Slimnīcas Ziņas, septembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā ...

Slimnīcas Ziņas I IEVADRAKSTSEs ticu -mums ir stiprakomandaŠajā rudens žurnāla numurā mēs varam lasītājus informēt par daudziem un interesantiem jaunumiem.Ir noslēdzies viens no finanšu ietilpīgiem posmiem slimnīcas rekonstrukcijā un celtniecībā – esamapguvuši daudzu miljonu lielos līdz šim piešķirtos valsts līdzekļus un tos, ko attīstībai bijām novirzījušipaši no sava budžeta. Ieguldījumi bija vērsti uz struktūru attīstību un uz jaunām iespējām klientupiesaistē, investīciju rezultāts ir rindu samazināšana pie speciālistiem un uz diagnostikas kabinetiem,un aizvien lielāka skaita pacientu apkalpošanu.Vienlaikus uzlaboti mūsu speciālistu darba apstākļi. Protams, pagaidām to jūt tikai daļa, jo remontiun uzlabojumi turpinās. Tas ir būtiski gan mūsu slimnīcas ārstu korpusam, gan jaunajiem ārstiemun māsām, kuru ienākšanu Stradiņos gaidām un novērtējam. Šogad slimnīcas saimi papildinājušivēl 39 pirmā gada rezidenti, tagad mēs apmācām 165 topošos ārstus – rezidentus, kas te strādās unkrās pieredzi jau kā nākotnes slimnīcas speciālisti.Šovasar ir uzlaboti ne tikai ambulatoro konsultāciju sniegšanas apstākļi, bet arī tiek attīstīta sarežģītainvazīvā diagnostika, kas ļautu ārstēt vēl efektīvāk. Aizvien vairāk dažādu manipulāciju un operācijutiek veiktas ar mazinvazīvām metodēm vienas dienas laikā dienas stacionāros. Priecājamies, ka mūsuvaldības stratēģijas veselības aprūpē saskan ar tendencēm pasaulē un ka esam varējuši ieguldītlīdzekļus tieši ambulatoro pakalpojumu attīstībā.Šogad mūsu slimnīcā izveidots vienas dienas krūts ķirurģijas centrs, kardioloģijas dienas stacionārs,top insulta vienība, bet nule kā bijām liecinieki Ambulatorās ķirurģijas centra atklāšanai. Varam lepoties,ka pie mums ir pirmā digitāli integrētā operāciju zāle Baltijas valstīs.Mūsu kolektīvam sākas jauns un grandiozs pārbaudījums – ir jāsāk realizēt līdz šim nebijuša apjomaslimnīcas jauncelsmes projekts. Mūsu speciālisti gatavi sākt apgūt valsts galvoto aizdevumu 46,4miljonu latu apmērā. Par šiem līdzekļiem tiek plānots veikt slimnīcas infrastruktūras attīstības projektapirmā etapa pirmo kārtu - izstrādāt dokumentāciju, veikt 9. korpusa rekonstrukciju un lineārāpaātrinātāja telpu sagatavošanu, izstrādāt pirmās kārtas būvniecības tehnisko projektu, pārvietotnojaucamajās ēkās esošās nodaļas un nojaukt ēkas, uzsākt jaunās ēkas būvniecību, iegādāt unuzstādīt lineāro paātrinātāju, iegādāties jaunajā ēkā nepieciešamās iekārtas, informācijas unkomunikāciju tehnoloģijas un iekārtas, mēbeles.Tie ir ļoti lieli finanšu līdzekļi un projekts ir ārkārtīgi apjomīgs. Un es varu droši sacīt, ka mums ir stipraun gudra komanda, uz kuras spēkiem un prasmēm var paļauties jaunās slimnīcas izveidē!A. A.Veinbergs,valdes priekšsēdētājs2008. gada septembrīSeptembris 20083

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTESApmierināts darbinieks – slimnīcasveiksmes un panākumu garants!Agrita JunkerePersonāla daļas vadītājaMotivācija rosina cilvēkus aktīvi darbotiesvisās dzīves jomās. Motivētiem cilvēkiempiemīt pozitīva attieksme pret dzīvi, iniciatīva,atsaucība, radoša domāšana, vēlme piedalītiesdažādos attīstības procesos un pasākumos.Motivēti cilvēki parasti arī sasniedz izvirzītosmērķus, veiksmīgi veido karjeru un ir atvērtijaunām idejām.Motivēti cilvēki ir veiksmes un panākumu garantskatram darba devējam. Tāpēc katrs darbadevējs vēlas izzināt savu darbinieku patiesosmotivējošos faktorus un piedāvāt tieši to, kasviņiem visvairāk ir nepieciešams.Kā galveno motivāciju mūsu slimnīcas darbiniekimin, pirmkārt, darba algas paaugstināšanu,prēmijas, dāvinājumus, pabalstus, apmaksātuskvalifikācijas kursus u.c. Jāmin, ka jaunas atalgojumapolitikas izstrāde un ieviešana slimnīcāir viena no prioritātēm, taču tās realizācijainepieciešams laiks. Pašlaik, slimnīcas vadība,pienākumu nastas, esot visiem kopā. Paldies,visiem, kas piedalījās un atbalstīja!Tuvojas rudens, kad vairums atgriežas no atva–ļinājumiem un ar sparu turpina savus sāktosdarbus. Kā, ik gadu, tuvojas arī tradicionālaiskonkurss „Gada balva”, kuras mērķis ir godinātprofesionālus, zinošus un radošus slimnīcasdarbiniekus un kolektīvus un pateikties parviņu milzīgo ieguldījumu un atdevi slimnīcasattīstībā. Konkursā var piedalīties visi slimnīcasdarbinieki, kuri ir gatavi izteikt savu viedokli,izvirzot nominācijai savus kandidātus. Arīšogad tiks izvirzītas 10 nominācijas. Septiņasindividuālās nominācijas dažādu amatukategorijās, trīs nominācijas būs jāsadala starpslimnīcas kolektīviem un būs jāprecizē, kāds irbijis gada svarīgākais notikums slimnīcā. Drīzjūs saņemsiet anketas un plašāku informāciju,bet pagaidām jau varam sākt apdomātiespējamos kandidātus godināšanai.Būsim atsaucīgi, lai sagādātu prieku citiemun svētkus arī paši sev! Lai mūsu ieceresīstenojas un tās saskan ar slimnīcas attīstībasmērķiem! ◆sadarbībā ar struktūrvienību vadītājiem, cītīgistrādā, ieguldot savas zināšanas, pieredzi unidejas, lai to realizētu. Un cerīgi skatāmies uznākotni, kad katrs darbinieks saņems atalgojumuatbilstošu ieguldījumam, slimnīcas vērtībusistēmai un taisnīguma principiem.Taču daudzu darbinieku vidū, par ne mazāksvarīgu, tiek atzīti, tā sauktie, nemonetāriefaktori – gandarījuma sajūta darbā,uzticēšanās, panākumu atzīšana, izaugsmesiespēja, elastīgs darba laiks, attiecības arkolēģiem, savstarpējā komunikācija, kopējipasākumi. Mūsu slimnīcā veiktās Personālaapmierinātības aptaujas rezultāti to tikai apstiprina.Un tās, nu reiz, ir tās lietas, pie kurāmvaram strādāt jau šobrīd. Pilnveidot slimnīcasiekšējo kultūru, veicināt tradīcijas un veidotpozitīvu mikroklimatu, tādējādi paaugstinotdarbinieku apmierinātību.Gribētu pieminēt Līgo svētkus, kurusorganizējām ar patiesu prieku un azartu. Tiešišādu pasākumu mērķis ir satuvināt mūsuslimnīcas daudzo struktūrvienību darbiniekus,informācijas apmaiņu, sadarbības veidošanu,draudzību, pateikties par ieguldīto darbu, kāarī gūt nelielu atpūtu no ikdienas atbildīgoSeptembris 20085

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTESSāks iekārtot Šūnu izpētes untransplantācijas laboratorijuAr Šūnu transplantācijas centra vadītājuĒriku Jakobsonu sarunājāsAnta BušaNoslēgumam tuvojas Latvijā lielākais projektsšūnu transplantācijā – Šūnu transplantācijascentrā drīz durvis vērs Šūnu izpētes untransplantācijas laboratorija, kur tiks veiktašūnu izpēte, izdale un kultivācija medicīnasvajadzībām. Projekts ar Paula Stradiņa KUScitu ārstniecības iestāžu, valdības un Latvijaszinātnieku palīdzību īstenots vairākugadu garumā. Tas ir kopprojekts, kura ietvarosnotiek cieša sadarbība ar Rīgas Stradiņauniversitāti, Latvijas Universitāti un vairākāmmedicīnas iestādēm.Kā uzsvēra Latvijas Kardioloģijas centravadītājs asoc. prof. A.Ērglis, Stradiņu centrs irnepieciešams tieši tāpēc – lai mēs paši varētupētīt šīs tehnoloģijas, nevis par dārgu naudupirkt. Izmantojot valsts un ES finansējumu,centra darbību plānots sākt ar miokarda infarktapacientu ārstēšanu, bojā gājušajā sirdsdaļā viņiem ievadot pašu vai donoru cilmesšūnas.Uz sarunu aicināju Šūnu transplantācijas centravadītāju Ēriku Jākobsonu, dabas zinātņumaģistru. Viņa specialitāte ir molekulārābioloģija un mikrobioloģija.- 17. novembrī pēc plāna noslēdzasceltniecības rekonstrukcijas darbi 108.korpusā, kur 2. stāvā top Šūnu izpētes untransplantācijas laboratorija, kas notikstālāk?Kad noslēgsies rekonstrukcija, tad testēsim,kalibrēsim iekārtas, vienlaikus apmācīsimdarbiniekus. Patreiz esam četri, darbiniekukolektīvu veidosim pakāpeniski.- Vai tie būs mediķi?Nē, mediķu mums slimnīcā pietiek, laboratorijaiir vajadzīgas citas specialitātes, tai skaitātādas specifiskas kā biotehnologi. PatiesībāLatvijā šādu speciālistu ir ārkārtīgi maz, betesam veikuši priekšdarbus un plānojamnokomlektēt pamatsastāvu uzreiz pēc rekonstrukcijasnoslēguma.- Cilmes šūnu tehnoloģiju izmantošanuLatvijā šobrīd regulē 2007. gadā izdotievaldības noteikumi Nr. 208 “Cilvēka auduun orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas unizmantošanas kārtība”.Vai ar to pietiek, laisāktu strādāt?Pietiekami, lai sāktu darbu, bet ir jomas, kurāsLatvijā likumdošanas nav vispār, piemēram,embrionālās šūnas. Jāņem vērā, ka šī jomair jauna un likumdevējam nav arī pieredzes,tapēc mums pašiem jānāk ar iniciatīvām. Kāparasti, mūsu kaimiņi igauņi ir pasteigušiesmums priekšā. Domāju, ka par pamatu mumsvajadzētu ņemt Lielbritānijas pieredzi unpielāgot mūsu situācijai.- Kādas ir iestrādnes, lai laboratorija optimālivarētu uzsākt darbu?Šobrīd strādājam ar finansējuma piesaisti– veidojam pieteikumus Latvijas zinātnespadomes grantiem, rakstam projektus, laisaņemtu Eiropas atbalstu. Nodarbojamiesarī ar tirgus orientēto pētījumu projektusagatavošanu. Ejam ar savu iniciatīvu pieārstiem un cenšamies izrunāties un kopīgiattīstīt idejas, kas vajadzīgas katrai nozarei.Patiesībā jau vajadzētu būt otrādi – ārsti nākpie manis un uzstāj, lai mēs sagatavojamšūnas. Mēs kā biologi nepārzinām potenciālāsterapijas iespējas, tāpēc nepieciešamacieša sadarbība ar konkrētas nozaresprofesionāļiem.Iestrādes ir miokarda infarkta skartoaudu, kritiskās kāju išēmijas ārstēšanā, arīneiroloģijā iecerēti pētījumi šūnu kultivēšanā,kas potenciāli būtu izmantojamas mugurassmadzeņu traumu ārstēšanā, bet pašreizpāragri vēl runāt.Veiksmīgāk varētu būt kardioloģijā, kasir mūsu slimnīcas profils, process šūnuiegūšanai, sagatavošanai un ievadīšanai pacientiempēc miokarda infarkta ir vienkāršāksun salīdzinoši efektīvs. Esam izstrādājušimedicīnas tehnoloģiju kaula smadzeņumononukleāro šūnu transplantācijai pacientiempēc miokarda infarkta. Patreiz sadarbībāar Latvijas Universitāti veicam šūnu materiālaapstrādes un sagatavošanas testus.Tuvu praktiskai pielietojamībai ir Langerhansasaliņu šūnu transplantācijas metode, kas irpiereģistrēta, tehnoloģija optimizēta, gaidām,kad būs gatava laboratorija. Šeit gan jāpieminšobrīd kritiskā situācija ar donoriem, kas irviens no būtiskiem punktiem šīs metodesizmantošanā.Domājam attīstīt arī tādu virzienu, kāmezinhimālo šūnu pavairošanu, kas dotumilzīgu potenciālu vairāku etapu terapijunodrošināšanā, kā arī iespēju attīstīt jaunušūnu terapiju izstrādi.- Kas tiks veidots 108. korpusa 2. stāvā?Te būs vairākas struktūras, kas nav tieši vienaar otru saistītas Te būs gan asinsbanka, ganimnūhemantoloģijas laboratorija. Augšstāvusaizņems slimnīcas aptieka. Ēkas pirmostāvu gandrīz pilnībā aizņems ventilācijasagregāti, kas paredzēti šūnu laboratorijasgaisa apmaiņas nodrošināšanai. 2. stāvā būsneliela biroja telpa. Tālāk pārģērbšanās telpas,kur paliks viss ielas apģērbs un apavi. Tās būsslēgtās telpas. Laborotorijas darbiniekiem, kasstrādās „tīrajās telpās” pilnībā jāpārģērbjasspeciālos darba apģērbos, jo strādās zonā, kurjānodrošina augstākās tīrības līmenis. Šūnumateriālu un reaģentu pārvietošanas plūsmasir stingri reglamentētas.- Kas akreditēs jauno laboratoriju?Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģijuvalsts aģentūra.- Kādi ir akreditācijas termiņi?Tas atkarīgs no vairākām lietām. Patisarežģītākā – kvalitātes vadības sistēma. Tasir milzīgs birokrātisks darbs ar tehnoloģiskoprocesu apraksti, standartoperāciju protokoliem,kritisko kontroles punktu izvērtēšanu,korektīvām darbībām, procesu izsekojamību.Kad šīs lietas būs sagatavotas, tad sekosizvērtēšana, auditi, korekcijas utt. Ņemot vērā,ka šis projekts ir unikāls Latvijā un Baltijasreģionā, process varētu nebūt no vieglajiem,bet esmu pārliecināts, ka mums kopā tas izdosies.◆Cilmes šūnasSeptembris 20087

