s Aldaris Tvaika iela amonjaks 18 5,0 3,50 Buferzonā- 207 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT443 A/s Rīgas Eksporta iela amonjaks 8,5 1,0 0,75 Buferzonā1. saldētava 74 A/s Latvijas A.Briāna iela amonjaks 2,5 0,6 2,4 TeritorijāBalzams 75 A/s Laima Miera iela 22 amonjaks 2,5 0,3 1,4 TeritorijāRažotneNr.16. A/s Rīgas Valmieras amonjaks 3,5 3,0 25,4 Buferzonāpiensaimnie iela 2ks7 A/s Rīgas Maskavas amonjaks 0,75 0,6 3,1 Buferzonāalus iela 231darītavaVārpa8. SIA REHO Kalēju iela Dīzeļdegvielaviesnīca 9/115,0 5,0 1,50 TeritorijāKonventasēta9. ViesnīcaMetropoleAspazijasbulvāris36/38Dīzeļdegviela7,0 7,0 2,00 TeritorijāRVC teritoriju šķērso arī transporta maršruti, kuros pārvadā bīstamās kravas:• 9. – 20. maršruts, kurā ir pieļaujami degvielas pārvadājumi arspecializēto autotransportu (RD 09. 07. 1996. lēmums Nr.3544) noKrasta ielas uz Tilta ielu. RVC teritorijā maršruts iet pa 11. novembrakrastmalu un Eksporta ielu. Konkrētais caur RVC teritoriju pārvadātaisdegvielas daudzums nav zināms;• RVC teritorijā esošās dzelzceļa līnijas. Pa dzelzceļu pārvadātie bīstamokravu apjomi caur Rīgas Pasažieru staciju un Rīgas Krasta staciju(Andrejostā) veido nelielu daļu no kopējiem VAS Latvijas dzelzceļšbīstamo kravu pārvadājumiem (5.3.tabula). Taču jebkura avārija RVCteritorijā var būt bīstama cilvēkiem un videi. Par iespējamo avārijusekām un to likvidēšanu šajā gadījumā atbildīga VAS Latvijas dzelzceļš.- 208 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT5.3.tabulaBīstamo kravu pārvadājumi caur Rīgas Pasažieru staciju un Rīgas Krastastaciju RVC teritorijā 2002. gadā un no 2003. gada janvāra līdz augustam (VASLatvijas dzelzceļš dati)PārvadājumiPeriodskopā VAS caur RīgasLatvijasdzelzceļš, tPasažierustaciju, tNafta un naftas produkti% no kopējādaudzumacaurKrastastaciju, tRīgas2002.g. 18696000 649623 3,47 12993 0,072003.g.janv. – aug. 14703000 457774 3,11 17445 0,12Ķīmiskie produkti2002.g. 793000 39309 4,96 7999 1,012003.g.janv. – aug. 625000 27018 4,32 4480 0,72Applūšanas riska teritorijas% no kopējādaudzumaRīgā applūšanas riska teritorija ir visa Daugavas lejtece, tai skaitā arī RVC teritorija –11. novembra krastmala pie Akmens tilta un Pilsētas kanāla ieteka Daugavā pieCentrāltirgus. Ārkārtas situācijas tiek izsludinātas, ja ūdens līmenis sasniedz 1,40 matzīmi, kas noteikta pēc sešdesmito gadu kritērijiem. Taču kopš tā laika Daugavaskrastu ģeodēziskais stāvoklis ir mainījies – krastos izveidoti daudzi uzbērumi pieinfrastruktūras objektiem, piestātnēm, dzelzceļiem u.c., tādēļ kritērijus minētāsatzīmes noteikšanai RVC teritorijā ir nepieciešams pārskatīt.Elektromagnētiskais risksRīgā un arī RVC teritorijā darbojas ļoti daudzas elektromagnētisko lauku izstarojošasiekārtas, kuru jauda sniedzas no dažiem vatiem līdz daudziem desmitiem kilovatu.Elektromagnētiskā starojuma (EMS) avoti RVC teritorijā iedalāmi divas lielāsgrupās:• iekārtas, kuras speciāli izveidotas elektromagnētiskās enerģijasizstarošanai: radio un televīzijas stacijas, radiolokatori, fizioterapeitiskieaparāti, radiosakaru sistēmas, tehnoloģiskās ražošanas iekārtas u.c.;• iekārtas, kuras nav paredzētas elektromagnētiskās enerģijas izstarošanaitelpā, bet kuras darbojas ar elektrisko strāvu, kā rezultātā rodas EMS.Tās ir elektroenerģijas pārraides un sadales sistēmas, kā arīelektroenerģiju patērējošie aparāti: transports, elektriskās plītis, televizoriu.c.- 209 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTDaži EMS avoti darbojas īslaicīgi (piemēram, Rīgas ostā ienākošo kuģu radari), betciti – pastāvīgi (augstsprieguma līniju apakšstacijas). Ir stacionārie un kustīgie EMSavoti. EMS intensitāte mainās arī diennakts laikā. Lielākais risks cilvēka veselībaisaistīts ar pirmās grupas iekārtām, kuras darbojas radio un mikroviļņu frekvencesdiapazonā. To skaits pašlaik pieaug. Izplatītākie EMS avoti RVC teritorijā ir mobilotālruņu bāzes staciju radio antenas.Pēdējos 15 gados Rīgā, tai skaitā Rīgas vēsturiskajā centrā, nav veikti kopējāelektromagnētiskā lauka intensitātes mērījumi. Valsts sakaru inspekcija unSabiedrības veselības aģentūra RVC kontrolē tikai katra atsevišķa EMS avotaparametrus. Tādēļ šobrīd nav iespējams noteikt kopējo EMS blīvumu RVC teritorijāun novērtēt iespējamo risku cilvēku veselībai.Kā rāda atsevišķu objektu kontroles mērījumu dati, parasti blakus vienai bāzesstacijai EMS blīvums ir 2 – 30 reizes zemāks par pieļaujamo, bet RVC teritorijādaudzviet koncentrēts ļoti liels antenu daudzums. Tādēļ pastāv iespēja, ka kopējaisEMS blīvums var pārsniegt pieļaujamo un ietekmēt cilvēku veselību.Kopumā elektromagnētiskā piesārņojuma kontroles pasākumi RVC teritorijā neatbilstANO, ES un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, jo netiek veikti kopējā EMSblīvuma mērījumi un informācija par šo piesārņojumu nav pieejama.Drošas dzīves vides izveidošanai RVC teritorijā ir jāveic pasākumi riska objekturadīto iespējamo avāriju novēršanai un seku likvidēšanai, pilnībā jāizvērtē RVCteritorijā iespējamie riski, kā arī jānodrošina apstākļi Valsts ugunsdzēsības unglābšana dienesta operatīvam darbam RVC teritorijā.Apakšprojektā Rīgas vēsturiskā centra vides kvalitāte ieteiktos pasākumus RVC SAPizstrādes darba grupa izmantoja teritorijas plānojuma izstrādāšanā. Daudzi videskvalitātes uzlabošanas pasākumi attiecas tieši uz vides aizsardzību un ir iekļaujamiRīgas vides stratēģijas rīcības programmā 2002. – 2010. gadam.5.9.9. Apstādījumu raksturojums, nozīme un stāvoklisRīgas vēsturiskā centra apstādījumu sistēmas telpisko struktūru nosaka vēsturiskiizveidojusies pilsētbūvnieciskā struktūra.Apstādījumu sistēmu Rīgas vēsturiskajā centrā veido šādi apstādījumu veidi:• parki;- 210 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT• skvēri;• zaļie laukumi;• ielu apstādījumi (kokaugu rindas un joslas, bulvāri, alejas, zālienajoslas);• priekšdārzi;• pagalmu apstādījumi;• publisko un privāto būvju apstādījumi.Jebkuras pilsētas, tai skaitā Rīgas, apstādījumu struktūrā vieni no nozīmīgākajiemapstādījumu veidiem ir parki, zaļie laukumi un skvēri. Sevišķi liela nozīme tiem irblīvi apbūvētā pilsētas daļā. Parku un skvēru telpiskais izvietojums Rīgā, toplānojums un augu sortiments raksturo gan pilsētas vēsturisko attīstību, gan arīsaimniecisko un kultūras sakaru attīstību starp Rīgu un citām pilsētām.Visuzskatāmāk tas izpaužas kanālmalas apstādījumu zonā, kur apstādījumu ass –kanāls, kam šobrīd pārsvarā ir ainaviska funkcija, ir saglabājis pilsētas aizsargkanālavēsturisko konfigurāciju, bet koku, krūmu un puķu stādījumi ataino Eiropas labākopieredzi apstādījumu struktūras un sugu sastāva veidošanā gandrīz 200 gadu laikā.Sākot ar pirmā dārza izveidošanu Rīgā 1812. gadā līdz pat 1990. gadam parku, zaļolaukumu un skvēru kopējā platība pilsētas vēsturiskajā centrā visu laiku ir pieaugusi.Jauni apstādījumi tika veidoti nodedzināto priekšpilsētu vietā (1812. – 1879. gads),nojaukto vaļņu vietā (1880. – 1914. gads) un 2. pasaules kara laikā iznīcināto ēkuvietā (1945. – 1991. gads). Pēc 1991. gada Rīgas vēsturiskajā centrā vērojama pretējatendence – skvēru platība strauji samazinās, jo to vietu aizņem apbūve (piemēram,apbūvēts ir Elizabetes un Valdemāra ielas skvērs, Basteja bulvāra skvērs u.c.).Rīgas vēsturiskajā centrā parkiem, zaļajiem laukumiem un skvēriem ir lielaekoloģiska un kultūrvēsturiska vērtība un nozīme iedzīvotāju atpūtā. Šajāsapstādījumu teritorijās aug 27% no pilsētas vēsturiskajā centrā augošajiem kokiem.Kokaugu kopējais taksonu skaits ir 769. Dendroloģiskā ziņā visbagātākais irVērmanes dārzs, kurā sastopami 207 kokaugu taksoni. Kultūrvēsturiskā unekoloģiskā ziņā visvērtīgākie ir kanālmalas apstādījumi, kuru kopējā platība ir 10,5ha. Tas nozīmē, ka tie dod nozīmīgu ieguldījumu pilsētas mikroklimata uzlabošanā unatmosfēras piesārņojuma mazināšanā. Pēc L. Lizumas datiem Rīgas centrā 2002. gadavasarā dienas laikā pastāvēja būtiska gaisa temperatūras atšķirība starp pilsētas parkuun apkārtējo apbūvēto teritoriju. Starpību ietekmē parka teritorijas lielums – jo lielāka- 211 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTir parka platība, jo lielākas ir konstatētās atšķirības. Pētītajos parkos maksimālāsatšķirības ir konstatētas Kronvalda parkam ar apkārtējo teritoriju – 4,5 0 C, kanālmalasapstādījumiem – 2,8 0 C un Vērmanes dārzam – 1,3 0 C.Parkiem ir liela nozīme temperatūras regulēšanā pilsētas apstākļos, īpaši karstās,bezvējainās vasaras dienās, kad pat nelieli parki un dārzi var saglabāt zemākutemperatūru, salīdzinot ar apkārtējo apbūvēto teritoriju, un līdz ar to arī ietekmētapkārtējās teritorijas gaisa temperatūras pazemināšanos, kā arī uzturēt cilvēkatermiskajam komfortam atbilstošus apstākļus. Būtiskākā loma gaisa temperatūrassamazināšanā un komforta apstākļu radīšanā karstajā laikā ir lielo lapu kokuveģetācijai.Apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību Rīgas vēsturiskajā centrā nosaka:• apstādījumu novietojums pilsētas kultūrvēsturiskajā ainavā;• apstādījumu plānojums (piemēram: Bastejkalna apstādījumi);• apstādījumu augu sortiments;• objekti (piemēram: Blaumaņa piemineklis);• ar apstādījumu veidošanu saistītās personības (piemēram, izcili ainavuarhitekti un dārznieki: G. Kufalts, A. Zeidaks, K. Barons).Rīgas vēsturiskā centrā Valsts aizsardzības kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļautišādi dārzi, parki un laukumi:• Kronvalda parks;• Vērmanes dārzs;• Alberta laukums.Blīvi apbūvētajā Rīgas vēsturiskajā centrā apstādījumu kopējā struktūrā liela nozīmēir pagalmiem:• tie veido teritorijas kopējo zaļo fonu;• lielo pagalmu apstādījumi nodrošina pilsētas publisko apstādījumu unpilsētas perifērijas dabas teritoriju sasaisti;• tie nodrošina īslaicīgas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietas blīviapbūvētajā pilsētas daļā. Īpaši svarīgi tas ir bērniem un veciemcilvēkiem.2002. gadā kopumā apsekoti 1321 pagalms vai pagalmu segments. Par pagalmuuzskaites vienību tika pieņemta telpa, kas ir norobežota ar ēkām vai ar sētu. Ja- 212 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTgadījumā pagalmu telpas iekšējā struktūra (koku daudzums, pagalma izmantošana,segums) bija atšķirīga, tad pagalms tika dalīts atsevišķās vienībās.No Rīgas vēsturiskā centra apsekotajiem pagalmiem vai pagalmu segmentiem – 336jeb 25,4 % ir bez kokiem. Visu Rīgas vēsturisko centru pēc apbūves blīvuma,pagalmu veidola un izmantošanas var iedalīt vairākās zonās:• Vecrīgas apbūve;• Bulvāru loka apbūve;• Ārrīgas loks;• Tallinas ielas – Stabu ielas loks.Vecrīgai ir raksturīgs vislielākais apbūves blīvums, līdz ar to maza pagalmu platība.Tajā lielākā daļa pagalmu ir bruģēti (kas kokiem kopumā ir labvēlīgi), bet tie irnelieli, ēnaini, vēsi un koku augšanai nepiemēroti. Izņēmums ir daži pagalmi arapstādījumiem pie ēkām, kas uzceltas kara laikā noārdīto ēku vietā. Šie pagalmi irplašāki par Vecrīgas vēsturiskajiem pagalmiem, daļēji atklāti, līdz ar to arī gaišāki unpiemēroti koku augšanai.Līdzīga situācija ir arī Bulvāru lokā: liels apbūves blīvums, mazi pagalmi. Pagalmi irar cieto segumu (bruģēti vai asfaltēti), bez kokiem. Rīgas vēsturiskajā centrā pārsvarāBulvāru loka ēkās ir sastopami arī „aku” veida pagalmi ar kokiem nepiemērotāmplatībām, vāju apgaismojumu un aukstu augsni.Ārrīgas lokā (teritorija starp Elizabetes ielu un Hanzas, Stabu ielu) apbūves blīvumsvairs nav tik augsts un šajā teritorijā sāk parādīties lielāki pagalmi un vairāk pagalmuar apstādījumiem. Te iespējams izdalīt vairāku tipu pagalmus. Pirmo tipu veidopagalmi, kuros nav koku. Tie vairāk raksturīgi ir Ārrīgas loka centrālajos kvartālos(starp Kr.Valdemāra un Čaka ielām). Tā ir aktīva biroju zona. Pagalmi bez kokiem irarī jūgendstila rajonā (starp Strēlnieku, Dzirnavu, Kr.Valdemāra ielām un Kalpakabulvāri). Te pagalmus bez apstādījumiem atsver priekšdārzu apstādījumi. Pagalmi bezapstādījumiem ir bruģēti vai asfaltēti un pārsvarā tiek izmantoti par autostāvlaukumiem. Kopumā automašīnu novietošanai izmanto gandrīz visus Ārrīgas lokapagalmus.Otru tipu veido pagalmi, kuros ir daži koki ar nelielu apdobi, bet pārējā pagalma daļair bruģēta vai asfaltēta (piemēram, Kr.Valdemāra ielā 53, Brīvības ielā 101, Mieraielā 15, u.c.). Trešo tipu veido pagalmi ar zālienu, kokiem un krūmiem (piemēram,Brīvības ielā 111, Eksporta ielā 2, Baznīcas ielā 30, Bruņinieku ielā 24a, u.c.).- 213 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTTallinas ielas – Stabu ielas lokā samazinās apbūves blīvums un līdz ar to pieaugpagalmu platība, kā arī pieaug zaļo pagalmu skaits un koku daudzums pagalmos. Teplaši izplatīti bezseguma jeb grunts pagalmi (piemēram, Maiznīcas ielā 10, Avotu ielā30, Tallinas ielā 1, Tallinas ielā 51, u.c.). Te samazinās arī to pagalmu skaits, kurostiek novietotas automašīnas.Kopumā Rīgas vēsturiskā centra pagalmos tika uzskaitīti, uzmērīti un vērtēti 7158koki. Pagalmos augošo koku taksoni to sastopamības kārtībā:• parastā liepa (Tilia cordata), stādīta galvenokārt 1945. – 1970. gados;• Holandes liepa (Tilia vulgaris), stādīta galvenokārt līdz 1940. gadam;• āra bērzs (Betula pendula) – vismaz 50% nav stādīti, pašsēja;• parastā kļava (Acer platanoides) – vismaz 80% nav stādīti, pašsēja;• mājas ābele (Malus domestica) – vairums ar zemu augļkopības vērtību,bet augstu vizuālo vērtība;• skābie ķirši (Cerasus vulgaris) – vismaz 50% cilvēku un putnu izplatītisējeņi ar sīkiem, negaršīgiem augļiem;• Petrovskas papele (Populus x petrowskyana) – mazvērtīgs ♀ klons, kasizplata daudz sēklu lidpūku; ar celtņu pamatiem agresīvām saknēm;• baltā robīnija (Robinia pseudoacacia) – veci koki ar bojātām saknēm,daudz sakņu atvašu;• ‘Latvijas’ papele (Populus ‘Lettland’) – mazvērtīgs, slimīgs ♀ klons;• parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum);• Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica);• platlapu liepa (Tilia platyphyllos);• parastais osis (Fraxinus excelsior);• parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia), stādīts vairāk augļu dēļ;• asā, tautā saukta sudrabegle (Picea pungens) – vienīgais biežāk audzētaisskujkoks, kas piesārņotā atmosfērā un bez apdobes nīkuļo.Minētās koku sugas veido ap 98% Rīgas vēsturiskā centra pagalmu koku sastāva,pārējās sugas ir dendroloģiski retumi vai pašsējā iesējušās vietējās sugas. Jaunu kokuun to sugu stādījumu skaits pagalmos ir visai niecīgs.Ne vienmēr liels koku daudzums pagalmā liecina par kvalitatīvu pagalmu, tomēr tasraksturīgs pagalmiem, kurus perspektīvā būtu iespējams veidot ar bagātīgiemapstādījumiem.- 214 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTKoku blīvums (koku skaits uz 100 m 2 ) atsevišķos gadījumos ir daudz nozīmīgāksrādītājs, salīdzinot ar absolūto koku skaitu. Optimālais koku skaits pagalmā ir atkarīgsno koka sugas un vecuma, pagalma konfigurācijas un arhitektoniskā veidola. Ir jāņemvērā arī tas, cik gara ir pagalma malas josla gar ēku sienām. Tā kokiem nav piemērotajo ir ēnaina un koki tur slikti aug, turklāt koki šajā joslā bojā ēku pamatus. Pēcvidējām aplēsēm varam pieņemt, ka optimālais koku skaits uz 100 m 2 pagalmos ir 1 –2 koki.Jāņem vērā, ka jaunveidotā pagalmā stāda vairāk koku (līdz ar to arī ir lielāks kokuskaits uz 100 m 2 ). Kokiem pieaugot, vēlāk tie retināmi. Ja tas netiek izdarīts, pagalmastādījumu blīvums ar laiku kļūst pārāk liels un koki zaudē kvalitāti un estētiskovērtību. Rīgas vēsturiskajā centrā tādi pagalmi ir, piemēram, Brīvības ielā 103,Kr.Valdemāra ielā 41/43, Stabu ielā 15.Lielākais koku blīvums (3,01 – 12,5 koki uz 100 m 2 ) bieži vien ir tieši pagalmos arnelielu platību, turklāt jāņem vērā, ka šis lielums ir rēķināts uz visu pagalma platību,lai gan stādījumi aizņem tikai daļu pagalma. Tas nozīmē, ka apstādītajā pagalma daļāšis koku blīvums ir vēl lielāks. Lielai daļai šo pagalmu ir nepieciešama kokuretināšana.Lielāka vērtība ir pagalmiem, kas iekārtoti pēc profesionāla projekta, kur tiek regulārikopti koki un krūmi un kur apstādījumu platība ir vismaz 40 – 50 % no pagalmateritorijas (piemēram, Brīvības ielā 100, Miera ielā 42, Tallinas ielā 51/53).Rīgas vēsturiskā centra pagalmos koku fizioloģiskais stāvoklis kopumā ir labāks nekāielu kokiem, taču tas ir atkarīgs no pagalma atrašanās vietas. Lapu nekroze kokiemvērojama pagalmos, kuri ir blakus galvenajām transporta maģistrālēm. Lielāksnekrozes skarto koku skaits ir pagalmos, kuri ir daļēji atvērti pret šīm ielām.Ielu stādījumi Rīgā pirmoreiz stādīti 1813. gadā pēc Vidzemes un Kurzemesģenerālgubernatora F. Pauluči ierosmes. Līdz 1880. gadam, kad notika pirmā kokuskaitīšana, pilsētai bija alejas koku stādījumi ielās un bulvāros 24 verstu garumā ar10.000 kokiem, no kuriem gan 1500 bija jāaizvieto ar jauniem stādījumiem. No 1903.līdz 1911. gadam par jaunu stādīti alejas koki Elizabetes ielā gar Strēlnieku dārzu, apPāvila baznīcu Jāņa Asara un Rumpmuižas ielā un Kronvalda bulvārī. 20. gadsimtapirmajā pusē alejas koki atradās Andrēja ielā, Ausekļa ielā, Baznīcas ielā, Brīvībasbulvārī, Bruņinieku ielā u.c. Rīgas ielās par stādāmo materiālu izmantoja galvenokārt- 215 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTHolandes liepas, atsevišķos ielu posmos arī ošus, vītolus, papeles, bērzus, gobas,zirgkastaņas, kļavas.Pašreiz ielu posmu ar koku stādījumiem ir daudz mazāk. Tie ir likvidēti ielupaplašināšanas rezultātā, kā arī iznīkuši paaugstināta vides piesārņojuma vai arīaugsnes sablīvēšanas rezultātā.Rīgas vēsturiskajā centrā ielu kopgarums ir 89 379 m. Visas ielas apstādījumuinventarizācijas laikā tika sadalītas posmos – nogriežņos starp 2 tuvākajiemkrustojumiem. Šādi ielu posmi ar kokiem veido 39 % (34 837 m) no visu ielu posmukopgaruma. Apskatāmajā teritorijā tie izvietoti nevienmērīgi:• aptuveni 90 % ielu posmu ar kokiem ir Bulvāru loka rajonā un teritorijāstarp Eksporta ielu un Kronvalda bulvāri;• vairāk par 50 % ielu posmu ar kokiem ir Ārrīgas loka teritorijā (izņemotielas, kas pilda maģistrāļu funkcijas – Brīvības, Marijas – Čaka,Lāčplēša, Dzirnavu);• maz ielu posmu ar kokiem ir teritorijā starp dzelzceļu, Gogoļa ielu,Puškina ielu un Daugavmalu;• ļoti maz ielu posmu ar kokiem ir Vecrīgā.39% no ielu posmiem ar kokiem tie aug abās ielas pusēs, 61% – tikai vienā pusē.Ierīkojot alejas, koki tika stādīti ielu abās pusēs, bet vēlākajos gados ielupaplašināšanas vai pazemes komunikāciju ierīkošanas dēļ ielu stādījumi parasti tikasaglabāti tikai ielas vienā pusē. Visbiežāk tā ir saulainā puse, bet atsevišķosgadījumos, piemēram, Elizabetes ielā, koki ir saglabāti ēnainajā pusē.Šobrīd Rīgas vēsturiskajā centrā nav ielu posmu, kurā koku skaits būtu optimāls – 40koki uz 100 m. Šāds koku skaits uz 100 m ielas ir gadījumos, kad koki stādītioptimālā attālumā (5m) cits no cita abās ielas pusēs.Visbiežāk ielu stādījumos atkārtojas 16 koku sugas. Rīgas vēsturiskajā centrā dominēHolandes liepa un parastā liepa, citu koku sugu stādījumi ir fragmentāri – ielu posmi,kuros aug tikai vienas sugas koki, ir saglabājušies reti. To starpā izceļas ozolu rindaEksporta ielā starp Hanzas un Katrīnas ielu, parastās zirgkastaņas stādījumi Ausekļa,Sakaru, Noliktavas ielā, Bruņinieku ielas posmā starp Tērbatas ielu un KrišjāņaBarona ielu.- 216 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTKoku fizioloģiskais stāvoklis tika novērtēts pēc lapu nekrozes un stumbruizaugumiem. Lapu nekroze novērota visā apsekotajā teritorijā. Stiprāk izteiktanekroze konstatēta intensīvi noslogotajās ielās, kas iet perpendikulāri Daugavai – Kr.Valdemāra ielas posmā starp Dzirnavu un Lāčplēša ielu, Tērbatas ielas posmos starpBrīvības bulvāri un Elizabetes ielu, starp Bruņinieku un Stabu ielu, Kr. Barona ielasposmā starp Raiņa bulvāri un Elizabetes ielu, kā arī 13. janvāra ielā. Mazāk izteiktanekroze konstatēta mazāk noslogotajā Citadeles, Jeruzalemes, Lenču, Aristīda Briānaielā un atsevišķos Ģertrūdes ielas posmos. 2003. gada pavasarī pilnīga kokunokalšana tika konstatēta Kr. Valdemāra ielā posmā starp Dzirnavu un Stabu ielu, Kr.Barona ielas posmā starp Blaumaņa un Bruņinieku ielu, Tērbatas ielas posmā starpĢetrūdes un Stabu ielu, kā arī 13. janvāra ielas posmā starp Stacijas laukumu unautoostu. Salīdzinot ar 1979. gadu, kad Rīgā veikta koku inventarizācija, kokufizioloģiskais stāvoklis ielu apstādījumos ir strauji pasliktinājies. Tas galvenokārt irsaistīts ar ielu kaisīšanu ar sāls maisījumu, autotransporta dūmgāzēm un apdobjunoblietēšanu.Ielu apstādījumiem ir liela nozīme atmosfēras piesārņojuma samazināšanā. Kā rāda1987. gadā veiktie pētījumi Rīgas dārzos un parkos, divu rindu apstādījumiEsplanādes parkā pie Brīvības ielas samazina svina koncentrāciju par 28%, kadmijakoncentrāciju par 25%, hroma par 20% un vara – par 29%.Apstādījumu struktūras attīstība un pilnveidošanaBalstoties uz pilsētbūvnieciskās un apstādījumu struktūras analīzi, Rīgas vēsturiskocentru var iedalīt šādās zonās ar noteiktu vēlamo attīstību:• Daugava un krastmala – pilsētas apstādījumu un dabas teritorijuvienojošā struktūra, kas nākotnē arī jāsaglabā. Perspektīvā, samazinotautotransporta kustības intensitāti, palielināma Daugavas krastmalasnozīme iedzīvotāju, pilsētas viesu un tūristu atpūtā;• Vecrīga – apstādījumi (atsevišķi laukumi, skvēri, priekšdārzi, pagalmi)veido salas ļoti blīvi apbūvētā pilsētas daļā. Te nav iespējas un navnepieciešams veidot atsevišķu salu savienojošās „zaļās” struktūras.Perspektīvā vides kvalitātes un mikroklimata paaugstināšanas nolūkossaglabājamas „zaļās salas” (Līvu laukums, Alberta laukums u.c.) unpalielināma vīteņaugu un puķu kastu nozīme. Estētiskā ziņā liela nozīmeir atsevišķiem kokiem daļēji slēgtajos pagalmos. Atkarībā no ēku- 217 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTarhitektūras, funkcijas un novietojuma individuāli jāizvērtē „gaisa dārzu”ierīkošana uz ēku jumtiem;• Bulvāru loks – kanālmalas apstādījumi, Kronvalda parks, Vērmanesdārzs Esplanāde un Citadele ir ļoti nozīmīga „zaļā” savstarpēji saistītāRīgas vēsturiskā centra apstādījumu struktūra. Apstādījumiem ir lielakultūrvēsturiskā un ekoloģiskā nozīme, kā arī nenovērtējama loma Rīgasvēsturiskā centra tēla veidošanā. Bulvāru loks uzskatāms par vienu nozaļajām ķīlveida struktūrām, kas pāršķeļ blīvi apbūvēto Vecrīgu unElizabetes un Stabu ielas apbūves joslu. Līdz ar to uzskatāms, ka Bulvāruloka apstādījumiem ir liela kompensējošā nozīme vides kvalitātescelšanā un mikroklimata regulēšanā arī blakus pieguļošajā teritorijā(Vecrīgā un Elizabetes – Stabu ielas apbūves zonā);• Bulvāru lokā liela kultūrvēsturiskā, ekoloģiskā un vizuālā nozīme irbulvāru un ielu apstādījumiem un priekšdārziem (Raiņa bulvārī). Relatīvineliela nozīme, izņemot Citadeles rajonu, ir pagalmu apstādījumiem.Perspektīvā parkos nav pieļaujama apbūves laukuma palielināšana unzālienu platību samazināšana. Sarežģītā ūdens režīma dēļ Bulvāru lokapubliskajos parkos nav pieļaujama pazemes autostāvvietu būvniecība.Palielinot rekreācijas slodzi (pieļaujama kanālmalas apstādījumos,iedzīvotāju atpūtā plašāk izmantojot pilsētas kanālu), jāpaaugstina tolabiekārtojuma līmenis;• Klusais centrs – jūgendstila ēku zona (Valdemāra iela, Hanzas iela,Eksporta iela, Elizabetes iela, Kalpaka bulvāris). Apstādījumu telpiskajāsistēmā lielākā nozīme ir ielu alejveida apstādījumiem un priekšdārziem.Relatīvi maza nozīme ir pagalmu apstādījumiem. Ieteicams pēc vienotaprojekta koncepcijas Alberta, Elizabetes, Strēlnieku, Antonijas unAndreja Pumpura ielas apstādījumus transformēt priekšdārzos. Kopumāšajā pilsētas zonā apstādījumu daudzveidība palielināma, jūgendstila ēkupriekšā atjaunojot priekšdārzus un veidojot optimāli apzaļumotusiekškvartālu pagalmus Ausekļa ielā;• Ziemeļu daļā nosacīti šajā zonā iespējams iekļaut Viestura dārzu ar lieluperspektīvo izmantošanas potenciālu. Ausekļa ielas iekškvartālu pagalmuun ielu apstādījumiem ir sasaites nozīme, kas savieno Bulvāra lokaapstādījumus ar Viestura dārzu;- 218 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT• Ārrīgas loks (teritorijas starp Elizabetes, Hanzas, Stabu un Marijasielām). Aprakstītā teritorija ir viena no apstādījumiem nabadzīgākajām.Lielākā nozīme no visiem apstādījumu veidiem ir ielu apstādījumiem,bet lielās antropogēnās slodzes (atmosfēras piesārņojums, ielu kaisīšanaar sāli) dēļ ielu koki ir ļoti sliktā fizioloģiskā stāvoklī un nespēj būtiskiietekmēt vides kvalitāti. Minētajā teritorijā lielākā daļa pagalmu ir arcieto segumu. To skaits strauji pieaudzis pēc Latvijas neatkarībasatjaunošanas, ierīkojot plašākajos pagalmos autostāvvietas;• Perspektīvā nepieciešams rekonstruēt un atjaunot ielu apstādījumus, kāarī lielākajos pagalmos, kuros ierīkotas autostāvvietas, veikt teritorijuapzaļumošanu. Vides kvalitātes nodrošināšanā šajā teritorijā liela nozīmeir apstādījumiem Bulvāru lokā (parki) un joslā starp Stabu ielu unTallinas ielu. Minētās joslas veic nozīmīgu kompensācijas funkciju,tāpēc nebūtu vēlams samazināt stādījumu platības.• Tallinas – Stabu ielu lokā apstādījumu sistēmā lielākā nozīme ir zaļajiempagalmiem, atsevišķiem skvēriem un publisko ēku apstādījumiem.Salīdzinot ar Ārrīgas zonu, šeit ielu apstādījumiem nav tik liela nozīme(ekoloģiskā, estētiska). „Zaļie” pagalmi ir ļoti nozīmīgi kākompensējošās struktūras blīvi apbūvētā Rīgas vēsturiskā centraekoloģiskā līdzsvara saglabāšanai. Tāpēc Rīgas vēsturiskā centrasaglabāšanas un attīstības plānā nepieciešams paredzēt šo apstādījumiembagāto pagalmu saglabāšanu un pilnveidošanu. Plašajos pagalmosapstādījumu platībai jābūt vismaz 50% no pagalma kopplatības.Jāpalielina apstādījumu īpatsvars plašākajos pagalmos, kuros ierīkotasautostāvvietas. Šajā zonā RVC teritorijā ir atrodamas atsevišķas vietas,kur izveidot jaunus publiskus skvērus un laukumus.• Marijas, Čaka, Tallinas un Avotu ielas zona. Arī te apstādījumu sistēmālielākā nozīme ir zaļajiem pagalmiem, kurus arī vēlams saglabāt unattīstīt. Kā kultūrvēsturiska vērtība saglabājami pagalmi ar augļu dārziem(privātmāju un koka apbūves pagalmi). Liela ekoloģiska unkultūrvēsturiska nozīme šajā zonā ir Ziedoņdārzam;• Dzelzceļa josla – Puškina iela. Šajā teritorijā lielākā nozīme irAkadēmijas skvēram un publisko būvju apstādījumiem. Pilsētai kopā arA/S Latvijas dzelzceļš jāsaskaņo sava rīcība dzelzceļam pieguļošās joslas- 219 -

