Slimnīcas Ziņas, decembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

2008. gada decembris Nr. 4 (23)Stradiņi – nākotnes slimnīcaPirmā cilmes šūnu transplantācija sirdīJaukākais slimnīcas kolektīvs

SATURSI Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I IEVADRAKSTS34567891011121314161718192021222324252627283031IEVADRAKSTSNozīmīgām dienām bagāts gads. A. A. VeinbergsAKTUALITĀTESSlimnīcas valdēRemonta un celtniecības darbi pēdējā ceturksnī2008. gads – slimnīcas vēsturēKarjeraAicinām nodot asinis!, Z. LapaAtklāj Šūnu transplantācijas centruVIEDOKLISAprūpes process pārmaiņu situācijā, G. AleksandrovičaLEPOJAMIESApsveicam mūsu kolēģus!Viens no darba rūķiemJaukākais kolektīvsNOTIKUMIAnesteziologu, reanimatalogu 4. Nacionālais kongress, A. SondoreKāpēc neredzam aptaukošanos Latvijā, I. LapsaArodslimību ārstu biedrības konferenceNoslēdzies Mutes veselības mēnesis, M. TērmaneMeklējam sirdsmāsiņu!, A. BušaPĀRMAIŅASPārmaiņas Ambulatoro pakalpojumu centrāAsins kabinets un Imūnhematoloģijas nodaļa plāno pārcelties, A. ŠusteJaunas diagnostikas iespējas, S. DzelzīteNUMURA INTERVIJAAldis Rozenbergs: Mērķis nav rītdiena, bet gan 2018. gadsPIEREDZEStarpvalstu sadarbība pārmantotā vēža profilaksē un ārstēšanā, I. LapsaNeatliekamā medicīna Eiropā, V. Ratobiļskis, I. CēzareStradiņu Invazīvās radioloģijas nodaļa – Ziemeļvalstu reģiona vadošais centrs5. Eiropas Transplantācijas koordinācijas apvienības kongressIZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEMedikamentozās onkoloģijas attīstības etapi, G. Purkalne, V. KozirovskisRezidentūra gastroenteroloģijāPirmā cilmes šūnu transplantācija sirdīEksāmens Eiropas diploma pretendentiem anestezioloģijā un intensīvajā terapijāMirdzaritmijas ārstēšana ar CARTOSTRADIŅI – NĀKOTNES SLIMNĪCAStradiņi – nākotnes slimnīca, A. Buša50 gadus pēc profesora Stradiņa, A. A. VeinbergsPārmaiņu un ieguvumu laiks, A. ĒrglisJaunie speciālisti Stradiņos tiek gaidīti, D. KrieviņšKas būs jaunajās ēkās, A. RozenbergsApsveikums Stradiņa slimnīcai, V. ZatlersSlimnīca – pilsēta – parks, T. VenhovensIN MEMORIAMHenriks Runds – cilvēks, ārsts, vadītājsBĒRNU ZĪMĒJUMIMutes veselības kalendāra 2009 zīmējumi un dzejoļi, M. TērmanePERSONĪBAIzcils speciālists, A. BušaSVEICAMAizvadot 2008. gadu, varam ar prieku atskatīties uz padarīto, jo šis gads mūsu slimnīcas kolektīvam irbijis dāsns un nozīmīgām dienām bagāts. Darbus darot neviens nešķiet sīks vai mazs, jo katrs ir kādsgraudiņš lielo lietu krātuvē. Un atskatoties uz noieto, skaidri redzam, ka esam gājuši soli pa solimuz priekšu. Mūsu centieni medicīnas nozaru attīstībā ir atzīmēti ar ierakstu 2008. gada vērtīgākouzņēmumu topā. Pats svarīgākais, ka šis gads mūsu kolektīvam nesis lielus panākumus – ieceruīstenošanos par nākotnes slimnīcas celtniecību.Atzīmējot 50 gadus, kopš slimnīca nes Paula Stradiņa vārdu, esam no jauna novērtējuši profesoraveikumu un pieminējuši viņa sapņus, kas bija grandiozi un deva ierosmi šodienas arhitektiem,politiķiem un slimnīcas vadītājiem kopīgi uzdrīkstēties stāties pie jaunās slimnīcas celtniecības. Irsākusies sabiedriskā apspriešana par slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, pēc tam tiks organizētaiepirkuma procedūra projekta izstrādei un veco korpusu nojaukšanai, kas varētu sākties jau maijā.Varu droši apgalvot – slimnīcas vēsturē šī jaunceltne būs mūsu paaudzes lielākais veikums. Mēsīstenojam šo ideju ar vislielāko atbildību, neatlaidību un nopietnību.Mums bija daudz interesanta ko stāstīt arī par mūsu paaudzes ārstu, zinātnieku un slimnīcasadministrācijas padarīto un par tuvākās nākotnes iecerēm zinātniski praktiskā konferencē „Stradiņi –nākotnes slimnīca”, kas notika 1. novembrī. Tā apkopoja slimnīcas centienus jau šodien strādātEiropas līmenī un demonstrēja konferences dalībniekiem valsts lielākās slimnīcas potenciālu, spēkuun arī spēju uzņemties atbildību, būt līderim veselības aprūpē, medicīnas izglītībā un zinātnē.Arī atzīmējot Torakālās ķirurģijas, Endokrinoloģijas un Gastroenteroloģijas centra apaļās jubilejas,50 gadus kopš endotraheālās narkozes ieviešanas Latvijā un daudzos citos nozīmīgos pasākumoskopumā tika izvērtēti dažādu struktūrvienību panākumi ārstniecībā, zinātnes un pedagoģiskajādarbā. Ar prieku sveicām sieviešu kori „Stradiņi”, kas veiksmīgi darbojas nu jau 60 gadus.Šogad tika meklētas un rastas iespējas, lai paaugstinātu atalgojumu ārstiem un māsām. Tādējādimūsu personāls ir vēl vairāk motivēts un tas stiprina kolektīvu. Veidojas radošāka starpnozarusadarbība pacientu ārstēšanā un aprūpē. Stradiņa slimnīca arī šogad ir spējusi piedāvāt jaunasārstniecības metodes, kas palīdz vēl labāk pildīt mūsu misiju – glābt cilvēku dzīvības, saglabātveselību un nodrošināt labāku dzīves kvalitāti.Veiksmi mums visiem 2009. gadā!Nozīmīgām dienāmbagāts gadsA. A.Veinbergs,valdes priekšsēdētājs2008. gada decembrī2 Decembris 2008 Decembris 2008 3

AKTUALITĀTES I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTESSlimnīcas valdē2008. gads – slimnīcas vēsturēRemonta un celtniecības darbigada pēdējā ceturksnīPabeigts:◊ Pabeigta Ambulatoro pakalpojumucentra rekonstrukcija, piebūvē izveidotas 2uzgaidāms zāles pacientiem un 4 ārstu kabineti;◊◊3.09.2008.◊ Par izmaiņām struktūrshēmā unkvalitātes dokumentosApstiprināts papildināto KR 06.P.001/ZA„Procedūra par zāļu, tai skaitā narkotiskoun / vai psihotropo zāļu, apriti slimnīcā”.◊ Par Administratīvā departamentalikvidēšanu un 2 jaunu departamentu izveidiAr š. g. 15. septembri likvidēts Administrācijasdepartaments; izveidots Juridiskaisdepartaments. Tā pakļautībā noteiktassekojošas struktūrvienības – Juridiskādaļa, Lietvedības daļa, Iepirkumu daļa.Ar š. g. 15. septembri izveidots Personālavadības departaments. Tā pakļautībānoteiktas sekojošas struktūrvienības:Personāla uzskaites un dokumentu apritesdaļa un Personāla plānošanas, piesaistesun attīstības daļa.17.09.2008.◊ Par izmaiņām struktūrshēmāAr 01.10.2008 struktūrvienība „Aptieka”pārvietota no Saimniecības departamentauz Ārstniecības departamentu.◊ Par aknu transplantācijas operācijasieviešanu28. nodaļā pabeigts visu telpu remonts;32. nodaļā pabeigts visu telpu remonts;◊ Pabeigti celtniecības un rekonstrukcijasdarbi 108.korpusā, kur top Šūnutransplantācijas un izpētes laboratorija,telpas slimnīcas aptiekai, asins dienestam,imūnhematoloģijas laboratorijai unradionukleīdās nodaļas telpas.Procesā:◊ 9. korpusā norit ēkas renovācijas dar bi, topapakšzemes telpas lineārajam paātrinātājam.Nolemts Dr. Ērikam Šmagrim ar 01.10.2008uzsākt hronisku aknu slimnieku pieņemšanuGastroenteroloģijas centraAm bu latorā daļā un slimnieku reģistrēšanuHronisku aknu slimnieku reģistrā.8.10.2008.◊ Par struktūrvienības reorganizācijuAr 15.10.2008 reorganizēta Saimniecībasdepartamentam pakļautā struktūrvienība– Darba aizsardzības un drošībastehniskā daļa, izveidojot divas atsevišķasstruktūrvienības un mainot to pakļautību:Tehniskā daļa – pakļauta Saimniecībasdepartamentam, Darba aizsardzības undrošības dienests – pakļauts Procesukvalitātes daļai.◊ Par transplantācijas recipientu reģistraizveidiAtbalstīts Internās medicīnas klīnikasvadītāja V.Pīrāga priekšlikums izveidotCilvēka aizkuņģa dziedzera Langerhansasaliņu šūnu transplantācijasrecipientu reģistru, kas atrodasEndokrinoloģijas cantra Ambulatorajādaļā; ar 15.10.2008 uzdots šī reģistraizveidi un uzturēšanu veikt dr. I. Balcerei.29.10.2008.◊ Par Endokrīnās ķirurģijas centra izveidiDr. med. Z. Narbutam līdz 21.11.2008uzdots izveidot darba grupu, lai izstrādātuendokrīno ķirurģisko slimībudiagnostikas, pacientu ārstēšanas unnovērošanas standartizētus principus līdzIestrādes jauniem darbiem :◊ 21. korpusā tiek plānots izbūvētMedicīnas arhīva telpas, norit būvniekaizvēle;◊ Sāksies telpu remonts Endoskopijunodaļā;◊ 24. korpusā plānots uzsākt 2. kārtasdarbus Acu nodaļas telpās;◊ Tiek plānoti turpmāki celtniecības darbiPārmantotā vēža konsultatīvajam kabinetam;◊ Drīzumā uzsāks Latvijas kardioloģijascentra invazīvās kardioloģijas laboratorijasizveides 2. kārtas būvniecību;◊ 108. korpusā sākas radionukleīdāsnodaļas projektēšanas darbi.2008. gada 26. decembrim un iesniegtvaldes sēdē apstiprināšanai.◊ Tika skatīts slimnīcas šī gada 9 mēnešudarbības rezultāts. Sakarā ar cenu unpatēriņa pieaugumu slimnīcas izdevumipārskata periodā pārsniedz ieņēmumuspar Ls 2428666. Straujš izdevumu pieaugumsir vērojams materiālu iegādei.Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn,izdevumi medikamentu, medicīnas prečuun materiālu iegādei pieauguši par Ls3.32 uz 1 gada/dienu. Izdevumi pacientuēdināšanai pieauguši par 24%. Ievērojamipieaugušas arī pakalpojumu izmaksas,piemēram, komunālo pakalpojumu apmaksaiš. g. 9 mēnešos ir nācies novirzītpar Ls 147 780 vairāk nekā attiecīgajā laikaperiodā 2007. gadā, līdz ar to izdevumikomunālajiem maksājumiem vien sastādaLs 2.17 uz gada/dienu. Medicīnisko iekārtuekspluatācijas un remonta izdevumi irpieauguši par Ls 1.58 uz 1 gada/dienu jebpar Ls 369 983 salīdzinot ar iepriekšējogadu.Izvērtējot esošo situāciju, valde pieņēmalēmumu noteikt limitus medikamentu,medicīnas preču un materiālupatēriņam, kā arī ierobežot pārējos izdevumus,lai slimnīca spētu norēķinātiesar preču piegādātajiem un pakalpojumusniedzējiem. ◆◊ 108. korpusā jaudu papildināšanai notikskabeļu ārējo tīklu izbūve;◊ Drīzumā sāksies 8. korpusaprojektēšanas darbi.◊ Ir sākusies sabiedriskā apspriešana parslimnīcas jaunā korpusa būvniecību, tiksorganizēta iepirkuma procedūra projektaizstrādei un veco korpusu nojaukšanai.Tiek plānots, ka nojaukšana varētu sāktiesmaijā. 85., 89., 31., 30., 39., 35. un 19. korpususnojauks pirmos. Pēc saskaņošanasRīgas Domē sāksies skiču projektaizstrāde. Tiek plānots izsludināt iepirkumaprocedūru projektēšanai un būvniekaizvēlei. ◆Gada panākumi◊ Pirmoreiz Baltijā veikta pirmā šūnutransplantācija sirdī◊ Pirmoreiz Eiropā Sirds Ķirurģijas centrāklīniski implantēta mehāniska ierīce sirdsdiastoliskās mazspējas ķirurģiskai ārstēšanai◊ Sirds Ķirurģijas centrā šogad veiksmīgiimplantēti 3 jaunākās paaudzes mākslīgiemehāniskie sirds kambari◊ Ieviesta pasaulē vismodernākā sirds aritmijuārstēšanas metode ar CARTO (sirds unasinsvadu vizualizācijas skrīninga sistēma)◊ Veikta pirmā Latvijā torakoskopiskā timektomija◊ Stradiņos sākta endovaskulāra dzemdesmiomas ārstēšana◊Uzsāktas bariatriskās ķirurģijas operācijasAttīstībā◊ Nodibināta darba grupa aknutransplantācijas nozares attīstībaiAparatūra◊ Notikusi datortomogrāfijas un magnētiskāsrezonanses aparatūras modernizācija bildeReorganizācija un izaugsme◊ Stradiņa slimnīcai pievienots Valstszobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs(VZC)◊ VZC izveidots iedzimto aukslēju, lūpasun sejas šķeltņu, iedzimtu smagu sakodienuanomāliju daļa◊ Izveidots Ambulatorās ķirurģijas centrsmodernākaisBaltijā◊◊◊◊◊Izveidots Krūts slimību centrsIzveidots kardioloģijas dienas stacionārsIzveidota insulta vienībaIzveidots bronholoģijas dienestsIzveidots zinātniskais arhīvs (bilde)◊ Reorganizācija notikusi Diagnostiskāsradioloģijas institūtā◊ Reorganizācija Anestezioloģijas unreanimatoloģijas klīnikā, kur izveidotaapvienotā reanimācijas nodaļa◊ Ieviests iekšējais audits kā vadībasuzraudzības sistēmas novērtēšana◊ Apstiprināts kvalitātes sistēmasrokasgrāmatas procedūras◊ Ieviesta Elektroniskā dokumentu uzskaitessistēma EDUS –var būt bilde◊Apstiprināts Rezidentūras nolikums◊ Apstiprināts slimnīcas logo un nolikumspar tā lietošanu◊ Izveidots jauns dizains slimnīcas internetalapaiRekonstrukcija un celtniecība◊ Veiktas svarīgas iestrādes slimnīcas jaunākorpusa celtniecībai, Rīgas Domē sākusiesieceru sabiedriskā apspriešana◊ Izbūvētas un iekārtotas Šūnu izpētes untransplantācijas laboratorijas telpas◊ Veikta slimnīcas slēgta tipa aptiekasizbūve bilde◊ Tiek veidotas telpas Asins dienestam,Imūnhematoloģijas laboratorijai,Radionukleīdās izmeklēšanas laboratorijai(scintigrāfija)Rekonstrukcija notikusi Ambulatoro pakalpojumucentrā, tur izveidotas jaunas pacientuuzgaidāmās telpas un 4 jauni ārstu kabineti◊ 19. nodaļas pārvietošanai 15. korpusā izveidotasjaunas telpas◊ Staru un ķīmijterapijas centra pārvietošanainotiek 9. korpusa rekonstrukcijaJubilejas◊ Korim Stradiņi - 60◊ Torakālajai ķirurģijai -50◊ Endokrinoloģijas centram -50◊ Gastroenteroloģijas centram -40◊Slimnīcai - 50 gadi ar Stradiņa vārdu ◆Farmaceite Gunta Novika jaunajās telpās4 Decembris 2008 Decembris 2008 5

