Slimnīcas Ziņas, decembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEMedikamentozās onkoloģijasattīstības etapiStaru un ķīmijterapijas centrsGunta Purkalne,Viktors KozirovskisMultidisciplināra pieeja,integrējot ķirurģiju, staruterapiju un ķīmijterapiju,mūsdienās ir obligātsnosacījums lielākāsonkoloģisko slimību daļasefektīvai ārstēšanai.M e d i k a m e n t o z āonkoloģija vai ķīmijterapijair visjaunākā, bet arīvisperspektīvākā nozareļaundabīgo audzējuārstēšanā.Vēsturiski pirmā metode,ko ārsti izmantoja cīņāpret vēzi, bija audzējuķirurģiska izņemšana. Tāsāka strauji attīstīties kopšanestēzijas izgudrošanas1846. gadā. Ķirurģijai sekojastaru terapija kopš 1896.gada, kad mediķi ātri atradapraktisku pielietojumuVilhelma Konrāda Rentgenaatklātiem X-stariem.Ķīmijterapijas pirmsākumi.Ķīmijterapijas ideja nākusino ASV militārajiem dienestiemOtrā PasaulesKara laikā, kad sinepjugāzes nonāvēto karavīrumirstīgajās atliekāstika novērota izteiktaleikocītu un limfocītuskaita samazināšanās.Šī novērojuma potenciālas terapeitiskāspielietošanas izpētei tika pieaicināti diviAmerikas farmaceiti - Louis S. Goodmanun Alfred Gilman. Viņi izvirzīja hipotēzi, kasinepju gāze varētu būt efektīva limfomas(limfocītu ļaundabīgā audzēja) ārstēšanā.Sekoja veiksmīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiemun drīz vien sadarbībā ar torakālo ķirurguGustavu Linskogu sinepju gāzes jeb iprītamedicīniskais analogs – mustīns pirmo reizitika ievadīts ne-Hodžkina limfomas pacientam.Rezultāti tika publicēti 1946. gadā –zinātnieki novēroja ievērojamu audzēja masassamazināšanos. Kaut remisija bija īslaicīga,tas bija pirmais panākums, kas pierādīja, kaļaundabīgus audzējus var ārstēt arī ar medikamentiem.Nākamais solis bija metotreksāta pielietošanabērniem ar akūtu limfoblastisku leikozi 1948.gadā. Harvarda Medicīnas Skolas patologs SidneyFarber kopā ar ķīmiķi Harriett Kilte, pētotfolskābes negatīvo ietekmi uz akūtas leikozesklīnisko gaitu, mērķticīgi atrada ķīmisku vielu,kas pārtrauca folskābes stimulējošo efektušūnās. Remisijas bija neilgas, bet antifolātipierādīja, ka spēj nomākt ļaundabīgo šūnuproliferāciju.Vēlāk tika atklāts arī folskābesdarbības mehānisms – šis vitamīns irnepieciešams DNS sintēzei šūnās.Tā tika iegūti pirmie pierādījumi parļaundabīgo audzēju medikamentozāsārstēšanas iespējām un sācies pretvēžalīdzekļu meklēšanas bums. Tā kā vairumsfarmakoloģisko kompāniju vēl neizrādījainteresi šajā jomā, 1955. gadā Amerikā tikaizveidots Vēža Nacionālais ĶīmijterapijasServisa Centrs – pirmā valstiskā programmapretvēža līdzekļu attīstībai. Sekoja daudzudabisko (vinkristīns, taksāni, kamptotecīni) unsintētisko (cisplatīns, antraciklīni, nitrozourea,fludarabīns) pretvēža līdzekļu atklāšana.1965. gadā sākās kombināciju ķīmijterapijasēra, pielietojot vienlaikus vairākus medikamentusar dažādu darbības mehānismu.Terapijas efektivitāte pieauga vairākkārt undažas ļaundabīgās slimības kļuva izārstējamas– horionkarcinoma, bērnu akūtā limfoblastiskāleikoze, limfomas, sēklinieku ļaundabīgieaudzēji.Tāpāt tika noskaidrots, ka sistēmiskāsķīmijterapijas efekts ir vislielākais, ja topielieto pie mazas audzēja šūnu masas.Tāpēc arvien lielāks uzsvars tika likts uz tāsaucamo pēcoperācijas ķīmijterapiju, kadsākumā audzēja pamatmasa tiek izņemtaķirurģiski, bet atlikušās šūnas - iznīcinātas arspecifiskas