5. VIDES STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS TERITORIJĀS, KO PLĀNOŠANAS DOKUMENTAĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒTattīstībā, kurā liela nozīme varētu būt apstādījumiem. Daudzās pasaulespilsētās tieši pie dzelzceļa joslas apstādījumi veido zaļo ķīļveidastruktūru.Kopumā, vērtējot Rīgas attīstības plānu (2006. – 2018.), jāatzīmē, ka tajā ir ņemtivērā daudzi ieteikumi Rīgas vēsturiskā centra apstādījumu sistēmaspilnveidošanai, kas izriet no Vides pārskatā aprakstītās apstādījumu stāvokļaanalīzes. Pašreiz viskritiskāk jāvērtē iespēja, nosakot apbūves blīvumu zemesgabalā 60 %, samazināt apstādījumu platības plašajos pagalmos Valmieras unAvotu ielas apkārtnē. Pašreiz sagatavotais jaunā Tērbatas centradetālplānojums rāda, ka, neskatoties uz aprobežojumiem pagalmu apbūvē,pastāv iespēja pagalmos būtiski samazināt apstādījumu platības, līdz ar tosamazinot iedzīvotājiem atpūtas iespējas dzīvojamās mājas tiešā tuvumā, kā arīpaaugstinot pilsētas „siltumsalas” efektu.- 220 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS6. Vides problēmas, to raksturojums un vērtējums, ieviešotplānošanas dokumentus6.1. Atmosfēras gaisa kvalitāteAtmosfēras gaisa kvalitāte stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatāRīgā ir apskatīta 4. nodaļā, Rīgas vēsturiskajā centrā un brīvostas apkārtnē 5. nodaļā.Rīgas attīstības plānam (2006. – 2018.) ir jānodrošina Ministru kabineta noteikumosNr. 588. “Noteikumi par gaisa kvalitāti”(2003.10.2003.) noteikto normatīvu un Rīgasdomē 2004. gada 6. jūlijā apstiprinātās “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanasrīcības programmas” izpilde. Rīcības programmas ieviešanas rezultātā gaisapiesārņojumam Rīgā turpmāko 5 gadu laikā jāsamazinās līdz tādam līmenim, lai būtunodrošināta piesārņojošām vielām noteikto robežlielumu (normatīvu) ievērošana.6.1.1. Rīgas vēsturiskais centrsProblēmas raksturojums un vērtējumsRīgas vēsturiskajā centrā ir konstatēts, ka Latvijā un ES noteiktos atmosfēras gaisakvalitātes normatīvus pārsniedz:1. NO 2 koncentrācija (avots: vieglā un kravas automašīnu satiksmes radītāemisija);2. PM 10 koncentrācija (avoti: ielu putekļi, kravas un vieglo automašīnu radītāemisija);3. benzola koncentrācija (avots: vieglā un kravas automašīnu satiksmes radītāemisija);Tuvu normatīviem ir piezemes ozona koncentrācijas (Brīvības ielā un Viesturaprospektā).“Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma” (2004), lainodrošinātu vides normatīvu ievērošanu pilsētas vēsturiskajā centrā paredz konkrētasrīcības:1. autotransporta intensitātes samazināšanu Rīgas vēsturiskajā centrā 2009. gadāpar 35% salīdzinājumā ar 2002. gadu;2. Rīgas centru ielu mitro uzkopšanu pavasara un rudens sezonā;- 221 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS3. gaisa monitoringa sistēmas nodrošināšanu.Situācijas vērtējums saistībā ar attīstības plāna ieviešanuRīgas attīstības plānā (2006.–2018.) satiksmes attīstībā, tanī skaitā vides kvalitātesuzlabošanas nolūkos Rīgas vēsturiskajā centrā, ir paredzēts:• uzlabot satiksmes organizāciju ielās;• ierobežot iebraukšanu centrā (īpaši pēc lielceļu un maģistrālo ielu tīklasistēmas izveides), ieviešot ielu lietošanas maksas režīmu visā centrateritorijā;• dot priekšrocību satiksmē sabiedriskajam transportam, gājējiem unvelosipēdistiem;• izstrādāt un ieviest pārdomātu stāvvietu politiku:o pilsētas nozīmes auto novietņu izbūvēšanu (lielas ietilpībasauto novietnes ap dzelzceļa loku – ietilpība līdz 1500automobiļiem),o „Park&Ride” (P&R) stāvvietu iekārtošanu (orientējošāietilpība līdz 6,0 tūkst. automobiļiem) pie pilsētas robežas,o auto novietņu iekārtošanu pie sabiedriski izmantojamiemobjektiem (kultūras centriem, valsts un pašvaldības iestādēm,tirdzniecības centri u.c.), tanī skaitā pieļaujot stāvvietas centrā,ja tās nav pārāk uzkrītoši redzamas un tās netraucē cilvēku unsatiksmes līdzekļu kustībai;• izveidot inteliģentu transporta vadības sistēmu (ITVS) kā kontrolesmehānismu visai centra darbībai;• veicināt mazas kravnesības autotransporta izmantošanu preču piegādeiRīgas vēsturiskajā centrā;• veicināt kravas transporta maršrutu pakāpenisku izvedi ārpus Centra undzīvojamiem rajoniem (divu maģistrālo loku izbūve, kas atslogotuDaugavgrīvas ielu un 11. novembra krastmalu).Kā rāda atmosfēras piesārņojuma modelēšanas dati, Dienvidu tilta ietekme uz gaisakvalitāti pilsētā būs atkarīga no attiecīgo posmu un pieslēgumu izbūves. TomērDienvidu tilta izbūve būtiski neietekmēs transporta plūsmu Rīgas vēsturiskajā centrā.- 222 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUSNedaudz gaisa kvalitāti pilsētas centrā uzlabos Ziemeļu šķērsojuma, kā arī Brīvībasielas dubliera izbūve.Atmosfēra piesārņojuma modelēšanas dati rāda, ka vienīgi kompleksi risinotsatiksmes problēmu pilsētā, ir iespējams samazināt gaisa piesārņojumu pilsētasvēsturiskajā centrā. Vienlaikus jārēķinās, ka Rīgas attīstības plāns (2006.– 2018.),neierobežojot pilsētas vēsturiskajā centrā un tai pieguļošā teritorijā transportalīdzekļu piesaistes objektu būvniecību un pieļaujot pagalmos līdz 200autotransporta vienību lielu auto novietņu izbūvi, tiks sekmēts transportaplūsmas pieaugums pilsētas centrā un tam pieguļošajā teritorijā.Lai nodrošinātu paredzēto rīcības kompleksu izpildi atmosfēras kvalitātesuzlabošanai Rīgas vēsturiskajā centrā Teritorijas plānojuma (2006. – 2018.) galaredakcijā jāparāda vietas, kur paredzētas lielu ietilpības auto novietnes apdzelzceļa loku izbūve, kā arī vēlams parādīt precīzāk transporta plūsmasorganizāciju, tanī skaitā iespējamās auto novietņu atrašanās vietas pilsētas ielāsun pagalmos.Vislielākie draudi Ministru kabineta noteikumos Nr. 588. “Noteikumi par gaisakvalitāti”(2003.10.2003.) noteikto normatīvu prasību atmosfēras gaisa kvalitātesnodrošināšanai Rīgas vēsturiskā centrā pastāv, ja Rīgas attīstības plānā (2006. –2018.) atļautā teritoriju izbūve (darījumu un dzīvojamās apbūves) straujiapsteigs Attīstības plānā iestrādātās rīcības satiksmes infrastruktūras izbūvei unsatiksmes organizācijas uzlabošanai.6.1.2. Gaisa kvalitāte savrupmāju apbūves dzīvojamos rajonosSavrupmāju apbūves dzīvojamos rajonos atmosfēras gaisa kvalitāti ietekmē mājusiltumkatli, transporta maģistrāles un atsevišķi stacionāri piesārņojuma avoti. PašreizRīgā trūkst konkrētu pētījumu rezultāti par atmosfēras gaisa kvalitāti savrupmājudzīvojamos rajonos. Lielākās atmosfēras piesārņojuma problēmas ziemas sezonātemperatūras inversijas laikā ir Pārdaugavā, Čiekurkalnā un citos savrupmāju rajonos,kur apkurē izmanto akmeņogles gazifikāciju, ko sekmē pastāvošā likumdošana unkurināmā cenas (salīdzinoši visērtākā patreiz ir gāzes apkure)“Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā” 2005. gadā irparedzēts Rīgas domes saistošo noteikumu ”Par gaisa piesārņojumu teritoriālozonējumu Rīgas pilsētas siltumapgādes attīstībai” un jaunas “Rīgas siltumapgādes- 223 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUSattīstības koncepcijas nākošajiem 10 – 15 gadiem” izstrāde. Minētie dokumenti irtikai izstrādāšanas stadijā un Rīgas Attīstības plānā konceptuāli nav iestrādātijautājumi par prasībām siltumenerģijas nodrošināšanai savrupmājās.6.1.3. Atmosfēras gaisa kvalitāte Rīgas brīvostas teritorijā un tās tuvākajāapkārtnēRīgas brīvostas teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē slāpekļa dioksīda, toluola un ozonakoncentrācijas nepārsniedz gaisa kvalitātes standartus. Atsevišķos gadījumoskonstatētas paaugstinātas benzola koncentrācijas. Rīgas Brīvostas uzņēmumuradītajam gaisa piesārņojumam ir pakļauti Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvjaiedzīvotāji. Nākotnē būtu nepieciešams kompleksi izvērtēt visu Brīvostas teritorijādarbojošos uzņēmumu faktisko emisiju, īpašu uzmanību pievēršot benzolakoncentrācijām.Rīgas Attīstības plāns (2006. – 2018.) nosaka, ka Rīgas Brīvostas attīstību nosakaRīgas Brīvostas attīstības plāns, kuram ir jāizstrādā stratēģiskais ietekmes uz vidinovērtējums. Rīgas Brīvostas attīstības plāns pašreiz tiek izstrādāts un līdz ar to Rīgasattīstības plāna (2006.–2018.) SIVN Vides pārskata ietvaros nav iespējams pilnībāizvērtēt izmaiņas gaisa kvalitātē, pēc Brīvostas attīstības plāna realizēšanas.Rīgas Attīstības plāns (2006. – 2018.) paredz Brīvostas strauju attīstību. Tasneierobežo kravu veidus, kas tiks pārkrauti Rīgas brīvostā. Jaunu terminālubūvniecības gadījumā, tajos būs jānodrošina valstī un Eiropas Savienībā normatīvajosaktos noteiktās prasības, tanī skaitā, piemēram, naftas un dīzeļdegvielas terminālosrezervuārus nodrošinot ar iekšējo peldošo jumtu un naftas tvaiku atsūknēšanassistēmu, atbilstoši Ministru kabineta Noteikumiem Nr.269 “Noteikumi par videskvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamāmcisternām” (03.08.1999., ar grozījumiem 22.01.2002.). Šobrīd tvaika atsūknēšanassistēmas ir uzstādītas tikai divos termināļos.Minētās rīcības samazinās atmosfēras piesārņojumu un līdz ar to uzlabos videskvalitāti Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī.- 224 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS6.2. Degradēto un potenciāli piesārņoto teritoriju izvietojums,raksturojums, sanācija un rekultivācijaDegradēto un potenciāli piesārņoto teritoriju izvietojums un raksturojums sniegtsVides pārskata 4. nodaļā.Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) izstrādāšanas procesā ir veikta degradētoteritoriju inventarizāciju. Degradētajās teritorijās ir ieskaitītas teritorijas, kuras agrākir izmantotas un tagad netiek vairs aktīvi apsaimniekotas un ir pamestas, kā arī vietas,kurā konstatēts grunts vai gruntsūdens piesārņojums. Degradētās teritorijās iriekļautas arī daļa ģimenes dārziņu teritoriju (Lucavsala, Rumbula, Skanstes ielasu.c.). Visas degradētās teritorijas iedalītas trīs grupās:• teritorijās, kurās publiskā sektora ieguldījums nav nepieciešams;• teritorijās, kurās publiskā sektora ieguldījums būtu vēlams;• teritorijās, kurās revitalizācija nav iespējama bez publiskā sektoraieguldījuma. Tās galvenokārt ir teritorijas, kurā pastāv grunts vai/ungruntsūdens piesārņojums.Kopumā pozitīvi vērtējot minēto inventarizāciju, tomēr jāatzīst, ka tā ir nepilnīga, jodaudzos gadījumos nav saprotams, kāpēc viena teritorija ir iekļauta degradētoteritoriju kategorijā, bet otra nav. Piemēram, Spilves pļavās dārziņu estētiskā kvalitāteun pašreizējā izmantošana ir daudz sliktāka nekā degradēto teritoriju kategorijāiekļautajos Lucavsalas dārziņos. Diskutējams ir jautājums par visas Spilves lidostasiekļaušanu degradēto teritoriju kategorijā. Degradētās teritorijas Rīgas pilsētāgalvenokārt ir saistītas ar rūpniecībā vai Padomju armijas vajadzībām izmantotajāmteritorijām. Vienlaikus degradēto teritoriju sarakstā nav bijušie un pašreiznestrādājošie rūpniecības uzņēmumi Ganību dambja un Sarkandaugavas rūpniecībasrajonos, kā arī bijušā armijas daļas teritorija Sužos un citas.Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) ir vērsts uz degradēto teritoriju revitalizāciju unattīstību. Tas sekmē vides kvalitātes uzlabošanu šajās teritorijās.Saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” izveidotā piesārņoto un potenciāli piesārņotovietu datu bāzē (Valsts Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā) Rīgas pilsētasteritorijā ir 82 piesārņotas un 58 potenciāli piesārņotas vietas.Potenciāli piesārņotās un piesārņotās vietas pilsētā raksturo:- 225 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS• grunts un gruntsūdens piesārņojums ar naftas produktiem bijušāsPadomju armijas daļās, naftas terminālos un rūpniecības uzņēmumos(Rumbulā, “Vudisona” terminālā, “BLB Baltijas” terminālā, lidostā“Spilve” u.c.);• kompleksa rakstura piesārņojums bijušo atkritumu izgāztuvju vietā(Kleistu atkritumu izgāztuvē, Deglavas ielas atkritumu izgāztuvē,Bukaišu ielas atkritumu izgāztuvē);• smago metālu un citu ķīmisko vielu piesārņojumu bijušo un esošorūpniecības uzņēmumu teritorijās (grunts piesārņojums 2500 m 2 platībābijušā Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas teritorijā, svina un arsēnapiesārņojums SIA “Rudus Latvija” teritorijā u.c.).Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) sekmē piesārņoto vietu sanāciju, jo nosaka, kateritorijas attīstība iespējama tikai pēc vietas sanācijas.Grunts piesārņojums pašreizējā situācijā pārsniedz MK noteikumos Nr. 388.(15.07.2003.) “Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei” noteiktās Clīmeņa vērtības, kā rezultātā pirms jaunas darbības uzsākšanas veikt grunts sanācijunepieciešams šādās lielākās attīstāmās teritorijās:1. Rumbulā;2. Spilves pļavās Kleistu atkritumu izgāztuves apkārtnē;3. Dreiliņu atkritumu izgāztuve un tās apkārtnē;4. Bukaišu atkritumu izgāztuvē;5. TEC –1 pelnu laukos.Teritoriju izbūve un jauna uzņēmējdarbība te nav pieļaujama līdz nav veiktapiesārņoto vietu sanācija. To nosaka arī Rīgas Attīstības plāns.Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 118. (03.12.2003.) “Noteikumi par virszemes unpazemes ūdeņu kvalitāti” vietās, kur ir piesārņoti pazemes ūdeņi nav pieļaujamadzeramā ūdens ieguve bez speciālas attīrīšanas. Līdz ar to augstāk minētās vietās uncitās potenciāli piesārņotās un piesārņotās vietās dzīvojamā un darījumu iestāžuapbūve ir iespējama tikai pēc centralizēta ūdensvada tīkla izbūves. Vienlaikus irjānodrošina piesārņoto pazemes ūdens attīrīšana un jebkura inženiertehniskā un citadarbība nedrīkst veicināt piesārņojošo vielu migrāciju dziļāk. Jāatzīmē, ka Rīgas- 226 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUSAttīstības plāns pašreizējā redakcijā neparedz visās dzīvojamās apbūves vietās,kur ir piesārņoti gruntsūdeņi, centralizētu ūdensvada un kanalizācijas tīklaizbūvi.Diskutējams ir jautājums par bijušās Dreiliņu atkritumu izgāztuves teritorijasizmantošanu pēc sanācijas, jo atkritumu izgāztuvē noglabātais atkritumudaudzums nosaka, ka ekonomisko apsvērumu nolūkos izgāztuves sanācijuieteicams veikt uz vietas, pārsedzot to ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi un novēršotinfiltrāta veidošanos. Līdz ar to no vides un ekonomiskā viedokļa optimālākaisrisinājums te būtu ierīkot parku.- 227 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS6.3 Elektromagnētiskā starojuma ietekme uz Lucavsalas unZaķusalas vides kvalitātiElektromagnētiskā starojuma ietekme uz Lucavsalas un Zaķusalas vides kvalitātiapskatīta Vides pārskata 4. nodaļā. Latvijā pašreiz nav izstrādāti normatīvi, kasnosaka pieļaujamo elektromagnētiskā lauka ietekmi, un tāpēc, kaut arī Zaķusalā unLucavsalā ir paaugstināts starojums, pašreiz valstī nav saistošo noteikumu, kas varētušajās teritorijās ierobežot apbūvi. Vienlaikus Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) iriestrādātas prasības, ka pirms detaļplānojuma izstrādāšanas jānovērtēelektromagnētiskais starojums un balstoties uz to jāpieņem lēmumi:1. par elektromagnētiskā starojuma samazināšanu;2. par apbūves plānošanu atkarībā no elektromagnētiskās starojuma plūsmas.Pozitīvi vērtējams, ka Rīgas Attīstības plāna (2006. – 2018.) un tā stratēģiskāsietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā tika uzsākta diskusija par iespējamoelektromagnētiskā starojuma ietekmi uz iedzīvotājiem Zaķusalā un Lucavsalā.- 228 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS6.4. Trokšņa piesārņojums lidostas “Rīga” apkārtnēTrokšņa piesārņojums un tā novērtēšanas problēmas lidostas “Rīga” apkārtnē irapskatītas Vides pārskata 5. nodaļā. Pašreiz ir uzsākta trokšņa līmeņa izpēte (RīgasVides departamenta pasūtījums) atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem saistošajiemnormatīviem lidostas Rīgas apkārtnē. Gadījumā, ja tiks konstatēta spēkā esošotrokšņu normatīvu pārsniegšana, minētie mērījumi var ietekmēt plānoto un atļautoteritoriju izmantošanu lidostas ” Rīga” apkārtnē jeb balstoties uz mērījumurezultātiem būs nepieciešams veikt prettrokšņa pasākumus.- 229 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS6.5. Troksnis un vibrācija dzelzceļam un automaģistrālei ar intensīvutransporta kustību pieguļošajā joslāRīgas pilsētā automaģistrāļu un dzelzceļa līniju tiešā tuvumā ir jānodrošina MKnoteikumu Nr. 341 “Noteikumi par pieļaujamiem vibrācijas lielumiem dzīvojamo unpublisko ēku telpās” (25.06.2003.) un MK noteikumu Nr. 598 “Noteikumi parakustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”. Pašreiz Rīgā trūkstkorektas informācijas par troksni un vibrāciju dzelzceļam un automaģistrālēmpieguļošajā teritorijā.DzelzceļšPēc dažādu informācijas avotu sniegtās informācijas pašreiz dzelzceļa radītaistroksnis aktuāls ir Ķengaragā, Sarkandaugavā, Torņkalnā, Atgāzenē un Kundziņsalā.Sakarā ar Rīgas Brīvostā kravu apgrozījumu pieaugumu, palielināsies arī dzelzceļasastāvu plūsma. Piemēram, SIA “Naftas serviss” un SIA “Man Tess” termināluizbūves rezultātā uz Kudziņsalu pašreiz 5 sastāvu vietā kursēs 12 vilcienu sastāvi arun bez naftas produktiem. Balstoties uz atsevišķiem pētījumiem Kundziņsalā unImantā, var aptuveni noteikt, ka dienā diskomforta zona ir 30 m platumā abpusdzelzceļa līnijas, bet naktī tās platums sasniedz 100 m. Līdz ar to ļoti daudz ēku, kasatrodas dzelzceļa tiešā tuvumā, atrodas zonā, kur trokšņu līmenis pārsniedz MKnoteikumos noteiktos lielumus.Rīgā trūkst precīzu mērījumu arī par vilciena sastāvu radīto vibrāciju. Atsaucoties uzLatvijas pagaidu būvnormatīvu LBN 100 (1992) prasībām, ja dzīvojamo apbūviatdala no dzelzceļa joslas ar 100 m platu aizsargjoslu, būtiski tiek samazinātavibrācijas ietekme.Attīstības plāna sastāvā esošie Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikuminosaka, ka Rīgas pilsētā jānodrošina Latvijas tiesību aktos noteikto trokšņu normatīvoprasību ievērošanu. Trokšņu un vibrācijas normu ievērošana, kas būtiski var ietekmētatsevišķu teritoriju attīstību, aktuāla varētu būt plānotajā savrupmāju apbūvesteritorijā Vecmīlgrāvī, kā arī attīstoties ostai – Šķirotavā, Sarkandaugavā, Bolderājāun Imantā.Pozitīvi vērtējams Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā izteiktaispriekšlikums, sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļu”, Satiksmes ministriju, Rīgasrajona padomi un Rīgas plānošanas reģionu meklēt risinājumus dzelzceļa apvedceļa- 230 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUSizveidošanai Rīgas dienvidu daļā vai ārpus pilsētas robežām, lai dzelzceļa kravusatiksmi starp Daugavas krastiem varētu nodrošināt apejot pilsētas centru.AutomaģistrālesAutomaģistrāles ir viens no nozīmīgākajiem trokšņa avotiem Rīgā. Kā rāda trokšņamodelēšanas dati, tad tuvākā nākotnē sagaidāms būtisks trokšņa līmeņa pieaugumsgar automaģistrālēm. No modelēšanas datiem izriet, ka prettrokšņa pasākumi ir jāveicvisās jaunajās projektētajās automaģistrālēs: Austrumu maģistrālē, Brīvības ieludublierī, Skanstes ielā, Rietumu maģistrālē un citur.- 231 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS6.6. Gruntsūdens piesārņojums un tā attīrīšana Rumbulas dzīvojamārajonāPerspektīvajā Rumbulas dzīvojamā rajonā viena no aktuālākajām vide problēmām irgrunts un gruntsūdens piesārņojums. Minētā problēma ir apskatīta Vides pārskata 4.,5. un 6.2. nodaļā. Bijušā Rumbulas kara lidlauka teritorijā pašreiz konstatētas ir 7piesārņojuma vietas ar naftas produktiem. Nozīmīgākās raksturotas 6.1. tabulā.6.1. tabulaGrunts un gruntsūdens piesārņojums Rumbulas bijušā kara lidlauka teritorijāNr.p.k.Atrašanās vieta PiesārņotāsvietaslaukumsPiesārņojuma ar naftasproduktiem izplatībaVeiktiepasākumi(m 2 )1. Maskavas ielā 450b 5800 Piesārņojums 2–5 mdziļumā. Peldošsnaftas slānis 0,01–0,17m.2. Maskavas ielā 451a 8200 Piesārņojums 0 –3mdziļumā. Peldošsnaftas slānis 0,40m.3. Areāls Nr. 12 b 35 000 Piesārņojums 3 –5mdziļumā.4. Areāls Nr. 15 5 000 Piesārņojums 1,5 –2mdziļumā. Peldošsnaftas slānis 0,07m.5. Peintbola klubs 430 Piesārņojums 1,4 –2mdziļumā. Peldošsnaftas slānis 0,075m.6. Areāls Nr. 6 50 000 Piesārņojums 0–5mdziļumā.SāktaatsūknēšanaIzpēteIzpēteIzpēteNotiekattīrīšanaRumbulas bijušā lidlauka un tā apkalpes objektos jāturpina gruntsūdens attīrīšanaspasākumi. To paredz arī Rīgas Attīstības plāns (2006. – 2018.). Nepieciešamāsrīcības aprakstītas Vides pārskata 6.2. sadaļā.- 232 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUS6.7. Dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plāna un Rīgasteritorijas plānojuma (2006. –2018.) savstarpējās atbilstībasvērtējumsRīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) stratēģiskā ietekme uz vidi novērtējuma darbauzdevumā bija paredzēts izvērtēt Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslu un ar to saistītāsdabas aizsardzības problēmas. Gandrīz visa krasta kapu aizsargjoslas teritorija ietilpstdabas parkā “Piejūra” un tāpēc teritorijas apsaimniekošanu aizsargjoslā nosaka parkadabas aizsardzības plāns, kas apstiprināts 2004. gada 1. novembrī ar Vides ministrijasministra rīkojumu N. 349. Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatātiek analizēta dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plāna un Rīgas teritorijasplānojuma (2006. –2018.) savstarpējās atbilstība.Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” visu līmeņu teritorijasplānojumos jāņem vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni.Lielākā daļa dabas parka “Piejūra” Rīgas teritorijas plānojumā atbilst dabas unapstādījumu teritorijas izmantošanas mērķim. Vienlaikus ir atsevišķas teritorijas,kurās ir konstatēta neatbilstība starp atļauto teritorijas izmantošanu vienā vai otrādokumentā. Tās ir šādās:1. Vakarbuļļos privātīpašumā esošās meža zemes dabas aizsardzības plānānoteiktā apsaimniekošanas zona ir dabas parks, kas nepieļauj minēto mežazemi transformēt apbūves teritorijās. Savukārt teritorijas plānojumā noteiktaiszemes izmantošanas mērķis ir dzīvojamās apbūves teritorijas arapstādījumiem.2. Latvijas armijas izmantotajā teritorijā Daugavgrīvā dabas aizsardzības plānānoteiktā apsaimniekošanas zona ir neitrālā zona, vienlaikus pieļaujot, ka tejauna būvniecība pieļaujama tikai valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanā.Savukārt teritorijas plānojumā noteiktais zemes izmantošanas mērķis irpubliskās apbūves teritorijas ar apstādījumiem.3. Mangaļsalā bijušās armijas un citu ēku vietas dabas aizsardzības plānāiekļautas dabas parka zonā, nepieļaujot šeit būvniecību, bet teritorijasplānojumā noteiktais zemes izmantošanas mērķis te ir sporta un rekreācijasapbūves teritorijas ar apstādījumiem.4. Vecāķos teritorija starp pašreizējo apbūvi un pludmali dabas aizsardzības- 233 -