Mūsdienīga krūts slimību diagnostika,ārstēšana un profilakseSlimnīcas Ziņas I JAUNI PAKALPOJUMIStradiņa slimnīcā Krūts slimību centrānodrošina pacientēm kvalitatīvu unmūsdienīgu krūts vēža un labdabīgo krūtsslimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.Krūts slimību centru vada ķirurgs, Dr.med.Arvīds Irmejs, kas specializējies mammoloģijāun papildinājis zināšanas daudzos EiropasKrūts slimību centros, konsultē augstikvalificēti un pieredzējuši radiologi –diagnostiķi, ķirurgi-onkologi, staru terapeitiun onkologi-ķīmijterapeiti. Krūts slimību māsasniedz psiholoģisku palīdzību pacientēmun aktīvi piedalās pacienšu rehabilitācijā unaprūpē.Pacientes ar aizdomām par onkoloģiskupatoloģiju var saņemt konsultāciju ārpus rindas2 nedēļu laikā un veikt visus nepieciešamosizmeklējumus 1 dienas laikā.Krūts slimību centrā ir pieejamas visasmodernās diagnostikas iespējas – krūtsdziedzeru ultrasonogrāfija un mammogrāfija,magnētiskā rezonanse neskaidru krūts veidojumuprecizēšanai, kā arī paaugstināta riskapacienšu izmeklēšanai. Radioloģijas nodaļā iruzstādīta stereotaktiskās biopsijas iekārta.Krūts vēža pacientēm un paaugstinātariska personām ir iespēja konsultētiesPārmantotā vēža kabinetā un veikt ģenētiskusizmeklējumus slimnīcas laboratorijā.Pārmantotā vēža gadījumu diagnostika ļaujārstam izvēlēties atbilstošu ārstēšanas taktiku.Pacientes saņem kvalitatīvu ārstēšanu, krūtsķirurģija ir saudzējoša, jo operācijas notiekar modernu gamma detekcijas sistēmu paduseslimfmezglu stāvokļa precizēšanai, krūtsrekonstruktīvām operācijām.Konsultācijas notiek jaunatvērtajā Ambu–latorās ķirurģijas centrā. Operācijas tiekveiktas jaunās un modernās operāciju zālēs.Pacientēm tiek nodrošināta iespēja pavadītstacionārā īsu laika periodu, parasti vienu dienupirms operācijas un dažas pēc. Lielākādaļa turpmākās ārstēšana var notikt ambulatori.◆Uzziņai:Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskāslimība sievietēm. 2007. gadā Latvijā diagnozekrūts vēzis tika noteikta pavisam1 025 pacientiem. Ja ļaundabīgais audzējstiek atklāts agrīnā stadijā, ārstēšana noritveiksmīgi. Taču apmēram 35% gadījumusievietes pie ārsta ierodas novēloti unlīdz ar to ārstēšanas rezultāti bieži navapmierinoši.Jo agrāka diagnostika, jo efektīvāka unsaudzējošāka ārstēšana. Saskaņā ar PasaulesVeselības organizācijas veiktajiempētījumiem, krūts vēža izraisītonāves gadījumu skaitu var samazinātpar 35%, veicot kvalitatīvu un savlaicīgumammogrāfiju. Tādēļ īpaši svarīgi ir regulāriveikt izmeklējumus. Katrai sievietei no 50– 70 gadu vecumam reizi divos gados arģimenes ārsta nosūtījumu ir jāveic valstsapmaksāta profilaktiska mammogrāfija.Konsultācija centrā nepieciešama ja:• atklāts veidojums krūtīs (sataustīts,atklāts izmeklējumos);• ievilkts, izmainīts krūtsgals;• asiņaini izdalījumi no krūtsgala.Kontaktinformācija:Uz konsultāciju var pierakstīties zvanot patālr. 67069793 vai 67069280.e-pasts: ksc@stradini.lvdrīzumā mājaslapa www.krutsvezis.lvKas ir bariatriskā ķirurģija?Stradiņa slimnīcā tiek plānots piedāvātbariatriskās operācijas. Bariatrisko ķirurģijupielieto pacientiem ar patoloģiskuaptaukošanos, kad citas ārstēšanas metodes,kā piemēram, diēta un medikamentozaterapija, nepalīdz.Bariatriskās ķirurģijas metodes nav plastiskāoperācija, tās parasti pielieto pacientiem pieķermeņa masas indeksa, kas lielāks par 40,bet pacientiem ar blakusslimībām (sirds asinsvaduslimībām vai diabētu u.c), ja ķermeņamasas indekss ir vienāds vai lielāks par 35.Pēdējā laikā šo ķirurģiju veic minimāli invazīvālaparoskopiskā veidā. Slimnieki pēc operācijasstrauji var zaudēt svaru.Latvijā šādas operācijas tiek veiktas dažāsprivātās slimnīcās par maksu jau vairākusgadus ar samērā labiem rezultātiem. Pašreizir panākts, ka slimokases apmaksā „kuņģažņauga” operācijas, tātad pati operācijavalsts iestādēs ir bez maksas. Bariatrijasķirurgi pašreiz strādā arī VSIA Paula StradiņaKlīniskajā universitātes slimnīcā. Uz šo brīdiLatvijā ir veiktas aptuveni 60 operācijas, betstatistika liecina, ka aptuveni 6% jeb 150 000iedzīvotāju ir II un III pakāpes aptaukošanās,kas tiek klasificēta kā slimība. Latvijā jau pārisgadus ir iespēja veikt bariatriskās ķirurģijasoperācijas, bet pacientiem trūkst kvalitatīvasun izsmeļošas informācijas par konkrēto metodi.Ir divu veidu operācijas. Viena veida operācijasaistīta ar to, ka ar speciāla žņauga palīdzībutiek samazināts kuņģa apjoms, un slimnieksnevar uzņemt barību sev vēlamajā daudzumā.Šī operācija būtu pielietojama tiem pacientiem,kas nav saldummīļi, jo saldummīļi šokuņģa samazināšanu var apiet, dzerot saldusšķidrumus. Saldummīļiem pielieto sarežģītākumetodi, kur no gremošanas trakta izslēdz lieludaļu kuņģa un arī tievās zarnas.Kas pacientiem jāievēro pēc operācijas?Protams, pacientiem jāievēro zināma diētaun ir jāsaprot, ka šī operācija ierobežoēdiena uzņemšanu. Pirmsoperācijas slimniekiemir jāizrāda līdzestība, jooperācija veicama tikaipie zaudētiem apmēram10 – 15% no sava svara.Protams, jākonsultējas arģimenes ārstu, ar dietologu,gastroenterologu, reizēmarī ar psihiatru, lai precīziizvērtētu svara pieaugumaiemeslus, kā arī izvērtētupacienta psiholoģiskogatavību šādas operācijasveikšanai.Prof.Jānis GardovskisĶirurģijas klīnikas vadītājsProtams, slimniekamjārēķinās, ka pēc šīsoperācijas seko sarežģītais novājēšanas jebsvara zaudēšanas process. Vienam tas var būtvieglāks, citam ar lielākām problēmām, tāpēcpirmos gadus slimniekam ir jāatrodas ķirurgaun ārsta-dietologa uzraudzībā. ◆Septembris 20089

Neiroķirurgiem pašiem jācīnās par savadarba augstāku novērtējumuSlimnīcas Ziņas I VIEDOKLISŠobrīd Latvijas Neiroķirurgu biedrībai ritpārrunas ar Valsts obligātās apdrošināšanasvalsts aģentūru (VOAVA) par neiroķirurģiskooperāciju izcenojumu tarifu jeb manipulācijucenu paaugstināšanu 2009. gadā.Visbiežāk biedrības un asociācijas jaunosoperāciju izcenojumu tarifus aģentūrā iesniedzvismaz reizi gadā. Latvijas Neiroķirurgubiedrība tās iesniedza 2007. gada augustā,apmēram pēc 15 gadus ilga pārtraukuma.Pēc VOAVA aprēķiniem neiroķirurģijas pakalpojumuapmaksai papildu ir nepieciešami330 000 Ls, tomēr iespējams, ka iztrūkstošānaudas summa varētu sasniegt pat 800 000Ls. To varētu skaidrot ar to, ka vienādusoperāciju kodus var izmantot dažādispeciālisti līdzīga veida operāciju veikšanai.no tiem ir medicīniskās palīdzības sniegšanasorganizēšana tā, lai tā būtu pieejama visiemLatvijas iedzīvotājiem.Svarīgi ir arī aktualizētoperāciju izcenojumutarifu palielināšanuun jaunās dokumentunoformēšanas un kodusistēmas sakārtošanu netikai slimnīcas līmenī, betarī valstiskā mērogāŠo 15 gadu laikā operācijām nepieciešamāsaparatūras un instrumentu izmaksas irkļuvušas daudz augstākas. Neiroķirurģijasklīnika iet līdzi laikam un attīstīstās, pērkotdārgākās un modernākās tehnoloģijas, koVOAVA ir apmaksājusi. Neiroķirurgi Latvijāpielieto tādas pašas ārstēšanas metodes unaparatūru, kā citās Eiropas valstīs, galvenāatšķirība ir tā, ka Latvijā nav sakārtota apmaksassistēma.Neiroķirurģijas klīnika ietlīdzi laikam un attīstīstās,pērkot dārgākās unmodernākās tehnoloģijasFaktori, kas tiek ņemti vērā, rēķinotoperāciju tarifu pieaugumu, uz neiroķirurgukā speciālistu darbu tieši neattiecas.Manipulāciju izmaksu pieauguma pamatā iroperācijām nepieciešamo materiālu izmaksupalielināšanās – sākot ar vienreizlietojamiemmateriāliem un beidzot ar aparatūru,iekārtām un sarežģītām tehnoloģijām, kastiek lietotas operāciju laikā. Manipulācijuizmaksu palielināšana nekādā veidā tiešineietekmēs personāla darba apmaksu.Vienlaikus ar jaunajiem neiroķirurģiskopakalpojumu tarifiem Latvijas Neiroķirurgubiedrība izstrādāja un iesniedza priekšlikumusjaunai operāciju kodu un dokumentunoformēšanas sistēmai. Lai kodētu vienuoperāciju šobrīd rakstām piecus līdz septiņuskodus, kas ir ļoti nepraktiski. Arī naudasapgrozījums līdz ar to ir nepārskatāms.Operācijas ir sadalāmas grupās, kurāmmateriālās izmaksas ir ļoti līdzīgas, kārezultātā kodu sistēmu varētu vienkāršot.Pastāv arī daudzi plānošanas un finansēšanasjautājumi, kuri laika gaitā būtu jārisina. ViensVisa šī cīņa par neiroķirurģisko operācijuizcenojumu tarifu palielināšanu un dokumentunoformēšanas sistēmas uzlabošanu irPaula Stradiņa KUS labā, lai slimnīca saņemtuadekvātu samaksu par vienreiz lietojamiemmateriāliem, instrumentu un aparatūrasnolietojumu, kā arī varētu iegādāties jaunuaprīkojumu un operācijās nepieciešamosmateriālus. Svarīgi ir arī aktualizēt operācijuizcenojumu tarifu palielināšanu un jaunāsdokumentu noformēšanas un kodu sistēmassakārtošanu ne tikai slimnīcas līmenī, betarī valstiskā mērogā. Šādi būtu jāizskatās vienaišaurai un specifiskai medicīnas nozareiLatvijā, ko par piemēru varētu ņemt arī citāsmedicīnas nozarēs strādājošie.Arī veselības ministrsIvars Eglītis atbalsta tarifupaaugstināšanu un piekrīttam, ka operācijām ir jābūtpilnībā apmaksātām novalsts budžeta2008. gada valsts budžetā neiroķirurģiskooperāciju izcenojumu tarifu paaugstināšanainauda netika atrasta. Latvijas Neiroķirurgubiedrības pārstāvju tikšanās laikā ar VOAVAtika solīts trūkstošo naudas summu atrast2009. gada budžetā. Arī veselības ministrsIvars Eglītis atbalsta tarifu paaugstināšanuun piekrīt tam, ka operācijām ir jābūt pilnībāapmaksātām no valsts budžeta. Gadījumā,ja nākamā gada budžetā papildu līdzekļimanipulāciju izmaksu paaugstināšanainetiks piešķirti, būs jāpalielina pacientulīdzmaksājums vai jāmeklē citi veidi, kāpiesaistīt trūkstošo naudas summu. ◆Egils Valeinis,Neiroķirurģijas klīnikas vadītājsRaimonds Bricis,Latvijas Neiroķirurgu biedrības loceklisun Latvijas Neiroķirurgu biedrībaspriekšsēdētājsSeptembris 200811

NUMURA INTERVIJAI Slimnīcas ZiņasDarbs laboratorijā ir mainījiesIntervēja Baiba PareIntervija ar Artu Olgu BalodiIzglītības iestādes:Rīgas Medicīnas institūts,Amjenas (Francija) universitātes slimnīcasseroloģijas laboratorija,Karolinskas (Zviedrija) universitātesslimnīcas mikrobioloģijas laboratorija,seroloģijas laboratorija,Islandes menedžmenta asociācija,Krievijas un Ukrainas pēcdiplomukvalifikācijas instiūtimikrobioloģijas unsēnīšu slimībās.Darba vietas:Gulbenes rajona slimnīcaRīgas 2. medicīnas skolaPaula Stradiņa klīniskā universitātesslimnīcaHobiji:Teniss, kalnu slēpošana, opera, teātri,adīšana, mājas.- Pēc profesijas Jūs esat ārste un vadātStradiņa slimnīcas Centrālo laboratoriju.Pastāstiet par savu darba pieredzi un ārstaprofesijas izvēli!Lai arī manā ģimenē nav bijis ārsts, ārstaprofesiju izvēlējos apgūt, jo tā, manuprāt,bija un ir interesanta, cienījama un arīsarežģīta. Kad sāku studijas, lai iestātos RīgasMedicīnas institūtā (tagad Latvijas Medicīnasakadēmija), bija jāiztur liels konkurss.Kā jau padomju laikos pēc augstskolasbeigšanas mani nosūtīja strādāt uz Gulbeni,kur Gulbenes rajona Centrālajā slimnīcānostrādāju trīs gadus – gan terapijā, ganķirurģijā. Paralēli sāku strādāt arī Gulbeneslaboratorijā par laboratorijas vadītāju. Darbsman iepatikās un, atgriežoties Rīgā, pārgājustrādāt Paula Stradiņa Rīgas 2. medicīnasskolā par mikrobioloģijas pasniedzēju. Tadarī no laboratorijas zinātnēm pievērsosmikrobioloģijai. Tomēr nevēlējos pilnībāstrādāt tikai pedagoģisko darbu, jo manaizvēle tomēr bija praktiskā medicīna. 1979.gadā radās iespēja strādāt Stradiņa slimnīcasMikrobioloģijas laboratorijā. Apmērampirms 10 gadiem tika izveidots apvienotslaboratoriju dienests. Par šo visu laboratorijuvadītāju strādāju jau no galvenā ārsta HeinrikaRunda laikiem. 2000. gada vasarā daļaslimnīcas laboratoriju apvienojās Centrālajālaboratorijā ar atbilstošā profila nodaļām. KāCentrālās laboratorijas vadītāja organizējudarbu Centrālās laboratorijas bioķīmijas,mikrobioloģijas, seroloģijas, citoloģijas,imunoloģijas, klīniskās diagnostikas nodaļāsun molekulāri diagnostiskajā nodaļā, vēlparalēli strādāju kā mikrobiologs, kā arī parpasniedzēju.- Kurās Latvijas augstskolās Jūs pasniedzatlekcijas?Pēdējo mācības gadu lasīju lekcijas RīgasStradiņa universitātes Medicīnas fakultātēBiomedicīnas maģistrantūras programmāpar laboratorijas kvalitātes jautājumiem.. Katrugadu rezidenti apmeklē arī laboratorijasciklus uroloģijā, ginekoloģijā, kā arī laboratorijasārstiem šeit ir pēcdiploma rezidentūra.Šogad Rīgas Stradiņa universitātē iesniedzāmpieteikumu uz rezidentūras vietām laboratorijasārstu specialitātē, bet pretendentu uzrezidentūru nebija...Ārkārtīgi strauji irpieaugusi informācijasplūsma, ko vienamcilvēkam pat nav reāliapgūt, jo iespējas lasītun mācīties mūsdienās irgandrīz bezgalīgas- Ar ko tas ir skaidrojams?Laboranta un laboratorijas ārsta specialitāteir zemāk apmaksāta, salīdzinot ar citāmspecialitātēm. Laboratorijas ārsta darbs navarī tik populārs, jo ievērojami atšķiras noikdie–nas ārsta darba – saskarsme ar slimniekuir reta vai pat nav nemaz.- Pavasarī Stradiņa slimnīcā viesojās studentino Spānijas. Vai šādi mācību braucienistudentiem notiek bieži?Šo spāņu studentu mācību vizīti organizējaRīgas 2. medicīnas skola. Ārvalstu studentibrauc mācīties uz Rīgas 2. medicīnasskolu, bet Stradiņa slimnīcā iziet praktiskoapmācību. Šī jau ir otrā grupa no Spānijas.Eiropas Savienības „Leonardo da Vinči” programmasprojekta pieredzes apmaiņas ietvarospie mums ir viesojušies arī citu valstustudenti.Mainījušās arī prasības pretlaboratorijas personālu.Zināšanām ir jābūt dziļākāmun plašākām- Kā darbs laboratorijā ir mainījies pēdējādesmitgadē vai pat divdesmitgadē?Dažās laboratorijas izmeklēšanas jomāsir ievērojami attīstījušās tehnoloģijas, joīpaši vēlētos izcelt bioķīmiju. Arī klīniskajādiagnostikā un mikrobioloģijā ir ienākušasjaunas tehnoloģijas. Tomēr neviena jaunatehnika nespēj aizstāt cilvēku. Mainījušāsarī prasības pret laboratorijas personālu.Zināšanām ir jābūt dziļākām un plašākām.Un ne tikai medicīnā, bet arī tehnoloģijās unprogrammatūras pārzināšanā. Ir izveidojušāsun attīstījušās jaunas laboratorijas sfēras.Piemēram, molekulārās bioloģijas laboratorijasnodaļa ir radusies pēdējā piecgadē un tāsattīstība ir bijusi ārkārtīgi strauja. Pieprasījumspēc šīs laboratorijas pakalpojumiem ir vairākzinātniski pētnieciskā nolūkā.Protams, pilnībā ir izmainījusies izmeklējamāmateriāla noņemšana un sūtīšanabioķīmiskiem un citiem izmeklējumiem.Kādreiz asins paraugus ņēma no vēnas arparasto žņaugu un parastu šļirci, kas radījaarī daudzas kļūdas analīžu rezultātos. Tagadasinis tiek ņemtas ievērojot visus sterilitātesnoteikumus ar slēgtajām asins noņemšanassistēmām. Tas ir daudz drošāk, tīrāk unprecīzāk.Ir mainījusies arī valoda – no krievu valodasuz angļu valodu. Latviešu valodā mācībuliteratūras vēl aizvien trūkst. Ārkārtīgi straujiir pieaugusi informācijas plūsma, ko vienamcilvēkam pat nav reāli apgūt, jo iespējas lasītun mācīties mūsdienās ir gandrīz bezgalīgas.- Vai ir pieaudzis arī analīžu skaitslaboratorijā?Manuprāt, runāt par analīžu skaita pieaugumuir diezgan populistiski, jo galvenais irnevis tas, cik daudz analīžu mēs varam veikt,bet tas, cik dažādas analīzes mēs spējam veikttieši pēc analīžu diapazona. Ja, piemēram,12 Septembris 2008

