(Picea abies) audiu - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

E. Špalte Egļu stumbru kvalitāte saistībā ar audžu izvietojumu Latvijā un meža tipiemStandartnovirze, m 3 ha -1Standard deviation, m 3 ha -1706050403020100Āreņi/Dr. min. soilsVr/Oxalidosa Dm/HylocomiosaKūdreņi/Dr.peaty soils40 50 60 70 801. šķiras zāģbaļķu krāja, m 3 ha -1Average volume of grade 1 sawlogs, m 3 ha -15. att. 1. šķiras zāģbaļķu vidējā krāja un standartnovirze.Fig. 5. Average volume of grade 1 sawlogs and standard deviation.faktoru ietekme uz augsnes mitruma režīmu, gan arīaugsnes mehāniskā sastāva un citu fizikālo īpašībudaudzveidība, taču šie faktori nav izraisījuši audžu dalītunogrupēšanos nevien pēc resno egļu krājas, bet arīpēc audžu kopkrājas un egļu krājas, tādēļ to ietekmei uzkrājas pieaugumu pētītajos meža tipos ir sekundāranozīme (2.–4. att.).Resno egļu vidējās krājas standartnovirzes sausieņumežos vērī un damaksnī augošām audzēm atšķiras maz,attiecīgi 73.5 un 64.3 m 3 ha -1 , bet tās ir ievērojami lielākasnekā nosusinātos mežos āreņos un kūdreņos augošāmaudzēm, kur to vērtības ir 20.9 un 45.0 m 3 ha -1 . Standartnovirzeraksturo, kā jau iepriekš minēts, audžu krājasizkliedes ciešumu ap meža tipa krājas aritmētisko vidējolielumu. Šī izkliede ir lielāka sausieņu mežos augošāsaudzēs, kur spēcīgi izteikta ģeomorfoloģisko faktorudaudzveidības ietekme uz augsnes gruntsūdens režīmuun attiecīgi arī augsnes krāju. Šo faktoru ietekmi uzaudžu krājas pieaugumu mainīt ar mežkopības pasākumiemnav iespējams, tādēļ damaksnī un vērī augošāsaudzēs izsētā minerālmēslojuma efektivitāte būs zema.Nosusinātie meži atrodas reljefa pazeminājumalīdzenumos, un gruntsūdens līmeni tajos regulēnovadgrāvji. Tas nozīmē, ka āreņos un kūdreņosaugošās audzēs ģeomorfoloģisko faktoru ietekme uzaudžu krājas pieaugumu ir minimāla.Āreņu audžu paraugkopai ir vismazākā resno egļukrāja un standartnovirze, attiecīgi 81 m 3 ha -1 un 20.9 m 3ha -1 . Iepriekš minēts, ka šajā meža tipā augošām audzēmarī resno egļu stumbru mazzarainās daļas vidējā garumaun tās standartnovirzes vērtības ir minimālas – 11.3 mun 1.4 m. Šīs minimālās vērtības liecina, ka āreņu mežatipa platībās ir zema augsnes auglība un maza toietekmējošo ekoloģisko faktoru daudzveidība.Resno egļu krājas vidējais īpatsvara procents attiecībāpret egļu krāju ir 52 %, tā vērtības damaksnī unvērī augošām audzēm ir 55 % un 57 %, āreņos un kūdreņos– 47 % un 49 % (2. tabula).Pirmās šķiras zāģbaļķu aritmētiskā vidējā krājair 65±5.5 m 3 ha -1 . Šī sortimenta minimālā krāja ir āreņumeža tipā augošās audzēs, vidēji 49 m 3 ha -1 , standartnovirze16.4 m 3 ha -1 , bet vērī, kūdreņos un damaksnīattiecīgi 68, 71 un 73 m 3 ha -1 , atbilstošās standartnovirzes57.7, 31.0 un 51.2 m 3 ha -1 (5. att.). Pirmās šķirasResno egļu vid. krāja, m 3 ha -1Average volume of thick spruces,m 3 ha -1120100806040200Vr/OxalidosaĀreņi/Dr.peaty soilsDm/HylocomiosaKūdreņi/Dr.peatysoils170 180 190 200 210 220Egļu vidējā krāja, m 3 ha -1Standing volume of spruce stands, m 3 ha -16. att. Egļu audžu kvalitāte.Fig. 6. Quality of spruce stands.LLU Raksti 14 (309), 2005; 48-56 1-955