Ä·eguma novada attÄ«stÄ«bas programma - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA„ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2003-2015”GROZĪJUMII daļaPASKAIDROJUMA RAKSTS1.sējumsĶEGUMA NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAĶeguma novada domes priekšsēdētājsR.OzolsTeritorijas plānojuma vadītājsB.Šteina

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS2003-2015I daļaPASKAIDROJUMA RAKSTS1.SĒJUMS „ĶEGUMA NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA”2.SĒJUMS „ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMAPASKAIDROJUMA RAKSTS”II daļaGRAFISKĀ DAĻAIII daļaTERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVESNOTEIKUMIIV daļaPĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMAIZSTRĀDIV daļaVIDES PĀRSKATSĶeguma novada dome 2009.gads 2

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma novada teritorijas plānojumu izstrādāja Ķeguma novada domes darba grupa,piesaistot domes darbiniekus un novada speciālistus. Darba grupas sastāvs sekojošs:Darba grupas sastāvs:VadītājsLaimons Bicāns – deputāts;Atbildīgā plāna izstrādē Benita Šteina - teritorijas plānotāja;Darba grupas locekļi: Roberts Ozols – novada domes priekšsēdētājs;Sandra Biļinska – juriste;Laila Jēkabsone – būvvaldes vadītāja.Grozījumu izstrādi un grafiskās daļas sagatavošanu veica līgumsabiedrība „GIS PRO”.Darba grupa pateicas visiem domes darbiniekiem, nozaru speciālistiem uniedzīvotājiem par atsaucību plānojuma izstrādē.Ķeguma novada dome 2009.gads 3

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSSatursIEVADS ..................................................................................................................................... 71. TERITORIJAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ................................................................. 91.1. Fiziski-ģeogrāfiskais raksturojums ......................................................................... 91.2. Teritoriju vēsturiskā attīstība ................................................................................. 101.2.1. Ķeguma pilsēta........................................................................................ 101.2.2. Tomes pagasts ......................................................................................... 131.2.3. Rembates pagasts .................................................................................... 141.3. Ģeoloģija ............................................................................................................... 211.4. Dabas mantojums un resursi ................................................................................. 231.5. Klimats .................................................................................................................. 371.6. Kultūrvēsturiskais un dabas mantojums ................................................................ 391.6.1. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi................................................ 391.6.2. Valsts aizsargājamie valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ................ 401.6.3. Valsts aizsargājamie vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi ............. 411.6.4. Valsts aizsargājamie vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi .............. 421.6.5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ....................................................... 441.7. Vides stāvoklis ...................................................................................................... 501.8. Riska faktori .......................................................................................................... 542. NOVADA ATTĪSTĪBA UN PĀRVALDES STRUKTŪRA ............................................... 622.1. Pašvaldības funkcijas un struktūra ........................................................................ 622.2. Pašvaldības budţeta struktūra un tā veidošana ................................................... 642.2.1. Budţeta ieľēmumi .................................................................................. 642.2.2. Budţeta izdevumi.................................................................................... 672.2.3. Pašvaldības īpašumi ................................................................................ 713. IEDZĪVOTĀJI ...................................................................................................................... 763.1. Dabiskais pieaugums ............................................................................................. 763.2. Vecuma struktūra .................................................................................................. 793.3. Nacionālais sastāvs ................................................................................................ 813.4. Izglītība .................................................................................................................. 843.5. Nodarbinātība ........................................................................................................ 873.6. Veselības aizsardzība ............................................................................................ 883.7. Sociālā aprūpe ....................................................................................................... 914. MĀJOKLIS .......................................................................................................................... 954.1. Apbūves infrastruktūra un pilsētvide .................................................................... 954.1.1. Ķegums ................................................................................................... 954.1.2. Tomes pagasts ......................................................................................... 984.1.3. Rembates pagasts .................................................................................... 994.1.4. Plānotie ciemi.......................................................................................... 994.2. Dzīvokļu privatizācija ......................................................................................... 1035. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN TĀS APKALPOŠANA ..................................... 1065.1. Ūdenssaimniecība ................................................................................................ 1065.2. Siltumapgāde ....................................................................................................... 1205.3. Atkritumu apsaimniekošana ................................................................................ 122Ķeguma novada dome 2009.gads 4

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS5.4. Enerģētiskais nodrošinājums ............................................................................... 1235.5. Sakari ................................................................................................................... 1275.6. Transports ............................................................................................................ 1285.6.1. Sabiedriskais transports ........................................................................ 1305.6.2. Velotransports ....................................................................................... 1305.6.3. Ūdens transports.................................................................................... 1306. ZEMES ĪPAŠUMA UN IZMANTOŠANAS STRUKTŪRA ............................................ 1386.1. Zemes reforma ..................................................................................................... 1386.2. Zemes īpašumu struktūra .................................................................................... 1406.2.1. Ķeguma pilsēta...................................................................................... 1406.2.2. Tomes pagasts ....................................................................................... 1406.2.3. Rembates pagasts .................................................................................. 1416.2.4. Ķeguma novads ..................................................................................... 1416.3. Zemes izmantošanas struktūra ............................................................................ 1436.3.1. Pašvaldības zemes izmantošanas struktūra ........................................... 1446.3.2. Fizisko personu zemes izmantošanas struktūra .................................... 1456.4. Zemes vērtība ...................................................................................................... 1476.5. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības zeme ....................................................... 1517. SAIMNIECISKĀ DARBĪBA ............................................................................................ 1557.1. Uzľēmējdarbība, rūpniecība ................................................................................ 1557.1.1. Elektroenerģijas un siltumenerģijas raţošana ....................................... 1567.1.2. Kokapstrāde, koksnes pārstrāde ............................................................ 1577.1.3. Mazie uzľēmumi un individuālā uzľēmējdarbība ................................ 1577.2. Lauksaimniecība .................................................................................................. 1577.2.1. Rembates pagasts .................................................................................. 1577.2.2. Tomes pagasts ....................................................................................... 1647.3. Meţsaimniecība ................................................................................................... 1677.3.1. Meţa nekoksnes vērtības ...................................................................... 1687.3.2. Vide ....................................................................................................... 1687.4. Zivsaimniecība .................................................................................................... 1707.5. Pakalpojumi ......................................................................................................... 1717.6. Tirdzniecība ......................................................................................................... 1728. KULTŪRAS UN ATPŪTAS IESPĒJAS ........................................................................... 1758.1. Kultūras iestādes un pasākumi ............................................................................ 1758.1.1. Ķeguma pilsētas tautas nams ................................................................ 1758.1.2. Ķeguma pilsētas bibliotēka ................................................................... 1768.1.3. Rembates tautas nams ........................................................................... 1778.1.4. Rembates bibliotēka .............................................................................. 1788.1.5. Tomes tautas nams ................................................................................ 1788.1.6. Tomes bibliotēka ................................................................................... 1798.1.7. Muzeji ................................................................................................... 1798.1.8.1. Ķeguma pilsēta................................................................................... 1808.1.8.2. Tome .................................................................................................. 1818.1.8.3. Rembate ............................................................................................. 1828.2. Tūrisma nozares raksturojums novadā ................................................................ 1838.3. Tūrisma pakalpojumu veidi un objekti ................................................................ 187Ķeguma novada dome 2009.gads 5

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.4. Nevalstiskās organizācijas ................................................................................... 1929. PERSPEKTĪVAS ............................................................................................................... 1969.1. Galvenās vērtības un attīstības principi ............................................................... 1969.2. Nākotnes vīzijas .................................................................................................. 1979.3. Galvenie virzieni prioritātes attīstībā .................................................................. 1979.3.1. Saimnieciskā attīstība............................................................................ 1979.3.2. Lauksaimniecības un lauku attīstība ..................................................... 1999.3.3. Cilvēkresursu attīstība ........................................................................... 2009.3.4. Dzīves kvalitātes paaugstināšana .......................................................... 2019.5. Darbības (rīcības) programma ............................................................................. 2069.6. Attīstības programmas realizācija ....................................................................... 208IZMANTOTĀ LITERATŪRA .............................................................................................. 209Ķeguma novada dome 2009.gads 6

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIevadsĶeguma novada teritorijas attīstības plāns, izstrādāts, pamatojoties uz Ķeguma novadadomes 2003.gada 2.jūlija lēmumu (prot. Nr. 14, 24.§) „Par teritoriālās attīstības plānošanasuzsākšanu”, 2003.gada 16.jūlija lēmumu (prot.nr. 15,10.§) „Par Ķeguma novada teritorijasplānojuma izstrādi” un Ķeguma novada domes 2005. gada 15. jūnija lēmumu (protokolsNr.14, 16.§) „Par Ķeguma novada teritorijas plānojumu”. Attīstības programmas grozījumiizstrādāti, pamatojoties uz Ķeguma novada domes 2006.gada 1.novembra lēmumu (prot. Nr.30, 9.§ ) saskaľā ar LR likumu no 12.06.2002. „Teritorijas plānošanas likums”, MKnoteikumiem Nr.883 no 19.10.2004. „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”prasībām.Teritorijas plānojuma izstrādāšanas galvenie mērķi:1. Radīt materiālu – novada attīstības programmu, norādīt teritorijas plānojumarisinājumus un pamatojumu, kas palīdzētu novada domes darbiniekiem,deputātiem un iedzīvotājiem pilnveidot priekšstatu par sociāli ekonomiskostāvokli novadā, tā attīstības potenciālu un iespējām un kas kalpotu kā bāzenovada attīstībai.2. Teritorijas plānojumā veidot ilgspējīgu novada attīstību, kas paredz līdzsvarotuekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursuizmantošanu, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību.Noovada teritorijas attīstības programma:veidota tā, lai dotu priekšstatu par stāvokli visās tajās galvenajās dzīves jomās,kas tagad un arī turpmāk ietekmēs novada attīstību. Lai paplašinātu šopriekšstatu, iespēju robeţās doti salīdzinājumi ar atbilstošiem raksturlielumiempar Ogres rajonu un republiku;ievēroti Latvijas Republikas likumi, MK Noteikumi, Latvijas pašvaldībumācību centra ieteikumi un izmantoti novada pašvaldības nodaļu, iestāţu unuzľēmumu darba materiāli, nacionālās un rajona attīstības programmas unprojekti, statistikas datu krājumi, uzziľu literatūra. Darbam pievienotsizmantoto materiālu saraksts;teksts un rādītāji precizēti, detalizēti un papildināti pēc domes darbinieku unnozaru speciālistu ieteikumiem.Ķeguma novada dome 2009.gads 7

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma novada attīstības programmā doti :ģeogrāfiskais, ģeoloģiskais, zemes resursu raksturojums;tautsaimniecības vērtējums;esošā teritorijas izmantošanas struktūra;iedzīvotāju un apkalpes sfēras raksturojums;risināmie jautājumi, riska faktori;attīstības galvenie mērķi un prioritātes;nākotnes redzējums (vīzijas) un priekšlikumi.Ķeguma novada dome 2009.gads 8

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1. Teritorijas vispārīgs raksturojums1.1. Fiziski-ģeogrāfiskais raksturojumsĶeguma novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Ogres rajonā, vidēji 40 līdz 50 kmattālumā no Rīgas. Novada centrs Ķeguma pilsēta atrodas tieši novada centrā un tālākāsteritorijas ir 17 km attālumā. Ķeguma pilsētas lielākā daļa atrodas Daugavas labajā krastā 45km no Rīgas un 11 km no Ogres dienvidus virzienā, bet lauku teritorija Daugavas kreisajākrastā ir otrpus Daugavai no Ogres pilsētas līdz Lielvārdei. Novada perimetrs ir apmēram110 km un robeţojas ar 10 pašvaldībām:1. dienvidrietumos ar Bauskas rajona Vecumnieku pagastu;2. rietumos ar Rīgas rajona Baldones pilsētu ar lauku teritoriju;3. rietumos ar Rīgas rajona Daugmales pagastu;un Ogres rajona sekojošām pašvaldībām:4. ziemeļrietumos ar Ikšķiles novadu (robeţa pa Daugavu);5. ziemeļos ar Ogres novadu;6. ziemeļos ar Suntaţu pagastu;7. ziemeļaustrumos ar Lauberes pagastu;8. austrumos ar Lēdmanes pagastu;9. austrumos, dienvidaustrumos ar Lielvārdes novadu;10. dienvidos ar Birzgales pagastu.Novadā ir labi attīstīts transporta būvju tīkls, to šķērso valsts centrālās daļasnozīmīgākās transporta maģistrāles:starptautiskas nozīmes automaģistrāle Rīga –Daugavpils – Vitebska (A6) aratzaru Rēzekne – Maskava (A12);perspektīvā automaģistrāle Rīga – Maskava (P 80);pirmās šķiras autoceļš Ķegums – Mālpils (P 8);pirmās šķiras autoceļš Rīgas HES – Jaunjelgava (P 85);otrās šķiras autoceļš Tome – Baldone (V 4);otrās šķiras autoceļš Ogresgals – Lielvārde (V 969);otrās šķiras autoceļš Ogre – Viskaļi (V 996);otrās šķiras autoceļš pievadceļš Tomes zivsaimniecībai ( V 981);Ķeguma novada dome 2009.gads 9

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSautoceļa tilts pār Daugavu Ķeguma pilsētā, viens no 8 Daugavas tiltiem Latvijā(uzcelts 1936.g.);elektrificēts dubultslieţu dzelzceļš Rīga – Aizkraukle ar pieturu “Ķegums”,turpinājumā Krustpils – Rēzekne – Maskava ar atzaru Daugavpils – Orla;LR AM Nacionālo Bruľoto Spēku Gaisa spēku lidlauks.Novada zemes sadalījumā pēc stāvokļa uz 01.01.2008. pēc zemes lietošanas veida,zem ceļiem un ielām ir 641,2 ha, kas sastāda 3,23 % no kopējās novada platībasNovads atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā, ir bagāts ar daudzveidīgiem dabasresursiem un saimniecisko darbību. Tas sastāv no trijām atsevišķām atšķirīgām teritorijām ganvēsturiskā izveidē, gan ģeogrāfiski: Ķeguma pilsētas, Tomes pagasts un Rembates pagasta.1.2. Teritoriju vēsturiskā attīstība1.2.1. Ķeguma pilsētaĶeguma pilsētas pirmsākumi ir 1936.gadā, kad uzsākot Ķeguma HES būvi, uzceltaspirmās daudzdzīvokļu mājas Liepu alejā, pasts, doktorāts un dzelzceļa stacija. Pēc 1948.gadauzceltas dzīvojamās mājas Skolas ielā, kultūras, izglītības un komunālās saimniecības objekti.1950-to gadu beigās uzcelts toreizējais starpkolhozu celtniecības komplekss ar raţošanas bāziun daudzstāvu dzīvojamām mājām.1980-tajos gados uzcelta vidusskola, daudzstāvudzīvojamās mājas Ogres un Skolas ielās, ūdens ľemšanas mezgls, bioloģiskās notekūdeľuattīrīšanas iekārtas, divas katlu mājas. Pakāpeniski pilnveidojoties Ķegums iegūst arvienjaunus nosaukumus:no 1936.g.līdz 1948.g. apdzīvota vieta;no 1948.g.līdz 1969g.strādnieku ciemats;no 1969.g.līdz 1971g.pilsētciemats;no 1971.g.līdz 1993.g.ciemats;no 1993.g.līdz 2002.g.pilsēta ar lauku teritoriju.Ķeguma novada dome 2009.gads 10

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1. KarteĶeguma novada dome 2009.gads 11


ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSPilsētas galvenais rūpniecības un tūrisma objekts ir VAS “Latvenergo” filiāles“Daugavas hidroelektrostacijas” raţotne Ķeguma HES ar Daugavas spēkstaciju muzeju.Pilsētas administratīvā teritorija ir 686 ha liela, pilsētas apbūves daļa atrodas Daugavaslabajā krastā 343 ha platībā. Daugava aizľem 237,7 ha vai 35 % no pilsētas teritorijas, kas irpilsētai nozīmīgs, kā pašatjaunoties spējīgs, enerģētiskais resurss, uz katru iedzīvotāju iznāk1000 m 2 ūdens platības. Ķeguma HES ūdenskrātuve izmantojama peldēšanai, ūdens sportaveidiem un citiem rekreācijas pasākumiem. Daugavas kreisajā krastā ir 94 ha liela platība,kurā atrodas Ķeguma HES raţotnes kreisā krasta daļa (HES-2), tikai viena dzīvojamā mājaun daļa zivjsaimniecības objekta, tai skaitā divi zivju dīķi 5,3 ha platībā. Pilsētai ir izteiktspaugurains reljefs. Pilsētas reljefa absolūtais augstums ir 35 - 70 m.Uz 01.01.2008. pilsētā iedzīvotāju skaits ir 2477, pilsētas labā krasta teritorijasapdzīvotība ir 699 cilvēki uz km 2 , vai 1430 m 2 uz vienu iedzīvotāju.Ķeguma pilsētai ģenerālplāns izstrādāts1983.gadā, kas paredzēja dzīvojamo mājuapbūvi, galvenā autoceļa rekonstrukciju divos līmeľos, vienstāvu apbūvi, vienotas siltuma,ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas.1.2.2. Tomes pagastsĶeguma lauku teritorija, kura saskaľā ar Ķeguma novada domes lēmumu 2008.gada06. augustā tika pārdēvēta par Tomes pagastu ( turpmāk tekstā Tome), atrodas Daugavaskreisajā krastā, Zemgales līdzenuma ziemeļaustrumu daļā. Pirmās ziľas par Tomi irno17.gadsimta vidus, kad tur hercoga Jēkaba laikā attīstījās rūpniecība. Teritorija ir apdzīvotatikai šaurā joslā gar Daugavu un ir ļoti izolēta no pierobeţniekiem ar Daugavu un lieliemvalsts meţa masīviem. Tieši šis apstāklis – ļoti neērtā satiksme ar kaimiľiem – ir pasargājisTomes pagastu no likvidācijas, kā arī nav bijusi iespēja to paplašināt. Pēc Ķeguma HESceltniecības Tomes iedzīvotājiem radās ērta satiksme ar Daugavas labā krasta apdzīvotāmvietām un viľi sāka izmantot Ķeguma ciemata sadzīves infrastruktūru. Tomesadministratīvā pakļautība ir mainījusies vairākkārt, līdz 1994.gada februārī ar MK akceptu topievienoja Ķeguma pilsētai kā lauku teritoriju.Teritorijas reljefu veidojis ledājs un tā kušanas ūdeľi. Daugavas ielejas tiešā tuvumāsastopamas pauguru grupas, kas orientētas ģeogrāfiskā platuma virzienā. Kopējā ainavāspilgti izceļas pauguri, kuru relatīvais augstums sasniedz 25 m, (Ratu kalns 67,8 m virs jūraslīmeľa). Apvidus reljefa vidējais absolūtais augstums ir 20 – 40 m.Ķeguma novada dome 2009.gads 13

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSTeritorijas raksturojošie zemes lietošanas veidi parādīti 1. tabulā. Tomes iedzīvotājuskaits uz 01.01.2008. ir 665, kopējās teritorijas apdzīvotība ir 6 cilv./km 2 , ja rēķina uz reāliapdzīvoto teritoriju (bez ūdeľu un meţu, krūmāju, purvu platības), tad ir 31 cilv./km 2 .1.2.3. Rembates pagastsBruľinieku ordeľa laikā Rembate piederējusi pie Lielvārdes. Polijas – Zviedrijas karalaikā, gandrīz iznīkušā Mēmesciema vietā izveidojās Rembate jeb, kā agrāk to sauca - Ringesmuiţa. Tikai 1725.gadā tā atdalījās no Lielvārdes muiţas kā patstāvīga saimnieciska vienība.1924. gadā daļu Rembates, tā saukto Idavas novadu – biezi apdzīvoto vietu gar Rembates(vēlāk Lielvārdes) staciju un bijušo Rembates muiţas centru pievienoja Lielvārdei. ArīĶegums izveidojies, atsavinot zemi – 406 ha Rembates pagastam. Savukārt Rembateipievienotas nelielas platības no Ogresgala pagasta. Patreiz Rembates pagasta kopplatība ir8097 ha un pagasta ģeometriskais centrs – Rembates pamatskola atrodas 21 km attālumā noOgres. Pagasts izvietojies kā taisnstūris ar garāko malu 14 km garumā ziemeļu – dienviduvirzienā. Dienvidos pagasta robeţa iet pa Daugavu no Lielvārdes līdz Ķegumam 5 kmgarumā. Ziemeļos pagasts robeţojas ar Lauberi, rietumu robeţa ir ar Ogresgalu, bet austrumospagastam kaimiľos ir Lēdmane un Lielvārde.Pagastu dienvidos paralēli Daugavai šķērso Rīgas – Daugavpils šoseja un dzelzceļš,ziemeļu – dienvidu virzienā ceļš Inciems – Sigulda - Ķegums, rietumu – austrumu virzienāceļš Ogre – Krape, kā arī t.s. Maskavas ceļš. Ziemeļu – dienvidu virzienā 413 ha aizľem NBSaviācijas bāze.Pagasts atrodas Viduslatvijas morēnu līdzenumā, Reljefs līdzens. Vidējais augstumsvirs Jūras līmeľa 50 m. Uz ziemeļiem gar Rīgas – Daugavpils dzelzceļu stiepjas Ogres –Ķeguma “Kangari” – morēnu valnis.Rembates pagastā pārsvarā ir velēnu podzolētās augsnes uz smilšmāla, mālsmilts,smilts cilmieţiem. Teritorijā nelielās platībās ir purva augsnes.Pagastu ziemeļu – dienvidu virzienā šķērso Ogres upe, kuras līmeľa un zemes virsmasaugstuma starpība 2 – 6 m atļauj novadīt ūdeľus no meliorācijas sistēmām bez sevišķiemierobeţojumiem. Savukārt Daugavas baseinā, it sevišķi Daugavai pieguļošajās platībās, zemjumelioratīvo stāvokli ietekmē Daugavas ūdens līmenis, augsnes mēdz būt pārlieku mitras.Ķeguma novada dome 2009.gads 14

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSMeţu platībās, kuras aizľem 2492,8 ha pārsvarā aug bērzi, egles, priedes.Lielākās pagasta apdzīvotās vietas – Rembate – pagasta centrs, Glāţšķūnis,Rembates skola.Netālu no Rembates skolas rietumu virzienā atrodas Skansts kalns – augsts Ogres upeskrasts – Rembates dolomītsmilšakmens atradne, bet pie Sietiľu mājām atrodasSietiľuakmens. Glāţšķūnī aiz Asaru mājām Ogres upes krastā atrodas Asaru līcis. Daudzus gadudesmitus tas bijis pagasta iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta.Novada teritoriju sadalījums pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2008.1. tabulaNovada zemessadalījums palietošanas mērķiemun teritorijāmNovadāĶegumapilsētātanī skaitāTomēREMBHa % ha % ha % ha %ATĒL/SIZMANTOJAMĀ5480,5 27,6 6,8 1,0 1216,5 11 4257,2 52,7tai skaitā meliorēta 3881,3 19,6 - - 315,2 2,8 3566,1 44,2Meţi 11052,6 55,8 83,9 12,2 8514 77 2454,7 30,4Krūmāji 398,2 2,0 7,7 1,1 59,8 0,5 330,7 4,1Purvi 76,4 0,4 0,9 0,1 51,6 0,5 23,9 0,3Zem ūdeľiem 1223,2 6,2 253,6 36,9 650,7 5,9 318,9 3,9Pagalmi 251,9 1,3 11,5 1,7 71,1 0,6 169,3 2,1Ceļi un ielas 641,2 3,2 46,6 6,8 339,5 3,1 255 3,2Pārējās zemes 699,9 3,5 275,5 40,1 157,1 1,4 267,3 3,3Kopējā platība 19823,9 100 686,5 100 11060,3 100 8077,1 100Ķeguma novada dome 2009.gads 15

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSSalīdzinot ar situāciju uz 2005. gada 01.janvāri, īpaši lielas izmaiľas zemes lietošanasveidos nav vērojamas. Galvenās tendences ir krūmu platību samazināšanās visās teritorijās.Kā arī novērojama lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību palielināšanās Rembatespagastā (uz krūmu un meţu zemju rēķina), kamēr Tomes pusē lauksaimniecības zemjubilancē īpašās izmaiľas nav vērojamas. Pilsētā samazinās krūmu platības, bet palielinās meţu– var uzskatīt, ka krūmi tiek pārsaukti (sasniedzot attiecīgu meţa augšanas stadiju) parmeţiem (skat. 2. tabula). Vēl pie ievērojamākām lietošanas veidu platību izmaiľām jāatzīmēRembates pagastā zemju zem ceļiem un ielām platību palielināšanos.Ķeguma novada dome 2009.gads 16

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSZemes sadalījums Ķeguma novadā pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa)2. tabulaun pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2008. forma K - 1Īpašumu KopplatībaKods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu vai (5+10+11+ lauksaimn.lietojumu 12+13+15+ izmant.grupaskaits 16+17) zemearamzemet. sk.augļudārzi pļavas ganībasZemes lietošanas veidimeţi krūmāji purvi1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 1801 Lauksaimniecības zeme 1038 8745.3 5159.3 3498.2 79.1 622.8 959.2 2591.8 243.8 73.5 174.6 0 165.6 92.2 244.5 3787.302Meţsaimniecības zeme un īpašiaizsargājamās dabas teritorijas, kurāssaimnieciskā darbība ir aizliegta arnormatīvo aktu 61 8767.7 99.6 33.9 0.6 46.4 18.7 8283.2 33.8 2.9 27.7 5.3 5.6 202.4 112.5 51.503 Ūdens objektu zeme 8 993.6 0.4 0 0 0 0.4 2.5 0.1 0 985.1 9.1 0 0.1 5.4 004 Derīgo izrakteľu ieguves teritorijas 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 005Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmeszeme 13 68.2 0.2 0 0.1 0 0.1 2.7 4.8 0 0.2 0 0.2 0 60.1 0.106Individuālo dzīvojamo māju apbūveszeme 526 156.4 30.4 10.8 5.1 7.2 7.3 27.1 6.5 0 0.9 0 9.2 1.1 81.2 20.807 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 42 16.2 1.1 0.7 0.2 0 0.2 0.1 0.1 0 0 0 3.7 0.1 11.1 0.608 Komercdarbības objektu apbūves zeme 20 13.3 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1.4 0 11.9 009Sabiedriskas nozīmes objektu apbūveszeme 30 523 166.1 1.1 1.5 161.5 2 110 108 0 9.1 0 42.9 31.3 55.6 1.410 Raţošanas objektu apbūves zeme 27 149.1 6.6 2.6 0 1.5 2.5 34.8 1.1 0 24.4 21.7 20.5 1.8 59.9 3.911Satiksmes infrastruktūras objektuapbūves zeme 64 342.6 16.8 14.7 0 0.5 1.6 0.4 0 0 1.2 0 2.7 306.5 15 15.712Inţeniertehniskās apgādes tīklu unobjektu apbūves zeme 10 48.5 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0.1 5.7 42.7 0Kopā: 1839 19823.9 5480.5 3562 86.6 839.9 992 11052.6 398.2 76.4 1223.2 36.1 251.9 641.2 699.9 3881.3zemūdeľiemt. sk.zemzivjudīķiempagalmiceļipārējāszemesmeliorētsLIZĶeguma novada dome 2009.gads 17

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSZemes sadalījums Ķeguma pilsētā pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) 3. tabulaun pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2008. forma K - 1Īpašumu KopplatībaKods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu vai (5+10+11+ lauksaimn.lietojumu 12+13+15+ izmant.grupaskaits 16+17) zemearamzemet. sk.augļudārzi pļavas ganībasZemes lietošanas veidimeţi krūmāji purvi1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 1801 Lauksaimniecības zeme 7 13 0.1 0 0 0.1 0 0 0 0 0 0 0 0 12.9 002Meţsaimniecības zeme un īpašiaizsargājamās dabas teritorijas, kurāssaimnieciskā darbība ir aizliegta arnormatīvo aktu 10 39.2 1.4 0.2 0.4 0.5 0.3 22.8 0.6 0.9 5.9 5.3 2.5 0.3 4.8 003 Ūdens objektu zeme 2 247.4 0 0 0 0 0 0 0 0 247.2 0 0 0 0.2 004 Derīgo izrakteľu ieguves teritorijas 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 005Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmeszeme 11 65.8 0.1 0 0.1 0 0 2.7 2.6 0 0.1 0 0.2 0 60.1 006Individuālo dzīvojamo māju apbūveszeme 467 122.8 4.9 0.2 3 1.7 0 25.5 4.5 0 0.4 0 5.6 0.7 81.2 007 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 35 11.1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 11.1 008 Komercdarbības objektu apbūves zeme 16 12.6 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0.7 0 11.9 009Sabiedriskas nozīmes objektu apbūveszeme 15 54.4 0.3 0 0 0.3 0 32.8 0 0 0 0 0.1 0 21.2 010 Raţošanas objektu apbūves zeme 17 58.7 0 0 0 0 0 0.1 0 0 0 0 1.8 0.1 56.7 011Satiksmes infrastruktūras objektuapbūves zeme 14 59.5 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0.6 45.5 13.4 012Inţeniertehniskās apgādes tīklu unobjektu apbūves zeme 4 2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 2 0Kopā: 598 686.5 6.8 0.4 3.5 2.6 0.3 83.9 7.7 0.9 253.6 5.3 11.5 46.6 275.5 0zemūdeľiemt. sk.zemzivjudīķiempagalmiceļipārējāszemesmeliorētsLIZĶeguma novada dome 2009.gads 18

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSZemes sadalījums Rembates pagastā pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) 4. tabulaun pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2008. forma K - 1Īpašumu KopplatībaKods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu vai (5+10+11+ lauksaimn.lietojumu 12+13+15+ izmant.grupaskaits 16+17) zemearamzemet. sk.augļudārzi pļavas ganībasZemes lietošanas veidimeţi krūmāji purvi1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 1801 Lauksaimniecības zeme 610 6146.1 4008.6 2993.2 59.6 314.6 641.2 1460.3 184.1 23.9 101.6 0 111.2 46.6 209.8 3492.802Meţsaimniecības zeme un īpašiaizsargājamās dabas teritorijas, kurāssaimnieciskā darbība ir aizliegta arnormatīvo aktu 38 1029.2 41.8 23.6 0.1 5.3 12.8 917 33.2 0 6.7 0 2.8 7.8 19.9 31.603 Ūdens objektu zeme 2 199.6 0 0 0 0 0 0 0 0 199.6 0 0 0 0 004 Derīgo izrakteľu ieguves teritorijas 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 005Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmeszeme 2 2.4 0.1 0 0 0 0.1 0 2.2 0 0.1 0 0 0 0 0.106Individuālo dzīvojamo māju apbūveszeme 48 29.8 23 9.7 1.6 4.5 7.2 1.4 2 0 0.5 0 2.5 0.4 0 2007 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 6 4.6 0.9 0.5 0.2 0 0.2 0.1 0.1 0 0 0 3.4 0.1 0 0.608 Komercdarbības objektu apbūves zeme 3 0.5 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0.5 0 0 009Sabiedriskas nozīmes objektu apbūveszeme 8 455 161.7 0.3 1 160.4 0 72.2 108 0 9.1 0 41 30.6 32.4 1.410 Raţošanas objektu apbūves zeme 6 15 4.3 2.4 0 1.5 0.4 3.3 1.1 0 0.1 0 5.7 0.1 0.4 3.911Satiksmes infrastruktūras objektuapbūves zeme 45 191.6 16.8 14.7 0 0.5 1.6 0.4 0 0 1.2 0 2.1 169.5 1.6 15.712Inţeniertehniskās apgādes tīklu unobjektu apbūves zeme 3 3.3 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0.1 0 3.2 0Kopā: 771 8077.1 4257.2 3044.4 62.5 486.8 663.5 2454.7 330.7 23.9 318.9 0 169.3 255.1 267.3 3566.1zemūdeľiemt. sk.zemzivjudīķiempagalmiceļipārējāszemesmeliorētsLIZĶeguma novada dome 2009.gads 19

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSZemes sadalījums Ķeguma pilsētas lauku teritorijā pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) 5. tabulaun pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2008. forma K - 1Īpašumu KopplatībaKods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu vai (5+10+11+ lauksaimn.lietojumu 12+13+15+ izmant.grupaskaits 16+17) zemearamzemeĶeguma novada dome 2009.gads 20t. sk.augļudārzi pļavas ganībasZemes lietošanas veidimeţi krūmāji purvi1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 1801 Lauksaimniecības zeme 421 2586.2 1150.6 505 19.5 308.1 318 1131.5 59.7 49.6 73 0 54.4 45.6 21.8 294.502Meţsaimniecības zeme un īpašiaizsargājamās dabas teritorijas, kurāssaimnieciskā darbība ir aizliegta arnormatīvo aktu 13 7699 56 10 0 41 6 7343.4 0 2 15.1 0 0.3 194.3 87.8 19.903 Ūdens objektu zeme 4 546.6 0.4 0 0 0 0.4 2.5 0.1 0 538.3 9.1 0 0.1 5.2 004 Derīgo izrakteľu ieguves teritorijas 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 005Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmeszeme 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 006Individuālo dzīvojamo māju apbūveszeme 11 3.8 2.5 0.9 0.5 1 0.1 0.2 0 0 0 0 1.1 0 0 0.807 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 1 0.5 0.2 0.2 0 0 0 0 0 0 0 0 0.3 0 0 008 Komercdarbības objektu apbūves zeme 1 0.2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0.2 0 0 009Sabiedriskas nozīmes objektu apbūveszeme 7 13.6 4.1 0.8 0.5 0.8 2 5 0 0 0 0 1.8 0.7 2 010 Raţošanas objektu apbūves zeme 4 75.4 2.3 0.2 0 0 2.1 31.4 0 0 24.3 21.7 13 1.6 2.8 011Satiksmes infrastruktūras objektuapbūves zeme 5 91.5 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 91.5 0 012Inţeniertehniskās apgādes tīklu unobjektu apbūves zeme 3 43.2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 5.7 37.5 0Kopā: 470 11060.3 1216.5 517.2 20.6 350.5 328.2 8514 59.8 51.6 650.7 30.8 71.1 339.5 157.1 315.2zemūdeľiemt. sk.zemzivjudīķiempagalmiceļipārējāszemesmeliorētsLIZ

