Slimnīcas Ziņas, decembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

AKTUALITĀTES I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I VIEDOKLISKarjeraAicinām nodot asinis!Zigrīda LapaAsins sagatavošanasnodaļas vadītājaAprūpes process pārmaiņu situācijāGaļina AleksandrovičaVecākā māsaEvita RaiskumaFinanšudepartamentaEkonomikas daļaspakalpojumuanalīzes nodaļasvadītājaIlze ĒvaldeDarba aizsardzībasun drošības dienestavadītājaLilija AntoņēvičaAprūpesdepartamentsGalvenās māsasvietnieceAtklāj ŠūnutransplantācijascentruŠūnu transplantācijas centra vadītājsĒriks Jakobsons: “Šis ir unikāls projekts,kas ļaus attīstīt šūnu terapijune tikai kardioloģijā, bet arī citāsmedicīnas nozarēs Latvijā.”19. decembrī svinīgi atklāja Šūnu transplantācijascentru. Tā galvenie uzdevumi irnodrošināt materiālu šūnu terapijām, sadarbībāar mediķiem izstrādāt jaunas ārstniecības metodes,izstrādāt klīnisko pētījumu protokolusun, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, veiktmetodes optimizāciju un ieviest to praksē.Centrā tiks veikta rezidentu un studentuapmācība, pētnieciskais darbs, kas nodrošināsnozares ilgtermiņa attīstību.Pateicoties valsts atbalstam un slimnīcas valdesun Stratēģijas Padomes cilvēku neatlaidībai,kā plānots, pabeigta Šūnu transplantācijascentra telpu izbūve ar kopējo platība ir 280m2. No tiem Šūnu transplantācijas laboratorijaaizņem 90 m2. Tas atbilst labas ražošanasprakses (cGMP) prasībām – D, C un B kategorijastelpas, bet laminārajos boksos – A kategorijastelpas. Nākošais darbu etaps ir uzstādītoiekārtu regulēšana un to darbības monitorings.Ir veikti nepieciešamie priekšdarbi unjanvārī tiks uzsākts laboratorijas sertifikācijasprocess.Laboratorijas projekts izstrādāts, par pamatuņemot ASV un Skandināvijas valstu pieredzišūnu apstrādes laboratoriju izveidošanā. Šī irpirmā šāda tipa laboratorija Baltijā. Laboratorijātiks veikta šūnu materiāla apstrāde, iegūtāmateriāla raksturošana un sagatavošanakonkrētam šūnu terapijas etapam.Lai nodrošinātu slimnīcu ar lielāku asins komponentu daudzumu,Asins sagatavošanas nodaļā notiek dažādas donoru piesaistes akcijas.Kā vienu no sadarbības partneriem var minēt Rīgas Stradiņauniversitāti, no kuras asinis nodot pie mums brauc studenti. Tāpataktīvi asins donori ir arī Valsts Policijas koledžas kadeti. Tomēr vadotiespēc pieredzes, nevar paļauties tikai uz asiņu daudzumu,ko slimnīca iegūst šādu akciju laikā – ir nepieciešams slimnīcasdarbinieku un pacientu piederīgo atbalsts. Donoru aktivitāteAsins sagatavošanas nodaļā šī gada laikā ir bijusi nepietiekama.Katru mēnesi asinis nodod aptuveni 260 cilvēki, taču tas ir parmaz, lai apgādātu visus slimniekus ar asins komponentiem. Katrumēnesi ir nepieciešami vairāk nekā 300 donoru. Situācija pēdējosmēnešos, par laimi, ir iepriecinošāka – donoru skaits bijis tuvu pāri par 350, par koliels paldies slimnīcas darbiniekiem, kuri paši nākuši nodot asinis, kā arī mudinājušipacientu piederīgos to darīt. Šādu praksi nepieciešams izveidot par regulāru. Lai arīturpmāk Asins sagatavošanas nodaļai veiksmīgi varētu sadarboties ar slimnīcas darbiniekiem,lūgums struktūrvienību vadītājiem uzņemties atbildību – organizēt savasstruktūrvienības ietvaros darbiniekus un pacientu piederīgos nodot asinis. Slimnīcasdarbiniekiem sākot ar šā gada 1. augustu naudas kompensācija par asins nodošanuAsins sagatavošanas nodaļā sastāda Ls 12, no kuriem Ls 