Slimnīcas Ziņas I NUMURA INTERVIJAagrāk mēs veicām 80 vai 120 analīžu veidus,tad tagad 300 vai vairāk. Protams, ievērojamiir palielinājies analīžu apjoms Bioķīmijas unklīniski diagnostiskajā nodaļās, jo slimnīcāievērojami ir audzis klīnisko pētījumu skaitsun veicamo analīžu diapazons. Bet no laboratorijasviedokļa daudz nozīmīgāks ir fakts, kair atrasta iespēja paplašināt piedāvāto analīžuapjomu, iepērkot jaunus reaģentus, apgūstotjaunas metodes. Mikrobioloģijā analīžu skaitsir kļuvis mazāks, toties materiāls, ko mēssaņemam, ir kļuvis sarežģītāks pēc izdalītomikroorganismu veidiem.Mana vīzija ir attīstītvirusoloģijasvirzienu, veicināt zāļumonitorēšanasdiagnostisko testuveikšanu- Ko jaunu būtu nepieciešams ieviest vai arīmainīt laboratorijas darbā?Es vēlētos, lai visas trīspadsmit Stradiņaslimnīcas struktūrā esošās laboratorijas būtuapvienotas vienotā struktūrā.Ja runājam šaurākā mērogā, tad domāju, kanākotnē būtu nepieciešams sakārtot vairākaslietas. Pirmkārt, sakārtot esošās lietas un topamata būvēt jaunas iespējas. Mana vīzijair attīstīt virusoloģijas virzienu, veicināt zāļumonitorēšanas diagnostisko testu veikšanu.Nieru transplantācijas centra laboratorijā,kā arī Imunoloģijas centra un Seksuālitransmisīvā centra laboratoriju harmoniskuiekļaušanos Centrālās laboratorijas blokā.Būtu nepieciešama arī laboratorijas dienestadatorizācija, kas zināmā mērā ļautu ekonomētfinanšu līdzekļus, jo tad analīžu nosūtīšana,veikšana būtu caurskatāmāka un vairākāslaboratorijās nepārklātos izmeklējumu veidi.Galvenais ir nevis tas,cik daudz analīžu mēsvaram veikt,bet tas, cik dažādasanalīzesmēs spējam veikttieši pēc analīžudiapazona- Pastāstiet par Jūsu zinātniskajāminteresēm!Diemžēl pašreizējie pienākumi un praktiskaisdarbs neatstāj brīvu laiku manu zinātniskoieceru realizēšanai. Esmu iestājusiesdoktorantūrā, bet pašlaik mans darbs irapstājies. Centrālās laboratorijas darba ietvarosaktivitāšu ir ļoti daudz. Es vadu EiropasAntimikrobiālās rezistences uzraudzībastīklu Latvijā (EARSS), darbojos Eiropasmikrobioloģijas asociācijas profesionāļukomitejā, esmu EARSS vadības blokapārstāvis, Eiropas mikrobiologu asociācijasbiedrs, Amerikas mikrobiologu asociācijasbiedrs, Latvijas Laborantu asociācijasbiedrs. Tāpat pārstāvu laboratorijas dienestuvisos klīniskajos pētījumos, kuros iriekļauta slimnīcas laboratorijas daļa. Esmuiesaistījusies vairākos Eiropas un pasaulesmēroga jauno antibiotiku pētījumu projektos.Tuvākajā laikā tiks izdota otra grāmatajeb atjaunots izdevums par laboratorisko testuizmantošanu „Laboratoriskā diagnostika”.Šogad atsāku pasniedzējas darbu Rīgas 2.medicīnas koledžā, jo mani neapmierina laborantuzināšanu kvalitāte.- Kāpēc Jūs neapmierina jauno laborantuzināšanu līmenis?Jauno laborantu zināšanu līmenis, beidzotmedicīnas skolu un sākot strādāt, liecinapar to, ka viņi nezina, kā strādāt praktiski...Laborantam no medicīnas skolas es parādulaboratorijas vai laboratorijas nodaļu darbaspecifiku, ar kādu aparatūru mēs strādājamun kāda ir reģistrācijas un testu veikšanaskārtība, kas nebūtu jādara, ja būtu mācīts jaumedicīnas koledžā...- Vai problēma ir izglītības sistēmā kopumāvai arī studentu attieksme pret mācībām irkļuvusi paviršāka?Nedomāju, ka tas ir skolnieku attieksmes dēļpret mācībām, bet drīzāk stundu trūkumadēļ praktiskajām nodarbībām. Otrs iemeslsir mācību bāzu trūkums, jo, kur lai studentiapgūst šīs zināšanas? Jebkurai moderniaprīkotai laboratorijai ir zināma kārtība unnoteikumi, kuru dēļ pie dārgas un modernasaparatūras nevar ikviens iet un mācīties, kā arto strādāt.Pārmaiņas notiek un tāir objektīva realitāte, arko ir jāmāk sadzīvot unpielāgoties. Es uzskatu,ka jebkuras pārmaiņaskaut kādā mērā vienmēr irmainība un attīstība- Kā Jūs vērtējat pārmaiņas slimnīcā? Cikdaudz tās skar laboratoriju?Slimnīcas pārmaiņas skar arī laboratoriju, kautvai, piemēram, veicamo testu izvēlē. Atkarībāno tā, kādu virzienu izvēlas iet slimnīca, tasnosaka, kādi laboratoriskie testi būs jāattīstaun kādi varbūt jāpārtrauc veikt.. Laboratoriju,protams, kā jebkuru Stradiņa slimnīcasstruktūrvienību skar finanšu jautājumi.Pārmaiņas notiek un tā ir objektīva realitāte,ar ko ir jāmāk sadzīvot un pielāgoties. Es uzskatu,ka jebkuras pārmaiņas kaut kādā mērāvienmēr ir mainība un attīstība.◆Septembris 200813

LEPOJAMIES I Slimnīcas ZiņasZināja, ka ir jāiet uz barikādēmAnta BušaApritējuši 20 gadi kopš 1988. gada 19. augustāPaula Stradiņa slimnīcā ārstes Gaidas Lībietesvadībā tika dibināta Latvijas Tautas frontesiniciatīvas grupa, kurā kā pirmie iesaistījās ārstiE. Cunskis, A. Ozols, A. Migals, V. Raits, N. Skroderis,A. Eglīte, A. Punte, A. Lūkins, medicīnasmāsas A. Munce un R. Volframa, medicīnasstatistiķe T. Brasliņa. 19. augustā 98 slimnīcasdarbinieki sanāca kopā un nodibināja LTF atbalstagrupu. Nākamā gada sākumā Atbalstagrupā jau bija iesaistījušies 635 dalībnieki.1988. gada novembra Lāčplēša dienas svinībāspēc profesora J. Volkolakova ierosmes aktuzālē pirmo reizi tika ienests sarkanbaltsarkanaiskarogs. Daudzi aizkustinājumā raudāja.Vēl pēc dažām dienām 18. novembra rītākarogs lepni plīvoja pie slimnīcas vārtiem.Laiki mainījās. LTF rindās stājās jauni un jaunislimnīcas darbinieki.Kad Tautas fronte sasauca pirmo manifestācijuDaugavmalā, Stradiņa slimnīcas sanitārāaviācija (toreiz Paula Stradiņa klīniskāsuniversitātes slimnīcas struktūrvienība) kasikdienā strādāja kā neatliekamās medicīnas unreanimācijas vienība – medicīniskā transportavadītāji, reanimācijas nodaļas ārsti un māsasnešaubīgi sēdās ātrās palīdzības mašīnāsun devās uz Daugavmalu, lai nodrošinātumedicīnisko palīdzību. Manifestācija noritējamierīgi, taču daudziem saviļņojumā unsasprindzinājumā neizturēja sirds un nervi,cilvēki ģība, bija vairākas nelielas traumas, atcerasautovadītājs Uldis Spunde, kuram nācāsvest pacientus uz traumpunktu.1991. gada janvāra barikāžu dienās slimnīcasārstus un māsiņas varēja sastapt visos „karstajospunktos” – Zaķusalā, Doma laukumā,telefoncentrālēs. Augusta puča dienās tā vairsnebija tikai brīvprātīgo vienība, kas no darbabrīvajās stundās stājās uz barikādēm, bet jaulabi organizēta slimnīcas vadības atbalstītaprofesionāla strukturēta mobila darba grupa,kas bija drošs atbalsts LTF un Augstākās padomesaktivitātēm.21. augusts bija vēl viens vēsturisks datumsun diena, kad pirms 17 gadiem kā Latvijasneatkarības dokuments tika pieņemtsKonstitucionālais likums par Latvijas valstiskumaatjaunošanu. Taču aculiecinieki atceras– vēl arī šī likuma pieņemšanas laikāvirs Rīgas, demonstrējot spēku, riņķoja PSRSkaujas lidmašīnas. Tāpat kā 1991. gada janvārītauta bija gatava uz barikādēm, tā glābšanasdarbiem bija gatava Latvijas sanitārā aviācija.Pēc 17 gadiem šovasar 21. augustā Barikāžumuzejā divdesmit divi no Stradiņa slimnīcasbijušajiem tautfrontiešiem saņēma 1991. gadabarikāžu dalībnieka piemiņas zīmes. Apbalvotovidū ir ārsti, māsas, māsu palīgi, medicīnastransporta vadītāji, kas vēl šodien strādādzīvības glābšanas galvenajos posteņos – ganNeatliekamās medicīnas centrā, gan slimnīcasnodaļās, kur nonākvissmagākie pacienti,un arī Katastrofumedicīnas centrā.A p b a l v o j u m usaņēma arī barikāžudalībnieki no Rīgaspašvaldības policijasun ugunsdzēsēji.Barikāžu muzejatelpās apbalvotieiepazinās ar ekspo–zīciju unatmiņās.dalījāsUzziņai:1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņaszīme ir visdemokrātiskākais valsts apbalvojums,ar kuru godinām tos Latvijasneatkarības aizstāvjus, kas 1991.gada janvārī un augustā devās uz Rīgu,uz barikādēm. Šo apbalvojumu saņemieteiktās personas, kas piedalījušāsbarikādēs, un līdz šim apbalvojumusaņēmuši gandrīz 20 000 Latvijasiedzīvotāju. Līdz šī gada beigām vēl var pieteiktcilvēkus, kur būtu pelnījuši saņemt1991. gada barikāžu piemiņas zīmi.Ārsti Jānis Lācītis un Ruta Melbārzde, māsas Vija Rožkalne un Biruta Spunde.NMP autovadītāji – Uldis Spunde, Ilmārs Pavārs, Eduards Freipičs, Andrejs Krievāns, Vilnis Tāss, Aivars Lūsītis, Aivars Strazdiņš, Andris Velzets, Aldonis Ozols.14 Septembris 2008

Slimnīcas Ziņas I PIEREDZEDiastoliskas sirds mazspējasķirurģiska ārstēšanaDocents Pēteris StradiņšSirds ķirurģijas nodaļas vadītājsAugusta pašā svelmē kopā ar slimnīcasmācību un zinātnisko direktoru prof. DainiKrieviņu devāmies uz Izraēlu – uz vienu nolielākajām valsts slimnīcām Hadassah MedicalCenter Jeruzalemes pievārtē. Mūsu slimnīcair iesaistījusies Izraēlas kompānijas CorAssistpētījumā par diastoliskas sirds mazspējasķirurģisku ārstēšanu.Diastoliskā sirds mazspēja ir ļoti nozīmīgakardioloģijas problēma, kas ir maz pētīta.Iespējams, no tās cieš daudz vairāk pacientunekā mēs domājam. Tāpēc visi pētījumi unrisinājumi, kas tiek piedāvati šajā jomā irīpašas ieverības vērti.CorAssist mehāniskā ierīce distoliskāsmazspējas ārstēšanai ir absolūti inovatīva –tas ir pilnīgi negaidīts risinājums. Tās būtībabalstīta uz mehānikas pamatprincipiem –sistoles enerģija tiek transformēta, lai veiktudiastoli. Šīs idejas autori bija Jeruzalemesmedicīnas studentu grupa, kuri kļuva parkompānijas CorAssist dibinātājiem. ŠogadEiropas kardiotorakālās asociācijas kongresāšim izgudrojumam ir piešķirta viena no gadabalvām.Oktobrī mūsu slimnīcas Sirds ķirurģijas centrāplānota pirmā šīs ierīces klīniskā implantācijaEiropā. ◆Hadassah Medical Center dzīvnieku eksperimentu laboratorijā pēc veiksmīgas CorAssist implantācijas aitaiJeruzalemes Hadassah Medical Center strauji aug, arīmūsu slimnīca to plāno tuvākajos gados. Savdabīgalikās slimnīcas ieejas pārveidošana par lielu iepirkšanascentru, kas esot ļoti izdevīgi gan veikalniekiem, ganpacientiem, gan medicīnas personālamPieredze AO kursos TallināDr. Gints SaulītisDr. Viktors PimanovsPS KUS Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centraspeciālisti 2008. gada pavasarī apmeklējaAO/ASIF organizētos kursus Tallinā.Šis ir AO/ASIF 50. jubilejas gads, kas tiekatzīmēts no 2007. gada decembra līdz pat2008. gada decembrim. Jubilejas gads irnozīmīgs arī Baltijas valstu speciālistiem,kam pavasarī bija iespēja apmeklēt AOkursus, kas pirmo reizi tika organizēti bijušajāAustrumeiropā – Tallinā, Igaunijā.AO/ASIF(Arbeitsgemeinschaft für Osteosynthesefragen)dibināta Šveicē 1958.gadā, tā ir medicīniskas ievirzes bezpeļņasorganizācija, ko vada starptautiska ķirurgugrupa, kas specializējušies muskuloskeletālāssistēmas traumu un traucējumu ārstēšanā.AO/ASIF fakultātes biedriem ir pieejamasglobāla līmeņa sadarbības un izglītošanāsiespējas. Organizācijas darbība iedalāmačetrās tematiskās grupās – mugurkaulaķirurģija, neiroķirurģija, sejas – žokļu ķirurģija,ortopēdija – traumatoloģija. Organizācija sagatavojaunos speciālistus, gan arī apmācapieredzējušus ārstus. Katru nedēļu kādā pasaulesvalstī notiek asociācijas organizētieapmācības kursi, gada laikā kopumā tiekapmācīti 50 000 speciālisti.„Regional AO Cranio – Maxillofacial PrinciplesCourse” Tallinā veidoja divas daļas – teorētiskāun praktiskā. Kursu dalībniekiem tas bijaintensīvs ikdienas darbs 12 stundu garumā.Trīs dienu laikā vadošie AO/ASIF lektori unautoritatīvi līderi prezentēja 40 referātus pargalvaskausa, sejas – žokļu kaulu lūzumu,ārstēšanas un komplikāciju tematiku. Starplekcijām notika praktiskās nodarbības uz sejaskaulu mulāžām, kas atveidoja tuvu reālustraumu gadījumus. Praktisko nodarbību ietvarosbija iespēja iepazīties un izmēģināt jaunososteosintēzes instrumentus un tikties arSynthes pārstāvjiem Latvijā.Kursus apmeklēja 34 dalībnieki no Baltijasvalstīm, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Bulgārijas,Somijas, Bosnijas – Hercogovinas un neviltotabija kolēģu interese par darba apstākļiem unproblēmām Baltijas valstīs. Kursi bija arī lieliskaiespēja dibināt jaunus kontaktus un pārrunātsadarbības iespējas. ◆Septembris 200815