AKTUALITĀTES I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I VIEDOKLISKarjeraAicinām nodot asinis!Zigrīda LapaAsins sagatavošanasnodaļas vadītājaAprūpes process pārmaiņu situācijāGaļina AleksandrovičaVecākā māsaEvita RaiskumaFinanšudepartamentaEkonomikas daļaspakalpojumuanalīzes nodaļasvadītājaIlze ĒvaldeDarba aizsardzībasun drošības dienestavadītājaLilija AntoņēvičaAprūpesdepartamentsGalvenās māsasvietnieceAtklāj ŠūnutransplantācijascentruŠūnu transplantācijas centra vadītājsĒriks Jakobsons: “Šis ir unikāls projekts,kas ļaus attīstīt šūnu terapijune tikai kardioloģijā, bet arī citāsmedicīnas nozarēs Latvijā.”19. decembrī svinīgi atklāja Šūnu transplantācijascentru. Tā galvenie uzdevumi irnodrošināt materiālu šūnu terapijām, sadarbībāar mediķiem izstrādāt jaunas ārstniecības metodes,izstrādāt klīnisko pētījumu protokolusun, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, veiktmetodes optimizāciju un ieviest to praksē.Centrā tiks veikta rezidentu un studentuapmācība, pētnieciskais darbs, kas nodrošināsnozares ilgtermiņa attīstību.Pateicoties valsts atbalstam un slimnīcas valdesun Stratēģijas Padomes cilvēku neatlaidībai,kā plānots, pabeigta Šūnu transplantācijascentra telpu izbūve ar kopējo platība ir 280m2. No tiem Šūnu transplantācijas laboratorijaaizņem 90 m2. Tas atbilst labas ražošanasprakses (cGMP) prasībām – D, C un B kategorijastelpas, bet laminārajos boksos – A kategorijastelpas. Nākošais darbu etaps ir uzstādītoiekārtu regulēšana un to darbības monitorings.Ir veikti nepieciešamie priekšdarbi unjanvārī tiks uzsākts laboratorijas sertifikācijasprocess.Laboratorijas projekts izstrādāts, par pamatuņemot ASV un Skandināvijas valstu pieredzišūnu apstrādes laboratoriju izveidošanā. Šī irpirmā šāda tipa laboratorija Baltijā. Laboratorijātiks veikta šūnu materiāla apstrāde, iegūtāmateriāla raksturošana un sagatavošanakonkrētam šūnu terapijas etapam.Lai nodrošinātu slimnīcu ar lielāku asins komponentu daudzumu,Asins sagatavošanas nodaļā notiek dažādas donoru piesaistes akcijas.Kā vienu no sadarbības partneriem var minēt Rīgas Stradiņauniversitāti, no kuras asinis nodot pie mums brauc studenti. Tāpataktīvi asins donori ir arī Valsts Policijas koledžas kadeti. Tomēr vadotiespēc pieredzes, nevar paļauties tikai uz asiņu daudzumu,ko slimnīca iegūst šādu akciju laikā – ir nepieciešams slimnīcasdarbinieku un pacientu piederīgo atbalsts. Donoru aktivitāteAsins sagatavošanas nodaļā šī gada laikā ir bijusi nepietiekama.Katru mēnesi asinis nodod aptuveni 260 cilvēki, taču tas ir parmaz, lai apgādātu visus slimniekus ar asins komponentiem. Katrumēnesi ir nepieciešami vairāk nekā 300 donoru. Situācija pēdējosmēnešos, par laimi, ir iepriecinošāka – donoru skaits bijis tuvu pāri par 350, par koliels paldies slimnīcas darbiniekiem, kuri paši nākuši nodot asinis, kā arī mudinājušipacientu piederīgos to darīt. Šādu praksi nepieciešams izveidot par regulāru. Lai arīturpmāk Asins sagatavošanas nodaļai veiksmīgi varētu sadarboties ar slimnīcas darbiniekiem,lūgums struktūrvienību vadītājiem uzņemties atbildību – organizēt savasstruktūrvienības ietvaros darbiniekus un pacientu piederīgos nodot asinis. Slimnīcasdarbiniekiem sākot ar šā gada 1. augustu naudas kompensācija par asins nodošanuAsins sagatavošanas nodaļā sastāda Ls 12, no kuriem Ls 7 ir piemaksa no Stradiņaslimnīcas. Citi asins donori saņem Ls 5 un papildu brīvdienu. Nododot asinis, jāuzrādapersonu apliecinošs dokuments (LR pase vai autovadītāja apliecība), darbiniekiempapildus jāuzrāda identifikācijas kartes un jānosauc tabeles numurs.Lūdzu informēt kolēģus! ◆Centra izveidošana radīs desmit jaunas darbavietas. „Pašreiz mūsu komandā ir četri darbinieki,uzsākot darbību, nepieciešami vēltrīs. Šūnu transplantācijas laboratorijas darbiniekiir spējīgi veikt nepieciešamās operācijasšūnu materiāla sagatavošanai, raksturošanai,uzraudzīt un apkalpot tehnoloģiskās iekārtas,”stāsta Šūnu transplantācijas centra vadītājsĒriks Jakobsons.Uzsākot laboratorijas darbu, tiek prognozēts,ka varētu sasniegt aptuveni 40% no maksimālāsjaudas. Rekonstrukcijas darbu laikā irizstrādātas trīs jaunas tehnoloģijas, klīniskāpētījuma „Kaulu smadzeņu mononukleārošūnu transplantācija kritiskās kāju išēmijas skartoaudu reģenerācijai” protokolu un saņemtaĒtikas komitejas atļauja pētījuma uzsākšanai.Nākošā gada pirmajā ceturksnī jaunajā centrāplānots veikt pirmās transplantācijas.Šobrīd notiek aktīvs darbs pie jaunas metodesizstrādes pirmā tipa diabēta pacientiem, izkaisītāssklerozes pacientiem un kustību atjaunošanaipacientiem pēc muguras smadzeņu traumas.„Jau tagad ir skaidrs, ka drīz būs nepieciešamspalielināt jaudas ne tikai laboratorijai, bet arīuz pacientu aprūpē – piemēram, īpaš as telpaspacientiem, kam piemēro imunosupresīvoterapiju kombinācijā ar šūnu transplantāciju,”par perspektīvām saka Ēriks Jakobsons. „Šajāstelpās mums, protams, nebūs tiešs kontaktsar pacientu. Mūsu uzdevums ir sagatavotmateriālu procedūrai. Mēs kontaktējamies arkonkrētās nozares profesionāļiem – kardiologiem,endikrionologiem, neirologiem, kas veicpacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu unŠūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsonspieņem lēmumu par terapiju, tai skaitā par šūnutransplantāciju.”Eiropā šādi šūnu projekti sāka rasties 10-15gadu atpakaļ, lielākā daļa no tiem bija tikaizinātniskās laboratorijas ar šauru specializāciju.Tās var iedalīt divās grupās – vai tikai zinātniskāslaboratorijas, vai pie klīnikām piesaistītās laboratorijasar orientāciju uz pētījumu pielietošanuklīnikā. Stradiņa slimnīcas gadījumā ir ļotiveiksmīga kombinācija – slimnīcas milzīgāpieredze klīnisko pētījumu veikšanā un metodesieviešana klīnikā.Šobrīd pasaulē šūnu terapijas tehnoloģijasattīstās ļoti strauji, daudzas ārstniecības metodesir klīnisko pētījumu stadijā un tiek veiktaesošo metožu pilnveidošana un efektivitātesizvērtēšana. Nozīmīgi, ka ir jau izveidotaveiksmīga sadarbība ar centriem Holandē, Vācijā,Zviedrijā, Lielbritanijā, ASV, Brazīlijā, Austrālijā unarī turpmāk tiks attīstīta starptautiskā sadarbība,kas palīdz veiksmīgi attīstīt jaunu tehnoloģijuizstrādi un ieviešanu Stradiņu slimnīcā. ◆Savā praksē bieži vien sastopos ar jautājumu„Kāda ir māsas loma veselības aprūpe”?Māsa ir ārstniecības persona, kas kopā arārstiem piedalās ārstniecība, veicot pacientaaprūpi. To nosaka Ārstniecības likums unMāsas profesijas standarts.Profesijas standarts nosaka galvenos procesus,kuru norisi nodrošina aprūpes persona,kuras uzdevums ir:◊ veikt aprūpes darbības, kas nodrošina pacientapamatvajadzības;◊ nodrošināt precīzu un drošu medikamentusaņemšanu pacientiem;◊ nodrošināt nozīmēto diagnostisko unārstniecisko procedūru veikšanu pacientiem;◊ nodrošināt nozīmēto ķirurģisko procedūruveikšanu;◊veikt pacientu izglītošanu.Tie ir tikai galvenie procesi, kurus nodrošinaaprūpes personāls pacientiem un kurus vadanodaļu virsmāsas. Teorētiski mēs zinām, kavajadzība pēc aprūpes mūsu pacientiem irļoti svarīga. Aprūpe un māsas klātbūtne irsvarīga arī tad, ja viņa slimniekam vairs nekodaudz nevar līdzēt. Mūsdienās plaši rakstapar holistisku pieeju pacientu aprūpei, parto, ka mēs nedrīkstam aizmirst pacientu, kāpersonību. Kopš šī tēma nonākusi sabiedrībasapspriešanā, varētu šķist, ka notiek nemitīgapacienta personiskā aprūpe un tā visu laikuuzlabojas, bet ne vienmēr tā notiek. Māsām irnepieciešamas plašas zināšanas gan medicīnā,gan farmakoloģijā, gan psiholoģijā, jo pacientimēdz uzdot māsām daudz un dažādujautājumu, gan par pamatslimību, gan arī parcitām slimībām, kas pacientam dažkārt ir.Māsas jau ilgstoši mācās pēc jaunāmprogrammām gan koledžās, gan universitātēs,kurās iegūst 1. un 2. līmeņa augstāko izglītību,tomēr praksē šīs iegūtās zināšanas nevienmēr ir pielietojamas. Bieži vien māsas unaprūpes personāls ir un paliek “vidējais”. Manlīdz šim brīdim nav līdz galam skaidrs, kas iršis „vidējais” – starp ko un kāds vidējais? Starpārstu un sanitāru? Valsts tērē ievērojamasnaudas summas, veidojot programmasbakalauru, maģistru un doktorantu studijasmāsām, lai celtu māsu izglītības līmeni. Arīmūsu slimnīcā daudzas māsas ir ieguvušasaugstāko izglītību, maģistra grādus un dažasarī studē doktorantūrā.Pavisam nesen, runājot ar vienas ārstniecībasiestādes vadītāju, saskāros ar viedokli, kamāsām nav vajadzīga augstākā izglītība,pietiek ar to, ka viņai ir laba sirds. Šāda attieksmevēl joprojām ir ļoti populāra mūsuvalstī, tā ir sava veida tradīcija. Tradīcijām irgan pozitīva, gan negatīva iezīme.Darbiniekiem tradīcija nozīmē zināmukultūras daļu, piederību. Ir patīkami, jadarbinieks ar lepnumu saka – es strādājuStradiņos! Bet tradīciju vara, kas balstās uzpieradumu pie ierastās rīcības, kavē attīstībuun to jau sen ir izpētījuši zinātnieki. Aprūpespersonālam ir liels potenciāls, bet tas netiekpilnā mērā izmantots. Lai motivētu māsas uncitus aprūpes sniedzējus nākt strādāt mūsuslimnīcā, mēs cenšamies palielināt algu, darotto konkurētspējīgu. Ikviens jūtas apmierināts,ja viņam sola algas pielikumu vai prēmijas.Tomēr atalgojumam ir jābūt līdzvērtīgamkatra darbinieka ieguldījumam, viņa darbamotivācijas prioritātēm. Turklāt motivēšanuar atalgojumu nevar lietot nepārtraukti, joikvienam uzņēmumam ir pamatoti resursi uniespēju ierobežojumi. Svarīgi būtu iesaistītaprūpes personālu lēmumu pieņemšanā, arīpārmaiņu problēmu apspriešanā. Tas noteiktimotivētu darbiniekus mazāk pretotiespārmaiņām, kā tas slimnīcās nereti notiek.Un svarīgi ir tas, ka māsām un pārējamaprūpes personālam jādod iespēja izmantotsavu izglītību, zināšanas un prasmes. Māsasnav piesaistītas ārstam, viņas nav ārstu palīgi,kā dažkārt tiek uzskatīts. Māsas ir pacientaaprūpētājas. Ir jau brīnišķīgi, ja šīs abas lietasizdodas savienot. Tad mēsvaram teikt, ka komandaveiksmīgi darbojas un galarezultāts – ar ārstēšanuun aprūpi apmierināts pacients.Mēs sevi pozicionējam kānākotnes slimnīcu. Tā irliela atbildība, tai skaitā arīaprūpes personālam.Tāpēc mums ir nepārtrauktijāmācās, jāpilnveidoaprūpes procesakvalitāte, jāattīsta iemaņasun prasmes daudzāsjomās, tai skaitā aprūpesdarba vadīšanā. ◆6 Decembris 2008 Decembris 2008 7

LEPOJAMIES I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I LEPOJAMIESApsveicam mūsu kolēģus!12.11.2008.Ministrijas atzinībaSvinot Latvijas proklamēšanas 90. gadadienu,veselības ministrs Ivars Eglītisar Atzinības un Pateicības rakstiem apbalvoja69 veselības aprūpes, medicīnasun farmācijas nozares darbiniekus unspeciālistus, tajā skaitā Atzinības rakstussaņēma Zobārstniecības un sejasķirurģijas centra vadītājs AndisPaeglītis, Latvijas kardioloģijas centraIegūto sirdskaišu nodaļas vadītājs UldisStrazdiņš, Asinsvadu ķirurģijas nodaļasmāsa Silvija Maija Noskova un slimniekuvirtuves pavāre Dzintra Dikule.20.11.2008.A. Ērglis - Zinātņu akadēmijaskorespondētājloceklisPaula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Stratēģijas Padomes vadītājs,Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs,LU asociētais profesors AndrejsĒrglis kļuvis par Zinātņu akadēmijaskorespondētājlocekli. Tā ir atzinība paraugstāko kvalifikāciju savā nozarē, kurabija jāpierāda Latvijas Zinātņu akadēmijasrudens pilnsapulcē vēlēšanās konkursaceļā.A. A. Veinbergam un A. Ērglim –Aizsardzības ministraapbalvojumsPaula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas valdes priekšsēdētājam ArnoldamAtim Veinbergam un StratēģijasPadomes vadītājam, Latvijas Kardioloģijascentra vadītājam, LU asociētajamprofesoram Andrejam Ērglim piešķirtsAizsardzības ministra apbalvojums„Atzinības Goda zīme”. Tas ir atzinībasapliecinājums par ieguldījumuārstniecībā.I. Misānei, G. Ozolai unI. Kurpniecei – savienības„Černobiļa ” pateicībaLatvijas Savienība „Černobiļa” pateicībāpar pašaizliedzīgu un godprātīgu darbībupalīdzības sniegšanā Černobiļas AESavārijas seku likvidēšanā cietušajiem, viņuun tuvinieku ārstēšanā Stradiņa slimnīcaiizteikusi īpašu atzinību, ar Goda zīmi apbalvojotVSIA Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas Darba analīzesun statistikas departamenta direktoriIrinu Misāni un ārstes Gunu Ozolu un IlguKurpnieci.◆Viens no darbarūķiem2007. gada labākieMūsu slimnīcā ir daudz „darba rūķu”, bezkuriem mūsu ikdienas darbs nevarētusekmīgi norisināties. Šajā „Slimnīcas ziņu”numurā vēlējāmies pastāstīt par vienu nomūsu ilggadējiem darbiniekiem – LiesmuTreibergu. Viņa strādā Iedzimto sirdskaišuķirurģijas nodaļā par kurjeru un vienlaikuspilda arī sanitāra amata pienākumus.Liesmu varētu raksturot kā čaklu skudriņuslimnīcas darba vidē, kura visu dienu nepagurdamapa slimnīcas struktūrvienībāmnogādā un atnes vajadzīgos dokumentusun citas nodaļas darbam vajadzīgas lietas.Sākumā varētu šķist, ka darbs nav sarežģīts,taču tas ir gana atbildīgs, jo svarīgi irlaicīgi visu saņemt un nogādāt, lai darbsstruktūrvienībā noritētu raiti.„Nodaļas kolektīvs ciena un novērtē Liesmu!Galvenais, ka viņai var uzticēt jebkuru uzdevumu– izdarīs it kā klusi un nemanāmi,bet ar vislielāko atbildību,” stāsta nodaļasvirsmāsa Ieva Slagūne.Liesma atzīst, ka tieši iekšējais komandasgars, labas attiecības kolēģu vidū unnovērtējums, viņai daudz nozīmē, dodspēku pūlēties un censties, kaut arī brīžamtas nav viegli.Pagājušajā gadā slimnīcas nominācijukonkursā darbinieki Liesmu izvirzījagada labākā aprūpes atbalsta personālanominācijai. Šogad Liesma šo tradicionālobalvu ar gandarījumu pasniedza citam savamamata brālim.Liesma šogad 11. novembrī nosvinēja savu60. dzimšanas dienu. Gandrīz 46 gadi noviņas mūža ir pagājuši strādājot slimnīcā.Sirsnīgi apsveicam Liesmu, un novēlam arīturpmāk nezaudēt savu optimismu un darbasparu! ◆Jaukākais kolektīvs2007. gada cilvēki„Jūsu nodaļa ir kā mazas mājasslimniekiem, pateicoties brīnišķīgajiemcilvēkiem, kas te strādā”(ieraksts 24.nodaļas atsauksmju grāmatā)Atskatoties uz 2007. gadu, tika meklēts labākaiskolektīvs. Kā atsaucīgākais, organizētākais unjaukākais kolektīvs tika nosaukta Asinsvaduķirurģijas centra 24. nodaļa.„Tas protams, bija patīkami,” smaida centravadītājs medicīnas doktors Edvīns Lietuvietis.Katrs pateikts paldies palīdz stiprināt kolektīvuun veidot tajā labāku gaisotni, kas atsaucas uztiešo darbu un saskarsmi ar pacientiem.Un patiesi, vērojot darbiniekus šajā nodaļāvar sajust šo saskarsmi – katrs sanitārs, māsupalīgs, kurjers vai māsa saimniece ir tikpatsvarīga kā ārsts vai medmāsa, jo cits bez citanevar. Tad nebūs šīs dzīvās pienākumu izpildesķēdes, kas neredzami saista nodaļaspersonālu ar katru pacientu.Šī ir viena no smagajām nodaļām slimnīcā, jooperācijas notiek katru dienu viena pēc otras.90 % ir operējamu pacientu, bieži mazkustīgivai pilnīgi guloši, ar lielām rētām un arīsarežģītām blakusslimībām. Ir arī operācijas,kas tiek izdarītas ar mazinvazīvām metodēmkopā ar radiologiem jaunaprīkotā laboratorijā,bet pamatā operācijas notiek pašu blokā1A. Te nonāk jau gados veci cilvēki, kuriemnosprostoti ne tikai kāju vai roku, bet arī galvasun sirds asinsvadi. Bieži operācijas ir pēcplīsušas aneirismas. Sevišķi bīstams stāvoklisir vēdera dobuma aneirisma. Slimnieki tiekiepriekš par visu ārstēšanas procesu informētivisos sīkumos, kas liek skaidri apzināties, kabez šīm glābjošajām un prasmīgajām rokāmbūtu ārkārtīgi smagi. Tādēļ viņi ir pateicīgitiem, kuri uzņēmušies risku operēt patvisneprognozējamos gadījumos un pēc tamstāvējuši dienu un nakti klāt. Māsu darbste ir īpaši smags. Ne tikai operāciju, bet arīprocedūru māsai. Tā nav tikai zāļu ievadīšana,sistēmas vai injekcijas vēnās, kas jau daudz kopārcietušas un kļuvušas knapi redzamas, betarī regulāra asiņojošu un strutojošu brūčukopšana un pārsiešana kopā ar sanitāriem,veļas mainīšana un ķermeņa grozīšana, lainebūtu izgulējumu utt. Kad pēc kādāmtrīs četrām dienām smagi slimais pacientsbeidzot ir uz savām kājām, viņš ir priecīgs paratgriešanos aktīvajā dzīvē. Nodaļas atsauksmjugrāmata ir pilna ar pacientu pateicībām –par profesionalitāti, sirsnību un iejūtību, parārpuskārtas vizītēm sestdienās un svētdienās,par visām rūpēm, kas nav rakstītas darbiniekuamata pienākumos. Atsauksmes adresētas visainodaļai, konkrētiem cilvēkiem vai vienkārši„māsiņai, kura dežurēja tajā naktī...”. Gandrīzvisiem pēc kārtas.Kolektīvs 24. nodaļā ir stabils, personāls tereti mainās un darbinieku netrūkst. Uz šosarunu arī nodaļas „aktīvs” ieradies kolektīvi– kā demonstrējot vienotību. Un tā šeit arīir – iekšējā kārtībā, spodrībā un kopdarbībasalgoritmu izpildē. Lai gadā veiktu 1200asinsvadu operācijas un ambulatori apkalpotuaizvien pieaugošu skaitu klientu, jābūtaugstai kolektīvai atbildībai un labai darbaorganizācijai. Pacientu aprūpē Eiropas līmeņarādītājs ir 50 % izdzīvojušo pēc plīsušasvēdera aortas aneirismas operācijām. Pariekšējo disciplīnu un aprūpes kvalitāti, taiskaitā precīzu procedūru izpildi, liecina fakts,ka nodaļā nav bijis nozokominālās infekcijasdraudu.60 % pacientu Asins ķirurģijas centrā ienāk norajoniem. Kā skaidro Edvīns Lietuvietis, centravadība un ārsti ir daudz darījuši, lai izglītotuģimenes ārstus novados – kā diagnosticētslimību, kā atlasīt asinsvadu pacientus, kurusjāsūta uz Rīgu. Pēc lekcijām un semināriemvairāku gadu garumā tagad nav pacientuar ielaistu slimību, kā tas bija agrāk, vardrošāk plānot operējamo cilvēku rindu. Bezšaubām, nereti šī rinda „jāpabīda”, jo nodaļāgultu ir tik, cik ir – 38. Kādu nedēļu nodaļāsadrūzmējas pat 41 slimnieks. Bet ir jārodvieta akūti operējamam pacientam, sevišķi noneatliekamās palīdzības mašīnas. Starp citu,Stradiņu asinsvadu ķirurgi ir vienīgie valstī, kas„nosedz” katastrofu medicīnas pieprasījumu,regulāri dodas konsultēt smagus gadījumus,palīdz kolēģiem rajonos precizēt diagnoziun uz vietas veic arī smalkas operācijas.Sarežģītāko gadījumu slimniekus atgādā uzslimnīcu. Gadu gaitā šie īpašie gadījumi palīdzveidot jaunas ārstēšanas un operēšanas metodes.Te strādājošie pieci medicīnas doktorisavas disertācijas aizstāvējuši uz konkrētaspieredzes materiāliem un viņu piedāvātāsinovācijas nu ir praksē reāli pielietojamas.Zināšanas tiek nodotas arī jaunajiem – šogadšeit strādā un mācās divi pirmā gada rezidenti.Ārsti teic – aug „lietaskoks”. Tie tiks paturēti.Gan arī tādēļ, ka vidējais ārsta vecums sasniedzis50-60 gadus. Medmāsu vidējais vecumsir 40 gadi. Taču dežūras sievietēm šajānodaļā nav vieglas. Neatliekamos gadījumosno rīta līdz otram rītam operāciju māsasblakus ārstam veic savu neaizstājamo misiju,citas dienu un nakti veic sirdzēja aprūpi, jakas atgadās – zvana ārstam uz mājām kautnaktī. „Mūsu māsas ir augstu izglītotas unļoti kvalificētas,” ne bez pamata slavē nodaļasvirsārsts medicīnas doktors Sergejs Kovaļovs.Kā izrādās, nodaļā izskaitļots, ka diemžēl pusino sava darba laika māsa kopā ar sanitāru pavadapārvadājot pacientu – no operācijas zālesuz palātu, no palātas uz diagnostikas kabinetiem,uz procedūrām utt. Šobrīd tiek domāts,kā šis dārgās darba rokas atslogot no „transportastrādnieka” pienākumiem, jo māsas irvajadzīgas palātās un procedūru istabā.Daudzus uzlabojumus nodaļā ir veikušas pašasmāsas. Īpaši izcelt var māsas Daci un Silviju.Viņas arī rūpējas par sadzīvi, lai arī cik ar „darbukārtām bieza” diena un slimnīcas svarīgākiepasākumi ir jāmeklē. Vienmēr jubilāram puķestiks sagādātas. Izrādās, ka šī kolektīva obligātiesvētki ir Ziemassvētki, kad visi sanāk kopā. Iriedibināta arī tradīcija vasarā doties kopīgāekskursijā. Šogad kolektīvs bijis Kurzemesjūrmalā, bet tagad jau tiekot plānots 2009.gada ekskursijas maršruts.Šoreiz „Slimnīcas Ziņas” tiek lūgtas apsveiktdakteri Sergeju Kovaļovu – viņam decembranogalē - 50. Bet nodaļas virsārsa amatā viņš irjau 8 gadus un ir viens no tiem ārstiem, kuriempacienti visvairāk sarakstījuši paldies vārdus unraksturojuši viņu kā rūpīgu, sirsnīgu, pacietīguun iejūtīgu ārstu. ◆8 Decembris 2008 Decembris 2008 9