6. VIDES PROBLĒMAS, TO RAKSTUROJUMS UN VĒRTĒJUMS, IEVIEŠOT PLĀNOŠANASDOKUMENTUSplānā iekļautas dabas parka zonā, nepieļaujot šeit būvniecību, bet teritorijasplānojumā noteiktais zemes izmantošanas mērķis te ir publiskās apbūvesteritorijas ar apstādījumiem.Formāli pašreiz Rīgas teritorijas plānojums (2006. – 2018.) nav pretrunā ar likumu“Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Ministru kabineta noteikumiemNr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi”, jo plānojumā noteikts, ka teritorijas var izmantot atbilstoši noteiktajammērķim pēc izmaiņu izdarīšanas dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānā.6.8. Spilves pļavu hidroloģiskās situācijas vērtējumsSpilves pļavu attīstību būtiski ietekmē pļavu hidroloģiskie apstākļi. To raksturojumsun nepieciešamo pasākumu apraksts sniegts 5. nodaļā.- 234 -

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7. Attīstības plāna ietekme uz teritorijas attīstību un vidi7. 1. Pilsētas telpiskā attīstība kopumāRīgas attīstības plāns (2006. –2018.) perspektīvā paredz balstīt Rīgas plānojuma apbūvesstruktūras attīstību uz tās vēsturiskās pamatnes bāzes, tajā pat laikā sniedzot pilsētai jaunasattīstības iespējas:1. Pilsētas apbūves teritoriju telpiskās struktūras pamatā ir Vecrīga, kuru ieskaujUNSECO pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra teritorija.Šo teritoriju attīstībā ir jāievēro īpaši nosacījumi 8 , lai tiktu saglabātas tokultūrvēsturiskā mantojuma vērtības. Vēsturiskā centra teritorijā iespēju robežās tieksaglabāta funkciju dažādība, galveno uzsvaru liekot uz reprezentatīvajām, kultūras,tūrisma un mājokļu funkcijām.2. Kā kontrastējošs, moderns akcents Daugavas kreisajā krastā 9 iepretim Vecrīgai tiekplānots tā saucamais jaunais Rīgas centrs. Tā ir teritorija, kura funkcijudaudzveidības ziņā ir līdzīga vēsturiskajam centram, taču lielāku lomu ieņemdarījumu funkcijas, kuras tiek papildinātas ar atbilstošām mājokļu, rekreācijas unreprezentatīvajām funkcijām.3. Jaunās attīstības teritorijas ap Rīgas vēsturisko centru iekšpus dzelzceļa lokambijušo ostas vai ražošanas teritoriju vietā. Šīs lielā mērā ir teritorijas, kuru pašreizējāsaimnieciskā izmantošana neatbilst to potenciālam, un tās ir nepieciešams revitalizēt.Tādējādi Rīgas vēsturiskais centrs tiks paplašināts ar jaunām daudzveidīgāmteritorijām, pilnvērtīgi izmantojot jau urbanizētos pilsētas centra teritoriju resursus,tās sakārtojot un padarot par tīkamu jauktu dzīvojamo, darījumu, pakalpojumu unrekreācijas vidi.4. Jaunās attīstības teritorijas jeb centru apbūves teritorijas ārpus dzelzceļa loka –Podraga apkaime („Ziemeļu centrs”), Lucavsalas apkaime un Čiekurkalna apkaime(„Ezermalas centrs”). Šo teritoriju pašreizējās izmantošanas raksturs lielā mērā sakrītar 3. punktā minētajām teritorijām, taču tās ir izvietotas nedaudz distancēti no pilsētascentra perspektīvo transporta mezglu krustpunktos, un plānoto funkciju pamatā turbūs darījumu, pakalpojumu un mājokļu funkcijas.8 Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu.9 Ķīpsalas dienvidu daļa, tai pieguļošās teritorijas Zunda kanāla otrajā pusē, teritorijas ap Āgenskalna līci unTorņakalna tuvumā.235

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI5. Vietējie centri – citu Rīgas dzīvojamo rajonu jeb apkaimju centri, kuros būtu vēlamsdaudzveidīgs pakalpojumu klāsts, tādējādi uzlabojot šo Rīgas dzīvojamo rajonufunkcionalitāti un pievilcību. Tas veicinātu iedzīvotājos apzināšanos par piederībusavai apkaimei, tās piedāvātajām iespējam, un perspektīvā varētu samazinātiespieprasījums pēc pārvietošanās uz citiem rajoniem, lai saņemtu nepieciešamospakalpojumus.6. Pilsētas lielceļu un maģistrāļu sistēma, kas nodrošinātu ērtu pārvietošanos starpRīgas apkaimēm un pilsētas saikni ar vietām ārpus tās robežām. Lielceļu unmaģistrāļu sistēma tiks veidota ērta un saprotama ikvienam, savietojot to ar efektīvuautostāvvietu un sabiedriskā transporta sistēmu, pēc iespējas samazinot pieprasījumupēc privātā autotransporta izmantošanas Rīgas vēsturiskajā centrā.7. Citas apbūves teritorijas (piem., ražošanas un rūpniecības teritorijas, dzīvojamāsapbūves teritorijas), kurām ir pilsētas pamatstruktūru papildinošs raksturs .Rīgas attīstības plāns (2006.–2018.) paredz, ka pilsētas attīstība ir vērsta uz pilsētasiekšējo attīstību, paaugstinot dzīves un mājokļu kvalitāti pilsētas teritorijā, kā arīiespēju robežās saglabājot dabas un apstādījumu teritorijas. Esošo urbanizēto teritorijuintensificēšanu un apbūves blīvuma palielināšanu, degradēto teritoriju attīstību,saglabājot funkcionāli, bioloģiski un ainaviski vērtīgās dabas teritorijas.7.1.1. Tiešās un netiešās ietekmesAnalizējot Rīgas attīstības plāna dokumentus, iespējams izdalīt plānojumā paredzamopasākumu tiešās un netiešas ietekmes uz vides kvalitāti.Tiešās ietekmes• Teritorijas plānojums nodrošina kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu Rīgasvēsturiskajā centrā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu Pārdaugavā,Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskajā apbūvē, Āgenskalnā, Bolderājā, Daugavgrīvā,Nordeķu muižas apkārtnē un Dzegužkalnā.• Jaunas apbūves attīstība bijušo rūpniecības uzņēmumu (Daugavgrīvas ielasapkārtne, Andrejosta, TEC – 1 apkārtne u.c.) un piesārņoto teritoriju (Rumbula,TEC – 1 pelnu lauki u.c.) vietā sekmēs vides rekultivāciju un sakārtošanu.• Apbūves attīstība ūdensteču un ūdenstilpju piekrastē daudzviet sekmēspiesārņoto (ķīmiski un vizuāli) vietu sakārtošanu.236

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšana esošajās robežās nodrošinaEiropas un Latvijas nozīmes vērtīgo biotopu aizsardzību.• Apbūvei attīstoties Rumbulā, Spilves pļavās un Bolderājas mežā var tiktiznīcināti daudzi Latvijas un Rīgas mērogā vērtīgi un reti biotopi un suguatradnes. Spilves pļavās tiks iznīcināta griežu populācija, kas ir Eiropā īpašiaizsargājama suga (iekļauta Putnu direktīvas I pielikumā) un jumstiņu gladiolasatradne, kurai atbilstoši LR MK noteikumiem Nr. 45. „Mikroliegumuizveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem” jāveidomikroliegums.• Pilsētā būtiski samazināsies dabas un apstādījumu teritoriju aizņemtā platība(lielākās dabas un pusdabiskā ekosistēmas, kas tiks transformētas apbūvē irSpilves pļavas, Bolderājas mežs, Mangaļsalas un Vecmīlgrāvja mežs).• Apbūves sablīvēšanas rezultātā samazināsies iedzīvotājiem atpūtas iespējas tiešāmājokļa tuvumā.Netiešās ietekmes• Jauno centru izveide kopumā novirzīs transporta līdzekļu plūsmu no pilsētascentra, kas daļēji novērsīs vides piesārņojumu pieaugumu vēsturiskajā centrā,savukārt apbūves intensifikācija pilsētas vēsturiskajā centrā, tuvajā Pārdaugavāun Ķīpsalā var radīt pretēju efektu.• Vietējo centru attīstība mazinās iedzīvotājiem pārvietošanās nepieciešamību līdzar to uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā kopumā.• Radot priekšnoteikumus dažādu iedzīvotāju slāņiem apmierināt savas vēlmespēc mājokļa Rīgas pilsētas administratīvajās robežās samazinās slodze uz vidipiepilsētas teritorijā.• Dzīvojamai apbūvei pievirzoties tuvāk īpaši aizsargājamām dabas teritorijām(rekreācijas slodzes pieaugums, iespējamais gruntsūdens līmeņa izmaiņas u.c.),mežiem un mežaparkiem palielinās slodzi uz minētajām ekosistēmām.• Apbūves sablīvēšana, samazinās apstādījumu aizņemtās platības, kā rezultātā varpieaugt “pilsētas siltumsalas” efekts, kas var sekmēt atmosfēras piesārņojumupieaugumu pilsētā.237

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.1.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmesAttīstības plānā paredzētās darbības pēc to ietekmes ilguma var iedalīt īslaicīgas, vidēji ilgasun ilglaicīgas (paliekošas) ietekmes darbībās.Īslaicīgas ietekmes• Pie īslaicīgām ietekmēm pieskaitāma iedzīvotāju aktīva iesaistīšanās pilsētasattīstības plāna un vides pārskata izstrādāšanas procesā, kā rezultātā veidojasaktīvas diskusijas par pilsētas, tanī skaitā vides attīstību nākotnē.• Par īslaicīgas ietekmes darbībām var uzskatīt teritorijas plānojumā paredzētobūvniecību (ēku un autoceļu). Šīs darbības rada salīdzinoši īslaicīgu traucējumuvidē. Galvenās problēmas ir troksnis, zemsedzes bojājumi, putekļu emisija,būvgruži. Lielākā daļa šo faktoru tiek neitralizēti līdz ar darbības izbeigšanos.Vidēji ilgas ietekmes• Uz noteiktu laiku var strauji pieaugt atmosfēras piesārņojums, kuru perspektīvāvar izraisīt dzīvojamās un darījumu apbūves intensīvāka attīstība salīdzinājumāar transporta infrastruktūras attīstību;• Vides kvalitātes pasliktināšanās jaunajos centros un dzīvojamos rajonos saistībāar jaunu ēku būvniecību, kuru izraisa neizveidotie un nelabiekārtotie apstādījumi(teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav iestrādātas prasībaspagalmu apstādījumiem);• Sakarā ar to, attīstības plāns pieļauj applūstošo teritoriju apbūvi to uzberot,iespējama blakus esošajās teritorijās gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās unatsevišķas vietās to applūšana.Ilglaicīgas ietekmes• Ilglaicīgas ietekmes saistītas ar zemes transformāciju no viena zemesizmantošanas mērķa citā, kā rezultātā pilnībā tiks pārveidota Rumbula, Spilvespļavas, Bolderājas mežs un Ziepniekkalna pļavas, kas radīs daudzu pilsētāvērtīgu biotopu bojā eju.• Pilsētas telpiskās struktūras attīstība kopumā sekmē “pilsētas siltumsalas” efektapalielināšanos.238