7 ir piemaksa no Stradiņaslimnīcas. Citi asins donori saņem Ls 5 un papildu brīvdienu. Nododot asinis, jāuzrādapersonu apliecinošs dokuments (LR pase vai autovadītāja apliecība), darbiniekiempapildus jāuzrāda identifikācijas kartes un jānosauc tabeles numurs.Lūdzu informēt kolēģus! ◆Centra izveidošana radīs desmit jaunas darbavietas. „Pašreiz mūsu komandā ir četri darbinieki,uzsākot darbību, nepieciešami vēltrīs. Šūnu transplantācijas laboratorijas darbiniekiir spējīgi veikt nepieciešamās operācijasšūnu materiāla sagatavošanai, raksturošanai,uzraudzīt un apkalpot tehnoloģiskās iekārtas,”stāsta Šūnu transplantācijas centra vadītājsĒriks Jakobsons.Uzsākot laboratorijas darbu, tiek prognozēts,ka varētu sasniegt aptuveni 40% no maksimālāsjaudas. Rekonstrukcijas darbu laikā irizstrādātas trīs jaunas tehnoloģijas, klīniskāpētījuma „Kaulu smadzeņu mononukleārošūnu transplantācija kritiskās kāju išēmijas skartoaudu reģenerācijai” protokolu un saņemtaĒtikas komitejas atļauja pētījuma uzsākšanai.Nākošā gada pirmajā ceturksnī jaunajā centrāplānots veikt pirmās transplantācijas.Šobrīd notiek aktīvs darbs pie jaunas metodesizstrādes pirmā tipa diabēta pacientiem, izkaisītāssklerozes pacientiem un kustību atjaunošanaipacientiem pēc muguras smadzeņu traumas.„Jau tagad ir skaidrs, ka drīz būs nepieciešamspalielināt jaudas ne tikai laboratorijai, bet arīuz pacientu aprūpē – piemēram, īpaš as telpaspacientiem, kam piemēro imunosupresīvoterapiju kombinācijā ar šūnu transplantāciju,”par perspektīvām saka Ēriks Jakobsons. „Šajāstelpās mums, protams, nebūs tiešs kontaktsar pacientu. Mūsu uzdevums ir sagatavotmateriālu procedūrai. Mēs kontaktējamies arkonkrētās nozares profesionāļiem – kardiologiem,endikrionologiem, neirologiem, kas veicpacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu unŠūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsonspieņem lēmumu par terapiju, tai skaitā par šūnutransplantāciju.”Eiropā šādi šūnu projekti sāka rasties 10-15gadu atpakaļ, lielākā daļa no tiem bija tikaizinātniskās laboratorijas ar šauru specializāciju.Tās var iedalīt divās grupās – vai tikai zinātniskāslaboratorijas, vai pie klīnikām piesaistītās laboratorijasar orientāciju uz pētījumu pielietošanuklīnikā. Stradiņa slimnīcas gadījumā ir ļotiveiksmīga kombinācija – slimnīcas milzīgāpieredze klīnisko pētījumu veikšanā un metodesieviešana klīnikā.Šobrīd pasaulē šūnu terapijas tehnoloģijasattīstās ļoti strauji, daudzas ārstniecības metodesir klīnisko pētījumu stadijā un tiek veiktaesošo metožu pilnveidošana un efektivitātesizvērtēšana. Nozīmīgi, ka ir jau izveidotaveiksmīga sadarbība ar centriem Holandē, Vācijā,Zviedrijā, Lielbritanijā, ASV, Brazīlijā, Austrālijā unarī turpmāk tiks attīstīta starptautiskā sadarbība,kas palīdz veiksmīgi attīstīt jaunu tehnoloģijuizstrādi un ieviešanu Stradiņu slimnīcā. ◆Savā praksē bieži vien sastopos ar jautājumu„Kāda ir māsas loma veselības aprūpe”?Māsa ir ārstniecības persona, kas kopā arārstiem piedalās ārstniecība, veicot pacientaaprūpi. To nosaka Ārstniecības likums unMāsas profesijas standarts.Profesijas standarts nosaka galvenos procesus,kuru norisi nodrošina aprūpes persona,kuras uzdevums ir:◊ veikt aprūpes darbības, kas nodrošina pacientapamatvajadzības;◊ nodrošināt precīzu un drošu medikamentusaņemšanu pacientiem;◊ nodrošināt nozīmēto diagnostisko unārstniecisko procedūru veikšanu pacientiem;◊ nodrošināt nozīmēto ķirurģisko procedūruveikšanu;◊veikt pacientu izglītošanu.Tie ir tikai galvenie procesi, kurus nodrošinaaprūpes personāls pacientiem un kurus vadanodaļu virsmāsas. Teorētiski mēs zinām, kavajadzība pēc aprūpes mūsu pacientiem irļoti svarīga. Aprūpe un māsas klātbūtne irsvarīga arī tad, ja viņa slimniekam vairs nekodaudz nevar līdzēt. Mūsdienās plaši rakstapar holistisku pieeju pacientu aprūpei, parto, ka mēs nedrīkstam aizmirst pacientu, kāpersonību. Kopš šī tēma nonākusi sabiedrībasapspriešanā, varētu šķist, ka notiek nemitīgapacienta personiskā aprūpe un tā visu laikuuzlabojas, bet ne vienmēr tā notiek. Māsām irnepieciešamas plašas zināšanas gan medicīnā,gan farmakoloģijā, gan psiholoģijā, jo pacientimēdz uzdot māsām daudz un dažādujautājumu, gan par pamatslimību, gan arī parcitām slimībām, kas pacientam dažkārt ir.Māsas jau ilgstoši mācās pēc jaunāmprogrammām gan koledžās, gan universitātēs,kurās iegūst 1. un 2. līmeņa augstāko izglītību,tomēr praksē šīs iegūtās zināšanas nevienmēr ir pielietojamas. Bieži vien māsas unaprūpes personāls ir un paliek “vidējais”. Manlīdz šim brīdim nav līdz galam skaidrs, kas iršis „vidējais” – starp ko un kāds vidējais? Starpārstu un sanitāru? Valsts tērē ievērojamasnaudas summas, veidojot programmasbakalauru, maģistru un doktorantu studijasmāsām, lai celtu māsu izglītības līmeni. Arīmūsu slimnīcā daudzas māsas ir ieguvušasaugstāko izglītību, maģistra grādus un dažasarī studē doktorantūrā.Pavisam nesen, runājot ar vienas ārstniecībasiestādes vadītāju, saskāros ar viedokli, kamāsām nav vajadzīga augstākā izglītība,pietiek ar to, ka viņai ir laba sirds. Šāda attieksmevēl joprojām ir ļoti populāra mūsuvalstī, tā ir sava veida tradīcija. Tradīcijām irgan pozitīva, gan negatīva iezīme.Darbiniekiem tradīcija nozīmē zināmukultūras daļu, piederību. Ir patīkami, jadarbinieks ar lepnumu saka – es strādājuStradiņos! Bet tradīciju vara, kas balstās uzpieradumu pie ierastās rīcības, kavē attīstībuun to jau sen ir izpētījuši zinātnieki. Aprūpespersonālam ir liels potenciāls, bet tas netiekpilnā mērā izmantots. Lai motivētu māsas uncitus aprūpes sniedzējus nākt strādāt mūsuslimnīcā, mēs cenšamies palielināt algu, darotto konkurētspējīgu. Ikviens jūtas apmierināts,ja viņam sola algas pielikumu vai prēmijas.Tomēr atalgojumam ir jābūt līdzvērtīgamkatra darbinieka ieguldījumam, viņa darbamotivācijas prioritātēm. Turklāt motivēšanuar atalgojumu nevar lietot nepārtraukti, joikvienam uzņēmumam ir pamatoti resursi uniespēju ierobežojumi. Svarīgi būtu iesaistītaprūpes personālu lēmumu pieņemšanā, arīpārmaiņu problēmu apspriešanā. Tas noteiktimotivētu darbiniekus mazāk pretotiespārmaiņām, kā tas slimnīcās nereti notiek.Un svarīgi ir tas, ka māsām un pārējamaprūpes personālam jādod iespēja izmantotsavu izglītību, zināšanas un prasmes. Māsasnav piesaistītas ārstam, viņas nav ārstu palīgi,kā dažkārt tiek uzskatīts. Māsas ir pacientaaprūpētājas. Ir jau brīnišķīgi, ja šīs abas lietasizdodas savienot. Tad mēsvaram teikt, ka komandaveiksmīgi darbojas un galarezultāts – ar ārstēšanuun aprūpi apmierināts pacients.Mēs sevi pozicionējam kānākotnes slimnīcu. Tā irliela atbildība, tai skaitā arīaprūpes personālam.Tāpēc mums ir nepārtrauktijāmācās, jāpilnveidoaprūpes procesakvalitāte, jāattīsta iemaņasun prasmes daudzāsjomās, tai skaitā aprūpesdarba vadīšanā. ◆6 Decembris 2008 Decembris 2008 7