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1.3. ĢeoloģijaTeritorijas zemes dzīļu ģeoloģiskās uzbūves izvērtēšanai ir liela nozīme teritorijasplānošanas veikšanai, lai nodrošinātu zemes un zemes dzīļu resursu saprātīgu izmantošanu unzemes aizsargātību, izprastu gruntsūdens piesārľošanās iespējamības un seismisko procesudarbības bīstamības draudus. Ar šo problēmu risinājumu jārēķinās īpaši nozīmīgu objektuceltniecībā, kā arī dzīvojamo māju un saimniecisko ēku būvniecībā. Ķeguma novadā atrodasļoti sareţģīta un valstiski nozīmīga būve – Ķeguma hidroelektrostacija, kuras drošaiekspluatācijai ir būtiska nozīme hidroģeoloģiskajiem procesiem. Novada ģeoloģiskās videsraksturojumam izmantota SIA “Ģeoloģiskais un ģeofiziskais centrs” Ogres rajona izpētesmateriālu pārskats par tēmu “Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumuizstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem”. Novada ģeoloģijaspamatieţu iegulu izpēte veikta līdz kristāliskajam pamatklintājam Tomes dziļurbumā.Turpmāk aplūkosim Ķeguma novada ģeostruktūru izvietojumus un ģeoloģiskā griezumagalvenos kompleksus.Tektoniskās struktūras veidojās Zemes garozas evolūcijas gaitā trīs posmospirmsplatformas,platformas un neotektoniskā. Pirmsplatformas posmam atbilst apakšējaisstruktūrstāvs – kristāliskais pamatklintājs, platformas posmam vidējais struktūrstāvs –pirmskvartāra nogulumieţu komplekss un neotektoniskās struktūras veidojās kvartāraperiodā. Šo struktūrstāvu atšķirības ir krasi izteiktas, viens no otra tie atšķiras pēc ieţusastāva, fizikālām īpašībām un ieguluma apstākļiem.Kristāliskais pamatklintājs sastāv no seniem kristāliskiem ieţiem, kurus veidometamorfizēti vulkāniskie un agrā proterozoja nogulumu ieţi. Ieţu veidošanāsvecuma intervāls pirms 2800 līdz 2200 milj.gadiem. Kristāliskā pamatklintāja ieţiieguļ praktiski vertikāli un ir sašķelti ar daudziem pārrāvumiem –lūzumiem. Lieladaļa lūzumu iespieţas arī augstāk nogulumieţu segā. Lūzumus iedala tektoniskiaktīvos un neaktīvos. Ķeguma novada teritorijā ir Tomes un Daugavas tektoniskiaktīvi lūzumi ar kuriem ir saistītas vēsturiskās un mūsdienu zemestrīces.Pirmskvartāra nogulumieţu komplekss, kuru veido daţādās pakāpēs diaģenetizētijūras, piekrastes un lagūnas izcelsmes karbonātiski ieţi saguļ praktiski horizontāli.Ieţu veidošanās vecuma intervāls ir pirms 570 līdz 355 milj.gadiem Šis komplekssir izteikti daudzslāľains, kā redzams ģeoloģisko elementu raksturojumu tabulā.Kompleksa augšējā Devona sistēmā jau notiek saimnieciskā darbība –Ķeguma novada dome 2009.gads 21

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSminerālūdens resursi, dzeramā ūdens un dolomītu ieguve. Ogres un Daugavasupju krastos un Tomes teritorijā karsta procesu piltuvēs sastopami Devonasistēmas augšējo ieţu dabiski atsegumi.Kvartāra nogulumu komplekss sastāv no irdeniem kvartāra nogulumiem, kasveidojušies kontinentālos apstākļos. Kvartāra nogulumu segas uzbūve ir sareţģīta–strauji mainās biezumi un daţādie ieţu ģenētiskie tipi, ko nosaka nogulumauzkrāšanās apstākļi un devona ieţu virsmas īpatnības, jo tie pārklāj augšdevonaieţu nelīdzeno virsmu. Ieţu veidošanās vecuma intervāls sākas pirms daţiemdesmitiem tūkstošu gadiem un turpinās līdz mūsdienām. Viens noraksturīgākajiem mūsdienu nogulumiem ir kūdra. Kūdras atradnes sadalās 3 iegulutipos pēc augu sugām un to sadalīšanās pakāpes. Augstā tipa kūdrājiem raksturīgasfagnu, spilvju un grīšļu kūdra ar sadalīšanās pakāpi no 5 līdz 65%. Zemā tipapurvus veido koku un grīšļu kūdra ar sadalīšanās pakāpi no35 līdz 60%. Pārejastipa kūdrājiem raksturīga pārejas veidu koku, grīšļu un sfagnu kūdra ar sadalīšanāspakāpi no10 līdz 50%. Novada teritorijā kvartāra nogulumos ir Tomes mālaatradnes, kūdra un dzeramā ūdens apgādes avots.Visu ģeoloģisko kompleksu slāľu detālāks sadalījums un struktūrvienību raksturojumsatspoguļots 6. tabulā Nr. 2.3.-1. un 3. kartē.Galveno ģeoloģisko elementu raksturojumu tabula6. tabulaĢeoloģijas slāľa nosaukumsApzīmējumsSlāľabiezums mIeţu raksturojumsKristāliskais pamatklintājs1.Staiceles sērija,2.Baldones komplekssAR2AR2 stAR2 blAptuveni5-10 kmbiezs,Gneisi, amfibolīti,dzelzs rūdaBiotītu unmigmatītu granītiĶeguma novada dome 2009.gads 22

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSPirmskvartāra nogulumieži870-1100 m1.Kembrija sistēma,2.Ordovika sistēma,3.Silūra sistēma,4.Devona sistēma:4.1.apakšējā nodaļaĶemeru svīta,4.2.vidējā nodaļaPērnavas, Narvas,Arukilas svītas,4.3.augšējā nodaļa- Gaujas – Amatassvīta,- Pļaviľu svīta,- Salaspils svīta,- Daugavas svīta,- Ogres svīta.Kvartāra nogulumiO 1-3S1-2 dm, crD 1-3D1 kmD2 pr, nr, arD3D3 am – gjD3 plD3 slD3 dgD3 ogQ 2 – 430 – 50 m200–220 m40-160 m650-800m120-160 m90-100 m120-130 m40-60 m11-13 m10-35 m30-50 m80 – 150 mSmilšakmeľi,aleirolīti, māliKaļķakmeľi,merģeļi, aleirolītiMerģeļi,kaļķakmeľi, māliKvarcasmilšakmeľi,merģeļiSmilšakmeľi,aleirolīti, māliSmilšakmeľi,aleirolīti, māliDolomīti, merģeļi,māliMāli, ģipši,dolomītiDolomīti, mālainidolomītiSmilšakmeľi ,māli, dolomīti1. Viduspleistocēna nogulumi2. Augšpleistocēna nogulumi3. Mūsdienu nogulumi – upju,purvu un ezeru nogulas:3.1. Daugavas I virspaluterase3.2. Purvu nogulumi:- Zemā tipa purvi- Augstā tipa purviQ 2 ltţ, kr.Q 3,4 ltvAQ4BQ45 – 30 m7 – 20 m1 – 6 m1,5-8 mMālsmilts, smilts,grants, mālsSmilts, grants, mālsGrants, oļi, smilts,smilšmālskūdra tumša,gaiši brūna kūdra1.4. Dabas mantojums un resursiĢeoloģiskā vide ir viena no apkārtējās vides galvenajām komponentēm, tā ir cilvēkaeksistences un darbības vide. Teritorijas attīstības un zemes izmantošanas plānošanā, kas irsaistīti ar ģeoloģisko vidi, jāľem vērā ģeoloģiskie, hidroģeoloģiskie, ģeoķīmiskie unģeofizikālie faktori un zemes dzīļu potenciālie resursi.Ķeguma novada dome 2009.gads 23

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSDolomītiNovada ģeoloģiskajā griezumā augšdevona Ogres (D3 og), Daugavas (D3 dg) unPļaviľu (D3 pl) svītas ir potenciāls dolomītu atradľu izpētei.Dolomītu izmanto kā dabīgoceltniecības materiālu – būvakmens, apdares plātnes, šķembas un citas frakcijas. Svarīganozīme ir dolomīta fizikāli mehāniskām īpašībām un īpaši augstai cietībai, sala izturībai untilpummasai vai blīvumam. No dolomīta iegūst arī būvkaļķus un dolomītmiltus, kurusizmanto lauksaimniecībā – skābu augšľu neitralizācijai. Šai gadījumā noteicošā loma irdolomīta ķīmiskajam sastāvam.Ķeguma novadā ir vienīgā republikā iepriekš izmantotā Rembatesdolomītsmilšakmeľa atradne. Šīs atradnes detāla izpēte veikta 1952.gadā un krājumi noteikti10,4 ha platībā,183,5 tūkst.t.apjomā apdares plātľu izgatavošanai. Derīgo izrakteni veidoaugšdevona Ogres svītas sārti pelēks dolomītsmilšakmens. Derīgās slāľkārtas biezumsmainās no0,8 līdz 2,4m. Segkārtas ieţu biezums 0,8 līdz 7,7m. Smilšakmens spiedespretestība sausā stāvoklī 32,4 – 65,8 Mpa, tilpummasa 2,0 – 2,4 m 3 , porainība 19,2%, ūdensuzsūce – 5,5%, salturība 12 – 15 cikli, Šai Kalnreţu karjerā ieguva bluķus līdz 135x75x60 cmlielumā. Komercakmeľa apjoms 45% no visa iegūtā ieţu daudzuma. Šis apdares materiāls irpielietots Mākslas akadēmijas kolonnām, Dubultu baznīcas altāra izbūvē, toreizējās finansuministrijas ēkas celtniecībā, Smilšu ielā 1, Rīgā. Patreiz gandrīz visi krājumi atrodas Ogresupes aizsargzonā.ĶieģeļmāliĶieģeļmālu atradni veido kvartāra limnoglaciālie (ledāja kušanas ūdeľu) nogulumi unaugšdevona Ogres svītas ieţi. Kvartāra ķieģeļmālu atradnēs derīgā slāľkopa veidota lēcveidaformās, tie ir plastiski un vidējplastiski slokšľu māli brūnā krāsā.Ķeguma novada teritorijā izpētīta mālu atradne ir Tomē. Šīs atradnes platība 3,89 haun derīgās slāľkopas biezums mainās no1,7 līdz 7,9m. Segkārtu veido 1,2 līdz 3,0 m biezaaugsnes kārta ar smalkgraudainas smilts starpkārtām. Atradnē A kategorijas māla krājumi irapmēram 170 tūkstoši m 3 . Jaunu māla atradľu atklāšanas perspektīvas novadā ir ļotiminimālas, jo iepriekšējo gadu Ogres rajona ģeoloģisko pētījumu rezultātā nav atklātasjaunas māla iegulas.Smilts – grants materiālsSmilts, grants un oļu materiāla iegulas ir samērā bieţi sastopamas, sastāv no daţāduieţu un minerālu graudiem un ir saistīti ar ledāja kušanas ūdeľu un upju nogulumiem.Atkarībā no (daļiľu diametrs < 5mm) un grants (daļiľu diametrs 5-70 mm) frakciju attiecībasĶeguma novada dome 2009.gads 24

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSšos nogulumus uzskata par smilts – grants maisījumu vai smilti. Pēc mineraloģiskā sastāvasmilts pārsvarā ir laukšpata un kvarca, grants graudi sastāv no magmatiskajiem (granīts,diorīts u.c.), metamorfiem (gneiss, amfibolīti) un nogulumieţiem (dolomīts, merģelis u.c.)ieţiem. Nelielas smilts atradnes sastopamas galvenokārt Daugavas ielejā, bet maz izpētesmateriālu par ieguves potenciālu.Ķeguma novadā lielākā smilts – grants atradne ir Ķegumā, kura platības ziľā ir vienano lielākajām (35 ha) atradnēm Ogres rajonā, bet praktiski zaudējusi savu nozīmi. Šai atradnēsmilts – grants izplatība ir lielā teritorijā, ar mazu virskārtu ( 0,2 m) un mazu derīgā materiālaslāni (1,5 m), kurā ieguves materiāla raupjuma modulis ir 1,5 – 2,5 un frakciju saturssekojošs: grants (>5mm) no 0 līdz 76 %; smilts(

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSinterpretāciju.Glāţšķūľa magnētiskās anomālijas intensitāte ir 3000 nTl 37 km 2 platībā, 1,5 kmaprēķinātā dziļumā un prognozētie resursi 1,9 miljardi tonnu. Tomēr pagaidām tām navpraktiskas nozīmes, jo iegulas atrodas lielā dziļumā, kā arī nepietiekama to izpēte. Šodienasskatījumā šos resursus var uzskatīt par iespējamo rezerves avotu nākotnes rūpniecībai.Derīgo izrakteľu iespējamās ieguves vietas redzamas 5. Kartē.Pazemes saldūdeņiĶeguma novada teritorijā saimnieciskā un dzeramā ūdensapgādes avots, galvenokārt irpazemes saldūdens. Šie resursi ir koncentrēti nogulumu segas augšdaļā, tie galvenokārt irvidus un augšdevona ieţu ūdens horizontos. Ķeguma pilsētas ūdens apgādei tiek izmantotiAmatas, Ogres, Pļaviľu, un Daugavas horizontu pazemes ūdeľi no attiecīgiem urbumiem, betindividuālās akās izmanto kvartāra nogulumu gruntsūdeľus. Ķeguma pilsētas centralizētaiūdens apgādes sistēmai ir ierīkoti 5 urbumi ar ūdens ieľemšanu Amatas horizontā, 100 – 125m dziļumā. Pastāvīgi darbojas trīs urbumi ar summāro debitu 300 – 315 m 3 /dnn.Decentralizēto ūdens apgādi veido 11 atsevišķi artēziskie urbumi 28 – 120 m dziļi, kururaţība 5 – 80 m 3 /dnn un dinamiskā līmeľa dziļums mainās no 3,8m virs zemes virsmas līdz28,5 m zem tās.Salīdzinot esošos pazemes ūdens ekspluatācijas krājumus ar patērētā ūdens apjomu,varam secināt, ka Ķeguma pilsēta un novads ir pilnībā nodrošināts ar pazemes saldūdenskrājumiem kā pašlaik, tā arī tālā nākotnē. Ūdens nesošo ģeoloģisko slāľu raksturojumsredzams 3. un 4. Kartē.Pazemes minerālūdeņiOgres rajona teritorijā ir veikti speciāli pazemes minerālūdeľu izpētes darbi. Šosdarbus izpildīja Latvijas Ģeoloģijas pārvalde laikā no 1980.līdz 1983.gadam. Ķeguma novadāšādi izpētes darbi tika veikti zivju audzētavas “Tome” teritorijā. Ārstnieciskie minerāliebromūdeľi ir saistīti ar Kembrija un Ķemeru – Pērnavas hidroģeoloģiskiem horizontiem.Kembrija horizontā bromūdeľi ieguļ 976 - 1005 m dziļumā, bet ūdens horizontapjezometriskā līmeľa absolūtā atzīme sasniedz plus 34 – 70 m. Šī slāľa ūdens ir silts 20 – 28 0C un mineralizācijas pakāpe augsta 115,8 – 118,6 g/l un, specifiskās komponentes, bromasaturs ir 202,5 – 204,6 mg/l. Tomes iecirknī aprēķināti bromu saturošie hlorīdu nātrijaārstnieciskā sālsūdens eksluatācijas krājumi 518 m 3 /dnn.Pie ārstnieciskiem minerālūdeľiem ir pieskaitāmi arī Ķemeru – Pērnavas horizontaapakšējās daļas ūdeľi, kas atklāti 438,5– 585 m dziļumā ar augstu pjezometrisko spiedienu –absolūtā atzīme plus 120 – 130 m, temperatūra 14 - 16 0 C. Mineralizācijas līmenis šim slānimĶeguma novada dome 2009.gads 26

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSsamērā zems 12,0 – 23,3 g/l un broma saturs 27 – 50,6 mg/l ( ārstnieciskā ūdens minimālaisbroma saturs 25 mg/l). Tomē šai horizontā bromu saturošā kalcija – nātrija ārstnieciskāūdens aprēķinātie krājumi ir 876 m 3 /dnn.Tomē Pērnavas ūdensnesošajā slānī 387 – 438 m dziļumā ūdens mineralizācija ir8,9g/l. Tas ir sulfātu – hlorīdu kalcija – nātrija ārstnieciskais dzeramais un galda ūdens, kuramprognozēts liels ieguves daudzums līdz 1000 m 3 /dnn.Pazemes ārstniecisko minerālūdeľu prognozētie krājumu dati ir teorētiski aprēķinātino nedaudz urbumiem, tādēļ tie ir aptuveni, tomēr dod priekšstatu par novadā esošajiemminerālūdeľu resursiem. Šie dati dod iespēju objektīvi novērtēt novada zemes dzīļu resursus,dod iespēju projektēt minerālūdens ieguvi ar pietiekoši lielu raţību, kas var nodrošinātnelielas sanatorijas darbību vai ārstnieciskā galda ūdens pildīšanas cehu. Minerālo ūdeľuizplatība plānā un dziļumā redzama 6. Kartē un ģeoloģiskā potenciāla karte 7. Kartē.Virszemes ūdens resursiNovadu šķērso Daugava ar izveidotām Rīgas HES un Ķeguma HES ūdenskrātuvēm,kuru krasta līnija sastāda apmēram 6,3 km labā krastā, ap 24 km kreisā krastā. Novadaziemeļos bijušo Rembates pagasta teritoriju šķērso Ogres upe apmēram 7,3 km garumā.Novadā ir arī daudz mazās upītes, no kurām lielākās ir Līčupe, Kausupe un Ķilupe, Aviekste,Ranka, Grauţupe, Kazupe, Rumbiľa, kā arī plaša zivju dīķu saimniecība un vaļējiemeliorācijas grāvji. Zem ūdeľiem ir 1205,4 ha, kas sastāda 6,1 % no novada kopējāsteritorijas un 2748 m 2 uz katru novada iedzīvotāju.Zivju resursiRūpnieciski nozīmīgākās zivju sugas Daugavā ir līdakas, zandarti, asari, sami, plauţi.Sakarā ar hidroelektostaciju ūdenskrātuvju izveidošanu Daugavā samazinājusies zivjuatraţošanas dabiskā spēja. Ķeguma elektrostacijas aizsprostā ir ierīkots zivju ceļš, kas dodiespēju zivīm migrēt. Zivju resursu atjaunošana ūdenskrātuvēs notiek, galvenokārt, mākslīgipavairojot vērtīgo sugu zivis. Novadā darbojas divas zivju audzētavas – valsts zivjuaudzētava “Tome” un SIA “Līčupe”.KūdraKūdra ir dabīgs organisks materiāls, kas plaši tiek izmantots tautsaimniecībā. Kūdrasresursu ģeoloģiskā izpēte Ķeguma novadā nav veikta, visām kūdras atradnēmSIA”Ģeoloģiskais un ģeofiziskais centrs” noteicis prognozētos kūdras krājumus pēc 1928. –1929.un 1957. –1958.gadu izpētes darbu rezultātiem iespējamais kūdras izplatījums varētubūt 482 ha. Zemes sadalījumā pa lietošanas veidiem pēc stāvokļa uz 01.01.2008. novadabilancē ir tikai 76 ha purvu, jo daudzi potenciālie kūdrāji ir meliorēti, aizauguši un tādēļĶeguma novada dome 2009.gads 27

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSieskaitīti citā zemes lietošanas mērķu grupā, kā meţa, krūmāju un lauksaimniecības zemēs.Novadā sastopami divi kūdrāju tipi:5 augstā tipa sfagnu, spilvju un grīšļu kūdra, sadalīšanās pakāpe 5-65%,pelnainība 1,7-6,3 %;16 zemā tipa koku un grīšļu kūdra, sadalīšanās pakāpe 35-60 %, pelnainība6,7-24 %.Dati par potenciālām kūdras atradnēm, pamatojoties uz Ogres rajona ģeoloģijasizpētes materiāliem, sniegti 7. tabulā.Ķeguma novada iespējamās kūdras atradnes7. tabulaPurvaAtradnes Atrašanāstips,nosaukums vietaNr.Atradnes Kūdras Krājumuplatība ha dziļums m“0”Ieguve Max Vidējaisrob.prognozeTūkst. Tūkst.A - 1. Srīgu Ķegums 30 25 4,0 1,8 450 67A – 2. Salas Rembate 47 37 2,0 1,4 518 77A – 3. Apšenieku Rembate 55 49 2,0 1,4 686 102A – 4. Amatnieku II Ķegums 25 18 1,6 1,2 216 32A – 5. Spāres Ķegums-Birz. 47 43 2,0 1,4 602 90Augstā tipa purvos kopējais krājums 204 ha 172 ha 2472 368Z – 1. Kaulezera Ķegums 60 54 1,5 1,2 648 118Z – 2. Biezuma Ķegums 10 4 1,8 1,2 48 9Z – 3. Sīlīšu II Ķegums 3 1 1,4 1,1 10 2Z – 4. Pakulu Ķegums 6 2 1,5 1,1 22 4Z – 5. Miglaines I Ķegums 4 2 1,5 1,1 22 4Z – 6. Sīļu Ķegums 120 72 2,0 1,4 1008 183Z – 7. Kacēnu Ķegums 5 2 >1,0 1,0 20 4Z – 8. Pūķu Rembate 20 10 >1,0 1,0 100 18Z – 9. Ķervānu Rembate 80 48 1,5 1,1 528 96Z – 10. Stiebriľu Rembate 30 25 1,5 1,2 300 55Z – 11. Būdas Rembate 68 27 2,0 1,4 378 69Z – 12. Muguru Rembate 56 39 >2,0 2,0 780 142Ķeguma novada dome 2009.gads 28m 3t

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSZ – 13. Glāzeru Rembate 4 1 2,0 1,4 518 77Z – 14. Cīľas Rembate 20 10 1,5 1,1 110 20Z – 15. Sudrabu Rembate 8 3 1,2 1,0 30 5Z – 16. Linkalnu Rembate-Liel 21 10 1,8 1,3 126 23Zemā tipa purvos kopējais krājums 515 310 4648 829Saskaľā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sniegto informāciju,Ķeguma novadā potenciālās kūdras atradnes ir vairāk, kā arī prognozētie krājumi ievērojamiatšķiras no Ogres rajona ģeoloģiskās izpētes materiālu informācijas:8. tabulaNr.p.k.NumursKūdrasfonda datubāzēTips Nosaukums Platiba"0",haKrājumuprognoze,tūkst.m³1 2220 A Zarukalna 2 82 2223 A Amatnieku I 2 103 2126 A Baloţu 2 124 2127 A Bez nosaukuma 3 nav datu5 2128 A Strautnieki 8 nav datu6 2226 A Skurbuļu 10 nav datu7 2224 A Amatnieku II 25 2008 872 A Strigu 30 4509 2163 A Salas 30 30010 2171 A Apšenieku 36 32411 2228 A Spāres 62 nav datu12 2228 AP Spāres 164 1804Kopā 374 310813 2227 P Kalnezera 50 30014 2228 P Spāres 102 nav datu15 2162 Z Ozoliľu 1 nav datu16 2221 Z Sīlīšu I 1 517 2170 Z Piepiľu 2 nav datu18 2222 Z Sīlīšu II 2 1019 2219 Z Miglaines II 3 1220 2165 Z Ausiľu 3 1821 2161 Z Staldatu 4 1622 2159 Z Glāzeru 4 3623 2217 Z Miglaines I 4 4024 2169 Z Caunītes 5 nav datuĶeguma novada dome 2009.gads 29

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS25 2146 Z Kacēnu 5 4526 2234 Z Siliľu 6 3627 2218 Z Pakulu 6 4828 2154 Z Kalna - Rēţu 6 5429 2166 Z Dekšľu 7 nav datu30 2167 Z Zilgalvju 7 4231 2164 Z Cines 9 7232 2124 Z Renceles 9 8133 2236 Z Degas 10 4034 2160 Z Mucenieku 12 7235 2155 Z Aizupes 13 6536 2235 Z Sudrabu 22 11037 2156 Z Stiebriľu 34 30638 2150 Z Bērzu 36 21639 2158 Z Muguru 48 96040 2148 Z Pūķu 58 40641 2225 Z Biezuma 62 49642 2157 Z Būdas 92 110443 2149 Z Ķervānu 110 110044 2125 Z Sīļu 131 1057Kopā 864 6747Ķeguma novada dome 2009.gads 30


ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma novada dome 2009.gads 32





ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1.5. KlimatsĶeguma novads atrodas Ogres rajona rietumu daļā, tiešā Rīgas HES un Ķeguma HESūdenskrātuvju ietekmes zonā. Šī ietekme ir ievērojama Ķeguma pilsētā un lauku teritorijā –Tomē, bet Rembatē Daugavas ietekme ir samērā maza un temperatūru svārstības ir lielākas.Vasarā gaisa temperatūras maiľas pilsētā ir mazāk krasas, jo apkārtējais reljefs un meţi aizturziemeļu un austrumu vējus pie zemes gaisa slānī. Uz gaisa temperatūras svārstībāmizlīdzinoši darbojas arī Daugavas ūdens tilpne, kādēļ arī pilsētā nav izteiktas rudens agrīnāsun pavasara vēlās salnas. Ziemā valdošie vēji ir dienvidu un dienvidrietumu, bet vasarā -rietumu un ziemeļrietumu.Jāľem vērā arī klimata izmaiľu ietekme Lavijā, kas kā visā pasaulē, nav noliedzama.Arī Ķeguma novada teritoriju skar klimata izmaiľu ierosināti faktori.Gada vidējās temperatūras Latvijā pēdējos 100 gados palielinājušas par aptuveni 1ºC.Straujākais temperatūras kāpums novērots 20.gadsimta otrajā pusē, pie tam pēdējā desmitgadeir bijusi vissiltākā. Šī iemesla dēļ, lai arī rudenim uz ziemas sākumam ir tendence kļūt mazlietvēsākiem un nedaudz agrāka ir kļuvusi pirmās sniega segas parādīšanās un stabilas sniegasegas izveidošanās, ziemas otrā puse un pavasaris kļūst jūtami siltāki un ievērojami ātrāknotiek stabilas sniega segas izzušana. Saglabājusies ir aukstuma viļľu iespējamība pavasarī,var īslaicīgi pat uzsnigt sniegs, to apliecina faksts, ka pēdējās sniega segas izzušanas datumipaliek nemainīgi. Temperatūras pieauguma rezultātā samazinās kopējais dienu skaits arstabilu sniega segu.Klimata rādītāju noteikšanai Ķeguma novadā izmantoti Ķeguma HEShidrometeoroloģisko mērījumu dati. Analizēti 6 gadu novērojumu materiāli no 1998.gada līdz2003.gadam. Janvāra vidējā temperatūra svārstās no –1,2 0 C līdz –6,1 0 C , jūlija mēneša vidējātemperatūra no 16 0 C līdz 19,4 0 C. Gada vidējais nokrišľu daudzums ir samērā stabils no 600līdz 660 mm, bet dienu skaits gadā, kurās ir nokrišľi – no 117 (2002.g.) līdz 144 (2000.g.). Šaiperiodā ir novērotas divas pretējas anomālijas:2001.gadā 23.jūnijā nolija 43,4 mm un vēl turpināja līt 24.un 25.jūnijā,kopējais 3 dienu nokrišľu daudzums 73 mm, kas pārsniedz mēneša vidējonormu 1,5 reizes;2002.gadā bija 44 dienas bez nokrišľiem no 27.jūlija līdz 8.septembrim.piemēram:Ļoti nenoteikts un svārstīgs ir ledus periods Daugavā - Ķeguma HES ūdenskrātuvē,Ķeguma novada dome 2009.gads 37

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS133dienas no 1998.g.17. novembra līdz 1999.g. 30.martam;32 dienas 2001.g. no 19.februāra līdz 20.martam.Daugavas hidroloģiskie novērojumi regulāri notiek no 1881.gada. Ilggadīgā vidējācaurtece gadā ir 620 m 3 /s, maksimālā reģistrētā 1931.gada pavasarī 8600 m 3 /s, minimālācaurtece 1939.gadā 60 m 3 /s, vidējā gada notece – 21 km 3 .Ūdens līmeľa svārstības Daugavā, protams, nosaka hidroelektrostaciju darbībasreţīms. Kad slūţas tiek atvērtas, ūdens līmenis Daugavā palielinās. Kad slūţas tiek aizvērtas,ūdens līmenis pazeminās. Daugavā tas tiek regulēts, taču hidroelektrostacijas nevar pilnībāgarantēt plūdu riska novēršanu. Ūdens regulācija upēs, ūdens uzkrāšana hidroelektrostacijukrātuvēs upju augštecēs, lai to pēc tam varētu izmantot elektroenerģijas raţošanai, no vienaspuses, un meliorācija, upju iztaisnošanas pasākumi un palieľu apgūšana lauksaimniecībasvajadzībām un apbūvei, no otras puses, var radīt nozīmīgus plūdus intensīvu nokrišľugadījumā.Daugavas HES kaskāde (Pļaviľu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES) ir atzīta parNacionālas nozīmes plūdu riska teritoriju. Tāpēc svarīgs plūdu riska novēršanas faktors irhidrotehnisko būvju pareiza uzraudzība, uzturēšana tehniskā kārtībā, kā arī to ekspluatācijasreţīma stingra ievērošana.Būtisku ietekmi uz Daugavas baseina hidroloģisko reţīmu atstāj polderu sistēmas, kasizbūvētas Daugavas krastā. Tās ietekmē Daugavas un tās baseina ūdensteču hidroloģiskoreţīmu, iespējams pat palielina plūdu risku polderiem piegulošajās teritorijās. Polderu sistēmuierīkošana netieši arī ietekmē ūdens kvalitāti. Plašās palieľu pļavas ne vien uztver plūduūdeľus, bet arī nodrošina dabiskās attīrīšanās procesus. Izveidojot polderus, dabīgās palieľupļavas tiek likvidētas un polderu teritorijas lielākoties tiek izmantotas intensīvailauksaimnieciskajai raţošanai, kas rada būtisku virszemes ūdeľu piesārľojumu.Ķeguma novada dome 2009.gads 38

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1.6. Kultūrvēsturiskais un dabas mantojums1.6.1. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiNovada atrašanās Daugavas krastos liecina par vēsturisku objektu esamību, jo senācivilizācija veidojās galvenokārt gar lielajām upēm.Ķeguma novada teritorijā atrodas desmit valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi(skat. 9. tabula).Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi 9. tabulaAizsardz.Statusskārtas nr.1821 Valstsnozīmes1822 Valstsnozīmes1823 Valstsnozīmes8224 Vietējāsnozīme8225 Vietējāsnozīmes8226 Vietējāsnozīmes8227 VietējāsnozīmesPieminekļaveidsPieminekļanosaukumsAtrašanās vietasraksturojumsArheoloģija Grīvu senkapi Ogres rajons, Ķegumanovads, Ķeguma l. t. pieGrīvāmArheoloģija Nariľu Ogres rajona, Ķegumasenkapi novads, Ķeguma l. t. pieNariľiemArheoloģija Tomes Ķeguma novads,skanstsviduslaikuĶeguma l. t. pie PantersīļiemnocietinājumsArhitektūra Tomes centra Ogres rajons, Ķegumaapbūve novads, Ķeguma l. t., Tome,centrāArhitektūra Tautas nams Ogres rajons, Ķegumanovads, Ķeguma l. t., Tome,centrāArhitektūra Pagasta nams Ogres rajons, Ķeguma l. t.,Tome, centrā, „Lauči”Arhitektūra Skola Ogres rajons, Ķegumanovads, Ķeguma l. t., TomeĶeguma novada dome 2009.gads 39

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1868 VietējāsArheoloģijaVelna akmensOgres rajons, Ķegumanozīmes– kulta vietanovads, Rembates pagasts,pie „Sietiľiem”1869 VietējāsArheoloģijaVecdzilnuOgres rajons, Ķegumanozīmessenkapinovads, Rembates pagasts8223 VietējāsArhitektūraĶeguma HESOgres rajons, Ķegumanozīmesar strādniekunovads, Ķegums, Liepu alejaciemataapbūvi1.6.2. Valsts aizsargājamie valsts nozīmes arheoloģijaspieminekļiValsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti trīs Ķeguma novada valstsnozīmes arheoloģiskie pieminekļi:1822 Nariņu senkapi – Tomē Daugavas kreisajā krastā pie Līčupes ietekasDaugavā. XI, XII gadsimta kapi, tie aizľem 240 m garu joslu paralēliDaugavai. Arheoloģiskie izrakumi veikti 1932. un 1969. gadā, 527 M2 lielāplatībā un izpētīti 16 apbedījumi;1821 Grīvas senkapi – Daugavas kreisajā krastā pie Grīvu mājām;1823 Tomes skansts – viduslaiku nocietinājums – Daugavas kreisajā krastāpie Pantersīļiem. Tas ir 17. gs. nocietinājums ar vaļľiem, grāvjiem unbastioniem, kas līdz mūsdienām gan nav saglabājušies. Šajā vietā Zviedrijaskaralis Kārlis XII risināja notikumus, kas ietekmēja Eiropas vēstures gaituArheoloģiskajam piemineklim „Tomes skansts” 2007.gadā ir apstiprināta individuālāaizsargjosla. Arheoloģijas pieminekļa apkārtnē aktīva saimnieciskā darbība nenotiek, tāpēc šīpieminekļa saglabāšana nav aktuālo problēmjautājumu lokā. Nekustamajā īpašumā „Sapali-2”, kura teritorijā pilnībā atrodas piemineklis tiek koptas pašizsējā ieaugušās priedītes. Tās irievērojami lielākas nekā apkārtējos īpašumos, taču tās ir pietiekami retas, lai neaizsegtu skatuuz Tomes skansti. Priedītes nākotnē būs kā turpinājums koku un krūmu apaugumam, kasizveidojies skansts teritorijā un veidos ainaviski izteiksmīgu pāreju uz lauksaimnieciskoainavu. Jāatzīmē, ka šis objekts nav iekļāvies aktīvā tūrisma apritē. Tas tiek maz apmeklēts, joatrodas savrupus, bez labām piekļūšanas iespējām un eksponējas tikai atrodoties tam tiešāĶeguma novada dome 2009.gads 40

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMStuvumā. Tomes skansts atrodas kultūrvēsturiski nozīmīgā teritorijā, tā piekļaujas grupai citukultūras pieminekļu, līdz ar to pastāv iespēja to tālāku izmantošanu un apsaimniekošanu skatītkompleksi, kontekstā ar pārējiem objektiem.1.6.3. Valsts aizsargājamie vietējās nozīmes arheoloģijaspieminekļi1869 Vecdzilnu senkapi – atrodas Rembates pagastā pie Vecdzilnu mājām;1868 Velna akmens- kulta vieta – atrodas Rembates pagastā pie bijušām Sietiľumājām. Tas ir lielākais akmens Ogres rajonā, tā virszemes apkārtmērs ir 17,5 m (skat.1. attēls).1. attēls Velna akmensSenkapi un Tomes skansts dabā ir grūti pamanāmi un intensīvas lauksaimniecības vaimeţsaimniecības rezultātā pastāv risks tos izpostīt. Ķeguma novada teritorijā esošoarheoloģisko pieminekļu apkārtnē aktīva saimnieciskā darbība nenotiek, līdz ar to šo kultūraspieminekļu saglabāšana nav aktuālo problēmjautājumu lokā. Arheoloģiskajiem pieminekļiemir noteikta aizsargājamā zona atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām – 500m rādiusā appieminekli.Ķeguma novada dome 2009.gads 41