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.1.3. Pastāvīgās ietekmesPilsētas apbūves iespējamā sablīvēšana, neparādot attīstības plānā teritorijas, kur taspieļaujams, perspektīvā visu laiku var radīt konfliktsituācijas starp zemes īpašniekiem, kasplāno savus īpašumu apbūvēt un blakus esošo ēku iedzīvotājiem.7.1.4. Summārās ietekmesPilsētas vēsturiskā centra un Daugavgrīvas ielas apkārtnes apbūves sablīvēšana, Spilvespļavu, Lucavsalas un Zaķusalas vienlaidus apbūvēšana, var sekmēt pilsētas siltumsalas efektapalielināšanos, kas, ņemot vērā transporta skaita prognozēto pieaugums pilsētā var būtiskipasliktināt pilsētas gaisa kvalitāti, kā rezultātā iespējama maksātspējīgo iedzīvotājupārcelšanās uz dzīvi no pilsētas centra uz piepilsētas teritoriju. Tas savukārt var sekmētsociālās vides pasliktināšanos pilsētas centrālajā daļā.Pasaules globālās klimata pārmaiņas un ar to saistītā ūdens līmeņa izmaiņas pasaules okeānāvar būtiski ietekmēt plānoto apbūvi Daugavas palienē, salās un Ķīšezera un Juglas ezerapalienē.239

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.2. Transporta attīstības risinājumsTransporta maģistrāļu attīstībaAttīstības plānā paredzēta šādu nozīmīgu transportbūvju būvniecība:• Dienvidu tilta un maģistrāles izbūve, kas savienotu Vienības gatvi ar Slāvu lokatransporta mezglu;• Austrumu lielceļa (maģistrāle) izbūve no Brīvības ielas līdz Slāvu lokatransporta mezglam;• Ziemeļu trases izbūve, sadalot to trijos posmos: (1) Brīvības ielas dublieris noVia Baltica ievada Rīgā līdz Austrumu lielceļam (maģistrālei), (2) Brīvības ielasdubliera turpinājums ar Ziemeļu šķērsojumu pāri Daugavai, (3) Ziemeļu trasesturpinājums Daugavas kreisajā krastā.• Hanzas šķērsojuma trases izbūve;• Rietumu lielceļa (maģistrāles) būvniecība vai Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija.Autonovietņu attīstība• Pirmā un svarīgākā ir pilsētas nozīmes autonovietņu izveidošana, kura sevīietver maksas stāvvietas ielas sarkano līniju robežās, lielas ietilpībasautonovietnes ap dzelzceļa loku (ietilpība līdz 1500 automobiļiem) un„Park&Ride” (P&R) stāvvietas (orientējošā ietilpība līdz 6,0 tūkst.automobiļiem) pie pilsētas robežas.• Otrā ir autonovietnes pie sabiedriski izmantojamiem objektiem (kultūras centri,valsts un pašvaldības iestādes, tirdzniecības centri u.c.), kura sevī ietver kāmaksas, tā arī bezmaksas autonovietnes ārpus ielas sarkano līniju robežām ariespēju izmantot tās objektu apmeklētāju un pilsētas iedzīvotāju vajadzībām.• Pilsētas vēsturiskajā centrā transporta stāvvietu ierobežošana uz brauktuvēm unietvēm;• Pilsētas vēsturiskā centra pagalmos autonovietņu ietilpību ierobežošana līdz 200automašīnām.Sabiedriskā transporta attīstība• Perspektīvajā transporta shēmā ierosināta tramvaja tīkla attīstība:o apbūvētajā pilsētas teritorijā: paplašināt esošo sistēmu un pagarinātlīnijas, lai izveidotu radiālu tīklu, kas dotu balansētu ģeogrāfisku240

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIsegumu galveno pasažieru plūsmu virzienos, un lai katra līnija vestu uzRīgas vēsturisko centru, pieskaroties vismaz vienam vietējās apkalpescentram;o esošo tramvaja tīklu reorganizācijai Centrā ir jānotiek tā, lainodrošinātu ērtas pārsēšanas iespējas starp visiem sabiedriskotransportu veidu maršrutiem. Tīkla organizācijas pamatā ir lokveidadivvirzienu tīkls.• Autobusi un trolejbusi papildina tramvaja līnijas, apkalpojot koridorus armazākām pasažieru plūsmām. Pietuvināti dzelzceļa pieturām, kopā ar tramvajapieturām, tie apkalpo arī dzelzceļa pasažierus. Trolejbusi, izmantojot toekoloģisko tīrību, vairāk pielietojami intensīvāk apbūvētos rajonos ar lielākugājēju koncentrāciju uz ietvēm.• Maršruta taksometri izmantojami pārsvarā attālinātu rajonu ar mazu apbūvesblīvumu apkalpošanai, kā palīgtransports autobusiem. Ārpus Rīgas vēsturiskācentra teritorijas maršruta taksometriem ir atļauts apstāties uz pieprasījumu,kamēr Rīgas vēsturiskā centra teritorijā tikai sabiedriskā transporta pieturvietās.• Upju transports attīstās ne tikai kā atpūtas transports, bet arī kā lietišķaistransporta veids Daugavas šķērsošanā.• Dzelzceļa transporta izmantošanu pasažieru pārvadājumos starp Rīgu un tāspiepilsētām.• Atsevišķu braukšanas joslu rezervēšana pilsētas vēsturiskajā centrāsabiedriskajam transportam.Kravas pārvadājumu attīstība• Lai būtiski atslogotu pilsētas centru no tranzīta pārvadātājiem, Attīstības plānā iriestrādāti šādi infrastruktūras projekti: Brīvības ielas dublieris, Austrumumaģistrāle, Ziemeļu šķērsojums un perspektīvā arī Piejūras maģistrāle.• Ņemot vērā Rīgas ostas objektu pārvietošanu uz Daugavas lejteci un Ziemeļušķērsojuma ierīkošanu, tiek piedāvāta jauna dzelzceļa līnijas pāreja pāriDaugavai Eksportostas – Spilves pļavu rajonā, savienojot Brasas – Rīgas–Krastaun Lāčupes – Iļģuciema parka sliežu ceļus un izveidojot tiešo dzelzceļasavienojumu ar Bolderājas ostas un rūpniecības zonu, tādējādi atslogojot pilsētas241

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIcentru no kravu pārvadājumiem starp mezgla stacijām un noslēdzot Rīgasdzelzceļa mezgla loku.• Dzelzceļa apvedceļa būvniecība no Šķirotavas stacijas pāri Rīgas HES dambimlīdz Baložu stacijai Jelgavas līnijā. Tas dotu iespēju visiem kravu vilcieniemapiet pilsētas Centrālo staciju, kā arī pasažieru vilcienus, kas nāk no Daugavaskreisā krasta puses, ievadīt centrālajā stacijā, nešķērsojot Daugavu Rīgas centrā.Velotransporta attīstība• Atsevišķu, no brauktuvēm norobežotus veloceliņus veidošana vietās, kur ieluplatums to pieļauj un veloceliņš nodrošina īsāku un pievilcīgāku maršrutu.• Vienvirziena veloceliņus gar maģistrālām ielām veidošana, ja vien tie tiekpienācīgi norobežoti no pārējās satiksmes plūsmas.• Velosipēdistu joslu veidošana gar vietējām ielām ar vidēju satiksmes intensitāti.Citas nozīmīgas rīcības transporta plūsmas regulēšanā• Diferencētas maksas noteikšana par automašīnu novietošanu stāvvietās pilsētasvēsturiskajā centrā;• Maksa ieviešana par iebraukšanu pilsētas centrā.7.2.1. Tiešās un netiešās ietekmesAnalizējot Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) plānoto transporta sistēmas attīstību,iespējams prognozēt iespējamās tiešās un netiešas ietekmes uz vides kvalitāti pilsētā.Tiešās ietekmes• Austrumu maģistrāles izbūves gadījumā tiks transformēta brauktuvē viena daļano Mežaparka;• Dienvidu tilta un maģistrāles turpinājumā līdz Vienības gatvei paredzamaMārupes meža masīva fragmentācija;• Ziemeļu šķērsojums atkarībā no iespējamās alternatīvas izvēles radīs šādas tiešāsietekmes (Daugavas jaunā Ziemeļu..., 2003):o Tiks sadalīts Imantas meža masīvs, kā rezultātā notiks mežuekosistēmu fragmentācija;o Tiks ietekmēts Lāčupītes hidroloģiskais režīms;242

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIo Ziemeļu šķērsojuma izbūves gadījumā tiks ietekmēta Daugavas ūdenskvalitāte;o Iespējama ietekme uz Spilves pļavu gruntsūdens līmeni.• Brīvības ielas dubliera no Via Baltica ievada Rīgā līdz Austrumu lielceļamizbūves gadījumā tiks ietekmētso Ķīšezera austrumu piekrastē esošās pļavas, kur ir vērtīgi putnuligzdošanai biotopi;o Maģistrāle šķērsos ģimenes dārziņus, kurus būs nepieciešamstransformēt automaģistrālē.• Rietumu maģistrāles izbūves gadījumā maģistrāle šķērsos Spilves pļavas, kas irnozīmīgs griežu populācijas biotops.• Hanzas šķērsojuma izbūves gadījumā tiks daļēji transformēts Nordeķu parks, kasir Valsts kultūras piemineklis, un izmainīta Iļģuciema – Dzegužkalna vēsturiskāapbūve.Netiešās ietekmes• Maģistrālo ielu, apejot pilsētas centru, izbūvēšana samazinās tranzīta transportaun kravas automašīnu plūsmu pilsētas centrālajā daļā, kas kopumā, pieaugottransporta līdzekļu skaitam, var nodrošināt gaisa piesārņojuma līmeņanepaaugstināšanos kā pilsētas centrā, tā arī pilsētā kopumā;• Ātrgaitas tramvaju attīstība piesaistīs vairāk pasažieru sabiedriskajamtransportam, kas var samazināt vieglo autotransporta plūsmu un līdz ar toatmosfēras gaisa piesārņojumu;• Autotransporta autostāvvietu ierobežošana pilsētas vēsturiskajā centrā, Brīvībasun citās ielās vienas joslas nodošana sabiedriskajam transportam un maksanoteikšana par iebraukšanu pilsētas vēsturiskajā centrā būtiski var ietekmēttransporta plūsmu pilsētā, kā rezultātā var prognozēt gaisa kvalitātesnepasliktināšanos pilsētas centrā, rēķinoties uz vispārējo transporta līdzekļuskaita pieaugumu;• Sagaidāms, ka atmosfēras piesārņojuma un trokšņa līmenis pieaugs garplānotajām loku maģistrālēm un pilsētas nozīmes maģistrālēm (Slāvu apļaapkārtnē, Daugavgrīvas ielas apkārtnē, Imantas, Mežaparka un citos dzīvojamosrajonos). Trokšņa līmeni samazinās Teritorijas izmantošanas un apbūves243

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDInoteikumu prasības, ka gar maģistrālajām ielām, kur tiek pārsniegts Latvijassaistošajos aktos noteiktais pieļaujamais trokšņu līmenis, jāierīko prettrokšņaekrāni.• Viskritiskāk vērtējams Daugavgrīvas ielas saglabāšana kā kravas transportapārvietošanās maģistrāles variants, jo vibrācijas, trokšņa un atmosfēraspiesārņojums te atstāj nozīmīgu ietekmi uz kultūrvēsturisko apbūvi uniedzīvotājiem.• Izbūvējot dzelzceļa apvedceļa no Šķirotavas stacijas pāri Rīgas HES dambimsamazināsies vibrācijas un trokšņa piesārņojums pilsētas centrālajā daļā.• Ar ostas attīstību sagaidāms, ka paaugstināsies trokšņa un vibrācijaspiesārņojums gar dzelzceļa līnijām. Sevišķi kritiska situācija šajā aspektāprognozējama Šķirotavā, Atgāzenē, Torņkalnā, Sarkandaugavā, Dzirciemā unBolderājā, kur dzīvojamās mājas atrodas tuvāk par 100 m no dzelzceļa līnijas.Ietekmi iespējams samazināt, ievērojot Teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumu prasības par pasākumu veikšanu vibrācijas un trokšņa līmeņasamazināšanā.• Velotransporta maršrutus virzot gar maģistrālajām ielām visu laiku tiks pakļautivelobraucēji paaugstinātam atmosfēras un trokšņa piesārņojuma līmenim. Šajāgadījumā maršruti nodrošina tikai vienu no velomaršrutu funkcijām. Tas irvelosipēdu izmantošanu, kā pārvietošanas līdzekli, bet nenodrošina iespējuiedzīvotājiem izmantot velosipēdu atpūtā.7.2.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmesĪslaicīgās ietekmesPar īslaicīgas ietekmes darbībām var uzskatīt teritorijas plānojumā paredzēto automaģistrāļu,dzelzceļa līniju un tiltu vai tuneļu būvniecību. Galvenās problēmas ir:• troksnis un putekļi transporta infrastruktūras izbūves gadījumā;• ietekme uz Daugavas hidroloģisko režīmu un ūdens kvalitāti tiltu vai tuneļaizbūves gadījumā;• ietekme uz Rīgas līci, tuneļa izbūves gadījumā deponējot izņemtās gruntis līcī;• traucējumi transporta plūsma, kas rada paaugstinātu atmosfēras piesārņojumu244

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIVidēji ilgas ietekmesVidēji ilgas ietekmes var būt saistītas galvenokārt ar atmosfēras, trokšņa un vibrācijaspiesārņojumu strauju pieaugumu, kuru var izraisīt:• transporta līdzekļu skaita pieaugums un to piesaistes objektu attīstība pilsētasvēsturiskajā centrā un tai pieguļošajā teritorijā straujāk par transportainfrastruktūras izbūvi;• ostas attīstība straujāk par dzelzceļa sliežu ceļu modernizēšanu un prettrokšņaekrānu izbūvi;• ostas attīstība Bolderājā Daugavas kreisajā krastā pirms dzelzceļa unautotransporta maģistrāļu infrastruktūras izbūves.Daļēji minētās problēmas izraisa arī Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.), kurā nav dotirisinājumi:• neskatoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, Ziemeļu šķērsojuma izbūvesalternatīvām;• Daugavgrīvas ielas, kā tranzīta ielas izbūvei;• autonovietņu izbūvēšanai pilsētas vēsturiskā centra aizsargzonā;• Zemgales tilta izbūvei.Vidējas ilgas atmosfēras piesārņojuma, trokšņa un vibrācijas ietekmes saistītas arī artransporta plūsmas slodzes pieaugumu līdz tiks izbūvēti iespējamie transporta plūsmunovirzīšanas ceļi. Piemēram,• kravas automašīnu plūsma un vides piesārņojums 11. novembra krastmalā līdzAustrumu maģistrāles izbūvēšanai;• kravas automašīnu plūsma un vides piesārņojums Daugavgrīvas ielā unMūkusalas ielā līdz Ziemeļu šķērsojuma izbūvēšanai;• autotransporta radītais piesārņojums pilsētas vēsturiskajā centrā līdz laikam, kadtiks ierobežota transporta kustība un nodrošināta autotransporta novietošanaārpus vēsturiskā centra.Pie vidēji ilgām ietekmēm pieskaitāms arī iespējamais gruntsūdens piesārņojums, kas varveidoties A. Saharova ielas savienošana ar Lielvārdes ielu, šķērsojot Deglavas ielasatkritumu izgāztuvi.245

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIIlglaicīgās ietekmesAutomaģistrāļu un dzelzceļa sliežu ceļu tīkla izbūvei parasti ir ilglaicīga ietekme, kasietekmē ne tikai konkrētu būvniecības vietu, bet atstāj ietekmi arī uz apkārtējās teritorijasvide kvalitāti un teritorijas attīstību.Iepriekš aprakstītās netiešās ietekmes visas ir ilglaicīgas ietekmes, izņemot gadījumāautomaģistrāļu tuvumā atmosfēras piesārņojums samazinās, pateicoties autotransportalīdzekļu un degvielas kvalitātes uzlabošanai. Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.), modelējottransporta tīkla attīstību un novērtējot atmosfēras piesārņojumu, tiek pieņemts, ka 2018. gadāvisi transporta līdzekļi būs atbilstoši EURO IV standartam. Minēto standarta ieviešananodrošinās atmosfēras gaisa kvalitāti atbilstoši Latvijas tiesību aktos un Eiropas Kopienasdirektīvās noteiktajām prasībām.7.2.3. Pastāvīgās ietekmesAutotransporta un dzelzceļa radītajam atmosfēra piesārņojumam, trokšņa un vibrācijaspiesārņojumam ir pastāvīga ietekme uz minēto transporta infrastruktūra objektu tiešā tuvumādzīvojošiem iedzīvotājiem.7.2.4. Summārā ietekmeAutomaģistrāļu tīkla izbūve ietekmē ne tikai konkrētu būvniecības vietu, bet atstāj ietekmi uzvisu pilsētas un atsevišķu tās rajonu attīstību. Saistībā ar Rīgas attīstības plānu paredzētomaģistrālo ielu izbūvi, prognozējams, ka:• tās ietekmēs Spilves pļavu, Bolderājas un Mārupes meža attīstību;• paredzams, ka darījumu iestādes turpinās pārvietoties no pilsētas centra uzmaģistrālo ielu tuvumu, kas var radīt problēmas pilsētas vēsturiskā centraapbūves saglabāšanā un attīstībā.Pašreizējā situācijā grūti prognozēt, kā attīstīsies pilsētas vēsturiskais centrs, ja tikssamazināta ielu caurlaides spēja un ieviesta maksa par iebraukšanu pilsētas vēsturiskajācentrā.246

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.3. Dzīvojamās apbūves risinājumsLielākās dzīvojamās teritorijas šobrīd Rīgā veido vēsturiskie rajoni centrā, Sarkandaugavā,Čiekurkalnā, Mežaparkā, Maskavas forštatē, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Zasulaukā, Torņakalnā,Vecāķos un Bolderājā, dzīvojamie rajoni, kas celti padomju laikā — Imanta, Zolitūde,Iļģuciems, Ziepniekkalns, Vecmīlgrāvis, Purvciems, Jugla, Mežciems, Pļavnieki, Ķengarags,Daugavgrīva un vairāki cita veida dzīvojamie rajoni – Beberbeķi, Pleskodāle, Bieriņi,Dzirciems, Bišumuiža, Katlakalns, Mangaļsala, Aplokciems, Trīscierms, Jaunciems, Suži unBukulti.Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) noteiktas šādas perspektīvo jaunu dzīvojamo rajonuteritorijas:• Daugavas labajā krastā — Dārziņi, Rumbula, Šķirotava, Dreiliņi, teritorijasJuglas ezera DR un D piekrastē, teritorija starp Juglas kanālu un Ķīšezeru,Trīsciems un Mangaļi.• Daugavas kreisajā krastā — Buļļu kāpa un teritorija ap Apakšgrāvja ielu.Rumbula, Buļļu kāpa, teritorija ap Apakšgrāvja ielu, teritorija ap Bābelīša ezeru Rīgasattīstības plānā (2006. – 2018.) paredzētas kā ilgtermiņā rezervējamas dzīvojamās apbūvesteritorijas, kuru attīstīšanai labvēlīgie apstākļi būs atkarīgi no ekonomiskajiem apsvērumiem,infrastruktūras esamības u.tml., kā arī gan no valsts, gan Rīgas domes realizētās mājokļupolitikas.Daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecība galvenokārt plānota esošo daudzstāvu dzīvojamorajonu ietvaros un to tuvumā (t.sk. jaunās attīstības teritorijās ap Rīgas vēsturisko centru),jaunas teritorijas paredzot tikai atsevišķās pilsētas vietās, kur veidosies intensīva jaukta tipaapbūve – Rumbulas Z daļā, centru apbūves teritorijās – Podraga apkaimē („Ziemeļu centrs”),Čiekurkalna apkaimē („Ezermalas centrs”) un Lucavsalas apkaimē.7.3.1. Tiešās un netiešās ietekmesAnalizējot Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) dzīvojamās apbūves attīstību, iespējamsprognozēt iespējamās tiešās un netiešas ietekmes uz vides kvalitāti pilsētā.Tiešās ietekmes• Dzīvojamā apbūvē tiks transformētas daļa no pilsētas administratīvajā teritorijāesošajiem mežiem (Bolderājas, Juglas, Bābelītes, meži Ķīšezera un Juglas ezera247

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIapkārtnē). Tas daļēji ir attaisnojams, jo liela daļa no pilsētas dabas unapstādījumu teritorijām pieder vai atrodas privātu un juridisku personuvaldījumā, un to atsavināšana pašvaldībai var izmaksāt Ls 172 096 905 Ls(Znotiņš, 2005).• Apbūve, apstādījumu ierīkošana, ceļu un inženierkomunikāciju tīklu attīstībaVecdaugavas ziemeļu krastā iznīcinās aizsargājamos pļavu biotopus: jūrmalaspļavas (1630*), sugām bagātas vilkakūlas pļavas (6230*) un molīnijas pļavas(6410). Pilsēta zaudēs arī vienu no nedaudzajām īpaši aizsargājamā auga –jūrmalas armērijas Armeria maritima atradnēm un putniem nozīmīguligzdošanas vietu.• Juglas un Ķīšezera piekrastē pārejas joslā starp piekrastes pļavām unniedrājiem vai pārejas joslā starp citiem piekrastes biotopiem (krūmājiem,mežiem) un niedrājiem, pārplūstošās, mitrās vietās izveidojies Eiropāaizsargājams pļavu biotops – eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430). Šisbiotops ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, buferjosla starpsauszemes un ūdens ekosistēmām. Attīstības plānā paredzētā zemesizmantošanas maiņa piekrastē var neatgriezeniski izmainīt jutīgos ezera pļavubiotopus un samazināt bioloģisko daudzveidību visā apvidū.• Plānotā teritorijas izmantošana Rumbulā (ADz) iznīcinās ārstniecībasbrūnvālīte Sanguisorba officinalis atradni, kas ir reti sastopams augs Latvijasteritorijā, un iespējams, šī ir vienīgā atradne Rīgas pilsētas teritorijā, pie tamaudzes ir ar labu vitalitāti. Ņemot vērā teritorijas piesārņojuma problēmas augaatradnes vietā un esošo stāvokli ir pieļaujams, ka atradne tiks zaudēti plānotaszemju transformācijas rezultātā• Ķīšezera piekrastes pļavās Jaunciemā paredzētā zemes lietojuma maiņā (Adz)var neatgriezeniski izmainīt Jumstiņu gladiolai Gladiolus imbricatus piemērotospļavu biotopus un līdz to ar samazināt bioloģisko daudzveidību visā apvidū.• Galvenais un būtiskākais apdraudējums putnu sugu daudzveidībai un populācijulielumiem, ko rada Rīgas pilsētas attīstības plānā paredzētās darbības pieĶīšezera, ir apbūve divos ezera austrumu krasta posmos ar kopējo platībuaptuveni 33 hektāru ārpus Jaunciema dabas lieguma robežām, pie Jaunciemaun Sužiem. Apbūves rezultātā tiks iznīcināti pļavu putnu ligzdošanas biotopi unsamazināsies vietējo populāciju lielumi.248