NOTIKUMI I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I NOTIKUMIAnesteziologu, reanimatologu4. Nacionālais kongressAntoņina SONDORELatvijas Anesteziologu un reanimatologuasociācijas prezidenteNoslēdzies Mutes veselības mēnesisMaija TērmaneGadu mijas noskaņojumā Latvijas anesteziologi,reanimatologi, intensīvās terapijas,neatliekamās un katastrofu medicīnasspeciālisti kopā ar anestēzijas un intensīvāsterapijas māsu apvienību rīkoja 4. Nacionālokongresu, kurš pēc tradīcijas notiek reizi 3 gados.Šogad tam ir liela starptautiska nozīme,jo nacionālais kongress tika apvienots ar4. Starptautisko Baltijas anestezioloģijas unintensīvās terapijas kongresu.Kongresa uzmanības centrā bija jautājumi, kasskar smagi un kritiski slimo pacientu aprūpiKāpēc neredzam aptaukošanos Latvijā7. oktobrī notika apaļā galda diskusija „Kāpēcneredzam aptaukošanos Latvijā?”, kuraslaikā tika diskutēts par cīņu ar aptaukošanāsslimību. Diskusijā piedalījās Stradiņa slimnīcasĶirurģijas klīnikas vadītājs RSU rektors prof.Jānis Gardovskis, dietoloģe Laila Meija, 23.ķirurģijas nodaļas vadītājs Dr. Māris Pavārs,Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs dietologsAndis Brēmanis, Valsts aģentūras“Sabiedrības veselības aģentūra” sabiedrībasveselības datu analīzes daļas Sabiedrībasveselības vecākā speciāliste Iveta Pudule unpsihoterapeite Indra Majore – Dūšele.Tika sniegta informācija par uzsākto pētījumuprehospitālā un intrahospitālā periodā, t.sk.pacientu drošību perioperatīvajā periodā,neatliekamās medicīniskās palīdzībasun intensīvās terapijas efektivitāti, lielonegadījumu un katastrofu medicīniskos aspektus,apmācību un izglītību, mūsu specialitātesmediko-legālos aspektus.Vadošie Pasaules Anesteziologu BiedrībuFederācijas, Eiropas Anesteziologu Biedrības,Eiropas Medicīnisko specialitāšu komisijasAnestezioloģijas Sekcijas un Padomes (UEMSEuropean Board and Section of Anaesthesi­par dzīves kvalitātes izmaiņām pacientiem,kuriem aptaukošanās tiek ārstēta ķirurģiski,t.i., tiek veikta bariatriskās ķirurģijas operācija.Šāda veida pētījumu Latvijā veic pirmo reizi.Kā rāda statistika, vismaz 150 000 Latvijasiedzīvotājiem būtu nepieciešama būtiskasvara samazināšana, lai uzlabotu savas dzīveskvalitāti. Viens no veidiem, kā cīnīties arsmagu aptaukošanās slimību ir bariatriskāķirurģija*. Ar šīs metodes palīdzību pacientsiegūst nozīmīgu, ilgstošu svara samazināšanosun tiek aizkavēta jaunu, no aptaukošanāsizraisītu slimību rašanās. Sākot ar 2008. gadu,bariatriskās ķirurģijas operācijas ir iekļautasology) vadītāji piedalījās kongresā, nolasotizglītojošas lekcijas, kā arī organizējot sēdesun seminārus, veltītus izglītības optimizācijaiun harmonizācijai Eiropā, vērstai uz pacientumedicīniskās aprūpes drošību un augstukvalitāti.Kongresā ar ziņojumiem un izglītojošāmlekcijām piedalījās Baltijas, Eiropas un pasaulesizcili šo nozaru speciālisti. Tika organizēta veselavirkne praktisko nodarbību. ◆Ieva Lapsato ārstniecības pakalpojumu sarakstā, koapmaksā VOAVA. Bariatriskās ķirurģijasoperācijas Stradiņa slimnīcā veic Ambulatorāsķirurģijas centrā. Vairāk informācijas: www.vieglaks.lv* Bariatrija:• Pacientam pēc rūpīgiem izmeklējumiemun konsultācijām ar dažādiem speciālistiem,t.sk., psihologu, tiek veikta viena no bariatriskāsķirurģijas operācijām – regulējamās kuņģasaites uzlikšana, vai kuņģa apiešana, kārezultātā samazinās apēstā uztura daudzumsun ātrāk rodas sāta sajūta.• Bariatriskās ķirurģija nav plastiskāoperācija, tā ir aptaukošanās slimībasķirurģiska ārstēšana.• Šo metodi izmanto tikai tad, kad visas citassvara samazināšanas metodes ir bijušasneveiksmīgas.• Pēc operācijas pacienti zaudē vidēji 61,2%sava liekā svara.• Operācijas rezultātā iespējams krasiuzlabot pacienta vispārējo veselības stāvokli,jo vairumam bariatrijas pacientu ir smagasblakus saslimšanas, ko veicina liekais svars. ◆2008. gada oktobrī Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas Zobārstniecības unsejas ķirurģijas centrs sadarbībā ar „Colgate”,LR Veselības ministriju, Zobu higiēnistuakadēmisko skolu, Latvijas Zobārstu asociācijuun Latvijas Mutes veselības fondu organizējaMutes veselības mēnesi (MVM).„Vērtējot Mutes veselības mēneša laikā paveikto,esam secinājuši, ka Mutes veselības stāvoklisir ķermeņa veselības spogulis un nepieciešamastarpdisciplināra sadarbība profilaksesveicināšanā, uzmanību pievēršot visu vecumagrupu iedzīvotājiem un to dzīvesveidam, paradumiemun mutes kopšanai,” stāsta PaulaStradiņa KUS Zobārtniecības un sejas ķirurģijascentra vadītājs dr. Andis Paeglītis.„Mutes veselības mēneša laikā Paula StradiņaKUS Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrsuzsācis sadarbību ar Latvijas Kardioloģijascentru asoc. prof. Andreja Ērgļa vadībā un mēsceram to attīstīt 2009. gadā, īstenojot kopējoriska faktoru pieeju pacientu ārstēšanā unsabiedrības izglītošanā”.Meklējam sirdsmāsiņu!No 2008. gada 12. maija līdz 2009. gada1. janvārim norisinās akcija „Meklējam sirdsmāsiņu“.Akciju orgaizē Rietumu Bankaslabdarības fonds un laikraksts Diena.Akcijas mērķis ir pievērst uzmanību bērnumedmāsu darbam Latvijā un celt bērnumedmāsas profesijas prestižu. Pirmais akcijasposms jau ir noslēdzies. Tika nominētaspirmās bērnu medmāsas, kuras strādā Bērnuklīniskās universitātes slimnīcā. Akcija guvaplašu atsaucību no slimnīcas pacientiem, viņuradiniekiem un draugiem.„Colgate” Mutes veselības mēneša laikā Latvijasreģionos strādāja mobilās zobārstniecības autobusiun speciāli veidoti „Colgate” autobusiņi,pieturot 13 pilsētās: Kurzemē - Liepājā, Saldū,Kuldīgā, Talsos, Latgalē - Rēzeknē, Preiļos,Krāslavā, Gulbenē, Vidzemē - Valmierā,Limbažos, Madonā un Zemgalē - Jelgavā unAizkrauklē. Mēneša laikā vairāk kā 1500 Latvijasiedzīvotāju, no tiem 30% - bērni, apmeklējuši„Colgate” un mobilās zobārstniecības autobususun saņēmuši speciālista konsultāciju.Visbiežāk speciālistiem uzdoti jautājumi parmutes veselības profilakses pasākumiem –kādu zobu pastu ieteicams lietot, kā izmantotzobu diegu, kā arī citi ar mutes dobumaveselību un higiēnu saistīti jautājumi. Novērots,ka zināšanas par mutes dobuma kopšanu unhigiēnu apstājas pie teorētiskajām zināšanāmun ne vienmēr tās tiek lietotas arī praksē.Vecāka gadagājuma apmeklētājiem sniegtainformācija par zobu protezēšanu, kā arīpensionāri aicināti ievērot mutes veselības profilaksespasākumus.Pensionāri un pansionātu iedzīvotāji ir tāsabiedrības daļa, kuru mutes veselībai līdzšim pievērsta salīdzinoši neliela uzmanība.„Ievērot pareizu mutes higiēnu ir būtiskiAkcija turpinās, tāpēc dalībai tās otrajā posmāpieteicām 22 bērnu medmāsas no PaulaStradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasDzemdību un ginekoloģijas klīnikas Perinatālāsaprūpes centra Jaundzimušo intensīvās terapijasun Jaundzimušo nodaļas. Ļoti ceram, ka arīmūsu slimnīcā atsaucība būs pietiekami augstaun mēs varēsim ieraudzīt kādu no mūsumāsām Latvijas sirsnīgāko un atsaucīgākobērnu medmāsu sarakstā.Pieteikt savu sirdsmāsiņu tiek aicināts ikviensbijušais vai pašreizējais slimnīcas pacients, viņajebkurā vecumā. Teiciens: „Nav zobu, navproblēmu” neatbilst patiesībai, jo zobu higiēnasneievērošana veicina infekcijas izplatību un līdzar to veicina vispārējās organisma saslimšanas,”norāda dr. Andis Paeglītis. Tādēļ nākamgadplānots paplašināt mobilās zobārstniecībasprojektu, iekļaujot zobārstniecības autobusumaršrutos arī pansionātus un sociālās aprūpesiestādes. ◆Mobilas zobarstniecibas autobuss PreilosAnta Bušaradinieki un draugi. Nekad nav par vēlu pateiktlabus vārdus, tāpēc, ja sirdsmāsiņa joprojāmstrādā slimnīcā, viņai ir iespējams pateikties arīpēc vairākiem gadiem.Sirdsmāsiņu pieteikuma anketas varēs aizpildītJaundzimušo un intensīvās terapijas nodaļā, kurtiks izvietots informatīvais stends, anketas unpastkastīte, kurā ievietot pieteikuma anketas.Pieteikuma anketas ir publicētas laikrakstos,kā arī tās var aizpildīt arī elektroniski internetamājas lapās www.rblf.lv, www.diena.lv/sirdsmasina.◆Arodslimību ārstu biedrības konferenceMaija EglīteLatvijas Arodslimību ārstu biedrības konferencē 3. oktobrī tika pārrunāti grozījumi Ministru kabineta noteikumiem nr. 527 parobligātajām veselības pārbaudēm strādājošajiem.Tika nolemts samazināt šo noteikumu 1. pielikumā kontrindikācijas darbam dažādos kaitīgos apstākļos. Arodslimību ārstu biedrībaskonferencē šī jautājuma sagatavošanā aktīvi piedalījās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnascentra vadītāja prof. M. Eglīte, doc. T. Farbtuha, dr. E. Čurbakova, dr. J. Cīrule. Jautājums vēl tiek apspriests un gaidīti ierosinājumi noarodslimību ārstiem. ◆10 Decembris 2008 Decembris 2008 11

PĀRMAIŅAS I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I PĀRMAIŅASPārmaiņas Ambulatoro pakalpojumu centrāJaunas diagnostikas iespējasDr. Sarmīte DzelzīteVecā koka baraka, kas mūsu laikos pazīstamakā 38. korpuss, aizvadītā gada laikā atkal piedzīvojusilielas pārmaiņas – poliklīnika, kas tetika izveidota pēckara gados, pārtapusi par Ambulatoropakalpojumu centru. Vēl vairāk – telpurekonstrukcijas rezultātā šī ēka paplašinājusiespar veseliem 108 kvadrātmetriem, kas noārpuses nav pamanāms. Celtnieki it kā nemanotpabīdījuši sienas ziemeļu virzienā, līdzšim šaurā koridora vietā izveidojot divas jaunastelpas. Pacienti var ērti iekārtoties krēslosun pie laikrakstiem, raibiem veselības tematikasbukletiem un kafijas tases, gaidīt rindupie ārsta. Bet pēc pāris mēnešiem te izskatīsiestikpat mūsdienīgi kā bankās, kur klientu rinduvadības sistēma ir automatizēta. Pacientsnospiedīs podziņu, paņems kārtas numuru unuzgaidīs līdz gaismas tablo izsauks viņa kārtasnumuru.„Mēs esam gandarīti, ka ar valsts sniegto finansējumupieticis, lai izbūvētu un arī iekārtotučetrus jaunus ārstu speciālistu kabinetus, kasbija ļoti nepieciešami,” saka Ambulatoro pakalpojumucentra vadītāja dr. Ilze Supe. „Sā kotbūvniecību, pirmkārt, domājam par to speciālistudarba apstākļu uzlabošanu, pie kuriempacientu ir visvairāk. Tagad jauns ka binets ir acuārstam, atsevišķs kabinets reimatologam, kasmums ir otrs pieprasītākais speciālists, jaunskabinets ir nefrologiem un vēl viens tiek iekārtotssāpju speciālistam algo logam. Jaunieguvumsir arī konferenču zāle, kurā varēs mācīties ganmedicīnas darbinieki, gan arī studenti. Šo telpuuniversitāte varēs izmantot rezidentu un studentulekcijām vai ārstu kvalifikācijas celšanaskursiem. Šeit varēs mācīties 50 cilvēki, irnodrošinātas arī visas tehniskās iespējas lekcijuun konferenču darbam.” Telpas izdaiļo un tajāsienes gaišumu fotomākslinieka Imanta Prēdeļadarbi – ainavas un ziedi.Tagad arī speciālistu pieņemšanas laiks irpagarināts līdz pat astoņiem vakarā, kas ir ļotisvarīgi tieši strādājošiem cilvēkiem. Ikviens variepriekš pierakstīties uz maksas konsultācijāmun pats norēķināties par pakalpojumiem kasē,vai izmantot savas apdrošināšanas polises. Tasviss gan darbiniekiem un speciālistiem, ganklientiem ir liels ieguvums. ◆Oktobrī pēc tehniska pārraukuma Radioloģijascentrā darbu atsācis mūsu slimnīcasmagnētiskās rezonanses kabinets, kurā tikaveikta apjomīga telpu rekonstrukcija unuzstādīta uzlabota magnētiskās rezonansesaparatūra. Tagad MR izmeklēšanas telpa irplašāka – ar logu uz slimnīcas zaļo pagalmu.Lai gan MR aparatūras lauks ir palicisiepriekšējais -1,5 Tesli, ir arī būtiski uzlabojumi.Aparatūrā papildus ir spēcīgi gradienti,kuri ļauj izmantot jaunas specializētas spolesun veikt sarežģītus izmeklējumus. Ievērojamipaplašinājušās iespējas neiroradioloģijā – varveikt gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu baltāsvielas struktūras integritātes izvērtēšanut.s. traktogrāfiju, noteikt smadzeņu garozasfunkcionāli nozīmīgo zonu lokalizāciju(kustība, jušana, runa), kā arī slimību izraisītāspārmaiņas tajās.Ar šo MR aparatūru var noteikt smadzeņuasins apgādi ne tikai vizualizējot asinsvadus,bet izvērtēt parenhīmas apasiņošanu t.s.perfūziju un diagnosticēt gan akūtas, ganpārciestas mikrohemorāģijas.MG aparatūrā ir iestrādāta t.s. TIM (total imaging)matrica, kas ļauj veikt visa ķermeņaizmeklējumu vienlaicīgi. Šie izmeklējumi irbūtiski onkoloģisko slimību un hematoloģiskoslimību izplatības diagnostikā.Arī vēdera dobuma, iegurņa orgānu, mugurkaula,kaulu-locītavu sistēmas un krūtsdziedzeru izmeklēšanas programmas un protokoliir papildināti un uzlaboti.Paplašinājušās asinsvadu izmeklēšanasiespējas – tagad papildus var veikt arī perifēroasinsvadu MR angiogrāfiju. Uzlabotajāaparatūrā ir programmas, kas ļauj veikt arī sirdsun sirds asinsvadu izmeklējumus. Tā kā Latvijāšī ir pirmā ar atbilstošām sirds izmeklēšanasprogrammām nokomplektētā iekārta, tadsaprotams, ka izmeklēšanas un interpretācijaspieredze vēl ir neliela. Izmeklēšanas iespējasir un būs ierobežotas, jo šī ir vienīgā tik modernaaparatūra. Pēc manām domām, galvenāvērtība šim izmeklējumam būs sirds muskuļudzīvotspējas noteikšanā un sirds audzējudiagnostikā. ◆Asins kabinets un Imūnhematoloģijasnodaļa plāno pārceltiesTuvākajā laikā Asins kabinets un Imūnhematoloģijasnodaļa plāno pārcelties uz jau najāmtelpām, kuras atrodas 108. korpusa 1. stāvā.Jaunās telpas būs gaišākas un plašākas, kasnoteikti uzlabos darba apstākļus, kā arī sagādāsprieku pašiem darbiniekiem, jo Asins kabinetapatreizējās telpas ir 12,5 kvadrātmetrusmazas, kur vienlaicīgi strādā 3 darbinieki,bet Imūnhematologijas nodaļa izvietota13,4 kvadrātmetru mazā telpā, kur vienlaicīgistrādā 6 darbinieki. Jaunās telpas izveidotasatbilstoši MK noteikumiem Nr. 1037.Jaunās telpas atradīsies blakus reanimācijasun kardioloģijas centram, kas uzlabosabpusēju sadarbību steidzamos gadījumosimūnhematoloģiskā izmeklēšanā un asinskomponentu izsniegšanā. ◆Alla Šuste12 Decembris 2008 Decembris 2008 13

