Slimnīcas Ziņas, decembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

STRADIŅI - NĀKOTNES SLIMNĪCA I Slimnīcas ZiņasSlimnīcas Ziņas I STRADIŅI - NĀKOTNES SLIMNĪCAJaunie speciālisti Stradiņos tiek gaidītiDainis KrieviņšKas būs jaunajās ēkāsAldis RozenbergsSlimnīcai ir jādomā, ne tikai kā labi unprofesionāli ārstēt šodien, bet ir jādomā 10vai 15 gadus, varbūt pat 20 vai 25 gadus uzpriekšu, jādomā par ārstniecību nākotnē. Tasnemaz nav nošķirams no mūsu izzināšanaszinātnes, mācībām un izglītības.Jau ļoti daudzas nozares ir attīstītas pasauleslīmenī un ir solīti priekšā pārējām.Kaut vai paskatīsimies, vai tā ir diagnostikaar molekulārbioloģiju, imūnhistoķīmiju,attīstītām tehnoloģijām, kapsulas endoskopijāmun trīsdimensiju rentgeniem, kastiek plānoti, līdz pat efektīvai ārstēšanai arcilmes šūnu tehnoloģijām, dažādu orgānutransplantācijām un robotu ķirurģijām.Tajā pat laikā, ja mēs domājam par nākotni,kā attīstīties un arvien labāk ārstēt, mumsjābūt pārliecībai, ka pacients saņems drošuārstēšanu jeb evidence based medicīnu. Lūk,tāpēc mēs esam priecīgi, ka gandrīz visasstarptautiskās vadlīnijas, kas ir pieņemtasEiropā vai pasaulē, ļoti bieži caur Stradiņaslimnīcu tiek aprobētas Latvijā, un mēs esamtie, kas pielāgo šīs vadlīnijas un pārliecinās, kātās labāk ieviest dzīvē un mūsu slimniekiemlīdz ar to arī sniegt labāku palīdzību.Patīkami, ka daudzi mūsu ārsti, un pēdējālaikā arī māsas, iniciēti dažādā pētniecība.Par to ir jāsaka paldies valstij, par to it kāniecīgo finansējumu, dažādu LZP grantu uncitu finansējumu ietvaros, ko valsts mumssniedz. Mums ir liels prieks sadarboties araugstskolām, gan ar Latvijas Universitāti,gan ar Rīgas Stradiņa universitāti, dažādugrantu projektu, doktorantūru attīstībā unarī sadarbībā ar institūtiem, kas atrodas mūsuslimnīcā.Salīdzinot situāciju pirms pāris gadiem unšodien, mēs esam sasnieguši normālu Dānijas,kas man ļoti patīk, slimnīcu līmeni, kur pašuārstu iniciētā pētījumu sadaļa aizņem 50%un dažādu farmāciju firmu un tehnoloģiskofirmu pētījumi – 50%. Jāsaka, ka mēs arī esamspējuši zinātnē un izglītībā, rast finansējumu,lai varētu attīstīt mūsu pašu ārstu iniciētospētījumus. Droši vien nākošgad būs grūtākar valsts sadaļu zinātnes finansējumā, tāpēcvarbūt mums ir jāskatās, ka tuvākos gadostomēr vairāk zinātnei varētu saņemtno Eiropas Savienības projektiem un citiemstarptautiskiem projektiem. Ļoti svarīgi irarī pieskarties klīniskajai izpētei, ko finansēdažādas farmācijas kompānijas un kur mēsesam, faktiski, iesaistījušies starptautiskādaudzu citu valstu tīklā.Mums slimnīcā ir 18 dažādi centri, kas dažādāsnozarēs pēta dažādus jaunus medikamentus,visvairāk tā ir endokrinoloģija, onkoloģija,kardioloģija, uroloģija, neiroloģija unangioloģija. Arvien vairāk rodas jaunasnozares un arī šeit mums ir jāattīstās unjādomā solīti uz priekšu, kā kļūt par daudzkvalitatīvākas izpētes veicējiem, pārliecināt,ka mēs spējam veikt daudz agrākas pētījumafāzes, daudz kvalitatīvāk spējam pasauleiparādīt, ka mēs to varam, līdzīgi kā to daravisa invazīvās kardioloģijas komanda, kovada profesors Ērglis. Var droši teikt, ka viņuspazīst Amerikā, Japānā un Eiropā. Es ļoti ceru,ka kādā no nākošām konferencēm es varēšunosaukt vēl vairākus mūsu slimnīcas centrus,lepoties, ka tie ir pazīstami ne tikai Latvijāvai Baltijā, varbūt Skandināvijā, bet arī visāpasaulē.Arī zinātne kļūst multidisciplināra, šīs