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1.6.4. Valsts aizsargājamie vietējās nozīmes arhitektūraspieminekļi8224 Tomes centra apbūve – 20. gadsimta 30. gados tika apbūvēta Tomes centra daļaar tajos gados raksturīgo arhitektūru;8225 Tautas nams – Tomes tautas nams (skat. 2. attēls);2. attēls Tomes tautas nams8227 Skola – Tomes pamatskola (skat. 3. attēls);3. attēls Tomes pamatskola8226 Pagasta nams – pašlaik dzīvojamā māja Tomē (skat. 4. attēls);Ķeguma novada dome 2009.gads 42

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS4. attēls Pagasta nams8223 Ķeguma HES ar strādnieku ciemata apbūvi – sākot Ķeguma HES būvniecību1936. – 1938. darbinieku vajadzībām tika uzceltas strādnieku ciemata pirmāsdzīvojamās mājas Liepu alejā, doktorāts, Ķeguma dzelzceļa stacija, pasts. Celtniecībuveica Zviedrijas speciālistu vadībā un raksturīgā ziemeļvalstu stilā. Ciemats ir sākumsĶeguma pilsētai un uztverams kompleksā ar Ķeguma spēkstaciju, aizsprostu un ūdenskrātuvi kā vienota kultūrainava, tāpēc strādnieku ciema apbūve atzīta par valstsnozīmes pilsētbūvniecības pieminekli (skat. 5. attēls). Piemineklis iekļaujas Latvijasindustriālā mantojuma kopumā – kā liecība par Latvijas pirmās neatkarības gadosrealizēto attīstību. Latvijā industriālā mantojuma saglabāšanai, renovācijai uniekļaušanu tūrisma apritē līdz šim ievērsta nepietiekama uzmanība. Tas skaidrojams arLatvijas ģeopolitisko situāciju, postošajiem diviem pasaules kariem, ilgstošookupācijas reţīmu un sabiedrības negatīvo attieksmi pret rūpniecisko raţošanu, kā arīvājām kultūras mantojuma saglabāšanas tradīcijām.5. attēls Ķeguma HES strādnieku ciema apbūveĶeguma novada dome 2009.gads 43

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSKultūras pieminekļi aizsargājami un izmantojami saskaľā ar likumu „Par kultūraspieminekļu aizsardzību” un MK 26.08.2003. noteikumiem Nr. 474 „Noteikumi par kultūraspieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām unvidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”.Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar valstskultūras pieminekļu aizsardzības inspektora atļauju.Teritorijas plānojums paredz kultūrvēsturiski nozīmīgo objektu un telpas ap tiem saglabāšanuun sakārtošanu, kā arī to iekļaušanu tūrisma maršrutos. Sabiedrībai pieejamās vietās jāizveidošo kultūras pieminekļu informācijas stendi.1.6.5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijasKalnrēţu dolomītsmilšakmens atsegums (skat. 8. karte) pie Glāţšķūľa uz lejteci abosOgres upes krastos un kreisajā krastā pie Kalnrēţu mājām. Šie krastu ieţu atsegumi ar MK17.04.2001. noteikumiem Nr.175 pielikums Nr.130 iekļauti republikas nozīmes ģeoloģiskā unģeomorfoloģiskā dabas pieminekļu sarakstā.Novada teritorijā ir arī ļoti daudzveidīga augu valsts. Republikas un vietējas nozīmesaizsargājamie dabas objekti - diţkoki ir:10. Tabula1. Tomes pagastsNr.p.k.ID Suga AizsardzībaskategorijaDIŢKOKS1. 1860 Parastāpriede(Pinussylvestris L.)Atrašanās vieta Apkārtmērs AugstumsTomes meţniecības106.kvartāls, 21.liters,1995.g. izcirtuma vidū -nelielā uzkalniľā,izcirtums 1995.g.apmeţots ar egli 2.1haplatībā2.82 32Nr.p.k.ID Suga AizsardzībaskategorijaDIŢKOKS1. 181 Melnalksnis(Alnusglutinosa (L.)Gaertn.)2. 1861 Parastaisozols(Quercus roburL.)DIŢKOKS2. ĶegumsAtrašanās vieta Apkārtmērs AugstumsOzolu 18 (iepretī),300m no stacijas uzRīgas pusi, labajā pusēOzolu ielas NW galā,150m uz NE no vietas,kur ielu šķērsoaugstsprieguma līnija,kalna nogāzes S/SWpusē.4.05 196.3 17Ķeguma novada dome 2009.gads 44

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS3. 2001 Parastaisozols(Quercus roburL.)4. 329 Parastā priede(Pinussylvestris L.)DIŢKOKSDIŢKOKS400m no Ozolu ielasgala (netālu nopārbrauktuves)[orientieris -augstsprieguma līnija],stāvas kāpas W nogāzeskrantī.Tomes Ķirši. Pieautobusa pieturas -Tomes mehāniskāsdarbnīcas5.8 213.62 18Nr.p.k.ID Suga AizsardzībaskategorijaDIŢKOKS1. 729 Parastaisozols(Quercusrobur L.)2. 1281 Parastaisozols(Quercusrobur L.)3. 1282 Parastaisozols(Quercusrobur L.)4. 1283 Parastaisozols(Quercusrobur L.)5. 1284 Parastaisozols(Quercusrobur L.)6. 1285 Parastaisozols(Quercusrobur L.)7. 1286 Parastaisozols(Quercusrobur L.)8. 1287 Parastaisozols(Quercusrobur L.)9. 986 Parastākļava(Acerplatanoides L.)10. 930 Parastāpriede(Pinussylvestris L.)11. 1468 Vīksna(Ulmuslaevis Pall.)DIŢKOKSDIŢKOKSDIŢKOKSDIŢKOKSDIŢKOKS3. Rembates pagastsAtrašanās vieta Apkārtmērs AugstumsBuļļi (bij.Buļļukrogs). NoĶeguma stacijas 1.5kmDaugavas krastāGlāzšķūnis, Burtnieki, 70mE no dzīv. ēkas, šosejasmalā, uz lauka, apaudzis arievāmGlāzšķūnis Cekuļi, 50m Nno mājām, uz laukaGlāzšķūnis Kalnstrauti,Ogres labais krasts, W piemājāmGlāzšķūnis Kalnstrauti,200m E no Kalnstrautumājām, autoceļa Ogre-Lēdmane labajā pusē, aizZīlavu dzīv. ēkasGlāzšķūnis, 20m augšpustilta, Ogres labais krasts,nogāzes apakšējā malāDIŢKOKS Tīnūţu-Kokneses ceļa l.malā, 300m pirmsJaunstakaru iebraucamā ceļagala, tīrumā 170m S nošosejasDIŢKOKS Vecpīrāgi, 200m W nomājām, uz laukaDIŢKOKSDIŢKOKSGlāzšķūnis, aiz bij.pienotavas; Ogres labaiskrasts, Ziedugravas S piemājāmJaunstakari, 100m SE nopirts, uz lauka3.62 124.35 164.25 194.88 224.2 175.6 223.9 224.3 213.91 192.89 22DIŢKOKS Jaunstakari, pie sūkľa mājas 3.73 28Ķeguma novada dome 2009.gads 45

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma vidusskolas jaunie dabas draugi konstatējuši, kādas aizsargājamo augu sugasir sastopamas novada teritorijā, tās ir:iesārtā glīvene (Potamogeton rutilus);laksis, mežloks (Allium ursinum);krustainā drudzene (Gentiana cruciata);jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus);pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis);jūrmalas augstiņš (Centaurium littorale);meža vizbulis (Anemone sylvestris);sirdsveida divlape (Listera cordata);Ženēvas cekuliņš (Ajuga genevensis);Seklais plakanstaipeknis (Diphasium complanatum).Aizsargājamā augu valsts šobrīd ir labos apstākļos un nav apdraudēta, jo ir daudzneskartu zemju un atmatu, kas savvaļas augiem ir labvēlīga vide.Novada lielajos meţu masīvos arī ir aizsargājamie augi, kuru atrašanās vietuinventarizāciju valsts meţos 2002.-2003.g.veica sertificēti speciālisti, kuri izvērtēja biotopuun saudzes kvartālu un mikroliegumu izveidošanas nepieciešamību. Mikroliegumi un vērtīgobiotopu meţa nogabali parādīti Plānojuma Grafiskās daļas kartēs.Šais meţos dzīvo arī visi Latvijā sastopamie savvaļas dzīvnieki, arī aizsargājamie. PēcLatvijas sarkanās grāmatas kategorijas tie ir ūdrs un sermulis, pēc Eiropas direktīvām unBernes konvencijas aizsargājami ir vilks, baltais zaķis, ūdrs, meţa cauna, lūsis (arī bebrs, betmūsu republika to nav iekļāvusi aizsargājamos, ir iekļauts sesks). Apdraudētās unaizsargājamās putnu sugas ir melnais stārķis, mazais ērglis, mednis, meţa balodis, vidējaisdzenis un zaļā dzilna.Ar MK noteikumiem Nr. 267 no 08.04.2004. ir izveidots dabas parks “Ogres ieleja”,kurš iekļauts ES aizsargājamo teritoriju NATURA 2000 tīklā. Lai pēc iespējas optimālākāveidā līdzsvarotu saimnieciskās un dabas aizsardzības intereses Vides ministrijas Dabasaizsardzības pārvaldes uzdevumā SIA „Estonian, Latvian, Lithuanian Environment”izstrādājusi šī parka zonējumu un individuālos dabas aizsardzības un izmantošanasnoteikumus. Dabas parka „Ogres ieleja” apsaimniekošanas plāns stājies spēkā ar videsministra rīkojumu Nr.246 2008. gadā 06.08. „Par dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu”.Novadā, kā dabas mantojums, gar upju krastiem un reljefa daudzveidības ziľā ir ļotidaudz un daţāda tipa skaistu ainavu. Pašreiz kā aizsargājama dabas ainava ir Glāţšķūľa ciemateritorija Ogres upes labajā krastā. Skaistas upju ainavas ir: no Ogres upes tilta uzĶeguma novada dome 2009.gads 46

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSstāvkrastiem, no Rīgas HES – Jaunjelgava autoceļa uz Daugavu un panorāmā Ciemupi, arskatu uz salu pāri Līčupei, pie Līčupes deltas, pie Tomes poldera sūknētavas daudzveidīgaainava ar līdzenu āraini priekšplānā aiz tās paugurainu meţu. Mazāk vērtīga upes ainava ir noRīga – Daugavpils autoceļa uz Daugavu, jo šeit reljefs ir ļoti līdzens un zems, tādēļneveidojas perspektīva panorāma.Ķeguma pilsēta paugurainajā reljefa daļā ir ainaviski skaista un ļoti skaista panorāmair no Ķeguma HES tilta.Ķeguma novada dome 2009.gads 47



ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1.7. Vides stāvoklisVides aizsardzību valstī nodrošina LR likumi – „ Par vides aizsardzību”, „Par īpašiaizsargājamām dabas teritorijām”, „Aizsargjoslu likums”, „Par pašvaldībām” u.c., unatbilstošie MK Noteikumi un citi normatīvie dokumenti.Ķeguma novadā nav neviena videi kaitīga liela raţotne. Mazās raţotnes ar videi kaitīgiemizmešiem kā centrālapkures katlu mājas, degvielas uzpildes stacijas, kokogļu raţotne u.c. irreģistrētas Lielrīgas reģionālā vides pārvaldē, kura izsniegusi darbības atļaujas un seko videspiesārľojuma kontroles mērījumu rezultātiem, lai nepārsniegtu pieļaujamos normatīvoslielumus.Gaisa piesārľojuma avoti ir novadā esošās katlu mājas, privātmājas, dzelzceļa un autoceļu transports, kokogļu raţotne. Gaisa piesārľojuma pārbaude novada teritorijā netiek veiktaun nav Vides pārvaldes vērtējuma.Dzeramais ūdens Visiem uzľēmumiem, kas nodarbojas ar ūdens padevi, ir izsniegtasatļaujas un tiek kontrolēta nosacījumu izpilde.Centralizētās ūdens apgādes vajadzībām izmantotie un perspektīvā izmantojamiepazemes ūdeľi atbilst Valsts standartam, taču to izmantošanai ir nepieciešamas ūdenskvalitātes uzlabošanas sistēmas paaugstinātā dzelzs savienojumu satura pazemināšanai. Tādasir uzstādītas Ķeguma un Rembates centralizētās ūdens apgādes sistēmās 2008. gadā tikauzsākta dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Ķeguma pilsētā ES Kohēzijas fondalīdzfinansētā projekta ietvaros, kas uzlabos Ķeguma pilsētas ūdensapgādi, vienlaikus radotiespēju pieslēgt centralizētai ūdensapgādei jaunus dzīvojamo māju rajonus.Virszemes ūdeņi. Novada lielākie virszemes ūdens avoti ir Daugavas un Ogres upes.To tīrības pakāpes stāvokli nosaka tajās ieplūstošo sadzīves notekūdeľu attīrīšanas pakāpebiezi apdzīvotajās vietās novada teritorijā un ārpus tās. Vides pārvaldes vērtējuma šai jomānav.Gruntsūdeņu un augsnes piesārņojums. Saskaľā ar pašvaldības informāciju un videsinstitūciju ( Valsts SIA „Vides projekti” ) uzturēto datu bāzi Ķeguma novadā potenciālipiesārľotās teritorijas ir vietās, kur padomju gados ilgstoši notikusi kaitīgu vielu (naftasproduktu, lauksaimniecībā izmantojamo ķimikāliju) glabāšana. Lielākais piesārľojumskonstatēts NBS bāzes „Lielvārdes lidlauks” teritorijā, kur padomju gados ilgstoši glabātāaviācijas degviela ir piesārľojusi pazemes ūdeľus. Šobrīd LR Aizsardzības ministrija uzsākusisanācijas darbus, tomēr nepieciešami papildus pētījumi ārpus NBS bāzes, lai konstatētupiesārľojuma izplatību un iespējamo virzīšanos. Pārējās potenciāli piesārľotās vietās izpēteĶeguma novada dome 2009.gads 50

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSnav bijusi, 2002. un 2005. gadā veikta vizuāla apsekošana, sanācijas darbi netiek veikti (skat.12. tabula). Rekomendēts pirms šo teritoriju izmantošanas atsākšanas vai darbības veida tajāsmaiľas, veikt piesārľojuma novērtēšanu un, ja nepieciešams, sanācijas darbus.Izplatīts gruntsūdeľu piesārľojuma avots ir dzīvojamo māju sadzīves notekūdeľi. Teritorijās,kurās nav centralizētās kanalizācijas notekūdeľi lielākoties tiek savākti izsmeļamāskrājbedrēs, novadīti infiltrācijas laukos, vai novadīti vidē caur nosēdakām, nereti ir ierīkotassausās tualetes. Izsmeļamās krājbedres un sausās tualetes ne vienmēr ir pietiekami kvalitatīviizolētas un notekūdeľi no tām filtrējas augsnē un gruntsūdeľos. Šāds notekūdeľuapsaimniekošanas veids rada papildus slodzi vidē un rada gruntsūdens un virszemes ūdeľupiesārľojuma draudus.Ķeguma HES ūdenskrātuves krasta abrāzija Ķegumā rada problēmu, jo ar gadiemDaugavas krasts tiek izskalots, īpaši labais krasts. Kaut arī LR MK 1998.gadā pieľēmisnoteikumus Nr. 310, kuri nosaka Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastunostiprināšanu darbus, Ķeguma teritorijā ir stiprināti krasti nekustamajos īpašumos Ķegumalauku teritorijā: Sidrabiľi, Sniedzes, Puduri.Meži novadā ir lielos masīvos un ekoloģiski tīri, kuros daudzveidīga augu valsts araizsargājamiem augiem un dzīvniekiem. Reizē ar meţa biotopu inventarizāciju tiek izveidotimikroliegumi ap reto putnu sugu ligzdošanas vietām un reto augu atradnēm. Mikroliegumos,kas izveidoti meţos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkādaveida darbība, kas ir saistībā ar lieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem. Meţa biotopuun potenciālo meţa biotopu platībās arī ir ierobeţota visa veida saimnieciskā darbība līdzinventarizācijas beigām, kad pieľems galīgo lēmumu par attiecīgo platību izdalīšanu. Ķegumalauku teritorijas valsts meţu Birzgales iecirknī ir augstvērtīgi meţi pie Tomes zivjuaudzētavas, kur 10 meţu kvartāli (55, 56, 75-79, 101-103.) ir izdalīti kā ģenētiskie rezervāti,kuros ir ierobeţota saimnieciskā darbība (minerālmēslu, pesticīdu u.c. ķīmikāliju lietošana,rekonstruktīvā cirte, zemju transformācija).Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vadlīnijas:turpināt meţa biotopu inventarizāciju;kailcirtēs atstāt necirstus vismaz 10 ekoloģiskos kokus uz ha;turpināt izdalīt likumā paredzētos mikroliegumus aizsargājamiem putniem unaugiem;meţmalās saglabāt visas pameţa krūmu sugas, trupējošo koksni, kritalas,pāraugušos, zarainos un dobumainos kokus;Ķeguma novada dome 2009.gads 51

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSatstāt necirstas joslas gar strautiem , avotu izplūdēm, caurtekošajām upēm;atstāt necirstus mikronogabalus pie dzīvnieku alām;nodrošināt meţa atjaunošanas kvalitātes prasības;regulāras meţa kopšanas kvalitātes prasības;infrastruktūras kvalitatīva uzturēšana;meţa veselības stāvokļa uzraudzība;meţa apsardzības nodrošināšana.Lauksaimniecisko zemju piesārľojums novada teritorijā nav novērots. Saistībā ar RīgasHES ūdenskrātuves izveidošanu – ūdens līmeľa paaugstināšanu Daugavā, Tomes teritorijā irierīkota republikas nozīmes poldera sistēma, kuras darbības zona, baseins ir 1095 ha, no tiem373.3 ha ir nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes .Vides stāvokļa uzraudzību Ķeguma novada teritorijā veic Lielīgas reģionālā videspārvalde.Ķeguma novada dome 2009.gads 52

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSPiesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas Ķeguma novadā12. tabulaReģistrācijasNr.Vietas nosaukums74098/3973 Ķeguma SCO ĶegumsPagasts,pilsēta Iela MājaCeltniekuiela 1Kopējaisaktīvālaikaperiods(gadi)Tuvākaisezers, dīķis(m)Sīkāks tipaaprakstsCeltniecībasuzľēmums argaraţām,tehnikasremontu, katlamāju 35 50 mTuvākāupe,strauts(m)Daugava-650mĢeoloģiskāsituācijaGruntsūdens(m)Tuvākāaka(m)Tuvākāsmājas(m)Q-smilts,smilšmāls1.5-2m nav z. 50mTuvumā irīpaši jūtīgsobjekts(skola,bērnudārzs,mazdārziņi,slimnīca)mazdārziľiblakusObjektapašreizējaiszonējumsRūpniecībasapbūvesteritorijaSīkākspaskaidrojumspar objektalietošanuKatlu mājapašvaldības unvēl 8 īpašniekiKlasificētskategorijā2.PotenciālipiesārľotavietaIemesliIespējams piesārľojums arnaftas produktiemVietasapskateNotikusi03.03.200574098/397474848/3985Ķeguma HES katlumājaĶegumsGlāzšķūnis,Ķeguma novads Ķegums Glāzšķūnis CeļiniekiKatlu māja unšķidrās degvielastvertnes 35 navMehāniskasdarbnīcas undegvielasglabāšana unuzpilde ~50 g. navDaugava-150mOgre -300mDziļurbums50mmazdārziľiblakusQ- morēnassmilšmāls 2-4m 50m 50m 600mRūpniecībasapbūvesteritorijakatlu māja2 zemesīpašnieki2.Potenciālipiesārľotavieta2.PotenciālipiesārľotavietaIespējams piesārľojums arnaftas produktiemIespējams piesārľojums arnaftas produktiemNotikusi03.03.2006Notikusi24.02.200574848/3999Bijušā armijaslidlaukateritorija,Rembatespag.ĶegumsRembatespagastsVecupītes,VecpīrāgiDaļa no Lielvārdeslidlauka, kas tagadpiederprivātpersonām 30Q- morēnassmilšmāls aroļiem unakmeľiem 1-3m navlauksaimniecībaszemes ?2.PotenciālipiesārľotavietaIespējams piesārľojums arnaftas produktiemNavnotikusi74848/1710NBS Gaisa spēkuAviācijas bāze,Aizsardzībasministrijasvaldījuma objektsĶegumsRembatespagastsLīdzenums,krūmājsAMlietošanākopš1994.gadaugunsdzēšanaiOgre-1500 mQ-smilšmāls,mālsmilts 1-2m 1000m 1000m navRūpniecībasapbūvesteritorija64 ēkas unzemes gabals4384600 m2platībā1. Veca katlu māja, kurināja armazutu, vadi un šahtas pilnas armazutu.2.Degvielas bāze kopš1978.gada, tagad neizmanto.Aviācijas degvielas bāze 10-15ha platībā. Piesārľojumapazīmes virszemē nav.Gruntsūdeľi nav pētīti. Blakusšai bāzei ķīmisko vielunoliktava -dihloretāns,hlorpeksīns-31muca-200kgkatrā.3. Transporta un degvielasbāzi patreiz izmanto (6ha), 3mucas virs zemes, kop.tilpums70t. Sēra kaudze zem klajasdebess 15m3.Notikusi04.09.200274848/399774848/398674298/3987Minerālmēslunoliktava"Lauciľi",RembateMehāniskāsdarbnīcas RembatēĶegumsĶegumsRembatespagastsRembatespagastsTomes mehāniskāsdarbnīcas Ķegums Tome"Lauciľi"KļaviľasLiela minerālmēslunoliktava,amonjakamucas ~30g. nav 1000m 1000m nav nelietoLauksaimniecībasuzľēmumamehāniskāsdarbnīcas,ķimikāliju unminerālmēslunoliktava ~50g. nav 400m 50 teritorijāmazdārziľi -100 mBijušā kolhoza"Sarkanaisstrēlnieks"mehāniskāsdarbnīcas ~45g nav 100m Q-smilts 1-3m nav z. nav nelietoSadalītsvairākiemprivātīpašumā2.Potenciālipiesārľotavieta2.Potenciālipiesārľotavieta2.PotenciālipiesārľotavietaDarbības veids un ilgums arķīmiskām vielamIlgstoša saimnieciskā darbība arnaftas produktiem, pesticīdiem,minerālmēsliemIespējams naftas produktupiesārľojumsNotikusi03.03.2005Notikusi24.02.2005Notikusi24.02.2005Ķeguma novada dome 2009.gads 53

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1.8. Riska faktoriĶeguma novadā, sevišķi pilsētā, vērā ľemami sekojoši riski:tehniskie, kuri var radīt draudus iedzīvotāju labsajūtai, veselībai vai dzīvībai;ekoloģiskie, kuri var negatīvi ietekmēt vidi.Tehniskie riskiTransporta riski. Novada teritoriju šķērso autoceļi A6, P8, P85 ar lielukustības intensitāti. Uz P8 un P85 ir apzīmētas gājēju pārejas tikai pie skolām,kas ir tiešā autoceļa tuvumā. Uz A6 tikai pilsētā (Rīgas iela) ir vienaregulējama un trīs apzīmētas gājēju pārejas. Neveiksmīgā ceļa tehniskārisinājuma dēļ tieši uz apzīmētās gājēju pārejas pie KNV ir vislielākaisnegadījumu skaits.Autoceļa A6 krustojumi ar P8 un savienojumu ar P85 (Ķegumaprospekts) vienā līmenī paaugstina transporta kustības bīstamību. A6 un P85savienojošais Ķeguma HES tilts (pēc projekta domāts aizsprosta apkalpei) ir arlieliem ierobeţojumiem, ir fiziski novecojis, jebkurš incidents vai HESremontdarbi uz tilta paralizē satiksmi starp šiem autoceļiem.Ķeguma pilsētā ielu tehniskais stāvoklis un satiksmes drošības līmenisir zems. Lielākoties ielas ir bez ietvēm, nepietiekami apgaismotas, krustojumosnav nodrošināta redzamība, nav noteiktas prioritātes, segumu stāvoklis slikts.Ciematos, kas pārsvarā izvietoti gar valsts autoceļiem, nav attīstītiiekšējie ceļu tīkli, pieslēgumu skaits valsts ceļiem pārlieku liels un tie atrodaspārāk tuvu viens no otra, apgrūtinot un pat apdraudot satiksmi.Dzelzceļš ar vienu regulējamu krustojumu ar autoceļu P8 un daudzāmhaotiskām gājēju pārejām, sevišķi pie pieturas “Ķegums”, ir ļoti bīstams.Intensīvā kravu transporta kustība rada lielu trokšľa piesārľojumu.Elektrolīniju riski. No Ķeguma HES novada teritoriju šķērso daudzasaugstsprieguma (110 un 20 kV) elektropārvades līnijas ar savāmaizsargjoslām, kas rada aprobeţojumus teritorijas izmantošanā un radabīstamību no pieskāršanās.Ķeguma novada dome 2009.gads 54

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSEkoloģiskie riskiDzelzceļa avāriju risks. Avārija ar intensīvajām degvielas un ķīmiskajāmkravām Ķeguma pilsētas teritorijā radītu iedzīvotājiem, teritorijai un Daugavaineprognozējamas katastrofālas sekas.Daugavas piesārņojuma risks. Šobrīd Daugavu piesārľo nekontrolētaskanalizācijas izplūdes no mazstāvu dzīvojamām mājām, neattīrīti virszemesnotekūdeľi (lietus kanalizācija pilsētā). Lielāki piesārľojumi iespējami pilsētasnotekūdeľu attīrīšanas iekārtu, DUS un HES tehnoloģisko iekārtu avārijugadījumos. Daugavas piesārľojuma risks pieskaitāms pie nozīmīgākajiempārrobeţu piesārľojuma pārneses riskiem. Ķeguma novada teritoriju varietekmēt ne vien ekoloģiskās avārijas Latvijas teritorijā, bet nopietns irDaugavas piesārľojuma no Baltkrievijas risks.Mežu piesārņojuma un ugunsgrēka risks. Sakarā ar lielo tūristu (ogotāju,sēľotāju) pieplūdumu novada meţi tiek piesārľoti ar sadzīves atkritumiem unpastāv liela ugunsgrēka bīstamība.Gaisa piesārņojuma risks. Palielinoties autotransporta un aviācijas intensitātei,palielinās gaisa piesārľojums ar izplūdes gāzēm. Gaisa piesārľojuma pakāpenetiek kontrolēta.Daugavas krastu erozijas riski. Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuvju krasti irpakļauti erozijai un krastu nobrukumam, jo ūdens līmeľu svārstības, saistītas arHES darbību ir līdz 1,5 m, un viļľošanos līdz 0,5m. Daugavas platums pretĶeguma pilsētu sasniedz 1,8 km. Riska faktori ir prognozējami.NBS lidlauks perspektīvā ar savu darbības intensitāti novadam var radītpalielinātu trokšľa līmeni. Palielinot savu darbību radīs apgrūtinājumusteritorijas izmantošanai Duklāvu, Rēţu un, iespējams, Glāţšķūľa teritorijās.Īpaši ierobeţota jaunas apbūves iespēja būs Duklāvu un to apkārtnes teritorijā.Intensīva lidmašīnu satiksme radīs gaisa piesārľojumu lidmašīnu pacelšanās unnolaišanās zonā. Ietekmes zonas, kādas tās varētu tikt apstiprinātas tuvākajānākotnē, attēlotas grafiskajā daļā.Nelaimes gadījumu risks uz ūdens. Atpūtas vietas pie Daugavas un Ogres navlabiekārtotas, nav glābšanas dienesta.Ainavas piesārņojuma risks. Daugavas un Ogres krastu, autoceļu un dzelzceļaaizsargzonu apaugumi ar mazvērtīgu koksni un krūmiem aizsedz skaistasainavas, rada diskomfortu tūristiem. Lauksaimniecības zemju aizaugšanaĶeguma novada dome 2009.gads 55

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSsamazina ainavas estētisko vērtību. Sakarā ar apmeţojuma palielināšanos, tiekapdraudēta Latvijai raksturīgā mozaīkveida ainava.Applūdumu riski.Ķeguma novada teritorijā ir vairāki plūdu riskus noteicoši faktori. Ogresupes lejasteces un Rīgas HES ūdenskrātuves inţenieraizsardzība; ĶegumaHES ūdenskrātuves un Daugavas vidusteces platības pieskaitāmas pienacionālas nozīmes paaugstināta applūšanas riska teritorijām. Tomēizveidota nacionālas nozīmes meliorācijas sistēma – Tomes polderis, kurateritorija ir ikgadējo palu līmenī. Rembates pagastā plašaslauksaimniecības zemju teritorijas ir meliorētas, bet to patreizējaistehniskais stāvoklis nav novērtēts – visdrīzāk meliorācijas sistēmas ir sliktāstāvoklī. Šo un citu iemeslu dēļ Daugavas un Ogres ielejās lielu plūdugadījumā iespējama plašu teritoriju, tai skaitā apdzīvoto vietu, atsevišķumāju applūšana. „Aizsargjoslu likuma” 37. panta 4) daļā noteiktsaizliegums apbūvēt applūstošās teritorijas, kā arī veikt teritorijas uzbēršanutajās. Modelējot applūstošās teritorijas saskaľā ar 03.06.2008. MKnoteikumiem nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanasmetodika”, identificētas plūdu riskam pakļautās teritorijas, tām plānojumāiekļauti saimnieciskās darbības aprobeţojumi saskaľā ar normatīvajiemaktiem.Plūdu riski ir vāji prognozējami. Klimata izmaiľu ietekmē Daugavasbaseinā mainās caurplūduma un palu līmeľa maksimumi, tomēr patreizējānovērojumu rinda nedod iespēju pārliecinoši prognozēt nākotnes plūdubieţuma un apjoma atbilstību pagātnes novērojumiem. Vidējie notecesrādītāji 2006. gadā Daugavas baseinā nepārsniedza 83% no vidējāsilggadīgās noteces, 2007. gadā sasniedza 105 – 114% no ilggadīgāsnoteces. (LVGMA dati) Kopumā vērojama tendence samazināties pavasarapalu maksimumiem, bet pieaugt rudens perioda palu maksimumiem.Lietus izraisīti plūdi iespējami daţādos gadalaikos, tomēr bieţāk vērojamivasaras otrajā pusē un rudeľos. Tie novērojami tikai atsevišķos gados,tomēr reizēm var būt visai ilgstoši. Lai arī lietusgāţu izraisīto plūdu mērogiparasti ir mazāki nekā pavasara paliem, tie var nodarīt ievērojamuszaudējumus. Turklāt šādu plūdu mērogus palielina gan upju gultľuaizaugšana, gan slikti uzturētas meliorācijas sistēmas.Ķeguma novada dome 2009.gads 56

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIzteikta tendence ir palielināties spēcīga vēja vai vētras izraisītu uzplūduriskam. Vēja radīto uzplūdu rezultātā var applūst upju palienes unūdenskrātuvei pieguļošās teritorijas, kā arī plašas teritorijas ar zemāmzemes virsmas atzīmēm (piem. Tomes polderis). Pēdējos 20 – 30 gadosBaltijas jūras piekrastē pieaug postošo rudens un ziemas vētru spēks,kurām kombinējoties ar spēcīgām lietavām un tehnoloģisku riskurealizēšanos HES iekārtās, Daugavas ielejā Ķeguma novada teritorijā varievērojami celties ūdens līmenis. Uz šāda riska iespējamību norāda 2005.gada 9. janvāra vētra, kad Rīgas HES sūkľu stacijas darbībā īslaicīguelektropadeves traucējumu rezultātā strauji palielinājās gruntsūdeľulīmenis daļā Ogres, Ikšķiles un citās mazāk apdzīvotās vietās Rīgas HESdambja tuvumā. (Nacionālā programma Eiropas Reģionālās attīstības fondaapguvei.VIDES RISKU SAMAZINĀŠANA)Saskaľā ar LR likuma „Aizsargjoslu likums” (05.02.1997.argrozījumiem līdz 01.04.2008) 7.panta 2.daļu un 03.06.2008. MKnoteikumiem nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanasmetodika” un MK noteikumiem nr.883. „Vietējās pašvaldības teritorijasplānošanas noteikumi”, pašvaldībai teritorijas plānojumā jānosakaapplūstošās teritorijas. Ķeguma novada teritorijas plānojumā applūstošāsteritorijas tika modelētas balstoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas unmeteoroloģijas aģentūras sniegtajiem datiem (06.05.2008. vēstule nr.4-6/1007) par statistiski iegūtajiem Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvjumaksimālajiem ūdens līmeľiem ar 10 % varbūtību (skat. tabula 3.8.-2.).Jāľem vērā, ka Aģentūras sniegtie lielumi Daugavas ielejai iegūti nonovērojumu rindas, kura nav ilgāka par 27 gadiem, un novērojumi veiktiOgrē (skat. tabula 3.8.-1.), un Jaunjelgavā. Aģentūra nav norādījusiizmantotās aprēķinu metodes iespējamo kļūdu.Ķeguma novada dome 2009.gads 57

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS13. tabulaŪdens līmeņi Daugavas un Ogres upēs ar 10% varbūtību(atkārtošanās varbūtība reizi 10 gados)*Ķeguma Daugavā Ķeguma Ogres upē Ogres upēHES lejasbjefsnovada ZR ūdenskrātuvē ar Ogresgala ar LēdmanesĶeguma HES pie robeţas pie robeţasrobeţa pie DR pagastu pagastu.robeţasMax_ŪL, mBS 20,03 18,65 32,07 43,33 54,66*Piezīme. Dati no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras.Applūduma modelis veidots uz Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrasveidotā digitālā reljefa modeļa. Modeļa horizontālā soļa vērtība ir 20 m.Vertikālā iespējamā kļūda variē atkarībā no teritorijas apauguma – klajā vietāveidojot ne vairāk kā +/- 0,8 m, zem meţa var sasniegt pat +/- 2 m.Ľemot vērā visu applūšanas modeļa izejas datu iespējamo kļūdu, modeļasummārā kļūda var būt visai ievērojama. Tāpēc Plānojuma Apbūvesnoteikumos iekļauts nosacījums par iespēju izmantot teritorijas, apzīmētas kāapplūstošas, saimnieciskiem mērķiem, arī apbūvei, ja tiek veikta teritorijastopogrāfiska uzmērīšana un applūstošās teritorijas noteiktas dabā saskaľā ar03.06.2008. MK noteikumiem nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslunoteikšanas metodika” 9.punktu.Lielākās applūstošās teritorijas saskaľā ar applūduma modeli ir Sala un Tomespolderis, Daugavas krasts pie Berkavas un Latgaļu ciemiem, Ogres upes krastsRēţu ciemā ap pamesto karjeru.Ekoloģiskie riski nav prognozējami.Ķeguma novada dome 2009.gads 58