NUMURA INTERVIJAI Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I NUMURA INTERVIJAMērķis nav rītdiena, bet gan 2018. gadsIntervēja Baiba PareIntervija ar Aldi RozenberguIzglītības iestādes:Latvijas Medicīnas akadēmijaRSEBAADarba vietas:Bērnu klīniskā universitātes slimnīcaFarmācijas kompānija „Pfizer”Paula Stradiņa Klīniskā universitātesslimnīcaHobiji:Medības, makšķerēšana, teniss- Pastāstiet par saviem darbapienākumiem iepriekšējā darba vietā!Mana iepriekšējā darba vieta bija farmācijaskompānijas „Pfizer” pārstāvniecība Latvijā unIgaunijā. Tur es biju tirdzniecības direktors ungalvenie uzdevumi šajā amatā bija veiksmīgakompānijas attīstība Latvijā un Igaunijā aroptimālu cilvēkresursu piesaisti attiecīgoproduktu virzīšanai tirgū. Vadīju vairāk kā 30cilvēku lielu kolektīvu, kurš bija sadalīts divosbirojos – Latvijā un Igaunijā. Kamēr strādāju„Pfizer”, tā Latvijā bija pirmajā vietā starpfarmācijas kompānijām to ekonomiskāsattīstības ziņā. Kad sāku strādāt arī Igaunijasfiliālē, tad arī tās ekonomiskie rādītāji sākakāpt. Domāju, ka tas bija labs sasniegums,ņemot vērā to, ka vienlaicīgi strādāt divāsvalstīs ir grūti.- Kāpēc izvēlējāties Stradiņu slimnīcupar savu darbavietu?Vēlējos būt tuvāk medicīnai. Kad sāku strādātfarmācijas jomā, biju nolēmis to nedarīt ilgākpar 10 gadiem. Ja vērotu savu dzīvi no malas,tad tā ir sadalīta it kā pa blokiem vaiposmiem. Pēc gandrīz 11 gadiem šis posmsbija noslēdzies un vēlējos darīt ko citu unbūt tuvāk medicīnai. Jāatzīst, ka pamestfarmācijas biznesu ir ļoti nepopulārs lēmums– no tā parasti neiet prom, jo, strādājot šajānozarē dzīve parasti ir relatīvi vieglāka. Tačuman labāk patīk, ja dzīvē ir jācīnās pašam.- Jūs esat absolvējis LatvijasMedicīnas akadēmiju. Kāda ir Jūsuprofesija?Pēc profesijas esmu ārsts-pediatrs. Esmustrādājis Bērnu slimnīcā Bērnu un pusaudžuendokrinoloģijas centrā.- Kāpēc izvēlējāties studēt pediatriju?Bērni ir patiesi un par viņu sajūtām varuzzināt daudz vairāk nekā no pieaugušajiem.Iespējams tas arī savā ziņā bija tāds kājaunības maksimālisms – mans mērķis bijapalīdzēt bērniem. Kad sāku studēt, bijunolēmis kļūt par bērnu ķirurgu. Taču studējotatklāju, ka man ļoti interesē endokrinoloģija.5. kursā sāku vairāk interesēties par zinātni..Tajā laikā dr. Gunārs Siliņšmits un dr. IvetaDzīvīte mani pārliecināja, cik tas ir interesanti.Biju mācību braucienā Zviedrijas Upsalasuniversitātes slimnīcā, Karolinskas slimnīcāStokholmā. Bērnu slimnīcā nostrādāju līdz1997. gadam.Lai spētu virzīt tik lietuun apjomīgu attīstībasprojektu, cilvēkiem tevblakus ir jābūt tikpatpozitīvi domājošiem,mērķtiecīgiem un jauniemsavā domāšanā!- Kādas ir Jūsu personīgās sajūtas,virzot slimnīcas attīstības projektu?Fantastiskas! Bet ir jābūt nedaudz trakam – labānozīmē! Ja salīdzinātu šo procesu ar karavānudošanos pāri tuksnesim, tad varam saskatītkādas līdzības. Viņi nekad neteica – dosimiespāri šim smilšu pauguram un tad jau redzēs,kā būs pēc tam. Viņiem bija mērķis iet 12 dienas.Un šeit ir tāpat – mērķis nav rītdiena, betgan 2017., 2018. gads, kad būs uzceltas abasčūskas! Tāpēc skatoties nākotnes vīzijās tiktālu uz priekšu ir jābūt nedaudz trakam. Kad1997. gadā aizgāju no darba Bērnu slimnīcā,teicu, ka atgriezīšos vai nu Bērnu slimnīcā, vaiStradiņos. Tā nu esmu atgriezies šeit un vairākprom doties nevēlos.- Vai ir jau tagad radušies kādi būtiskisecinājumi par attīstības projektavirzību, kā lietas darīt labāk?Secinājumi noteikti ir. Bet galvenaissecinājums – lai spētu virzīt tik lietu unapjomīgu attīstības projektu, cilvēkiem tevblakus ir jābūt tikpat pozitīvi domājošiem,mērķtiecīgiem un jauniem savā domāšanā!Ja aizbraucam uz kāducitu valsti, nevienāslimnīcas teritorijānenotiek tādasautosacīkstes kā piemums! Man dažreiz šķiet,ka šeit sāksies sastrēgumi.Taču automašīnām,izņemot ātro palīdzību,nebūtu jābrauc paslimnīcas teritoriju- Tikko no pieredzes brauciena Minhenē,Vācijā, atgriezās Stradiņa slimnīcasdarbinieki un viens no iespaidiempar redzēto bija darba organizēšanamedicīnas centros. Attīstības biroji irne tikai visā slimnīcā, bet gan katrāslimnīcas struktūrvienībā un nodarbojasar pacientu apmierinātības līmeņaapzināšanu par sniegtajiem pakalpojumiem,jaunu pakalpojumu veiduieviešanu struktūrvienībās, darbaorganizācijas plānošanu, kā arī ar darbiniekukvalifikācijas paaugstināšanu,organizējot dažādus kursus unpraktiskās nodarbības. Kā Jūs domājat,varbūt Stradiņa slimnīcā nākotnēkatrā slimnīcas struktūrvienībā būtunepieciešams savs attīstības birojs?Katrā slimnīcas struktūrvienībā savs attīstībasbirojs – šobrīd noteikti nē, nākotnē - varbūt.Birojs var būt tikai viens. Ideālā variantā galvenaisnav cilvēks, bet gan ideja un visi sadarbojas,lai šī ideja tiktu realizēta. Iespējams,varētu būt attīstības biroja departamenti vainodaļas. Bet tas noteikti ir jautājums parnākotni, jo vispirms ir jāuzceļ pirmā čūska.Taču vēlos atzīmēt, ka slimnīcā jau tagadnesen tika veikts pacientu apmierinātībaspētījums. Būtu izcili, ja varētu strādāt ciešākāsadarbībā ar Personāla daļu.Šūnu transplantācijascentra atklāšana ir tādskā pirmais lielākais unredzamākais punktsslimnīcas attīstībasprojektā- Septembra „Slimnīcas ziņu” numurārakstījāt, ka 31. jūlijā Valsts sekretārusanāksmē tika uzsaukts slimnīcas koncepcijasprojekts...Jā, esam saņēmuši atļauju izmantot valsts galvotoaizdevumu 46 400 000 LVL apmērā jaunākorpusa 1. kārtas būvniecībai. Rīgas Domē iriesniegta visa dokumentācija, lai sāktu publiskoapspriešanu šī gada decembra vidū, kasilgst četras nedēļas. Līdz februāra beigāmpēc Rīgas Domes balsojuma ir jāiegūstatļauja veco ēku demontāžai, lai atbrīvotupirmās čūskas būvlaukumu. Uzskatu, kaŠūnu transplantācijas centra atklāšana ir tādskā pirmais lielākais un redzamākais punktsslimnīcas attīstības projektā.- Kādi darbi vēl ir ieplānoti?Pašlaik arī esam apzinājuši, ka šeit Pilsoņuielā, lai izvietotu visas nepieciešamās ēkas,ir nedaudz par šauru. Esam sākuši strādātpie tā, lai izveidotu slimnīcas tehniskostruktūrvienību (garāžu, noliktavu) atrašanāsvietas pāri ielai – Liepājas ielā. Kāpēc? Jo irkāda problēma... Ja aizbraucam uz kādu cituvalsti, nevienā slimnīcas teritorijā nenotiektādas autosacīkstes kā pie mums! Mandažreiz šķiet, ka šeit sāksies sastrēgumi.Taču automašīnām, izņemot ātro palīdzību,nebūtu jābrauc pa slimnīcas teritoriju. Tāir problēma, kas apdraud slimniekus, darbiniekus,apmeklētājus. Tā ir absurda situācija,ja slimnīcas teritorijā ir jāizvieto „guļošie policisti”,lai autobraucēji nebrauktu pārāk ātri.Tik liels projektsmedicīnas aprūpē vēlLatvijā nav bijis. Un mēsvisi esam šī vēsturiskānotikuma liecinieki- Vai arī atpūtai atliek laiks?Kādreiz biežāk devos makšķerēt, taču tagadman nav tik daudz laika. Tā kā medības var notiktarī tumsā, tad pāris reizes mēnesī cenšosaizbraukt uz mežu. Bet nevis slepkavot mežazvērus, bet attīrīt mežu un izvēdināt galvu.Līdz februāra beigāmpēc Rīgas Domes balsojumair jāiegūst atļaujaveco ēku demontāžai, laiatbrīvotu pirmās čūskasbūvlaukumu- Kāds ir Jūsu 2008. gada lielākais prieks?Mans šī gada lielākais prieks bija tajā brīdī,kad saņēmu ziņu, ka slimnīcas rekonstrukcijaun attīstība tika uzsaukta valsts sekretārupilnsapulcē. Tik liels projekts medicīnasaprūpē vēl Latvijā nav bijis. Un mēs visi esam šīvēsturiskā notikuma liecinieki. Man ir patiessprieks, ka arī valstiskā līmenī tiek atzīts, ka parvalsts iedzīvotāju veselību ir jārūpējas! ◆14 Decembris 2008 Decembris 2008 15

PIEREDZE I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I PIEREDZEStarpvalstu sadarbība pārmantotā vēžaprofilaksē un ārstēšanāIeva LapsaStradiņu Invazīvās radioloģijas nodaļa- Ziemeļvalstu reģiona vadošs centrs1. un 2. oktobrī slimnīcā notika starptautisksseminārs par pārmantotā vēža profilaksiun ārstēšanu.Kolēģiem no Grodņas Klīniskās universitātesslimnīcas seminārā stāstīja par Stradiņa slimnīcasspeciālistu pieredzi pārmantotā vēžaiz pētē, par diagnostiku, profilaksi, slimnīcasPārmantotā vēža kabineta izveidi, darbību unprogrammas attīstību. Viesi piedalījās praktiskajāsnodarbībās Pārmantotā vēža kabinetāun Molekulārās ģenētikas laboratorijā.Seminārs notika Eiropas Savienības InterregIII B Kaimiņattiecību programmaslīdzfinansētā projekta „Pārmantotā vēža profilakse,zināšanu apmaiņa un apzināšanāsveicināšana par slimību Baltkrievijas, Latvijasun Lietuvas pierobežas rajonos” ietvaros.Projekta turpmākā gaita paredz Pārmantotāvēža centra izveidi Grodņas Klīniskajāuniversitātes slimnīcā. Projekta kopējaisfinansējums ir 459 396,27 LVL (653 662,00EUR), no tiem 411 202,89 LVL (585 089,00EUR) finansē Eiropas Savienība.Projekta nolūks ir uzlabot dzīves kvalitātiLatvijā un Baltkrievijā, attīstot efektīvuiedzīvotāju pārmantotā vēža riska skrīningaun aprūpes sistēmas modeli un tiecotiesnovērst pārmantotā vēža novēlotu diagnostiku,it īpaši pierobežas rajonos, kā arī izstrādātstarptautisku sadarbību, informācijas unpieredzes apmaiņu par pārmantoto vēzi untā klīniskajiem un molekulārajiem aspektiemstarp Paula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas un Grodņas Klīniskās universitātesslimnīcas speciālistiem.„Sistēma ir pavisam vienkārša. Pirmkārt,ir jāapzina savi radinieki – ar ko slimojamāte, tēvs, vecvecāki, onkuļi un tantes. Jazināms, ka ģimenē jau bijuši vēža gadījumi,ir jāveic pārbaude – asins paraugu no vēnasmolekulāra izmeklēšana Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas laboratorijā.Ja tiek atklāts paaugstināts risks saslimt arvēzi, regulāri jāveic pār baudes, lai sli mībasgadījumā, toat klātu pašāsā kumā, un ārstēšana būtuveik smīga,” atzinapro fesors JānisGar dovskis.Ik gadu Latvijātiek konstatēti10 000 gadījumisaslimstībai arļaun dabīgiema u d z ē j i e m .Pēdējo 10 gadulaikā saslimstībaar onkoloģiskām slimībām ir pieaugusi par20,9%, mirstība par 8,5%. Taču apmērampiektā daļa no visiem ļaundabīgajiemaudzējiem ir pārmantoti, tā dē jādi pārmantotoaudzēju riska grupas identifikācija un profilaksetiek uzskatīta par vie nu no galvenajiemonkoloģijas virzieniem. ◆Stradiņa slimnīcā 21. novembrī tika organizētsjau 3. Baltijas invazīvās radioloģijas unneiroradioloģijas seminārs. Šogad tajāpiedalījās radiologi no Baltijas valstīm, kā arīpasaules mēroga vadošie speciālisti (prof.Charbel Mounayer (Francija), Gyula Gal(Dānija), Tommy Andersson (Zviedrija) u.c.).Kopā ar Stradiņu Diagnostiskās radioloģijasinstitūta speciālistiem viņi Angiogrāfijaslaboratorijā veica sarežģītu galvas smadzeņupataloģiju ārstēšanu – operācijas, kuru noriseparalēli speciālistu lekcijām tika translētaun komentēta konferenču zālē. Seminārstika organizēts, lai veicinātu pieredzes unzināšanu apmaiņu par invazīvās radioloģijasun neiroradioloģijas jaunākajām iespējām.Baltijas un pasaules speciālisti, tiešraidē sekojotoperāciju norisei, runāja par jaunākajāmārstēšanas metodēm.„Apmēram piecu gadu laikā Stradiņa slimnīcasInvazīvās radioloģijas nodaļa ir izveidojusiespar vadošo centru Ziemeļvalstu reģionā,to apliecina aizvien pieaugošais unikālooperāciju skaits, augstais novērtējums noārvalstu kolēģu puses un mūsu speciālistukvalifikācija, kā arī ar vismodernākajāmiekārtām aprīkotā laboratorija,” saka Stradiņaslimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūtaInvazīvās un neiroradioloģijas nodaļas vadītājsdr. Kārlis Kupčs. ◆Neatliekamā medicīna EiropāNMC vadītājs Valērijs RatobiļskisNMC virsmāsas p.i. Inga CāzereŠī gada septembrī mumsbija iespēja apmek lēt 5.Starptautisko Neatliekamāspalīdzības kongresuMinhenē, kuruor ganizēja Eiropas NeatliekamāsMedicīnas Asociācija(EuSEM), EiropasNeatliekamās MedicīnasNacionālās AsociācijasFe de rācija sadarbībā arVā cu StarpdisciplinārasNeat liekamās MedicīnasAsociāciju (DGINA).EuSEM ir nekomerciāla zinātniskaorganizācija, ku rasgalvenais mērķis ir izstrādātun virzīt neatliekamāspalīdzības snieg šanas koncepciju,filo zofiju un kultūruvisā Eiropā. Kā organizācijatā dibināta 1994. gadāmultidisciplināro grupuneatliekamās palīdzībasekspertu līmenī, kopš 2005.gada organizācija reģistrētakā EuSEM, kura apvieno22 Eiropas Neatliekamāsmedicīnas nacionālāsasociācijas un vairāk nekā13000 ārstu visā Eiropā.Kongress ritēja četras dienas, kuru laikā vairākāsprezentācijās tika demonstrēta neatliekamāspalīdzības sniegšanas organizācija un kārtībagan neatliekamās medicīnas centros (emergencydepartment), gan prehospitālā etapā.Tika runāts par jaunu tehnoloģiju ieviešanuneatliekamajā medicīnā, rīcībām ārkārtējāssituācijās, apmācības iespējām. Savā pieredzēdalījās vairāki lektori – kā no Eiropas valstīm,tā arī no ASV, Izraēlas, Austrālijas un Āzijasvalstīm. Kongresā un prezentācijās vairākbija akcentētas zinātniskās programmas,praktiskās nodarbības, izglītības iespējas, kāarī posteru prezentāciju. Kongresa laikā bijaiespēja apmeklēt medicīniskās aparatūrasizstādi. Mūsu uzmanību piesaistīja tāda jaunatehnoloģija kā hipotermijas pielietošanaprehospitālā etapā un salīdzinoši plašaintraosāla medikamentu ievadīšana,gadījumos, kad pacientam nevar nodrošinātintravenozo pieeju. Konstatējām, ka pēdējālaikā gan Eiropas valstīs, gan arī citur pasaulēneatliekamās medicīnas centros vairāk izmantoportatīvo un ekspress diagnostikasaparatūru, kuras izdevīgas gan funkcionālā,gan finansiālā ziņā.Neatliekamās palīdzības sniegšanas un pacientuaprūpes modelis mūsu centrā Stradiņosir ļoti līdzīgs tiem, kas ir citviet pasaulē. Tomērlielākā daļā valstu Neatliekamās medicīnascentros strādā ievērojami vairāk darbinieku,centri nodrošināti ar visaugstākā līmeņa diagnostiskoaparatūru, kā arī tajos sniedzpalīdzību un aprūpi gan pieaugušajiem, ganbērniem. Visa dokumentācija par pacientu tiekaizpildīta elektroniski. Slimnīcās dokumentuaprite ir datorizēta. Visi slimnīcas datori irsaslēgti vienotā sistemā, tāpēc informācija parpacientu ir pieejama jebkuram speciālistamvai aprūpes personālam, kurš nodarbojas arkonkrēta pacienta izmeklēšanu, ārstēšanu unaprūpi.Daudz tika runāts par darba organizēšanušajos centros. Mūs patīkami pārsteidza fakts,ka daudzās valstīs attīstības biroji ir netikai visā slimnīcā, bet gan katrā slimnīcasstruktūrvienībā. Šādi attīstības biroji nodarbojasar pacientu apmierinātības līmeņaapzināšanu par sniegtajiem pakalpojumiem,jaunu pakalpojumu veidu ieviešanustruktūrvienībās, darba organizācijasplānošanu, kā arī ar darbinieku kvalifikācijaspaaugstināšanu, organizējot dažādus kursusun praktiskās nodarbības.Neatliekamā medicīna kā specialitāte visāpasaulē ļoti ātri attīstās, pēdējā laikā – īpašistrauji Eiropas valstīs. Kopš mūsu centraatvēršanas 2006. gadā (kā arī citās lielākajāsrepublikas daudzprofila slimnīcās) mēs ceram,ka arī Latvijas Neatliekamās palīdzības unKatastrofu medicīnas asociācija pievienosiesEiropas Savienības Neatliekamās medicīnasasociācijai un kopīgi varēsim gatavot augstikvalificētus speciālistus – „universāluskareivjus” darbam neatliekamajās situācijās,glābjot cilvēku dzīvības. ◆5. Eiropas Transplantācijas koordinācijasapvienības kongressNo 3. – 5. oktobrim Rīgā, Reval HotelLatvija Kongresa centrā notika piektaisikgadējais Eiropas Transplantācijaskoordinācijas apvienības (ETCO) kongress„Tilts uz nākotni – jaunas iespējas pieaugtorgānu donoru skaitam”.Kongresu Rīgā rīkoja ETCO, piedaloties PaulaStradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasTransplantācijas centra speciālistiem – profesoramRafailam Rozentālam, dr. JānimBicānam, dr. Sergejam Truškovam. Kongresānotika sēdes un lekcijas, kurās piedalījāspazīstami speciālisti no Eiropas un ASV.Kopumā kongresā pulcējās vairāk kā 200transplantācijas speciālistu.„Esam priecīgi uzņemt pasaulestransplantācijas speciālistus Latvijā.Uzskatām, ka piektā Eiropas Transplantācijaskoordinācijas apvienības kongresaorganizēšana Rīgā parādīja transplantācijasattīstības tendences un nozares kapacitātespieaugumu Baltijas valstīs, ” uzskata PaulaStradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasTransplantācijas centra Nieru transplantācijasDiagnostiskās radioloģijas institūta Invazīvās unneiroradioloģijas nodaļas vadītājs dr. Kārlis Kupčs arārzemju kolēģiemnodaļas vadītājs dr. Jānis Bicāns.Visur pasaulē situācija ir līdzīga – trūkstdonororgānu, tāpēc kongresa zinātniskajāprogrammā tika apspriesti orgānu ieguvesproblēmu praktiskie aspekti un risinājumi, kastiek darīts pasaule, lai panāktu donoraudu unorgānu daudzuma palielināšanu.Vairāk informācijas Eiropas Transplantācijaskoordinācijas apvienības mājaslapāwww.etco.lv ◆16 Decembris 2008 Decembris 2008 17