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEI Slimnīcas ZiņasSirds-asinsvadu sistēmas pataloģija piereimatiskajām slimībāmProfesore Daina AndersoneProcenti20181614121086420%Publikācijas mērķis irizskaidrot sirds asinsvadupatoloģijasbūtību pacientiemar reimatiskāmslimībām, atgādinātreimatisko slimībuizraisīto sirds-asinsvaduslimību agrīnasdiagnostikas unārstēšanas nozīmireimatisko pacientuneatliekamajāārstēšanā, izvērtētasinsvadu sieniņas kāreimatologu, kardiologu un angiologu “darbavietas” lomu internajā medicīnā. Būtiski ir arīkliedēt mītu, ka reimatiskie slimnieki atšķirībāno sirds slimniekiem nemirst un viņiemnevajag ne valsts apmaksātus bioloģiskosmedikamentus slimības ārstēšanai, ne valstsapmaksātus sirds slimību ārstējošus medikamentus.Koronārās sirds slimības risks pacientiem arreimatoīdo artrītu80706050403020100Līdzās tradicionālajiem riska faktoriembūtiska loma miokrada infarkta izraisīšanā irpacientiem ar reimatoīdo artrītu. Jo ilgstošāksir aktīvais reimatoīdais process, jo straujāknotiek locītavu bojājums un ātrāk pievienojasekstraartikulārās izmaiņas. Miokarda infarktspacientiem ar RA sastopams 3,2 % ( vīriešiem4x biežāk). Cita sirds patoloģija - 9.3 %gadījumu. Diagrammā atspoguļoti koronārāssirds slimības riska faktori pacientiem arreimatoīdo artrītu, kas praktiski neatšķirasno koronārās sirds slimības riska faktoriempopulācijā.Sirds-asinsvadu patoloģijas biežumspie reimatoīdā artrīta dažādos pasaulesreģionos :16 Septembris 2008ValstisRiska faktoriDānijaSomijaZviedrijaFrancijaVācijaĪrijaItālijaNīderlandePolijaSpānijaLielbritānijaTurcijaSerbijaASVDiagrammā uzskatāmi parādīts, ka visbiežāksirds asinsvadu pataloģiju pie reimatoīdāartrīta novēro Somijā, bet vismazāko –Francijā, Itālijā, kur, starp citu, vairāk kā citurdzer sarkanvīnu, taču šī sakarība nav pietiekamiizpētīta, lai to apgalvotu.Reimatoīdā artrīta pacientu skaits, kuriem irsirds asinsvadu pataloģija Latvijā1400012000100008000600040002000Šis skaits nebūtu būtisks, bet uzmanībupievērš fakts, ka kardiovaskulāra pataloģiju(miokarda infarkts, hipertonija) biežāk sastopamavīriešiem, kuri slimo ar reimatoīdoartrītu.Atbilstoši Eiropas Pretreimatisma Līgas (EU-LAR) vadlīnijām, Reimatoīdā artrīta ārstēšanāizmanto t.s. bāzes medikamentusjeb Slimību ModificējošosRRLēnas Iedarbības MedikamentusHiperlipid(SMLIM) ( metotreksāts,Cukura diabēts sulfasalazīns, azatioprīns,Smēķēšana plakvenīls, ciklofosfamīds,Fiziskā neaktivitāte leflunoamīds u.c.).Diemžēl, 30 % gadījumu šomedikamentu lietošana neizraisaReimatoīdā artrīta remisiju(DAS 44 < 1,6), kas ir galvenaisšīs slimības ārstēšanas mērķis, lai aizkavētulocītavu bojājumu, deformāciju un pacientudarba nespēju.Diagrammā atspoguļoti rezultāti, kas iegūtianalizējot reimatoīdā artrīta aktivitāti pacientiem,kuri ārstējušies Reimatoloģijas centra26. nodaļā 2007.g. un kuri vairāk nekā 10 gadusārstēti ar dažādiem SMLIM.64200Mikokarda infarkts Citi CV RRPalielināts svarsDAS 44MTXMTX + SSKā redzams diagrammā, ne metotreksāts,ne sulfasalazīns, ne šo medikamentukombinācijas 10 gadu laikā nav izraisījusireimatoīdā artrīta remisiju.Sistēmiskā sarkanā vilkēde (SSV) ir hroniskaiekaisuma slimība, kas producē autoantivielasun autoreaktīvus T limfocitus, kuri kā starpniekiizraisa autoimūnu iekaisuma procesu dažādāsSSVīriešiSievietesKopāorgānu sistēmās. Šajā procesā tiek iesaistītasvisas sirds struktūras: perikards, endokards,sirds vārstules, miokards, sirds vainagartērijasun sirds ritmu vadošās sistēmas. Sistēmiskāssarkanās vilkēdes slimniekiem visbīstamākaisir sirds vainagartēriju autoimūnais iekaisums,kura izraisīšanā būtiska loma ir paātrinātaiaterosklerozes attīstībai.Savukārt kardiologiem ir īpaši rūpīgi jāizvērtēneveiksmīgi sirds koronārās artērijas šuntēšanasgadījumi, sevišķi gados jaunām sievietēm, laiizslēgtu SSV vai sistēmisko vaskulītu izraisītusirds vainagartērijas sašaurināšanos, kurasārstēšanai ir pavisam cita terapijas taktika unsirds asinsvadu šuntēšana ir kontraindicēta.Tādēļ minētajam pacientu kontinentam pirmssirds asinsvadu šuntēšanas tomēr vajadzētuveikt imūnās izmeklēšanas skrīnigu ( ANA,ds DNA, antifosfolipīdu antivielas, lupus antikoagulantu,asins formulas izvērtējums(leikopenija, limfopenija u.c), lai nenokavētuautoimūnu iekaisuma slimību diagnostiku unadekvātu ārstēšanu.SSV slimniekiem risks saslimt ar sirds koronāroslimību 10 gadu laikā ir 13-15 % lielāks nekāpopulācijā, bet kopumā SSV slimniekiem riskssaslimt ar sirds koronāro slimību ir 5-10 reižulielāks nekā populācijā. Sievietēm vecumā no35 līdz 44 gadiem risks saslimt ar miokarda infarktuir 50 reizes lielāks nekā populācijā.Izmantojot scintigrāfiju ar talliju-201 (Ishida etal., 2000) koronārās artērijas slimība pacientiemar SSV konstatēta 40 % gadījumu. Izmantojotvienvirziena fotonu emisijas kompjūteratomogrāfiju (SPECT) ar dubultu izotopumiokarda perfūzijas vizualizēšanu (DIMPI )koronārās artērijas slimība pacientiem ar SSVkonstatēta vēl biežāk (Sun et al., 2001).Sirds lielo artēriju patoloģija pie SSVgalvenokārt izraisa stenokardiju un miokardainfarktu, kuru pamatā ir SSV specifiska lieloasinsvadu sieniņu izmaiņas:◊ paātrināta aterosklerozes veidošanās pacientiemar SSV;◊◊sirds lielo artēriju vaskulīts;sirds lielo artēriju emboli;◊ tromboze angiogrāfiski normālās sirdslielajās artērijās.Koronārās artērijas slimības izraisīšanā pieSSV būtiska loma ir paātrinātas aterosklerozesveidošanās riska faktoru konstatācija pacientiemar SSV.Riska faktori ir pacienta vecums SSV diagnostikaslaikā (lielāks vecums ir saistīts ar paātrināturisku), kopīgā slimības aktivitāte, slimības ilgumsun orgānu (sirds-asinsvadu sistēmas,

Rezidentūras vadītāji2008./2009.gadāSlimnīcas Ziņas I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEnieru u.c.) patoloģija, kā arī SSV ārstēšanāilgstoši lietotajiem glikokortikosteroīdupreparātiem.Agrīnas aterosklerozes attīstību pie SSV nosakavairāki faktori, no kuriem būtiskākie ir LDLholesterola oksidatīva modifikācija, oksidētāLDL holesterola izraisītā makrofāgu ziepjušūnu veidošanās, A/ veidošanās pret beta2 glikoproteīnu, augšanas faktora sekrēcijastimulēšana un asinsvadu iekšējo apvalkuproliferācija. Pie SSV raksturīgā T limfocītuaktivācija un IL6 pārprodukcija izraisa CROpalielināšanos.Secinājumi◊ Pacientiem ar reimatiskajām slimībāmrisks saslimt ar koronāro sirds slimību iraugstāks nekā vidēji populācijā.◊ Pacientiem ar reimatiskajām slimībāmrisks saslimt ar koronāro sirds slimību irgados jauniem cilvēkiem.◊ Pacientiem ar reimatiskajām slimībāmkoronārās sirds slimības attīstības risksir atkarīgs no pamatslimības ilguma unaktivitātes.◊ Pacientiem ar RA koronārās sirdsslimības risku paaugstina locītavu sāpjuizraisīts mazkustīgums.◊ Jaunām sievietēm pirms sirds asinsvadušuntēšanas operācijām jāveicimunoloģiskās izmeklēšanas skrīnigs(ANA, ds DNA, p un c ANCA, jānosakaantifosfolipīdu antivielu klātbūtne).◊ Reimatiskajiem slimniekiem arī ir tādsorgāns kā sirds, kura akūta patoloģija varizraisīt pacienta nāvi.◊ Sirds koronārās slimības profilaksereimatiskajiem slimniekiem ir stabilasreimatiskās slimības slimības remisijassasniegšana, izmantojot jaunākāsārstēšanas metodes, tajā skaitā ārstēšanuar bioloģiskajiem medikamentiem. ◆Lai slimnīcā sekmīgi organizētu rezidentūru, par rezidentūras vadītājiem attiecīgajāsspecialitātēs, šogad slimnīcas valde par rezidentūras vadītājiem apstiprinājusi šos ārstus:N.p.k. Uzvārds Vārds Specialitāte Augstskola1. Mauliņš Egils Alergoloģija LU2. Vanags Indulis Anestezioloģija, reanimatoloģija RSU3. Ošs Pēteris Anestezioloģija, reanimatoloģija LU4. Eglīte Maija Arodslimības LU RSU5. Krieviņš Dainis Asinsvadu ķirurģija LU6. Thora Svetlana Asinsvadu ķirurģija RSU7. Jansone Maira Dzemdniecība, ginekoloģija LU RSU8. Fokina Natālija Endokrinoloģija LU9. Šiliņš Viesturs Ftiziopneimoloģija LU10. Pokrotnieks Juris Gastroenteroloģija RSU11. Puķītis Aldis Gastroenteroloģija LU12. Martinsons Agris Internā medicīna LU13. Trušinskis Kārlis Kardioloģija LU14. Trofimovičs Genādijs Ķirurģija RSU15. Peksis Kaspars Otorinolaringologs LU16. Ķīse Ligija Otorinolaringologs RSU17. Pētersons Aivars Nefroloģija RSU18. Aksiks Igors Neiroķirurģija LU19. Millers Andrejs Neiroloģija RSU20. Laganovska Guna Oftalmoloģija RSU21. Purkalne Gunta Onkoloģija, ķīmijterapija LU22. Feldmane Laila Patoloģija LU RSU23. Heniņa Rasma Radioloģija LU24. Andersone Daina Reimatoloģija LU25. Lācis Romāns Sirds ķirurģija RSU26. Baško Jāzeps Torokāla ķirurģija LU RSU27. Rozentāls Rafaels Transplantoloģija RSU28. Vjaters Egīls Uroloģija LU RSU29. Tambora Ingrīda Rehabilitācija RSU30. Paeglītis Andis Mutes, sejas un žokļu ķirurgs RSU31. Balode Arta Laboratorijas ārsts RSUSeptembris 200817

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEI Slimnīcas ZiņasCitokīnu noteikšana izmantojotxMAP tehnoloģijuVadošā pētniece Antra Jurkaun asoc. profesors Pēteris TretjakovsMikrodaļiņu un plūsmas citometrijasizmantošana molekulārajām analīzēmaizsākās jau pagājušā gadsimtaseptiņdesmitajos gados, bet šobrīd šādametodiskā pieeja iegūst jaunu pētnieciskoun arī diagnostisko pielietojumu. Tas skaidrojamsar to, ka gan bioloģijā, gan arīmedicīnā aizvien rodas jauni jautājumi, kururisināšanai nepieciešama kompleksa pieeja,kas ļauj izvērtēt organismā notiekošos procesuskopumā, ņemot vērā to mijiedarbībasun savstarpējās saistības. Šādas zināšanas,savukārt, palīdz labāk izprast organismānotiekošās pārmaiņas dažādu patoloģijugadījumos un ļauj paredzēt to attīstībasgaitu un iespējamos virzienus.Vienlaicīga daudzu rādītāju noteikšana vienāanalizējamajā paraugā ir veids, kā ar jaunuzinātnisko tehnoloģiju palīdzību risināt ganpētnieciskas, gan arī klīnicistus interesējošasproblēmas. Kā piemērs šāda veida pieejaiir dažādu citokīnu noteikšana, izmantojotmultipleksas uz mikrodaļiņām balstītasimunofluoriscentās analīzes, kas šobrīd jaupraktiski tiek veiktas Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centraZinātniskajā laboratorijā.xMAP tehnoloģija sevī apvieno tādas labizināmas un praksē pārbaudītas tehnoloģijaskā plūsmas citometrija, mikrodaļiņas, lāzeri,digitālā signālu apstrāde. Šāda jauna jauzināmo tehnoloģiju kombinācijā paver vēlnebijušas analītiskās iespējas. IzmantojotxMAP tehnoloģiju vienā bioloģiskā materiālaparaugā vienlaicīgi iespējams veikt līdz 100analīzēm.Kā cietā fāze tiek izmantotas polistirolamikrolodītes (5,6 mikroni diametrā). Katralodīte ir piepildīta ar divu fluoriscento krāsumaisījumu precīzā koncentrācijā, izveidojotatšķirīgu krāsas intensitāti. Divu krāsu desmitintensitātes ļauj iezīmēt 100 atšķirīgasmikrolodītes, kuras var atšķirt plūsmas citometrs.Šādā veidā var tikt izveidoti 100atšķirīgi ar krāsu kodēti lodīšu komplekti.Katra lodīte ir pārklāta ar monoklonālu antivielu,kas ir specifiska nosakāmajai olbaltumvielai.Analīzes laikā mazu analizējamā parauga tilpumu(25 μl asins seruma vai plazmas) sajaucar heterogēnu (dažādas krāsas intensitāteslodīšu) maisījumu, kā rezultātā uz atbilstošolodīšu virsmām izveidojas antivielu-antigēnukompleksi. Komplementāra ar biotīnu saistītaspecifiska antiviela noslēdz imunoloģisko„sendviču”. Reakciju nosaka ar streptavidīnafikoeritrīnu.Pēc iepriekš aprakstītās shēmas sagatavotieparaugi tālāk tiek analizēti, izmantojotLuminex-200 sistēmu. Mikrodaļiņas (lodītes)iziet cauri sarkanajam lāzera gaismas staram,kas ierosina lodītes iekšienē esošo fluoriscentokrāsu, ļaujot identificēt katras lodītespiederību noteiktajai lodīšu populācijai.Otrs lāzera stars (zaļais) ierosina uz lodītesvirsmas piesaistīto fluoriscento iezīmi. Tālākātras darbības digitālā signāla procesorsidentificē katru atsevišķo lodīti un, balstotiesuz fluoriscentās iezīmes signālu, aprēķinaanalīzes rezultātu.Citokīni ir olbaltumvielas, kas darbojas kāsignālu pārnesēji starp šūnām. Kā zināmscitokīniem ir būtiska loma imunoloģisko,hematoloģisko un brūču dzīšanas procesuregulācijā. Taču aizvien vairāk tiek iegūtsinformācijas par citokīnu lomu dažāduslimību gadījumā. Pētījumu rezultāti liecinapar tiešu saistību starp ķermeņa šķidrumosnoteikto citokīnu daudzumu un slimībaspatoģenēzi. Taču jāņem vērā, ka citokīnudarbības mehānisms ir ļoti komplicēts unto iedarbība ir daudzfunkcionāla. Kā arī toekspresiju un aktivitāti nosaka sarežģītsregulācijas un atgriezenisko saišu tīkls, kurikviens citokīns var darboties gan kā citudarbības stimulētājs, gan arī gluži pretēji,kā darbības efekta kavētājs. Tādēļ vienaatsevišķa citokīna noteikšana sniedz nepietiekamuinformāciju par patieso fizioloģiskostāvokli.Parasti vairāku zināmo citokīnu noteikšanaibūtu jāveic vairākas atsevišķas analīzes, kasprasītu laiku un tiktu iztērēts liels analizējamāparauga tilpums. Šajā gadījumā multipleksacitokīnu noteikšana ir ērts risinājums, kasļauj noteikt visu interesējošo citokīnu spektruvienā asins paraugā, tādejādi ietaupotlaiku, reaģentus, analizējamo materiālu un,kas ir īpaši būtiski, saglabājot nemainīgusanalizējamā parauga noņemšanas apstākļus.Citokīnu loma dažādu slimību patofizioloģijāšobrīd tiek intensīvi pētīta un zinātniskajāliteratūrā arvien parādās jauni dati parcitokīnu kā biomarķieru izmantošanu.Citokīnu kā biomarķieru pielietojums ietveraizvien jaunas medicīnas un bioloģijasjomas, kas, savukārt, izvirza jaunas prasībasanalītiskajām tehnoloģijām. Šajā aspektāxMAP tehnoloģijas izmantošana ir jauna,perspektīva pieeja, lai izprastu molekulārosmehānismus veselā organismā un to izmaiņasslimību gadījumā. ◆18 Septembris 2008