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI• Mazdārziņu apbūvēšana Lucavsalā ietekmēs pupuķa Upupa epops. populācijuRīgā. Tas ir Latvijā īpaši aizsargājams putns ar mazu kopējo populāciju (160–250 pāru).• Bolderājas meža vienā daļā, kur paredzēta dzīvojamās apbūves ar apstādījumiemapbūve, atrodas vecas priežu mežaudze, kura tiks degradēta apbūves rezultātā.• Pagalmu apbūvēšana padomju periodā celtajos dzīvojamos rajonos samazināsapstādījumu kopplatību konkrētā vietā un pilsētā kopumā.• Atļautā augstceltņu būvniecība dažādās pilsētas vietās būtiski izmainīs pilsētasvēsturisko ainavu un tēlu.Netiešās ietekmes• Dzīvojamās apbūves attīstība Rumbulā, TEC – 1 apkārtnē – vietās, kur irkonstatēts grunts un pazemes ūdens piesārņojums sekmēs to sanāciju.• Dzīvojamās apbūves attīstība meža masīvos vai to tuvumā un īpaši aizsargājamodabas teritoriju tiešā tuvumā palielinās slodzi uz meža un pļavu ekosistēmām.• Pagalmu apbūvēšanas rezultātā it sevišķi pilsētas vēsturiskajā centrā būtiski varmainīties pilsētas klimatiskais režīms un palielināties “siltuma salas efekts”.• Jaunu ēku būvniecība esošo padomju periodā celto māju ielokā, nepaaugstinot tokvalitāti var novest pie vides degradācijas pilsētā kopumā.• Rīgas Domes deputātu priekšlikumu iebalsošana par apbūves stāvu skaitupalielināšanu pirms Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu galaredakcijas pieņemšanas būtiski izmaina pilsētas ainava dominances.• Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos pieļaujamā stāvu skaitapalielināšana par 35%, neizstrādājot detālplānojumu, būtiski var mainīt pilsētasvizuālo ainavu.Rīgas attīstības plānā nav iestrādāti risinājumi padomju periodā celto dzīvojamo mikrorajonukompleksai attīstībai, tanī skaitā:• Padomju laikā celto ēku renovācijai un siltumenerģija taupīšanai;• Autonovietņu izbūvēšanai;• Pagalmu izbūves gadījumā jauno dzīvojamo māju zemes gabalu norobežošanaiar žogu un citas (piezīme: Teritorijas izmantošanas un apbūves noeikumu galaredakcijā minētā prasība ir iestrādāta).249

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIMinēto prasību teritorijai attīstībai nenoformulēšana Teritorijas plānojumā nākotnē var radītsociālas un dabas vides problēmas.7.3.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmesĪslaicīgās ietekmesPar īslaicīgas ietekmes darbībām var uzskatīt teritorijas plānojumā paredzēto dzīvojamo mājubūvniecības procesu. Sevišķi negatīvu ietekmi dzīvojamās māju būvniecības process atstāj uzblakus esošo māju iemītniekiem.Vidēji ilgas ietekmesAnalizējot Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) dzīvojamās apbūves attīstību pie vidējiilgām ietekmēm pieskaitāms siltumenerģijas zudumi padomju laika dzīvojamās mājās, joEiropas Savienībā pieaugot prasībām attiecībā par enerģiju taupīšanu, domājams, tuvākānākotnē Rīgas pilsētai būs jārisina jautājumi par māju renovāciju. To paredz arī Rīgasattīstības programma.Ilglaicīgās ietekmesIlglaicīgā ietekme ir esošo dabas un pusdabisko ekosistēmu transformācija dzīvojamāapbūvē.7.3.3. Pastāvīgās ietekmesDzīvojamās apbūves attīstības gadījumā pastāvīgā ietekme vides pārskatā tiek vērtēta noskatu punkta, kā vides kvalitāte varētu ietekmēt plānotās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti.Šādā aspektā noteikti nepieciešams pievērst uzmanību, ka1. Plānotā dzīvojamā apbūve Lucavsalā un Zaķusalā pastāvīgi atradīsies televīzijas tornīuzstādīto raidītāju elektromagnētisko starojuma ietekmes zonā (līdzelektromagnētiskā starojuma plūsmas samazināšanai);2. Plānoto dzīvojamo apbūvi Vecmīlgrāvī ietekmēs dzelzceļa līnijas Rīga – Skulteradītais troksnis;3. Plānoto dzīvojamo apbūvi Mangaļsalā ietekmēs Rīgas brīvostā notiekošie kravupārkraušanas darbu radītais troksnis.4. Attīstības plānā nav atrisināts jautājums par trokšņa ietekmes novēršanu dzelzceļaapkārtnē Bolderājā, Šķirotavā un Torņkalnā.250

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.3.4. Summārā ietekmeDzīvojamā apbūves attīstība pilsētā uzlabos iedzīvotāju nodrošināšanu ar kvalitatīviemdzīvokļiem un pilsētas administratīvajās robežās pilsēta varēs piedāvāt dažādām interešugrupām pieprasīto mājokli. Kopumā lielākās problēmas dzīvojamās apbūves plānotajāapbūvē ir saistītas ar:1. Dabas teritoriju transformācija dzīvojamā apbūvē, kas no vienas puses samazinadabas teritoriju aizņemto platību, bet no otra puses nodrošina dabas teritorijusaglabāšanu ārpus Rīgas administratīvajām robežām;2. Attīstības plānā nav atrisināts jautājums saistīts ar Maskavas forštates attīstību.3. Attīstības plāna ieviešanas gadījumā sociālās un dabas vides problēmas var radītpagalmu apbūvēšana padomju laikā celtajos mikrorajonos.251

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.4. Apstādījumu un dabas teritoriju attīstības risinājumsDabas un apstādījumu teritoriju telpiskās struktūras attīstība Rīgā balstās uz šādiemprincipiem:• Dabas un apstādījumu teritorijas vienotas telpiskās struktūras izveidošana,iespēju robežās nodrošinot atsevišķu apstādījumu un dabas teritoriju savstarpējosasaisti.• Dabas un apstādījumu teritoriju sadalīšana atsevišķos fragmentos ierobežošana(iespēju robežās).• Blīvi apbūvēto teritoriju apstādījumu trūkumu kompensācija, saglabājot vai totuvumā veidojot jaunas publisku apstādījumu struktūras.• Publiski pieejamu apstādījumu trūkumu dzīvojamā rajonā kompensēt ar plašiemapzaļumotiem, izsauļotiem un labiekārtotiem pagalmiem.• Pilsētas iedzīvotāju nodrošināšana ar publiski pieejamām ārtelpas atpūtas unsporta vietām 20 minūšu gājiena sasniedzamības robežās.• Apstādījumu veidošana un dabas teritoriju saglabāšana virszemes ūdens objektukrastmalās.• Apstādījumu saglabāšana un attīstība gar automaģistrālēm un dzelzceļa līnijām.• Bioloģiski un kultūrvēsturiski vērtīgo dabas un apstādījumu teritorijusaglabāšana.Dabas un apstādījumu teritoriju vienoto telpisko struktūru veido šādas funkcionāli atšķirīgaspilsētas telpiskās struktūras vienības: apstādījumi (parki, skvēri, priekšdārzi, pagalmuapstādījumi, ielu un dzelzceļa joslu apstādījumi, krastmalu joslu apstādījumi), mežaparki,meži un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, apbūve ar apstādījumiem, rekreācijas, tūrismaun sporta apbūves teritorijas, kapsētas un ūdens objekti (ūdenstilpes un ūdensteces), kā arīģimenes dārziņi kā zemes pagaidu izmantošanas veids.7.4.1. Tiešās un netiešās ietekmesAnalizējot Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) plānoto dabas un apstādījumu teritorijuattīstību jāsecina, ka kopumā dabas un apstādījumu aizņemtā teritorija (39,8 %) pilsētā pēcplatības kopumā atbilst Eiropas valstu pilsētās raksturīgajiem skaitļiem. Lielākās problēmasRīgā ir saistītas, ka lielāko daļu dabas un apstādījumu teritorijas veido pilsētas ūdeņi, meži unmežaparki, kas ir izvietojušies pilsētas nomalēs, savukārt pilsētas centrālajā daļā un padomju252

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIperiodā projektētajos dzīvojamos rajonos publisko parku un skvēru trūkst. To daļējikompensē plašie ar apstādījumiem bagātie pagalmi.Tiešās ietekmes• Aptuveni par 20% samazinās dabas un apstādījumu teritorijas pilsētā, kasgalvenokārt ir saistīts ar Spilves pļavu, Lucavsalas, Zaķusalas, Ziepniekkalnapļavu un Bolderāja mežu atļauto un iespējamo apbūvēšanu• Rīgas attīstības plāns (2006.–2018.) nodrošina īpaši aizsargājamo teritorijusaglabāšanu pašreizējās robežās, sekmē īpaši aizsargājamo koku un potenciālomikroliegumu noteikšanu un aizsardzību• Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) ir parādīti neapbūvējamie pagalmi un ielas,kurās saglabājami ielu apstādījumi. Tas sekmēs minētajās teritorijās apstādījumusaglabāšanu un attīstību.• Rīgas attīstības plāns (2006.–2018.) paredz vēsturisko parku un skvērusaglabāšanu un attīstīšanu un jaunu parku un skvēru veidošanu Rumbulā unKrasta masīvā Daugavas malā, Dzirciemā un jaunajos pilsētas attīstības centros.• Zemes izmantošanā, izdalot zemes izmantošanas mērķi “apbūves ar apstādījumuteritorijas” nodrošinās apstādījumu saglabāšanu teritorijās (slimnīcās, skolās,dzīvojamās teritorijās), kuras primārais mērķis nav saistīts ar apstādījumufunkciju nodrošināšanu.• Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) ir parādīti pašvaldības īpašumā esošiepagalmi, kuros nav ieteicams veikt to transformāciju apbūvē. Tomēr, kapagalmiem ir saglabāts dzīvojamās vai jauktas apbūves statuss, to izmantošanunākotnē noteiks konkrētu projektu attīstība un Domes deputātu pozīcija konkrētāsituācijā.• Rīgas attīstības plāns (2006.–2018.) paredz būtisku ģimenes dārziņu aizņemtoplatību samazināšanu, kas no vienas puses sekmēs pilsētas vides sakopšanukādreiz izmantotajos un tagad pamestajos dārziņos, bet no otras puses pilsēta arto neizmanto citu Eiropas valstu piemēru, mazdārziņus, kā pilsētai ekonomiskiizdevīgāko publisko apstādījumu veidu. Pozitīvi vērtējams, ka Rīgas attīstībasplānā (2006.–2018.) kopumā precīzi ir noteikts turpmākais ģimenes dārziņuliktenis.• Apbūves, apstādījumu ierīkošana un ceļu un inženierkomunikāciju tīkla attīstībaVecdaugavas ziemeļu krastā iznīcinās aizsargājamos pļavu biotopus: jūrmalas253

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIpļavas (1630*), sugām bagātās vilkakūlas pļavas (6230*) un molīniju pļavas(6410*),• Apbūves attīstība Spilves pļavās iznīcinās griežu populāciju.Netiešās ietekmes• Lielās mežu un mežaparku teritorijas paver iespējas iedzīvotāju aktīvai atpūtaipilsētas teritorijā. Mežu transformācija mežaparkos dod iespēju apsaimniekotpilsētas teritorijā esošos mežus atbilstoši to galvenajām funkcijām – videskvalitātes uzlabošanas un iedzīvotāju atpūtas iespēju nodrošināšanas.• Iespējams, ka pieaugošā rekreatīvā slodze uz pilsētas zaļajām zonām, īpašisausajiem priežu mežiem, kā arī pastiprinātā mežaudžu kopšana, izvācotnokaltušos vai nolūzušos kokus, var samazināt vismaz divu jutīgu īpašiaizsargājamo putnu sugu – sila cīruļa Lullua arborea un melnās dzilnasDryocopus martius jau tā nelielās populācijas Rīgas pilsētā.• Apstādījumu, sevišķi pagalmu apstādījumu aizņemto platību samazināšanospilsētas vēsturiskajā centrā, ko pieļauj Rīgas attīstības plāns (2006.–2018.)perspektīvā var sekmēt “pilsētas siltumsalas” efekta pieaugumu.• Rīgas attīstības plāns nenodrošina vienu no pilsētu attīstības ilgtspējīgaspriekšnoteikumu izpildi, tas ir nodrošināt iedzīvotājus ar publiski pieejamiem unlabiekārtotiem apstādījumiem (parkiem, skvēriem) 300 m attālumā no dzīvesvietas. Kritiska situācija šajā ziņā ir Krasta masīvā, Purvciemā, Pļaviniekos,atsevišķas teritorijas daļā pilsētas vēsturiskajā centrā, Ķīpsalā, Ganību dambjarajonā un citviet.7.4.2. Vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmesVidēji ilgas ietekmesRīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikuminenodrošina pagalmu apstādījumu veidošanu un saglabāšanu privātā īpašumā esošajās zemēs,to deleģējot apstādījumu koncepcijai, kura pašreiz ir izstrādāšanas stadijā. Apstādījumukoncepcija netiks pieņemta, kā Domes saistošie noteikumi un tāpēc līdz saistošo noteikumuizstrādāšanas, ka nodrošinātu pagalmu apstādījumu attīstību, var tikt veiktasneprognozējamas izmaiņas pagalmu apstādījumos.254

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIIlglaicīgas ietekmes• Pašreiz apbūvējot potenciālās pilsētu parku teritorijas, vietās, kur trūkst publiskipieejami un labiekārtoti apstādījumi (Krasta masīvā, Lucavsalā , Skanstes ielasrajonā u.c.) tālā perspektīvā te vairs nebūs iespējams izveidot parkus.• Pie ilglaicīgām ietekmēm pieskaitāms arī apstādījumu kopējās platībassamazināšana pilsētas vēsturiskajā centrā un tai pieguļoša teritorijā, kasperspektīvā var novest pie zemes tirgus vērtības samazināšanās.255

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.5. Rīgas brīvostas attīstības risinājumsRīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) parāda brīvostas aizņemto teritoriju, bet neparāda tāsiekšējo funkcionālo struktūru, deleģējot minēto jautājumu risināšanu Rīgas brīvostasattīstības plānām. Rīgas teritorijas plānojuma galvenais uzdevums brīvostas attīstībaskontekstā ir nodrošināt Rīgas ostas attīstībai pietiekami lielu teritoriju, piemērotuinfrastruktūru un efektīvus transporta pievedceļus (automaģistrāles un dzelzceļu), kas neskarpilsētas centru un novirza smago kravu transportu uz pilsētas lielceļiem.Salīdzinot ar agrāko brīvostas robežu stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumam pakļautajāteritorijas plānojumā ir paredzēts Rīgas brīvostas robežas samazināšana, novirzot ostasattīstību tālāk no pilsētas centra Daugavgrīvas virzienā (skat. 7.1. att.). Radikāls solisattīstības plānā ir visu Kundziņsalu nodot ostas attīstībai.7.5.1. Tiešās un netiešās ietekmesTiešās ietekmes• Brīvostai virzoties uz Daugavas grīvas pusi publiski pieejama kļūst Daugavaskrastmala pilsētas centrālajā daļā. Tas atbilst daudzu Eiropas ostu pilsētupozitīvai praksei.• Ostas attīstība pašreiz, analizējot plānoto un atļauto Rīgas teritorijasizmantošanu, neietekmē tieši īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tanī skaitāPiejūras dabas parku.• Ostas attīstības rezultātā tiks likvidēta Kundziņsalas vēsturiskā dzīvojamāapbūve un būs nepieciešams iedzīvotājiem pārcelties uz citu dzīves vietu.• Tiek ierobežota iedzīvotājiem pieeja Daugavai Daugavgrīvā, Bolderājā unMangaļsalā.• Ostas attīstība Spilves pļavās atstās būtiski ietekmi uz griežu populāciju unjumstiņu gladiolas Gladiolus imbricatus un dzegužpirkstītes Dactylorhiza sp.biotopiem.• Ostu attīstība Kundziņsalā un Mangaļsalā ietekmēs stepes čipstes atradnes Rīgā(Kundziņsala (1–3 pāri) un Mangaļsala pie Daugavas grīvas (1–3 pāri)). KopāLatvijā ligzdo 200 – 300 pāri.• Ostas attīstības rezultātā tiks pārceidota Dagavas krasts, aizbērti līči un vecupes.256

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.1. att. Plānotās Rīgas brīvostas robežu maiņasNetiešās ietekmes• Kundziņsalas iedzīvotājiem pārvietojoties uz citu dzīves vietu tiek samazinātapotenciālā rūpnieciskā avārijas riska ietekme un samazinās trokšņa unatmosfēras piesārņojuma ietekme uz iedzīvotājiem.257

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI• Vecos naftas produktu terminālus slēdzot Sarkandaugavā un jauna tipa izbūvējotKundziņsalā samazinās atmosfēras piesārņojums ar benzolu.• Ostas attīstība ietekmē dzelzceļa pārvadājumu un auto transporta plūsmasintensitāti, ka rezultātā palielinās atmosfēras gaisa, trokšņa un vibrācijaspiesārņojums kravu pārvadājumu maršrutos.7.5.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmesĪslaicīgās ietekmesPar īslaicīgas ietekmes darbībām var uzskatīt teritorijas plānojumā paredzēto ostas termināluun pievadceļu būvniecību. Galvenās problēmas ir:• troksnis un putekļi transporta un ostas infrastruktūras izbūves gadījumā;• ietekme uz Daugavas ūdens kvalitāti salu un piekrastes uzbēršanas gadījumā;• potenciālās avāriju radītais piesārņojums Daugavā un citās ūdenstecēs kravupārkraušanas procesā.Vidēji ilgas ietekmes• Trokšņa, vibrācijas un atmosfēras piesārņojuma pieaugums kravu pārvadāšanasmaršrutos, kuri šķērso dzīvojamos rajonos, līdz autotransporta un dzelzceļaapvedceļu izbūvēšanai.• Avārijas riska pieaugums kravu pārvadāšanas maršrutos dzīvojamos rajonos līdzautotransporta un dzelzceļa apvedceļu izbūvēšanai.Ilglaicīgās ietekmesPie ilglaicīgām ietekmēm pieskaitāmas Kundziņsalas vides neatgriezeniska pārveidošanazemes transformācijas un grunts uzbēršanas rezultātā.7.5.3. Pastāvīgās ietekmesPastāvīgās ietekmes saistāmas ar:1. ostas teritorijā notiekošajiem kravu uzglabāšanas un pārkraušanas procesiem;2. ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem kravu transportēšanas ceļā uz ostu un no ostas.Kravu uzglabāšanas un pārkraušanas procesā, izmantojot jaunākās un modernās tehnoloģijasun ievērojot pieļaujamo teritorijas kapacitāti, pastāvīgās ietekmes iespējams ļoti būtiskisamazināt.258

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIDaudz sarežģītākas vides problēmas ir saistītas, nodrošinot kravu transportu cauri Rīgai.Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) nepiedāvā risinājumu dzelzceļa kravu nogādāšanu ostā,apejot dzīvojamos rajonus. Vēlams tomēr ostas attīstības gadījumā, rast iespēju dzelzceļakravas nogādāt ostā līdz minimumam samazinot potenciālo ietekmi (trokšņa, vibrācijasavārijas riska) uz dzīvojamiem rajoniem. Pozitīvi vērtējams iespējamā Ziemeļu šķērsojumaizbūvēšana, izmantojot to arī dzelzceļa pārvadājumiem.259

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.6. Ražošanas un noliktavu apbūves risinājumsRīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) jaunas ražošanas teritorijas paredzēts attīstīt Spilvespļavās un Mārupē – lidostas trokšņu zonā. Apstrādes rūpniecību paredzēts attīstīt ir Brīvostasteritorijā. Tādēļ visa tās teritorija attīstības plānā ir noteikta kā ražošanas teritorija. Plānāparedzēts saglabāt ražošanas un noliktavu funkciju teritorijās, kur ir attīstīta infrastruktūra unir nepilnīgi izmantota ražotņu un noliktavu apbūve, piemēram, Šķirotava un Granīta ielasapkārtne, Sarkandaugava un Ganību ielas apkārtne, Bolderāja.Jaunajā Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) jauktas apbūves zemes izmantošanas mērķisnoteikts arī teritorijās, kur ir iespējams attīstīt pakalpojumu sniegšana un vidi nepiesārņojošojeb „vieglo” ražošanu, pielietojot modernās tehnoloģijas. Šajās teritorijās paredzēts attīstītuzņēmumu noliktavas, kas saistītas ar kravu pārkravāšanu un tālāku transportēšanu, birojus,vairumtirdzniecības bāzes, zinātniski tehnoloģiskos parkus un biznesa inkubatorus.Potenciālās vietas Rīgas pilsētā inovāciju veicināšanai paredzētas: Ezermalas iela, Ķīpsala,Zeļļu iela — uz esošo universitāšu bāzēm, Spilves teritorijā un Kleistu teritorijā — uzLatvijas Universitātes Zinātniski pētniecisko institūtu bāzes. Pilsētas attīstības mērķis irsekmēt lielu un modernu apstrādes rūpniecības uzņēmumu ienākšanu pilsētā.Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) kā prioritāte ir izvirzīta sekmēt rūpniecības uzņēmumupārvietošanu no pilsētas vēsturiskā centra un dzīvojamiem rajoniem uz pilsētas perifēriju. Novides kvalitātes uzlabošanas viedokļa minētā attīstības stratēģija vērtējama pozitīvi.Tiešās ietekmes• Troksnis un putekļi ražošanas objektu un noliktavu izbūves gadījumā.Vienlaikus jāatzīmē, ka tiešā tuvumā potenciālo ražošanas un noliktavu objektuizbūves vietās neatrodas dzīvojamā apbūve un līdz ar to šajā aspektā navsagaidāma ietekme uz iedzīvotājiem.• Ražošanas un noliktavu apbūves teritoriju attīstība Spilves pļavās atstās būtiskiietekmi uz griežu populāciju un jumstiņu gladiolas Gladiolus imbricatus undzegužpirkstītes Dactylorhiza sp. biotopiem.Netiešās ietekmes• Ražošanas un noliktavu objektu izbūve sekmēs piesārņoto Kleistu atkritumuizgāztuve u.c.) un potenciāli piesārņoto vietu sanāciju.260

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI• Ražošanas objektu pārvietošana no centra uz pilsētas perifēriju, novietojot tospie maģistrālajām ielām samazina kravu transporta plūsmu pilsētas centrālajādaļā.• Nepieciešams atzīmēt, ka Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) starp atvēlētajāmvietām ražošanas objektiem, atmosfēru piesārņojošo uzņēmumu izvietošanapieļaujama ir tikai Granītu ielas rajonā (analizējot dominējošos vēja virzienus undzīvojamās apbūves atrašanās vietas). Citās vietās piesārņojuma izkliedepārklātu dzīvojamos rajonus.261