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEMedikamentozās onkoloģijasattīstības etapiStaru un ķīmijterapijas centrsGunta Purkalne,Viktors KozirovskisMultidisciplināra pieeja,integrējot ķirurģiju, staruterapiju un ķīmijterapiju,mūsdienās ir obligātsnosacījums lielākāsonkoloģisko slimību daļasefektīvai ārstēšanai.M e d i k a m e n t o z āonkoloģija vai ķīmijterapijair visjaunākā, bet arīvisperspektīvākā nozareļaundabīgo audzējuārstēšanā.Vēsturiski pirmā metode,ko ārsti izmantoja cīņāpret vēzi, bija audzējuķirurģiska izņemšana. Tāsāka strauji attīstīties kopšanestēzijas izgudrošanas1846. gadā. Ķirurģijai sekojastaru terapija kopš 1896.gada, kad mediķi ātri atradapraktisku pielietojumuVilhelma Konrāda Rentgenaatklātiem X-stariem.Ķīmijterapijas pirmsākumi.Ķīmijterapijas ideja nākusino ASV militārajiem dienestiemOtrā PasaulesKara laikā, kad sinepjugāzes nonāvēto karavīrumirstīgajās atliekāstika novērota izteiktaleikocītu un limfocītuskaita samazināšanās.Šī novērojuma potenciālas terapeitiskāspielietošanas izpētei tika pieaicināti diviAmerikas farmaceiti - Louis S. Goodmanun Alfred Gilman. Viņi izvirzīja hipotēzi, kasinepju gāze varētu būt efektīva limfomas(limfocītu ļaundabīgā audzēja) ārstēšanā.Sekoja veiksmīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiemun drīz vien sadarbībā ar torakālo ķirurguGustavu Linskogu sinepju gāzes jeb iprītamedicīniskais analogs – mustīns pirmo reizitika ievadīts ne-Hodžkina limfomas pacientam.Rezultāti tika publicēti 1946. gadā –zinātnieki novēroja ievērojamu audzēja masassamazināšanos. Kaut remisija bija īslaicīga,tas bija pirmais panākums, kas pierādīja, kaļaundabīgus audzējus var ārstēt arī ar medikamentiem.Nākamais solis bija metotreksāta pielietošanabērniem ar akūtu limfoblastisku leikozi 1948.gadā. Harvarda Medicīnas Skolas patologs SidneyFarber kopā ar ķīmiķi Harriett Kilte, pētotfolskābes negatīvo ietekmi uz akūtas leikozesklīnisko gaitu, mērķticīgi atrada ķīmisku vielu,kas pārtrauca folskābes stimulējošo efektušūnās. Remisijas bija neilgas, bet antifolātipierādīja, ka spēj nomākt ļaundabīgo šūnuproliferāciju.Vēlāk tika atklāts arī folskābesdarbības mehānisms – šis vitamīns irnepieciešams DNS sintēzei šūnās.Tā tika iegūti pirmie pierādījumi parļaundabīgo audzēju medikamentozāsārstēšanas iespējām un sācies pretvēžalīdzekļu meklēšanas bums. Tā kā vairumsfarmakoloģisko kompāniju vēl neizrādījainteresi šajā jomā, 1955. gadā Amerikā tikaizveidots Vēža Nacionālais ĶīmijterapijasServisa Centrs – pirmā valstiskā programmapretvēža līdzekļu attīstībai. Sekoja daudzudabisko (vinkristīns, taksāni, kamptotecīni) unsintētisko (cisplatīns, antraciklīni, nitrozourea,fludarabīns) pretvēža līdzekļu atklāšana.1965. gadā sākās kombināciju ķīmijterapijasēra, pielietojot vienlaikus vairākus medikamentusar dažādu darbības mehānismu.Terapijas efektivitāte pieauga vairākkārt undažas ļaundabīgās slimības kļuva izārstējamas– horionkarcinoma, bērnu akūtā limfoblastiskāleikoze, limfomas, sēklinieku ļaundabīgieaudzēji.Tāpāt tika noskaidrots, ka sistēmiskāsķīmijterapijas efekts ir vislielākais, ja topielieto pie mazas audzēja šūnu masas.Tāpēc arvien lielāks uzsvars tika likts uz tāsaucamo pēcoperācijas ķīmijterapiju, kadsākumā audzēja pamatmasa tiek izņemtaķirurģiski, bet atlikušās šūnas - iznīcinātas arspecifiskas terapijas palīdzību, tas ir - ar staruterapiju, ķīmijterapiju vai to kombināciju.Multidisciplināra pieeja onkoloģisko pacientuterapijā drīz vien kļuva par standartu, jo sniedzavislabākos rezultātus.Cenšoties uzlabot ārstēšanas efektivitāti,aptuveni 30 gadus turpinājās ķīmijterapijasdažādu kombināciju, devu un ievadīšanasrežīmu izpēte. Kļuva iespējams dodķīmijterapiju līdz šim nāvējošās devās, pielietojotkaulu smadzeņu vai asinsrades cilmšūnutransplantāciju. Tas vēl vairāk uzlabojapanākumus cīņā ar vēzi. Tomēr drīz vien kļuvaskaidrs, ka tālāk uzlabot terapijas efektivitāti,manipulējot ar devām un medikamentukombinācijām vien, vairs nav iespējams.Tālāko ķīmijterapijas attīstības virzienunoteica panākumi vēža šūnu molekulāroun ģenētisko izmaiņu izpētē. Tika atklātasjaunas signālsistēmas, kas regulē šūnuproliferāciju un bojāejas mehānismus. Daudzušo signālsistēmu aktivitāte vēža šūnāsizrādījās krasi paaugstināta nejaušo ģenētiskomutāciju dēļ. Kļuva iespējama tādu medikamentuizveide, kas šīs signālsistēmas bloķē,un sākās mērķterapijas ēra.Ja līdz šim ķīmijterapija ietekmēja proli ferācijainepieciešamos nespecifiskos meta bolismaprocesus visā organismā, tad mērķ terapijaspecifiski iedarbojas tikai uz tām šūnām, kur notikusišūnu dalīšanos re gulējošo signālsistēmuhiperaktivācija – respektīvi ir „mērķis”. Pieejaonkoloģiska pacienta ķīmijterapijai kļuvusistipri individuāla, jo mūsdienās visefektīvākoārstēšanu var piemeklēt, nosakot šo signālsistēmustāvokli vēža šūnās.Mērķterapija var ietekmēt proliferācijassignālsistēmas gan šūnu virsmas receptorulīmenī (monoklonālas antivielas pret specifiskiemreceptoriem vai augšanas faktoriem),gan bloķējot intracelulārās struktūras (mazomolekulu ķīmijterapija, kas inaktivē specifiskasproteīnkināzes vai tirozīnkināzes).Jāpiebilst, ka mūsdienās jauno medikamentuattīstību veic galvenokārt farmakoloģiskāsindustrijas kompānijas. Lai atpelnītu jaunamedikamenta izpētē ieguldītos līdzekļus ungūtu peļņu, jauno preparātu cena sākumāparasti ir ļoti augsta. Nav izņēmums arīmērķterapijas līdzekļi – šīs zāles pagaidām irļoti dārgas.Ļaundabīgo slimību mērķterapija ir nākotnesārstēšana. Aizvien labāk izprotot vēžaRezidentūra gastroenteroloģijāGastroenteroloģija ir pieprasīta specialitātejauno ārstu vidū. Šogad šo jomu Stradiņaslimnīcā apgūst 7 gastroenteroloģijasrezidenti, kas veiksmīgi apvieno praktiskodarbu ar mācībām. Slimnīcas speciālistiorganizē rezidentiem arī lekcijas unseminārus. Rezidenti jau tagad daļēji veicārsta pienākumus – strādā pilnu slodzi,kas gastroenteroloģijas rezidentu mācībuprogrammā paredzēts 2 dežūru apjomāmēnesī. Tāpat rezidenti rotācijas ietvaros darbojasar gastroenteroloģijas jomu saistītāsstruktūrvienībās.Slimnīcas ārsti un rezidenti strādā kopāvienā kolektīvā plecu pie pleca, Stradiņulabākie ārsti un profesori dodas kopā ar rezidentiemvizītēs – palīdz viņu ikdienas darbāar pacientiem, apspriež dažādus saslimšanugadījumus un ārstēšanas iespējas, kā arī lasalekcijas, tādējādi dodot gan teorētiskas, ganpraktiskas zināšanas par gastroenteroloģiskupacientu ārstēšanu Stradiņa slimnīcā. ◆attīstības mehānismus, mediķu arsenālāparādīsies arvien efektīvāki un mazāk toksiskimedikamenti, kā arī zāles tiks piemeklētaskatram pacientam individuāli atkarībā noaudzēja molekulārajām īpašībām. ◆18 Decembris 2008 Decembris 2008 19

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I Slimnīcas ZiņasPirmā cilmes šūnu transplantācija sirdīOperācija invazīvās kardioloģijas laboratorijā18. septembrī pulksten 19 Paula StradiņaKlīniskās Universitātes slimnīcas LatvijasKardioloģijas centrā tika veikta pirmā autologocilmes šūnu transplantācija sirds muskulīdiviem pacientiem, kam pirms četrām dienāmbija noticis miokarda infarkts.Šūnu transplantāciju veica asoc. prof. AndrejsĒrglis kopā ar kolēģiem Latvijas Kardioloģijascentra Invazīvās kardioloģijas laboratorijā.Cilmes šūnu transplantācija tika veikta klīniskapētījuma „Kaulu smadzeņu mononukleārošūnu transplantācija miokarda infarkta skartoaudu reģenerācijai” ietvaros, kas tika veiktsasoc. prof. Andreja Ērgļa vadībā.„Šis ir vēsturisks notikums un milzīgs sasniegumsLatvijas kardioloģijā. Līdzīgas šūnutransplantācijas notiek tikai dažos kardioloģijascentros pasaulē. Tas nav apvērsums medicīnā,bet drīzāk gan domāšanā. Esmu lepns, ka mēsesam pirmie reģionā un ļoti ceru, ka mumsizdosies panākt ātrāku miokarda reģenerācijujeb atjaunošanu pacientiem pēc miokarda infarktaun sniegt cilvēkiem iespēju dzīvot ilgāk,pilnvērtīgāk un laimīgāk,” saka asoc. prof. AndrejsĒrglis. Abi pacienti šobrīd jau atrodasmājās un viņu pašsajūta ir laba.Kad notiek miokarda infarkts, daļa muskuļušūnu iet bojā. Sirds muskuļu šūnas, tāpat kānervu šūnas, neatjaunojas, kas nozīmē, kadaļa sirds nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Tā kā arzālēm bojā aizgājušu miokardu atjaunot nevar,tad ir jāmeklē citas metodes. Transplantējotcilmes šūnas miokardā, pastāv iespēja, ka izveidosiesjauni muskuļa audi, sirds atjaunosiesun uzlabosies cilvēka dzīves kvalitāte. Cilmesšūnas tiek ņemtas no pacienta paša kaulasmadzenēm, pielietojot vietējo anestēziju unveicot dūrienu mugurā zarnu kaulā iegurņarajonā. Cilmes šūnu transplantāciju veic arkoronarogrāfijas metodi – vai caur rokas, vaikājas artēriju, pielietojot vietējo anestēziju.„Šī metode ir eksperimentāla, tādēļmūsu centra ārsti regulāri sekos pacientuveselības stāvoklim. Pēc pusgada notikskontroles mērījumi, bet rezultātu no šūnutransplantācijas sirdī varam sagaidīt gadalaikā,” stāsta Invazīvās kardioloģijas dienasstacionāra vadītāja Inga Narbute. „Cilmesšūnas spēj radīt jaunas šūnas, tādējādi pēc totransplantācijas mirušo šūnu vietā laika gaitārodas jaunas, un, ja viss notiek, kā plānots,jau pēc sešiem līdz deviņiem mēnešiempacientam ir vesela un spēcīga sirds. Pirmstam vairākus gadus tika veikti pētījumi ungatavošanās šādai procedūrai. Pēc tam, kadpacientiem bija izskaidrota operācijas būtībaun saņemta viņu piekrišana, no pacientugūžas kaula paņēma kaulu smadzenes, kopiecas stundas apstrādāja laboratorijā unatdalīja no tām cilmes šūnas. 18. septembravakarā šūnas caur asinsvadiem injicēja sirdī,”papildina A. Ērglis.„Šis ir unikāls projekts, kas ļaus attīstīt šūnuterapiju ne tikai kardioloģijā, bet arī citāsmedicīnas nozarēs Latvijā,” atzīst Šūnutransplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons.Šūnu transplantācija miokarda atjaunošanai irpētniecības stadijā un pagaidām tā netiek izmantotakā pilnībā aprobēta ārstniecības metode.Viena cilmes šūnu transplantācija valstijvarētu izmaksāt septiņus līdz desmit tūkstošuslatu. A.Ērglis prognozē, ka gada laikā varētuveikt apmēram 1000 šādu operāciju. Viņšuzskata, ka šī summa nav liela, ja ņem vērā,ka operētais cilvēks varēs dzīvot pilnvērtīgudzīvi, strādāt un maksāt nodokļus, nevissaņemt invaliditātes pensiju. „Pēc operācijaspacients varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.Iespējams, sirds būs pat veselāka nekā pirmsinfarkta.” Šūnu terapija Latvijā ir tikai sākusies,bet tuvā nākotnē šādi varēs ārstēt daudzasšobrīd nedziedināmas slimības, saka A. Ērglis.Iespējams, ka jau pēc 10 vai 20 gadiem varēspārstādīt orgānus, kas būs audzēti no pacientašūnām, novēršot jaunā orgāna atgrūšanasrisku. Jau šobrīd pasaulē tiek veidotas šūnubankas un audzēti orgāni. ◆Invazīvās kardioloģijas dienas stacionāravadītāja Inga NarbuteCilmes šūnas tiek ņemtas no pacienta paša kaula smadzenēm, pielietojot vietējo anestēziju unveicot dūrienu mugurā zarnu kaulā iegurņa rajonāEksāmens Eiropas diploma pretendentiemanestezioloģijā un intensīvajā terapijāVienlaikus 19 Eiropas pilsētās sestdien 6.oktobrī pulksten 10.00 notika gadskārtējāeksāmena jautājumu atvēršana un sākāspārbaudījums tiem pretendentiem, kuri vēlassaņemt Eiropā atzītu diplomu anestezioloģijāun intensīvajā terapijā.Kā informēja Anesteziologu-reanimatologuasociācijas prezidente, starptautiskā RīgasEiropas eksaminācijas centra direktore dr.asoc. prof. Antoņina Sondore, anestezioloģijaskatedras vadītāja profesora Induļa Vanagavadībā tika atvērta ar DHL pastu pienākusīaploksne ar eksāmena jautājumiem. Pretendentirakstiski angļu valodā atbildēja uz tiem,tad šīs atbildes tika nosūtītas uz Briseli, kurEiropas Anesteziologijas biedrībā neatkarīgakomisija datorizēti novērtēs, vai pretendentiir sekmīgi nokārtojuši šī nozīmīgā eksāmena1. daļu, kas jau dod tiesības izmantot daudzasprivilēģijas, t.sk. strādāt visās ES valstīs, izmantotbezmaksas iespējas piedalīties dažādossavas profesijas pārstāvju forumos, Eiropasjauno zinātnieku kongresos utt. Eksāmenarezultāti tiks paziņoti mēneša laikā.Mirdzaritmijas ārstēšana ar CARTO9. un 10. oktobrī dāņu profesors HenriksJensens kopā ar Paula Stradiņa KlīniskāsUniversitātes slimnīcas vadošajiem aritmologiemveica pirmās četras mirdzaritmijuārstēšanas procedūras Latvijā ar elektroanatomiskonavigācijas sistēmu CARTO.„Tā ir mūsu sapņu komanda, mūsu vadošiespeciālisti, kas jau iepriekš stažējušiesārvalstu klīnikās, lai iegūtu pasaules mērogazināšanas un pieredzi,” docents Oskars Kalējsuzsver kolēģu Kristīnes Jubeles un PāvelaŠipacova veikumu.Elektroanatomiskā navigācijas sistēmaCARTO paredzēta sarežģītu sirds ritmatraucējumu diagnostikai. Jaunās tehnoloģijaspamatā ir magnētisko lauku devēju sistēma,kas nodrošina elektronisku sirds vizualizācijuuz ekrāna, zīmējot krāsainas sirds dobumutrīsdimensiju kartes, kas ļauj precīzi atklāt,kur meklējams mirdzaritmijas cēlonis unizplatīšanās ceļi. Atrodot šīs vietas, tiekradīta iespēja veikt precīzu ablāciju sirdsaritmiju ārstēšanai, un daudzos gadījumosslimnieks kļūst praktiski vesels – viņam vairsnav jālieto medikamenti jeb to skaits būtiskimazinās.Mirdzaritmija ievērojami paaugstinainsulta un sirds mazspējas risku,tāpēc jaunā ārstēšanas metode ir īpašinozīmīga. Pēc šādas procedūras pacientsSestdien uz šo eksāmenu anestezioloģijaskatedrā ieradās 5 pretendenti – 2 ārsti noDaugavpils slimnīcas, 1 ārsts no Gaiļezeraslimnīcas un 2 Stradiņu rezidenti.Rīgā Paula Stradiņa klīniskajā universitātesslimnīcā jau kopš 1997. gada darbojas starptautisksEiropas diploma anestezioloģijā unintensīvajā terapijā eksaminācijas centrs.Aizvadītajos gados šādu starptautiski atzītu1. pakāpes diplomu Rīgā ieguvuši 25 pretendentino Latvijas, Somijas, Igaunijas, Baltkrievijasun Horvātijas.Eksāmena 2. kārtas organizācijas tiesībaspatur lielākās Eiropas valstis. Visi, kuri nolikuši1. kārtas eksāmenu, var piedalīties 2. pakāpeseksāmenā, kas apliecina, ka šo ārstu zināšanasizvēlētajā specialitātē pilnībā atbilst Eiropasprasībām. Diploms tiek pasniegts svinīgosapstākļos Eiropas Anestezioloģijas biedrībaskongresā.pilnībā atveseļojas. CARTO pielietošanasirds veselības atjaunošanai ir vēl viensieguldījums cilvēka veselības un dzīvesSlimnīcas Ziņas I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEPaula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcāAnestezioloģijas nodaļa no 1998. gada irakreditēta un sertificēta kā Eiropas anesteziologuapmācības bāze. Tādēļ arī daudziārvalstu studenti un rezidenti izmanto iespējumācīties Rīgā, lai gūtu prestižo ierakstu, kamācības noritējušas Paula Stradiņa klīniskajāuniversitātes slimnīcā – starptautiski atzītā unEiropā sertificētā mācību centrā. ◆kvalitātes saglabāšanā. Latvijā ik gadu šādaizmeklēšana un ārstēšana ar CARTO būtunepieciešama vismaz 700 pacientiem. ◆20 Decembris 2008 Decembris 2008 21