Slimnīcas Ziņas I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNENozīmīgākie projektiStradiņa slimnīcai šis ir aktīvs jaunu ieguvumulaiks. Šogad vien jaunu struktūru atklāšanāieguldīti lieli pašu, valsts budžeta un valstsgalvoto kredītu līdzekļi.Par šo naudu ir pavērtas jaunas iespējaspacientu rindu samazināšanai un aizvienlielāka skaita pacientu apkalpošanai, uzlabotiārstu un speciālistu darba apstākļi, attīstītijauni pakalpojumi. Ir uzlaboti apstākļi netikai poliklīnikas konsultācijām un nelielāmmanipulācijām, bet aktīvi attīstās arī sarežģītaprecīza invazīvā diagnostika un notiek aizvienefektīvāka ārstēšana. Aizvien vairākdažādu manipulāciju un operāciju norit armazinvazīvām metodēm vienas dienas laikā –dienas stacionāros, kas ļauj pacientam jau tajāpaša dienā atstāt slimnīcu un ātrāk atgrieztiesdarbā vai ģimenē.Šogad izveidots vienas dienas krūts ķirurģijascentrs, kardioloģijas dienas stacionārs, nupatseptembrī darbu sācis jaunizveidotaisAmbulatorās ķirurģijas centrs, kurš aprīkots arpirmo digitāli integrēto operāciju zāli Baltijasvalstīs.Tabulā apkopoti nozīmīgākie šogad realizētieun plānotie projekti pakalpojumu kvalitātesuzlabošanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai.◆Projekta nosaukums VB PL VGK KopāIzveidota Insulta vienība, uzlabota neiroloģisko pacientu aprūpes kvalitāte 163 691 11000 174 691Slimnīcas slēgta tipa slimnīcas aptiekas telpu pārbūve, renovācija un Šūnulaboratorijas telpu izveide (remonta un rekonstrukcijas darbi tiks pabeigtilīdz novembra vidum)Ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošana – augusta beigas pabeigtapacientu uzgaidāmās telpas izbūve 38.korpusā (poliklīnika)1217322 378247 1 595 569147905 32839 180 744Ambulatorās ķirurģijas centra izveide 491418 300500 791 918Pārmantotā vēža kabineta izveidei pabeigti 1.kārtas celtniecības darbi 83052 83 052Notikusi datortomogrāfijas modernizācija uzstādīts un klientu apkalpošanā tiekizmantots jaunais 64 slāņu datortomogrāfs ar darba stacijām speciālistiem1050000 1 050000Iegādāta pacientu sirds un asinsvadu vizualizācijas skrīninga sistēmas 1097200 1 097200Uzlaboti magnētiskās rezonanses pakalpojumi 1041390 1 041 390kopā 2 020 335 427 391 3 566837Piezīmes:VB - valsts budžeta līdzekļiPL - pašu līdzekļiVKG - valsts galvotais kredīts, faktiski arī pašu līdzekļi6 014 563Zobārstniecības un sejasķirurģijas centram -jauna daļaDr. Andis PaeglītisPS KUS Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra vadītājsKopš 2008. gada 1. jūlija Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejasķirurģijas centrs paplašina savu darbībuun izveido „Iedzimtu aukslēju, lūpas un sejasšķeltņu, iedzimtu un smagu sakodienaanomāliju daļu”. Šis solis ir juridiski noformētsnoslēgums gadu gaitā veidotajai praksei –centrs atklāts jau 1964. gada oktobrī pēc prof.Aleksandra Bieziņa un prof. Induļa Bākuļainiciatīvas. Centra stacionāra daļa jau kopšdibināšanas veidota uz Zobārstniecības un sejasķirurģijas centra bāzes. ◆„Iedzimtu aukslēju, lūpas un sejas šķeltņu,iedzimtu un smagu sakodiena anomāliju daļas”vadītāja ir prof. Ilze Akota, un nenovērtējams irarī centra vadošās ārstes, doc. Birutas Barkānesieguldījums.Šodien centrā ārstējas ne tikai pacienti noLatvijas, bet arī no Lietuvas un Igaunijas.Salīdzinot ar citiem, līdzīga profila centriemBaltijā, pie mums bērni tiek operēti agrīni unoperācijas norit vairākos posmos.Septembris 200819

NOTIKUMI I Slimnīcas Ziņas10. mediķu sporta spēles ĶegumāIeva LapsaJau 10. gadu pēc kārtas augusta pirmā nedēļasnogale aizritēja 63 mediķu komandām sparīgisacenšoties savā starpā, lai noskaidrotu,kura medicīnas iestāde ir sportiski aktīvākā.Veselības aprūpes darbinieku sporta spēlēsšogad notika Ķeguma lauku teritorijā atpūtaskompleksā „Puduri” pie pašas Daugavas, kaslieti noderēja atveldzinošām peldēm. Mediķi,viņu piederīgie un citi atbalstītāji vasarassvelmē ne tikai visiem spēkiem centās pierādīt,ka ir sportiski mundri, bet arī uzkrāja pozitīvasemocijas nākamajam darba posmam.Stradiņu komanda šogad aizstāvēja slimnīcasgodu ar nosaukumu „Stradiņu triecienvienība”.Stradiņiem šie ir astotie sporta svētki unarī šogad dalībnieku skaits bija prāvs, proti,kopā sportot bija atbraukuši 136 slimnīcasaktīvākie sportisti, no kuriem 11 bija bērni.Ar Stradiņa slimnīcas vārdu šogad startējaarī Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijascentra komanda – „Baltais ilknis”, kas enerģiskipārstāvēja savu struktūrvienību.Sporta spēļu sākums 2. augusta rītā aizsākāsvisai spraigi, jo vienlaikus uz laukumiem bijajādodas gan virves vilcējiem, gan futbolistēm,kā arī dvieļubola komandai. Stradiņu pārstāvjicīnījās visiem spēkiem arī individuālajāsdisciplīnās – rāpās pa alpīnistu sienu, piedalījāsstafetēs, orientēšanās sacensībās, šautriņumešanā un citās. Starp mūsu sportistiem bijaarī zolītes un novusa lietpratēji. Tūrisma trasēStradiņu puiši sagādāja komandai vislielākogandarījumu, iegūstot 2. vietu. Ne mazāksvarīgs bija arī dāmu ieguldījums šajās sportaspēlēs – gan dāmu futbolā, gan virves vilkšanāpalikām 9. vietā.Mūsu komandas moto „Stradiņutriecienvienība cīņā pret mazkustīgudzīvesveidu” bija jaušams ne tikai komandasgarā, bet arī nometnes noformējumā, kasšogad bija militārā stilā. Lielāko ieguldījumutēmas ieturēšanā deva Zemessardzes 19.kājnieku bataljona pārstāvji, kas Stradiņusportistiem pagatavoja gardas pusdienas īstāarmijas virtuvē, klājot galdā griķu biezputru aržāvētu gaļu un sālītiem gurķiem. Pusdienasnesmādēja arī citi spartakiādes dalībnieki, kasziņkārības pārņemti nāca skatīties, ko Stradiņi„savārījuši”. Nometni atzinīgi novērtēja arīžūrijas pārstāvji, apbalvojot to kā oriģinālākostarp 62 citu medicīnas iestāžu nometnēm.Ar slimnīcas vadītāju A.A. Veinbergu priekšgalāatklāšanas ceremonijā Stradiņi braši soļoja īstāarmijas garā – tērpti uniformās un kareivīgidungojot populāru meldiņu, kam Stradiņuversijā nosaukums bija „Ardievu, baciļi!”.Vakarā visus dalībniekus priecēja zaļumballe,kas dejotgribētājiem ļāva līksmot līdz pat 6.rītā.Svētdienas rītā noslēguma apbalvošanānoskaidrojās spēcīgākie - 1. vietu ieguva„Saulainā karavāna” (Aizkraukles slimnīcas komanda),2. – „Steigle” (Valmieras neatliekamāspalīdzības komanda), 3. – „Jumaras vitamīni”(Vidzemes slimnīcas komanda).Lai gan Stradiņi godalgotās pirmās vietasneieguva, dalībnieki par to neskuma, jonedēļas nogalē bija lieliski atpūtušies un mājāsdevās ar smaidu uz lūpām, piebilstot, ka cītīgigatavosies nākamajiem sporta svētkiem.Paldies visiem Stradiņu sportistiem, kas aktīviaizstāvēja slimnīcas godu, kā arī visiem tiem,kas palīdzēja pasākuma organizēšanā! Īpašapateicība Zemessardzes 19. kājnieku bataljonapārstāvjiem un slimnīcas kafejnīcasvadītājai Regīnai Kursunžī!Tiksimies nu jau 11. veselības darbinieku sportaspēlēs nākamgad! ◆RezidentuAtklāj Zinātnisko arhīvu Ieva Lapsa sanāksme Ieva Lapsa1. jūlijā 25. korpusa pagrabstāvā tika atklātsMācību un zinātnes departamenta un Darbaanalīzes un statistikas departamenta izveidotaisZinātniskais arhīvs, kur turpmāk plānotsglabāt klīniskos pētījumus, kam beidziesaktīvais termiņš.Arhīva telpās atrodas arī lasītava, kas aprīkotaar četriem datoriem. Tajā būs iespēja strādātstudentiem un zinātniekiem.Vairāk par zinātnisko pētījumu nodošanuarhīvā iespējams uzzināt pa tālruni 67069626(Medicīnas statistikas nodaļa ar arhīvu). ◆Vakar, 17. septembrī, slimnīcas aktu zālē notikapirmā rezidentu sanāksme šajā mācībugadā. Tās ietvaros Mācību un zinātnes direktorsprof. D. Krieviņš informēja par dažādiemadministratīviem un organizatoriskiemjautājumiem. Sanāksmē piedalījās arī pārstāvjino Medicīnas profesionālās izglītības centra,kas atbildēja uz jautājumiem par valstsbudžeta finansētās rezidentūras sadali. ◆20 Septembris 2008

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMIGrāmatā ierakstīts mūžsAnta BušaSavus dzīves 60 gadus profesors Igors Aksiksatzīmēja ar grāmatas atvēršanu PaulaStradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Apsveiktkolēģi bija ieradušies slimnīcas neirologiun neiroķirurgi, citu slimnīcu pārstāvji, kāarī mācību spēki no Latvijas Universitātes.Grāmatu izdevusi LU Medicīnas fakultāte kopāar Latvijas medicīnas bibliotēku. Grāmatai irbibliogrāfisks raksturs. Tās ievadu ir rakstījisjubilāra darbabiedrs neirologs profesors JurisBērziņš. Viņš raksta par profesora Aksika dzīvesgājumu no bērnības, kas pavadīta Dagdā,līdz augstskolai un neiroķirurga profesijasizvēlei, kā arī par darbu Stradiņa slimnīcasNeiroķirurģijas klīnikā, par viņa ieviestajāmārstēšanas un operēšanas metodēm, par IgoruAksiku kā LU Medicīnas fakultātes mācībspēku– asociēto profesoru, par viņa kolēģiem undarbabiedriem. Bibliogrāfija papildināta ardaudzām interesantām fotogrāfijām no profesoraprivātā arhīva, par personīgo dzīvi,te ir arī attēli par profesora darbu klīnikā,operāciju skati, ievietoti raksti par jubilāru, kāarī saraksts ar viņa uzrakstītajām un izdotajāmgrāmatām.Oktobris –Mutes veselības mēnesisOktobrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijascentrs sadarbībā ar „Colgate – Palmolive”organizē Mutes veselības mēnesi, kura ietvarosparedzēti pasākumi ar mērķi pievērstsabiedrības uzmanību mutes veselības profilaksei.Mutes veselības mēnesis ik gadu tiekorganizēts visā pasaulē un šī būs jau desmitāreize, kad tas notiks Baltijas valstīs.Šogad Mutes veselības mēneša sauklis ir „0mutes veselības problēmu” un, lai to sasniegtu,„Colgate – Palmolive” speciālisti ir izstrādājušičetru soļu programmu – zobu birste un zobupasta; zobu diegs; mutes skalošana; zobārstaun zobu higiēnista apmeklējums. Minēto soļuregulāra un secīga veikšana ir vienīgais veids,kā laikus rūpēties par savu un savas ģimeneslocekļu mutes veselību. ◆Agnese RuberteMutes veselības mēneša laikā Latvijasreģionus apceļos abi Zobārstniecības un sejasķirurģijas centra mobilās zobārstniecības autobusi,kuros ikviens interesents varēs saņemtinformāciju par mutes veselību un saņemtspeciālistu konsultāciju.Uzsākot Mutes veselības mēnesi, paredzētanozares speciālistu apaļā galda diskusija, preseskonference, kā arī informatīvi pasākumivisā Latvijas teritorijā. Plašāka informācijapar Mutes veselības mēnesi un pasākumukalendārs no oktobra būs apskatāmsZobārstniecības un sejas ķirurģijas centra internetamājas lapā www.vzc.lv. ◆AtzinībasrakstiMinistru kabinets 9. septembrīpieņēma Apbalvošanas pado–mes priekšlikumu, ar kuru MKAtzinības raksti piešķirti medicīnasdarbiniekiem. MK Atzinībasraksts par nozīmīgu ieguldījumuveselības aprūpes sistēmasattīstībā piešķirts Paula StradiņaKlīniskās universitātes slimnīcasDiagnostikās radioloģijas institūtaradiologam diagnostam AigaramMigalam. Atzinības raksts piešķirtsarī Latvijas Universitātes Medicīnasfakultātes profesoram ArnimVīksnam un Liepājas reģionālāsslimnīcas izglītības un zinātnesvirsārstam, Anestezioloģijas unreanimācijas nodaļas vadītājamIvaram Krastiņam. ◆Septembris 200821

