(Picea abies) audiu - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

T. Gaitnieks, Z. Stikāne Kūdras substrāta ietekme uz egļu sējeņu sakņu morfoloģiskajiem rādītājiem un mikorizācijuPleurozium schreberi (Brid.) Mitt., Brachytheciumoedipodium (Mitt.) Jaeg., Climacium dendroides(Hedw.) Web. et Mohr, Hylocomium splendens (Hedw.)B., S. et G. Dziļa kūdras augsne.Eksperimentā izmantotā kūdra tika ievākta 10–20 cm dziļumā, iepriekš noņemot A 0horizontu. Kūdratika attīrīta no saknēm un ievietota 2.5 l tilpumaplastmasas traukos. Katrā traukā iesētas 25 egļu sēklas,ievāktas Cesvaines sēklu plantācijā. Katru variantupārstāvēja 4 trauki. Eksperiments realizēts Strenčukokaudzētavā lauka apstākļos. Eksperimenta ilgums –6 mēneši. Sējeņu morfoloģiskie rādītāji novērtēti2003. gada rudenī. No katra varianta tika analizēti75 egļu sējeņi. Sējeņiem izmērīts virszemes daļasgarums. Pēc 48 stundu žāvēšanas 70 ˚C temperatūrānoteikta sējeņu virszemes daļas un sakņu masa(Clemensson-Lindell & Persson, 1993).Sējeņu mikorizācija tika analizēta, izmantojot LeicaMZ-7.5 mikroskopu 6.5–50× palielinājumā. Saknes tikauzglabātas +4 ˚C temperatūrā. Tika izmērīts katra sējeņagarums, pēc tam sējeņi tika herbarizēti, vienmērīgiizvēršot saknes. No katra varianta analizēti 15 sējeņi.Pēc herbarizēšanas tika novērtēti sakņu morfoloģiskierādītāji, izmantojot programmu Win RHIZO 2002 C (Regentinstrument R ) un kalibrētu skeneri STD-1600+.Skenēšana veikta ar 500 dpi izšķirtspēju (standarta8 bit; pelēkie toņi (256)). Izdalītas 14 gradācijas klases(sakņu caurmēra salīdzināšanai): 0–0.1 mm; 0.1–0.2 mm;0.2–0.3 mm; 0.3–0.4 mm; 0.4–0.5 mm; 0.5–0.6 mm; 0.6–0.8 mm; 0.8–1.0 mm; 1.0–1.2 mm; 1.2–1.6 mm; 1.6–1.8 mm;1.8–2.2 mm; 2.2–2.6 mm un >2.6 mm. Skenēto attēlumatemātiskā apstrāde veikta ar Win RHIZO 2002 C.Tālākai datu apstrādei tie eksportēti uz MS Excel,izmantojot XL RHIZO V2003a. Datu apstrāde veikta,izmantojot dispersijas analīzi, t-kritēriju.Agroķīmiskās analīzes veiktas LVMI “Silava”Augsnes laboratorijā.Rezultāti un to analīzeIzvērtējot barības vielu daudzumu analizējamossubstrātos (skat 1. tabulu), redzam, ka pelnu procentssubstrātā, kas raksturo labus augšanas apstākļus,svārstās no 12.46 līdz 33.45%, bet substrātā, kas raksturosliktus augšanas apstākļus no 8.5 līdz 18.36%. Izvērtējotiegūtos datus pēc t-kritērija, redzam, ka statistiskiatšķirības ir būtiskas (t fakt=1.91 > t 0.05;4=1.85). Tomēr2 parauglaukumos, kas raksturo labus augšanas apstākļus,pelnu % vērtība ir zemāka nekā parauglaukumos,kas raksturo sliktus augšanas apstākļus. NH 4daudzums vidēji lielāks paraugos, kas raksturo labusaugšanas apstākļus, taču pie α=0.05 atšķirības navbūtiskas (P=0.10). Iemesls varētu būt datu izkliedes lielāamplitūda, piem., labus augšanas apstākļus raksturojošāsubstrātā NH 4+daudzums svārstās no 1.09 līdz35.80. Arī P 2O 5un K 2O daudzums ir lielāks labusaugšanas apstākļus raksturojošā substrātā, tačuatšķirības nav būtiskas (P=0.23 un P=0.10). Būtiskasatšķirības neuzrāda arī organiskā oglekļa daudzums unpH vērtības (pH=4.26 labos augšanas apstākļos unpH=3.54 sliktos augšanas apstākļos).Iegūtie rezultāti liecina, ka egles sējeņu garums unvirszemes daļas masa, kā arī sakņu masa ir lielāki substrātā,kas raksturo labus augšanas apstākļus (2. tabula).Izmantoto substrātu agroķīmisko rādītāju raksturojumsAgrochemical characteristics of substrates1. tabula / Table 1Viegli šķīstošās barībasNr.vielas, mg 100g -1p.k. / Mitrums, % / Pelni, % /Easy soluble nutrients, pH Org. CNo. Humidity, % Ash, %mg 100g -1NH 4 P 2 O 5 K 2 OLabi augšanas apstākļi / Good growing sites1.* 118.23 33.45 1.09 1.20 7.15 3.4 38.532. 148.23 24.36 2.73 0.68 23.95 5.0 43.803. 365.08 12.46 23.25 5.46 13.95 3.4 50.694. 336.60 13.15 35.80 0.98 10.70 4.7 50.285. 122.69 26.84 10.47 0.89 8.13 4.8 42.36Slikti augšanas apstākļi / Bad growing sites6. 145.66 15.87 0.49 1.17 9.21 4.1 48.717. 146.65 18.36 2.47 0.43 6.17 3.9 47.278. 126.17 14.86 7.92 0.85 5.94 3.9 49.299. 192.42 8.50 4.97 1.39 11.70 3.1 52.9810. 130.39 10.12 7.83 1.67 7.49 2.7 52.04* Objektu aprakstus skat. Materiāli un metodes78 LLU Raksti 14 (309), 2005; 76-82 1-9