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.7. Rīgas vēsturiskā centra attīstības risinājumsRīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona (turpmāk – RVC un tā AZ) ir teritorija arīpašu kultūrvēsturisku nozīmi, kura ietilpst Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūrasorganizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. UNSECO noteiktā RVCplatība ir 438,3 ha (1,43% no visas pilsētas teritorijas), bet ieskaitot AZ teritoriju tā platība ir1574,2 ha (5,13% no visas pilsētas teritorijas).RVC un tā AZ ir izstrādāts speciāls teritorijas plānojums “Rīgas vēsturiskā centrasaglabāšanas un attīstības plāns (turpmāk tekstā – RVC SAP)”.RVC un tā AZ pilsēttelpas attīstības galvenais uzdevums ir formulēts šādi: uzlabotiedzīvotāju dzīves kvalitāti vienlaicīgi nodrošinot vērtīgās kultūrvēsturiskās videssaglabāšanu un pilnveidošanas nosacījumu ievērošanu.RVC SAP balstās uz šādiem principiem:• Tiek saglabātas, aizsargātas un izkoptas nozīmīgākās kultūrvēsturiskās vērtības— prioritāri: ielu, laukumu un apstādījumu teritoriju telpā.• Notiek pilsētbūvnieciskās struktūras daļēja atjaunošana un telpiska sakārtošana,saglabājot vēsturiskā centra ielu, kvartālu un apbūves tipoloģiju.• Iekškvartālu telpā, par prioritāti tiek noteikta mūsdienīgas, kvalitatīvas dzīvesvides un publiskās ārtelpas izveide (apstādījumi, atpūtas funkcijas, īres nami,sporta, ārstnieciskās u.c. funkcijas, bet ne liela mēroga tirdzniecība, kā arīatsevišķās vietās attīstāma pasāžu izveidošana ar tirdzniecības un pakalpojumafunkciju).• Īpašās apbūves grupās attīstība notiek, respektējot to savdabīgās esošāskultūrvēsturiskās vērtības, autentiskumu, apbūves raksturu un mērogu.• Tiek saglabātas esošo parku, dārzu un skvēru aizņemtās platības.• Paredzēts palielināt augstvērtīgu stādījumu aizņemtās platības un attīstītpagalmu, ielu un krastmalu stādījumus.• Jumtu ainava tiek sakārtota, ievērojot jumtu ainavas veidošanas noteikumus unspecifiski iezīmējot nozīmīgās valsts, pašvaldības un publiskās ēkas, kāatsevišķus ēku kompleksus un ansambļus.262

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.7.1. Tiešās un netiešās ietekmesTiešās ietekmes• Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) nodrošina kultūras objektu saglabāšanupilsētas vēsturiskajā centrā, bet diskutējams ir jautājums par kultūrvēsturiskāsvides saglabāšanu, jo attīstības plāns kopumā pieļauj iekškvartālu būtiskupārbūvi, kas būtiski var izmainīt konkrētas vietas mērogu, proporcijas unietekmēt auru.• Rīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) realizācijas gaitā iespējama apbūvesblīvuma paaugstināšanās uz atļauto būvniecību pagalmos (piemēram, Tērbatascentra izbūve, autonovietnes līdz 200 automašīnām) un nelielu skvēruapbūvēšanu (piemēram, Kr. Barona ielas un Staba ielas u.c.);• Pieļaujot būvniecību pagalmos būtiski var samazināties koku skaits pilsētasvēsturiskajā centrā;• Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) nodrošina vēsturisko parku, skvēru unlaukumu saglabāšanu un attīstību.Netiešās ietekmes• Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.), salīdzinājumā ar iepriekšējo Rīgasattīstības plānu daudz precīzāk reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūvesnosacījumus pilsētas vēsturiskajā centrā.• Palielinot apbūves blīvumu pilsētas vēsturiskajā centrā sagaidāms straujštemperatūras pieauguma, kā rezultātā palielināsies pilsētas “siltumu salas”efekts.• Pieaugot iespējamam autonovietņu un autotransporta piesaistes objektu skaitampilsētas vēsturiskajā centrā, pieaugs transporta līdzekļu sastrēgumi, kas būtiskipasliktinās atmosfēras gaisa kvalitāti.• Pozitīvi vērtējams, ka Rīgas attīstības plānā paredzēts izveidot divus jaunusskvērus Tallinas ielas rajonā. Kopumā attīstības plānā nav pietiekošā daudzumāatvēlētas teritorijas jaunu skvēru veidošanai pilsētas daļā, kur plāns pieļaujpagalmu apbūve. Līdz ar to plānā atļautā darbības šajās pilsētas daļā (Avotuielas apkārtnē un citu) samazina atpūtas iespējas iedzīvotājiem. No dabas un arīkultūrvides aizsardzības viedokļa nav atbalstāma Līvu laukuma un Domeslaukuma apbūvēšanas ideja, jo minētās vietas veido publisko telpu iedzīvotāju263

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIatpūtai Vecrīgā – pilsētas daļā, kur pateicoties pilsētas vēsturiskai apbūvei trūkstpublisko apstādījumu.• Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) neparāda un nenosaka risinājumus apkuressistēmas sakārtošanai un attīstībai, kā rezultātā iespējama stacionāro emisijasavotu skaita pieaugumam pilsētas vēsturiskajā centrā.• Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) neparāda risinājumus sadzīves notekūdeņuatdalīšanai no lietus ūdeņu kanalizācijas pilsētas vēsturiskajā centrā un tāaizsargzonā. Līdz ar to neatrisina vienu no nozīmīgākajām vides problēmāmpilsētas ūdenssaimniecībā.7.7.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmesĪslaicīgās ietekmesRīgas vēsturiskajā centrā iespējamās īslaicīgās ietekmes, kas izriet no attīstības plānaīstenošanas, ir saistītas ar atļauto atsevišķu teritoriju apbūvi. Tā rezultātā konkrētā vietā varpieaugt trokšņa, vibrācijas un putekļu piesārņojums. Būvniecības rezultātā (ēku, transportainfrastruktūras objektu) iespējama satiksmes sastrēgumu veidošanās, kas ietekmēs atmosfēraspiesārņojuma kvalitāti.Vidēji ilgas ietekmesVisnopietnākie sarežģījumi pilsētas vēsturiskā centra attīstībā var būt saistīti ar transportaskaita un to piesaistes objektu attīstību, apsteidzot satiksmes organizācijas uzlabošanaspasākumus un transporta infrastruktūras izbūvi. Tā rezultātā būtiski var pieaugt sastrēgumuskaits, kas var atstāt ietekmi ne tika uz vides kvalitāti, bet arī uz pilsētas vēsturiskā centraattīstību kopumā.Ilglaicīgas ietekmesIlglaicīgās attīstības plāna ietekmes ir saistītas:Relatīvi precīzie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosacījumi nodrošina Rīgasvēsturiskā centra, kā Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļauta objekta saglabāšanu unaizsardzību, vienlaikus paverot iespējas to attīstībai.Apbūves blīvuma pieaugums pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsargzonā paaugstināspilsētas “silumsalas efektu” un traucēs atmosfēras piesārņojuma izkliedi.264

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI“Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānā” liela nozīme ir pievērsta ieluapstādījumu saglabāšanai un veidošanai, bet pašreizējā situācija pilsētā rāda, ka Rīgas centrāielu koki ir pakļauti lielam stresam (ielu kaisīšana ar sāls maisījumu, automašīnu novietošanauz abdobēm, atmosfēras piesārņojums), kā rezultātā daudzi koki ir nokaltuši vai arī spējīgisavas funkcijas pildīt tikai divus mēnešus gadā. Tālākā perspektīvā palielinoties slodzei vidūiespējams, ka vairs nebūs ekonomiski pamatoti minētos ielu kokus atjaunot. Sakarā ar to, ka“Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns” pieļauj relatīvi plašo pagalmuapbūvēšanu un daudzu koku izciršanu, tālākā perspektīvā var iznākt, ka pilsētas centrābūtiski samazinās koku skaits, kas var ietekmēt ne tikai atmosfēras gaisa kvalitāti, pilsētvideskvalitāti, bet, kā rāda citu Eiropas pilsētu pieredze, arī iedzīvotāju vēlmes dzīvot šajosrajonos.7.7.3. Pastāvīgās ietekmesPastāvīgās ietekmes ir saistītas ar paaugstināto atmosfēras piesārņojumu pilsētas vēsturiskajācentrā. Rīgas attīstības plāns (2006. – 2018.), izņemot maksas ieviešanu par iebraukšanupilsētas vēsturiskajā centrā, nepiedāvā citu risinājumu, ka ātri uzlabotu atmosfēras gaisakvalitāti pilsētas centrā.7.7.4. Summārā ietekmeRīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) kopumā nodrošina Rīgas vēsturiskā centra, kā Pasauleskultūras mantojuma sarakstā iekļauta objekta saglabāšanu un aizsardzību, vienlaikus paverotiespējas to attīstībai. Tomēr pirms teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumuapstiprināšanas, vēlreiz nepieciešams atgriezties pie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas unattīstības plānā 1. redakcijā noteiktajām prasībām pagalmu apbūvē. Pagalmu apbūves iespējuierobežošana būtiski ietekmēs gaisa kvalitāti ne tikai pilsētas vēsturiskajā centrā, bet pilsētākopumā.265

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.8. Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas attīstības risinājumiRīgas attīstības plāns (2006.–2018.) paredz ūdensapgādes jomā veikt esošā ūdensapgādestīkla ūdensvada nomaiņu pilsētas centrālajā daļā un jaunu tīklu izbūvi Pleskodālē, Bolderājas,Šampētera, Mārupes jeb Bieriņu, Katlakalna un Dārzciema rajonā. Tālākā perspektīvā irparedzēts nodrošināt ar centralizēto ūdens apgāgāti perspektīvos attīstības rajonus Rumbulā,Bolderājā un citur. Attīstības plānā netiek risināts jautājums par pāreju no virszemes ūdeņuizmantošanas pilsētas dzeramā ūdens apgādē uz pilnībā pazemes ūdens izmantošanu.Rīgas attīstības plāns (2006.–2018.) kanalizācijas sistēmas attīstības jomā paredz:• jaunu kanalizācijas kolektoru izbūvi Hanzas ielā,• veikt Lielirbes un Kalnciema ielas esošo kolektoru nomaiņu;• veikt jaunu kanalizācijas tīklu izbūvi un esošo tīklu rekonstrukciju Bolderājas,Šampētera, Mārupes jeb Bieriņu, Katlakalna un Dārzciema rajonā, kā arīperspektīvajos dzīvojamos rajonos;• veikt lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas atdalīšanu no sadzīveskanalizācijas sistēmas Teikas un Čiekurkalna rajonos, izstrādāt tālāko pasākumuprogrammu lietus ūdeņu un drenāžas sistēmu atdalīšanai no sadzīveskanalizācijas.Neskatoties uz Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) paredzētajām rīcībām līdz 2018. gadampilsēta nespēs nodrošināt MK noteikumu Nr. 34. (1.22.2002.) “Noteikumi par piesārņojošovielu emisiju ūdenī” un MK noteikumi Nr. 214 (15.06.1999.) “Latvijas būvnormatīvuLBN – 223 – 99 “Kanalizācijas ārējie tīkli un būves” prasību izpildi. To daļēji ietekmē arīfakts, ka pilsētas plānotāju rīcībā nav precīzas informācijas par apbūves nodrošināšanu arūdens apgādi un kanalizāciju.Sakarā ar Rīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) prasībām nodrošināt jaunos attīstāmosrajonus ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un minēto rajonu plašoteritoriālo izkliedi var izrādīties, ka centralizēto kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu izbūve irekonomiski neizdevīga un ka šajos rajonos nepieciešams izbūvēt decentralizētoūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu.266

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.8.1. Tiešās un netiešās ietekmesTiešās ietekmes• Ūdensapgādes tīkla paplašināšana nodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdenivairāk, kā 97% pilsētas iedzīvotāju;• Nolietotā ūdensvada tīkla nomaiņa samazinās ūdens zudumus un uzlabosdzeramā ūdens kvalitāti.• Kanalizācijas tīkla paplašināšana samazinās pazemes un virszemes ūdeņupiesārņošanu.Netiešās ietekmes• Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve ir viens no nozīmīgākajiempašvaldības instrumentiem konkrētās vietas attīstībai un zemes tirgus vērtības unlīdz ar to pašvaldības ienākumu paaugstināšanai.• Rīgas attīstības plāns (2006.–2018.) neatrisina pilnībā jautājumu saistībā arlietus ūdeņu kanalizācijas atdalīšanu no komunālo notekūdeņu kanalizācijas unražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas pirms ievadīšanas pilsētas komunālonotekūdeņu kanalizācijā vai to atdalīšanu no komunālo notekūdeņukanalizācijas. Līdz ar to perspektīvā var rasties problēmas ar notekūdeņuattīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” darbību un notekūdeņu dūņu izmantošanulauksaimniecības zemju mēslošanā.7.8.2. Summārā ietekmeRīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) paredzētās rīcības kopumā uzlabo iedzīvotājunodrošināšanu ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un nodrošina kanalizācijas notekūdeņusavākšanu un attīrīšanu, kas savukārt minimizē potenciālo piesārņoto ūdeņu ietekmi uzpilsētas teritorijā esošajiem gruntsūdeņiem un virszemes ūdeņiem.Perspektīvā problēmas var rasties saistībā ar lietus ūdens savākšanu un attīrīšanu, jo attīstībasplānā minētais jautājums pilnībā nav atrisināts. Jauno attīstības rajonu attīstība varaizkavēties arī sakarā ar to, ka Rīgas teritorijas plānojumā nav parādīti kanalizācijas tīkluizbūves vietas, kā to prasa MK noteikumu Nr. 34. (1.22.2002.) “Noteikumi parpiesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.267

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.9. Siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes risinājumsCentralizēto siltumapgādi Rīgā nodrošina AS „Rīgas siltums”, izmantojot no VAS„Latvenergo” siltumavotiem TEC-1 un TEC-2, AS „Komēta” iepirkto enerģiju, kā arī pašusiltumcentrālēs (SC „Imanta”, SC „Zasulauks”, SC „Vecmīlgrāvis”, SC „Ziepniekkalns”, SC„Daugavgrīva”), gāzes un cietā kurināmā katlu mājās (30 gab. 2005.g.) saražotosiltumenerģiju. AS „Rīgas siltums” nodrošina 76% no Rīgas pilsētai nepieciešamāssiltumenerģijas piegādes apjoma. Rīgas domes politika ir ierobežot lokālās siltumapgādesavotu būvniecību Rīgā, bet jo īpaši teritorijās 10 (un tām pieguļošajās teritorijās), kurās jautagad gaisa kvalitāte ir sliktāka nekā normatīvajos aktos noteiktie robežlielumi veselības unvides aizsardzībai un veicināt centralizētās siltumapgādes sistēmas vai lokāli-centralizētāssiltumapgādes attīstību Rīgā, tādējādi samazinot izmešu daudzumu, un rezultātā panākotgaisa piesārņojuma samazināšanos Rīgā.Rīgas pilsēta elektroenerģiju pamatā saņem no vienotās energosistēmas elektrotīkliem, noRīgā izvietotajām 3 330kV un 25 110kV apakšstacijām un termoelektrostacijām Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2. Pilsētas 330kV barošanas tīkls šobrīd veidots ar 330kV gaisvaduelektropārvades līnijām. 110kV pilsētas pārvades elektrotīkls veidots pārsvarā ar gaisvadulīnijām, kā arī ar kabeļu līnijām pēc loka shēmas ar savienojošām diagonālēm, ietverot tajāarī ārpus pilsētas izvietoto Rīgas TEC-2. Pie pašreizējām elektriskām slodzēm Rīgaselektroenerģijas piegādes shēmu kopumā var uzskatīt par pietiekami drošu tās normālā darbarežīmā. Atsevišķu 330kV un 110kV apakšstaciju barošanas shēmu drošumu vajadzēspaaugstināt.Rīgas vidējā sprieguma 6-10-20kV sadales elektrotīkls veidots pamatā ar kabeļu līnijām,kuru kopējais garums sastāda ~2200km. Arī zemspriegumā pamatā tiek pielietots kabeļulīniju tīkls. Zemsprieguma elektrotīkla kabeļu kopējais garums Rīgā sastāda ~ 2300km.Sakarā ar pēdējo gadu straujo slodžu pieaugumu esošajam kabeļu tīklam daudzvietizveidojusies nepietiekoša caurlaides spēja, tādēļ paredzēts tā nomaiņa vai jaunu tīklu izbūve.Attīstības plānā, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību paredzēta arī jaunu 110 kVapakšstaciju izbūve (“Zunda”, “Zolitūde”u.c.).10 Pašreiz pie šīm kritiskajām teritorijām pieder RVC, Lucavsala, Čiekurkalns, Ķengarags, Jaunmīlgrāvis,Zolitūde, Šampēteris, Ķīpsala un Imanta, bet perspektīvā ierobežojumi var tikt attiecināti arī uz citām Rīgasteritorijām.268

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIPilsētas kopējās elektroapgādes drošības paaugstināšanai (330kV līniju loka apkārt Rīgaiizveidošanai) paredzēts izbūvēt 330kV elektropārvades līnija Rīgas TEC-1 – a/st “Imanta” ar330/110kV apakšstaciju „Skanste”, Rīgā, Skanstes ielas rajonā. 330kV elektropārvades līnijaparedzēta 330kV kabeļa līnijas izpildījumā, šķērsojot Daugavu pa trasi kopā ar plānoto Rīgasziemeļu trasi transportam.Summārā ietekme uz vidiRīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) lielākā uzmanība ir veltīta iedzīvotāju nodrošināšanaiar siltumenerģiju un elektroenerģiju. Pozitīvi vērtējams, ka siltumapgādes risinājumā vienano prioritātēm ir atmosfēras gaisa kvalitātes nodrošināšana. Sakarā ar to, ka nav veikta“Rīcības programmā gaisa kvalitātes uzlabošanai” (2004) paredzētāko saistošo noteikumu“Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu Rīgas pilsētas siltumapgādes attīstībai” izstrādeRīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav iestrādātas prasības siltumapgādesnodrošināšanai konkrētās pilsētas teritorijā.Rīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) relatīvi maz uzmanības veltītas enerģijas taupīšanai(ēku siltināšanai, siltumtīklu izbūvei un rekonstrukcijai, logu izbūvēšanai). Līdz ar toteritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi neatstāj būtisku ietekmi uz enerģijastaupīšanu.269

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.10. Atkritumu apsaimniekošanas risinājumsRīgas Domes politika ir vērsta uz atkritumu daudzumu samazināšanu, savākto atkritumušķirošanu un pārstrādi, lai pēc iespējas mazāk atkritumu noglabātu atkritumu poligonā. Tāpēcir paredzēts attīstīt šķiroto atkritumu savākšanu iedzīvotāju dzīves vietās. Lai nodrošinātulielgabarītu un bioloģisko atkritumu savākšanu, Teritorijas plānojumā (20016. – 2018.) irparādītas iespējamās vietas lielgabarītu atkritumu savākšanas un bioloģisko atkritumukompostēšanas laukumu izbūvei. Rīgas attīstības plānā ir paredzēts izbūvēt bīstamoatkritumu savākšanas staciju Granīta ielā 16, kā arī uzsākt darbus jauna sadzīves atkritumupoligona izbūvei.Rīgas attīstības plāns paredz arī bijušo atkritumu izgāztuvju (Kleisti, Deglava iela un Bukaišuiela) sanāciju un rekultivāciju.Summārā ietekme uz vidiRīgas attīstības plānā (2006. – 2018.) paredzētās rīcības būtiski uzlabos atkritumuapsaimniekošanu un Rīgas pilsētā un līdz ar to samazinās atkritumu ietekmi uz videskvalitāti.270

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI7.11. Dabas parka “Piejūra” teritorijas izmantošanaPirms „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu” gala redakcijas pieņemšanas RīgasPilsētas attīstības departamentā, lai izdiskutētu jautājumus par dabas parka „Piejūra”turpmāko izmantošanu tikās Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta (D.Vilkaste, V.Buša, I.Nagle), Rīgas Pilsētas attīstības departamenta (P.Strancis, I.Millers,A.Kublačovs, G.Ruskuls) un Vides pārskata izstrādes darba koordinatori un eksperti(J.Putriņš un O.Nikodemus). Izvērtējot Rīgas Attīstības plānā 2. redakcijā plānotās izmaiņasdabas parkā „Piejūra” tikšanās dalībnieki secināja, ka:1. Rīgas Attīstības plānā (2006. – 2018.) plānotās teritorijas izmantošana pašreiz navpretrunā Latvijas normatīvajiem aktiem, jo Teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumos (2006.– 2018.) ir noteikts, ka teritorija jāizmanto atbilstoši dabas parkadabas aizsardzības plānam vai dabas parka „Piejūra” individuāliem aizsardzības unizmantošanas noteikumiem;2. Lai nodrošinātu dabas parka „Piejūra” turpmāko izmantošanu rekreācijā un tūrismā,pieļaujama būtu dabas parkā autostāvietu un taku izbūvēšana, precizējot dabasaizsardzības plānu un minētās izmaiņas iestrādājot parka individuālos un aizsardzībasun izmantošanas noteikumos;3. Dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāns pašreiz neaprobežo tūrisma unrekreācijas objektu būvniecību, ievērojot dabas aizsardzības prasības neitrālā zonā,tas ir pašreiz militāriem mērķiem izmantojamā teritorijā;4. Sadarbībā starp Vides ministriju un Rīgas pilsētas Domi jāatrisna jautājums parturpmāko fizisko personu īpašumā esošo teritoriju izmantošanu vai arī iespējamokompensācijas izmaksu par darbības ierobežojumiem.Rīgas Domes deputāti, apstiprinot Rīgas teritorijas plānojuma (2005. – 2017.) galīgoredakciju izdarīja izmaiņas Rīgas Brīvostas robežās, iekļaujot tajā dabas parka „Piejūra”daļu, vienlaikus teritorijai saglabājot izmantošanas mērķi – dabas un apstādījumu teritorija.Līdz ar to perspektīvā, izstrādājot Rīgas brīvostas attīstības plānu, iespējama plānā iekļautideju par daļu dabas parka teritorijas transformāciju ostas infrastruktūras izbūvei. Videspārskata eksperti vērš uzmanību, ka likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” irnoteikts, ka:271

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI1. ja paredzētā darbība vai plānošanas dokumentu īstenošana negatīvi ietekmē Eiropasnozīmes aizsargājamo dabas tertoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt tikai tādosgadījumos, ka tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams nozīmīgu sabiedrībasinterešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu apstiprināšanai;2. ja Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas tertorijā (Natura 2000) ir sastopamas Sugu unbiotopu aizsardzības likumam pakārtotajā normatīvajā aktā noteiktās Latvijāsastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, tad paredzēto darbībuatļauj veikt vai plānošanas dokumetu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas irvienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrībasdrošības vai vides aizsardzības interesēs;3. paredzēto darbību var atļaut veikt vai plānošanas dokumentu īstenot arī tad , jas tasnepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu intereš apmierināšanai un ja ir saņemtsatzinums no Eiropas Komisijas;4. likuma noteiktajos gadījumos nosaka kompensējošos pasākumus Eiropas nozīmesaizsargājamā dabas tertoriju (Natura 2000) tīklam.Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir veikta divu alternatīvu izvērtēšana.Pirmā alternatīva: tiek saglabāta pašreiz apstiprinātajā dabas parka „Piejūra” dabasaizsardzības plānā pieļaujamās darbības.Tiešā ietekmes• Veicot apbūvi pašreiz militāriem mērķiem izmantojamā teritorijā, lakstaugiem klātaspelēkās kāpas biotops (2130*) daļēji tiks iznīcināts, vai degradēts. Nepieciešamāpiebraucamo ceļu un inženierkomunikāciju izbūve negatīvi ietekmēs arī blakus esošosbiotopus.Netiešās ietekmes• Dabas aizsardzības plānā relatīvi vāji izstrādātās rekreācijas un tūrisma infrastruktūrasattīstības sadaļas (autostāvlaukumu izbūve, taku izbūve u.c.) dēļ, rekreācijai haotiskiattīstoties, var sekmēt slodzes pieaugumu uz vērtīgajiem mežu un pļavu biotopiem.• Rīgas Brīvostas attīstības rezultātā Daugavas grīvā var netieši pieaugt slodze uz dabasparka pierobežas teritoriju, tanī skaitā gruntsūdens līmeņa izmaiņas Mangaļsalas pļavās.272