50 GADI AR STRADIŅA VĀRDU I Slimnīcas ZiņasPauls Stradiņš dokumentosArnis VīksnaLU medicīnas fakultātes profesorsPar profesoru PauluStradiņu uzrakstīts vairāknekā par jebkuru citu Latvijasārstu. Izdota viņadarbu izlase trīs sējumos,piecas grāmatas par viņu,bet profesoram veltītu rakstuskaits periodikā tuvojastūkstotim. Šķiet, ko gan jaunu vēl varētupar viņu pateikt? Un, patiesi, profesoranāves 50. gadadienai veltītos rakstosabās lielākās Latvijas avīzēs atkārtotasvien labi zināmas lietas. Jāmeklē dokumentukrātuvēs, arhīvos.Paula Stradiņa personīgās lietas dažādoslaikos un institūcijās ir apzinātas unpētītas, tāpat dokumenti, kas saglabātiMedicīnas vēstures muzejā un pieģimenes mājā. Taču ir vēl ļoti daudznezināma un neizzināta.Ilgāku laiku pazudusi šķita P. StradiņaLPSR Veselības aizsardzības ministrijasnomenklatūras darbinieka lieta, jotajā it kā bijuši viņu un citus cilvēkusdiskreditējoši dokumenti gan profesoradzīves laikā, gan arī vēl pāris gadudesmitus pēc viņa nāves. Lieta bijusiļoti bieza, tālab varētu izraisīt interesidažādu sarežģījumu skaidrojumosatklātības laikmetā. Tagad tā ir atradusies(Personāldokumentu valsts arhīvs, 440.fonds, 2. p. apraksts, 70. lieta, 122.–174.lapa), taču pavisam plāna un acīmredzamifiltrēta. Kāds pirms nodošanas glabāšanaiarhīvā nepatīkamo un diskreditējošoizņēmis laukā, bet atlikušie formāliepapīri neko nezināmu nevēstī. Laigan, uzmanīgāk ieskatoties, par kādusīku precizējumu nācās padomāt. Jobiogrāfiskā un enciklopēdiskā literatūrāvisnotaļ fiksēts, ka Valsts (resp., Republikas)klīniskās slimnīcas galvenais ārstsviņš bijis līdz 1947. gadam, taču no dokumentiemnoprotams, ka no šī pienākumaatbrīvots ar 1947. gada 1. janvāri. Kā būtupareizi – līdz 1947. vai 1946. gadam?Nepublicēti dokumenti jāmeklē ne tikdaudz P. Stradiņa personiskajās lietās, kasjau apgūtas, bet dažādu citu iestāžu uninstitūciju lietvedībā, kur saglabājušiessēžu protokoli, dienesta vēstules,paskaidrojumi u.tml. Ilustrācijai izvēlēti P.Stradiņa darbību raksturojoši dokumentino divām dokumentu kopām.Pētnieki līdz šim atmatā atstājušiP. Stradiņa darbību LPSR Veselībasaizsardzības ministrijas Medicīnaszinātniskā padomē, kuras priekšsēdētājsviņš bija 1941. gadā un no 1944. līdz 1948.gadam, bet turpmāk līdz mūža galam– padomes loceklis. Šī ietekmīgā zinātnesbirokrātijas mašīna ir saražojusi ievērojamusplānu, atskaišu, pārbaužu un sēžu protokolublāķus, kas lieliski noder padomju medicīnaszinātnes izpētei un raksturojumam Latvijā(Latvijas Valsts arhīvs, 1022. fonds, 6. apraksts).Vispirms tie ir nevis tikai P. Stradiņa parakstītie,bet ar viņa paša roku rakstītie teksti, kas interesiizraisa ne tikai no satura, kas, protams, irpats svarīgākais, bet arī no daža laba neierastaviedokļa. P. Stradiņa rakstītie dienesta papīrino literārā viedokļa ir izteiksmīgi, pārliecinoši,pat ar tādu kā sižetisku risinājumu – noteiktukāpinājumu un akcentu nobeigumā, no kājāsecina, ka arī garlaicīgas lietas jāprot pasniegt.Savukārt no gramatikas viedokļa P.Stradiņa rakstītais ir nevainojams, par ko viņuvar tikai apskaust mūsdienu kolēģi. Tātadģimnāzijā ir ticis ielikts krietns pamats, lainebūtu jāironizē kā tagad – mums ir daudzcilvēku ar augstāko, bet bez vidējās izglītības.Cita raksturīga tendence P. Stradiņa dienestapapīros ir allaž prasīt vairāk, jo tāda laikambija konkrētā laikmeta situācija. Piemēram,dibinot Republikas asinspārliešanas staciju,P. Stradiņš pieprasa telpas ne tikai tai, bet piereizes arī neatliekamās ķirurģijas stacionāramar 100 gultvietām, jo asinis taču būs kvalitatīvijāpārlej. Apmierināja tikai lūguma pirmo pusi,un arī tas bija labi.Prasot vairāk, P. Stradiņam nācās piedzīvotarī kādu ļoti rūgtu neveiksmi. Medicīnaszinātniskā padome 1949. gada 23. maijā,ignorējot LPSR valdību, kur bija sagaidāmanoteikta pretestība, nolēma ar LPSR Veselībasaizsardzības ministrijas starpniecību vērstiesPSRS Veselības aizsardzības ministrijā arlūgumu rosināt PSRS valdībai no LatvijasValsts universitātes izdalīt Medicīnas fakultātipatstāvīga Rīgas Medicīnas institūta veidā, kaspakļauts LPSR Veselības aizsardzības ministrijai.Apspriešanas gaitā tika nolemts, ka tas kāpolitiska lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tačuP. Stradiņš uzdrošinājās iebilst, ka vienlaikusjāpabeidz sešstāvu korpuss Valsts klīniskāslimnīcā un jāgādā arī par citām telpām jaunajaminstitūtam. Par to viņš saņēma ļoti asupadomes priekšsēdētāja profesora AleksandraŠmita kritiku. Domājams, ar to nav pieticis,jo kā gan citādi lai izskaidro nežēlīgo P.Stradiņa publisko noķengāšanu 1949. gadaoktobrī, izmantojot maznozīmīgu, sadomātuieganstu, par ko jau daudz rakstīts. Institūtstika nodibināts 1950. gadā, bet t.s. vecā jaunāmāja nodota ekspluatācijā tikai 1957. gadā.Cits pilnīgi nepētīts jautājums ir P. Stradiņš unLVU Medicīnas fakultātes un Rīgas Medicīnasinstitūta kompartijas organizācija. Tā kā profesorsnebija partijas biedrs, šķiet, uz viņu tasnemaz nevarētu attiekties. Taču saglabājušiesprotokoli liecina pretējo (Latvijas Valsts arhīvaPartijas arhīvs, 788. un 7222. fonds), jo viņavārds nemitīgi cilāts sapulcēs. Ja pieņemtsuzskatīt, ka arhīvā valda putekļi un garlaicība,tad no šiem protokoliem dveš īsta dzīve visātās liekulīgajā nepievilcībā – sūdzības unkašķis, aizmuguriska aprunāšana, draudi uniebiedēšana.Sākotnēji attieksme pret P. Stradiņu bijusilabvēlīga – jau 1945. gadā partijaspirmorganizācija kolektīvi apmeklējusi viņamuzeju un bijusi apmierināta, taču ar 1946.gadu ieskanas trauksmainākas notis, kas vēlāktā arī nepierimst. Sastopamas gan tiešas partijasbiedru (Galija Ņikitina-Stepanova, AleksandraMaslovska, Sergejs Borovkovs u.c.) sūdzībaspar P. Stradiņu, gan pirmorganizācijas vadītājuun biedru (Leonids Goļbers, Nikolajs Daņilovs,Aleksandrs Šmits u.c.) kritiski izteikumi parprofesoru, viņa katedru un līdzstrādniekiem(Ēvalds Ezerietis, Veronika Rozenbaha, VeltaBramberga u.c.) partijas sapulcēs, norādītsuz pretpadomju noskaņojumu viņa klīnikā,darbinieku nevēlēšanos runāt krieviski,iebraucēju atstumšanu malā u.tml. No otraspuses jāatzīmē, ka bargas sankcijas pēc 1949.gada oktobra tomēr izpalika, jo P. Stradiņamnetrūka atklātu un slēptu aizstāvju partijasbiedru vidū, turklāt partijas vadība viņurespektēja kā izcilu un augsti profesionālusavas specialitātes pārstāvi, bez kura gluži iztiktvis nevarētu. Proti, P. Stradiņam uzmanībupievērsa reizēs, kad bija nepieciešams kautko veikt, kam viņš pretojās, un tad pietika ariebaidīšanu. Šādi nepievilcīgi paņēmieni, glužisaprotams, nevarēja neatsaukties uz profesoradarbaspējām un veselību.Aplūkotie piemēri liecina, ka nepieciešamsvēl ļoti nopietns un rūpīgs pētnieciskais darbsarhīvos, kas, piemēram, varētu izpaustiesdisertācijā, jo šādu uzmanību viņš ir pelnījiskā neapšaubāmi populārākais 20. gadsimtaLatvijas ārsts. Tematika varētu būt – ProfesoraPaula Stradiņa zinātniskā un administratīvādarbība avotu kritikas gaismā.Nobeigumam par vēstures tēvu dēvētāsengrieķu vēsturnieka Herodota klasiskāmēraukla. Viņš uzskatīja, ka daudzmazobjektīvu pagātnes vērtējumu var dot, kadno aplūkotiem notikumiem mūs šķir cilvēkamūža jeb septiņdesmit gadu distance. Kopšprofesora Paula Stradiņa nāves pagājušipiecdesmit gadu. Vēl pēc divdesmit gadiemvairs nebūs cilvēku, kas viņu pazinuši undarbojušies kopā. Bet pa šo laiku vērtējumamjākļūst aizvien patiesākam, kur bez arhīvu dokumentiemneiztikt. ◆22 Septembris 2008

Slimnīcas Ziņas I 50 GADI AR STRADIŅA VĀRDUPaula Stradiņa laiksAnta BušaDaba par velti dod tikai laiku,viss cits jāiegūst ar pūlēm.Laiks ir lētākais un dārgākais no visa,kas mums pieder./Pauls Stradiņš/14. augustā pagāja tieši 50 gadi kopš ar mumskopā vairāk nav Paula Stradiņa. Viņš nodzīvoja62 gadus. Tikai 62. Cik gan maz tas tomēr ir...Taču Pauls Stradiņš piepildīja savu laiku. Laikuparasti raksturo viens rādītājs –vai nu tas irpiepildīts, vai nav.Uzsākot savas darba gaitas Rīgas 2. slimnīcāķirurģijas nodaļā, līdz otrajam pasaules karamviņš reorganizēja slimnīcas darbu. Medicīnasvēstures muzejā unikālas liecības par 1937.gada slimnīcas paplašināšanas plāniem,uzmetumiem un saraksti ar arhitektiem.Kā vēsta arhīvu dokumenti Pauls Stradiņš no1939. līdz 1941. gadam kā Rīgas 2. slimnīcasmedicīniskais direktors organizē jaunāginekoloģiskā korpusa celtniecību. 1939.gadā viņš kā Latvijas pārstāvis tiek deleģētspārstāvēt Latviju Starptautiskajā slimnīcuasociācijā. Komandējumā Skandināvijasvalstīs viņš iepazīstas ar slimnīcu celtniecībasSlimnīcas vārda diena18. augustā slimnīcas darbinieki un viesipulcējās pie profesora Paula Stradiņapieminekļa, jo šajā dienā apritēja 50 gadi kopšslimnīcas nosaukumā ir Stradiņa vārds.Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds AtisVeinbergs norādīja, ka Stradiņa vārds ir simbols,jo tieši profesors ieguldīja lielu darbu unentuziasmu, lai slimnīca būtu tāda, kāda tā iršobrīd.“Mums ir jārūpējas par to, lai arī turpmāksaglabātos Stradiņa tradīcijas. 50 gaduspēc Stradiņa mums ir uzticēts būvēt jaunuslimnīcu. Jaunajā slimnīcā ieviešot jaunusaprūpes modeļus, centīsimies saglabāt arīPaula Stradiņa filozofa garu, lai jaunie ārstiun medmāsas atcerētos, ka medicīna reizē iramats, zinātne un māksla, kā reiz teicis patsStradiņš,” klātesošos uzrunāja A.A.Veinbergs.Profesoru pagodināt bija ieradies Valsts prezidentsValdis Zatlers. „Stradiņš radīja vidi,kurā pats dzīvoja un strādāja un kas vēlāk tikanodēvēta viņa vārdā. Katrs ārsts un pacientszina, ko nozīmē Stradiņi,” savā uzrunā sacījaprezidents.„Slimnīca savā attīstībā nestāv uz vietas, tā irnepārtrauktā kustībā uz priekšu, jo slimnīcāvienmēr ir strādājuši mūsdienīgi domājošidarbinieki,” uzskata Paula Stradiņa mazdēls,Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs asociētaisprofesors Andrejs Ērglis. ◆praksi, lai daudz ko no redzētā realizētuRīgas 2. slimnīcas jaunās ēkas celšanā. Jautā paša gada 29. augustā līdz 29. septembrimPaulu Stradiņu komandē uz Kanādu unASV, lai viņš kā Latvijas delegāts piedalītos 8.starptautiskajā slimnīcu kongresā Toronto, kasgan nenotika kara dēļ.Savukārt gada nogalē, novembrī, P. Stradiņavadībā tiek dibināta Rīgas pilsētas 2. slimnīcāŽēlsirdīgo māsu skola un I šķiras sanitāru skola.Bet 1940. gadā Pauls Stradiņš tiek apstiprinātspar Latvijas PSR Valsts klīniskās slimnīcas galvenoārstu.1941. gada jūlijā, mainoties varām, viņu atceļno slimnīcas direktora amata un pat kādu laikutur apcietinājumā.Kara beigās Stradiņa dzīvoklī sapulcējasPēterburgas Kara medicīnas akadēmijasbeigušie, lai lemtu jautājumu, ko darīt? Lielākādaļa nolemj aizbraukt. Un tikai Pauls Stradiņšpaliek. Paliek, lai būtu kopā ar slimniekiem.Profesora draugs, anatoms profesors JēkabsPrīmanis par šo laiku rakstījis: „Stradiņš noRīgas aizbraukt nevar, jo nevarot pamestslimnīcu un ja visi slimnīcas ārsti aizbraukšot,vācieši aizvedīs iekārtas un nebūs kamZiedus pie profesora Paula Stradiņa pieminekļabija ieradušies nolikt profesora Paula Stradiņalīdzgaitnieki un skolnieki, slimnīcas vadība,darbinieki, lūgtie viesi un kolēģi no plašāmmedicīnas darbinieku aprindām Latvijā, kāarī slimnīcas vadītāji vairākās iepriekšējāspaaudzēs.rūpēties par slimniekiem.Stradiņš dažādi centiespaglābt slimnīcas iekārtasno aizvešanas...”1944. gada septembrī P.Stradiņš LU Medicīnasfakultātes dekāna M Veide–maņa un Rīgas 2. slimnīcasmedicīnas direktora docentaJ. Āboliņa uzdevumāpārņēma fakultātes unslimnīcas vadību, lai pasar–gātu to no izlaupīšanas unsagraušanas. Krievu mestāaviobumba trāpīja slimnīcasgalvenajā ēkā un P. Stradiņadārzā...Tā paša gada 15. oktobrī P. Stradiņu apstiprinapar Republikas klīniskās slimnīcas galvenoārstu. Tiesa gan, šai postenī profesors paliekneilgi, līdz 1947. gada 26. februārim...Slimnīca un Medicīnas vēstures muzejs irdivas vislielākās Pauls Stradiņa mantojumavērtības, jo arī muzejs izauga šeit, Rīgas tolaik2. slimnīcā. ◆Svinot 50.gadadienu, kopš slimnīcai piešķirtsStradiņa vārds, ir izveidota izstāde “50 gadiar Stradiņa vārdu”. Izstādes atklāšanā tikagodināts arī profesora Stradiņa māceklisķirurgs profesors Ēvalds Ezerietis, kuram LatvijasZinātņu akadēmija un Paula StradiņaMedicīnas vēstures muzejs ir piešķīris PaulaStradiņa balvu.Septembris 200823