robežasizzūd klīniskā medicīnā, tās izzūd zinātnē.Arvien vairāk sadarbība notiek gan starpnozarēm, ne tikai starp mediķiem, bet arī arfiziķiem, biologiem un citiem zinātniekiem.Kas tad nosaka, kāpēc mēs ejam strādātmedicīnā – tas ir interesants darbs, prestižs,attīstības perspektīvas. Tā ir motivācija, betvissvarīgāk mediķiem ir mūžizglītība, aizvienjaunu zināšanu apgūšana, papildināšana unpilnveidošanās. Jāsaka, ka mūsu slimnīcā šīpilnveidošanās ir studentiem, māsu skolukursantiem, rezidentiem un pēcdiplomaapmācībai. Lieliski sadzīvojam ar visāmaugstskolām, un, ja šīs augstskolas būtu 3vai 4, arī tām atrastos vieta mūsu slimnīcā.Mēs esam flagmanis rezidentu apmācībā.Es atradu 1996. gada rīkojuma kopiju parrezidentūras procesa uzsākšanu. Kā pirmaisrezidents Stradiņa slimnīcā ķirurģijā es atcerostos laikus, kad man prasīja: „Kas tutāds esi – rezidents, CIP aģents?” Šodien visirezidenti ir pilntiesīgi mūsu kolektīva locekļi,viņi ir pilntiesīgi ārsti, un mēs ļoti uz viņiempaļaujamies. Protams, arī mainās viņu sapratneun attīstība, kādai jābūt rezidentūrai,jo šodien informācijas plūsma, zināšanas,kuras viņiem ir jāapgūst, ir ārkārtīgi plašas,un ir jānāk klāt modernām tehnoloģijām,lai palīdzētu viņiem to apgūt un lai, beidzotrezidentūru, viņi tiešām būtu ļoti labi ārsti.Paskatoties no skaitliskā viedokļa, faktiskino kopskaita valstī trešā vai ceturtā daļa novisiem rezidentiem katru gadu nonāk mūsuslimnīcā. Mēs varam lepoties, ka mumsšodien ir 148 rezidenti 26 specialitātēs. Esjoprojām uzskatu, ka laba rezidentūra var būttikai tur, kur rezidentu ir daudz un kur ir rezidentupēctecība.Redzot, ka šodien šeit ir daudz ģimenesārstu un citu speciālistu, mēs esam priecīgi,ka pašreiz mēs varam gandrīz 100 dažādoskursos jebkurā klīniskā specialitātē palīdzētmūsu kolēģiem no Latvijas gūt zināšanasun pakāpties varbūt mazu, mazu pakāpienuaugstāk tajās zināšanās, kas nepieciešamasārstējot slimniekus. Tuvākajos mēnešosšo kursu daudzumu vēl palielināsim, jopieprasījums no ģimenes ārstu, ķirurgu, uncitu speciālistu puses ir ļoti liels.Mēs, kā slimnīca, esam nākotnē atvērtisadarbībai ar visām augstskolām, visāmorganizācijām un, kad tiks izveidots šis mācībuzinātniskais parks, tad vietas pietiks visiemun tad mēs būsim tāda skaista universitātespilsēta. Kā saka ārzemēs – universitātesslimnīcas mācību pilsētiņa campus,.Lai kļūtu par labu speciālistu, mums vajagpamata zināšanas, mums vajag mācēt strādātar jaunākām tehnoloģijām, labi strādātklīniskajā darbā un zinātnē un nepārtrauktpilnveidošanos. Rezidentiem es vēlos teikt– mēs iesim šim procesam cauri kopīgi unjūs kā speciālisti būsiet pieprasīti, vajadzīgiStradiņiem. Tas nav grūti, tas vienkārši irjādara. Kā Alberts Einšteins teica, everythingshould be made as simple as possible but nosimpler. Tātad, visu ir jādara vienkārši, un vissir vienkārši, bet ne vienkāršāk, kā tas ir. ◆Mēs šodien skatāmies nākotnē. Bet ne tiksenā pagātnē, teiksim, dažus tūkstošus gaduatpakaļ, tika domāts par to, uz kā turas pasaule.Bija versijas, ka tie ir trīs ziloņi, trīs vaļi.Jebkurā gadījumā runa bija par trīs gigantiem,kuri tur šo pasauli. Mūsu nākotnes slimnīcuarī tur šie trīs giganti. Tie ir – ēkas, cilvēki unaparatūra, aprīkojums. Mēs runājam par divāmjaunām čūskām – kopumā 130 tūkstošiemkvadrātmetriem. Šķiet, ārkārtīgi daudz – 13hektāri. Tas ir nepieciešams nākotnei, bet vēlsvarīgāk – tas ir nepieciešams mums pašiemun mūsu valsts iedzīvotājiem. Līdz šīs pirmāsceltnes jeb čūskas nodošanai ir diezgan ilgi vēljāgaida. Tas varētu būt ap 2013.