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDI• Apbūves attīstības rezultātā Mangaļsalā var pieaugt slodze (nomīdīšana, piesārņošana) uzMangaļsalas sauso priežu mežu ekosistēmām.Summārās ietekmes• Rīgas Dome,veicinot tūrisma un rekreācijas attīstību Bolderājā un Mangaļsalā, vienlaicīgisekmē slodzes pieaugumu uz Piejūras dabas parku. Lai minimizētu minēto ietekminepieciešams paaugstināt dabas parka „Piejūra” labiekārtošanas līmeni.Otrā alternatīva: sadarbojoties Vides ministrijai un Rīgas Domei, sekmējot tūrisma unrekreācijas attīstību, tiek pilnveidots dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāns.Otrās alternatīvas tiešās ietekmes parādītas 7.1. tabulā.Vieta /ietekme7.1. tabulaAttīstības plāna ietekme uz biotopu un sugu daudzveidību dabas parkā “Piejūra”Mežs Vakarbuļļospie mazstāvudzīvojamās apbūvesTeritorija RītabuļļosTeritorija pie Rīgaspilsētas attīrīšanasiekārtu notekūdeņunovadīšanaskolektoraNamu pārvaldes“Vecmīlgrāvis”darbnīcasFortifikācijas būvjukomplekss(aizsardzība noteiktaar Kultūrasministrijas25.02.2003.rīkojumu Nr.29)Vecdaugavaskreisais krastsRaksturojumsTeritorijā apzināti Eiropāun Latvijā aizsargājamibiotopi - mežaināsjūrmalas kāpas (2180) 11 ,fragmentiem- arlakstaugiem klātaspelēkās kāpas (2130*)Esoši automašīnustāvlaukumiKonstatēts Eiropā unLatvijā aizsargājamsbiotops - ar lakstaugiemklātas pelēkās kāpas(2130*)Teritorijā esoša apbūveFortifikācijas būves ir 5īpaši aizsargājamusikspārņu sugu: Ziemeļusikspārnis, Brūnaisgarausainis, Ūdeņunaktssikspārnis, Brantavai bārdainaisnaktssikspārnis, Dīķanaktssikspārnisziemošanas vietaKonstatēts Eiropā unLatvijā aizsargājamsDabasaizsardzībasplānānoteiktaiszonējumsDabas parkazonaAttīstībasplānāparedzētaiszonējumsAdzPlānotās zemesizmantošanastransformācijas tiešāietekme uz bioloģiskodaudzveidībuApbūvējot teritoriju biotopitiks iznīcinātiDabas parkazonaAS NeietekmēNeitrālā zona AS Apbūvējot teritoriju biotopsdaļēji tiks iznīcināts, vaidegradēts. Nepieciešamāpiebraucamo ceļu uninženierkomunikācijuizbūve negatīvi ietekmēsarī blakus esošos biotopusDabas parka AS NeietekmēzonaDabas parkazonaDabas parkazonaASASFortifikācijas ēku pārbūvesekmēs sikspārņiempiemērotas dzīvesvietasiznīcināšanu. Nepieciešamāpiebraucamo ceļu,inženierkomunikācijuizbūve degradēs arī blakusesošās teritorijasApbūvējot teritoriju biotopsun īpaši aizsargājamā auga11 Iekavās norādīts dabiskā biotopa kods atbilstoši EP Direktīvai 92/43/EEK “Par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku unaugu aizsardzību”. Ar zvaigznīti “*” apzīmēts biotopa , kuru aizsardzība ir prioritāra273

7. ATTĪSTĪBAS PLĀNA IETEKME UZ TERITORIJAS ATTĪSTĪBU UN VIDIVecāķu pludmaleipieguļošā teritorijaMangaļu pussala159. kvartāla 9.nogabala DR daļabiotops - jūrmalas pļavas(1630, kā arī īpašiaizsargājama auga -jūrmalas armērijaatradneKonstatēti Eiropā unLatvijā aizsargājamibiotopi- mežaināsjūrmalas kāpas (2180)un lakstaugiem klātaspelēkās kāpas (2130*).Teritorijā atrodas arbūve pludmalesapsaimniekošanaiKonstatēts Eiropā unLatvijā aizsargājamsbiotops - mežaināsjūrmalas kāpas (2180)Dabas parkazonaDabas parkazonaatradne tiks iznicināti.Nepieciešamā piebraucamoceļuuninženierkomunikācijuizbūve degradēs biotpus arīblakus teritorijās.AP Labiekārtojot pludmaleipieguļošo teritoriju -veidojot takas, paredzottualetes, iespējams novērstpastiprinātu aizsargājamobiotopu degradāciju.SDzApbūvējot teritoriju biotopstiks iznīcināts, vaidegradēts. Nepieciešamāpiebraucamo ceļu,inženierkomunikācijuizbūve degradēs biotpus arīblakus teritorijā274

8. PRIEKŠLIKUMI RISINĀJUMIEM, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU RĪGAS ATTĪSTĪBASPLĀNĀ (2006. – 2018.) PAREDZĒTO DARBĪBU NEGATĪVO IETEKMI UZ VIDI8. Priekšlikumi risinājumiem, lai novērstu vai samazinātu RīgasAttīstības plānā (2006. – 2018.) paredzēto darbību negatīvo ietekmiuz vidi.Konceptuālie jautājumi1. Salīdzināt un izvērtēt dažādos Rīgas attīstības plāna (2006. – 2018.)dokumentos paredzētās rīcības un, balstoties uz to nozīmi pilsētas ilgtspējīgasattīstības nodrošināšanā, pilsētas vides kvalitātes uzlabošanā un, rēķinoties arpilsētas budžetu un iespējamo līdzekļu piesaistīšanu, noteikt un apstiprinātiespējamās ikgadējās prioritātes;2. Ieviest pilsētas pārvaldībā pārskatus, kurā pašvaldība sabiedrībai sniegturegulāru informāciju par Rīgas attīstības programmas (2006. – 2012.) unRīgas teritorijas plānojuma (2006. – 2018.) izpildi;3. Pilnveidot Rīgas attīstības plāna (2006. –2018.) ieviešanas monitoringu (skatītvides pārskata 12. sadaļu);4. Balstoties uz Rīgas attīstības plānu (2006. – 2018.) un tā stratēģisko ietekmesuz vidi novērtējuma Vides pārskatu pilnveidot Rīgas vides stratēģiju un tāsrīcības programmu;5. Pabeigt izstrādāt Rīgas apstādījumu koncepciju un uz tās pamata pašvaldībassaistošos noteikumus;6. Pabeigt izstrādāt Rīgas ģimenes dārziņu koncepciju un uz tā pamatapašvaldības saistošos noteikumus.Ieteicamās izmaiņas teritorijas plānojuma zonējumā1. Spilvēs pļavās kā dabas un apstādījumu teritoriju saglabāt pļavas ar lielākobioloģisko daudzveidību (aizsargājamo augu un griežu populācijas izplatībasvietā). Vienlaikus pieļaujama zemju transformācija pašreizējā teritorijasplānojuma redakcijā paredzētajā dabas un apstādījumu teritorijā;2. Mangaļsalā teritorijā, kur ir paredzēta savrupmāju būvniecība, gar Vedaugavuatstāt vismaz 40 m platu apstādījumu un dabas teritorijas joslu, kurā navpieļaujama apbūve. Tas samazināti netiešo ietekmi uz Vecdaugavas dabasliegumu (piezīme, minētās prasības ir iestrādātas teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumu gala redakcijā);3. Paredzēt pilsētas nozīmes parku izveidošanu Lucavsalā vai Zaķu salā, Ķīpsalā- 275 -

8. PRIEKŠLIKUMI RISINĀJUMIEM, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU RĪGAS ATTĪSTĪBASPLĀNĀ (2006. – 2018.) PAREDZĒTO DARBĪBU NEGATĪVO IETEKMI UZ VIDIun Skanstes ielas apkārtnē (piezīme, minētās prasības ir iestrādātas teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu gala redakcijā).4. Rumbulā Daugavas piekrastē kā dabas un apstādījumu teritoriju noteikt 40 mplatu joslu (pašreizējo 20 m joslas vietā).5. Dabas un apstādījumu teritoriju statusu noteikt bērzu birztalai (pilsētas vārti)Ulmaņa gatves un Lielirbes ielu krustojumā.6. Ķīšezera (Jaunciema apkārtne, Sužos), Juglas kanāla un Juglas ezera palieņupļavas noteikt dabas un apstādījumu teritoriju izmantošanas mērķi.7. Lai novērstu piesārņojumu migrāciju gruntsūdeņos, Deglavas ielas bijušajaiatkritumu izgāztuvei veikt teritorijas sanāciju un noteikt teritorijasizmantošanas mērķi – apstādījumu un dabas teritorija.Ieteicamās izmaiņas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos1. 3.1.2. (2) punktu izteikt šādā redakcijā “novietot, savākt un/vai glabātpamestus, nolietotus transporta līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotāteritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota auto kapsēta vainolietoto transporta līdzekļu savākšanas laukums un pārstrādesuzņēmums”. Minētie labojumi atbilst MK noteikumiem Nr. 243 “Prasībasnolietoto transporta līdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādesuzņēmumiem” (2004.04.06.) (piezīme, minētās prasības ir iestrādātasteritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu gala redakcijā);2. 3.1.10. (1) punktu izteikt šādā redakcijā: “Objektiem, kuru darbība saistīta arrūpnieciskā riska radīšanu, nepieciešams veikt rūpnieciskā riskanovērtējumu”. Minētie labojumi atbilst MK noteikumiem Nr. 259“Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanaspasākumi” (piezīme, minētās prasības ir iestrādātas teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumu gala redakcijā);3. 3. sadaļā papildus iekļaut prasības par dabas riska novērtēšanu pirms detālāplānojuma izstrādāšanas teritorijās, kurās pastāv applūšanas risks (Daugavaspiekraste, salas, Ķīšezera piekraste un Spilves pļavas) un krastu noskalošanasrisks (Rīgas līča piekraste) (piezīme, minētās prasības ir iestrādātas teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu gala redakcijā);4. 3. sadaļā noteikt, ka izbūvējot atbilstoši apbūves noteikumiem paredzēto- 276 -

8. PRIEKŠLIKUMI RISINĀJUMIEM, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU RĪGAS ATTĪSTĪBASPLĀNĀ (2006. – 2018.) PAREDZĒTO DARBĪBU NEGATĪVO IETEKMI UZ VIDIautostāvvietu skaitu, jāievēro ar apbūves noteikumiem noteiktā brīvasteritorijas platība.5. 3.1.12. (7) pantu izteikt šādā redakcijā. “Autostāvvietu segumiem, atbilstošiiespējām, jāpielieto ekoloģiski risinājumi.” Svītrojot: “Šajā gadījumā 30% noto teritorijas ir tiesības ieskaitīt brīvajā teritorijā”, jo minētais pants ir ļotinekonkrēts un tas dod iespēju apbūvēt pagalma lielāko daļu. No videskvalitātes nodrošināšanas viedokļa tas sevišķi bīstams ir mazajos pagalmos.6. 4. sadaļā nepieciešams iekļaut šādas prasības:• zemesgabala apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 60%, bet kvartālos arlielajiem pagalmiem 40 %,• sadaļā jāatrunā apstādījumu un laukumu pasu nozīme.7. 2.9.3. pantu izteikt šādā redakcijā: “Pirms meža zemes transformācijas mežaparkā jāizstrādā meža parka apsaimniekošanas plāns, kurā jānosaka konkrētazemesgabala funkcionālā izmantošana un apsaimniekošana, kā arī jāparādarīcības ekoloģisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai. Meža parkaapsaimniekošanas plānam jārīko publiskā apspriešana” (piezīme, minētāsprasības ir iestrādātas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu galaredakcijā);8. 2.9.4. (6) pantu izteikt šādā redakcijā: “Parkos un skvēros nav pieļaujama lieluiekārtu uzstādīšana atrakciju kompleksu veidošanai, izņemot speciāli pēcprojekta ierīkotos jaunos parkos” (piezīme, minētās prasības ir iestrādātasteritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu gala redakcijā);9. 2.9.5. (2) pantu izteikt šādā redakcijā: “Dzelzceļa joslas apstādījumos aizliegtavirszemes objektu būvniecība, izņemot gadījumu, kas tā nepieciešamadrošības un prettrokšņa ekrāna izbūves nodrošināšanai (piezīme, minētāsprasības ir iestrādātas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu galaredakcijā).Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos jāprecizē prasības:1. Visa veida aizsargjoslām, kas tiek noteiktas atbilstoši Latvijas tiesību aktiemar teritorijas plānojumu (piezīme, minētās prasības ir iestrādātas teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu gala redakcijā);- 277 -

8. PRIEKŠLIKUMI RISINĀJUMIEM, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU RĪGAS ATTĪSTĪBASPLĀNĀ (2006. – 2018.) PAREDZĒTO DARBĪBU NEGATĪVO IETEKMI UZ VIDI2. Atkritumu savākšanas (dalīto atkritumu, lielgabarīta atkritumu un bioloģiskoatkritumu) laukumu izbūvei plānojumu (piezīme, minētās prasības iriestrādātas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu gala redakcijā);3. Satiksmes drošības nodrošināšanai pagalmos;4. Pagalmu apstādījumu projektēšanai un ierīkošanai.Transporta sistēmas uzlabošana1. Lai būtiski samazinātu vides piesārņojumu pieaugumu pilsētas vēsturiskajācentrā, jāveic detāla esošā un potenciālā transporta līdzekļu piesaistes objektu,stāvvietu un transporta plūsmas analīze. Balstoties uz detālu analīzi, ja tāuzrāda satiksmes situācijas pasliktināšanās tendences, jāveic pasākumi, tanīskaitā izdarot izmaiņas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstībasplānā, situācijas uzlabošanai;2. Pēc iespējas ātrāk jāuzsāk Daugavas ziemeļu šķērsojuma, iekļaujot tajā arīdzelzceļa līniju, un Brīvības ielas dubliera izbūve;3. Jāprioritizē rīcības satiksmes infrastruktūras un organizācijas uzlabošanai, tanīskaitā sabiedriskā transporta attīstībai.Citi pasākumi potenciālās ietekmes minimizēšanai vai novēršanai1. Pēc pilsētas trokšņa kartes sastādīšanas Rīgas pilsētas attīstībasdepartamentam jāizstrādā plāns pretrokšņu pasākumiem, tanī skaitā parādotvietas, kur nepieciešams izbūvēt pretrokšņu ekrānus;2. Pēc Rīgas domes saistošo noteikumu izstrādāšanas “Par gaisa piesārņojumuteritoriālo zonējumu Rīgas siltumapgādes attīstībai” minētās prasības ņemtvērā izsniedzot projektēšanas uzdevumus;3. Stāvu skaitu pieļaujams mainīt tikai ar detālo plānojumu vai arī izdarotgrozījumus atbilstoši spēkā esošajie tiesību aktiem Rīgas teritorijasplānojumā;3. Veikt pilsētas kartēšanu, parādot būvju izvietojumu, kas nodrošināta arcentralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju. Balstoties uz minēto inventarizāciju,pilnveidot pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstības shēmu;4. Sakarā ar to, ka Rīgas teritorijas plānojumā (2006. – 2018.) nav parādītaprecīzi ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve, atbilstoši MK- 278 -

8. PRIEKŠLIKUMI RISINĀJUMIEM, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU RĪGAS ATTĪSTĪBASPLĀNĀ (2006. – 2018.) PAREDZĒTO DARBĪBU NEGATĪVO IETEKMI UZ VIDInoteikumiem Nr. 34. (1.22.2002.) “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisijuūdenī” tie jāparāda detālajā plānojumā, iekļaujot arī teritoriju maģistrālo tīkluizbūvei;5. Jāsaskaņo dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānā noteikto krasta kāpuaizsargjoslu ar Rīgas teritorijas plānojumā noteikto krasta kāpu aizsargjoslu;6. Izstrādājot detālos plānojumus pašreizējām dabas teritorijām, bet perspektīvāapbūves teritorijām, jāpiesaista speciālisti dabas un bioloģiskās daudzveidībasaizsardzībā;7. Teritorijas plānojumā jāprecizē Komētfortu teritorija (piezīme, minētāsprasības ir iestrādātas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu galaredakcijā).8. Plānojot Brīvoostas attīstību nepieciešams Brīvostas attīstības plānastartēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumu procesā izvērtēt arī dzelzceļa kravuapgrozījumu pieaugumam un dzelzceļa infrastruktūras attīstības potenciāloietekmi.9. Izvērtēt iespēju Spilves pļavās griežu populācijas un vērtīgo augu atradņuaizsardzības nolūkos izveidot dabas liegumu.10. Sadarbojoties Rīgas Domes Vides departamentam ar Dabas aizsardzībaspārvaldi izvērtēt Attīstības plānā parādītās 26 potenciālās mikroliegumuteritorijas un noteikt tām mikrolieguma statusu.- 279 -

9. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ (2006. – 2018.) PAREDZĒTO RĪCĪBU VAI ZEMESIZMANTOŠANAS ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS9. Rīgas Attīstības plānā (2006. – 2018.) paredzēto rīcību vai zemesizmantošanas alternatīvu izvēles pamatojums.Rīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) izstrādāšanas process balstījies uz pieaicinātoekspertu (ekonomistu, transporta plānotāju, vides speciālistu u.c.) priekšlikumiem, tosizdiskutējot attīstības plāna izstrādāšanas darba grupā. Piedāvātās teritorijasizmantošanas alternatīvas tikušas izdiskutētas darbā grupā, pieaicinot konkrētusspeciālistus. Tāpēc sabiedriskajā apspriešanā nodotie Rīgas attīstības plānadokumenti, izņemot satiksmes attīstību, nesatur zemes izmantošanas vai paredzētorīcību alternatīvas.„0” alternatīvaVeicot Rīgas Attīstības plāna (2006.–2018.) stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumuun izstrādājo vides pārskatu ir izvēlēta un novērtēta tā sucamā nulles alternatīva, tas irAttīstības plāns netiek apstiprināts. Sakarā ar to, ka Rīgas Attīstības plāna (1995. –2005.) darbības laiks beidzas 2005. gada 31. decembrī pilsētas attīstībai trūks tiesiskāregulējošā dokumenta. Šī alternatīvas gadījumā var būtiski pasliktināties videssituācija pilsētā, jo:• minētās situācijas rezultātā var sākties nepārdomāta un haotiskabūvniecība, kas ne tikai var apdraudēt dabas un apstādījumu teritorijas unīpaši aizsargājamās dabas teritorijas un bioloģiski vērtīgos biotopus, betarī ievērojami aizkavēt projektu, kas kopumā uzlabo vides kvalitātipilsētā, virzību;• kavēs tautsaimniecības attīstībuun līdz ar to iedzīvotāju dzīves kvalitātespaugstināšanos;• Rīgas Brīvostas attīstība var ietekmēt dabas parku „Piejūra”;• pamatojoties uz vēlmi celt pēc iespējas augstākas celtnes, būtiski tiksmainīts pilsētas siluets;• palielināsies spiediens veikt būvniecību pilsētas vēsturiskajā centrā un tāaizsargzonā.Rīgas Attīstības plāna (2006. – 2018.) dokumenti kopumā ir vērsti uz vides kvalitātesuzlabošanu pilsētā un pilsētas ekonomisko attīstību. Līdz ar to tajā paredzēto darbīburealizācija ir uzskatāmi par piemērotāko alternatīvu pie nosacījumu, ka tiek realizētiVides pārskatā aprakstītie risinājumi ietekmju samazināšanai.- 280 -

9. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ (2006. – 2018.) PAREDZĒTO RĪCĪBU VAI ZEMESIZMANTOŠANAS ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMSTeritorijas apbūves sablīvēšanu vai tās telpiskā izplešanāsRīgas attīstības plāns (2006. – 2018.) konceptuāli nav atrisinājis jautājumu parapbūves attīstību. Attīstības plāns pieļauj gan pagalmu apbūvēšanu, gan apbūvibijušās “dabas pamatnes” teritorijās. Pilsētvides ilgtspējīga attīstība ir vērsta uzteritorijas racionālu izmantošanu un apbūves koncentrāciju. Vērtējot pilsētvidessituāciju Rīgā, attaisnojama ir pilsētas apbūves izplešanās. To nosaka šādi faktori:1. Rīgas vēsturiskā centrā un tai pieguļošā teritorijā trūkst publiski pieejamuapstādījumu un līdz ar to aizvien lielāku nozīmi iegūs šajā teritorijā plašie unapstādījumiem bagātie pagalmi. Apbūves koncentrācijas rezultātā samazināsiedzīvotājiem atpūtas iespējas tiešā dzīves vietas tuvumā.2. Vēsturiski lielākās dabas teritorijas ir saglabājušās pilsētas perifērijā.3. Viena no nozīmīgākajām problēmām pilsētā ir pilsētas “siltumsalasveidošanās” un apbūves sablīvēšanas rezultātā tās efekts palielināsies;4. Rīgas vēsturiskā pilsētbūvnieciskā struktūra;5. Neradot iespējas iedzīvotājiem piedāvāt atšķirīgus dzīves apstākļus Rīgā,. daļaiedzīvotāju, pārceltos dzīvot ārpus pilsētas teritorijas, kā rezultātā ietekme uzvidi būs lielāka, salīdzinājumā ar Rīgas teritorijā esošo mežu apbūvēšana.Tātad, neskatoties uz Eiropas valstīs izstrādātajiem pilsētu ilgtspējīgas attīstībaspamatnostādnēm, balstoties uz konkrēto situāciju Rīgā, apbūves attīstība jaunāsteritorijās, vienlaicīgi nodrošinot vietu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu unpublisku pieeju ūdenstecēm un ūdenstilpnēm.Izmaiņas Rīgas Brīvostas robežāsPozitīvi vērtējams bija Rīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) otrajā redakcijāpiedāvātais risinājums Rīgas Brīvostas robežu noteikšanā.. Tā rezultātā samazināsostas teritorija un tā kļūs kompaktāka, kas atbilst teritorijas, kā resursa ilgtspējīgasattīstības izmantošanai (skat. 7.1.att.). Izmaiņas ostas robežās nodrošināja:1. NATUR 2000 teritorijas dabas parka “Piejūra” saglabāšanu un aizsardzību;2. Palielina Daugavas krastmalas publiskas izmantošanas iespējas.Rīgas Domes deputātu pieņemtās izmaiņas, iekļaujot kā alternatīvu Rīgas Brīvostādaļu no dabas parku „Piejūra”, saasina spriedzi sabiedrībā un samazina iespējasminēto teritoriju izmantot tūrisma un rekreācijas attīstībā.- 281 -

9. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ (2006. – 2018.) PAREDZĒTO RĪCĪBU VAI ZEMESIZMANTOŠANAS ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMSSatiksmes tīklu attīstības scenārijiRīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) ietvaros, izstrādājot transporta shēmu, tikaanalizēti 13 scenāriji :1. 6 scenāriji ar Hanzas tilta izbūvi;2. 5 scenāriji ar Ziemeļu šķērsojumu;3. 2 scenāriji ar centrā izbūvējamiem tiltiem – Zemgales vai Lucavsalas.Balstoties uz ekspertu slēdzienu, kas vērtēja Daugavas šķērsojuma nozīmi pilsētastransporta kustības uzlabošanā, tiltu būvniecības izmaksas un citus faktorus,vislabākais risinājums transportbūvju būvniecībā ir šāds:1. labākais rezultāts ir scenārijam, kas paredz visas plānotās perspektīvās ielustruktūras izbūvi, izņemot Piejūras maģistrāli;2. savstarpēji tuvi labi rādītāji ir scenārijiem ar šķērsojumiem pāri Daugavai uzziemeļiem no Vanšu tilta – Hanzas ielas un Ziemeļu šķērsojuma izbūvi (31,32, 41, 42, 51, 52, 54, 56, 61, 62, 64 scen.);3. vissliktākie rādītāji ir scenārijiem ar centrā novietotiem tiltiem – Zemgales unLucavsalas.- 282 -

10. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ (2006.-2018.) PAREDZĒTO RĪCĪBU POTENCIĀLĀSIESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS10. Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.) paredzēto rīcību potenciālāsiespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējumsRīgas attīstība plānā (2006.– 2018.) paredzētām rīcībām kopumā nav prognozējamabūtiska pārrobežu ietekme, izņemot Rīgas brīvostas attīstības rezultātā pieaugpotenciālais avārijas risks Rīgas līcī un Irbes jūras šaurumā. Tankkuģu un citu kuģuavārijas rezultātā piesārņojums var nonākt Igaunijā un citās Baltijas jūras piekrastesvalstīs.Balstoties uz SIA “Man Tess”, SIA “Naftas Serviss” un SIA “Baltic Oil Terminal”naftas terminālu ietekmes uz vidi novērtējumu darba ziņojumiem, var secināt, kapašreizējais kuģu avārijas risks Rīgas līcī ir neliels.Saskaņa ar Helsinku komisijas datiem naftas noplūdes negadījumu skaits Baltijas jūrāvidēji sastāda 2,9 negadījumu gadā, kuros noplūdušo naftas produktu daudzumssasniedz 645 t gadā, vidējais daudzums 225 t gadā. Ņemot vērā ikgadējo Baltijasjūras termināļu jaudu pieaugumu, kurš tiek prognozēts, ka turpmākos piecos gados tassasniegs 170 milj. t gadā, var secināt, ka avāriju risku varbūtība attiecīgi pieaugs par40%, sasniedzot attiecīgi 5 negadījumus gadā.Par sliktākiem avārijas scenārijiem, kuri varētu notikt Rīgas līcī un Irbes jūrasšaurumā ir:• Kuģu ietriekšanas krastā jeb uzskriešana uz sēkļa;• Kuģu sadursme ar citu kuģi vai divu tankkuģu sadursme.No šiem scenārijiem vislielāko risku rada tankkuģu ietriekšanās krastā jebuzskriešana uz sēkļa (Helsinku komisijas 2003. pētījums “Kuģu avārijas Baltijasjūrā”).SIA “Baltic Oil Terminal” ietekmes uz vidi novērtējumā ir modelēta naftas produktuplūsma pēc to noplūdes Irbes jūras šaurumā. Modelēšanas dati parāda, ka naftasprodukti, kas noplūduši Irbes šaurumā, galvenokārt pārvietojas uz austrumiem un pēcvairākām dienām var sasniegt Rīgas līča austrumu piekrasti un pat Igaunijas krastus.Kuģošanas intensitātes palielināšanās, parasti izraisa arī citus iespējamos jūraspiesārņošanas draudus. Naftas produktu transportēšanas rezultātā kuģu ceļu tuvumātiek novērota jūras piesārņošana ar naftas produktiem, kas saistība ar:• naftu saturošu balasta ūdeņu novadīšanu jūrā;- 283 -

10. RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ (2006.-2018.) PAREDZĒTO RĪCĪBU POTENCIĀLĀSIESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS• tilpņu skalošanas ūdeņu ievadīšanu jūrā.Rīgas Attīstības plāns (2006. – 2018.) kopumā sekmē ostas attīstību, kas var palielinātavārijas un citu iemeslu izraisītu naftas produktu vai citu toksisku vielu noplūdesrisku Rīgas līcī un Irbes jūras šaurumā, kas savukārt var izraisīt Igaunijas jūraspiekrastes piesārņošanu. Ieviešot stingras prasības kuģu tehniskajam stāvoklim, kuģusatiksmes drošībai un jūras vides kvalitātes kontrolei, minēto risku var samazināt līdzminimumam.- 284 -

11. PRIEKŠLIKUMI MONITORINGAM RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ (2006.-2018.)PAREDZĒTAJĀM RĪCĪBĀM UN TO ĪSTENOŠANAI11. Priekšlikumi monitoringam Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.)paredzētajām rīcībām un to īstenošanaiRīgas attīstības plāna (2006. – 2018.) īstenošanas monitoringa nepieciešamībunosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidistratēģiskais novērtējums”. Monitoringu veic ar nolūku konstatēt attīstības plānaīstenošanas tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi un lai noteiktu attīstības plāna, tanī skaitāteritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas nepieciešamību.Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025 ir iekļauti katram ilgtermiņa mērķimatbilstoši indikatori. Tie vispārīgi apraksta esošo situāciju atbilstošajā jomā unuzstāda izmērāmus vēlamos vidēja termiņa (7 gadi) sasniegumus un ilgtermiņa (~ 20gadi) attīstības virzienus. Esošais indikatoru saraksts ietver arī daļu Eiropas vienotorādītāju (European Common Indicators) sarakstā iekļautos indikatorus. Eiropasvienotie rādītāji ietver 11 rādītājus, kas raksturo pilsētas attīstības ilgtspēju. RīgaEiropas vienotiem rādītājiem ir pievienojusies 2002. gadā (Rīgas domes 26.11.2002.lēmums Nr. 1848). Vides pārskata eksperti uzskata, ka pilsētas attīstības monitoringapamatā jābūt Eiropas vienotiem rādītājiem, kas dotu iespēju salīdzināt Rīgas attīstībuar citu Eiropas pilsētu attīstības tendencēm. Vienlaikus, lai varētu nodrošināt pilsētasilgtspējas attīstības monitoringu, nepieciešams:1. Pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas indikatoru sistēmā iekļaut visusEiropas vienoto rādītāju indikatorus;2. Eiropas vienoto rādītājus noteikt kā prioritāros indikatorus pilsētas attīstībasvērtēšanā;3. Esošās situācijas un attīstības tendenču izvērtēšanu veikt ik pēc 4 gadiem,pieskaņojot to pašvaldības domes vēlēšanām. Tas dotu iespēju ievēlētajiemdeputātiem pieņemt lēmumu par esošo attīstības dokumentu atbalstīšanu vai ,ja monitorings uzrāda nevēlamas attīstības tendences, nepieciešamu izdarītizmaiņas attīstības plānā.“Rīcības programma gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā” (2004) nosaka, ka pilsētānepieciešams paplašināt esošo gaisa monitoringa tīklu ar 4 PM 10 monitoringastacijām un paplašināt esošo monitoringa tīklu Rīgas Brīvostas teritorijā un tāsuzņēmumu ietekmes zonā.- 285 -

11. PRIEKŠLIKUMI MONITORINGAM RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ (2006.-2018.)PAREDZĒTAJĀM RĪCĪBĀM UN TO ĪSTENOŠANAIEiropas Savienības Vides un veselības stratēģija nosaka, ka pilsētās, kurās atmosfērāir paaugstināts PM 10 un ozona koncentrācija, nepieciešams veikt epidemioloģiskospētījumus, sagatavojot sistemātiskus pārskatus par gaisa piesārņojuma “iedarbības –atbildes” savstarpējo sakarību. Līdz ar to arī Rīgā minētajam jautājumam ir jāpievēršpastiprināta uzmanība.Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma process parādīja, ka Rīgā trūkst aktuālu unticamu datu un informācijas par:• Virszemes ūdens kvalitāti;• Meža ekosistēmu stāvokli;• Trokšņa piesārņojumu;• Vides piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību.Izvērtējot augstāk minēto, Vides pārskata sagatavošana ekspertu grupa uzskata, kaRīgā ir jāizstrādā pašvaldības vides monitoringa sistēma, kas varētu nodrošinātlēmumu pieņēmējus un sabiedrību ar aktuālu un ticamu informāciju par videskvalitāti pilsētā. Sevišķi aktuāls minētais jautājums ir sakarā ar Rīgas attīstības plānā(2006. – 2018.) paredzēto pilsētas straujo izaugsmi un līdz ar to prognozējamoietekmes uz vidi pieaugumu.- 286 -

LITERATŪRAS SARAKSTSLiteratūras sarakstsProgrammas un stratēģijas1. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003. – 2012. gadam, Videministrija, Rīga, 2003.2. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrija, Rīga, 1999.3. ES 6. vides rīcības programma 2001. – 2010. gadam4. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, Latvijas Republikas Videsaizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 1998.5. Latvijas Republika Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008., Rīga2003.6. Nacionālais vides politikas plāns 2004.–2008., Rīga, 2003.7. Rīgas dome, Rīga vides centrs Agenda 21, Rīgas vides stratēģijas rīcībasprogramma 2002 – 2010.8. Rīgas dome, Vides departaments, Rīga vides centrs Agenda 21, Rīgas videsstratēģija 2000 – 2010.9. Rīgas reģiona attīstības padome, Rīgas reģiona attīstības programma (2004).10. Rīgas reģiona attīstības padome, Rīgas reģiona attīstības stratēģija (2000),Rīga 200011. Rīgas reģiona attīstības padome, Rīgas reģiona telpiskais (teritorijas)plānojums (projekts 2005)12. Vispasaules ANO Galotņu samits Johannesburgā 2002., Ilgtspējīgas attīstībasieviešanas plāns13. Commission of the European Communities, A Sustainable Europe for a BetterWorld: A European Union Strategy for Sustainable Development, Brussels:2001.Konvencijas un tiesību akti1. Aizsargjoslu likums, 1997.2. Bernes konvencija, Berne, 1979.3. Commission of the European Communities, Communication from theCommission to the Council, the European Parliament, The EuropeanEconomic and Social Commitee of the Regions Towards a thematic strategyon the uban envronment, Brussels 2004.- 287 -

LITERATŪRAS SARAKSTS4. Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai konvencija, 1985.5. Eiropas konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai, 1992.6. Eiropas Kopienas Direktīva 1975/442/EEK, Eiropas kopienu padome, 1975.7. Eiropas Kopienas Direktīva 1979/409/EEK, Eiropas kopienu padome, 1997.8. Eiropas Kopienas Direktīva 1985/337/EEK, Eiropas kopienu padome, 1985.9. Eiropas Kopienas Direktīva 1991/271EEK, Eiropas kopienu padome, 1991.10. Eiropas Kopienas Direktīva 2001/42/EEK, Eiropas kopienu padome, 2001.11. Eiropas Kopienas Direktīva 2002/49/EK, Eiropas kopienu padome, 2002.12. Eiropas Kopienas Direktīva 91/689/EEK, Eiropas kopienu padome, 1991.13. Eiropas Kopienas Direktīva 92/43/EEK, Eiropas kopienu padome, 1992.14. Eiropas Kopienas Direktīva 97/11/EEK, Eiropas kopienu padome, 1997.15. Eiropas lietu birojs, Pozīcija Nr.2 Par Lisabonas stratēģiju –Augsta līmeņadarba grupas ziņojums, Rīga: 2004.16. Eiropas lietu birojs, Sākonējā pozīcija Nr.1 Par Lisabonas stratēģiju, Rīga:2004.17. Eiropas reģionālās plānošanas ministru konferences (CEMAT) dokuments„Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai”, Rīga: Videsaizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2001.18. Eiropas Savienības Vides un veselības stratēģija, 2003.19. ESPO Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā,spēkā kopš1998.20. European Commission, European Spatial Development Perspective, TowardsBalanced and Sustainable Development of the Territory of the EuropeanUnion, Luxembourg: European Communities, 1999.21. Florences harta, 1981.22. Helsinku konvencija, 1974., 1992.23. Konvencija „Par cīņu pret pārtuksnešošanos /zemes degradāciju valstīs, kurāsnovērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanos, jo īpašiĀfrikā, 1994.24. Konvencija „Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos”, 1979.25. Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā, 1991.26. Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību “ 1992.27. Likums “Par piesārņojumu”, 2001.28. Likums “Par vides aizsardzību”, 1991.- 288 -

LITERATŪRAS SARAKSTS29. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 1998.30. Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 1993.31. Likums „Par pašvaldībām”, 1994.32. MK noteikumi Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņukvalitāti”, 2002.33. MK noteikumi Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskaisnovērtējums", 2004.34. MK noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežuaprakstiem”, 2003.35. MK noteikumi Nr. 259 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība unriska samazināšanas pasākumi”36. MK noteikumi Nr. 284 “Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanasmetodika”, 1998.37. MK noteikumi Nr. 588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, 2003.38. MK noteikumi Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanasnoteikumi”, 2004.39. MK noteikumi Nr.127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzībasnoteikumi”, 2004.40. MK noteikumi Nr.155 „Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām”, 1997.41. MK Noteikumi Nr.269 “Par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildesstacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām”, 1999.42. MK noteikumi Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējieaizsardzības un izmantošanas noteikumi”, 2003.43. MK noteikumi Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vididegradējoša objekta statusa piešķiršanu”, 2003.44. MK noteikumi Nr.87 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekmeuz vidi”, 2004.45. MK noteikumu Nr. 34. “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.200246. MK rīkojums Nr 128 (29.10.1998.) “Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļusaraksts” (LV 15.–18.12.1998.).47. Olborgas harta, Vienošanās deklarācija „Eiropas pilsētas ceļā uz līdzsvarotuattīstību” (1994), neoficiālas tulkojums.- 289 -

LITERATŪRAS SARAKSTS48. Presidency conclusions, Lisbon European Council 23 and 24 March 2000.49. Ramsāres konvencija, Ramsāre, 1971.50. Rīgas dome, Lēmums Nr.1848, 26.11.2002., Par pievienošanos Eiropasvienoto indikatoru programmai.51. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, 2003.52. Riodežaneiro deklarācijā „Par vidi un attīstību”, 1992.53. Riodežaneiro konvencija „Par bioloģisko daudzveidību”, Riodežaneiro, 1992.54. Saistības „Olborga+10 – iedvesma nākotnei”, Rīga: Rīgas Vides centraAgenda 21 tulkojums, 2004.55. Sugu un biotopu aizsardzības likums, 2000.56. Teritorijas plānošanas likums, 2002.57. UNESCO konvencija, Parīze, 1972.58. UNESCO Vispārējā deklarācijā par kultūras daudzveidību, 2001.59. Vispārējā konvencija par klimata izmaiņām.Raksti un pētījumi1. Arnelli C., Roggia G., Trinchero D. Low Cost Measuring methods Applied toan Electromagnetic Site Survey of a Complex Environment. Diparatmento diElettronica, Politecnico di Torino (Italy).2. Auliciems A. 1999. ENSO Report: impact, causes, urbanization and globaltemperature.3. Balode M., Puriņa I., Pfefere M, Strāķe S., Bārda I., Aģis J., Veinbergs M.,2005. Rīgas un Pierīgas ezeru ekoloģiskais stāvoklis un tā saistība ar toksiskoaļģu masveida attīstību. 2005. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. LatvijasUniversitātes 63. zinātniskā konference. Tēzes. LU Akadēmiskais apgāds. 166– 168. lpp.4. Box J. and Harrison C. 1993. Natural Spaces in Urban Places. Town &Country Planning 62(9), P. 231 – 235.5. Dabas pamatnes izpēte un precizēšana Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā.2002. II posma pārskats, SIA „TOP VIDE”, Rīga.6. Dabas pamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam.2003. 0 posma pārskats, SIA „TOP VIDE”, Rīga.7. Dabas pamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam.2004.a. I posma pārskats, SIA „TOP VIDE”, Rīga.- 290 -

LITERATŪRAS SARAKSTS8. Dabas pamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam.2004.b. II posma pārskats, SIA „TOP VIDE”, Rīga.9. Dabas pamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam.2004.c. III posma pārskats, SIA „TOP VIDE”, Rīga.10. Dabas pamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam.2004.d. IV posma pārskats, SIA „TOP VIDE”, Rīga.11. Dabas pamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam.2004.e. V posma pārskats, SIA „TOP VIDE”, Rīga.12. Dabas pamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam.2004.f. VI posma pārskats, SIA „TOP VIDE”, Rīga.13. Dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāns, 2004.–2015., 2004. LUBioloģijas fakultāte.14. Dabas lieguma „Jaunciems” dabas aizsardzības plāns. 2004.–2008., 2004.LDF.15. Dabas lieguma „Vakarbuļļi” dabas aizsardzības plāns. 2004.–2009. 2004. SIA„Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.16. Dabas lieguma „Daugavgrīva” dabas aizsardzības plāns, 2004.–2009. 2004.SIA „Estonian, Latvian&Lithuanian Environment”.17. Dabas liegumam „Vecdaugava ” dabas aizsardzības plāns, izstrādāts 2004.–2009. gadam SIA „Estonian, Latvian&Lithuanian Environment”.18. Daugava river basin district management plan, 2003. Riga, Latvian – SwedishDaugava basin project.19. Eberhards G., 2003. Latvijas jūras krasti. Rīga, LU20. ENV 50166-1:1995 „Human exposure to electromagnetic fields. Lowfrequencies (0 Hz–10 kHz).21. ENV 50166-2:1995 „Human exposure to electromagnetic fields. Highfrequencies (10 kHz– 300 GHz).22. European sustainable cities. 1996. Brusels. European Commission.23. Francis I. (2004) Rīgas teritorijas funkcionālās izmantošanas struktūrastransformācija. Promocijas darbs. Latvijas Universitāte. Rīga.24. Jēgere I. 2002. Siltumsalas intensitāte Rīgas pilsētā. Maģistra darbs., Rīga, LUĢZZF.25. Juglas ezera apsaimniekošanas plāns. 2002.- 291 -

LITERATŪRAS SARAKSTS26. Ietekmes uz vidi novērtējums bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveideiRīgā. Noslēguma ziņojums. 2002.27. Kalniņa A. Rīgas klimatiskā rajonēšana. Latvijas Ekoloģija, 2. sējums, LZABioloģijas institūts, Latvijas informācijas centrs, Rīga, 1990., 21.-35. lpp.28. Krūmiņš K. 2004. Atkāpies no elektroierīcēm! Vides Vēstis., Nr. 4.29. Latvijas nacionālais standarts „Elektromagnētiskā lauka iedarbība uz cilvēku– Zemas frekvences (0 Hz līdz 10 kHz)” (22.01.1998.).30. Latvijas nacionālais standarts „Elektromagnētiskā lauka iedarbība uz cilvēku– Augstas frekvences (10 kHz līdz 300 GHz)” (29.12.1999.).31. Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām statistika.2004. , CSDD.32. Lizuma L., 2000. An Analysis of a Long – Term Meteorological Data Seriesin Rīga. Ģeogrāfiskie raksti. Folia Geographica., VIII, P. 53 – 60.33. Mārupītes dabas kompleksa izpēte un ieteikumu izstrāde potenciālā parkaturpmākai apsaimniekošanai. 2005., LDF.34. Naftas produktu termināļa būvniecības Daugavgrīvā ietekmes uz vidinovērtējums, 2002.35. Naftas produktu termināļa būvniecības Rīgā, Rīnūžos ietekmes uz vidinovērtējuma noslēguma ziņojums, 2003. Rīga, SIA ”Eco`help”.36. Nikmane M., Danilāne D., Kleperis J., Vanaga N., Zabrauskis A., 2003. Rīgasvēsturiskā centra teritorijas vides kvalitāte, tendences un galvenie pasākumivides kvalitātes uzlabošanai. Rīgas vides un ilgtspējības profils. Rīgas dome,Rīgas vides centrs „Agenda 21”, 6 – 22. lpp.37. Nikodemus O., Cekule M., 2004. Rīgas vēsturiskā centra apstādījumi.Burtnīca #5 (55). 106. –111. lpp.38. Nikodemus O., Zvirgzds A., Cekule M., Čekstere G., Granta D., Šveisberga I.,2003. Apstādījumi Rīgas vēsturiskajā centrā un to nozīme pilsētvideskvalitātes paaugstināšanā. Rīgas vides un ilgtspējības profils. Rīgas dome,Rīgas vides centrs „Agenda 21”, 23 – 29. lpp.39. Ökonomische Argumente für Grün in der Stadt, 1996, Natur und LandschaftKanton Basel – Stadt.40. Pētersons G. Materiāls „Informācija par īpaši aizsargājamiem sikspārņiemKomētfortā”.- 292 -

LITERATŪRAS SARAKSTS41. Potenciāli konfliktsituācijas radošo putnu (kaijveidīgie, vārnveidīgie)koncentrācijas vietas Rīgas pilsētā, atskaite, 2003. LU Bioloģijas institūts.42. Resursu patēriņa novērtējums. 2004. Latvijas Vides aģentūra, Rīga.43. Rīgas attīstības ilgtspējības iespējas un izaicinājumi, 2005. Rīgas dome, Rīgasvides centrs „Agenda 21”, LU ĢZZF.44. Rīgas attīstības plāns 2006. – 2018. gadam. Perspektīvā transporta shēma.2005., SIA „IMINK”, Rīga.45. Rīgas attīstības plānam 2006. – 2018. piedāvāto satiksmes attīstības scenārijusagaidāmās ietekmes uz vidi novērtējums gaisa piesārņojuma un trokšņaaspektā. 2005. SIA „EIROKONSULTANTS”, Rīga.46. Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma, 2004. Rīga.47. Rīgas pilsētas meliorāciju sistēmas attīstības koncepcija.48. Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu daudzuma un sastāva noteikšana, 2002. SIA„Geo Consultants”, Rīga.49. Rīgas vides stratēģija 2000 – 2010., Rīgas dome, 2000.50. Rīgas vides stratēģijas rīcības programma, Rīgas dome, Rīgas vides centrs„Agenda 21”, 2002.51. Roze A., Divas vienreizējas izdevības. Latvijas architektūra. Burtnīca # 2(58). 98. –101. lpp.52. Spalviņš A., Šlangens J., Janbicki R., Lāce I., Aleksāns O., Selivanovs I.,2002. Naftas piesārņojuma dinamikas pētīšana bijušās Rumbulas lidostaspazemes ūdeņos. Naftas savākšanas metožū izvēle. Ģeogrāfija, ģeoloģija,vides zinātne. Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. Tēzes. LUAkadēmiskais apgāds. 218 – 220. lpp.53. SIA „Naftas serviss” naftas produktu pārkraušanas kompleksa Rīgā,Kundziņsalā ietekmes uz vidi novērtējums. Noslēguma ziņojums. 2004. Rīga.Vides konsultāciju birojs.54. SIA „Man Tess” naftas produktu noliktavas būvniecības Rīgā, Kundziņsalāietekmes uz vidi novērtējums. Noslēguma ziņojums. 2003. Rīga. Videskonsultāciju birojs.55. Sprūdžs V., 2005. Dzelzceļa radītā trokšņa novērtējums Rīgā. Bakalauradarbs. LU ĢZZF.56. Starptautiskās lidostas „Rīga” darbības trokšņu mērījumi, prognozes unzonējuma korekcijas. Pārskats. 2000. Rīga, LAA.- 293 -

LITERATŪRAS SARAKSTS57. Švejers C.A., Borisovskis M.A., Klimat Rigi (Rīgas klimats). Rīga, Avots,1983.58. Temnikova N.S. Klimat Rigi i Rižskiogo vzmorja (Rīgas un Rīgas Jūrmalasklimats). Leningrad, Gidrometeoizdat, 1969.59. Treija S., Marana I., 2005. Rīgas degradetās teritorijas – iespējas attīstībai.Latvijas architektūra. Burtnīca # 3 (59). 106. –109. lpp.60. Ūsiņa E., 2002. Apstādījumu tiesiskā aizsardzība pilsētā. Zinātniskais darbs.Rīga, LU.61. WHO. „Electromagnetic Fields and Public Health – Radiofrequencyelectromagnetic fields effect”, Promenoria n.183, 1998.62. Vides kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. 2004. gada pārskats. 2004.63. Znotiņš J., 2005. Dabas pamatne un zemes īpašuma struktūra Rīgas pilsētā.Bakalaura darbs. Rīga. LU ĢZZF.Interneta resursihttp://www.cambridge.gov.uk/councillors/agenda2003/0320cdl/08sec4.pdfhttp://www.heritage.gov.au/apfp/what-wh4.htmlwww.ub.es/medame/eco-urbwww.trend.partisan.netwww.fhhl.hamburg.de/Behoerden/Umveltbohoerdewww.dresden.dewww.duesseldorf.dewww.stadtgruen-bremen.dewww.ceroi.net/reports/riga- 294 -