STRADIŅI - NĀKOTNES SLIMNĪCA I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I STRADIŅI - NĀKOTNES SLIMNĪCAStradiņi – nākotnes slimnīcaAnta Buša50 gadus pēc profesora StradiņaArnolds Atis VeinbergsAr šādu nosaukumu 1. novembrī Stradiņaslimnīca Rīgas Kongresu nama telpās organizējazinātnisku konferenci, kas pulcēja gandrīz 900ģimenes ārstus, citu ambulatoro iestāžu unslimnīcu pārstāvjus – kolēģus un veselības darbaorganizatorus no visas valsts. Konferencesievadā tās mērķi formulēja slimnīcas valdespriekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs uzsverot,ka Stradiņa slimnīcas speciālisti vēlas radošākusadarbību savas pieredzes nodošanā kolēģiemvisā valstī.Asoc. prof. Andrejs Ērglis, runājot SlimnīcasStratēģijas Padomes vārdā, uzsvēra, kaslimnīcai ir izveidota skaidra biznesa struktūra,kas nodrošina to, ka jau šodien ir iespējamsplānot nākotnes darbus. Raksturojot slimnīcasperspektīvas, A.Ērglis izvirzīja galvenosjautājumus – kādā veidā medicīna attīstīsies, kodarīs ārsti, ko māsas, vai būs jaunas specialitātes,kas nākotnē apkalpos robotus. Ar priekuA.Ērglis uzsvēra, ka slimnīcā attīstās zinātneun ka mediķiem profesionālajās asociācijāsjādarbojas vēl daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk,pašiem jāveido pārmaiņas.Izglītības un zinātnes departamenta direktorsprofesors Dainis Krieviņš savā uzrunā atzīmējato, ka arī zinātne kļūst multidisciplināra. Viņšraksturoja integrācijas procesus, kas notiekklīniskajā medicīnā un zinātnē, runāja parstarptautisko un valsts nozīmes sadarbību, arīpar finansējuma problēmām zinātnei un kātās risina Stradiņos. Daļa referāta bija veltītaizglītības darbam Stradiņos, īpaši rezidentusagatavošanai.Attīstības biroja vadītājs Aldis Rozenbergskonferencē stāstīja par jauno slimnīcas korpusubūvēšanas plāniem un to realizācijas gaitu.Bet viesis no Nīderlandes Tons Venhovensrunāja par moderno slimnīcu celtniecībaspieredzi pasaulē, raksturojot Stradiņa jaunāsslimnīcas kompleksa nozīmi starptautiskākontekstā.Dienas gaitā konferencē tika sniegti vēstījumiun notika uzskatāmi demonstrējumi parattīstības tendencēm gandrīz visās medicīnasnozarēs. Šī bija vērtīga jaunas informācijas diena– tā konferences dalībnieki novērtēja tāssaturu, bet ģimenes ārstu asociācija aicinājarast iespēju biežāk tikties, lai regulāri saņemtujaunu informāciju praktiskam darbam ar pacientiem.Pilnīgāku konferences izklāstu un referātuslasiet žurnāla „Doctus” janvāra numurapielikumā.◆„Paula Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīcair Latvijas vadošā klīniskās medicīnas iestāde,kas nepārtraukti investē medicīnas nozaruattīstībā. 2008.gadā Stradiņi iekļuvuši 101vērtīgāko uzņēmumu topā. Mums ir pozitīvaattīstības bilance. Mēs gatavojamies celt jaunuslimnīcu un ejam uz to ar vērtīgas pieredzesbagāžu, regulāri ieviešam un aprobējam aizvienjaunākās medicīnas tehnoloģijas unārstēšanas metodes. Mūsu slimnīcas speciālistijau šodien strādā ar nākotnes redzējumu uncenšas izplatīt jauno pieredzi tālāk saviemkolēģiem reģionos, jo mēs visi esam atbildīgipar to, lai Latvija ātrāk sasniegtu Eiropas līmeniveselības aprūpē. Mēs zinām, ka šodien spertaissolis uz priekšu saistās ar daudzu tūkstošumūsu cilvēku cerībām izdzīvot, atgūt zaudētoveselību, un mums jāpalīdz viņiem nodrošinātkvalitatīvāku dzīvildzi. Šogad atzīmējam 50 gadus,kopš slimnīca nosaukta P.Stradiņa vārdā.Profesors Stradiņš cilvēkiem ziedojis visu savumūžu, talantu, spēkus un prasmes. P.Stradiņšatstājis mums ne tikai savu vārdu, bet arī savuētisko un profesionālo vērtību sistēmu, kurascentrā ir cilvēks, viņa veselība un dzīvība. Tāsir vērtības, kas mums jāpaņem līdzi, jāvairo,lai nodotu nākamās paaudzes rokās, tādēļšodienas konference liecinās par to, ko esampaveikuši 50 gadus pēc profesora Stradiņa.Šīs konferences ietvaros varbūt nenosauksimvisu mūsu paaudzes izcilāko ārstu un māsuvārdus, kas varētu ieiet medicīnas vēsturē,taču centīsimies iezīmēt mūsu nozīmīgākospadarītos darbos, ko vienā frāzē varētu sauktpar Stradiņu tiekšanos uz izcilību ārstniecībā,izglītībā un zinātnē – visās šajās jomās, kasviena bez otras nevar attīstīties. Mēs esamLatvijā pirmā klīniskā universitātes slimnīca unšodien vēlamies sasniegt Eiropas universitātesslimnīcu līmeni. Mūsu paaudze piedzīvojaunu iespēju laikus. Mūsu kolektīvam priekšāir grandiozs pārbaudījums. Ir jāsāk realizētlīdz šim nebijuši apjomi slimnīcas jaunceltnesprojektu. Es varu droši sacīt, ka mums irperspektīva komanda un uzticams kolektīvs,uz kura spēkiem un prasmēm var paļauties.Drīzumā uzsāksim jaunā korpusa būvniecību.Jau šodien mums jāapzinās viss šis sarežģītaisprocess. Mūsu slimnīcas vecajos korpusos neuz brīdi neapstāsies pacientu pieņemšana unaprūpe, bet jaunais korpuss jau ar pirmajāmtā atvēršanās dienām tiks ekspluatēts pilnībā.Jaunajā slimnīcā mēs strādāsim ar efektīvāmārstēšanas tehnoloģijām un metodēm,ieviešot arī jaunu veselības aprūpes filozofiju.Veselības aprūpes kvalitātes jautājumusPārmaiņu un ieguvumu laiksmēs nevaram risināt lokāli. Tā ir visu Latvijasveselības aprūpes dalībnieku sadarbība.Mums kopīgi ar valsts administrāciju, veselībasaprūpes politikas veidotājiem, ģimenesārstiem un visiem citiem ārstiem un kolēģiemvisā Latvijā ir jāiet uz priekšu. Eiropas līmeņaveselības aprūpes sistēma nevar attīstītiesun izveidoties tikai vienuviet. Šim līmenimjābūt augstam visos Latvijas reģionos un visāslielajās slimnīcās, jo mums kopīgi jānodrošinaiespēja saņemt augstākā līmeņa veselībasaprūpi visiem valsts iedzīvotājiem! ◆Andrejs ĒrglisMan ir patiesi liels prieks un gods sadarbotiesar Viktoru Veinbergu, profesoru Gardovski,profesoru Pīrāgu, profesoru Daini Krieviņu.Vēlreiz gribētu apliecināt, ka darbs slimnīcasceltniecībā notiek pilnā sparā. Un tā ir tiešāmliela laime piedalīties slimnīcas būvniecībasprocesā. Slimnīca tūlīt kļūs 100 gadu veca unmēs realizēsim projektu, kas tika jau profesoraPaula Stradiņa domās izlolots, kas būtībā navtikai ēku būvniecība, bet veselas ārstniecībassistēmas izstrāde. Vēl mani ārkārtīgisajūsmināja, ka slimnīcas attīstības projektāir paredzēts arī liels sporta laukums. Teiciens„veselā miesā vesels gars” ir ļoti atbilstošs,jo ir ne tikai jāārstē, bet arī ilgdzīvošana undzīves kvalitāte. Protams, mums visu laiku irjāievieš jaunas medicīnas tehnoloģijas, jaunasārstēšanas metodes, un to, es domāju, mēs arīdarām. Es esmu ļoti priecīgs, jo ceru, ka šogadmūsu slimnīcā notiks arī aknu pārstādīšana.Kā lielisku jaunumu slimnīcā varam atzīmētto, ka šogad pietiekoši agri ir uzsākts lielsšūnu projekts un nu jau redzam arī rezultātu.Es priecājos, ka slimnīca kļūst vairāk vai mazākpārskatāma un liels bija mans prieks saņemot9 mēnešu finansiālo pārskatu, kur bija skaidrastruktūra, lai varētu plānot nākotnes darbus.Protams, naudas vienmēr ir par maz – tā tasir jebkurā ģimenes, personīgā budžetā un arīmedicīnā. Bet labā ziņa ir tā, ka varam skaidridefinēt, kur nauda ir vajadzīga un kā to varamizlietot.Informācijas tehnoloģiju laikmetā mūsu spēkunosaka informācija. Nepieciešams savstarpējisaistīts slimnīcas iekšējais informācijas tīkls,kas nodrošinās labu uzskaiti un arī mazāknervozitātes. Protams, mums ir jādomā, kādāveidā nākamos 20 gadus attīstīsies medicīna.Runājot par pārmaiņām, ir skaidrs, ka nav vieglistrādāt pārmaiņu laikā. Bet pārmaiņu laikāmēs varam arī ļoti daudz ko iegūt. Pie mumstiks īstenots slimnīcas attīstības projekts. Mēsdzirdējām apsveikumus no mūsu valdībasun prezidenta kunga, ka šis projekts noteiktiturpināsies, un es esmu pilnīgi pārliecināts, kamēs to visi kopā arī realizēsim. Protams, būsšīs pārejošās neērtības, nav arī īsti skaidrs kāstrādāsim, kad blakus urbs, cels un dzīs pāļus.Taču jāatceras, ka bez zināmām neērtībāmnekas uz priekšu īsti neiet. Bet ieguvumi būsdaudzkārt lielāki un mums jau tagad tie ir!Cilvēki bieži jautā, kas notiks ar tām vecajāmēkām slimnīcas teritorijā. Tās tiks atjaunotasun kļūs vēl labākas, jo tās ir kultūrvēsturiskspiemineklis. Savulaik ministrs Veldre pārmeta:„Kāpēc jūs gribat saspiest slimnīcu tik mazāteritorijā?”, kas būtībā bija arī taisnība. Tagadmūsu valde sāk meklēt jaunas teritorijas. Arīto, kur novietot automašīnas, kur izveidotbērnudārzus, kur būs viesnīca gan pašiemdarbiniekiem, gan arī pacientu piederīgajiemvai studentiem. Par visu to jau šodien jādomā.Kā ir teicis Vinstons Čērčils – tās nav beigas,tas nav pat beigu sākums, iespējams, tās irsākuma beigas. ◆22 Decembris 2008 Decembris 2008 23

STRADIŅI - NĀKOTNES SLIMNĪCA I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I STRADIŅI - NĀKOTNES SLIMNĪCAJaunie speciālisti Stradiņos tiek gaidītiDainis KrieviņšKas būs jaunajās ēkāsAldis RozenbergsSlimnīcai ir jādomā, ne tikai kā labi unprofesionāli ārstēt šodien, bet ir jādomā 10vai 15 gadus, varbūt pat 20 vai 25 gadus uzpriekšu, jādomā par ārstniecību nākotnē. Tasnemaz nav nošķirams no mūsu izzināšanaszinātnes, mācībām un izglītības.Jau ļoti daudzas nozares ir attīstītas pasauleslīmenī un ir solīti priekšā pārējām.Kaut vai paskatīsimies, vai tā ir diagnostikaar molekulārbioloģiju, imūnhistoķīmiju,attīstītām tehnoloģijām, kapsulas endoskopijāmun trīsdimensiju rentgeniem, kastiek plānoti, līdz pat efektīvai ārstēšanai arcilmes šūnu tehnoloģijām, dažādu orgānutransplantācijām un robotu ķirurģijām.Tajā pat laikā, ja mēs domājam par nākotni,kā attīstīties un arvien labāk ārstēt, mumsjābūt pārliecībai, ka pacients saņems drošuārstēšanu jeb evidence based medicīnu. Lūk,tāpēc mēs esam priecīgi, ka gandrīz visasstarptautiskās vadlīnijas, kas ir pieņemtasEiropā vai pasaulē, ļoti bieži caur Stradiņaslimnīcu tiek aprobētas Latvijā, un mēs esamtie, kas pielāgo šīs vadlīnijas un pārliecinās, kātās labāk ieviest dzīvē un mūsu slimniekiemlīdz ar to arī sniegt labāku palīdzību.Patīkami, ka daudzi mūsu ārsti, un pēdējālaikā arī māsas, iniciēti dažādā pētniecība.Par to ir jāsaka paldies valstij, par to it kāniecīgo finansējumu, dažādu LZP grantu uncitu finansējumu ietvaros, ko valsts mumssniedz. Mums ir liels prieks sadarboties araugstskolām, gan ar Latvijas Universitāti,gan ar Rīgas Stradiņa universitāti, dažādugrantu projektu, doktorantūru attīstībā unarī sadarbībā ar institūtiem, kas atrodas mūsuslimnīcā.Salīdzinot situāciju pirms pāris gadiem unšodien, mēs esam sasnieguši normālu Dānijas,kas man ļoti patīk, slimnīcu līmeni, kur pašuārstu iniciētā pētījumu sadaļa aizņem 50%un dažādu farmāciju firmu un tehnoloģiskofirmu pētījumi – 50%. Jāsaka, ka mēs arī esamspējuši zinātnē un izglītībā, rast finansējumu,lai varētu attīstīt mūsu pašu ārstu iniciētospētījumus. Droši vien nākošgad būs grūtākar valsts sadaļu zinātnes finansējumā, tāpēcvarbūt mums ir jāskatās, ka tuvākos gadostomēr vairāk zinātnei varētu saņemtno Eiropas Savienības projektiem un citiemstarptautiskiem projektiem. Ļoti svarīgi irarī pieskarties klīniskajai izpētei, ko finansēdažādas farmācijas kompānijas un kur mēsesam, faktiski, iesaistījušies starptautiskādaudzu citu valstu tīklā.Mums slimnīcā ir 18 dažādi centri, kas dažādāsnozarēs pēta dažādus jaunus medikamentus,visvairāk tā ir endokrinoloģija, onkoloģija,kardioloģija, uroloģija, neiroloģija unangioloģija. Arvien vairāk rodas jaunasnozares un arī šeit mums ir jāattīstās unjādomā solīti uz priekšu, kā kļūt par daudzkvalitatīvākas izpētes veicējiem, pārliecināt,ka mēs spējam veikt daudz agrākas pētījumafāzes, daudz kvalitatīvāk spējam pasauleiparādīt, ka mēs to varam, līdzīgi kā to daravisa invazīvās kardioloģijas komanda, kovada profesors Ērglis. Var droši teikt, ka viņuspazīst Amerikā, Japānā un Eiropā. Es ļoti ceru,ka kādā no nākošām konferencēm es varēšunosaukt vēl vairākus mūsu slimnīcas centrus,lepoties, ka tie ir pazīstami ne tikai Latvijāvai Baltijā, varbūt Skandināvijā, bet arī visāpasaulē.Arī zinātne kļūst multidisciplināra, šīs robežasizzūd klīniskā medicīnā, tās izzūd zinātnē.Arvien vairāk sadarbība notiek gan starpnozarēm, ne tikai starp mediķiem, bet arī arfiziķiem, biologiem un citiem zinātniekiem.Kas tad nosaka, kāpēc mēs ejam strādātmedicīnā – tas ir interesants darbs, prestižs,attīstības perspektīvas. Tā ir motivācija, betvissvarīgāk mediķiem ir mūžizglītība, aizvienjaunu zināšanu apgūšana, papildināšana unpilnveidošanās. Jāsaka, ka mūsu slimnīcā šīpilnveidošanās ir studentiem, māsu skolukursantiem, rezidentiem un pēcdiplomaapmācībai. Lieliski sadzīvojam ar visāmaugstskolām, un, ja šīs augstskolas būtu 3vai 4, arī tām atrastos vieta mūsu slimnīcā.Mēs esam flagmanis rezidentu apmācībā.Es atradu 1996. gada rīkojuma kopiju parrezidentūras procesa uzsākšanu. Kā pirmaisrezidents Stradiņa slimnīcā ķirurģijā es atcerostos laikus, kad man prasīja: „Kas tutāds esi – rezidents, CIP aģents?” Šodien visirezidenti ir pilntiesīgi mūsu kolektīva locekļi,viņi ir pilntiesīgi ārsti, un mēs ļoti uz viņiempaļaujamies. Protams, arī mainās viņu sapratneun attīstība, kādai jābūt rezidentūrai,jo šodien informācijas plūsma, zināšanas,kuras viņiem ir jāapgūst, ir ārkārtīgi plašas,un ir jānāk klāt modernām tehnoloģijām,lai palīdzētu viņiem to apgūt un lai, beidzotrezidentūru, viņi tiešām būtu ļoti labi ārsti.Paskatoties no skaitliskā viedokļa, faktiskino kopskaita valstī trešā vai ceturtā daļa novisiem rezidentiem katru gadu nonāk mūsuslimnīcā. Mēs varam lepoties, ka mumsšodien ir 148 rezidenti 26 specialitātēs. Esjoprojām uzskatu, ka laba rezidentūra var būttikai tur, kur rezidentu ir daudz un kur ir rezidentupēctecība.Redzot, ka šodien šeit ir daudz ģimenesārstu un citu speciālistu, mēs esam priecīgi,ka pašreiz mēs varam gandrīz 100 dažādoskursos jebkurā klīniskā specialitātē palīdzētmūsu kolēģiem no Latvijas gūt zināšanasun pakāpties varbūt mazu, mazu pakāpienuaugstāk tajās zināšanās, kas nepieciešamasārstējot slimniekus. Tuvākajos mēnešosšo kursu daudzumu vēl palielināsim, jopieprasījums no ģimenes ārstu, ķirurgu, uncitu speciālistu puses ir ļoti liels.Mēs, kā slimnīca, esam nākotnē atvērtisadarbībai ar visām augstskolām, visāmorganizācijām un, kad tiks izveidots šis mācībuzinātniskais parks, tad vietas pietiks visiemun tad mēs būsim tāda skaista universitātespilsēta. Kā saka ārzemēs – universitātesslimnīcas mācību pilsētiņa campus,.Lai kļūtu par labu speciālistu, mums vajagpamata zināšanas, mums vajag mācēt strādātar jaunākām tehnoloģijām, labi strādātklīniskajā darbā un zinātnē un nepārtrauktpilnveidošanos. Rezidentiem es vēlos teikt– mēs iesim šim procesam cauri kopīgi unjūs kā speciālisti būsiet pieprasīti, vajadzīgiStradiņiem. Tas nav grūti, tas vienkārši irjādara. Kā Alberts Einšteins teica, everythingshould be made as simple as possible but nosimpler. Tātad, visu ir jādara vienkārši, un vissir vienkārši, bet ne vienkāršāk, kā tas ir. ◆Mēs šodien skatāmies nākotnē. Bet ne tiksenā pagātnē, teiksim, dažus tūkstošus gaduatpakaļ, tika domāts par to, uz kā turas pasaule.Bija versijas, ka tie ir trīs ziloņi, trīs vaļi.Jebkurā gadījumā runa bija par trīs gigantiem,kuri tur šo pasauli. Mūsu nākotnes slimnīcuarī tur šie trīs giganti. Tie ir – ēkas, cilvēki unaparatūra, aprīkojums. Mēs runājam par divāmjaunām čūskām – kopumā 130 tūkstošiemkvadrātmetriem. Šķiet, ārkārtīgi daudz – 13hektāri. Tas ir nepieciešams nākotnei, bet vēlsvarīgāk – tas ir nepieciešams mums pašiemun mūsu valsts iedzīvotājiem. Līdz šīs pirmāsceltnes jeb čūskas nodošanai ir diezgan ilgi vēljāgaida. Tas varētu būt ap 2013.-2014. gadu,bet visu slimnīcu kopumā plānots pabeigtlīdz 2017.-2018. gadam. Tik daudz kas vēl irjāpaveic, lai saskaņotu visas darbības un tiktulīdz būvbedres rakšanas sākumam. Ņemotpalīgā fiziku, var teikt, ka, ja visu saslēdz vienāvirknē, tad tas paņem ne vairāk, ne mazāk kā 22mēnešus. Protams, ka dažas no šīm darbībāmvar veikt paralēli, bet tomēr laiks ir pietiekošiilgs. Kas tad atradīsies jaunajās ēkās? 1032gultas, 38 operāciju zāles, 4 medicīnas centri– kardioloģija, ķirurģija, internā medicīna unneiroloģija. Tāpat nav aizmirsts par speciāloaprūpi, kā dzemdniecība, oftalmoloģija, LOR,onkoloģija un rehabilitācija, un galvenaisieguvējs, protams, cilvēki, kuri strādās šajāslimnīcā un tie, kuri šeit ārstēsies. Mūsu pacientiemcentīsimies radīt maksimāli ērtusapstākļus vienvietīgās un divvietīgās palātās.Medicīniskais aprīkojums ir plānots nacionālāsnozīmes programmām – neiroķirurģijai,neiroloģijai, ķirurģijai, kardioloģijai,endokrinoloģijai utt. – magnētiskā rezonanse– trīs teslu integrētās sistēmas komplekss,lineārais paātrinātājs, gamma kamera utt.Kā jau minēju viens no trijiem gigantiem ircilvēki. Ja šobrīd slimnīcā strādā vairāk nekā3200 – tad nākotnē šajās jaunajās ēkās būs4000 darbinieku. Kopējais pacientu skaitsgan stacionārā, gan ambulatorā aprūpē būsap 400 000. Tas ir ļoti daudz. Ja salīdzinām ar2007. gadu – Stradiņos bija vairāk nekā 227000 pacientu.Cik ilgi tad pacients uzturēsies šīs jaunāsslimnīcas gultās? Šis laiks tiek plānots mazākspar 6 dienām, gultu noslodze – vairāk nekā85%.Ja mēs saliekam visus šos trīs gigantus kopā (jo mēsnevaram viņus atdalīt atsevišķi – katrs no ir vienlīdzsvarīgs, lai gan visa pamatā, protams, ir cilvēks),sasummējot, mēs iegūstam to, kas spēs nodrošinātmums izcilību ārstniecībā, izglītībā un zinātnē arīnākotnē. ◆Konferencei apsveikumu ar laba vēlējumiem tās darbā bija atsūtījis Valsts Prezidents Valdis Zatlers.Laba veselība ir viena no lielākajām vērtībām, kuras cena nav novērtējama. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca vienmēr ir bijusigatava ne tikai sekot un ieviest visu progresīvāko ārstniecībā un tās tehnoloģijās, bet arī audzināt jauno ārstu paaudzi un pievērstieszinātniskajam darbam. Šeit ir iedibināta tradīcija būt pirmajam jauno ārstēšanas metožu ieviešanā tādās jomās kā invazīvā kardioloģija,kardioķirurģija, transplantoloģija, neiroloģija. Savā ārsta praksē esmu iepazinies ar lielu daļu no jūsu slimnīcas ārstiem un varu teikt, ka tieir savas nozares entuziasti un izcili mediķi. Konference „Stradiņi – nākotnes slimnīca” ir apliecinājums nopietnam darbam pie Paula Stradiņaklīniskās universitātes slimnīcas nākotnes vīzijas un attīstības koncepcijas veidošanas. Esmu gandarīts, ka konferences organizatori šeit irsapulcējuši gan nozares vadītājus un veselības darba organizatorus, gan slimnīcu un ambulatoro iestāžu pārstāvjus, ģimenes ārstus un cituspecialitāšu ārstus no visas Latvijas, lai kopīgi un ar atbildību spriestu par darāmo, kā sekmēt veselības aprūpes efektivitātes uzlabošanu unreizē nodrošināt optimālu finanšu līdzekļu izlietošanu. Novēlo konferences dalībniekiem auglīgu domu apmaiņu un daudz jaunu ierosmiturpmākam darbam. ◆24 Decembris 2008 Decembris 2008 25