50 GADI AR STRADIŅA VĀRDU I Slimnīcas ZiņasPauls Stradiņš –ķīmijterapijas pamatlicējsDr. Gunta PurkalneStaru un ķīmijterapijas centra vadītājaProfesors Pauls Stradiņš ir pirmais, kas sapratisķīmijterapijas nozīmību un šo ideju sācisrealizēt mūsu slimnīcā savos dzīves pēdējosgados. Pēc Stradiņa iniciatīvas 1957. gadātika atklātas pirmās gultas vēža pacientiem.Tika uzsākta audzēju ārstēšana kombinējotķirurģiju ar ķīmijterapiju, izmantojot Latvijāražotus preparātus. Tagad ķīmijterapija ir vienano svarīgākām vēža ārstēšanas nozarēm.Pirmā šīs terapijas aizsācēja bija ārste RasmaCeplīte, kas publicēja arī pirmo zinātniskorakstu bijušajā Padomju Savienībā parķīmijterapijas piemērošanu vēža pacientiemrakstu krājumā „Ļaundabīgo audzēju klīnikasun ārstēšanas jautājumi”.1963. gadā mūsu slimnīcā tika arī izveidotaspecializēta radioloģijas nodaļa (radioizotopādiagnostika un staru terapija) kā papildusārstēšanas metode vēža pacientiem.Šodien Paula Stradiņa Klīniskā universitātesslimnīca ir viens no modernākajiem medicīnascentriem Latvijā. Slimnīcā ir pieejamasjaunākās tehnoloģijas vēža diagnostikā, kāarī augsti kvalificēta multidisciplināra vēžapacientu ārstēšana, kuru nodrošina ķirurgs,staru terapeits un onkologs-ķīmijterapeits.Speciālists onkologs-ķīmijterapeits veicvēža pacientu medikamentozo terapiju,nodrošina simptomātisko, psiholoģisko unpaliatīvo aprūpi, kā arī onkoloģijas pacientunovērošanu.Kopš 2000. gada septembra ir nodibinātsStaru un ķīmijterapijas centrs, vadītāja ārsteGunta Purkalne. Bet 2003. gada septembrīkā jaunizveidota struktūrvienība tika atvērtaStaru un ķīmijterapijas centra Ambulatoriskādaļa pacientu pieņemšanai, ambulatoraimedikamentozai terapijai un novērošanai pēcārstēšanas. Ambulatoriskā daļā papildus tikaradīta iespēja sievietēm vienas dienas laikāveikt krūts slimību diagnostiku.Centrs aktīvi piedalās dažādos starptautiskosklīniskos pētījumos onkoloģijā, nodrošinakvalitatīvu jauno speciālistu, studentu, aprūpespersonāla apmācību vēža medikamentozajāun radioloģiskajā terapijā.Staru un ķīmijterapijas centrs turpina savuizaugsmi. 2007. gada 19. jūnijā Paula StradiņaKlīniskajā universitātes slimnīcā tika ieliktspamatakmens Staru un ķīmijterapijas centrajaunajām telpām, kur tuvākajā laikā tiks izvietotsjaunākās paaudzes lineārais paātrinātājsvēža ārstēšanai. Renovētajā ēkā ar jaunopiebūvi tiks izvietota ķīmijterapijas nodaļa,staru terapijas kabinets un ambulatorānodaļa.Latvijā ik gadus pieaug saslimstība aronkoloģiskām slimībām. Mūsu pacientiem irsvarīga labvēlīga psiholoģiskā atmosfēra, komforts,jo ārstēšana ir ilgstoša un nogurdinoša.Jaunās telpas un modernā aparatūra pavērslabākas ārstēšanas iespējas mūsu pacientiemun dos papildu ieguldījumu vēža ārstēšanaiLatvijā. ◆Staru un ķīmijterapijas centra kolektīvsZinātniskakonferenceAtzīmējot 50 gadadienu kopš slimnīcaipiešķirts Paula Stradiņa vārds tiek organizētazinātniski praktiska konference „Stradiņi –nākotnes slimnīca”. Tā notiks 1. novembrīRīgas Kongresu namā un pulcēs vismaz 1000medicīnas aprindu cilvēku – dažādas medicīnasun veselības aprūpes struktūrvienības unorganizācijas, veselības darba organizatorus,medicīnas profesionālo asociāciju pārstāvjus,ģimenes ārstus, kā arī rezidentus un studentus.Šai konferencei tiek gatavoti priekšlasījumi undemonstrācijas par to, kā strādās un aprūpēspacientus jaunajā nākotnes slimnīcā, runāspar pašām jaunākajām ārstēšanas metodēm,informēs kolēģus par pētījumiem dažādāsmedicīnas nozarēs un pētījumu rezultātupraktisko pielietojamību. ◆Izstāde Slimnīcas Aktu zālēAtzīmējot slimnīcas vārda dienas 50. gadujubileju, augustā uz pāris nedēļām slimnīcābija iegriezies pats Pauls Stradiņš. Viņa vaskafigūra tika atvesta no Minhauzena muzeja, parko muzeja darbiniekiem un īpašniekiem, īpašiStrautiņa kungam, no slimnīcas administrācijassakāms liels paldies. Vairākas muzeja relikvijasjubilejas izstādei atvēlēja Paula Stradiņamedicīnas vēstures muzejs.Izstādē apskatāms ir arī T. Strautmaņa gleznotaisStradiņa portrets, L. Kokles ar oglesskicētais profesora portrets un izcilā tēlniekaI. Rankas kokā veidotais profesora krūšutēls.Uz pakaramā, kā sendienās, stāv P. Stradiņamētelis, kuru uzšuva neziņas brīdī, ganviņam gan pārējiem ģimenes locekļiem,gaidot uz izsūtīšanu. Skapī karājās profesoradarba uzsvārcis, žakete un leģendārais profesoraportfelis, kurā varēja salikt visu savuprofesionālo bagātību - ārsta piederumus uninstrumentus.Izstādē var arī aplūkot atveidotu profesorakabinetu kā tajās senajās dienās, kad profesorskatru dienu gāja uz darbu. Uz galda atrodamasviņa darbam nepieciešamās lietas unģimenes foto, kā atgādinājums par dārgākodzīvē.Atsevišķos stendos izvietotas fotogrāfijas ganno profesora personīgā arhīva, gan materiāli,kas atspoguļo slimnīcas ikdienu 30., 40. un 50.gados, arī vēlāku gadu slimnīcas un tās darbiniekufotouzņēmumi. Tas viss, kas kādreiztapa šeit, pilsētas 2. slimnīcā, bet šodienglabājas Paula Stradiņa Medicīnas vēsturesmuzejā, jubilejas reizē vēlreiz atgriezāsatpakaļ. ◆24 Septembris 2008

Slimnīcas Ziņas I 50 GADI AR STRADIŅA VĀRDUAculiecinieka piezīmesMārtiņš LiepiņšVirsārsts1958. gada 14.augustā aizsaulē aiziet Latvijasķirurģijas attīstītājs, akadēmiķis, profesorsPauls Stradiņš, kurš vadīja RMI fakultātesĶirurģijas klīniku mūsu slimnīcā. Tautā ļotipopulārā medicīnas profesora aiziešana atnesavispārējas sēras. 1958. gada 18. augustātoreizējā valdība slimnīcai piešķīra PaulaStradiņa vārdu.Kāds tad bija 1958.gada augusts Pārdaugavā?Zaļa Rīgas nomale ar ģimenes mājām unpļaviņām starp tām. Pavasaros Pārdaugavaslīka ceriņu un ievu ziedu kupenās, Āgenskalnapriedēs vējš dzenāja baltās smiltis un jauniešispēlēja voleju un basketu. Trolejbuss vēlnevadā slimnīcas darbiniekus uz darbu.Šajā laikā fakultātes Ķirurģijas nodaļu veidojapiecas nodaļas. Klīniku sāka vadīt toreizdocents, vēlāk profesors Ēvalds Ezerietis.Vispārējās ķirurģijas klīniku vadīja profesorsJānis Bune. Fakultātes ķirurģijas klīnikā bija2. nodaļa ar prokltoloģijas ievirzi – vadītājsArtūrs Rocēns, 3. ķirurģijas nodaļa, kur ārstējāstikai sievietes – vadītāja Marija Grava, 4.uroloģijas nodaļa – vadītājs Eduards Smiltēns,5.onkoloģijas nodaļa – vadītāja Rasma Ceplīte,6. torakālās ķirurģijas nodaļa – vadītājaNatālioja Bāliņa.Tā kā mācījos Rīgas 2. medicīnas skolā, kurabija mūsu slimnīcas teritorijā, praktiskāsķirurģijas nodarbības un lekcijas vadīja 3.nodaļas vadītāja Marija Grava, anatomijumācīja Valentīna Pimenova. Šī nodaļa mankļuva sevišķi tuva. Toreiz šeit strādāja arī 2.operāciju zāles vadītājs Gundars Sprugevics,asistents, vēlākais profesors Sergejs Borovkovs.Ķirurģijas klīnika risināja vispārējās ķirurģijasproblēmas, nodarbojās ar kuņģa, žultsceļu unvairogdziedzera patoloģiju ārstēšanu. Slimnīcaspoži iezīmējās Latvijas slimnīcu vidū arnepārtrauktu pilnveidošanos, attīstību, jaunuceļu meklējumiem gan slimību diagnostikām,gan ārstēšanā toreizējo iespēju robežās. Notikanodaļu specializācija, veidojās specialitāšucentri. Konkurence un radošas iespējas,smagu slimnieku koncentrācija no Latvijas rajoniemun reģioniem palīdzēja slimnīcai augtun attīstīties. Šeit brauca dažādu problēmuun komplikāciju slimnieki no visas Latvijas,kas palīdzēja iegūt unikālu pieredzi slimnīcaspersonālam. Slimnīcas darbinieki ne tikaipalīdzēja organizatori-metodiskā darbā rajonos,bet arī reāli ik ceturksni nedēļu pavadījaLatvijas pilsētās un rajonos. 60. un 70. gadosķirurģiskā nodaļa attīstīja žultsceļu ķirurģiju,aizkuņģa dziedzera operācijas, sadarbībā arhematoloģijas centru veica splenektomijasun plaši nodarbojās ar kuņģa ķirurģiju, ieskaitotdiafragmas trūču operācijas, vagatomijas,kuūnģa rezekcijas un rekonstruktīvaskuņģa operācijas. 80-tos gados tika veiktaspirmās operācijas adipozitātes ārstēšanai unpankreatoduodenālās rezekcijas. Slimnīcaizaudzināja virkni augstas klases speciālistu,kuri kļuva par vadošiem speciālistiem Rīgas unrajonu slimnīcās – Gundars Sprugevics- Rīgasgalvenais ķirurgs, Jānis Pupurs – Gaiļezeraslimnīcas operācijasbloka vadītājs, vēlākVeselības ministrs,Juris Demčenko -Rīgas Ātrās palīdzībasslimnīcas direktors,Viesturs Boka – Saeimasdeputāts, Linezeraslimnīcas direktors,tagad RAKUS valdespriekšsēdētājs undaudzus citus. Kopš70. gadiem Ķirurģijas klīniku vadīja profesorsVladimirs Utkins, Vispārējās ķirurģijas klīnikuprofesors Jānis Volkolakovs un kopš 1996.gada, kad klīnikas tika apvienotas, tās vadītājsir profesors Jānis Gardovskis.Gadu gaitā slimnīca attīstījusies un pilnveidojusies,ieviestas jaunas tehnoloģijas gandiagnostikā, gan operācijās, līdz nepazīšanaimainījusies ārstēšanas taktika un ilgumsslimnīcā, nomainījušās ārstu paaudzes, plašiieviesta laparoskopiskā metode un minimāliinvazīvās ārstēšanas metodes ķirurģisko slimniekuārstēšanā. Vairumam mediķu dzīvesmoto un dzīves stils pakārtoti slimību un slimniekuārstēšanai un diagnostikai.Nobeigumā vēlējumam mūsu slimnīcai un tāsļaudīm gribu citēt H.Bīčera vārdus: “Šai pasaulēmūs dara bagātus ne tas, ko saņemam, bet tas,ko atdodam...◆Stradiņa ielaUz slimnīcu jāiet pa Stradiņa ielu – tādasidejas virmoja jau pirms 50 gadiem, tačunetika realizētas, jo notika gatavošanās tautasskaitīšanai un šo procedūru nedrīkstējatraucēt ar adrešu maiņu. Arī šodien Stradiņaslimnīcas darbinieku kolektīvs, un ne tik viņivien, apliecina savu vēlmi godināt profesoru,dodot kādai Rīgas ielai Paula Stradiņa vārdu.„Stradiņa iela ir Ventspilī un Viesītē, bet Rīgā,kurai viņš atdevis visu savu darbīgo mūžu,nav,”, uzsver akadēmiķis Jānis Stradiņš.Domājot par to, kuru ielu būtu mērķtiecīgipārdēvēt, idejas ierosinātāji apstājušies pieAtpūtas ielas, kur profesors savulaik mīlējispastaigāties un kur drīzumā Stradiņa slimnīcassētā atvērsies lieli iebraucamie vārti. Šiemvārtiem pretī varētu būt arī Stradiņa dzelzceļapietura, kas radītu ērtības gan pacientiem, ganarī slimnīcas darbiniekiem. Ja rēķina, ka gadācauri slimnīcas teritorijai iziet krietni vairāk par200 000 pacientu, tad šādai dzelzceļa pieturaipie slimnīcas vajadzēja būt jau sen. ◆Kas attiecas uz Atpūtas ielas pārdēvēšanupar Stradiņa ielu, tad jau augustā slimnīcasizstādes apmeklētāji ar saviem parakstiem bijapierakstījuši trīs pilnas lapas. Oficiālu iesniegumuun šos parakstus slimnīcas vadība nodosAnta BušaRīgas Domei. Ļoti ceram, ka pilsētas tēviatbalstīs šo vēlmi un Rīgā Stradiņa ielabūs jau tuvākajā laikā!Septembris 200825

MĀSU SLEJAI Slimnīcas ZiņasInvazīvās kardioloģijas kongress -praktikums „Baltic Summer 2008”Sigita CinovskaLKC virsmāsaJau piekto gadu,īsi pirms vasarass a u l g r i e ž i e m ,i n v a z ī v ā sk a r d i o l o ģ i j a sspeciālisti no Baltijasvalstīm – ārsti unmāsas tiekas „BalticSummer” kongresā- praktikumā Rīgā.Šogad 20. un21. jūnijā PaulaStradiņa klīniskāsu n i v e r s i t ā t e sslimnīcā un viesnīcā„Baltic Beach hotel”konggress pulcēja120 dalībniekus – 50 ārstus un 70 māsas. Māsuvidū bija pārstāvētas vairākas Latvijas, Igaunijasun Lietuvas slimnīcas. Jau trešo gadukongresā piedalījās arī māsas no Holandes.Kongresa mērķis ir veicināt pieredzes unzināšanu apmaiņu invazīvās kardioloģijasjomā Baltijas un citu pasaules valstu ārstu unmāsu starpā. Kongresa pirmā diena notikaPaula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā,kad Invazīvās kardioloģijas laboratorijā Baltijasun pasaules vadošie kardiologi veicaoperācijas, kuru norise tiešraidē tika translētaun komentēta slimnīcas konferenču zālē. Kongresaietvaros māsām bija iespēja apskatītLatvijas Kardioloģijas centra struktūrvienībasun iepazīties ar darba organizāciju, pacientuaprūpes nodrošinājumu.Otrajā dienā viesnīcā „Baltic Beach hotel”divās konferenču zālēs tika organizētaszinātniskās sesijas ārstiem un māsām. Māsusesija notiek jau ceturto gadu, programmasizveidē piedalās Latvijas Kardioloģijas centramāsas. Kongresa māsu sesijas organizēšanālielu pieredzi dod dažādos Eiropas un pasauleskongresos, semināros un praktikumosiegūtais, redzētais un analizētais.Sākotnēji „Baltic Summer” kongress māsāmbija tikšanās, diskusijas un ekskursijas panodaļām, bet tagad tiek veidota zinātniskāprogramma, ar pašu un vieslektoru piesaisti. Irpatiess prieks, ka mēs varam ne tikai piedalītieskā klausītāji, bet to arī organizēt un uzstāties arpriekšlasījumiem. Šogad programmas izveidēpiedalījās invazīvās kardioloģijas virsmāsaAļona Grāve, kura uzstājās ar priekšlasījumu„Māsas loma koronārās intervences laikā”.Pirmo reizi bija priekšlasījums no Lietuvasmāsām par Abdominālās aortas protezēšanuun jaunām tehnoloģijām, kuras tiek izmantotasViļņas Universitātes slimnīcā. „BiotronicBaltija” māsām piedāvāja lekciju „Perkutānikoronārās intervences stratēģija”, kas māsāmir zināma tēma, taču gandrīz katru gaduinvazīvajā kardioloģijas laboratorijā sāk darbujaunas māsas, līdz ar to ir ļoti būtiski ietvertsemināros lekcijas par jau zināmām lietām,lai izglītotu jaunās māsas. Tika uzaicināti arīciti lektori, kuri māsām stāstīja par nākotnestehnoloģijām, piemēram, sirds kartogrāfiju untās iespējām, kā arī par šūnu transplantācijukardioloģijā.Kongresam ir izveidojušās arī savas tradīcijas.Tas katru gadu notiek Rīgā un Jūrmalā, kā arītiek organizēts basketbola turnīrs, kurā ganārstu komandas, gan māsu komandas no Baltijasvalstīm cīnās par ceļojošo kausu, kurš jautrešo reizi palika pie mums Rīgā. ◆Māsas no Baltijas valstīm, demonstrējumiTiešā translācija no operāciju zāles no Invazīvāslaboratorijas Stradiņos, Aktu zālēMedmāsa Aļona Grāve,medbrālis no Holandes,Dr.Kumsārs, dr.prof. Botmans no HolandesSveicam slimnīcas māsas ar augstāko izglītību!Lana Lēmane (no labās) un anestēzijas māsaIrēna Čerpinska28 Septembris 2008Priecājamies, ka mūsu darbinieki ceļkvalifikāciju un mācās. Šogad augstākoizglītību Latvijas Universitātē ieguvušas 37Stradiņa slimnīcas māsas, saņemot bakalauradiplomu māszinībās. Savukārt Rīgas Stradiņauniversitātes absolventes ieguva profesionāloaugstāko izglītību – medicīnas māsas grādu.Ikviena medicīnas māsa pēc diplomaiegūšanas var veidot savu karjeru. Kā piemēruvar minēt, Ambulatorās ķirurģijas centravirsmāsu Lanu Lēmani.Šis gads viņai ir bijis grūts, tomēr radošs –paralēli studijām un diploma iegūšanai viņaieguldīja lielu darbu, lai palīdzētu izveidotAmbulatorās ķirurģijas centru. Īsā laikā viņair spējusi izveidot jauku 10 cilvēku pacientuaprūpes personāla kolektīvu. Lana Lēmanedroši paļaujas uz saviem cilvēkiem, jo zina,ka kopā spēs izpildīt uzdevumus, kas uzticēti,atverot jauno Ambulatorās ķirurģijas centru.Galvenais ir pēc vislabākajiem paraugiem apkalpotklientus un rezultatīvi strādāt ar jaunomoderno aparatūru. Vislielāko pateicību paratbalstu Lana Lēmane izsaka saviem ģimeneslocekļiem. Arī viņas dzīvesbiedrs ir ārsts, kurškopā ar citiem tuviniekiem palīdzēja rūpētiespar bērniem, nesūdzējās par mājas soli, kurdaždien pietrūka Lanas čaklo roku, jo viņano rīta līdz vakaram bija vai nodarbinātaar augstskolas uzdevumiem, vai ar darbapienākumiem. ◆