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS6. attēls Ilggadējie plūdu maksimumi Daugavā Pļaviņu HES vērumāPēc ilggadējo plūdu maksimumu novērojumu grafika (skat. 6. attēls) redzams, kateorētiski aprēķinātie iespējamie maksimālie plūdi (IMP) pēc daţādām metodēm ir līdzīgi, betir tālu no 124 gadu faktiski reģistrētiem lielumiem. IMP aprēķina metodikas pamatā ir visuiespējamo plūdu faktoru (nokrišľu daudzums, sniega kušanas ātrums, gaisa temperatūra u.c.)summēšana visnelabvēlīgāko apstākļu sakritība. Aizsargjoslu likums šobrīd nereglamentēdrošību HES ietekmes zonā šai aspektā.Ķeguma novada dome 2009.gads 59

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSNovada teritorijas vispārējā raksturojumastipro un vājo pušu, attīstības iespēju un draudu vērtējums (SVID analīze)STIPRĀS PUSESLabs ģeogrāfiskais stāvoklis;Laba transporta satiksme ar Rīgu, Ogri,Lielvārdi u.c. pilsētām;Pietiekami kvalitatīva pazemes ūdenskrājumi;Ievērojami minerālūdens krājumi;Daugavas ūdenskrātuves ir enerģijasraţošanas, tūrisma un zivsaimniecībasresurss;Ogres upes Dabas parks būs atpūtas untūrisma resurss;Labs vides stāvoklis;Smilts, grants, māls, laukakmeľi, kūdra,minerālūdens iegulas;Daudzveidīga, pievilcīga dabaprivātmāju būvniecībai, tūrismam;Lielās meţu un ūdens platības darbojaskā gaisa attīrītāji.IESPĒJASVĀJĀS PUSESĶeguma pilsētas nepietiekoša centralizētādzeramā ūdens apgāde, nepietiekošacentralizētā notekūdeľu savākšanassistēma;Dziļo iegulu dēļ minerālūdens netiekiegūts;Ūdenskrātuves un to piekrastes netiekpietiekoši izmantotas, maz labiekārtotas;Ūdenskrātuves krasti pakļauti erozijai;Nopietns pazemes ūdeľu piesārľojumslidlauka teritorijā. Daţi lokāli gaisapiesārľojumi (DUS, automaģistrāle,kokogļu raţotne, dzelzceļš);Pieejamie izpētes dati liecina, ka dabasresursu krājumi nepietiekami rūpnieciskāsieguves attīstīšanai;Netiek pietiekami kopta teritorija;Netiek pietiekami popularizēts vēstures unkultūras mantojums.DRAUDIĶeguma novada dome 2009.gads 60

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIespēja apgādāt novada pilsētu unciematus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni;Iespēja iegūt minerālūdeni;Organizēt attīstītu tūrisma un atpūtasobjektu tīklu;Pilnīgi centralizēt pilsētas un ciemunotekūdeľu savākšanu un attīrīšanu;Vietējam patēriľam nelielos daudzumosizmantot dabas resursus.Iespējami applūdumi lielu palu laikā;Rīgas HES ūdenskrātuves – Rīgasdzeramā ūdens avota piesārľošana;Avārijas uz automaģistrāles un dzelzceļatranzītkravas;Lidlauka, dzelzceļa, automaģistrālestuvumā liels trokšľa līmenis;Nesakopti karjeri;Draudi neskartām vides vietām;Vides piesārľojumi.Ķeguma novada dome 2009.gads 61

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS2. Novada attīstība un pārvaldes struktūra2.1. Pašvaldības funkcijas un struktūraĶeguma novads izveidots ar LR MK 2002.gada 15.oktobra noteikumiem Nr.460,apvienojoties Ķeguma pilsētai ar lauku teritoriju un Rembates pagastam. Jāatzīmē, kaĶeguma pilsēta atrodas vēsturiskā Rembates pagasta teritorijā. Novada administratīvais centrsir Ķeguma pilsēta, kas ir arī teritoriālais centrs.Domi veido 15 deputāti, kas ievēlēti no politiskajām partijām. Domes darbu vadapriekšsēdētājs, kuru no deputātiem ievēl dome.Pārvaldes struktūru un kompetences nosaka Ķeguma Novada pašvaldības nolikums(apstiprināts 2009. gada 3.jūlijā, protokola nr.2, 2 §), kurš sastādīts pamatojoties uz likumu“Par pašvaldībām”.Lēmumus pieľem domes deputāti domes sēdēs, pamatojoties uz domes komiteju,komisiju, darba grupu sagatavotiem materiāliem, ieteikumiem, slēdzieniem.Domes darbības un jautājumu sagatavošanai domes sēdēm, izveidotas četraskomitejas.Atsevišķu funkciju veikšanai dome no deputātiem un novada speciālistiem izveidojusi7 komisijas. No 2002. gada domes deputāti izvēlējās neatkarīgu audita kontroles sistēmu, tākā likumā “ Par pašvaldībām” revīzijas komisijas izveidošana nav obligāta.Komitejas un komisijas ne tikai izskata un sagatavo domes sēdēs izskatāmosjautājumus, bet arī realizē domes lēmumus vai kontrolē to izpildi.Dome vada novada saimniecisko, sociālo, kultūras dzīvi un risina savas teritorijasattīstības jautājumus, izľemot tos, kuri atrodas augstāku valsts pārvaldes institūciju pārziľā.Izpildvaras funkcijas ir dalītas starp domes priekšsēdētāju un domes apstiprinātuizpilddirektoru. Pašvaldības funkciju izpildi nodrošina tās speciālisti, 16 iestādes, kurās strādāalgoti darbinieki.Kārtības uzturēšanu novadā nodrošina divi pašvaldības policisti. Kriminālpolicija, ceļupolicija atrodas Ogres pilsētā – rajona centrā un apkalpo arī Ķeguma novadu.Novada pašvaldībā strādā augsti kvalificēti darbinieki. Lielākai daļai speciālistu iraugstākā izglītība un jaunākās atziľas par darbu savā nozarē apgūst, apmeklējot LPMC, kā arīcitu institūciju organizētos kursus un seminārus.Domes darbs ir atklāts. Katrs novada iedzīvotājs var piedalīties domes sēdēs,Ķeguma novada dome 2009.gads 62

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSiepazīties ar domes darbību un lēmumiem laikrakstā „Ķeguma novada ziľas”.Domes darbs pakļauts ne tikai vēlētāju un audita kontrolei, bet arī vairāku valstsinstitūciju kontrolei.Ķeguma novada domes struktūraĶeguma novada domes valdība: piecpadsmit deputāti no kuru vidus ievēlēts domespriekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks .Lai nodrošinātu domes darbību, izveidotas 5 pastāvīgās komitejas:Finanšu komiteja – 6 deputāti ( priekšsēdētājs Roberts Ozols);Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja – 7 deputāti (priekšsēdētāja LīgaStrauss);Sociālo un veselības jautājumu komiteja – 5 deputāti (priekšsēdētājs Ilmārs Zemnieks);Tautsaimniecības komiteja – 6 deputāti (priekšsēdētājs Roberts Ozols);Pašvaldībai nodoto funkciju veikšanai dome no deputātiem un novada iedzīvotājiem irizveidojusi šādas pastāvīgās komisijas un darba grupas:Ķeguma pilsētas Zemes komisijuDzīvojamo māju privatizācijas komisijuVēlēšanu komisijaAdministratīvo komisijuIepirkuma komisijuPiespiedu darbu uzraudzības komisijuPašvaldības dzīvokļu jautājumu komisijuDarba grupu novada teritorijas plānojuma 2003-2015 grozījumu izstrādeiKomisija valsts dzīvojamo māju neprivatizēto daļu pārľemšanaiPašvaldības īpašuma privatizācijas komisijaPašvaldībai noteiktās funkcijas tiek realizētas ar pašvaldības iestāţu un pašvaldībasizveidoto uzľēmumu starpniecību. Pašvaldības iestāţu tiesības un pienākumi tiek noteiktisaskaľā ar iestāţu nolikumiem, kurus apstiprina dome.Ķeguma novadā ir šādas pašvaldības iestādes:Domes administrācija ar nodaļām;Ķeguma novada dome 2009.gads 63

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma pašvaldības sociālais dienests;BūvvaldeĶeguma novada bāriľtiesa;Dzimtsarakstu nodaļaĶeguma tautas nams;Tomes tautas nams;Rembates tautas nams;Pirmskolas izglītības iestāde „Gaismiľa”;Ķeguma komercnovirziena vidusskola;Tomes pamatskola;Rembates pamatskola;Ķeguma pilsētas bibliotēka;Tomes bibliotēka;Rembates bibliotēka;Sociālais aprūpes centrs.Daļu no pašvaldības funkcijām Ķeguma pašvaldība ir uzticējusi uzľēmumiem, kuruizveidošanā pati ir piedalījusies un ir līdzdalībniece.Tie ir:SIA „Ķeguma stars” ( 100% domes ieguldījums);B/O SIA Ogres rajona autoceļu fonds ( 7.7 % domes ieguldījums);Rīgas piena kombināts ( 0.1 % domes ieguldījums).2.2. Pašvaldības budžeta struktūra un tā veidošana2.2.1. Budžeta ieņēmumiViens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē novada ekonomiku, ir pašvaldībasbudţets. Pašvaldības svarīgākās funkcijas ir organizēt komunālos pakalpojumus, gādāt pariedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru, nodrošināt sociālo palīdzību iedzīvotājiem.Veidojot pašvaldības budţetu, šo funkciju izpildei tiek pievērsta galvenā uzmanība, tomērbudţeta iespējas ir ierobeţotas.Analizējot Ķeguma novada budţetu, jāľem vērā, ka kopš 2002.gada 1.novembraĶegumam tika pievienots Rembates pagasts (dati tabulās kopā ar Rembates pagastu).Ķeguma novada dome 2009.gads 64

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma novada budžeta ieņēmumi (Ls)14. tabulaGads Faktiski, Ls Faktiskais pieaugums pret2003.gadu,%2001 8676392002 9679542003 1067662 02004 1210405 13%2005 1582671 48%2006 1859128 74%2007 2288512 114%Pašvaldības ieľēmumi faktiski palielinās, 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, kas irpirmais pilnais gads patreizējās novada robeţās pieauguma līmenis sasniedz 13 %, 2005. gadāpieauguma līmenis sasniedz 48 %, 2007. gadā budţeta ieľēmumi salīdzinot ar 2003.gadu jaupalielinājušies vairāk kā divas reizes.Ķeguma novada dome 2009.gads 65

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSPamatbudžeta ieņēmumi un izdevumiNodokļu ieľēmumi sastāda 64.3% no pašvaldības pamatbudţeta. Lielākopamatbudţeta ieľēmumu daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis ( 60 %), kas salīdzinot ar2006. gadu ir pieaudzis par 41 %, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm sastāda1.4 % no pašvaldības pamatbudţeta, salīdzinot ar 2006.gadu samazinājies par 82 % ( sakarāar izmaiľām likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”). Otru lielāko pamatbudţetaieľēmumu daļu 2007. gadā veido saľemtie maksājumi – mērķdotācijas izglītības iestāţupedagogu darba samaksai un obligātajiem valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem,dotācija par nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildi.Ķeguma novada budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu struktūra ( %) 15. tabulaGadsNo tiemNodokļuNekustamā Nekustamāun Iedzīvotājuīpašuma īpašuma Citinenodokļu ienākumanodoklis nodoklis ieņēmumuieņēmumi nodoklispar zemi par ēkām2001 100 62.2 8.6 20.5 8.72002 100 63.4 8.1 20.1 8.42003 100 69.1 8.0 17.2 5.72004 100 70,8 6,7 17,2 5,32005 100 68.1 5.5 14.7 11.72006 100 74.8 4.7 12.9 7.62007 100 92.1 4.1 2.1 1.7No tabulas redzams, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis sastāda lielāko daļu no nodokļuun nenodokļu ieľēmumiem. Nekustamā īpašuma nodoklim par zemi gadu no gada ir tendencesamazināties. Ja 2004.gadā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi bija 6.7 % no visiemnodokļu un nenodokļu ieľēmumiem, tad 2007. gadā tas bija vairs tikai 4.1 %. Straujisamazinājies nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, jo tika izdarītas izmaiľas likumā.Ķeguma novada dome 2009.gads 66

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS2.2.2. Budžeta izdevumiĶeguma novada budžeta izdevumi (Ls)16. tabulaGads Faktiski , Ls Dinamika %2001 9021032002 10144722003 1102595 02004 1151162 4%2005 1354525 23%2006 1759960 60%2007 2372273 115%Budţeta izdevumiem, salīdzinot ar 2001.gadu, ar katru gadu ir tendence pieaugt.2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, kas ir pirmais pilnais gads patreizējās novada robeţās,izdevumu pieaugums sasniedz 4 %, 2005. gadā pieauguma līmenis sasniedz 23 %, 2007. gadābudţeta izdevumi salīdzinot ar 2003.gadu jau palielinājušies vairāk kā divas Tas ir saistīts arkredītu ľemšanu infrastruktūras sakārtošanai.Ķeguma novada budžeta ieņēmumi un izdevumi uz vienu iedzīvotāju (Ls) 17. tabulaGadsIedzīvotājuskaitsIeņēmumiIzdevumiKopā Uz 1 iedzīv. Kopā Uz 1 iedzīv.2001 4321 867639 200.80 902103 208.772002 4291 967954 225.58 1014472 236.422003 4369 1067662 244.37 1102595 252.372004 4394 1210405 275.47 1151162 261,982005 4415 1582671 358.48 1354525 306.802006 4415 1859128 421.09 1759960 398.632007 4415 2288512 518.35 2372273 537.32Izvērtējot ieľēmumus un izdevumus uz 1 iedzīvotāju, redzama Ķeguma attīstība undzīves līmeľa paaugstināšanās. Ja 2001.gadā budţeta ieľēmumi uz vienu iedzīvotāju bija200.80 Ls, tad 2007.gadā ieľēmumi jau ir 518.35 Ls. Tāda pati tendence saskatāma arīĶeguma novada dome 2009.gads 67

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSbudţeta izdevumiem uz vienu iedzīvotāju.Budžeta izdevumi uz 1 iedzīvotāju18. tabulaNr.2005 2006 2007p.k.NozareUz 1iedz.%Uz 1iedz.%Uz 1iedz.%1 Dome 24.18 9% 33.01 8% 59.39 11%Sabiedriskā2.kārtība undrošība 2.51 1% 4.78 1% 6.34 1%3. Izglītība 156.40 55% 222.52 56% 268.98 50%4.Sociālāaizsardzība 24.90 9% 28.06 7% 36.35 7%Pašvaldībasteritorijas un5.mājokļuapsaimniekošana 31.87 11% 39.39 10% 100.26 19%6.7.Atpūta kultūra ,reliģija 3.10 1% 27.40 7% 32.55 6%Citi maksājumiun norēķini 39.41 14% 43.47 11% 33.46 6%Izvērtējot tabulas datus var secināt, kura no nozarēm ir nozīmīgākā Ķegumapašvaldībā attiecīgajā budţeta gadā. Neapstrīdama Ķeguma pašvaldības prioritāte ir izglītība.Šajos gados izglītības izdevumi ir robeţās no 50 līdz 56 % no kopējiem izdevumiem.Pašvaldība ir realizējusi investīciju projektu – ir realizēts Ķeguma komercnovirzienavidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanas projekts, kuru finansēja EiropasRekonstrukciju un attīstības banka, Latvijas valdība un pašvaldība. Projekta kopbudţetssastādīja aptuveni Ls 124012. 2002.gadā pašvaldība nokārtoja vairākus aizdevumus, laiveiktu rekonstrukcijas un kapitālos remontus pašvaldības bilancē esošajās iestādēs – Tomespamatskolā, Ķeguma ambulances ēkā un domes administrācijas ēkā.Ķeguma novada dome 2009.gads 68

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS2006.gada vasarā tika uzbūvēta Ķeguma komercnovirziena vidusskolas piebūve. Lieliremontdarbi veikti Rembates pamatskolā ( logu nomaiľa, ārsienu siltināšana, sporta zāleselektroapgaismojuma nomaiľa), un skolas internāta ēkai Ķeguma novada pašvaldības budţetā2005-2007 gadā nozīmīgākie finanšu resursi tika novirzīti izglītībai, kultūrai, sociālai sfēraiun investīcijām infrastruktūras objektos. Tika sekmīgi realizēti divi nozīmīgākie projekti –pirmkārt, kanalizācijas un ūdenssaimniecības tīklu attīstības projekta “Ūdenssaimniecībuattīstība Austrumlatvijas upju baseinos” pirmā kārta, un Ķeguma pilsētas siltumapgādessistēmas rekonstrukcija, gatavojoties jaunas katlumājas izbūvei nākotnē.Kā negatīvu tendenci varētu uzskatīt izdevumu palielināšanos norēķinos ar citāmpašvaldībām. Tas nozīmē, ka ar katru gadu lielāka summa tiek tērēta izdevumu segšanaiĶeguma bērnu apmācībai citu pašvaldību skolās. Iemesls tam varētu būt Rembatesadministratīvā centra tuvums Lielvārdei, un šī iemesla dēļ šeit dzīvojošie bērni izmantoLielvārdes izglītības pakalpojumus. Vēl kā iemeslu var minēt iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas neatbilstība dzīvesvietas reģistrācijas vietai.Ķeguma pašvaldības budţeta izdevumos ir iekļauta kredīta % atmaksa.Informācija par pašvaldības saistībāmI Pašvaldības aizņēmums:Aizdevējs – LR Valsts kaseMērķis – Tomes pamatskolas rekonstrukcijaParakstīšanas datums – 15.11.2002Atmaksas termiņš – 20.12.2012Valūta – LVLAizņēmuma summa – 55000(piecdesmit pieci tūkstoši)Atlikums uz 01.01.2008 – 28400 ( divdesmit astoľi tūkstoši četri simti latu)II Pašvaldības aizņēmums:Aizdevējs – LR Valsts kaseMērķis – Domes ēkas rekonstrukcijaParakstīšanas datums – 15.11.2002Atmaksas termiņš – 20.12.2012Valūta – LVLAizņēmuma summa – 120000 ( viens simts divdesmit tūkstoši)Atlikums uz 01.01.2008 – 60150 (sešdesmit tūkstoši viens simts piecdesmit latu)III Pašvaldības aizņēmums:Aizdevējs – LR Valsts kaseMērķis – Komunālās ielas 5 rekonstrukcijaParakstīšanas datums – 15.11.2002Atmaksas termiņš – 20.12.2012Valūta – LVLAizņēmuma summa – 18000 ( astoľpadsmit tūkstoši)Atlikums uz 01.01.2008 – 8975 ( astoľi tūkstoši deviľi simti septiľdesmit pieci latu)2007. gadā saņemti divi aizņēmumiĶeguma novada dome 2009.gads 69

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSAizdevējs – LR Valsts kaseMērķis – Jaunas siltumtrases izbūve Ķeguma pilsētāParakstīšanas datums – 20.03.2007Atmaksas termiņš – 20.03.2027Valūta – LVLAizņēmuma summa – 200000 ( divi simti tūkstoši latu)Atlikums uz 01.01.2008 – 200000 ( divi simti tūkstoši latu )Aizdevējs – LR Valsts kaseMērķis – Ūdenssaimniecības attīstība A-Latvijas upju baseinosParakstīšanas datums – 01.06.2007Atmaksas termiņš – 20.03.2027Valūta – LVLAizņēmuma summa – 390000 ( trīs simti deviľdesmit tūkstoši latu )Atlikums uz 01.01.2008 – 390000 ( trīs simti deviľdesmit tūkstoši latu)Ķeguma pašvaldības finansu saistību izpildē 9.7 procenti 2001.gadā sastādījaiemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Ar gadiem tendence šim īpatsvaram irstabilizēties 7% līmenī – 2003.gadā jau 6.6 procenti no kopējiem izdevumiem, jeb no Ls20.25 uz vienu iedzīvotāju, 2007.gadā pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksāti 6.9 procentino kopējiem izdevumiem, jeb Ls 19,8 uz vienu iedzīvotāju..Kopumā var secināt, ka Ķeguma novada dome lielāko daļu līdzekļu iegulda svarīgākofunkciju nodrošināšanai – organizē komunālos pakalpojumus, gādā par iedzīvotāju izglītību,rūpējas par kultūru un nodrošina sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Pašvaldības budţetaattīstības tendences un līdzekļu sadales prioritātes nosaka deputāti. Šīs budţeta prioritātesatspoguļo budţeta izdevumu sadalījums pa gadiem.ProblēmasNepietiekošas investīcijas infrastruktūras sakārtošanai kapitālajiem remontiem.Pašvaldības iestādēm ir nepieciešamas kapitālās investīcijas remontiem unenergoefektivitātes paaugstināšanas darbiem, kā arī pilsētas ielu un laukuteritorijas ceļu remontiem.Kā negatīvu tendenci iespējams uzskatīt izdevumu palielināšanos norēķinos arcitām pašvaldībām.Lai gan iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ar katru gadusamazinās, tomēr tā īpatsvars kopējo izdevumu struktūrā sastāda 6.9 %2007.gadā , kas ir līdzvērtīgs izdevumiem kultūras un sociālajās nozarēs.Ķeguma novada dome 2009.gads 70

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS2.2.3. Pašvaldības īpašumiĶeguma novada pašvaldības īpašumi19. tabulaNr.p.k. ĒkasDzīvokļuskaits/kopējā platība1 2 3Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas1. Liepu iela 1 6 dzīv./2. Ķeguma iela 8a 7 dzīv./3. Ķeguma iela 6 7 dzīv./4. Ķeguma iela 4 1 dzīv./5. Ķeguma iela 8 7 dzīv./6. Ķeguma iela 2 2 dzīv./7. Dzintaru iela 1 5 dzīv./8. Staru iela 4 1 dzīv./9. Ķeguma pr.6 2 dzīv./10. Staru iela 8 1 dzīv./11. Staru iela 6 1 dzīv./12. Staru iela 10 6 dzīv./13. Staru iela 12 5 dzīv./14. Sīļi 1 dzīv./15. Asari 1 dzīv./16. Duklāvi 1 dzīv./17. Vecķervēni 2 dzīv./18. Puscelītes19. Dirveikas 1 dzīv./20. Dzīvojamā māja –1 dzīv./pastsRažošanas un komunālās infrastruktūras ēkas1. Ambulances garāţa2. Šķūnis - kūtiľa3. KapličaĶeguma novada dome 2009.gads 71

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS4. Saimniecības ēkas4 korp.„Kļaviľas”5. Lopu kautuve6. Saimniecības ēkapie Tomes skolas7. Sadzīvespakalpojumu ēka8. Komunālā iela 49. Sūkľa mājaRembate10. Veļas mazgātava RAdministratīvās ēkas1. Domes ēka2. Policijas ēka3. Pakalpojumu centraēkaSociālie un veselības aizsardzības objekti1. Ambulances ēka2. SAC ēkaIzglītības un kultūras infrastruktūras objekti1. Bērnudārza ēka2. KNV ēka3. Tomes skola4. Rembates skola5. Internāta ēka6. Ķeguma tautas nams7. Tomes tautas nams8. Bibliotēka pilsētasĶeguma novada dome 2009.gads 72

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma novada domes īpašumā ir 59 dzīvokļi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.Pārējie dzīvokļi ir privatizēti un izľemti no domes bilances. 7 namīpašumi nav labiekārtoti unir zemas kvalitātes, pārējie 13- daudzdzīvokļu mājas ar visām labierīcībām.Aplūkojot īpašumus pēc infrastruktūras piederības, var secināt, ka 20 ēkas vai 40.8 %ir dzīvojamās mājas, 16 vai 32.7 % ir raţošanas- komunālās infrastruktūras objekti, 8 ēkas vai16.3 % - izglītības un kultūras objekti, 3 ēkas vai 6.1 % administratīvās ēkas, 2 objekti vai 4.1% sociālie un veselības aizsardzības objekti. 14 objekti no visiem nav reģistrēti zemesgrāmatā( reģistrēts 71 % ).Dzīvojamo fondu apsaimnieko SIA „Ķeguma stars”, kas slēdz līgumus ar dzīvokļuīpašniekiem un īrniekiem. Pārējos īpašumus dome apsaimnieko pati, iznomātas tiek tikaiatsevišķas telpas sadzīves pakalpojumu ēkā, atsevišķas telpas Komunālā ielā 4. Īpašu peļľupašvaldības budţetā telpu noma neienes un to nevar uzskatīt par ievērojamu budţetaieľēmumu. 2007.gadā ieľēmumi no īpašuma iznomāšanas sastāda 3668 lati. Vislielākosizdevumus īpašumu uzturēšanai dome izlieto Ķeguma komercnovirziena vidusskolas,Ķeguma pirmskolas izglītības iestādes „Gaismiľa” apsaimniekošanai.Ķeguma novadā pašvaldības īpašumā ir 42 zemes gabali 1972 ha platībā no kuriem1756,9 ha ir meţi. Lietojumā ir 368,5 ha liela zemes platība no kuras 111,4 ha aizľempašvaldības ceļi un ielas.ProblēmasPašvaldībā nav vienotas, atbildīgas institūcijas pašvaldības īpašumuizmantošanai, apsaimniekošanai, iznomāšanai.Nepieciešams turpināt īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšanaspasākumus – ārsienu siltināšanu, logu durvju, jumtu maiľu.Neatrisināts jautājums par Rembates dzīvojamo māju siltumapgādi.Nepieciešams centrā izbūvēt sabiedriskās tualetes atbilstoši mūsdienuprasībām un normatīviem..Nav labiekārtota pilsētas pludmale, nav laivu piestātnes.Ķeguma novada dome 2009.gads 73

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSNovada attīstības un pārvaldes struktūrasstipro un vājo pušu, attīstības iespēju un draudu vērtējums (SVID analīze)STIPRĀS PUSESDemokrātisko principu ieviešana unsabiedrības viedokļa respektēšana.Struktūrvienības vada kvalificētidarbinieki.Domes personālam saliedēts kolektīvs unlabi darba apstākļiPašvaldības ienākumi uz vienuiedzīvotāju lielāki nekā vairākāspašvaldībās Latvijā.Augošs budţets.Līdzdalība investīciju projektosPašvaldības lietošanā 956 ha un īpašumādaţas infrastruktūras ēkas (42 gab.);Lielākā daļa īpašumu ir reģistrētizemesgrāmatā;Īpašumi tiek iznomāti, 2007.gadāieľēmumi 3668 lati;Pašvaldības iestāţu ēkas, skolasremontētas un veikta energoefektivitātespaaugstināšanaVĀJĀS PUSESNepietiekamas svešvalodu zināšanas.Nepietiekoši rūpējas par komunālopakalpojumu sfēru.Nestabili strādā pašvaldību informācijastīkls.Pilsētā trūkst modernas mazpilsētaselementu (banka, tirdzniecība u.c. sfēras).Budţeta atkarība no viena veidaienākumiem.Augsts sociālās palīdzības izdevumuīpatsvars.Kredītsaistības.Iemaksas pašvaldību finansuizlīdzināšanas fondā.Savstarpējo norēķinu pieaugums parizglītību;Neapmierinošs Ķeguma tautas nama,Tomes tautas nama ēku tehniskaisstāvoklis.Ķeguma novada dome 2009.gads 74

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIESPĒJASPašvaldību budţeta īpatsvarapalielināšanās valsts budţetā un tāabsolūtā apjoma pieaugums.Līdzekļu pieaugums valsts sociālajābudţetā.Ilgstoša sadarbība ar kaimiľupašvaldībām.Nodokļu atvieglojumi uzľēmējdarbībailikumdošanas ietvaros.Īpašumtiesību pilnīga sakārtošana.Ieguldīt infrastruktūras uzlabošanā, līdz arto motivējot apdzīvotības pieaugumu.Pieaug iedzīvotāju labklājība;Piesaistīt investorus īpašumu izmantošanā(izmantojot, pārdodot);Ľemt kredītus īpašumu rekonstrukcijai.DRAUDIPašvaldībām nelabvēlīga valsts budţetaveidošana.Administratīvi teritoriālās reformasscenārijs, kas var pazemināt ienākumalīmeni uz vienu iedzīvotāju.Uzľēmējdarbībai nelabvēlīga valstspolitika.Kopējās novada ekonomiskās situācijaspasliktināšanās.Pieaug sociāli nenodrošināto iedzīvotājuskaits.Ķeguma novada dome 2009.gads 75

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS3. IedzīvotājiĶeguma novada attīstības mērķis ir veidot iedzīvotājiem draudzīgu vidi kā pilsētā, tālauku teritorijās, kura būtu labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskaiattīstībai. Vidi, kura spētu nodrošināt daudzveidīgās iedzīvotāju sociālās vajadzības: darbu,izglītību, veselības aprūpi, sabiedrisko drošību, atpūtu un brīvā laika pavadīšanas iespējas,celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nostiprinātu novada saimniecisko patstāvību, nepārtrauktiievērojot līdzsvaru starp vides resursu izmantošanu un saglabāšanu.Ķeguma novads kā administratīvi teritoriāla vienība pastāv kopš 2002.gada31.oktobra, apvienojoties Ķeguma pilsētai ar lauku teritoriju un Rembates pagastam, tātadsamērā nesen. Līdz ar to visi dati, kuri bija apkopoti līdz 2002.gada 31.oktobrim, tiekatspoguļoti atsevišķi.3.1. Dabiskais pieaugumsValstī kopumā turpinās iedzīvotāju samazināšanās. 1999.gada laikā pastāvīgoiedzīvotāju skaits valstī samazinājies par 0,63%, bet 2000.gadā par 0,58%, galvenokārt,negatīva dabiskā pieauguma dēļ.Statistikas dati uzrāda iedzīvotāju skaita samazināšanos kā pilsētās, tā laukos attiecīgi1999.gadā -0,74% un -0,38%, bet 2000.gadā attiecīgi -0,68% un –0,37%.Kaut arī samazināšanās tendence ir dziestoša, taču demogrāfiskās situācijas valstīanalīze rāda, ka tā būs ilglaicīga.Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimumvecuma prognozes līdz 2025.gadam paredziedzīvotāju skaita tālāku samazināšanos. Samazināšanās tiek paredzēta pat pievisoptimistiskākā varianta.1999.gadā un 2000.gadā iedzīvotāju skaits ir palielinājies tikai divos rajonos: Rīgas(attiecīgi +0,8% un +0,68%) un Ogres (attiecīgi +0,42% un +0,18%) rajonos.2000.gada statistikas dati jau uzrāda iedzīvotāju pieaugumu visos Rīgai pieguļošajospagastos un arī Ogres rajona Daugavai pieguļošajās pilsētās ar lauku teritoriju un pagastos,kas apstiprina prognozētās tendences un ļauj optimistiskāk prognozēt iedzīvotāju skaitu. Tasnozīmē, ka Ķeguma iedzīvotāju pieauguma būtiskāko daļu var veidot migrācija.Administratīvo vienību griezumā abos minētajos rajonos statistika uzrāda pastāvīgoiedzīvotāju pieaugumu, galvenokārt, rajona pakļautības pilsētu un lauku teritorijās.Ķeguma novada dome 2009.gads 76

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma novadā pastāvīgo iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma tendence pēdējā laikānav augusi, tā joprojām ir mazāka kā pirms atmodas. Pašlaik Ķeguma novadā iedzīvotājuskaits ir ~ 4415, t.sk. Ķeguma pilsētā ~2477, Tomē ~ 665, Rembates pagastā ~ 1273. Ľemotvērā summāro dzimstības koeficientu, kas būtiski atpaliek no paaudzes nomaiľainepieciešamā līmeľa, ir skaidrs, ka iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums tuvākajos gadosnenotiks. Paredzamais iedzīvotāju skaita mehāniskais pieaugums, kuru iepriekš ļāva nojaustnepārtrauktie pieprasījumi izdalīt jaunus zemes gabalus ģimenes māju celtniecībai, tuvākajānākotnē nerealizēsies sakarā ar valsts ekonomiskās attīstības stagnāciju (recesiju?), kurai līdzināk nekustamā īpašuma kredītu daudz mazāka pieejamība, vispārējs iedzīvotāju ienākumalīmeľa kritums un ilgstoša inflācija, kas neļauj novirzīt līdzekļus mājokļa būvniecībai.Attiecībā uz demogrāfisko situāciju Ķeguma novadā nepieciešams atzīmēt pensionāruīpatsvaru, kas ir aptuveni 1/4 no kopējā iedzīvotāju skaita. Tāpat jāatzīmē, ka pēdējos piecosstatistikas gados bija vērojams negatīvs dabiskais pieaugums, diemţēl šī negatīvā tendenceturpinās. Reģistrēto laulību skaits ir minimāli palielinājies.Ķeguma iedzīvotāju skaita pieauguma prognoze balstās uz:valsts ilgtermiľa stratēģijas demogrāfisko prognozi, kas paredz dabiskāiedzīvotāju pieauguma samazināšanos pēc 2010.gada (Valsts ilgtermiņastratēģija. LR Ekonomikas ministrija, 1998);pilsētas un lauku līdzsvarotas attīstības īstenošanu, kam jākompensēlauksaimniecībā nodarbināto samazināšanās un aizplūšana;lauku teritorijas apdzīvotības blīvuma palielināšanās tendenci, kas pieľemsiesspēkā iestājoties reālam kredītspējīgam dzīves līmenim;imigrācijas palielināšanās iespēja, iestājoties Eiropas Savienībā. Šis faktors, jaīstenosies, tad galvenā ietekme, vismaz sākumperiodā, kritīs uz Rīgas reģionu.Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās īstermiľa ietekme lauku teritorijasapdzīvotības blīvuma palielināšanās bremzēšanaApkopojot pieejamo prognoţu un koncepciju informāciju, tuvākajā nākotnē Ķeguma novadāiedzīvotāju skaita palielināšanās migrācijas rezultātā nav sagaidāma, dabiskais pieaugums varvēl samazināties uz mirstības palielināšanās rēķina. Šie faktori, kopā ar citiem ietekmēspašvaldības budţeta ieľēmumu daļas pieaugumu negatīvā virzienā.Ķeguma pilsētas un Tomes pagasta platība 110,18 km 2 ,Rembates pagasta teritorijas platība 80,97 km 2 .Iedzīvotāju blīvums Ķeguma pašvaldības teritorijā ir 23 iedz./km 2 , kas, pateicotiesĶeguma pilsētai, ir līdzīgs vidējam Pierīgā dzīvojošo iedzīvotāju skaitam 20 – 50 iedz./km 2 .Ķeguma novada dome 2009.gads 77

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSPieejamie statistikas dati par iedzīvotāju skaitu izvietoti 20. tabulā.20. tabulaGadsĶegumanovadstai skaitā:Ķeguma pilsēta Tomes pagasts Rembates pagasts1997. 2327 6351998. 2319 6401999. 2335 644 12862000. 2337 640 12882001. 2361 646 12912004. 4400 2441 656 13032005. 4415 2482 669 12642007 4415 2477 665 1273Pieejamie dati par demogrāfisko situāciju Ķeguma novadā uz 2008.gada 01.janvāriizvietoti 21. tabulā.21. tabulaDzimstība Mirstība ReģistrētasMeitenes Zēni Kopā Sievietes Vīrieši Kopālaulības16 19 35 28 20 48 19Ķeguma novada dome 2009.gads 78