STRADIŅI - NĀKOTNES SLIMNĪCA I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I IN MEMORIAMSlimnīca – pilsēta – parksTons VenhovensHenriks Runds – cilvēks, ārsts, vadītājsEs pārstāvu kompāniju„Venhoven CS” unŠvei ces uzņēmumu,kas spe cializējas slimnīcudizainā. Mansuzņēmums strādā arplaša spektra projek tiem,piemēram, infrastruktūraskolām, peldbaseini,utt. Savukārt Šveicesfirma galvenokārt specializējasslimnīcu un lidostuprojektēšanā. Domāju,ka visi ar interesiseko līdzi nākotnesslimnīcas projektam. Šībrīža problēmas, atskaitotkredītu krīzi, ir videsproblēmas un dažu rajonupārapdzīvotība. Tāpēc, viscaur pasaulē,arhitekti mēģina izveidot jaunu nākotni.Šobrīd celtnes, pilsētu plānošana unmobilitāte, braucot ar mašīnām patērē 80%enerģijas. Ja mēs spēsim atgūt kontroli pāršiem 80%, tad mēs būsim atrisinājuši visasproblēmas un dzīvosim laimīgi mūžīgi mūžos.Tāpēc mēs mēģinām rast risinājumus, kāuzcelt slimnīcu kā pilsētu, kas būtu ne tikaispējīga sevi nodrošināt ar enerģiju, bet arīar pārtiku. Un šis ir tas modelis, kādu mēsattīstām un ceram, ka 20 gadu laikā tas tikspabeigts. Šādā pilsētas modelī, mēs ceram,ka cilvēki ne tikai staigās, bet arī izmantos sabiedriskotransportu un elektriskās mašīnas.Mēs projektējam slimnīcu – pilsētu, kurā10 minūtēs jūs varēsiet no jeb kuras vietasaizstaigāt līdz parkam no rīta pirms brokastīm,tad paēst brokastis, iet uz pilsētu un darīt kojūs vēlaties, jo vis ir tik tuvu. Šādai sistēmaitiešām vajag labu satiksmes infrastruktūru,lai viss darbotos veiksmīgi. Es domāju, ka arīārstiem patiktu ideja par pilsētu-slimnīcu, vaiarī pilsētu, kurā ir dziednieciska vide.Tagad es gribētu jums parādīt dažas tendences,kas ir ļoti svarīgas. Šobrīd ļoti spēcīgasierosmes veselības aprūpē nāk no arhitektiem,tendences sabiedrībā un tendencestehnoloģijās. Pirmkārt, visi atceras 60 gadutendenci, kad slimnīcas tika būvētas ārpuspilsētas, jo visi varēja līdz tām aizbraukt armašīnu. Tas radīja lielu satiksmes intensitātiun prasīja daudz autostāvvietu, tāpēc pretējivēlmei iegūt slimnīcu zaļā vidē, tika iegūtaslimnīca autostāvvietā un ceļš līdz slimnīcaibija kā liels sastrēgums. Pēc tam nāca 70. un 80.gadu tendences padarīt slimnīcu par pilsētu.Tagad tur projektēja ne tikai autostāvietas,bet slimnīcas teritorijā arhitekti un dakterimēģināja imitēt ierasto sadzīvi. Šī tendencekļuva tik populāra, ka daži cilvēki pat aizmirsa,ka eksistē arī dzīve ārpus slimnīcas, jo viss bijaiekšpusē. Pēdējā tendence ir atgriezt slimnīcaspilsētā, par laimi, Stradiņi joprojām atrodaspilsētā.Es jums demonstrēšu slimnīcas patapšanuBarselonā. Protams, pilsēta slimnīcai irvispiemērotākā vieta, jo tu vari ātri sasniegt,slimnīca var funkcionēt, kā daļa no pilsētas,un slimnīcas teritorija var tikt izmantota kāparks. Vēl ir dažas tendences – pacienti vēlasvairāk tehnoloģijas, labāku aprūpi un labākuēdienu, ir tendences veselības aprūpē pašuārstniecības personu labklājība un (wellness)atslodze, profilakse – tam jābūt vienā paketē.Singapūrā veselības aprūpe, slimnīca tiek izmantota,kā eksporta produkts. Singapūrādzīvo 2,5 miljoni iedzīvotāju, līdz ar ko nevarīsti izveidot ļoti veiksmīga un attīstītauniversitātes slimnīcu, jo, lai būtu pietiekamiplašs slimnieku klāsts, ir nepieciešami vismaz4 līdz 4,5 miljoni iedzīvotāji. TamdēļSingapūras slimnīca ir atvērta slimniekiem nocitām valstīm, tur ir lēta un jauka apkalpošana.Tā notiek arī Indijā, Turcijā un varbūt tas varbūt interesanti arī Latvijai, lai uzturētu augstasklases medicīnisko aprūpi. Tad, protams,ir jābūt augstām tehnoloģijām, kā minimumsinvazīvā ķirurģija, protams, e-veselība undaudzas citas jaunas tehnoloģijas, kurām navnepieciešamas lielas ēkas.Laikā no 1985. - 2000. gadam Holandē vienasdienas medicīniskā aprūpe ir palielinājusiesno 100 līdz 350 procentiem un aprūpes dienuskaits ir samazinājies no 100 līdz 75 dienām.Pavadītās dienas slimnīcā samazinās. 18 dienas– mazattīstītās valstīs, un vidēji 5 dienas- attīstītajās, kas nozīmē, ka gultu untehnoloģiju proporcija sliecas tehnoloģijupusē. Kādreiz bija 20 tehnoloģijas un 80% gultas,šodien tas ir 50/50%.Veselības aprūpes izmaksas ir augušas ļotistrauji ASV un Holandē, bet tas vienmērnenozīmē, ka slimnīcas kļūst lielākas. Eksistēinternacionāla tendence pieaugt izdevumiempar veselības aprūpi, jo pieaug labklājībaslīmenis, jāņem vērā arī iedzīvotāju novecošanastendence. Te nepieciešamas jaunas iespējasun vēl labāka veselības aprūpes sistēma.Bet var gadīties, ka slimnīcas apgrozījumskrītas. Vienas dienas aprūpe un minimāliinvazīvā ķirurģija samazina nepieciešamogultu skaitu. Medicīnas aparatūra kļūst arvienmazāka izmēros, kas nozīmē, ka mazāsklīnikas var konkurēt ar lielajām slimnīcām.Tele-diagnosticēšana Somijā, piemēram, radaefektu, ka mazāk un mazāk cilvēki nāk uzslimnīcām, jo viņi var sazināties ar slimnīcucaur savu ārstu. Uzlabotas profilakses programmasvar samazināt apgrozījumu.Vietēja tirgus samazināšanās dēļ, iedzīvotājunovecošanas vai migrācijas dēļ, kas notiek netikai Latvijā, bet arī Somijā, Holandē un viscaurEiropā. Attīstīta medicīna izraisa lielākukonkurenci, elektronikas industrija mēģinaradīt mājas ierīces, kuras aizvietotu slimnīcasaprūpi un, protams, ir konkurence starpnacionālajiem un starptautiskajiem veselībasaprūpes tirgiem un dažreiz arī ārpakalpojumiir konkurences rezultāts. Ja konkurents irspēcīgāks par tevi, tad tu esi spiests izmantotārpakalpojumus. Tamdēļ konkurētspējīgaislimnīcai ir jābūt pilsētā, tai ir jāfokusējasuz labklājību un viesmīlību, tai jābūt arjaunākajām un attīstītākajām tehnoloģijāmun ar infrastruktūras iestādēm (network facilitieson offer). Viens variants varētu būtslimnīca, kuru mēs esam uzprojektējuši, kurākoncentrējas uz reālu veselības aprūpi un viss,ko ir iespējams decentralizēt, tiek nolikts citāvietā – tālāk vai tuvāk, lai radītu viesmīlībasun citas iespējas, bet arī lai radītu fleksibilitāti,lai adaptētu celtnes jaunajām tendencēm unradītu labāko slimnīcu biznesa modeli.Vidēja slimnīca 150 000 iedzīvotājiem Holandēaizņēma 42 000 kvadrātmetriem, mēs tosamazinājām līdz 21 000 kvadrātmetriemun pārējais tika decentralizēts – pārceltsuz citām ēkām. Galvenā slimnīcas daļakoncentrējās uz efektīvāku veselības aprūpiun diagnosticēšanu. Protams, efektīvākailoģistikai – lai netērētu laiku, labākā piegādeun līdzekļu sadale, autostāvieta zem ēkas,pirmais stāvs komerciāliem nolūkiem, kuriir pilsētas neatņemama sastāvdaļa – veikali,teātris, un, protams, neatliekamās medicīnasun diagnostikas centrs, viss ļoti efektīvi.Tāds atrodas Roterdamas centrā, kas radaiespēju apvienot slimnīcu ar viesnīcu, kaskoncentrējas uz labklājību un viesmīlību,ne tikai tūristiem un biznesmeņiem, bet arīcilvēkiem un ģimenēm, kuri nāk tikai uz vienudienas aprūpi. Šajā gadījumā, viesnīca iruz ielas pusi un slimnīca uz otru pusi, kur varredzēt tirgu un staciju, tā ir pilsētas dzīvessastāvdaļa. Stradiņu gadījumā jaunā būvearī dod iespēju integrēties pilsētā. Šajā kartēir redzams, ka pilsēta Stradiņus uzskata arīkā parku. Tāpēc pirms tika izvēlēts „čūskas”dizains, mēs piedāvājām pārvērst teritorijupar publisku parku un slimnīcu centrā unapkārt citas iestādes, kas būtu papildinājumsne tikai slimnīcas dzīves kvalitātei, bet arī visaipilsētai. Tagad mēs runājam par „čūsku”un mēs mēģinām piemērot šo ideju Stradiņupārbūvēm. ◆Oktobrī Henriks Runds atzīmēja savu75.dzimšanas dienu. Kopā ar savu dzīvesbiedriatcerējās, kā abi sapazinušies vēl vidusskolaspēdējās klasēs, mācījušies Medicīnas institūtā,četrus gadus draudzējušies līdz apprecējās unsaskanīgā sirsnīgā laulībā nodzīvoja 52 gadus.Abi nāk no inteliģentu ģimenēm, vecāki unvecvecāki bija lieli neatkarīgās Latvijas patrioti,darbojās aizsargos. Šī fakta dēļ H. Rundupat negribējuši uzņemt komjaunatnē. Tačuiespējas sevi izpaust daudzpusīgāk un veidotvadītāja karjeru bija atļautas tikai legāli – darbojotiesvienīgajā jaunatnes organizācijā.Henriks Runds medicīnā izvēlējās traumatologaspecialitāti. Tikko beidzis augstskolu,H. Runds kļūst par galveno ārstu RepublikasĀrstnieciskās fizkultūras dispanserā, kurnostrādā piecus gadus, vienlaikus uz pusslodzipildot ķirurga traumatologa pienākumus,vēlāk arī galvenā ārsta amatu RīgasTraumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskāspētniecības institūtā. Abās darba vietās viņamir iespēja daudz ceļot kopā ar sportistiem unbaletdejotājiem, par kuru veselību, īpaši pēctraumām, jaunais ārsts no sirds rūpējies visumūžu. Lai varētu darīt vēl vairāk viņš apguvamasāžu. Ārzemēs pieredzētais veidoja viņauzskatus un ļāva būt par interesantu sarunubiedru un svinīgu pasākumu dvēseli.„Mēs nelaidām garām nevienu labu izrādi,”stāsta dzīvesbiedre Ilma Runde. „Mēs baletateātrī bijām kā savējie, arī citur iegādājāmiesabonementus. Henrikam patika klasiskāmūzika. Gan priecīgos, gan smagos brīžos viņšpatvērās mūzikā. Lielu baudu viņam sagādājaierakstu klausīšanās un grāmatu lasīšana. Viņšnelasīja tā vienkārši – tverot lappusi pēc lappuses,lai ātrāk izsekotu sižeta līnijām. Nē, viņšpēc izlasītas nodaļas iegrima pārdomās, patpārlasot dažas vietas, izdarīja piezīmes. Katrāziņā, grāmatas bija viņa otrā lielā mīlestība.Mājās ir palikusi milzu bagātība.”Ievērojot viņa profesionālās dotības un sabiedriskoaktivitāti, Rundu ieceļ par galvenoārstu Paula Stradiņa slimnīcā. Interesanti, kasākumā tika piedāvāts vadīt Bērnu slimnīcu.Taču viņš šo piedāvājumu noraidīja, jouzskatīja, ka tādā gadījumā viņas vispirms vēlir jāstudē pediatrijas fakultātē. Tādēļ arī viņamnebija saprotams, kā mūsdienās valdībasportfeļus uzņemas nest jebkurš jauniesācējs,pat pilnīgi no citas sfēras un nepārzinotattiecīgo jomu.Paula Stradiņa slimnīcu H. Runds vadīja 20gadus ar vislielāko atbildību un mīlestību,brīžiem pat ar zināmu fanātismu. Tie, kas atcerastos laikus, zina, ka vadība visās iestādēslika runāt krieviski. Un Runds sanāksmesnoturēja lielās valsts valodā. Daudziem tas vēlšodien liekas apgrēcība pret latviskumu. Betvarbūt H. Rundam te bijusi sava politika – javiņš neievēros spēles noteikumus un izrādīsnepaklausību –viņu vienkārši izmetīs no šīdarba un vietā būs kāds centīgs maskavietis,kā tas notika visapkārt. Mājās viņš sacījis sievai- ja man būs jāiemācās kaut franču valoda - arīto es izdarīšu, lai saglabātu kolektīvu un šoslimnīcu. Runds centies savu nostāju realizētklusām – vakantajos amatos virzot savustautiešus. Un prasīja no visiem vienu – godīgukalpošanu pacientam un slimnīcai.Tautas frontes dalībnieki atceras, ka Atmodaspirmajās dienās slimnīcas vadītājs nav ļāvisārstiem un māsām iet uz barikādēm. Varbūttās bija bažas par saviem cilvēkiem, ar kuriemvarēja notikt ļaunākais gadījumā, ja pārspēksņem varu. Taču jau pēc pirmajām tikšanāsreizēm ar jaunajiem Atmodas vadītājiemuzvarēja pārliecība par tautas spēku. RezultātāH. Runds pats kļuva par aktīvu Atmodas procesavirzītāju, par ko apbalvots ar barikāžumedaļu un Trīszvaigžņu ordeni. „Varbūt viņšnezīmējās, bet viņš bija Latvijas patriots. ParAtmodu runājot, viens no lielākajiem ieguvumiem– nu viņš brīvi varēja iet baznīcā. Viņamamma bija katoliete, pēc tautības poliete,skolā pasniedza vēsturi, tēvs bija luterānis,skolas direktors. Abi bija patiesi ticīgi. Tēvs bijadivkārt represēts Staļina un arī vācu laikā, jobija mazpulku vadītājs. Vācieši apcietināja, jobija latviešu nacionālists, bet apžēloja, jo viņšperfekti zināja vācu valodu. Bet krievu laikāapcietināja par to, ka vācu laikā bijis cietumā,bet netika nošauts. Viņam atņēma skolotājatiesības un viņš sāka strādāt antikvariātāpar pārdevēju. To Henriks ļoti pārdzīvoja unvienmēr man stāstīja, kā piemēru par svešāmvarām,” stāsta I. Runda.Ja padomju gados H. Runds centās nosargātslimnīcas vēsturiskās vērtības un prestižu,tās nākotni, kas bija nopietni apdraudēta,tad neatkarīgās Latvijas pirmajos gadosizdzīvošanas problēmas radīja valstsnabadzīgais budžets veselības nozarei. Trūkavisikdienišķākās lietas – degviela, gāze,medicīnas preces. Ja šodienas cilvēki sūkstāspar lietām, kuras pie mums vēl joprojām navkā Eiropā, tad tajos laikos medmāsas pirmsoperācijas lāpīja gumijas cimdus un sanitāri– palagus, jo citu vienkārši nebija. Šajosapstākļos Henriks Runds domāja par slimnīcaslabāko darbinieku noturēšanu un kolektīvasaglabāšanu, izmantojot paša atziņu, ka „tikaiticot un izmantojot augstas garīgās vērtības,kolektīvs var veidoties un stiprināties savasgalvenās misijas – cilvēku ārstēšanas– veikšanai.” Par savu uzdevumu, vadot tikprestižu medicīnas iestādi, Henriks Rundsuzskatīja nodrošināt slimnīcas pēctecību,padziļināt specializēto medicīnisko palīdzību,nosargāt tradīcijas un slimnīcas kolektīvu.„Spožs ķirurgs, izcils organizators un ļotisaprotošs kolēģis – tāds viņš paliks atmiņā uzmūžu! Operāciju zālē viņš bija korekts, izcilikoleģiāls un iecietīgs kā pret darbiniekiem, tāarī pret pacientiem. Daktera H. Runda masāžastehnika bija filigrāna un izstrādātie locītavuvingrinājumi perfekti palīdzēja rehabilitācijā,”saka virsārsts Mārtiņš Liepiņš.Lielā mērā pateicoties Henrikam Rundam tikapārvarēta 80. gadu beigu krīze medicīnasaprūpē, kad parādījās ieceres aizstāt Stradiņaslimnīcu ar citu – jaunu slimnīcu. Šis projektstika apturēts un tika nosargāta slimnīcasnākotne. Jau 80. gadu sākumā ar H. Rundaneatlaidību slimnīca iegādājās Latvijā pirmodatortomogrāfu, pirmo ultraskaņas diagnostikasaparātu, tā aizsākot jaunu ēru radioloģijasattīstībā gan slimnīcā, gan visā Latvijā. 1989.gadā pēc slimnīcas direktora iniciatīvas notikaaktu zāles rekonstrukcija, pirmo reizi slimnīcasvēsturē noritēja regulāri svētbrīži. 1991. gadātika iesvētīta kapela un slimnīcai nu bija savskapelāns.Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcarīkoja atvadīšanos no Henrika Runda –slimnīcas Aktu zālē, viņš tika apglabātsPleskodāles kapos. ◆26 Decembris 2008 Decembris 2008 27