PERSONĪBA I Slimnīcas ZiņasAudzina jaunos anesteziologusAnta BušaProfesors Indulis Vanags 2007. gada aptaujātika nominēts kā viens no labākajiemrezidentūras vadītājiem – vienlīdz ar GuntuGeldneri un Rasmu Heniņu.Profesoru Induli Vanagu 1. septembrīuzmeklēju viņa ierastajā darba vidē – RSUAnestezioloģijas un reanimatoloģijas katedrā,kas izvietota Stradiņa slimnīcas 32. korpusa1. stāvā. Auditorijā ieradušies arī divpadsmitpirmā gada rezidenti, kas šeit ir pirmoreizi un grib zināt, kā noritēs viņu izvēlētāsrezidentūras programmas apgūšana, kā tiekorganizētas mācības un darbs, kas viņiemjāzina, no Rīgas Stradiņa universitātes vaiLU Medicīnas fakultātes sola ieejot lielajāStradiņu slimnīcas saimē. No katedras vadītājaprofesora Vanaga tēvišķi mierīgā balss tonīstāstītā noprotams, ar cik lielu gādību slimnīcauzņem jaunos cilvēkus, kas izvēlējušies šo parsavu rezidentūras vietu. Katedras vadītājsuniversitātes slimnīcā rūpīgi uzrauga topošosārstus un gādā, lai te strādājošie ārsti augstskolupasniedzēji, kas ir rezidentūras programmuvadītāji, stingri turētos pie noteiktās kārtības– iemācītu jaunajiem visu, kas nepieciešams,lai kļūtu par labiem speciālistiem. Profesorspriecājas, ka regulāri jau daudzus gadus notiekstudentu zinātniskā pulciņa nodarbības.Šobrīd studentu zinātnisko biedrību apmeklē44 jaunieši. Studiju gadā ik pēc trīs nedēļām irstudentu zinātniskā pulciņa nodarbība, kopāar ārstiem jaunieši izstrādā dažādas tēmas unattīsta hipotēzes, raksta savus referātus unpat prāvākus zinātniskus darbus un piedalāspraktiskās nodarbības ar manekeniem. Šisdarbs tiek atspoguļots arī anesteziologuasociācijas mājas lapā.Piektdienas rezidentiem ir lekciju diena. Profesorsrezidentiem stāsta par iespējām, ko sniegsjaunā modernā slimnīcā, lai arī esošās nodaļasir jau maksimāli modernizētas. Rezidentiempatīk un piesaista sarežģīts un mūsdienīgsmedicīniskais aprīkojums.1. septembris Stradiņos„Anestezioloģija un reanimatoloģija nav tāvieglākā ārstu specialitāte,” atzīst prof. Vanags.Viņam kā mācību materiālu un grāmatu autoramanestezioloģijā un reanimatoloģijā,šķiet, viss ir kā uz delnas redzams – ko unkā katrs rezidentūras programmas vadītājssaviem audzēkņiem iemācījis, jo ar rezidentiemviņš sastopas arī operāciju zālēs. Lietišķsun nepiekāpīgs – tādu viņu redz kolēģi.Kas programmā paredzēts, vienalga, cik arīnoguris ir pasniedzējs vai mācekļi, lai arītikai kāda sīka manipulācija, kura pēc garāmnodarbību stundām šķiet varētu arī izpalikt,profesors tomēr panāk, ka arī tā tiek apgūta.Izcils pedagogs, vienmēr rīkojas pārdomāti,saplānoti, lieliski komunicē ar kolektīvu,nolīdzināt asumus ikdienas saskarsmē – tāprofesoru raksturo viņa kolēģi. „Viņa vienīgāsliktā īpašība ir darbaholisms,” par savutuvāko kolēģi un domubiedru smaidotsaka profesore Antoņina Sondore. Kopāviņi abi ir labs tandēms gan klīnikas darbākopumā, gan anesteziologu un reanimatologusabiedriskajās aktivitātēs asociācijā, ganEiropas eksaminācijas centrā, kas slimnīcātika izveidots gandrīz pirms 20 gadiem unir vienīgais Austrumeiropā, kur var saņemtstarptautiski atzītu 1. pakāpes Eiropas diplomuanestezioloģijā un intensīvajā terapijā.Katra nedēļas diena profesoram sākascitādāk – rīta sanāksme katedrai, klīnikaskolektīvam, tad sapulces nodaļās, kasplānotas atsevišķās dienās, lai var pamatīgākiedziļināties jautājumos un problēmās, kasradušās kolēģiem aizvadītajā diennaktī. Abasnodaļas ir vienas no smagākajām visā slimnīcā– darbs ar ļoti smagiem, bieži vien mākslīgielpināmiem pacientiem, bet īpaši aprīkotodārgo gultu skaits ir ierobežots. Diemžēl tākā problēma valsts līmenī netiek pienācīgirisinātā, tā pilnībā gultas uz slimnīcas pleciem.Profesors gan katru nedēļu zvana uzVeselības ministriju un interesējas, vai navrasts kāds problēmas risinājums. Diemžēltāda vēl nav. Profesors gan uzskata, ka, jaļoti gribētu, to varētu atrisināt, piemēram,varētu izveidot īpašu nodaļu šādiem pieaparatūras pieslēgtiem, elpināmiem pacientiem.Kā cerību profesors I.Vanags redz jaunokorpusa celtniecību. Viņš ir bijis arī pieredzesapmaiņas braucienā uz Tartu, kur arī norit jaunasslimnīcas būvniecība.Profesors anestezioloģiju par savu specialitātiizvēlējies tūdaļ pēc augstskolas. Interesanti,ka pirmā prakse un darba vieta viņam bijusiturpat dzimtajā Gulbenē, kur tagad arīsanāk nereti aizbraukt, lai sakoptu savējokapavietiņas un parušināties dārzā, kas palicismantojumā no vecākiem, kam viņš ir vienīgaisbērns. „Es gan tur labprātāk redzētu zālienuun tenisa galdu visas vasaras garumā, taču irman tādi dārzmīļi, kas stāda te košumkrūmusun puķes un vēl šo to arī no našķiem,” smaidaIndulis Vanags, un noprotams, ka viņš ne jaubez paša klusas piekrišanas dārzā darbojas kāstiprākais lāpstas cilātājs. „Un kur tu citur gūsilabāku atslodzi no Stradiņu ikdienas, ja nedzimtās puses klusumā ”.Bet Rīgā Vanagi dzīvo 15 minūšu gājienā noslimnīcas. Tā kā profesors dzīvo kopā ar meitasģimeni, tas dzīvoklis vienmēr ir pilns armazbērnu čalām. Arī katedras ļaudis profesoruraksturo kā labu ģimenes cilvēku. Izaudzinājisdēlu un meitu, tagad palīdz audzināt trīsmazbērnus. Dēls strādā ārsta profesijā, betmeita ir bioloģe.Kādreiz profesors aktīvi spēlējis tenisu, bettagad brīvais laiks tiek pavadīts pastaigās.Interesanta aizraušanas bijusi ģeogrāfiskokaršu krāšana. Ar to palīdzību profesors ceļojisneklātienē pa visu plašo pasauli. Tagad tā vietāir internets. Bet pa pasauli tik un tā sanāk ceļotdarba un sabiedrisko aktivitāšu vajadzībās, joAnesteziologu un reanimatologu asociācijairegulāri notiek starptautiskas tikšanās unpieredzes apmaiņa.Profesoram Indulim Vanagam oktobrī apaļajubileja – 60. Viņš to gribētu nosvinēt klusi unmierīgi. Līdz decembrim jānodod izdošanaivēl viena jauna mācību grāmata - 1200lappušu bieza. Vēl daudz jāstrādā. Profesorsnegrib lieki zaudēt laiku. Viņš arī pilda ārstafunkcijas, dežurē Neatliekamās medicīnascentrā, reanimācijas nodaļā, dodas uz izsaukumiemun iet uz operāciju zāli, lai būtu blakuspacientam un sniegtu viņam nepieciešamoprofesionālo palīdzību.30 Septembris 2008

Slimnīcas Ziņas I SVEICAMSveicam slimnīcas ilggadējos darbiniekusapaļajās jubilejās!AugustsBiruta Upmace (25.08.38.)Medicīnas laborantsPatoloģijas institūta Patomorfoloģijas nodaļaSeptembrisJānis Ansabergs (18.09.58.)Vadītājs ārsts sirds ķirurgsLatvijas Kardioloģijas centra 11. AritmoloģijasnodaļaSvetlana Baranova (11.09.58.)ApkopējsSaimniecības departamenta SaimniecībasdaļaLudmila Ivenkova (11.09.58.)SētnieksSaimniecības departamenta SaimniecībasdaļaAigars Lismanis (30.09.58.)Ārsts kardiologs (invazīvai kardioloģijai)Latvijas Kardioloģijas centra 32. Invazīvās unneatliekamās kardioloģijas nodaļas Invazīvāskardioloģijas laboratorijaMargarita Medkova (18.09.58.)Medicīnas māsas palīgsLatvijas Kardioloģijas centra 32. Invazīvās unneatliekamās kardioloģijas nodaļas Intensīvāsterapijas gultas (ITP)Valentīna Miļukova (11.09.58.)Vecākais grāmatvedisFinanšu departamenta GrāmatvedībaValentīna Pizika (30.09.58.)Ārsta palīgs (feldšeris)Ārstniecības departamenta Zobārstniecībasun sejas ķirurģijas centra 45. Mutes, sejas unžokļa ķirurģijas nodaļaPēteris Tretjakovs (20.09.58.)Laboratorijas vadītājsInternās medicīnas klīnikas Endokrinoloģijascentra Zinātniski pētnieciskā laboratorijaAntoņina Bula (26.09.48.)SanitārsStaru un ķīmijterapijas centra 18.Ķīmijterapijas nodaļaIrina Dadeka (09.09.48.)Medicīnas māsaĀrstniecības departamenta Zobārstniecībasun sejas ķirurģijas centra 45. Mutes, sejas unžokļa ķirurģijas nodaļaViktors Makarovs (23.09.48.)TransportētājsSaimniecības departamenta SaimniecībasdaļaJevgeņija Noja (16.09.48.)Vecākais grāmatvedisFinanšu departamenta GrāmatvedībaRudīte Ozoliņa (02.09.48.)Diētas māsaDietoloģijas dienestsOlga Bolotova (20.09.38.)SanitārsOftalmoloģijas klīnikas 1. Acu mikroķirurģijasnodaļaAlda Ozoliņa (20.09.38.)Medicīnas laborantsSeksuāli transmisīvo un ādas slimību centraLaboratorijaAivars Ruberts (07.09.38.)KurjersInternās medicīnas klīnikas Endokrinoloģijascentra 9. Endokrinoloģijas nodaļaOktobrisGuna Freimane (11.10.58.)Ārsts neirologsNeatliekamās medicīnas centrsAndris Liepa (10.10.58.)Klientu, pacientu reģistrētājsAmbulatoro pakalpojumu centra arodslimībuun staru patoloģijas nodaļaValentīna Makurina (12.10.58.)Medicīnas māsaLatvijas Kardioloģijas centra 39.Sirdsķirurģijas anestezioloģijas un intensīvāsterapijas nodaļaInita Miķelsone (07.10.58.)Endoskopijas māsaInternās medicīnas klīnikasGastroenteroloģijas centra EndoskopijunodaļaEdvīns Vasaraudzis (07.10.58.)Ārsts neiroķirurgsNeiroķirurģijas klīnikas 22. Neirovaskulārā unneiroonkoloģijas nodaļaBiruta Zinčenko (14.10.58.)Saimniecības māsaInternās medicīnas klīnikas Endokrinoloģijascentra 9. Endokrinoloģijas nodaļaArta Olga Balode (05.10.48.)Vadītājs laboratorijas ārstsCentrālās laboratorijas Mikrobioloģijasun seroloģijas nodaļaDaina Riņķe (21.10.48.)Medicīnas māsaĶirurģijas klīnikas Vispārējās ķirurģijas centra3. Ķirurģijas nodaļaIndulis Vanags (06.10.48.)VadītājsAnestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikaInese Agnese Zelvere (07.10.48.)KonditorsSaimniecības departamenta KafejnīcaSilvija Zalāne (22.10.38.)ApkopējsĀrstniecības departamenta Zobārstniecībasun sejas ķirurģijas centra Saimniecības daļaSeptembris 2008

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā daudzprofilu slimnīcaLatvijā, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīniskopalīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēcdiploma izglītību un veic zinātniskuspētījumus. 2007. gadā slimnīca sniedza stacionāro medicīnisko aprūpi 44 608slimniekiem un ambulatori – 178 142 pacientiem, tika veikta 26 071 operācija.Pacientu rīcībā ir 1056 gultas.Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca –izcilība ārstniecībā, izglītībā un zinātnē„Slimnīcas Ziņas”Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas izdevums2008. gada jūnijsNr.2 (21)Atbildīgie par izdevumu:SIA „Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils”direktore Inga Latkovska, vecākā projektu vadītāja Baiba PareTālr. 67282472, e-pasts: baiba.pare@pr-stils.lvPaula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasAttīstības birojsStratēģijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva StibeTālr. 67069900, e-pasts: ieva.stibe@stradini.lvKomunikācijas nodaļavadītāja Anta BušaTālr. 67095301, e-pasts: anta.busa@stradini.lvMākslinieki: Ieva Nagliņa, Rihards Delvers, aģentūra DUEIzdevumā izmantotas Imanta Prēdeļa fotogrāfijas un PaulaStradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijasnodaļas fotoarhīva materiāli.Darbs drukāts uz videi draudzīga papīra.