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS3.2. Vecuma struktūraPieejamie statistikas dati par Ķeguma novada iedzīvotāju vecuma struktūru uz2008.gada 01.janvāri izvietoti tabulās Nr.5.2.-3, un Nr.5.2.-4.22. tabulaVecuma grupas(gadi)Kopā0 – 6 2257 – 14 35815 - 18 31919 – 56 246557 – 59 14060 un vairāk 908Kopā: 4415Ķeguma novada dome 2009.gads 79

Iedz. skaitsĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIedzīvotāju vecumstrukūra300025002465200015001000500225 358 3191409080Bērnivecumālīdz 6gadiemBērnivecumā no7-14gadiemBērnivecumā no15-18gadiemPieaugušieno 19-56gadiemPieaugušievirs 57-60gadiemPieaugušievirs 60gadiemVecuma grupas7. attēls Ķeguma novada iedzīvotāju vecumstruktūra uz 2008.gada 01.janvāriĶeguma novada dome 2009.gads 80

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS3.3. Nacionālais sastāvsĶeguma novads pēc nacionālā sastāva ir samērā viendabīgs. Latvieši ir 79 %iedzīvotāju kopskaita. Lielākā minoritāte ir krievi, kuru ir 13 %. Pārējo tautību iedzīvotājuprocentuālais daudzums ir neliels: baltkrievi – 2,22 %, ukraiľi – 1,93 %, čigāni – 1,51 %,poļi– 1,27 %, pārejie – 1,85 % (skat. 8. un 9. attēls).Lielākā daļa citu tautību pārstāvju dzīvo Ķeguma pilsētā. Tas ir saistīts ar ĶegumaHES (tagad VAS Latvenergo filiāle Daugavas Hidroelektrostacija) atjaunošanas periodāsociālisma laikā mākslīgi iepludināto darbaspēku no daţādām PSRS republikām.Pieejamie statistikas dati par Ķeguma novada iedzīvotāju nacionālo sastāvu uz2008.gada 01. jūliju izvietoti 23. tabulā.Nacionālais sastāvs uz 2008.gada 01.jūlijuNacionalitāteIedzīvotāju skaitsLatvieši 3519Krievi 585Baltkrievi 100Ukraiľi 87Čigāni 68Poļi 57Pārējie 8323. tabulaĶeguma novada dome 2009.gads 81

DaudzumsĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSNovada iedzīvotāju nacionālais sastāvs400035003519300025002000150010005000585100 87 68 57 83Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Čigāni Poļi PārējieTautība8. attēls Novada iedzīvotāju nacionālas sastāvsĶeguma novada dome 2009.gads 82

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSNovada iedzīvotāju nacionālais sastāvs14%2%1% 1%1% 0%2%79%LatviešiKrieviBaltkrieviUkraiņiČigāniPoļiLietuviešipārējie9. attēls Novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs, %Ķeguma novada dome 2009.gads 83

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS3.4. IzglītībaĶeguma novada izglītības sistēmā ietilpst sekojošas iestādes:Pirmsskolas izglītības iestāde „Gaismiľa” nodrošina pirmsskolas vecuma bērnuaudzināšanu un attīstību, sagatavojot bērnus mācību darbam skolā. Nodarbībuplānā nedēļā ir valodas attīstība, matemātika, literatūra, iepazīstināšana ar dabu unapkārtni, zīmēšana, veidošana, aplicēšana, rokdarbi. Divas reizes nedēļā notiekmuzikālās nodarbības un 3 reizes - sporta nodarbības.Papildus ar bērniem darbojas logopēds un psihologs, kā arī ir iespēja apmeklētdejošanas pulciľu.Viens no pirmsskolas izglītības uzdevumiem ir veidot bērnos ģimenisko, nacionālosvētku izjūtu un emocionālo attieksmi pret tiem. Katru gadu tiek organizētitradicionālie svētki - Mārtiľi, Ziemassvētki, Meteľi, Lieldienas, Mātes diena. Savuradošo dzirksti ieliekam neierastos pasākumos, piemēram: „Piena nedēļa", Vēsturesprojekts, Spoku balle vai Mākslas dienas.Lai sekmētu pedagogu, audzēkľu vecāku un pašvaldības sadarbību un nodrošinātuizglītības programmu kvalitatīvu īstenošanu, iestādē darbojas Iestādes padome,Vecāku padome un Pedagoģiskā padome.Pirmsskolas iestādē „Gaismiľa" darbojas 6 grupas. 2008./2009. māc. g. iestādiapmeklē 128 bērni.Pavisam iestādē strādā 31 darbinieks. No tiem - 15 ir pedagogi. 3 pedagogi mācāsaugstskolā, bet pārējie pedagogi aktīvi pašizglītojas, apmeklējot profesijas pilnveideskursus.Pamat- un vispārējo izglītību sniedzošās mācību iestādes novadā ir trīs:Ķeguma komercnovirziena vidusskola, kura realizē vispārējās vidējās profesionāliorientētās izglītības iegūšanu. Uz doto brīdi skolā izglītību iegūst 450 bērni unjaunieši. Skolas profesionālo un organizatorisko darbību nodrošina 40 pedagoģiskie un20 tehniskie darbinieki. Ir labs skolas menedţments, kā arī labs profesionālo kadrusastāvs un pedagogu tālākizglītības iespējas. Skolā, bez vispārobligāto mācībupriekšmetu apgūšanas, pastiprināti akcentēti tiek tādi mācību priekšmeti kāmārketings, grāmatvedība, uzľēmējdarbība, ekonomika, lietvedība u.c.Skolā izglītību, bez Ķeguma novada bērniem, iegūst bērni un jaunieši vēl no33 citām Latvijas pašvaldībām. 2007. gadā bērni brauca no Ogres (86), no Birzgales(38), no Lielvārdes (26), Rīgas (9), no Lēdmanes (7), no Aizkraukles rajona, noĶeguma novada dome 2009.gads 84

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSJēkabpils un Madonas rajoniem, kopā 195 bērni no citām pašvaldībām.Savukārt, mūsu novada 187 bērni 2007. gadā mācījās citu pašvaldību skolās:Lielvārdē (75), Ogrē (65), Rīgā (32), Suntaţos (5) un vēl 7 skolās mācās 10 bērni.Pamatizglītības iegūšanu realizē „Ķeguma komercnovirziena vidusskolasTomes filiālē” un „Ķeguma komercnovirziena vidusskolas Rembates filiālē . Tomēmācās 64 bērni, no tiem 8 ir 5-6 gadīgie. Skolas profesionālo darbību nodrošina 12skolotāji, no kuriem 10 pedagogiem ir augstākā profesionālā izglītība, 2 turpina iegūtaugstāko izglītību. Strādā 6 tehniskie darbinieki Rembatē mācās 76 bērni. Skolasprofesionālo darbību nodrošina 14 pedagogi. Skolā strādā 12 tehniskie darbinieki.Kopumā Ķeguma novada skolās pedagoģisko darbinieku nodrošinājums irsalīdzinoši labs, uz vienu pedagoģisko darbinieku ir 9,2 skolēnu. Ogres rajonā šisrādītājs ir uz vienu pedagoģisko darbinieku 10,18 skolēnu.Skolā un tās filiālēs bērniem un jauniešiem ir radīta iespēja realizēt savuinterešu izglītības attīstību, apmeklējot daţādus pulciľus, piemēram, - sporta,floristikas, tautas deju, kora, vokālos, datorzinību u.c.Galvenās problēmasKosmētiskais remonts, sanitāro un ugunsdrošības apstākļu, atbilstoši ESnormatīvu prasībām, nodrošinājums, mēbeļu nomaiľa, atsevišķu specializētomācību priekšmetu kabinetu izveide;Sporta zāles trūkums „Ķeguma komercnovirziena vidusskolas Tomes filiālē”.Nākotnes ieceresĶeguma komercnovirziena vidusskolā – ceturtā stāva izbūve, specializētomācību priekšmetu – fizikas, ķīmijas u.c. kabinetu izveide; stadionalabiekārtošana atbilstoši skolas un pilsētas vajadzībām.„Ķeguma komercnovirziena vidusskolas Rembates filiālē” – kosmētiskaisremonts, mēbeļu nomaiľa, skolas apkārtnes labiekārtošana.„Ķeguma komercnovirziena vidusskolas Tomes filiālē” – sporta zāles izbūve;tenisa korta izbūve, skolas apkārtnes labiekārtošana – bruģa klājums skolasfasādes pusē, asfalta klājums un piebraucamā ceļa; paredzēts izveidot trīsmācību telpas trešajā stāvā. Avārijas stāvoklī ir krāsns ķīmijas kabinetā unnepieciešama visas skolas apkures sistēmas rekonstrukcija.Ķeguma novada dome 2009.gads 85

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSKultūrizglītība Ķeguma novadā tiek nodrošināta ar tautas namu un bibliotēku darbībaspalīdzību. Novadā ir trīs tautas nami – Ķegumā, Rembatē un Tomē, kā arī trīs bibliotēkas –Ķeguma pilsētā, Rembates pagastā un Tomē.Plašākais lasītāju apmeklējums (mēnesī 1450, gadā 16200), kas izskaidrojams arsalīdzinoši lielāku apdzīvojuma blīvumu, ir Ķeguma pilsētas bibliotēkā, kurā uz doto brīdi irsalīdzinoši labs materiāli tehniskais nodrošinājums, ir izveidotas trīs nodaļas – bērnu,pieaugušo nodaļas un interneta lasītava. Reģistrēto lasītāju skaits 2007.gadā bija 841.Bibliotēkas profesionālo un organizatorisko darbību nodrošina četri darbinieki.Ķeguma pilsētas bibliotēkas telpās savu mājvietu ir atraduši arī Ķeguma sieviešuinterešu klubiľš „Saulespuķes”, kā arī novada laikraksta „Ķeguma Novada Ziľas” redakcija.Vispopulārākā ir interneta lasītava, kuru mēnesī vidēji apmeklē ap 1000 interesenti –gan bērni un jaunieši izglītības papildmateriālu ieguvei, gan pieaugušie tālākizglītošanāsvajadzībām.Rembates bibliotēkās profesionālo un organizatorisko darbību nodrošina divi cilvēki,Tomē viens darbinieks, 2007.gadā Tomē 143 reģistrētie lasītāji, 2008.gadā Rembatēreģistrētie lasītāji – 268.Galvenās problēmasJauno grāmatu iegādes nodrošinājums, specializētās, kā arī uzziľas literatūrastrūkums - trūkst literatūras par dabas zinātnēm, eksaktām zinātnēm, literatūraslauksaimniecības jautājumos u.c., nepieciešams kosmētiskais remonts Tomesun Rembates bibliotēkās, interneta lasītavu paplašināšana Rembates un Tomesbibliotēkās.Nākotnes ieceresInterneta lasītavu paplašināšana Rembates un Tomes bibliotēkās, kā arī šobibliotēku kosmētiskais remonts; papildus finansiālo līdzekļu pievirzīšanabibliotēku bērnu un pieaugušo specializētās un uzziľas literatūras iegādei.Ķeguma novada tautas namu darbība nodrošina iedzīvotāju atpūtas un izklaidesiespējas. Tautas namos ir izveidojušies daţādi interešu kolektīvi gan bērniem, ganpieaugušajiem – tautas deju ansambļi, aktiermākslas un vokālie ansambļi. Tomes dāmuvokālais ansamblis, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Kadiķis”, bērnu popgrupas „Sienāţi” un„Vienmēr kopā” veiksmīgi reprezentējuši sevi gan Latvijā, gan ārpus republikas robeţām.Galvenās problēmas un nākotnes ieceresĶeguma novada dome 2009.gads 86

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSNākotnē visi tautas nami gatavojas akreditācijai. Lai saglabātu nacionālāskultūras vērtības, jādomā par jaunu kolektīvu veidošanu, konkrēti,- tautiskāsdejas jaunākai paaudzei, folkloras kopu un amatieru teātri. Nepārtraukti tiekdomāts, kā piesaistīt jauniešus tautiskām dejām , kā piesaistīt citu tautībuiedzīvotājus un integrēt mūsu sabiedrībā. Svarīgi ir ātras jaunus talantus uniesaistīt kultūras apritē. Saglabāt nemateriālās un materiālās kultūras vērtības.Ļoti svarīgi nākotnē ir domāt par tautas nama telpu remontu, jo labus unapmeklētus pasākumus var rīkot piemērotā un sakoptā vidē . Vajadzīgas jaunasmodernas tualetes, svinību zālē un hallē jauns sienu krāsojums, jauni skatuvesaizkari, modernāks skatuves apgaismojums, tāpat tuvākā laikā jāveic arī ēkasfasādes remonts un jānomaina jumta segums, jāieliek jauni logi un jānomainaārdurvis .Tā kā tautas nams ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis, ceru, karakstot projektus, daļu līdzekļu iegūt ēkas remontam no kultūrkapitāla fonda.3.5. NodarbinātībaĶeguma novada iedzīvotāju nodarbinātība un iespējamās darba vietas aplūkotas,pamatojoties uz Ogres Nodarbinātības valsts dienesta datiem, kā arī citās pieejamāsinformācijas. Uz 2008.gada 01.janvāri Ogres Nodarbinātības valsts dienestā bija reģistrēti 60bezdarbnieki, kas procentuāli sastāda aptuveni 3 % no kopējā novada iedzīvotāju skaita. Uz2009. gada 31. janvāri jau bija reģistrēti 136 bezdarbnieki. Šis reģistrētais bezdarba līmenisnav patiesais rādītājs, ľemot vērā slēptā bezdarba tendenci, jo ļoti daudzi cilvēki, zaudējotdarbu, neiet un nereģistrējas nodarbinātības dienestā, kļūst kūtri un nespēj iekļauties darbatirgū. Ľemot vērā šodienas vispārējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī lielo konkurencidarba tirgū, un neaizmirstot, ka daudzi cilvēki vēl joprojām darba attiecības neveido likumāparedzētajā kārtībā („aplokšľu algas”) – patiesais bezdarba līmenis novadā varētu būtaptuveni divreiz lielāks par oficiāli reģistrēto. Lielāko darba vietu skaitu novadā nodrošinatādi uzľēmumi kā VAS Latvenergo filiāle Daugavas Hidroelektrostacija Ķegumā, zivjuaudzētavas „Ķegums” un „Tome”, kā arī privātais sektors komerciālās apkalpes jomā –frizētavas (2), kosmētiskais kabinets (1), šuvējas-modelētājas (2), apavu darbnīca (1), ķīmiskātīrītava (1), kafejnīcas (3), veikali, kokmateriālu izstrādes un apstrādes uzľēmumi u.c.Salīdzinoši lielu darba vietu skaitu nodrošina Ķeguma pašvaldības iestādes – skolas,bibliotēkas, bērnudārzs, tautas nami.Galvenās problēmas un nākotnes ieceresĶeguma novada dome 2009.gads 87

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSSvarīgi ir esošo darba vietu saglabāšana un jaunu izveide, kas nozīmēpašvaldības atbalstu uzľēmējdarbības veicināšanā, kas, savukārt, nodrošinātunovada iedzīvotājiem iespēju strādāt uz vietas novadā, nebraucot ārpus tā.Perspektīvā būtu jāattīsta tūrisma infrastruktūra, kas palīdzētu saglabāt novadadabiski pievilcīgās un kultūrvēsturiskās vietas un tradīcijas, kā arī kalpotu kānozīmīgs darba vietu avots.3.6. Veselības aizsardzībaValstī patlaban vēl nav pilnībā izstrādāta veselības aprūpes koncepcija. Tiek akcentētagan cilvēka paša atbildība par savu veselību, gan arī ārsta ilglaicīga atbildība par savupacientu. Šādas nostādnes īstenošanai ir ieviests primārās aprūpes – ģimenes ārstu dienests.Kopumā šis dienests darbojas ļoti labi, bet ir virkne neērtību pacientiem. Piemēram:slimniekiem ar hroniskām kaitēm, kas ilgstoši ārstējas pie kāda speciālista, pirms speciālistaapmeklējuma jāsaľem ģimenes ārsta norīkojums.Darbu traucē arī likumu un noteikumu nesaskaľotība un perspektīves nenoteiktība.Piemēram ar likumu noteiktas pacienta nodevas atlaides zināmām pacientu grupām, bet navnoteikts, kas šo nodevu apmaksā. Mediķus uztrauc tas, ka daudzi cilvēki, īpaši veca gadugājuma , savlaicīgi neapmeklē ārstu, tādēļ bieţi slimības tiek ielaistasĶegumā iedzīvotāju medicīniskā aprūpe sākās reizē ar strādnieku ciemata veidošanos1930-to gadu vidū izveidota ambulance. 1939.gadā pēc zviedru projekta uzcēla slimnīcas ēku(“doktorātu”), kurā darbojās gan slimnīca, gan ambulance. No 1960.gada līdz 1997.gadamĶeguma slimnīcas ēkā darbojās Ogres rajona centrālās slimnīcas infekcijas slimību nodaļa.1997.gada 18.novembrī šī vēsturiskā ēka kļuva par Ķeguma sociālās veselības un aprūpesmāju (SVAM), pašlaik tur ir sociālais aprūpes centrs. Šī iestāde ir liels atbalsts novadaiedzīvotājiem, jo šeit nodrošina kopšanu, ēdināšanu maznodrošinātajiem un slimiemcilvēkiem, kuriem nav aprūpētāju, tos rehabilitējot un ārstējot.Ķeguma pilsētā dome iznomā medicīnas pakalpojumu sniegšanai atsevišķuizremontētu ambulances ēku uz labvēlīgiem noteikumiem, kur ir ļoti labi darba apstākļi.Novada centra ambulancē strādā divi ģimenes ārsti, zobārsti, divas ārsta palīdzes, kaspamatā apkalpo Ķeguma pilsētas un Tomes iedzīvotājus. Katram ģimenes ārstam ir 1300 -1600 pacientu. Šeit ārstējas arī cilvēki no Rembates, Birzgales un Ogres novada. Ķegumāvienmēr ir veicies ar ļoti zinošiem un atsaucīgiem medicīnas darbiniekiem.Ķeguma novada dome 2009.gads 88

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIerīkots fizioterapijas kabinets, kur var saľemt sekojošas procedūras: ultraskaľas,Amplipulsa, UVČ, Luč-3, Dorsanvalsa un elektroforēzes. Būtu nepieciešams iegādātiesmagnetoterapijas un lāzera terapijas aparatūras. Ambulancē veic urīna analīzes un nosakacukura daudzumu asinīs. Divas reizes nedēļā var nodot asins analīzes uz vietas ambulancē,kuras apstrādei ved uz diagnostikas centru Rīgā.Novadā darbojas divi zobārstniecības kabineti – Ķeguma pilsētas ambulancē un pastaēkā. Savu privātpraksi veic divi zobārsti. Iedzīvotājiem pieejams arī zobtehniķa un zoburentgena pakalpojums. Ambulances zobārsts veic Ķeguma komercskolas un Tomespamatskolas visu skolnieku profilaktisko apskati un labošanu. Ārsta viedoklis, ka visās skolāsbūtu vajadzīgs profilaksei zobu higiēnists.Līdz 1999.gadam Rembates pagastā pastāvēja Rembates feldšeru – vecmāšu punkts.Sakarā ar reformām medicīnā, kad tika veidotas ģimenes ārstu prakses 70% Rembatesiedzīvotāju par savu ģimenes ārsti izvēlējās dakteri Annu Kauliľu, jo viľa ilgus gadus pirmsreformas bija Rembates iecirkľa ārste. Ģimenes ārsta prakse atrodas Lielvārdē, bet Rembatēstrādā ģimenes ārsta palīgs, kas sniedz medicīniskos pakalpojumus, veic profilaktisko darbu.Bijušā feldšeru – vecmāšu punkta telpas no Ķeguma domes nomā. Ārsta praksē neatliekamāmedicīniskā palīdzība tiek sniegta visiem Rembates iedzīvotājiem. Tiek veiktas profilaktiskāspotēšanas, apskates bērniem. 30% rembatiešu reģistrējušies pie citiem ģimenes ārstiemLielvārdē, Ķegumā, Ogrē.Ogres pirmā neatliekamā medicīniskā palīdzība apkalpo Ķeguma novadu. Tā kālielākās pilsētas ir tuvu un satiksme laba, speciālistu pakalpojumi ir pieejami gan Lielvārdē,Ogres poliklīnikā un Rīgā.AptiekaAmbulance un aptieka viena otru papildina, tādēļ Ķegumā aptieka darbojas praktiskivienlaicīgi ar ambulances atvēršanu no 1937.gada. Pirmās privātaptiekas nosaukums bija“Daugava”, tuvojoties atmodas laikam arī valsts aptiekas varēja izvēlēties nosaukumus, unpārvaldniece izvēlējās šo vēsturisko nosaukumu “Daugavas aptieka”. Privatizācijas laikā šisuzľēmums ir reģistrēts kā “Ķeguma aptieka”. Visās civilizētās valstīs cenšas aptieku skaitulimitēt uz noteiktu iedzīvotāju skaitu. Latvijas vidējais skaits ir viena aptieka uz 3,5tūkstošiem iedzīvotāju. Mūsu aptieka ir veselības aprūpes sistēmas posms, kas sniedziedzīvotājiem pilnu farmaceitisko pakalpojumu spektru. Ar īpašnieka maiľu aptieka mainījusisavu nosaukumu uz „Mana Aptieka”.Tomes un Rembates teritorijā nav iespējams iegādāties medikamentus, jo tos nedrīkstĶeguma novada dome 2009.gads 89

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMScitur pārdot, kā tikai aptiekās.Ļoti pozitīvs piemērs ir VAS “Latvenergo” administrācija, kas nodrošina saviemdarbiniekiem un arī uzľēmuma pensionāriem ar atlaidēm iegādāties veselības apdrošināšanaspolises. Diemţēl, ar katru gadu samazinās ar polisi apmaksāto pakalpojumu un medikamentuskaits.Problēmas un to risinājumiIedzīvotāju mazā maksātspēja.Ielaistas un hroniskas slimības.Medikamentu cenu pieaugums.Tomē nav uz vietas medicīniskās palīdzības.Skolās nepieciešams zobu profilaksei higiēnists.Jāpaplašina fizioterapijas procedūru iespējas (lāzera, magnetoterapija).Zobu rentgena iespējas vajadzētu nodrošinātarī ambulancē.Nepieciešama asins analīzes veikšana ambulancē.Nav špriču un citu medicīnā izmantoto priekšmetu videi draudzīgasutilizācijas.Ģimenes ārstiem nepieciešams transports regulāru mājas vizīšunodrošinājumam.Vēlams vismaz vienu reizi gadā domei nodrošināt apmaksātu (no sociālābudţeta) pensionāru profilaktisko apskati.Vairāk domāt par bērnu un jauniešu sportu un fizisko slodzi, koriģējošovingrošanu (vēlams peldbaseins pie komercnovirziena vidusskolas).Uzľēmējiem vairāk jādomā par savu darbinieku veselības saglabāšanu unuzlabošanu.Ķeguma novada dome 2009.gads 90

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS3.7. Sociālā aprūpeĶeguma novadā sociālo aprūpi vada sociālo un veselības jautājumu komiteja, betīsteno pašvaldības sociālās palīdzības dienests un sociālais aprūpes centrs (SAC). Sociālajādienestā strādā 3 štata darbinieki un 3 mājas aprūpētāji. Sociālā palīdzība tiek sniegtaatbilstoši 2008.gada 23.aprīļa Ķeguma novada domes noteikumiem Nr. 9 “Par Ķegumanovada pašvaldības sociālajiem pabalstiem, to piešķiršanas kārtību un sociālajiempakalpojumiem”. Tie paredz iespēju izsniegt visu to veidu pabalstus, kas paredzēti Ministrukabineta noteikumos un daudzus citu veidu pabalstus, ko MK noteikumi neparedz, bet koiepriekš noteikusi Ķeguma novada dome. Sociālās palīdzības dienests maznodrošinātajiemiedzīvotājiem sociālajiem pabalstiem 2007. gadā izlietoja46965 Ls.Lielākie izdevumi:Medikamentu iegādei Ls 5393Slimnīcas, pacientu izdevumi Ls 3002Skolēnu un bērnu ēdināšana Ls 7592Apbedīšanas pabalsti Ls 2870Dzimšanas pabalsti Ls 2640Pabalsti represētajiem Ls 1980Pabalsti GMI Ls 1970Pabalsti malkas iegādei Ls 4780Pabalsts bārenim Ls 3836Līdz ar novada izveidošanu, dienesta darbības lokā nonāca arī 11 sociālie dzīvokļi ar35 īrniekiem. 2007.gadā no Ķeguma novadā uzskaitē ir 39 vientuļie pensionāri. 8 novadaiedzīvotāji atrodas vispārēja tipa vai specializētos pansionātos. Novadā bāriľtiesas uzraudzībāir 11 aizbildnībā esoši bērni, pār 1 bērnu nodibināta aizbildnība. Šobrīd 7 bērni dzīvoLauberes bērnu namā un 3 – Īslīces SOS bērnu ciematā. . Pansionātu un sociālās aprūpesmājas iedzīvotāji, kā arī vientuļie novada iedzīvotāji uz Ziemassvētkiem, Lieldienām unJāľiem saľēma apsveikumus paciľu veidā.Ķeguma novada iedzīvotājiem ir iespēja saľemt aprūpes pakalpojumus Sociālāsaprūpes centrs (SAC) kurā vidēji gadā tiek noslogotas 18 gultas vietas. 2007.gadā šospakalpojumus izmantoja 40 novada iedzīvotāji. No citām pašvaldībām aprūpes pakalpojumusizmantoja 9 cilvēki, par kuru uzturēšanos aprūpes mājā tuvinieki maksā 5 Ls diennaktī.Ķeguma novada dome 2009.gads 91

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSSociālās aprūpes dienests izveidojis un uztur datu bāzi par iedzīvotājiem, kuriem irnepieciešama sociālā palīdzība. Ziľas tiek regulāri atjaunotas. Pēc aprūpes dienesta datiem uz2009. gada 1. janvāri novadā trūcīgās ģimenes statuss apstiprināts 58 ģimenēm ar 195ģimenes locekļiem, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli nepārsniedz Ls 80, tas sastāda8,2 % no kopējā iedzīvotāju skaita. 2008. gadā pabalstus saľēmušas 263 ģimenes ar 547ģimenes locekļiem, tai skaitā 103 bērniem.Sociālās aprūpes dienests organizē pensionāru un iedzīvotāju ar īpašām vajadzībāmaprūpi mājās: koordinē sociālajai palīdzībai atvēlēto līdzekļu un humānās palīdzībasizlietošanu: sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām, kuras nodarbojas ar labdarību,pilnveido esošās un ievieš jaunas aprūpes un palīdzības formas, veic ģimeľu situācijunovērtēšanu mājās.BāriņtiesaĶeguma novadā bāriľtiesā darbojas divi štata darbinieki – priekšvietniece, sekretāreun pieci komisijas locekļi. Bāriľtiesa jau daudzus gadus nodrošina bērnu tiesību aizsardzībuĶegumā. Tās uzskaitē 2008. gadā ir 59 riska ģimenes, kurās 177 bērnam vecāki nevar vainevēlas nodrošināt labus ģimenes apstākļus. 2007.gadā novadā ir 2 rīcības nespējīgaspersonas.Saskaľā ar likumu, bāriľtiesa savā administratīvajā teritorijā veic notariālās darbības.Ķeguma novada dome 2009.gads 92

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIedzīvotāju un to sociālā nodrošinājumastipro un vājo pušu, attīstības iespēju un raudu vērtējums (SVID analīze)STIPRĀS PUSESVĀJĀS PUSESPietiekošs darbaspējas vecumaNegatīvu tendenču (mazs dzimstībasiedzīvotāju daudzums;palielinājums, novecošanās) attīstība;Izglītības iespējas;Iedzīvotāju vienaldzība, pasivitāte;Nav etnisko konfliktu;Vāja saikne starp darba devējiem unNovada iedzīvotāji var iesaistīties Ogres profesionālās izglītības iestādēm.un Rīgas darba tirgū;Darbavietu trūkums.Notiek izglītības sistēmas plānošana, Mazs nodrošinājums ar sporta bāzēm.izglītības attīstības stratēģijasVisās skolās vajadzīgi daţādi remonti unizstrādāšana;labiekārtošanas darbiDarbojas novada sociālais aprūpes centrs Iedzīvotāju zemā maksātspēja.(SAC).Nav medicīnas priekšmetu videiTuvu dzīves vietai pieejami medicīnas un draudzīga utilizācija;citi sociālie pakalpojumi.Nav publiskas pirts.IESPĒJASDRAUDIĶeguma novada dome 2009.gads 93

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIedzīvotāju aktīva iesaistīšanāsdemokrātiskos pārvaldes procesos;Sistēmas “mācības mūţa garumā”veidošana;Cilvēkos radīta interese par izglītību,komunikācijām, sadarbību.Izglītības iespējas var tikt izmantotas nostarptautiskiem fondiem.Ciešāka sadarbība starp pašvaldībām unnevalstiskām organizācijām.Alternatīvā aprūpes un sociālāsrehabilitācijas pakalpojumu attīstība.Esošo darba vietu saglabāšana.Fizioterapijas procedūru un analīţuveikšanas iespēju paplašināšanaRīgas un citu darba piedāvājumu tuvums;Bezdarbs;Atkarību (alkohols, narkotikas,azartspēles) izplatīšanās;Pamatprasmju nepietiekamība sociālāsnenodrošinātības dēļ.Diferencētas sabiedrības veidošanās.Noziedzīgas sabiedrības veidošanās.Liels iedzīvotāju skaits atkarīgs nosociāliem pabalstiem.Iedzīvotāju paviršā attieksme pret savuveselību.Medikamentu cenu kāpums un tokompensācijas apmaksas sistēmasproblēmas.Mazs vietējais darba tirgus.Ķeguma novada dome 2009.gads 94

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS4. Mājoklis4.1. Apbūves infrastruktūra un pilsētvideĶeguma novada administratīvo teritoriju uz 2009. gada 1. janvāri veido Ķegumapilsēta, Rembates pagasts un Ķeguma lauku teritorija. 2009.gada 05.augustā dome pieľēmalēmumu par Ķeguma lauku teritorijas pārdēvēšanu par Tomes pagastu.4.1.1. ĶegumsĶeguma pilsētas teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļi : Rīga – Daugavpils (A6),Ķegums – Sigulda, Ķegums – Jaunjelgava, dzelzceļš. Šīs maģistrāles ir viens nonosacījumiem, kas ietekmē pilsētvides veidošanos un zonējumu. Daugavas upe sadalanovadu, arī daļa pilsētas atrodas Daugavas kreisajā krastā. Būtiski pilsētas apbūvi ietekmēaugstsprieguma elektropārvades līniju tīkls, kas, pateicoties HES tuvumam, ir ļoti blīvs.Apbūvētās teritorijasPar pilsētas vēsturisko centru uzskatāma 20.gs 30.-40. gadu apbūve: HES ēka,aizsprosts, tilts, Liepu aleja no dzelzceļa stacijas uz elektrostaciju ar “inţeniermāju”, četrāmdzīvokļu mājām, SVAC ēka (tolaik -doktorāts), pasts un vēl daţas būves, kas uzceltas vēlpirms otrā pasaules kara, smagnējā , arhitektoniski lakoniskā ziemeļvalstīm raksturīgā stilā.Šī laika divstāvu apbūvei raksturīgi lieli pagalmi, apbūve nesablīvēta.Pēc otrā pasaules kara 1945. -1955. Ķeguma apbūve attīstījās saistībā ar sagrautāĶeguma HES atjaunošanu, uzbūvēti infrastruktūras objekti – skola, kultūras ( tagad- Tautas)nams, pirts. Arī jauna iela – Skolas iela ar četru dzīvokļu dzīvojamām mājām.Jaunu uzľēmumu veidošanās – Ogres SCO, Ķeguma HES -2 būvniecība bija iemeslsstraujam iedzīvotāju pieplūdumam Ķegumā , kā rezultātā pilsētā izveidojušās daudzstāvu (5-stāvu) daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas pie Skolas ielas un Staru ielā. Staru ielas masīvsizveidots kā autonoma vienība ar atsevišķu ūdensapgādi (urbumi un ūdenstornis), katlu māju,garāţu kooperatīvu.Uzbūvēts bērnudārzs, skola 600 vietām, aptieka, sadzīves pakalpojumu ēka,rekonstruēta ēka ambulances vajadzībām. Šis posms saistīts ar Ķeguma strādnieku ciemataģenerālplāna izstrādāšanu, kas pieľemts 1983.gadā un nav būtiski izmainīts arī LatvijasĶeguma novada dome 2009.gads 95

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSneatkarības laikā. Daudzstāvu dzīvojamai apbūvei raksturīgi nemājīgi un nelabiekārtotipagalmi. Centrā vietu atradušas arī daţāda rakstura saimniecības ēkas – šķūľi, garāţas, kaspazemina ainavas kvalitāti.Par vienu no galvenajām ielām ar noslēgtu apbūvi izveidojies Ķeguma prospekts,kam, tāpat kā pilsētai kopumā, pietrūkst labiekārtojuma elementu un vizuālā noformējuma.Pie tam šis prospekts savieno divas intensīvi noslogotas automaģistrāles – A6 un P85.Rūpniecības objektu apbūves teritorija izveidojusies aiz dzelzceļa pārbrauktuves –bijušajā SCO teritorijā. Daļēji izmantotas noliktavas un raţotne atrodas privātmāju apbūvesteritorijā pie Rasas ielas. Rūpniecības objekti, kas saistīti ar HES paplašināšanos, atrodasDaugavas kreisajā krastā, tur rūpniecisko zonu papildina zivju audzētavas uzľēmums ar dīķusistēmu.Paralēli Daugavai no centra Lielvārdes virzienā gar Kuģu ielu un Ogres virzienā garDaugavgrīvas ielu izveidojusies vienmērīgi blīva ģimenes māju apbūve (skat. 10. attēls ).(60.-80. gadi). Teritorijā aiz dzelzceļa strauji attīstās ģimenes māju apbūve. Šo procesubūtiski ietekmējusi zemes reforma. Apbūvētas Ozolu, Prieţu, Purva Estrādes, Lakstīgalu,ielas. Plānots apbūvēt – Birzes, Ganu, Egļu, Rembates ielās.10. attēls Ģimenes māju apbūveĶeguma novada dome 2009.gads 96