-2014. gadu,bet visu slimnīcu kopumā plānots pabeigtlīdz 2017.-2018. gadam. Tik daudz kas vēl irjāpaveic, lai saskaņotu visas darbības un tiktulīdz būvbedres rakšanas sākumam. Ņemotpalīgā fiziku, var teikt, ka, ja visu saslēdz vienāvirknē, tad tas paņem ne vairāk, ne mazāk kā 22mēnešus. Protams, ka dažas no šīm darbībāmvar veikt paralēli, bet tomēr laiks ir pietiekošiilgs. Kas tad atradīsies jaunajās ēkās? 1032gultas, 38 operāciju zāles, 4 medicīnas centri– kardioloģija, ķirurģija, internā medicīna unneiroloģija. Tāpat nav aizmirsts par speciāloaprūpi, kā dzemdniecība, oftalmoloģija, LOR,onkoloģija un rehabilitācija, un galvenaisieguvējs, protams, cilvēki, kuri strādās šajāslimnīcā un tie, kuri šeit ārstēsies. Mūsu pacientiemcentīsimies radīt maksimāli ērtusapstākļus vienvietīgās un divvietīgās palātās.Medicīniskais aprīkojums ir plānots nacionālāsnozīmes programmām – neiroķirurģijai,neiroloģijai, ķirurģijai, kardioloģijai,endokrinoloģijai utt. – magnētiskā rezonanse– trīs teslu integrētās sistēmas komplekss,lineārais paātrinātājs, gamma kamera utt.Kā jau minēju viens no trijiem gigantiem ircilvēki. Ja šobrīd slimnīcā strādā vairāk nekā3200 – tad nākotnē šajās jaunajās ēkās būs4000 darbinieku. Kopējais pacientu skaitsgan stacionārā, gan ambulatorā aprūpē būsap 400 000. Tas ir ļoti daudz. Ja salīdzinām ar2007. gadu – Stradiņos bija vairāk nekā 227000 pacientu.Cik ilgi tad pacients uzturēsies šīs jaunāsslimnīcas gultās? Šis laiks tiek plānots mazākspar 6 dienām, gultu noslodze – vairāk nekā85%.Ja mēs saliekam visus šos trīs gigantus kopā (jo mēsnevaram viņus atdalīt atsevišķi – katrs no ir vienlīdzsvarīgs, lai gan visa pamatā, protams, ir cilvēks),sasummējot, mēs iegūstam to, kas spēs nodrošinātmums izcilību ārstniecībā, izglītībā un zinātnē arīnākotnē. ◆Konferencei apsveikumu ar laba vēlējumiem tās darbā bija atsūtījis Valsts Prezidents Valdis Zatlers.Laba veselība ir viena no lielākajām vērtībām, kuras cena nav novērtējama. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca vienmēr ir bijusigatava ne tikai sekot un ieviest visu progresīvāko ārstniecībā un tās tehnoloģijās, bet arī audzināt jauno ārstu paaudzi un pievērstieszinātniskajam darbam. Šeit ir iedibināta tradīcija būt pirmajam jauno ārstēšanas metožu ieviešanā tādās jomās kā invazīvā kardioloģija,kardioķirurģija, transplantoloģija, neiroloģija. Savā ārsta praksē esmu iepazinies ar lielu daļu no jūsu slimnīcas ārstiem un varu teikt, ka tieir savas nozares entuziasti un izcili mediķi. Konference „Stradiņi – nākotnes slimnīca” ir apliecinājums nopietnam darbam pie Paula Stradiņaklīniskās universitātes slimnīcas nākotnes vīzijas un attīstības koncepcijas veidošanas. Esmu gandarīts, ka konferences organizatori šeit irsapulcējuši gan nozares vadītājus un veselības darba organizatorus, gan slimnīcu un ambulatoro iestāžu pārstāvjus, ģimenes ārstus un cituspecialitāšu ārstus no visas Latvijas, lai kopīgi un ar atbildību spriestu par darāmo, kā sekmēt veselības aprūpes efektivitātes uzlabošanu unreizē nodrošināt optimālu finanšu līdzekļu izlietošanu. Novēlo konferences dalībniekiem auglīgu domu apmaiņu un daudz jaunu ierosmiturpmākam darbam. ◆24 Decembris 2008 Decembris 2008 25