BĒRNU ZĪMĒJUMI I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I BĒRNU ZĪMĒJUMIMutes veselības kalendāra 2009zīmējumi un dzejoļiMaija TērmanePaula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijascentrā jau otro gadu pēc kārtas tiek īstenotsMutes veselības kalendāra projekts. 2007.gadā, aizsākot šo tradīciju, tika organizētskonkurss „Apzīmē zobu busiņu”. Tagad četrilabākie konkursa zīmējumi rotā mobilāszobārstniecības autobusu sānus, savukārt12 zīmējumi tika iekļauti „Mutes veselībaskalendārā 2008”.Mutes veselības kalendāra projekta mērķis irveicināt bērnu izpratni par mutes veselībasun zobu kopšanas nozīmi vesela smaidasaglabāšanā. Šogad 1. – 7. klases skolēnino visas Latvijas, izņemot Rīgas pilsētu,tika aicināti rakstīt dzejoļus – četrrindes- par Gudro Zobiņu, viņa draugiem unpiedzīvojumiem - un tos ilustrēt.Atsaucība bija liela – saņemti vairāk nekā 2600skolēnu darbi, un žūrija jau ir izlēmusi, kuri 12zīmējumi un dzejoļi, ko veidojuši 3 skolēni nokatra Latvijas vēsturiskā novada, tiks iekļautiMutes veselības kalendārā 2009. gadam.Sākotnēji tika plānots, ka labākais dzejolistiks iekļauts arī „Latvijas Leļļu teātra” izrādes„Gudrais zobiņš” saturā, tomēr ņemot vērābērnu aktivitāti un dzejoļu daudzveidību,konkursa žūrija nolēma, ka izrādētiks iekļautas trīs izteiksmīgākās četrrindes -Kristiānas Slukinas, Anetes Upītes un MartasBalodes dzejoļi.Kalendāra konkursa uzvarētāju zīmējumi undzejoļi apskatāmi Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas Zobārstniecības unsejas ķirurģijas centra interneta mājas lapāwww.vzc.lv.Kalendārs tiks izdots 4000 eksemplāru lielātirāžā un 2009. gada janvārī bez maksastiks izplatīts Latvijas reģionu skolās, Mutesveselības centros, sociālās aprūpes iestādēsun citur. ◆JanvārisMartsMaijsJūlijsSeptembrisNovembrisSandris Saulītisno Tukuma 2. vidusskolas 4. B klasesViesturs Prauliņšno Ogres 1. vidusskolas 3. B klasesMareks Eglīteno Valkas mākslas skolasLiene Vītolano Slokas pamatskolas 1. A klasesDiāna Paula Upmaleno Cēsu pilsētas Pastariņapamatskolas 2. A klasesLinda Vucāneno Preiļu 1. pamatskolas 4. B klasesZOBIŅŠ TĪRS, ZOBIŅŠ STALTSZOBIŅŠ APBUROŠI BALTS.GUDRS DARBIŅŠ PADARĪTS,JA TAS LABI NOTĪRĪTS.JAUKAIS, JAUKAIS ZOBIŅŠ.RE, KUR LĒKĀ KOŽLENE!UN ĀBOLS GARŠĪGS SKATĀS,UN BURKĀNS SALDS IR MAN.BEBRĪTS SAUC AŠI, AŠIZOBUS TĪRĪT BRAŠI, BRAŠIJO TAD BALTI, SKAISTI TIESMAIDS TAD LIELS UN ZOBS TAD BALTSMAN IZKRITA VIENS ZOBSUN MUTĒ NU IR ROBS.KUR, JAUNO ZOBIŅ, ESI TU?KĀPĒC ES TEVI NEREDZU?MAZGĀ ZOBUS, TĪRI LABI,LAI AUG ZOBI TĀ KĀ STABI.ZOBU DIEGI TĀ KĀ VADITĪRĪS STARPAS MŪŽAM LABI.TĪRI ZOBUS DIVREIZ DIENĀ.APĒD ĀBOLU UN PIENU.ZOBI BALTI RINDOSIES,TĀ KĀ PĒRLES ROTĀSIES!FebruārisAprīlisJūnijsAugustsOktobrisDecembrisMarta Balodeno Ventspils 4. vidusskolas 6. B klasesTĪRĪGS GRIB BŪT MŪSU ZOBIŅŠLAI TAM NERODAS KĀDS ROBIŅŠ,MAZGĀJAS TAS BIEŽI VANNĀNEGRAUŽ RIEKSTUS, ĒD TIK MANNĀ!Dita Kūkusiliņano Rožupes pamatskolas 7. klasesES ESMU TAPIS BALTS UN TĪRS,JO ZOBIŅŠ ES VISGUDRĀKAIS.AR ZOBU BIRSTI DRAUDZĒJOSUN “COLGATE” PASTU SMARŽĪGO.Sabīne Gailīteno Valmieras Viestura vidusskolas3. B klasesZOBI MANI – BALTI ZOBI,SPĪD KĀ SPOŽAIS MĒNESTIŅŠ.JA ZOBIŅUS NETĪRĪŠU –KĻŪS KĀ LIETUS MĀKONĪŠI.Alberts Lubgānsno Džūkstes vidusskolas 5. klasesJA TU MANI TĪRI,TAD ES BŪŠU VESELS, SPOŽS.TAD ES VISUS PRIECĒŠU,VISIEM LAIPNI SMAIDĪŠU!Juris Repiņecsno Kalnciema vidusskolas 4. klasesBALTAIS ZOBIŅ,PASAKI MAN TĀ,KAS TEV BALTU ZOBIŅU DARA.TĀ IR MANA ZOBU PASTA.Diāna Barkovskano Daugavpils 13. Vidusskolas3. A klasesESAM VESELI, BALTI UN SKAISTI!MUMS IR PRIECĪGI SEJAS VAIBSTI.ESAM ZOBI, MĒS DZĪVOJAM MUTĒUN NEVIENS NAV PAR MUMS “KRUTĀKS”!28 Decembris 2008 Decembris 2008 29

PERSONĪBA I Slimnīcas ZiņasIzcils speciālistsAnta BušaSveicam slimnīcas ilggadējos darbiniekusapaļajās jubilejās!Slimnīcas Ziņas I SVEICAMJuris Jansons ir ārsts radiologs diagnostiķis,kas 40 gadus veltījis sirds izmeklējumiem.Patiesībā Stradiņa slimnīcā vesela radiologudiagnostiķu paaudze var pateikties liktenim,kas viņus savedis kopā ar Juri Jansonu – vienuno pirmajiem, kas pats saviem spēkiem bijameklējis un aprobējis neskaitāmas metodes,apguvis vienīgo Siemens klases angiogrāfiskoaparatūru. Viņam nav nekādu augstu titulu,pēc tiem viņš nekad arī nav tiecies, bet ir milzupieredze un laba speciālista slava.„Es varu būt gandarīts, ka, pirms 20 gadiematnākot papildināt zināšanas radiologaspecialitātē no Daugavpils uz Rīgu, nokļuvupie Jura Jansona. Stradiņos bija šī vienīgāaparatūra un viņš bija talantīgākais augstasklases speciālists angiogrāfiskajā sirds unasinsvadu izmeklēšanā,” saka dr. Andis Dombrovskis.„Savukārt studentu korporācijā „Lettonia”Juri Jansonu pazīst kā vienu kārtīgufilistru – jaunās maiņas audzinātāju!” Izrādās,jā, ārpus Stradiņiem un ģimenes seniors Jansonsvisu mūžu ir bijis cienījams filistrs, kaspratis veidot dzīvu saiti starp paaudzēm.To var saukt par aktivitātēm jauno studentuaudzināšanā, bet var arī vērtēt, kā vitalitātesizpausmi – vienmēr būt jauno vidū, dziedāt,dejot, sportot. Saviesīgi tematiski vakari unvienkārši kontaktēšanās ar domubiedriem, nokuriem liela daļa kļūst par draugiem, uz kuriemvienmēr var paļauties. Tas ir tas, kas sniedz arīzināmu stabilitātes sajūtu un ir garīgais balstsvisas dzīves garumā.Tā it kā ir cita noslēgta pasaule, kurā varētunevienu arī neielaist. Bet Juris Jansons iratvērts. Visi zina, ka uzraksts uz viņa svinapriekšauta „Tumba” nāk no aizraušanās ar basketboluun tas ir kāda somu sportista vārds,par ko „fanojusi” šī paaudze. Tāpat kā otraiesauka „fāters”, kas skan mīļi, jo tā tas patiesībāarī ir – viņš visiem te ir kā tēvs ar padomu unatbalstu. Kā jebkurā ģimenē, ne visi, ko tēvsir audzinājis, seko savam skolotājam. Daudzi,kas mēģinājuši roku angiogrāfijā, pūlējušiesapgūt šo specialitāti, jo tā pēkšņi bija nākusimodē, ir atkāpušies un aizgājuši citu ceļu. Visito nevar. Te vajadzīgs talants, rūpība, uzcītībaun laba acs.Diagnostiskā radioloģija šodien ir ļoti plašs unsazarojies jēdziens. Angiogrāfijā ar lekcijāmun mūžīgām pamācībām nevar iemācīt vaiiedīdīt, ja neļauj māceklim strādāt pašam unizjust šo procesu.Juris Jansons medicīnā sāka strādāt kā bērnusirds ķirurgs Bērnu slimnīcā kopā ar senioruJāni Volkolakovu. Kad Latvijā ienākusi pirmāSiemens angiogrāfiskā aparatūra, ministrijaizlēmusi, ka tā jādod Stradiņu slimnīcai. Tābijusi liela izšķiršanās – palikt pie vecajāmtehnoloģijām, uz kurām aiz robežas un patMaskavā vairs neviens pat neskatījās, vaipiekrist darba vietas maiņai. Tādu iespējuvarēja vairs nebūt daudzus gadus. Volkolakovssavācis „puišus” no visām apkārtējāmslimnīcām un „pārvācies” pie jaunā Siemens uzStradiņiem, kurp tika vesti ārstēt arī bērni. Izveidojissavu komandu, ko Stradiņos iesaukušipar „Volkolakova bifeļiem”. ”Kā ne – mēsbijām kārtīgi zēni,” smejas Jansons. „Tu būsizondētājs,” esot teicis Jurim Jansonam, kuršjau iepriekš bija apliecinājis savu zinātkāri, jopētījis asinsvadus ar visāda veida aparatūruun meklējis iespējas, kā varētu labāk izmeklēt.Vēlāk no šīs komandas izaugusi invazīvākardioloģija un invazīvā radioloģija.Ārsts Jansons allaž ar īpašu pietāti izturējiespret bērniem – stāsta medmāsas.Viens ir caur katetru tīrīt aizsprostotas vēnaspieaugušiem cilvēkiem, bet pavisam kascits – caur sīkiem un smalkiem asinsvadiemmazā zīdaiņa ķermenītī meklēt ceļu uz sirdi,lai atklātu iedzimtu pataloģiju. Bet tā notiekarī šodien, tikai ar smalkākām tehnoloģijām.Šodien no cirkšņa vai delma artērijas cilvēkamgalvā ievada pat 3-4m garus katetrus, laibojātā smadzeņu vietā nonāk zāles un likvidēasinsizplūdumu utt.Bez palīgiem šādā darbā neiztikt. Jaunākuārstu, rezidentu un māsu komanda, stāv dakterimlīdzās, kad šādas operācijas daždienilgst 3 un 4 stundas. Neatsverams palīgs ir arīdatortehnoloģijas, kas ļauj redzēt uz ekrāna šoprocesu visās dimensijās un palīdz nekļūdīties.Tehnika katru gadu kļūst jaunāka, modernākaun jaudīgāka. Ārstam pastāvīgi jāmācās, laitiktu līdzi tehnoloģiju attīstībai.Šajos gados izaudzis Diagnostiskās radioloģijasinstitūts, Invazīvās angiogrāfijas laboratorijair kļuvusi par vadošu mācību un metodiskocentru visā Baltijā un pat Ziemeļeiropā.Nereti Stradiņu slimnīcā notiek starptautiskiesemināri. Dr. Jansona audzēkņi tagad ir izciliprofesionāļi un par daudz ko savā dzīvē irpateicīgi „fāteram Jansonam”.Viņš labi atceras padomju laikus, kad biežiar to pašu pirmo Siemens aparātu nevarējadaudz ko izdarīt, jo trūka adatu, zondes,vadītājstīgu. Reiz ciemos atbraucis kāds ārstsno Austrālijas. Viņi ciemiņam rādījuši kā strādāšeit Latvijā, bet izrādās, tā Austrālijā bijusi jausena pagātne. Ārsts esot brīnījies: „Ko jūs aršiem graustiem darāt?” „Taču mūsu ārstiemtajā laikā bija laime, ja kādam caur pazīšanosno ārzemēm vai „pa blatu” no Maskavastika atvesti it kā vienreiz lietotie materiāli.Tos karsēja un ķīmiski apstrādāja, aizstājottrūkstošo, lai izmeklēšana ar jauno angiogrāfuvispār neapstātos.”Dr. Valts Raits kolēģi Jansonu visos aspektosraksturo pozitīvi – augts profesionālis,saticīgs, nesavtīgs, ciena pacientus, kolēģus,labs vīrs, mīl dzīvi, savas divas meitas unsešus mazbērnus. Šo dzīvesprieku ikviensvar saskatīt Dr. Jansona smaidā un acīs, kasdzirksteļo. Te viņš pozē fotogrāfam, apkampissavas palīdzes – medmāsas. „Bez viņām es nevarudarīt neko. Viņas visu prot, zina un redz,”smaida ārsts.Diemžēl šos radošos spēkus mēs nesaudzējam.Kopš atvērts Neatliekamās medicīnas centrs,ir diennakts dežūras Diagnostiskāsradioloģijas institūtā, jo naktīs notiek visvairākavāriju. „Negribu jokot ar tādām lietām,”turpina dr. Raits, „bet šodien visvieglākmūsu institūta dārgos pakalpojumus, šīssarežģītās izmeklēšanas ar vismodernākajāmtehnoloģijām bez problēmām par valstsnaudu saņem lielākoties dzērāji, kaušļi,bandīti un visādi nakts dauzoņas, kurus atvedar smagām traumām. Un mēs viņus apkalpojamārpus kārtas, kā neatliekamus,” pārdomāsiegrimst dr. V. Raits.Tā notiek visā pasaulē un ārsta misija neļaujšķirot pacientus. Bet ārsta sirds arī nav nodzelzs. Un sirmie dakteri, lai cik arī viņu rokasbūtu nepieciešamas, ir paši pelnījuši atpūtu.To var panākt arī mainot nodarbošanos. Tā irizlēmis arī Dr. Jansons un no nākošā gada viņšpilnībā nodosies mazbērnu audzināšanai. Tāarī ir svēta misija. ◆NovembrisVoldemārs Brūns (03.11.38.)Ārsts ķirurgsĶirurģijas klīnikaVispārējās ķirurģijas centrs5. Ķirurģijas nodaļaLaimdota Grašiņa (08.11.38.)Ārsts anesteziologsAnestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikaAnestezioloģijas nodaļaLilija Burmeistere (25.11.38.)VirsmāsaOtorinolaringoloģijas klīnikaLOR operāciju bloksIlze Sedleniece (29.11.38.)Ārsts neonatalogsDzemdību un ginekoloģijas klīnikaPerinatālās aprūpes centrsJaundzimušo nodaļaLiesma Treiberga (11.11.48.)KurjersLatvijas Kardioloģijas centrs21. Iedzimto sirdskaišu ķirurģijas nodaļaVēsma Blome (01.11.58.)Radiologa asistentsNeatliekamās medicīnas centrsValija Kiseļova (10.11.58.)SanitārsInternās medicīnas klīnikaGastroenteroloģijas centrs10. Gastroenteroloģijas nodaļaSarmīte Lejniece (19.11.58.)Dzemdību ārstsDzemdību un ginekoloģijas klīnikaPerinatālās aprūpes centrs17. Grūtniecības pataloģijas dzemdībunodaļaIveta Smilškalna (20.11.58.)VecmāteDzemdību un ginekoloģijas klīnikaaPerinatālās aprūpes centrs17. Grūtniecības pataloģijas dzemdībunodaļaDecembrisSkaidrīte Žirnova (18.12.48.)SanitārsInternās medicīnas klīnikaReimatoloģijas centrs26. Saistaudu sistēmas slimību unartroloģijas nodaļaIrēna Saulcerīte Kalniņa (22.12.48.)Medicīnas laborantsPatoloģijas institūtsPatomorfoloģijas nodaļaTamāra Šestakova (13.12.58.)Medicīnas māsaDzemdību un ginekoloģijas klīnikaPerinatālās aprūpes centrsJaundzimušo nodaļaSergejs Kovaļovs (26.12.58.)VirsārstsAsinsvadu ķirurģijas centrs24. Asinsvadu ķirurģijas nodaļa30 Decembris 2008 Decembris 2008

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā daudzprofilu slimnīcaLatvijā, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīniskopalīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēcdiploma izglītību un veic zinātniskuspētījumus. 2007. gadā slimnīca sniedza stacionāro medicīnisko aprūpi 44 608slimniekiem un ambulatori – 178 142 pacientiem, tika veikta 26 071 operācija.Pacientu rīcībā ir 1056 gultas.Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca –izcilība ārstniecībā, izglītībā un zinātnē„Slimnīcas Ziņas”Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas izdevums2008. gada decembrisNr.4 (23)Atbildīgie par izdevumu:SIA „Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils”direktore Inga Latkovska, vecākā projektu vadītāja Baiba PareTālr. 67282472, e-pasts: baiba.pare@pr-stils.lvPaula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasAttīstības birojsStratēģijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva StibeTālr. 67069900, e-pasts: ieva.stibe@stradini.lvKomunikācijas nodaļavadītāja Anta BušaTālr. 67095301, e-pasts: anta.busa@stradini.lvMākslinieki: Ieva Nagliņa, Rihards Delvers, aģentūra DUEwww.due.lv, due@due.lvIzdevumā izmantotas Imanta Prēdeļa fotogrāfijas un PaulaStradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijasnodaļas fotoarhīva materiāli.Darbs drukāts uz videi draudzīga papīra.