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSAtpūtas un izklaides objekti, parki un saudzējamie meţi.Atpūtas vietas – atklātā publiskā telpa ir Daugavas labajā krastā Ķeguma centrā starpLiepu aleju un Lāčplēša ielu, „Spārītēs” Daugavas kreisajā krastā, Tautas nama parks,estrāde, mototrase „Zelta Zirgs”. Meţi aizľem būtisku pilsētas teritoriju.Neapbūvētas teritorijasTās ir perspektīvās dzīvojamās apbūves teritorijas, publiskās teritorijas , inţeniertīklukoridori.Perspektīvē apbūvējamas teritorijas ir:HES īpašumā esošās teritorijas – daudzdzīvokļu māju apbūvei,Lāčplēša ielas rajonā – sabiedriskas nozīmes būvēm.Ir augošs pieprasījums ģimenes māju apbūvei. Te problēma – inţeniertīklu trūkums unvāji attīstīts ielu tīkls ciemos.Infrastruktūras problēma - ielas neizbūvētas vai daļēji izbūvētas ar šauru braucamodaļu un neatdalītu gājēju ietvi. Ģimenes māju apbūvi racionāli būtu attīstīt neapbūvētajāsteritorijās, kurām ir pieslēgums jau esošajam ielu tīklam. Tas samazinātu inţeniertehniskotīklu izbūves izmaksas, risinot ūdensapgādes, kanalizācijas, arī iespējams gāzes vadaprojektēšanas un būvniecības jautājumus. Rūpniecības attīstībai iespējams rezervēt teritorijugar dzelzceļu starp Ogresgala pagasta robeţu un jau esošo rūpniecības apbūvi.Pašlaik lielas teritorijas Ķeguma centrā aizľem dārzi – pagaidu risinājums neapbūvētoteritoriju izmantošanai.Neapbūvētas teritorijas centrā – starp Liepu aleju un Rīgas ielu (A6) – ieteicamsattīstīt publisko telpu.Problēmas jaunai apbūvei:ierobeţotie pieslēgumi Rīgas ielai (A6) ierobeţo apbūves attīstību gar Rīgasielu. Nepieciešams atrisināt transporta jautājumu ar paralēlām ielām, samazinotesošo pieslēgumu skaitu Rīgas ielai, bet saglabājamos pieslēgumos veiktrekonstrukciju, paredzot transporta satiksmes nomierināšanu, gājēju unvelosipēdistu satiksmes nodrošināšanu (luksoforu signalizācija, apļveidakrustojumi, u.tml.).samērā retā un nevienmērīgā apbūve sadārdzina inţenierkomunikāciju izbūvi(Ū, K, G. ).Ķeguma novada dome 2009.gads 97

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS4.1.2. Tomes pagastsApdzīvotas vietasTome – vēsturisks centrs: skola, tautas nams, Lauči (bij. Pagastmāja), kapi,jaunbūvētas „kolhoza laika” ēkas, Līvānu tipa mājas atsevišķas viensētas veido Tomes ciemainfrastruktūru.Daugavas krasts no Ķeguma līdz Rīgas rajona robeţai vēsturiski ir blīvi apdzīvots. Tesaglabājušās kultūrvēsturiskās liecības – Grīvas un Nariľu senkapi, Tomes nocietinājumaskansts. Tādēļ arī šobrīd atsevišķas vēsturiski veidojušās apdzīvoto vietu teritorijas praktiskisakļaujas un ir grūti noteikt to robeţas.Berkava - novada ziemeļrietumu daļā Daugavas malā viensētu apbūve. Pie Kausupesietekas Daugavā atrodas Berkavas kapi.Bekuciems – no Berkavas uz dienvidiem starp Daugavu un valsts autoceļu RīgasHES– Jaunjelgava (P85) ir viensētu blīva apbūve bez kopējās infrastruktūras.Vanagi – atrodas starp Bekuciemu un Tomi abās pusēs autoceļam Rīgas HES–Jaunjelgava, kur vienkopus atrodas 8 viensētas. Šajā teritorijā atrodas Grīvas senkapi.Tomes zivju audzētava – pamatā ir raţošanas būves un nedaudz dzīvojamās mājasapkalpojošam personālam. Šeit ir 1930-to gadu dzīvojamā māja, kurā prezidents K.Ulmanisuzturējies atpūtas izbraucienu laikā.Rutki – ir samērā blīva lauku apbūve, kas atrodas no Ķeguma pilsētas robeţas uzRīgas pusi. Šeit ir vairāki pirmskara celtniecības paraugi, pašlaik turpinās intensīvabūvniecība.Arāji – lauku apbūve ar attīstītu pakalpojuma objektu – moteli.Latgaļi – arī viensētu kopums, bez savas infrastruktūras, atrodas no Ķeguma pilsētasuz Jaunjelgavas pusi starp Daugavu un autoceļu (P85).Tūrisma objektu trūkumi un problēmas:Augošs pieprasījums - viesu mājām, pansijām, (lauku tūrisms).Tendence sadalīt piemājas saimniecības īpašumos no 1-3 ha.Problēma – neatrisināta piekļūšana Daugavas krastam. Īpašumu sadalīšanas rezultātāun daţādu tūrisma objektu būvniecības rezultātā, servitūta ceļi, kur servitūts noteikts par labuvienam īpašumam, pārvēršas par ceļu ar intensīvu noslodzi. Pieslēgumi valsts un pašvaldībasceļiem veidojušies haotiski, neplānoti.Ķeguma novada dome 2009.gads 98

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS4.1.3. Rembates pagastsApdzīvotas vietasRembate izveidojies pagājušā gadsimta 70-90 gados kā kolhoza „Uzvara” centrs aradministratīvo ēku, ēdnīcu, daudzstāvu dzīvojamām ēkām un šodien privatizētām pajusabiedrības „Rembate” mehāniskajām darbnīcām un citiem saimnieciskiem objektiem, kasšodien ir tikai daļēji apsaimniekoti, sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Centra apbūve veiktasaskaľā ar kolhoza centra ģenerālplānu un Rembates pagasta apbūves noteikumiem.Glāžšķūnis apdzīvota vieta pie Ogres upes, centrs – autobusu pietura, veikals,degvielas uzpildes stacija, ap 30 nelielu piemājas saimniecību.Graužupes- Daugavas malā starp A6 un Daugavu galvenokārt ir lauksaimniecībaszemes, kas praktiski lauksaimniecībai nav piemērotas, tāpēc pieaug interese par apbūvi. Jautika uzcelti 4 Līvānu tipa mājas. Plānots šeit attīstīt mazstāvu dzīvojamo apbūvi.Rembates skola ( Rēžas )- vēsturiskais pagasta centrs, skola, bijušā pagastnamadrupas, dzīvokļi skolotājiem, atrodas 7 km no Rembates centra. Perspektīvā paplašināsiesapdzīvotas vietas robeţas, plānota mazstāvu dzīvojamā apbūve.Ozolkalni – vienu km no Lielvārdes pilsētas pie ceļa uz lidlauku vairāku viensētukopums. Kolhozu laikā šeit bija viens no lopkopības raţošanas centriem. Šai apdzīvotai vietaiir perspektīva un ar laiku tā apbūvēsies līdz Lielvārdei.Duklāvi – atrodas 2,5 km vēl uz ziemeļiem no Kārļiem tuvu lidlauka teritorijai. Šīvieta ir tiešā lidlauka trokšľu zonā. Civilās apbūves paplašināšanās Duklāvos nav atbalstāma.Vienīgi NBS (nacionālo bruľoto spēku) interesēs var plānot šai teritorijai attīstību.Pārējā teritorijā raksturīga izklaidus apbūve.Specifiska apbūve ir lidlaukam.4.1.4. Plānotie ciemiĶeguma novada teritorijā tiek plānots izveidot septiľus jaunus ciemus: Arāji, Berkava,Duklāvi, Grauţupe, Ozolkalni, Rēţas un Rutki (sk. karti „Ķeguma novada plānotā (atļautā)izmantošana”). Jauno ciemu izveidošana ir plānota saskaľā ar 2008. gada 18. decembra LR"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu".Saskaľā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ciemu kategorijā varieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies vai tiek plānota koncentrētaapbūve un kurās dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji.Ķeguma novada dome 2009.gads 99

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSLiela daļa no plānoto ciemu teritorijas pašlaik tiek izmantota lauksaimniecībā, pārejādaļā vēsturiski ir izveidojušies mazstāvu apbūve. Plānojums paredz noteikt visām pašlaiklauksaimniecībā izmantojamām zemēm plānoto ciemu robeţās plānotās mazstāvu apbūvesstatusu. Zemes statusa maiľa ir pamatojama ar nepieciešamību veidot priekšnosacījumumazstāvu dzīvojamās apbūves plašākai telpiskai attīstībai, samazinot to ierobeţojošo faktoruiedarbību, ka arī paaugstinot jaunizveidojamo ciemu teritorijas pievilcīgumu potenciālajiemnekustamā īpašuma pircējiem.ArājiPlānotais Arāju ciems atrodas Ķeguma novada centrālā daļā uz dienvidiem no Tomeszivjaudzētavas, ciems ziemeļu daļā robeţojas ar P85 šoseju ar cieto segumu un to centrālodaļu šķērso V981 autoceļš (sk. karti „Ķeguma novada satiksmes infrastruktūra”). Ciemam irļoti laba piekļuve satiksmes infrastruktūrai, kā arī tajā atrodas autobusa pietura „Alkšľi”.Ciemam ir vēsturiskā apbūve, uz 2008. gadu ciemā ir izvietotas 10 viensētas. Par pamatunosaukuma ģenēzei kalpo tas, ka ciemā ir dominējusi lauksaimniecība, kā arī tajā atrodasviensēta ar nosaukumu „Arāji”. Ciema trešo daļu aizľem esošā mazstāvu apbūve, saskaľā arteritorijas plānojuma grozījumiem tiek plānots visai pārejai ciema teritorijai piešķirt plānotāsmazstāvu apbūves statusu (sk. karti „Arāju ciema plānotā (atļautā) izmantošana”). Kopējāciema platība ir 39.5 ha.BerkavaPlānotais Berkavas ciems atrodas Ķeguma novada ziemeļrietumu galā Daugavaskreisajā krastā. Ciema dienvidu daļa robeţojas ar P85 šoseju ar cieto segumu un to centrālodaļu šķērso lauku ceļš (sk. karti „Ķeguma novada satiksmes infrastruktūra”). Ciema dienvidudaļai ir laba piekļuve satiksmes infrastruktūrai, bet ciema centrālai un ziemeļu daļai tā irierobeţota. Pie ciema uz P85 šosejas atrodas autobusa pietura bez nosaukuma. Ciemam irvēsturiskā apbūve, uz 2008. gadu ciemā ir izvietotas 8 viensētas. Ciema lielāko daļu aizľemmeţs un lauksaimniecības zeme, mazāko daļu aizľem esošā mazstāvu apbūve. Saskaľā arteritorijas plānojuma grozījumiem tiek plānots visai teritorijai, kuras pašreizējā izmantošana irlauksaimniecības zeme, izľemot teritorijas applūšanas riska un kapsētas aizsargjoslas zonās,piešķirt plānotās mazstāvu apbūves statusu (sk. karti „Berkavas ciema plānotā (atļautā)izmantošana”). Kopējā ciema platība ir 140.5 ha.Ķeguma novada dome 2009.gads 100

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSDuklāviPlānotais Duklāvu ciems atrodas Ķeguma novada austrumu daļā uz dienvidiem noNBS aviācijas bāzes. Ciemu šķērso pašvaldības ceļi, viens no tiem ir šoseja ar cieto segumu,otrais ir uzlabots zemesceļš (sk. karti „Ķeguma novada satiksmes infrastruktūra”). Ciemam irapmierinoša piekļuve satiksmes infrastruktūrai, bet piekļuve sabiedriskajam transportam irierobeţota, jo sabiedriskas transports caur ciemu nekursē. Ciemam ir vēsturiskā apbūve, uz2008. gadu ciemā ir izvietotas 4 viensētas. Par pamatu nosaukuma ģenēzei kalpo tas, ka 21.gadsimta sākumā Duklāvu patreizējā teritorijā atrodas zemes īpašums ar nosaukumu„Duklāvi”. Ciema lielāko daļu aizľem lauksaimniecības zeme, mazāko daļu aizľem esošāmazstāvu apbūve. Saskaľā ar teritorijas plānojuma grozījumiem tiek plānots visai teritorijai,kuras pašreizējā izmantošana ir lauksaimniecības zeme, izľemot teritorijas NBS aviācijasbāzes ierobeţojuma zonās, piešķirt plānotās mazstāvu apbūves statusu (sk. karti „Duklāvuciema plānotā (atļautā) izmantošana”). Kopējā ciema platība ir 50.9 ha.GraužupePlānotais Grauţupes ciems atrodas Ķeguma novada dienvidaustrumu daļā pieLielvārdes rietumu robeţas. Ciema centrālo daļu šķērso valsts automaģistrāle A6 un noautomaģistrāles atzarojošie zemesceļi (sk. karti „Ķeguma novada satiksmes infrastruktūra”).Ciemam ir ļoti laba piekļuve satiksmes infrastruktūrai. Ciemam ir vēsturiskā apbūve, uz 2008.gadu ciemā ir izvietotas 4 viensētas. Par pamatu nosaukuma ģenēzei kalpo tas, ka vienam noviensētām ir nosaukums „Grauţupes”. Ciema lielāko daļu aizľem lauksaimniecības zeme,apmēram trešdaļu aizľem esošā mazstāvu apbūve. Saskaľā ar teritorijas plānojumagrozījumiem tiek plānots visai teritorijai, kuras pašreizējā izmantošana ir lauksaimniecībaszeme, piešķirt plānotās mazstāvu apbūves statusu (sk. karti „Grauţupes ciema plānotā(atļautā) izmantošana”). Kopējā ciema platība ir 76.9 ha.OzolkalniPlānotais Ozolkalnu ciems atrodas Ķeguma novada austrumu daļā pie Lielvārdesziemeļu robeţas. Ciems dienvidos robeţojas ar V969 šoseju ar grants segumu, tā centrālo daļušķērso pašvaldības šoseja ar cieto segumu (sk. karti „Ķeguma novada satiksmesinfrastruktūra”). Ciemam ir laba piekļuve satiksmes infrastruktūrai, kā arī ar teritorijasplānojumu tiek paredzēts satiksmes infrastruktūru pilnveidot ciema centrālā daļā.Sabiedriskais transports kursē pa ciema dienvidrietumu robeţu. Ciemam ir vēsturiskā apbūve,uz 2008. gadu ciemā ir izvietotas 13 viensētas. Par pamatu nosaukuma ģenēzei kalpo tas, kaĶeguma novada dome 2009.gads 101

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSvienam no viensētām ir nosaukums „Ozolkalni”. Ciema lielāko daļu aizľem lauksaimniecībaszeme, mazo daļu aizľem esošā mazstāvu apbūve un meţs. Saskaľā ar teritorijas plānojumagrozījumiem tiek plānots visai teritorijai, kuras pašreizējā izmantošana ir lauksaimniecībaszeme, piešķirt plānotās mazstāvu apbūves statusu (sk. karti „Ozolkalnu ciema plānotā(atļautā) izmantošana”). Kopējā ciema platība ir 104.1 ha.RēžasPlānotais Rēţu ciems atrodas Ķeguma novada ziemeļaustrumu daļā Ogres upeskreisajā krastā. Ciemu šķērso P8 valsts nozīmes šoseja ar cieto segumu un vairākaspašvaldības nozīmes šosejas ar grants segumu (sk. karti „Ķeguma novada satiksmesinfrastruktūra”). Ciemam ir ļoti laba piekļuve satiksmes infrastruktūrai, sabiedriskaistransports kursē pa P8 šoseju, ciema teritorijā ir viena pietura. Ciemam ir vēsturiskā apbūve,uz 2008. gadu ciemā ir izvietotas 9 viensētas. Par pamatu nosaukuma ģenēzei kalpo tas, kaciema teritorijā kādreiz ir bijusi māja ar nosaukumu „Rēţas”. Ciema lielāko daļu aizľemlauksaimniecības zeme, visa ciema ziemeļu daļa atrodas dabas parka „Ogres ieleja” teritorijā.Teritorijas ļoti mazo daļu aizľem esošā mazstāvu apbūve un jauktās sabiedriskās apbūvesteritorijas. Saskaľā ar teritorijas plānojuma grozījumiem tiek plānots teritorijai, kuraspašreizējā izmantošana ir lauksaimniecības zeme, un kura neietilpst applūduma riska zonā undabas parka „Ogres ieleja” teritorijā, piešķirt plānotās mazstāvu apbūves statusu (sk. karti„Rēţu ciema plānotā (atļautā) izmantošana”). Kopējā ciema platība ir 142.8 ha.RutkiPlānotais Rutku ciems atrodas Ķeguma novada centrālā daļā uz rietumiem no ĶegumaHES Daugavas kreisajā krastā. Ciemu šķērso P85 valsts nozīmes šoseja ar cieto segumu unpašvaldības nozīmes uzlabots zemesceļš (sk. karti „Ķeguma novada satiksmesinfrastruktūra”). Ciemam ir laba piekļuve satiksmes infrastruktūrai, sabiedriskais transportskursē pa P85 šoseju, ciema teritorijā ir viena pietura. Ciemam ir vēsturiskā apbūve, uz 2008.gadu ciemā ir izvietotas 15 viensētas. Par pamatu nosaukuma ģenēzei kalpo tas, ka ciemateritorijā kādreiz ir bijusi māja ar nosaukumu „Rutki”. Lielāko daļu no ciema teritorijasaizľem lauksaimniecības zeme un meţs, esošā mazstāvu apbūve aizľem apmēram ceturtodaļu no ciema teritorijas. Saskaľā ar teritorijas plānojuma grozījumiem tiek plānots visaiteritorijai, kuras pašreizējā izmantošana ir lauksaimniecības zeme, un kura neietilpstapplūduma riska zonā, piešķirt plānotās mazstāvu apbūves statusu; visai teritorijai ar meţupiešķirt statusu „Plānotās meţaparka mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas” (sk. kartiĶeguma novada dome 2009.gads 102

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS„Rutku ciema plānotā (atļautā) izmantošana”). Kopējā ciema platība ir 41.8 ha.4.2. Dzīvokļu privatizācijaAtbilstoši likumdošanai Ķeguma pilsētā tika izveidota privatizācijas komisija, kuraveica pašvaldības māju dzīvokļu privatizāciju.Ķeguma pilsētā Latvenergo bilancē esošo māju dzīvokļu privatizāciju veica Centrālāprivatizācijas komisija.Kopš novada izveidošanas privatizācijas komisija izskata un risina arī Rembatespagasta teritorijā privatizācijai nodoto māju dzīvokļu privatizāciju.Ķeguma pilsētā privatizācijā nodeva 21 daudzdzīvokļu māju ar 149 dzīvokļiem.Pa kooperatīvās organizācijas SCO pajām ir piedāvāti privatizācijai 147 dzīvokļi.Rembatē privatizācijā nodeva 30 mājas ar 144 dzīvokļiem. Pa kolhoza pajāmprivatizēti 44 dzīvokļi.Privatizācijas procesa rezultātā uz 2009.gada 1.janvāri Ķeguma pilsētā privatizēti 233dzīvokļi vai 96,68 %, no tiem 41 dzīvokļi privatizēti paātrinātajā privatizācijā, nav privatizēti3 dzīvokļi.Rembatē kopumā privatizēti 115 dzīvokļi vai 79,86 %, tai skaitā 9 dzīvokļi iegūtiīpašumā paātrinātās privatizācijas rezultātā, nav privatizēti 38 dzīvokļi.4.3. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanaĶeguma pilsētā un tās lauku teritorijā daudzu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiir pārľēmuši mājas savā īpašumā un valdījumā. Ir noslēgti apsaimniekošanas līgumi arjuridiskām personām (SIA “Ķeguma Stars”) vai fiziskām personām, ir izveidota vienadaudzdzīvokļu māju kooperatīva sabiedrība (DZĪKS “Ķeguma nams). Rezultātādaudzdzīvokļu mājās tiek veikti daţādi remonti un renovācijas darbi gan par saviemlīdzekļiem, gan izmantojot ilgtermiľa banku aizdevumus. Diemţēl Rembatē daudzdzīvokļumājas neapsaimnieko paši īpašnieki, tās apsaimnieko SIA ”Ķeguma Stars”. Iedzīvotājulīdzdalība māju apsaimniekošanā ir minimāla.Pašvaldības galvenie uzdevumi daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas uzlabošanai:1) iespēju robeţās ir jāpalīdz māju apsaimniekotājiem tādos darbos, kuri veidoĶeguma novada dome 2009.gads 103

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSpilsētas vienotu arhitektonisko skatu (pilsētas centrālo ielu mājujumti);2) jāturpina darbs ar daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem ar mērķipārliecināt viľus par nepieciešamību pārľemt mājas savā valdījumā,tādējādi atrisinot daudzas problēmas, kuras ir saistītās ar mājuapsaimniekošanu;3) ja turpināsies Rembates daudzdzīvokļu māju dezorganizēta dzīvokļu apkurear daţādam, nesaskaľotām autonomām apkures sistēmām, dzīvojamasmājas būs novestas līdz kritiskam stāvoklim.Ķeguma novada dome 2009.gads 104

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSEsošās apbūves (mājoklis)stipro un vājo pušu, attīstības iespēju un draudu vērtējums (SVID analīze)STIPRĀS PUSESPilsētā ģimenes māju apbūvei dominēzemesgabala lielums 1200 m 2 .Ērta satiksme: autoceļš, dzelzceļš .Liela tirgus interese nopirkt māju vaiapbūves zemi.VĀJĀS PUSESCentralizētā ūdensvada unkanalizācijas trūkums daļai pilsētasapbūves.Elektrolīniju aizsargjoslas sadalateritoriju ar saviem “koridoriem”atsevišķos kvartālos.Augsts autoceļu un dzelzceļa trokšľulīmenis;Zems tehniskās apkalpošanas līmenisRembatē.IESPĒJASLielas apbūvei piemērotas, līdz šimneizmantotas teritorijas.Ir pietiekošs ielu tīkls, kas ir minimāliapbūvēts. Iespējama daudz blīvākaapbūve, kas nākotnē samazinātu arīinfrastruktūras tīklu izbūvesizmaksas.DRAUDIPlūdu draudi zemākās teritorijās.Augstsprieguma elektrolīnijuelektromagnētiskais starojums.Lidlauka ietekme uz apkārtējoteritoriju (izplūdes gāzes, troksnis);Rembates ciema daudzdzīvokļu mājutehniskā degradācija.Ķeguma novada dome 2009.gads 105

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS5. Tehniskā infrastruktūra un tās apkalpošanaNodaļā raksturota pašreizējā situācija Ķeguma novada tehniskajā infrastruktūrā.Komunālo pakalpojumu – ūdensapgādes un kanalizācijas, siltumapgādes, sadzīvesatkritumu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas – organizēšana ir viena no likumā ,,Parpašvaldībām” noteiktajām funkcijām. Sakārtoti inţeniertīkli ir viens no priekšnosacījumiem,lai nodrošinātu novada iedzīvotājiem pietiekami augstu dzīves kvalitāti, bet novadam –līdzsvarotas un ilgspējīgas attīstības iespējas.Nodaļa izstrādāta, izmantojot Ķeguma novada domes rīcībā esošo informāciju,Centrālās statistikas datus un intervijās ar nozaru speciālistiem iegūto informāciju.5.1. ŪdenssaimniecībaŪdens apgādes tehniskie risinājumi Ķeguma novada katrā atsevišķā teritorijā irdaţādi. Centralizētās ūdens padeves un kanalizācijas sistēmas Ķeguma pilsētā, Tomē unRembates ciematā apkalpo viens komunālo pakalpojumu sniedzējs – SIA „ĶegumaStars”(skat. 24. tabula):Lielākās novada organizācijas pašas apkalpo savus dziļurbumus un ūdens padevessistēmas. Saskaľā ar 22.04.1997. LR MK Noteikumiem Nr. 155 “Noteikumi par ūdenslietošanas atļaujām “ visi novada komunālo pakalpojumu sniedzēji, raţošanas uzľēmumi unlielākie privātie ūdens patērētāji ir saľēmuši Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ūdenslietošanas atļaujas. Novadā ir pietiekoši dzeramā ūdens resursi, to izmantošana apkopotasekojošā tabulā.Ķeguma novada dome 2009.gads 106

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSCentralizētās ūdens apgādes apsaimniekotāji un ūdens resursu nodrošinājums24. tabulaŪdens piegādes vietaUrbuma SūkņuŪdens apgādes UrbumaPatēriņšražība ražībaapsaimniekotājs dziļums mm 3 / hm 3 / h m 3 / hĶeguma pilsēta115 70 40 KopējaisSIA „Ķeguma50 48 40 29,3Stars”120 10 6-10TomeSIA „Ķeguma 30 12 6 0,5Stars”Tomes zivju audzētava Ziv.audz.Tome 26 13 4 0,1RembateSIA „Ķeguma 43 8,3 6 KopējaisStars” 140 14 12 10LidlauksNBS32, 2 kopējā Kopējais43 2 15 0,4Faktiskais ūdens patēriľš tiek noteikts pēc skaitītāju datiem, kur tie ir uzstādīti, vaitiek aprēķināti saskaľā ar LBN normām, ľemot vērā ūdens lietotāju skaitu.Turpmāk sniegts pārskats pa atsevišķām centralizētā ūdens apgādes sistēmām.Ķeguma pilsētaĶeguma pilsētā daļa dzīvojamo māju (51 pievienojums) ar ap1000 iedzīvotājiem (ap42%) pieslēgtas pie centralizētās ūdens apgādes sistēmas. Pārējām, ar 1400 iedzīvotājiem(individuālā apbūve) ir lokāla ūdens apgāde no akām (dziļums līdz 10m morēnā) vaiurbumiem (dziļums līdz 30 m dolomītos). Pilsētā no 2009. gada ir viena centralizētā ūdensapgādes sistēma daudzdzīvokļu apbūves rajonos.1. Pilsētas rietumu daļā no dzelzceļa līdz Daugavai ūdens apgādei pieslēgti ap 400iedzīvotāju, sabiedriskās, izglītības, medicīnas, kultūras iestādes, Ķeguma HES raţotni unkatlu māju. Šī sistēma sastāv no:diviem dziļurbumiem 115m un 50 m dziļumā ar kopējo raţību 118 m 3 /h, kasnodrošina ūdens padevi 200 - 300 m 3 /dn;ūdenstorľa,40 m augsta, ar tilpumu 300 m 3 , kas līdzenā reljefa dēļ, nodrošinaspiedienu 3 stāvu apbūvei;Ķeguma novada dome 2009.gads 107

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSatdzelţošanas attīrīšanas iekārtas, kas sastāv no 4 filtriem ar kopējo filtrēšanaslaukumu 12m 2 , kas nodrošina 80 m 3 /h vai 960 m 3 /dn;sadales tīkla, daļēji saslēgta gredzenā, daļēji radiāla ar tērauda caurulēm 150un100 mm diametrā, ar kopgarumu 2900 m.2. Pilsētas austrumu daļā ūdens apgādei pieslēgti ap 600 daudzstāvu māju iedzīvotājuun tā sastāv no:viena dziļurbuma 120 m dziļa ar raţību ap10 m 3 /h, sistēma padod 100m 3 /dn;ūdens torľa 30m augsta, ar tilpumu 48m 3 , kas ar savu novietojumu kalnā ,nodrošina 5 stāvu apbūvi, bet apjoma ziľā nevar nodrošināt, blakus esošoindividuālo apbūvi;attīrīšanas iekārtas ar 4 smilšu filtriem 2 m 2 kopplatībā, kas nodrošina 14m 3 /h un atdzelţošanas iekārtu;sadales tīkla, radiāla, ar tērauda caurulēm100 mm diametrā, ap 2000 mkopgarumā.Ūdens kvalitātes tehniskos datus skatīt tabulā Nr.6.1.-4 un izvietojumu shēmās.TomeCentralizētā ūdens apgādes sistēma ilgstoši bijusi a/s “Tomieši” īpašumā unekspluatācijā, 2005. gadā nodota SIA „Ķeguma Stars” pārvaldībā. Šai sistēmai pieslēgtaTomes skola, tautas nams, SIA “Matīss USA” un privātās mājas, kopā 19 pieslēgumi. Akasdziļums70 m, torľa augstums 20 m, ūdensvada trases garums 2,7km.Tomes zivju audzētavā arī ir sava no dziļurbuma dzeramā ūdens padeves sistēma, kasnodrošina raţotni ar dzeramo ūdeni. Sistēmas parametri:urbuma dziļums 30 m un 1 m 3 /dn;resīvera sistēma;ūdens padeves tīklu garums 0,3 km, un diametri 75 - 100.mm;attīrīšana nav;ūdens apgāde zivju baseiniem no Daugavas ar sūkľiem, no Līčupes unPrūšupes ar pašteci.Ķeguma novada dome 2009.gads 108

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSRembateRembates ciematā ir 7 daudzdzīvokļu mājas, 67 privātmājas un 60 no tām irlabiekārtotas. Centralizētā ūdens apgāde ir Rembates ciematā un lidlauka teritorijā. Rembatesūdens apgādes sistēmu apkalpo SIA “Ķeguma Stars” un nodrošina 570 iedzīvotājus vai 32.9% no bijušā Rembates pagasta teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita. Ūdens apgādessistēma sastāv no:diviem dziļurbumiem 140 m un 43 m dziļiem ar raţību 14 un 8,3 m 3 /h;ūdens torľa 32m augsta, kas sastāv no 3 tilpnēm pa 11,8 m 3 katra;atdzelţošanas iekārtas;sadales tīkli ar metāla caurulēm,150 un 100 mm diametrā.Rembates teritorijā atrodas Nacionālo bruľoto spēku aviācijas bāze, kurā 1996.gadāierīkota centralizētā ūdens apgāde. Ir pavisam ierīkoti 5 dziļurbumi no D3dg dolomītiem. Divi32 m un 43 m dziļi, katra raţība ir 2 m 3 /h un 3 akas ir rezervē. Ūdensvada kopgarums ir 22,33km no tērauda caurulēm, diametrā no 100 mm līdz 200 mm, ar 74 pieslēgumiem ar iespējamoraţību 180 m 3 /dn. Patreiz funkcionē tikai 2,3 km garš ūdensvada posms ar 4 m 3 /dn lielupatēriľu.Šo atsevišķo ūdens apgādes sistēmu tehniskie parametri apkopoti sekojošā tabulāNr.7.1.-2.Ūdensgūtľu urbumu ūdens ľemšanas ģeoloģisko slāľu raksturojošais apraksts nodaļāģeoloģija.Centralizētās ūdens apgādes sistēmu raksturojums25. tabulaParametrsUrbumuMērvien.Ķeguma pilsētaRietumu d. Austrumu d.RembateTomeTome, Z.a.NBSLidlauksskaitsGabali21222 (3)dziļumsm115,50120140, 4330,2643, 32debetsQm 3 /h1014, 8,30,22, 2ģeoloģijalitogrāf.D3am, D3plD3 amD3am,D3pl, D3ogD3dg D3dgD3plĶeguma novada dome 2009.gads 109

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSŪdens torņu skaitsaugstumstilpumsGabali 1m 40m 3 300130481323x35=1051, resīvers20Ūdensvada trasesgarumskm2,92,00,32,3(22,33)tips-gredz.radiaradiāls2x radiāligredz.radiacaurulesmateriālstēraudatēraudatēraudstēraudadiametrsmm100-150100,75-100100-200Attīrīšana - Smilšu filtrSmilšu filtrAtdzelţoš.Nav, navAtdzelţoš.Atdzelţoš.Ķeguma novadā pazemes ūdeľu tehnogēnā piesārľošana nav pētīta, jo dziļurbumi,kuru ūdens horizonti tiek izmantoti centralizētai ūdens apgādei, raksturojas ar labu dabīgoaizsargātību no ārējās piesārľošanas.Ķeguma novada ūdensgūtnēs pēc mikrobioloģiskajiem, ķīmiskajiem un kontrolesrādītājiem ūdens kvalitāte visumā atbilst normatīvajām prasībām par ūdens nekaitīgumu – LRMK 1999.gada 23.februāra noteikumi nr.63. Normatīvus pārsniedz dzelzs saturs ūdenī unkopējās cietības vērtība, kas pazemina ūdens kvalitāti, tādēļ lielākajās ūdens apgādes sistēmāsierīkotas atdzelţošanas iekārtas. Ūdens kvalitāte raksturota izmantojot ūdensgūtľu pazemesūdens analītiskos pētījumus, kas veikti 1999.gadā, programmas “Latvijas mazpilsētuūdensapgādes avotu izpēte un krājumu akcepts” darbu ietvaros, agrāko gadu ūdens ķīmiskoanalīţu dati (skat. 26. un 27. tabula).Ķeguma pilsētas ūdens ķīmiskās analīzes galvenie rādītāji26. tabulaKīmiskie elementi Mērvienība Normatīvi MPK Elementu daudzumsBors mg/ l 1,0 0,11Cianīdi “ 0,05 >0,002Fluorīdi “ 1,5 0,32Nitrāti “ 50,0

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSNitrīti “ 0,5 0,001Amonijs “ 0,5 0,01 – 0,03Dzelzs summārā “ 0,4 1,6 – 2,2Hlorīdi “ 250,0 2,1Nātrijs “ 200,0 17 – 19Oksidējamība MgO2/ l 8,0 1,5PH 6,9 – 9,5 7,2Sausne mg/ l nav noteikts 340,0Pārējie ķīmiskie elementi ūdenī nav vai nav noteikti.Ūdens kvalitātes rādītāji atsevišķos urbumos27. tabulaAtrašanās vieta Dziļums mDzelzs (Fe)Mineralizāc. CietībaMg/ lMg / l Mg-ekv/l(norma 0,4)Ķeguma pilsēta 115 330-350 6,2-6,3 1,6-2,2Ķeguma pilsēta 50 315-342 4,4-5,5 0,5-0,8Ķeguma pilsēta 120 330-350 4,7-7,1 0,2-2,2Tome 30 291-463 4,4-5,5 0,3-0,8Tomes zivju audzētava 26 139-290 2,1-7,0 0,2-0,3Rembate 43 268-600 5,0-8,7 0,3-2,6Rembate 140 440 7,1 1,1Ūdens uzskaiteKvantitatīvā ūdens uzskaite abās Ķeguma pilsētas sistēmās ir nepietiekama:ir no urbumiem izsūknētā ūdens mērījumi;nav tīklā un tā daļās nodotā ūdens mērījumi, kas nedod iespēju ātri noteiktbojājumus, noplūdes un tos lokalizēt;Lietotāju uzskaites mēraparāti un māju ievadi ir lietotāju īpašumā unvaldījumā, apkalpo attiecīgo māju apsaimniekotāji. Līdz ar to nav sakārtotaūdensskaitītāju pārbaude un nomaiľa.Ķeguma novada dome 2009.gads 111

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSRembatēir skaitītāji, kas uzskaita no artēziskajām akām izsūknētā ūdens daudzumu;individuālie skaitītāji ir lielākai daļai no iedzīvotājiem.Tomēnav no artēziskās akas izsūknētā ūdens skaitītāja;lietotāju lielākajai daļai ir skaitītāji.TarifiĶeguma novadā ir apstiprināti sekojoši ūdens tarifi uz 2009.gada 1. janvāri:SIA „Ķeguma Stars” ūdens Ķegumā – 0,367 Ls/m 3 bez PVN;SIA „Ķeguma Stars” ūdens Rembates pag. – 0,519 Ls/m 3 bez PVN;SIA „Ķeguma Stars” kanalizācijas savākšana Ķegumā – 0,12 Ls/m 3 bez PVN;SIA „Ķeguma Stars” kanalizācijas novadīšana un attīrīšana Ķegumā – 0,971 Ls/m 3bez PVN;SIA „Ķeguma Stars” kanalizācija Rembates pag. – 0,946 Ls/m 3 bez PVN.Ķeguma novada dome 2009.gads 112



ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSSecinājumiŪdens apgādes risku faktori ir vairāki: pietiekamība, nepārtrauktība, tehniskaisstāvoklis, ūdens kvalitātes nodrošinājums, uzskaite un zudumi.PietiekamībaKā redzams no tabulas Nr. 6.1.-1, Ķeguma novadā visiem patreizējiem pieslēgumiemir nodrošināta ūdens padeve visu diennakti, jo ūdensgūtnes ir ar rezervi. Nav nodrošinātspieslēgums visiem pilsētas iedzīvotājiem individuālo māju rajonos, apmēram 58%iedzīvotāju. Tehniskās jaudas ziľā visus iedzīvotājus var nodrošināt pilsētas rietumu daļā, betaustrumu daļā individuālā sektora nodrošinājums jābūvē no jauna.Tehniskais stāvoklisŪdensvadu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs;pilsētas rietumu daļā ūdensvadu tīkls daļēji izbūvēts 1939.gadā ar cinkotāmtērauda caurulēm, rekonstruēts un papildināts 1960.-80.gados ar tēraudacaurulēm;pilsētas austrumu daļā ūdensvadu tīkls izbūvēts 1950.-60.gados ar tēraudacaurulēm. Līdz ar to visā tīklā ir augsta korozijas pakāpe, dzeramā ūdenspiesārľojums un liela plīsumu varbūtība;Rembatē ūdensvadu tīkls izbūvēts 1970.-80. gados ar čuguna un tēraudacaurulēm.Tika izbūvēti jauni ūdensvada tīkli Ķeguma pilsētā Kuģu un Upes ielās.KanalizācijaKanalizācijas apsaimniekošanas sistēma ir tāda pati kā ūdenspadeves sistēma.Ķeguma pilsētā kanalizācijas tīkls ir labi uzturēts. Tā kopgarums uz 2008. gada 1.janvāri ir 12 km kanalizācijas vadu kopgarums 200, 250 mm un 300 mm diametrā. Attīrīšanasiekārtas un sūkľu stacija pieder Ķeguma pašvaldībai un tās ekspluatē SIA “Ķeguma Stars”.Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas projektētas ar jaudu 700m3/dn sastāv no diviem airotankiemun gaisa padeve tiek nodrošināta ar diviem gaisa pūtējiem, kurus katru piedzen elektrodzinējsar jaudu 11kW. Sūkľu stacija ir gandrīz 20gadu veca, tajā ir 2 sūkľi ar 40 m 3 /h kopējo raţībuun 22 kW jaudu.Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta Nr.2001/LV/16/P/PE/007„Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” Līguma Nr.20018/LV/16/O/PE/007-4.10 „Notekūdeľu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Ķegumā”ietvaros 2008. gadā tika veikta Ķeguma pilsētas notekūdeľu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija,Ķeguma novada dome 2009.gads 115

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSpēc attīrīšanas notekūdeľi tiek novadīti Daugavā.Ķeguma pilsētas privātmājas pagaidām pārsvarā nav pieslēgtas kopējiem pilsētaskanalizācijas tīkliem un tām tiek izmantotas vietējas nozīmes kanalizācijas ar nosēdakām unizsūknēšanu.Rembatē-1,5 km gara kanalizācijas trase no keramikas caurulēm 200mm diametrā,vecums 18 – 28 gadi. 1997.g. ieviestas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ar 200 m 3 /dnn lielujaudu un nomainītas 100m spiedvada un 100m pašteces vada keramikas caurules pretplastmasas.Tomes ciematā un Tomes zivju audzētavā vietēja rakstura kanalizācija ar nosēdakāmun izsūknēšanu.Ķeguma pilsētā un Rembatē darbojas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kur netīrienotekūdeľi tiek attīrīti ar aktīvajām baktērijām. Attīrīšanas procesā aerācijas baseinā esošāsbaktērijas atmirst, tās nonāk nostādinātājā. No nostādinātāja atmirušās baktērijas – dūľas tiekatsūknētas uz dūľu baseiniem, kur tās atrodas vismaz vienu gadu. Šajā laika periodā dūľasizţūst un atkarībā no analīţu rezultātiem tiek izmantotas galvenokārt apzaļumošanasstādījumos. Ķeguma attīrīšanas iekārtās ir trīs, bet Rembates novada attīrīšanas iekārtās dividūľu baseini.Laikā no 2005. gada līdz 2009. gadam Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektaNr.2001/LV/16/P/PE/007 „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”ietvaros tika izpildīti:Līgums Nr. 2001/LV/16/P/PE/007-5.13 „Ūdensvada un kanalizācijas tīklupaplašināšana un rekonstrukcija Ķegumā”;Līgums Nr.2001/LV/16/P/PE/007-4.10 „Notekūdeľu attīrīšanas iekārturekonstrukcija Ķegumā”;Līgums Nr.2001/LV/16/P/PE/007-3.9 „Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtuizbūve Ķegumā”.Lietus notekūdeľu kanalizācijaLietus notekūdeľu sistēmu Ķeguma pilsētā ekspluatē SIA “Ķeguma Stars”. Pilsētasdaļā (Ogres, Skolas, Komunālā un Smilšu ielas) ir slēgtie vadi, no kuriem lietus notekūdeľusDaugavā ievada bez apstrādes, bet pārējā teritorijā ir vaļējo grāvju sistēma vai filtrācija uzvietas. Nesen tika izbūvēta jauna lietus notekūdeľu kanalizācija Lačplēša ielā.Rembatē daudzstāvu dzīvojamo māju un privātmāju rajonā ir vaļējo grāvju sistēma vaifiltrācija uz vietas.Tomē – vietēja rakstura katrai mājai.Ķeguma novada dome 2009.gads 116



ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSSecinājumiNotekūdeľu galvenie riski ir: pietiekamība, tehniskais stāvoklis, vides piesārľojums,uzskaite, zudumi.Pietiekamība un nepārtrauktībaĶeguma pilsētā pašreizējais tīkls pilnīgi nodrošina pieslēgtos objektus (42% noiedzīvotājiem). Ķeguma pilsētas attīrīšanas iekārtu un pārsūknēšanas stacijas darba apjomi2008. gadā 180 000 m 3 .Eiropas savienības Kohēzijas fonda projekta Nr.2001/LV/16/P/PE/007„Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” LīgumaNr.200018/LV/16/O/PE/007-4.10 „Notekūdeľu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Ķegumā”ietvaros 2008. gadā tika veikta Ķeguma pilsētas notekūdeľu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija,pēc attīrīšanas notekūdeľi tiek novadīti Daugavā.Rembates pagasta notekūdeľu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija notika 1997. gadā,notekūdeľu attīrīšanas iekārtu stāvoklis apmierinošs, pēc attīrīšanas notekūdeľi tiek novadītinovadgrāvī, kas savienots ar Ķilupīti.Problēmas var radīt neorganizēta lietus ūdeľu infiltrācija fekālās kanalizācijas tīklā.Vides piesārľojumsPie patreizējās sistēmas vislielākais risks ir nekontrolēta notekūdeľu ievadīšanaDaugavā no individuālās apbūves lauku teritorijā līdz Lielvārdei un Ķegumā Kuģu, Upesielām (Ķeguma HES ūdenskrātuvē) un Daugavgrīvas ielas un Tomes lauku teritorijas ( RīgasHES ūdenskrātuvē – Rīgas dzeramā ūdens avotā).Nopietns risks ir Ķeguma kanalizācijas attīrīšanas iekārtu:stabilitāte avāriju gadījumā;attīrīšanas pakāpe;izplūdes tuvums iedzīvotāju atpūtas vietai – peldvietai.Uzskaite ir nepietiekoša, tā nedod iespēju savstarpēji saistīto procesu analīzei.Ķeguma pilsētas ūdens apgādes un kanalizācijas jautājumi tiek risināti ar pilsētasiekļaušanos projektā ,,Ūdensapgādes pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinupilsētās”. Šā projekta ietvaros Ķeguma pilsētā notikuši un notiks sekojošie pasākumi:jaunu patērētāju pieslēgšana centralizētajai ūdens piegādes un kanalizācijassistēmai, nodrošinot privātmāju iedzīvotājus Kuģu-Upes un Daugavgrīvas ielurajonos;dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas rekonstrukcija Staru ielā, arī jaunasĶeguma novada dome 2009.gads 119

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSrezerves artēziskās akas urbšana un pieslēgšana;notekūdeľu attīrīšanas iekārtu un pārsūknēšanas stacijas rekonstrukcija (arīesošā kanalizācijas spiedvada nomaiľa), tādējādi uzlabojot notekūdeľuattīrīšanas kvalitāti un optimizējot attīrīšanas procesu (ievērojami samazinotnotekūdeľu attīrīšanas un pārsūknēšanas energoietilpību, nomainotmonitoringa aprīkojumu un mērierīces- skābekļa, temperatūras, jaudas,caurplūdes mērītāji, pH noteicēji, automātisks paraugu noľēmējs).Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas ap 600 000Ls un tā realizācijas uzsākšanadabā tiek iecerēta līdz 2009.-2010.gadam. Šī projekta finansējums: 10% pašvaldībaslīdzfinansējums, 10% komunālās saimniecības uzľēmuma līdzfinansējums, pārējaisfinansējums no Latvijas Republikas un Eiropas savienības investīciju fondiem.5.2. SiltumapgādePilsētas siltumapgādes sistēmu izbūve veikta 1960-1980-os gados, kad neievērojaenerģijas taupīšanas principu. Ievērojami zudumi vērojami visos sistēmas posmos- raţošanā,pārvadē, sadalē patērētājiem.Siltumapgāde daudzdzīvokļu mājām Ķeguma pilsētā tiek organizēta no vienas jaunaskatlu mājas.AS „Latvenergo” kopā ar Ķeguma pašvaldību, piesaistot neatkarīgus ekspertus, veicapētījumu un secināja, ka Ķegumā lietderīgi ir izveidot centralizētu siltumapgādi, esošās divasautonomās siltumapgādes sistēmas – AS „Latvenergo” pārvaldījumā bijušo „Ķeguma HESkatlumāja” un otru Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošo – SIA „Ķeguma stars” –apvienojot vienā.Izvērtējot daţādus iespējamos risinājumus ar kādu primāro resursu nodrošinātsiltumenerģijas raţošanu Ķegumā, AS „Latvenergo” izvērtēja vairākus variantus tai skaitā –gāzi, mazutu ar zemu sēra sastāvu, dīzeļdegvielu, kā arī šķeldu. Analīze parādīja, kailgtermiľā ekonomiski visizdevīgākā ir ar šķeldu kurināmā katlu māja, turklāt varēs izpildītvisas vides normatīvu prasības, pilnībā pārtraucot tādu videi un cilvēkiem kaitīgo izmešuemisiju kā sēra dioksīds, vanādija pentoksīds un CO2 nonākšanu atmosfērā.Uzstādāmo šķeldas katlu kurināmā izmantošanas lietderības koeficients būs ap 85%.Izpētes procesā noskaidrojās, ka ar gāzi kurināmai katlu mājai kurināmā izmantošanaslietderības koeficients varētu sasniegt – 90%, taču šāda projekta īstenošanai būtuĶeguma novada dome 2009.gads 120

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSnepieciešams izbūvēt gāzes vadu. AS „Latvijas Gāze” veiktie aprēķini novērtēja gāzesinfrastruktūras Lielvārdes pilsēta – Rembates pagasts – Ķeguma pilsēta izbūvi kā nerentablu,tas nozīmē, ka AS „Latvenergo” būtu jāinvestē ievērojami līdzekļi gāzes infrastruktūrasizbūvē, kas būtu papildu slogs siltuma tarifā.Jaunā katlu māja apsildīs aptuveni 37 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Līdz šimesošā Ķeguma katlu māja apsildīja ap 27 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības, pēcnodošanas ekspluatācijā jaunā katlu māja apsildīs arī to teritoriju, kur ir ap 10 000kvadrātmetru dzīvojamās platības. Apvienotā jaunā katlu māja Ķeguma iedzīvotājiemnodrošinās vienotu un izlīdzinātu siltumenerģijas tarifu.Konsultantu veiktie aprēķini, izmantojot Dānijā radīto datorprogrammu EnergyPro,parādīja apvienotās siltumapgādes sistēmas kopējo maksimālo siltumslodzi 3,96 MW, kasnoteikta pie āra gaisa temperatūras -20 o C. Tādēļ ar šķeldu kurināmās katlu mājas uzstādītājauda ir 4 MW. Tajā ir uzstādīti divi katli ar jaudu 1,7 MW un viens kalts ar jaudu 0,6 MW,kas galvenokārt strādās vasaras periodā karstā ūdens nodrošināšanai. Iepriekš abu esošo katlumāju kopējā siltuma jauda bija 4,24 MW.Galvenais ieguvums katlu mājas darbībā būs zaļās primārās enerģijas izmantošanasiltumenerģijas raţošanai, jo fosilā kurināmā vietā turpmāk tiks izmantots atjaunojamaisenergoresurss – šķelda. Turklāt ļoti būtisks aspekts ir tas, ka katlu mājas darbība neradīssiltumnīcefektu izraisošo gāzi – CO2, tādā veidā dodot ieguldījumu klimata pārmaiľusamazināšanā.Pēc jaunās Ķeguma katlu mājas nodošanas ekspluatācijā AS „Latvenergo” kļūs tikaipar siltuma raţotāju, kas piegādās siltumenerģiju Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumāesošajam SIA „Ķeguma stars”, kurš tālāk siltumu piegādās un realizēs patērētājiem.Dzīvojamās mājas apsaimniekošanai, 48 –dzīvokļu mājas iedzīvotāji Ķegumā Skolasielā 4, ir nodibinājuši B/O DzĪKS “Ķeguma Nams”. Viľi 2003.gadā ľēmuši aizľēmumu40000Ls uz 12 gadiem, kuru ieguldījuši minētās mājas siltināšanā, tādā veidā samazinotsiltuma zudumus un arī attiecīgi samaksu par dzīvokļu apsildīšanu šajā apkures sezonā.Arī Ķeguma pašvaldība veikusi virkni pasākumus lai optimizētu siltumenerģijaspatēriľu savās iestādēs:- 2000.gadā tika veikta Ķeguma Komercnovirziena vidusskolas renovācija;- 2001.gadā izremontēts un siltinātas Informācijas centrs;- 2002.gadā izremontēta Ambulance, nomainīti logi un ārdurvis;- 2003.gadā “Gaismiľa” nomainīti logi un ārdurvis;- 2006.gadā nosiltināta PII „Gaismiľa” ārsienas un veikta Rembates pakalpojumuĶeguma novada dome 2009.gads 121

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMScentra logu nomaiľa;- 2007. gadā Tomes pamatskolā un Rembates skolā nomainīti logi- 2008. gadā Rembates skolā atjaunota siltumtrase.Tomēr lielākajā daļā māju vēl siltuma zudumi ir lieli.5.3. Atkritumu apsaimniekošanaSaskaľā ar Latvijas Republikas likumu “Par pašvaldībām” un Atkritumuapsaimniekošanas likumu Ķeguma novada dome izstrādāja saistošos noteikumus “Parsadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ķeguma novadā”, kuri ir saistoši novadaadministratīvajā teritorijā visām fiziskām un juridiskām personām- atkritumu radītājiem unapsaimniekotājiem. Ķeguma novads ietilpst Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā.Saskaľā ar reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu Rīgas un Ogres rajonos plānotsizveidot 501 atkritumu dalītās vākšanas punktu pilsētās un 302 punktus ciematos. Laiizveidotu atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, Ķeguma novads piedalās ERAF projektā„Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide Ogres rajonā”.Ar atkritumu apsaimniekošanu Ķeguma novadā nodarbojās trīs firmas –A/S “L&T”,SIA “MARS” un SIA “ĶILUPE”. Atkritumi tiek uzkrāti konteineros. Konteineri ir novietotispeciāli izveidotos laukumos pie Ķeguma pilsētas un Rembates novada daudzdzīvokļumājām, pie iestādēm – novada domes, skolām, tautas namiem, bibliotēkām, pirmskolasizglītības iestādes, sociālās veselības un aprūpes centra, pie privātmājām. Atkritumuuzkrāšana un apsaimniekošana novada teritorijā nenotiek, nav paredzēts izveidot sadzīvesatkritumu izgāztuves novada teritorijā arī nākotnē. Aizliegts ierīkot jebkāda veida atkritumuizgāztuves un glabātuves.Konteineru saturs savlaicīgi tiek izvests uz atkritumu izgāztuvēm. Atkritumusavākšanas un transportēšanas pakalpojumi tiek piedāvāti iestādēm, privātmājām undaudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem. Ir iespējas izvēlēties ne tikai firmu, kura veiksatkritumu saimniecības apsaimniekošanu, bet slēdzot konkrētu līgumu, vienoties par uzstādītoatkritumu konteineru lielumu un to izvešanas bieţumu. A/S “L&T” piedāvā arī dalītoatkritumu savākšanu, šķirošanu un uzstāda konteinerus otrreizējiem resursiem, kuru izvešanair bez maksas.Saskaľā ar Latvijas Republikas likumu “Par pašvaldībām” un Atkritumuapsaimniekošanas likumu Ķeguma novada dome izstrādā saistošos noteikumus “Paratkritumu apsaimniekošanu Ķeguma novadā”, kuri būs saistoši novada administratīvajāĶeguma novada dome 2009.gads 122

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSteritorijā visām fiziskām un juridiskām personām- atkritumu radītājiem un apsaimniekotājiem.Noteikumi ir apstiprināti un stājušiess spēkā 2006.gadā 2.augustā ar Domes lēmumu nr.21.,4&, (Saistošie noteikumi nr.15 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ķeguma novadā”).Palielinoties patēriľa produktu iepakojuma daudzumam un uzlabojoties atkritumuapsaimniekošanas sistēmai, savākto atkritumu daudzumam ir tendence palielināties. 2008.gadā Ķeguma novada teritorijā tika saraţoti 6780 m 3 atkritumu.5.4. Enerģētiskais nodrošinājumsElektroapgādeĶeguma novads elektroenerģiju saľem no kopējās valsts elektrosistēmas.Elektroenerģiju piegādā AS „Sadales tīkls” Centrālais reģions (centrs- Rīgas rajona, Stopiľupagasta “Līči”) Ogres tīklu rajons. Elektrotehniskās iekārtas un elektropārvades līnijas ir AS“Sadales tīkls” īpašums. Pēc Ogres tīklu rajona informācijas Ķeguma novadā 2009.gadā 59juridisko elektroenerģijas lietotāju.Vidēji elektroenerģija tika patērēta:Ķegumā 8 384 016 kWh gadā.;Tomē 43 951 kWh gadā;Rembatē 864 232 kWh gadā.Lielākie patērētāji ir:ĶegumāRembatēHES katlu māja 32 tūkst. kWh/mēnesī;SIA “TZEI-S” 13,9 tūkst. kWh/mēnesī;SIA “Sveķis” 11,7 tūkst. kWh/mēnesī;SIA „Terrat” degvielas uzp.stacija 3,7tūkst. kWh/mēnesī;Elektroenerģijas uzskaites punkti ar kuru palīdzību par patērēto elektroenerģijunorēķinās iedzīvotāji ir:Ķeguma pilsētā 917 gab.;Tomes pagastā 272 gab.;Rembatē 472 gab.Elektroenerģijas patēriľš, it sevišķi lauku teritorijās, ir samazinājies. Tās pirkšanasiespējas Ķeguma novadā varam vērtēt kā neierobeţotas. Tomēr šīs iespējas visur nevar īstenotĶeguma novada dome 2009.gads 123

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSpraksē, neizmainot esošos tīklus. Patērētājiem, kas elektroenerģiju lieto sadzīves vajadzībām,problēmas sagādā stāvvadi daudzstāvu mājās. Mūsdienu mājsaimniecības tehnika ir kļuvusijaudīgāka, bet esošie stāvvadi neļauj palielināt slodzi. Laukos problēmas rodas ja ir lieliattālumi līdz pieslēgumu vietām, tad pievades līniju izbūve ir dārga, kaut gan “Latvenergo”piedalās izmaksu segšanā ar 40% līdzfinansējumu.Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana AS „Sadales tīkls”tīklam notiek saskaľā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2008. gada20. augusta lēmumā Nr.264 apstiprinātiem „Sistēmas pieslēguma noteikumiemelektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”, kas stājās spēkā no 2008. gada 1. septembra. Parkomersanta tiesībām jauno energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu viss aprakstītsEnerģētikas likumā.Ķeguma novada dome 2009.gads 124


ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSGāzes apgādeĶeguma novadu uz ziemeļiem no Ogres upes šķērso tranzīta maģistrālais gāzes vads.Akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” Stratēģijas un attīstības daļa 2003. gadā izstrādājusiĶeguma novada perspektīvās gāzes apgādes plānojumu. Ķeguma novada apgāde ar dabasgāziiespējama no esošās augsta spiediena P

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS5.5. SakariSakaru pakalpojumus Ķeguma novadā nodrošina “Latvijas pasts”, SIA “Lattelecom”,SIA „Latvijas mobilais telefons”, SIA „TELE 2”.Internets publiski pieejams visās novada bibliotēkās un skolās. Sākot ar 2007. gada1. janvāri Ķeguma novada bibliotēkas piedāvā bezmaksas interneta pakalpojumus.Pasta pakalpojumus Ķeguma novadā sniedz divas pasta nodaļas – Ķeguma unRembates. Pasta monopols ir vēstuļu, bandroļu, sīkpaku u.c. nosūtīšana un piegādāšana, bettas veic arī tādas funkcijas kā paku piegāde, pensiju izmaksa, preses izdevumu abonēšanaskārtošana, preses piegāde utt.- pavisam ap 220 daţādus pakalpojumus. Pēdējo gadu laikāpasta nodaļās parādījas tāda jauni pakalpojumi kā elektroniskais paraksts, preses abonēšānacaur internetu utt. Pēc Ķeguma pasta nodaļas darbinieku domām ir vairāki trūkumi pastadarba organizācijā:zemā atalgojuma dēļ grūti nokomplektēt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus,vērojama liela kadru mainība;nepareiza abonēšanas tarifu politika (vajadzētu ieviest koeficientu sistēmu,ľemot vērā piegādes attālumu);ar ienākumiem no pasta darbības pilsētā jāuztur plašais nerentablais laukunodaļu tīkls;Telefona pakalpojumus Ķeguma novadā nodrošina SIA “Lattelecom”,SIA “Latvijas mobilais telefons”, SIA „TELE 2”, SIA „BITE”. Novada teritorijā – Rembatespagasta Glāţšķūnī uzlabojusies „Latvijas mobilais telefons” sakaru kvalitāte, jo uz Rembatespagasta zemes „LMT Sakari” izbūvēta un 2005. gada 4. februārī ekspluatācijā pieľemta LMTbāzes stacija.Kabeļtelevīzijas pakalpojumus Ķeguma pilsētā nodrošina SIA “ARDI”.Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespējams izvēlēties kādu no divām piedāvātajāmprogrammu paketēm. Vēlāk plānots retranslējamo programmu klāstu papildināt ar vairākāmkodētām programmām.Ķeguma novada dome 2009.gads 127

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS5.6. TransportsTransporta tīkla attīstības pamatā Ķeguma novada teritorijā ir nacionālā un rajonalīmenī izvirzīta autoceļu un dzelzceļa tīkla attīstība. Šajā ziľā Ķeguma novads ir ļoti izdevīgāsituācijā, jo nacionālā līmenī svarīgs ir tilts pār Daugavu, līdz ar to veidojas satiksmesinfrastruktūras koncentrācija.Novadu šķērso valsts centrālās daļas nozīmīgākās transporta maģistrāles:starptautiskas nozīmes automaģistrāle Rīga – Daugavpils – Vitebska (A6) aratzaru Rēzekne – Maskava (A12);perspektīvā automaģistrāle Tīnūţi – Koknese (P 80);elektrificēts dubultslieţu dzelzceļš Rīga – Aizkraukle ar pieturu “Ķegums”,turpinājumā Krustpils – Rēzekne – Maskava ar atzaru Daugavpils – Orla;kā arī zemākas kategorijas valsts un rajona nozīmes ceļi:Inciems – Sigulda – Ķegums (P 8);Rīgas HES – Jaunjelgava (P 85);Baldone – Tome (V 4);Ogresgals – Lielvārde (V 969);Ogre – Viskaļi (V 996);Ogre – Rembate (967);pievadceļš Tomes zivju audzētavai (V 981);autoceļa tilts pār Daugavu Ķeguma pilsētā (uzcelts 1936.g.);Novadā ir sareţģīti transporta infrastruktūras objekti:autoceļa tilts pār Daugavu Ķeguma pilsētā (uzcelts 1936.g.Ķeguma HEShigrobūvju apkalpei);LR AM Nacionālo Bruľoto Spēku Gaisa spēku lidlauks ( 413 ha platībā).Novada zemes sadalījumā pēc stāvokļa uz 01.01.2008. pa lietošanas mērķiem, zemceļiem un ielām ir 641,2 ha, kas sastāda 3,12 % no kopējās novada platības. Valsts satiksmesinfrastruktūras objekti ir 326,3 ha platībā, pašvaldības ielas un ceļi aizľem 111,4 ha,meţsaimniecības ceļi ir 202,4 ha, zivsaimniecības, citu iestāţu un fizisko personu servitūtaceļi aizľem 25,4 ha lielu platību.Novadā pašvaldības ielas un ceļi ir 107,62 km garumā, no tiem 12,6 km vai 11,7 %asfaltēti, 79,47 km vai 73,8 % ar grants segumu un 15,55 km vai 14,4 % bez seguma gruntsceļi, teritoriāli tie sadalās sekojoši.Ķeguma novada dome 2009.gads 128

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma pilsētā ir 41 iela 17,285 km garumā un 3,375 km gājēju celiľi un ietves, kassastāda 19,2% no ielu kopgaruma. Ielu segums 34,4% asfalta, 61,2 % grants un 4,4 %betons.Rembates ciemā ir 10 ielas 3,085 km garumā, visas ielas ir grants seguma. Rembateslauku teritorijā pašvaldības pārraudzībā ir 29 ceļi 52,6 km garumā. 10,8 % ir melnā segumaceļi, 70,2 % grants un 19 % grunts.Tomes teritorijā ir 28 ceļi, 34,9 km kopgarumā, ceļu segums 0,6 % asfalts, 83,5 %grants un 15,9 % grunts.Šo ielu un ceļu parametri ir apstiprināti 2001.gadā Ķeguma pilsētas ar lauku teritorijudomē un Rembates pagasta padomē. Zemes reformas sākumā daudzi ceļi, kas pēc būtības irpašvaldības ceļi, ir iekļauti īpašumos kā servitūti. Tā ir praktiski nelabojama reformas sākumakļūda.Novada ielu un ceļu attīstība ir saistīta ar valsts ceļu risinājumiem autoplūsmustruktūrā. Automaģistrāles VIA Latgale (Tīnūţi – Koknese) izbūve būtiski mainīs, samazinās(apmēram par 60%) autoplūsmu pa maģistrāli A6 caur Ķeguma pilsētu, kas ir būtiski no videspiesārľojuma un gājēju drošības viedokļa.Šodienas politiskajā saimnieciski ekonomiskajā situācijā un ES ietekmē dotās iespējasir grūti prognozējamas, tādēļ plānojumā transporta risinājumi jāiezīmē tālākai perspektīvai.Plānojums ievēro minētos priekšnoteikumus un paredz šādu konkrētu priekšlikumunodrošināšanu perspektīvā:Izveidot gājēju, veloceliľu no Ķeguma pilsētas līdz Lielvārdei garautomaģistrāli Rīga – Daugavpils (A-6), Ķegums – Rembate, Ķegums –Tome un pilsētas teritorijā.Papildināt ielu un ceļu tīklu ar jaunām ielām un ceļiem, esošos uzlabojot,galvenokārt, ceļu seguma, platuma un gājēju ietvju un veloceliľu ziľā, lainodrošinātu ērtu un drošu satiksmi visā novadā;Pirmās šķiras autoceļa P-8 pieslēguma pie automaģistrāles A-6 unkrustojuma ar dzelzceļu rekonstrukcija, transporta un gājēju drošībasuzlabošanai;Autotransporta stāvlaukumu izveide;Novada vietējā sabiedriskā transporta izveide;Autoostas ierīkošana;Ķeguma HES tilta perspektīvas izvērtēšana;Radīt ielu un ceļu klasifikāciju pēc to funkcionālās nozīmes. Noteikt katraiĶeguma novada dome 2009.gads 129

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSkategorijai izvirzāmo prasību robeţas (sarkanās līnijas, brauktuvesplatums, ietves un/veloceliľa nepieciešamība, stāvvietas ielas malās,apgaismojuma nepieciešamība, prasības apzaļumošanai, u.c.)Visām apdzīvotām vietām izstrādāt perspektīvo ielu tīklu plānus, nosakotielu kategorijas un principiālo struktūru.Detālplānojumos un apbūves noteikumos paredzēt pakārtota principa ceļupieslēgumus Valsts ceļiem.5.6.1. Sabiedriskais transportsSatiksmes pakalpojumu tīklu veido sabiedriskais autotransports (tālsatiksmes reisi,vietējie) un dzelzceļa satiksme. Novadam ir laba sasniedzamība ar Rīgu, Ogri, Aizkraukli,starptautisko lidostu “Rīga”, Rīgas pasaţieru ostu, starptautisko autoostu “Rīga”. Šī ērtāstarptautiskās nozīmes satiksmes centru sasniedzamība varētu pavērt papildus iespējastūrisma attīstībai novadā.Ķeguma novadā esošais un plānojumā attīstītais maģistrālo ielu un ceļu tīkls nodrošinaplašas iespējas sabiedriskā autotransporta attīstībai atkarībā no pieprasījuma, kas regulārianalizējams ar Ogres rajona padomi, veidojot jaunus maršrutus.Nekādi teritorijas plānošanas pasākumi nav pieprasīti turpmākai dzelzceļaizmantošanai.5.6.2. VelotransportsPlānojuma ietvertajā periodā paredzama neliela iedzīvotāju skaita palielināšanās,dzīves līmeľa paaugstināšanās, tādēļ paredzama arī velotransporta ievērojama attīstība. Veicotmaģistrālo ielu un ceļu rekonstrukciju, kā arī izbūvējot jaunas trases jāparedz joslasveloceliľiem, saskaľā ar apbūves noteikumiem.Veicināt velotūrisma attīstību.5.6.3. Ūdens transportsPlānojums paredz rezervēt teritoriju autotransporta stāvlaukuma ierīkošanai pieiespējamās kuģīšu piestātnes vai laivu bāzes Lāčplēša ielas galā. Ūdens transports pa ĶegumaĶeguma novada dome 2009.gads 130

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSHES ūdenskrātuvi attīstāms, galvenokārt, tūrisma un atpūtas vajadzībām, jo maršruts līdzAizkrauklei ir bagāts ar kultūrvēsturiskiem un dabas objektiem (Lindes parks ,Lielvārde,Kaibala,Jumpravas salas, Skrīveru dendrārijs, Jaunjelgava, Aizkraukles baznīca unpilsdrupas).Ķeguma novada pašvaldības ielas un ceļiĶeguma pilsētas ielas28. tabulaGarumsPlatumsSegumaIetvesNr.Ielu nosaukumskmmtipsgarumsplatums1. Aizvēju iela 0,15 6 grants 0 02. Avotu iela 0,225 6 asfalts 0 03. Birzes iela 0,2 6 asfalts 0 00,55 6 grants 0 04. Celtnieku iela 0,2 6 grants 0 05. Daugavgrīvas iela 1,3 6 grants 0,1 1,5 asf.0,7 2,0 bet.6. Dzintaru iela 0,2 6 grants 0 07. Egļu iela 0,4 6 grants 0 08. Estrādes iela 0,425 7 asfalts 0,325 1,0 asf.9. Ganu iela 0,225 5 grants 0 010. Kalnu iela 0,425 5 grants 0 011. Kastaľu iela 0,2 5 grants 0 012. Komunālā iela 172 5 asfalts 0 00,35 6 betons 0,15 1,2 bet.13. Krasta iela 0,1 6 asfalts 0 014. Krūmu iela 0,275 5 grants 0 015. Kuģu iela 0,4 6 asfalts 0 016. Lakstīgalu iela 0,175 6 asfalts 0 017. Lazdu iela 0,825 5 grants 0 018. Lāčplēša iela 0,18 6 asfalts 0 00,07 4 asfalts 0 019. Liepu aleja 0,475 5 asfalts 0 020. Mednieku iela 0,325 6 grants 0 0Ķeguma novada dome 2009.gads 131

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS21. Meţa iela 0,65 5 asfalts 0 022. Mētru iela 0,21 5 grants 0 023. Ogres iela 0,4 8 betons 0,7 3,0 bet.24. Ozolu iela 0,3 6 asfalts 0 00,6 5 asfalts 0 025. Pakalnes iela 0,15 6 grants 0 026. Pils iela 0,525 5 grants 0 027. Prieţu iela 0,65 6 grants 0 00,4 8 asfalts 0,7 1,0 bet.28. Purva iela 0,15 6 grants 0 029. Rasas iela 0,175 6 grants 0 030. Rembates iela 0,2 7 grants 0 031. Roţu iela 0,475 6 grants 0 032. Saules iela 0,3 6 grants 0 033. Skolas iela 0,3 8 asfalts 0,6 1,2 bet.34. Smilšu iela 0,35 4 asfalts 0 035. Stacijas iela 0,1 6 asfalts 0,1 1,0 asf.36. Stacijas iela 0,6 6 grants 0 037. Torľu iela 0,45 4 grants 0 038. Upes iela 0,425 6 grants 0 039. Uzvaras iela 0,5 7 grants 0 01 6 asfalts 0 040. Viršu iela 0,35 6 grants 0 042. Ziedu iela 0,15 6 grants 0 0KOPĀ 17,285 3,375t. sk. 5,95 asfalts 1275 kvm asf.10,585 grants 4400 kvm bet.0,75 betonsĶeguma novada dome 2009.gads 132

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSRembates ielas29. tabulaNr.Ielu nosaukumsGarumskmPlatumsmSegumatipsgarumsIetvesplatums1. Birzes iela 0,435 5 grants 0 02. Dārza iela 0,1 5 grants 0 03. Kaktu iela 0,42 5 grants 0 04. Katlu iela 0,53 5 grants 0 05. Lejas iela 0,1 5 grants 0 06. Meţa iela 0,36 5 grants 0 07. Pļavas iela 0,55 5 grants 0 08. Sporta iela 0,21 5 grants 0 09. Viguļa iela 0,13 5 grants 0 010. Ķeguma iela 0,25 5 grants 0 0KOPĀ IELAS 3,085Tomes pagasta ceļi30. tabulaNr.Ceļu nosaukumsGarumskmPlatumsmSegumatipsMāju skaits1. Vanagi-Baloţi- Līdakas 0,5 4 grants 32. Liepkalni 0,3 4 grants 33. Viļľi- Strautnieki 3,6 4,5 grants 224. Zarukalni- Kaktiľi 0,9 4 grants 45. Mesteri- Amatnieki 1,2 4 grants 36. Vēsmiľa- Kalnabite 0,5 3 grants 27. Oši- Pantersīļi 4,55 4 grants 128. Uzvaras Nr.2 0,15 4 grants 39. Ezerkalni- Viļľi 3,6 6 grants 1510. Skola- Pantersīļi 1,1 6 grants 411. Stilbji- Saulītes 1,05 4 grants 15Stilbji- Saulītes 0,15 4 asfalts 1512. Amatnieki 0,6 4 grants 2Ķeguma novada dome 2009.gads 133