terapijas palīdzību, tas ir - ar staruterapiju, ķīmijterapiju vai to kombināciju.Multidisciplināra pieeja onkoloģisko pacientuterapijā drīz vien kļuva par standartu, jo sniedzavislabākos rezultātus.Cenšoties uzlabot ārstēšanas efektivitāti,aptuveni 30 gadus turpinājās ķīmijterapijasdažādu kombināciju, devu un ievadīšanasrežīmu izpēte. Kļuva iespējams dodķīmijterapiju līdz šim nāvējošās devās, pielietojotkaulu smadzeņu vai asinsrades cilmšūnutransplantāciju. Tas vēl vairāk uzlabojapanākumus cīņā ar vēzi. Tomēr drīz vien kļuvaskaidrs, ka tālāk uzlabot terapijas efektivitāti,manipulējot ar devām un medikamentukombinācijām vien, vairs nav iespējams.Tālāko ķīmijterapijas attīstības virzienunoteica panākumi vēža šūnu molekulāroun ģenētisko izmaiņu izpētē. Tika atklātasjaunas signālsistēmas, kas regulē šūnuproliferāciju un bojāejas mehānismus. Daudzušo signālsistēmu aktivitāte vēža šūnāsizrādījās krasi paaugstināta nejaušo ģenētiskomutāciju dēļ. Kļuva iespējama tādu medikamentuizveide, kas šīs signālsistēmas bloķē,un sākās mērķterapijas ēra.Ja līdz šim ķīmijterapija ietekmēja proli ferācijainepieciešamos nespecifiskos meta bolismaprocesus visā organismā, tad mērķ terapijaspecifiski iedarbojas tikai uz tām šūnām, kur notikusišūnu dalīšanos re gulējošo signālsistēmuhiperaktivācija – respektīvi ir „mērķis”. Pieejaonkoloģiska pacienta ķīmijterapijai kļuvusistipri individuāla, jo mūsdienās visefektīvākoārstēšanu var piemeklēt, nosakot šo signālsistēmustāvokli vēža šūnās.Mērķterapija var ietekmēt proliferācijassignālsistēmas gan šūnu virsmas receptorulīmenī (monoklonālas antivielas pret specifiskiemreceptoriem vai augšanas faktoriem),gan bloķējot intracelulārās struktūras (mazomolekulu ķīmijterapija, kas inaktivē specifiskasproteīnkināzes vai tirozīnkināzes).Jāpiebilst, ka mūsdienās jauno medikamentuattīstību veic galvenokārt farmakoloģiskāsindustrijas kompānijas. Lai atpelnītu jaunamedikamenta izpētē ieguldītos līdzekļus ungūtu peļņu, jauno preparātu cena sākumāparasti ir ļoti augsta. Nav izņēmums arīmērķterapijas līdzekļi – šīs zāles pagaidām irļoti dārgas.Ļaundabīgo slimību mērķterapija ir nākotnesārstēšana. Aizvien labāk izprotot vēžaRezidentūra gastroenteroloģijāGastroenteroloģija ir pieprasīta specialitātejauno ārstu vidū. Šogad šo jomu Stradiņaslimnīcā apgūst 7 gastroenteroloģijasrezidenti, kas veiksmīgi apvieno praktiskodarbu ar mācībām. Slimnīcas speciālistiorganizē rezidentiem arī lekcijas unseminārus. Rezidenti jau tagad daļēji veicārsta pienākumus – strādā pilnu slodzi,kas gastroenteroloģijas rezidentu mācībuprogrammā paredzēts 2 dežūru apjomāmēnesī. Tāpat rezidenti rotācijas ietvaros darbojasar gastroenteroloģijas jomu saistītāsstruktūrvienībās.Slimnīcas ārsti un rezidenti strādā kopāvienā kolektīvā plecu pie pleca, Stradiņulabākie ārsti un profesori dodas kopā ar rezidentiemvizītēs – palīdz viņu ikdienas darbāar pacientiem, apspriež dažādus saslimšanugadījumus un ārstēšanas iespējas, kā arī lasalekcijas, tādējādi dodot gan teorētiskas, ganpraktiskas zināšanas par gastroenteroloģiskupacientu ārstēšanu Stradiņa slimnīcā. ◆attīstības mehānismus, mediķu arsenālāparādīsies arvien efektīvāki un mazāk toksiskimedikamenti, kā arī zāles tiks piemeklētaskatram pacientam individuāli atkarībā noaudzēja molekulārajām īpašībām. ◆18 Decembris 2008 Decembris 2008 19