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS13. Uļķkalēji- Neimaľi-1 3 grunts 4Mazkaktiľi14. Landavas 0,5 4 grants 415. Dzirnavas- Jaunvītoli 0,3 4 grants 316. Rutki- Papardes 1,3 5 grants 1117. Latgaļi- Pūtvējiľi 0,6 5 grants 618. Pūliľi 0,4 4 grants 319. Sīļi 0,2 5 asfalts 1 (8dz.m)20. Zāģeri- Zviedri 4,55 4 grunts 1121. Robeţnieki- Silapūpēţi 0,65 4 grants 322. Augstkalni- Silgaiļi 0,45 4 grants 223. Augstkalni Nr.1 0,7 4 grants 324. Vaivari- Bramaľi 1,2 4 grants 525. Ērgļi- Pumpuri 0,5 4 grants 1026. Jaunpakuļi- Jaunsilīši 3 4 grants 527. Vēji- Ľegas 1,15 4 grants 428. Ţukas 0,2 4 grants 1 (6dz.m)KOPĀ 34,9 162t.sk 0,35 asfalts29 grants5,55 gruntsRembates pagasta ceļi31. tabulaNr. Ceļu nosaukumsGarums Platība Segumakm ha tipsMāju skaits1. Rozetes- Līdumnieki 1,7 1,7 asfalts 102. Rembate- Duklāvi 3,8 3,8 grants 93. Veldres- Rembates skola- 0,293 6,3 asfalts 9SietiľiVeldres- Rembates skola-Sietiľi6,007 6,3 grants 9Ķeguma novada dome 2009.gads 134

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS4. Līdumnieki- Zemgaļi-3,1 3,1 grants 7Lielvārde5. Glāţšķūnis- Druviľas 3,4 3,1 grants 56. Zemgaļi- Meţmaļi- Ķegums 2,4 2,0 grants 87. Glāţšķūnis- Kūpiľas-1,8 1,5 grants 5Cirtumniekigrunts8. Asari- Jaunstakari- Auziľas 2,9 2,6 grants 79. Jaunstakari- Zirnaites- Ārles 1,7 1,5 grants 310. Rozetes- Muguri 1,2 1,1 grants 311. Meţmaļi- Buļļi 1,9 1,7 grants 212. Pumpuri-Dindoľi 0,4 0,2 grants 213. Pumpuri- Ogresziedi 1,3 1,2 grants 214. Tabiľas- Dekšľi 1,2 1,9 grants 2grunts15. Liepas- Lapsas- Silenieki 0,7 0,5 grunts 316. Jaujēni- Spilveri 0,4 0,2 grants 217. Vilciľi- Brieţi 1,1 1,0 grunts 218. Rozetes- Austriľas 1,7 1,5 grunts 319. Cimuškas- Puni 0,8 0,7 grunts 220. Jaunkrastiľi- Jaunzaļenieki 0,8 0,7 grunts 321. Vecsaulgoţi- Ķīvītes 1,3 1,2 grants 322. Veldres- Pretsaules 1,0 0,9 grants 223. Līdumnieki- Sudrabi 0,8 0,7 grunts 324. Katlāpi- Meţiľi 2,0 1,8 grants 3grunts25. Dekšľi- Jaunstakari 0,8 0,7 grants 326. Lielvārde- Misiľi 4,0 4,0 asfalts 2727. Lokatori- Lidlauks 1,2 1,1 grants 228. Pūķi- saimniecības ceļs 1,0 0,9 grunts 529. Grauţupes- Meţmaļi 1,0 0,9 grants 3KOPĀ CEĻI 51,7 48,5Ķeguma novada dome 2009.gads 135

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSInženiertehniskās infrastruktūrasstipro un vājo pušu, attīstības iespēju un draudu vērtējums (SVID analīze)STIPRĀS PUSESVĀJĀS PUSESDzeramā ūdens kvalitāte ir laba; Ķeguma pilsētā nepietiekošsĶeguma pilsētā ūdensgūtnes debits ir centralizētās dzeramā ūdens unar rezervi patreizējam pieslēgumam; notekūdeľu kanalizācijas tīkls;Kanalizācijas notekūdeľu attīrīšanas Vāja notekūdeľu attīrīšana lokālajāsiekārtu jaudas var nodrošināt(individuālajās) attīrīšanas iekārtās;notekūdeľu attīrīšanu visai Ķeguma Ūdensvada un kanalizācijas trašupilsētai, Rembatei atbilstoši EStehniskais stāvoklis daļējinormām;apmierinošs;Atkritumu savākšanu nodrošina 3 Siltuma zudumi siltumtrasēs;firmas;Rembates ciematā pārtrauktaModernizēts sakaru tīkls;centralizētā siltumapgāde,Elektroenerģijas laba pieejamība; izveidojusies haotiska lokālā apkure;Ērta pieeja dzelzceļa līnijai unNepietiekoša TV uztveršanas sistēma;automaģistrālei;Elektroenerģijas padevē bieţiRegulārs un pietiekoši bieţspārtraukumi;sabiedriskais transports pa valsts Vakarā pēc plkst. 21 ierobeţotsnozīmes ceļiem;sabiedriskais transports;Privāti transporta uzľēmumi;Autoceļš A6 pārslogots, caurlaidesPlašs un sazarots ielu un ceļu tīkls. spēja neatbilst reālajampieprasījumam;Autoceļa A6 krustojumi bīstami;Ķegumā nav autoostas;trūkst stāvlaukumu (pie stacijas, piedaudzdzīvokļu mājām);Nav novada iekšējā transporta;88% pašvaldības ielu un ceļu ir argrants segumu, sliktā stāvoklī;Ķeguma HES tilts ar lieliemierobeţojumiem, neperspektīvs,neatbilst modernai satiksmesĶeguma novada dome 2009.gads 136

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIESPĒJASSakārtot un paplašināt centralizētāūdensvada un kanalizācijas sistēmuvisai Ķeguma pilsētai un Rembatei arvalsts atbalsta projektu, Tomei – arpašvaldības atbalstu;Nākotnē realizēt dabas gāzes pārvadiun sadali Ķegumā un Rembatē;Ierīkot kabeļtelevīziju visā pilsētā;Uzlabot elektroenerģijas padevesnepārtrauktību;Izbūvēt autoostu ar auto stāvvietām;Risināt P8 krustojuma ar A6 undzelzceļu divos līmeľos unsavienojumu ar P85 ar jaunu tiltu;Izstrādāt novada ielu un ceļuklasifikāciju, noteikt katrai kategorijaipiemērojamās prasības (sarkanāslīnijas, brauktuves, ietves, veloceliľi,apgaismojums, apzaļumošana u.c.)Uzlabot ielu un ceļu labiekārtojumu,izbūvēt gājēju un velosipēdistuceliľus;Izveidot trokšľu aizsargbarjeraspilsētā.organizācijai;Dzelzceļa, A6.DRAUDIUgunsgrēka bīstamība lokālajāssistēmās, jo sevišķi daudzdzīvokļumājās;Avārijas visu veiduinţeniertehniskajās sistēmās;Sašķidrinātās gāzes iekārtu avārijasiespējas;Ielu un ceļu segumu sabrukums;Bīstamība gājējiem šķērsojot autoceļuA6 un dzelzceļu, izmantojot ielas beznodalītiem gājēju celiľiem;Bīstamība autobraucējiem ceļukrustojumos ar republikas nozīmesceļiem.Bīstamība Ķeguma pilsētas ielusavstarpējos krustojumos unpieslēgumos valsts autoceļiem(apgrūtināta redzamība, stāvs reljefs,neveiksmīga ģeometrija)Ķeguma novada dome 2009.gads 137

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS6. Zemes īpašuma un izmantošanas struktūra6.1. Zemes reformaZemes reforma ir viens sareţģītākajiem procesiem Latvijas zemes īpašumu attiecībusakārtošanā pārejā uz tirgus ekonomiku.Juridiskais pamats pilsētu zemes reformas realizācijai un kārtībai , kādā tā veicama ir1991.gada 20.novembra likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, bet laukuapvidos 1990.gada 21.novembra likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas laukuapvidos”.Jāatzīmē, ka zemes reformas realizācija lauku apvidos būtiski atšķiras no zemesreformas realizācijas pilsētās.Zemes reformas mērķis lauku apvidos ir pakāpeniskas privatizācijas gaitā pārkārtotzemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības laukos, laiveicinātu Latvijas tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošanu, nodrošinātu dabas un cituresursu saimniecisku izmantošanu un aizsardzību, augsnes auglības saglabāšanu un celšanu,kvalitatīvu lauksaimniecības produktu raţošanas palielināšanu.Zemes reformas mērķis pilsētā ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas,privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemesīpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, laiveicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētas apbūves veidošanos, zemes aizsardzību unracionālu izmantošanu .Lai varētu veikt zemes reformu tika izstrādāts Ķeguma lauku teritorijas un Rembatespagastu, kā arī Ķeguma pilsētas zemes ierīcības projekts.Ķeguma lauka teritorijas zemes ierīcības projektu izstrādāja Latvijas valsts zemesierīcības firma “Zemesprojekts”.Ķeguma lauku teritorijas un Rembates pagastu zemes ierīcības projekti izstrādātiatbilstoši likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”, nolikuma “ParLatvijas Republikas lauku apvidus realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu” unlikuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” noteiktajām prasībām un pamatojoties uzzemes komisijas slēdzienu par pagasta zemes fonda sadali starp atsevišķiem zemeslietotājiem, uz to iesniegumu pamata.Pavisam Ķeguma lauku teritorijā uz 1991.gada 20.jūniju bija reģistrēti 347 fiziskoĶeguma novada dome 2009.gads 138

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSpersonu zemes pieprasījumi, t.sk.zemnieku saimniecību izveidošanai 65 iesniegumi (10 saimniecības bijaizveidotas līdz 20.06.91.),piemājas saimniecību izveidošanai 282 iesniegumi.Projekts apstiprināts 1992.gada 14.februārī ar Ķeguma ciemata padomes TDP19.sasaukuma 10.sesijas lēmumu Nr.12.Rembates pagasta zemes komisija, izskatījusi visus līdz 1991.gada 20. jūnijamiesniegtos pieprasījumus par zemes piešķiršanu lietošanā fiziskām un juridiskām personām,pieľēmusi attiecīgus lēmumus, uz kuru pamata šie lietojumi ietverti Rembates pagasta zemesierīcības projektā.Rembates zemes komisijas sēdē 1991.gada 26. 12., protokola Nr. 24, pieľemtslēmums, ka zemes ierīcības projekta izstrādāšana pabeigta un tas likumā noteiktajā kārtībānododams saskaľošanai un apstiprināšanai. Rembates pagasta zemes ierīcības projektsapstiprināts Rembates pagasta TDP 20. sasaukuma 7. sesijā 1992.gasa 31.janvārī.Uz 1991.20.jūniju reģistrēti 671 zemes pieprasījums t.sk. zemnieku saimniecībuizveidošanai 205 pieprasījumi, izveidotas 123 zemnieku saimniecības,114 piemājassaimniecības un 9 apbūves gabali. Termiľlietošanā zemnieku saimniecībām rezervēti 1791 hazemes. Pašvaldības zemes projektā izvietotas uz 746 ha no tiem 450 paredzēti personīgopalīgsaimniecību uzturēšanai, 36 ha aizľem pagasta koplietošanas ceļi. Valsts meţa fondsizvietots VAS “Latvijas valsts meţi” Vidusdaugavas meţsaimniecības 1. Ogres iecirknī ,aizľemot 589 ha zemes. Rūpniecības zemes aizľem 12 ha, bet transporta, elektropārvades unsakaru līnijas zemes 22 ha. Valsts rezerves zemes 1522 ha.Ķeguma pilsētas zemes ierīcības projekta izstrādāšanas pamatā ir likums “Par zemesreformu Latvijas Republikas pilsētās”(20.11.1991.), Latvijas Republikas Valsts zemesdienesta “Pagaidu norādījumi pilsētu zemes ierīcības projektu izstrādāšanai” ( 01.07.1994.) unLatvijas Republikas Ministru kabineta “Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās”Nr.264 (29.08.1996.). Līdz 1994.gada 20.jūnijas ir saľemti 431 iesniegumi, no tiem 22 irbijušo zemes īpašnieku mantinieki. Ķeguma pilsētas zemes ierīcības projektu izstrādājaLatvijas Republikas Valsts zemes dienesta Nacionālais mērniecības centrs, projekta autorsJ.Lecinskis.Ķeguma pilsētas zemes ierīcības projekts apstiprināts 1994.gada 21.decembrī arĶeguma pilsētas domes lēmumu Nr. 14/2.1.Ķeguma novada dome 2009.gads 139

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS6.2. Zemes īpašumu struktūra6.2.1. Ķeguma pilsētaZemes īpašuma struktūra Ķeguma pilsētā uz 01.01.2008.ĪpašumiFizisko personu īpašumā 468 īpašumi, kas sastāda 138,6 ha,Juridisko personu īpašumā 14 īpašumi, kas sastāda 12 ha,Pašvaldības īpašumā 23 īpašumi, kas sastāda 83,6 ha,Valsts īpašumā 12 īpašumi, kas sastāda 78,1 ha,Jaukta statusa īpašumi 32 īpašumi, kas sastāda 8,4 ha,Kopā Ķeguma pilsētā ir 549 īpašumi, kas sastāda 320,7 ha.LietojumiFizisko personu lietošanā 19 īpašumi, kas sastāda 2,9 ha,Juridisko personu lietošanā 3 īpašumi, kas sastāda 1,0 ha,Pašvaldības lietošanā 16 īpašumi, kas sastāda 97,7 ha,Valsts institūciju lietošanā 10 īpašumi, kas sastāda 264,0 ha,Kopā Ķeguma pilsētā ir 48 zemes lietojumi, kas sastāda 365,6 ha.6.2.2. Tomes pagastsĪpašumiFizisko personu īpašumi 406 īpašumi, kas sastāda 2512,5 ha,Juridisko personu īpašumi- 8 īpašumi, kas sastāda 24,4 ha,Pašvaldību īpašumi – 12 īpašumi, kas sastāda 1810,9 ha ( t.sk. Rīgas pilsētai1780,28 ha, Ķeguma pašvaldībai 79,08 ha),Valsts un valsts institūciju īpašumi – 6 īpašumi, kas sastāda 855,4 ha,Jaukta statusa īpašumi – 7 īpašumi, kas sastāda 5,8 ha.Kopā zemes īpašumi Ķeguma lauku teritorijā439 īpašumi, kas sastāda 5209 ha.Ķeguma novada dome 2009.gads 140

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSLietojumiFizisko personu lietošanā 12 īpašumi, kas sastāda 47,1 ha,Juridisko personu lietošanā 1 īpašums , kas sastāda 16,4 ha,Pašvaldības lietošanā 7 īpašumi, kas sastāda 44,2 ha,Valsts institūciju lietošanā 8 īpašumi, kas sastāda 5739,8 ha,Kopā Tomes pagasta teritorijā ir 28 zemes lietojumi, kas sastāda 5847.5 ha.6.2.3. Rembates pagastsĪpašumiFizisko personu īpašumi 602 īpašumi, kas sastāda 5662,4 ha,Juridisko personu īpašumi- 46 īpašumi, kas sastāda 495,3 ha,Pašvaldību īpašumi – 7 īpašumi, kas sastāda 77,5 ha,Valsts un valsts institūciju īpašumi – 4 īpašumi, kas sastāda 411,2 ha,Jaukta statusa kopīpašumi – 10 īpašumi, kas sastāda 55,4 ha.Kopā zemes īpašumi Rembates pagastā 669 īpašumi , kas sastāda 6701,8 ha.LietojumiFizisko personu lietošanā 45 īpašumi, kas sastāda 283,8 ha,Pašvaldības lietošanā 44 īpašumi, kas sastāda 226,6 ha,Valsts institūciju lietošanā 11 īpašumi, kas sastāda 857,7 ha.Kopā Rembates pagastā ir 100 zemes lietojumi, kas sastāda 1368,1 ha.6.2.4. Ķeguma novadsĪpašumiFizisko personu īpašumi 1476 īpašumi, kas sastāda 8313,5 ha,Juridisko personu īpašumi - 68 īpašumi, kas sastāda 531,7 ha ,Pašvaldību īpašumi – 42 īpašumi, kas sastāda 1972,0 ha,Valsts un valsts institūciju īpašumi – 22 īpašumi, kas sastāda 1344,7 ha,Jaukta statusa kopīpašumi – 49 īpašumi, kas sastāda 69,6 ha.Kopā zemes īpašumi Ķeguma novadā 1657 īpašumi, kas sastāda 12231,5 ha.Ķeguma novada dome 2009.gads 141

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSLietojumiFizisko personu lietošanā 76 īpašumi, kas sastāda 333,8 ha,Juridisko personu lietošanā 4 īpašumi, kas sastāda 17,4 ha,Pašvaldības lietošanā 67 īpašumi, kas sastāda 368,5 ha.Valsts institūciju lietošanā 29 īpašumi, kas sastāda 6861,5 ha.Kopā Ķeguma novadā ir 176 zemes lietojumi, kas sastāda 7581,2 ha.Pašvaldība aktīvi darbojusies, lai iegūtu savā īpašumā zemes gabalus, uz kuriematrodas pašvaldības uzľēmumi, vai arī kuri nepieciešami šo uzľēmumu attīstībai. Izmantotaspašvaldības tiesības reģistrēt kā pašvaldības īpašumu zemes gabalus, uz kuriem atrodaspašvaldībai piederošās ēkas un būves un zemes gabalus, kuri nepieciešami novada iedzīvotājuvitālo vajadzību apmierināšanai. Tiek izmantotas arī pašvaldības pirmpirkuma tiesības.Pašvaldība atbalsta uzľēmumus, kas jau reformas laikā vēlas iegūt īpašumtiesības uzzemes gabaliem, kur atrodas to raţotnes. Piemēram, ja raţotne atrodas uz nepieprasītās, t.i.valstij piekrītošās zemes, pašvaldība neiebilst, ka raţotnes īpašnieki šo zemes gabalu reģistrēuz valsts vārda un pēc tam izpērk. Fizisko personu zemes īpašumu privatizācija kavējasgalvenokārt nepietiekošo līdzekļu dēļ, ir nesakārtotas mantojuma lietas.Uz 01.01.2008. no Ķeguma novada kopplatības 19823,9 ha, 83,4% zemes lietotājiem(7581,2 ha) ir nokārtotas zemes īpašuma tiesības (īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā), kassastāda 54,7% no Ķeguma novada kopplatības, 16,6% (262) zemes lietotājiem (8968,3 ha)zeme nav ierakstīta zemesgrāmatā, kas ir 45,3% no Ķeguma novada kopplatības, pārsvarā tāsir valsts meţu platības. Šīs sakarības vizuāli redzamas sekojošās diagrammās.100008000Ķeguma novada zemes īpašumu sadalījums pēcjuridiskā statusaFizisko personu8313,5Juridisko personuha60004000Pašvaldību200001972 1344,7531,769,6Valsts institūcijuJaukta statusa11. attēls Zemes īpašumu sadalījums pēc juridiskā statusaĶeguma novada dome 2009.gads 142

haĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma novada zemes lietojumu sadalījums pēc juridiskāstatusa800070006861,5Fizisko personu60005000Juridisko personu40003000200010000333,817,4368,5PašvaldībuValsts institūciju12. attēls Zemes lietojuma sadalījums pēc juridiskā statusa6.3. Zemes izmantošanas struktūraApstākļos, kad apdzīvotība kļūst aizvien biezāka un arvien paplašinās iedzīvotājustarpvalstu kustība, kad ES pāriet uz brīvu iedzīvotāju pārvietošanos dalībvalstu robeţās,arvien lielāku nozīmi iegūst vietējie noteikumi par zemes izmantošanu un saglabāšanupamatiedzīvotāju interesēs.Pamatojoties uz šiem apsvērumiem un ievērojot notikumu attīstību ES, svarīga irzemes klasifikācija un uzskaite. Zemes klasifikācija ir zemes iedalīšana zemes lietošanasveidos, vadoties kā no faktiskās, ilglaicīgās izmantošanas, tā arī no zemes gabala dabiskajāmīpašībām. Atbilstoši starptautiskajai klasifikācijas sistēmai zemi iedala:lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas sastāv no tīrumiem, atmatām, augļudārziem, pļavām un ganībām;meţi;zeme zem apbūves (ēkām, pagalmiem u.tml.), ceļiem un ūdeľiem;pārējās zemes.Ķeguma novada dome 2009.gads 143

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS6.3.1. Pašvaldības zemes izmantošanas struktūraLauksaimniecība- 31,6 ha,Meţsaimniecība- 1838,6 ha (1709 ha pieder Rīgas meţiem),Dabas pamatnes un rekreācijasnozīmes zemes- 16,6 ha,Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme - 2,8 ha,Sabiedriskas nozīmes objektu apbūveszeme- 70,4 haKomercdarbības objektu apbūves zeme – 2,0 haRaţošanas objektu apbūves zeme - 9,4 haSatiksmes infrastruktūras objektuapbūves zeme- 0,6 haKopā1972,0 haĶeguma novada dome 2009.gads 144

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS6.3.2. Fizisko personu zemes izmantošanas struktūraLauksaimniecība- 7859,5 ha,Meţsaimniecība- 243,1 ha,Dabas pamatnes un rekreācijasnozīmes zemes- 2,7 ha,Individuālo dzīvojamo māju apbūveszeme- 2,8 ha,Sabiedriskas nozīmes objektu apbūveszeme- 37,5 ha,Komercdarbības objektu apbūves zeme – 3,2 ha,Raţošanas objektu apbūves zeme - 5,3 haSatiksmes infrastruktūras objektuapbūves zeme- 18,9 haKopā8313,5 ha3%1%0%2%6%Ķeguma novada zemes sadalījums palietošanas mērķu grupām4%Lauksaimniecībā izmantojamā zeme28%MežiŪdeņiKrūmājiPurviPagalmiCeļiPārējās zemes56%13. attēls Zemes sadalījums pa lietošanas mērķu grupāmĶeguma novada dome 2009.gads 145

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS3%2%0%4%4%Rembates pagasta zemes sadalījums palietošanas mērķu grupām3%Lauksaimniecībā izmantojamā zemeMežiŪdeņiKūmāji54%Purvi30%PagalmiCeļiPārējās zemes14. attēls Rembates pagasta zemes sadalījums6%1%Tomes pagasta zemes sadalījums pa lietošanas3%mērķu grupām1%0%1%11%Lauksaimniecībāizmantojamā zemeMežiŪdeņiKrūmājiPurviPagalmiCeļiPārējās zemes77%15. attēls Tomes pagasta zemes sadalījumsĶeguma novada dome 2009.gads 146

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma pilsētas zemes sadalījums pa lietošanasmērķu grupām1%12%Lauksaimniecībāizmantojamā zemeMeži40%ŪdeņiKrūmājiPurvi37%PagalmiCeļi7%2% 1% 0%Pārējās zemes16. attēls Ķeguma pilsētas zemes sadalījums6.4. Zemes vērtībaZemes vērtību zonējums ir pašvaldības administratīvās teritorijas sadalījums zemesvērtību zonās, kurās zemes vērtība, kas paredzēta noteiktai nekustamā īpašuma lietošanasmērķu grupai, ir savstarpēji salīdzināma vai nemainīga tai piederīgo zemes vienību platībuietvaros.Zemes vērtību zonējumi izstrādāti pamatojoties uz likuma “Par nekustamā īpašumanodokli” 4.pantu.Līdz ar zonējuma izstrādi konkrētām nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupāmzemes vērtību zonu robeţās nosaka zemes bāzes vērtības. Zonējuma izstrādē izmantoinformāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem un zemes nomas maksām, ľemot vērāarī vietējās pašvaldības un rajona teritorijas plānojumus, nosakot katrā zonā zemes vērtībupaaugstinošos faktorus un pazeminošos faktorus.Ķeguma pilsētas zemes vērtību zonējums ir izstrādāts atbilstoši Latvijas RepublikasMinistru Kabineta 2006.gada 5.novembra noteikumiem Nr. 214 “Pilsētas zemes kadastrālāsvērtēšanas noteikumi”.Ķeguma pilsēta ir sadalīta piecās zemes vērtību zonās.Ķeguma lauku teritorijas un Rembates pagasta zemes vērtību zonējums izstrādātsĶeguma novada dome 2009.gads 147

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS2002.gadā pamatojoties uz likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” un Ministru Kabineta2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.341 “Lauku apvidus zemes kadastrālās vērtēšanasnoteikumi”.Ķeguma lauku teritorija ir sadalīta divās zemes vērtību zonās.1. zona ir no autoceļa Rīgas HES –Jaunjelgava līdz Daugavai . Šoseja ir robeţa , kasšķir 1. un 2. zonu. Daugavas krastos ir daudz iecienītu atpūtas vietu. Šī teritorija tiekizmantota arī atpūtas bāţu celtniecībai . Ķeguma novada dome uzmanību velta arī publiskopeldvietu saglabāšanai un uzturēšanai.2.zonā ir ietverta pārējā Ķeguma lauku teritorija.Rembates teritorija arī ir sadalīta divās zemes vērtību zonās.Pirmā zemes vērtību zonā ietverta teritorija starp Rīgas – Daugavpils šoseju unDaugavu. Šī teritorija aizľem nelielu platību no kopējās pagasta teritorijas. Darījumi ar zemivisvairāk notiek šajā zonā. Zona atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, ir ģeogrāfiski pievilcīga,jo atrodas Daugavas krastā.Ķeguma novada dome 2009.gads 148



ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS6.5. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemeSaistībā ar Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanu – ūdens līmeľa paaugstināšanuDaugavā, Tomes teritorijā ir ierīkota republikas nozīmes poldera sistēma, kuras satecesbaseins ir 1095 ha, no tiem 373,3 ha ir nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes (skat. 32.tabula).Ķeguma novada dome 2009.gads 151

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSĶeguma novadaNacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas “Tomes polderis”zemes īpašnieku saraksts32. tabulaN.p.k. KAD_NRĪpašumanosaukumsĪpašnieks Platība, m 21 74290050059 Veides-2 Irina Pimenova 5135,442792 74290060011 Sapali-2 Guntis Irbe 24028,00343 74290040032 Lejasbiķi Laima Jansone 8471,519364 74290060059 Nariņi Ēriks Geižins 27851,02745 74290060064 Dzirnavas Ķeguma novada dome 17453,52696 74290040012 Tošēni-2 Dzidra Pārpuce 31898,41137 74290040138 Sili Sandijs Barsovs 18523,38338 74290040142 Sili Sandijs Barsovs 17216,50269 74290060078 Vilciņi Sarmīte Tarvida 10157,804510 74290060053 Siliņi Inese Vīķe 98629,952211 74290040031 VizbuļiAleksandrsFomčenkovs10283,518512 74290040086 Pakalni Alda Vāczemniece 10412,476713 74290060032 Biezumi Baiba Siliņa 39431,578214 74290060072 Jaunupes Jānis Ernests 93125,705915 74290050051 Tīrezers Anna Oļha 183191,33316 74290050067 Mazskujas Valentīna Maļuhina 53378,993417 74290040150 Bērzāji Anastasija Jaudzema 50924,936718 74290050010 Kārkli Ligita Speķe 21046,677719 74290050110 Baltalkšņi Ligita Speķe 10509,396820 74290050070 Nariņi Ēriks Geižins 30762,022321 74290050018 Lielezers Kārlis Veckaktiņš 8592,862522 74290050017 Lielezers - 2 Indulis Celmiņš 9049,5828623 74290050035 Rasas Rasma Teicāne 52201,174324 74290040067 Stilbji Arvīds Aurmanis 37223,662725 74290050015 Strazdiņi Kārlis Vērītis 62296,046726 74290040048 Kraukļi Vilnis Ozoliņš 5946,0591227 74290040021 Mesteri Ilmārs Dāvis 97527,911328 74290050023 Rūpes Inese Drabiņa 13617,044329 74290050081 Jaunoši Artūrs Matuļavičs 32561,352230 74290040105 Ziedoņi Uģis Ušpelis 19471,81531 74290040044 Pērļupīte Aldis Vārna 20314,858132 74290040128 Ziedoņi Uģis Ušpelis 53351,649533 74290040100 Pīlādži Haralds Melderis 5113,327134 74290050058 Veides Jevgēnija Potapova 1940,3123335 74290040148 Upeskrasti Ivars Klagišs 9753,9803136 74290040091 Mazskujas Valentīna Maļuhina 17125,60337 74290050080 Artūri Artūrs Matuļavičs 21540,976438 74290050005 Sniķeri Ieva Kuriņa 239524,64839 74290040102 Pīlādži Haralds Melderis 27192,652340 74290040101 Upeskrasti Ivars Klagišs 8515,081341 74290040036 Rūpes 2 Pēteris Grandāns 34430,981542 74290040081 Dzērves Guntars Biļkins 18604,786743 74290040118 Lauči Ķeguma novada dome 17691,583944 74290040001 Vītoli Judīte Bērziņa 19816,271345 74290040161 Jaunvītoli Ilze Rudzīte 7570,846646 74290040159 Pagasta ceļi Ķeguma novada dome 4433,9053747 74290040122 Tautas nams Ķeguma novada dome 28378,963848 74290040063 Avoti Aleksejs Ozerskis 11626,289949 74290050033 Stērķeles Andrejs Makars 149188,925Ķeguma novada dome 2009.gads 152

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS50 74290040123 Sapņi Voldemārs Vaivods 5134,8851651 74290040064 Sarmas Vera Drozdecka 18634,179352 74290040045 Liepavoti Vija Feldmane 8267,8845653 74290040093 Priedes Anna Grandāne 61778,536154 74290040082 Skalbes Ligita Ābola 24475,370255 74290040003 Liepas Zoja Bērziņa 10939,410956 74290040060 Saulītes Aivars Paegle 14834,043257 74290040080 Madaras Guntars Biļkins 10334,386858 74290040083 Skalbes Ligita Ābola 11878,642759 74290040076 Līčupes Lidija Dzene 15551,735260 74290040170 Bebrukalni Elīna Tilta-Gerika 9986,1030561 74290040071 Bērziņi Maija Grieze 68774,830962 74290040099 Robežnieki Vera Visocka 10824,268763 74290040136 Valsts mežsLatvijas valsts mežiVAS25606,119964 74290040090 Mazskujas Valentīna Maļuhina 18916,429965 74290040113 Plūmes Anna Oļha 21490,937666 74290040166 Rudzupuķes Vera Visocka 7181,9094867 74290040052 Muižnieki Aleksandrs Bogdanovs 32713,75868 74290040157 Puķes Ausma Šņore 9265,7961169 74290050012 Tošēni-2 Vija Vigule 4704,8341770 74290040046 Kalnzemnieki Raivis Tilts 65535,746771 74290040154 Tolbas Marina Topraka 6843,2389672 74290040077 Lejnieki Ilona Kārkliņa 25599,741673 74290040056 Amatnieki Aija Bērziņa 20883,602774 74290040053 Upmaļi Gunta Matuzeviča 30041,977175 74290040167 Pagasta ceļi Ķeguma novada dome 5400,217376 74290040097 Upītes Biruta Skudra 29972,635177 74290040108 Brūveri Gunta Matuzeviča 30973,558478 74290040013 Stūrīši Rudīte Vanaga 21759,468879 74290050069 Nariņi Ēriks Geižins 123953,53480 74290040096 Viļņi-2 Einārs Eltermanis 30982,920281 74290040050 Viļņi Mihails Orlovskis 13736,967982 74290040008 Kārkliņi Velga Zagorska 39655,055183 74290040039 Liepkalni Irēna Jakubaņeca 14721,27284 74290040070 Lotes Ainārs Vaitekūns 44823,028985 74290040074 Celmiņi Anita Grausa 32128,916286 74290040009 Pļaviņas Aleksandrs Zaprudņevs 9409,2991987 74290040127 Strautnieki Gints Bergs 28742,848688 74290020011 Grīvas Anna Grīnfelde 16847,365189 74290020043 Līčupes Lidija Dzene 23498,583990 74290020026 Grantslejas Anna Voskāne 8150,2151891 74290020033 Smilgas Inese Grieze 22051,788292 74290020034 Mazskujas Valentīna Maļuhina 23479,176593 74290020004 Laivenieki Fricis Vītols 12233,623894 74290020027 Baloži Eleonora Rimša 31423,798795 74290020001 Vanagi Edgars Valdeks 37899,270196 74290020041 Pūpoli Juris Pūpols 20559,803797 74290020013 Zīles Aina Berķe 27689,535698 74290020023 Auzbiķkalēji Mudīte Gaile 157138,57399 74290020031 Dūjas Māris Skuja 62306,1857100 74290020022 Auzbiķkalēji Laima Ozoliņa 25886,2033101 74290020008 Skujas Rita Skuja 22728,9531102 74290020019 Alkšņi Ruta Kraukle 94683,824103 74290020002 Dirveikas Ķeguma novada dome 49935,9801104 74290020040 Sūkņu stacija TomeLatvijas valsts LatvijasRepublikas3561,22428Zemkopības ministrija105 74290020030 Dūjas Māris Skuja 82188,1395Ķeguma novada dome 2009.gads 153

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSKopā106 74290020049 P85Latvijas valsts LatvijasRepublikasSatiksmes ministrija66282,2129373,3 haZemes īpašuma un izmantošanas struktūrasstipro un vājo pušu, attīstības iespēju un draudu vērtējums (SVID analīze)STIPRĀS PUSESPilsētas un ciematu apbūvespaplašināšanas iespēja;Rembates teritorijā laba, meliorētalauksaimniecības zeme;Samērā labi sakārtotas īpašumtiesības.VĀJĀS PUSESSadrumstalota īpašumu struktūra;Atsevišķi zemesgabali netiekapsaimniekoti, ir nesakopti;Netiek pienācīgi koptas meliorācijassistēmas;Tomē zemes vērtību zonējuma robeţānoteikta pa autoceļu P-85, lai gan apbūveszemes vērtība abās ceļa pusēs irlīdzvērtīga;Pilsētas zemes kadastrālās vērtībasneatbilstība tirgus vērtībām.IESPĒJASRembates teritorijā iespējams attīstītlauksaimniecisku lielraţošanu;Mazvērtīgās zemes transformēšana meţakultūrām.DRAUDISamazināsies lauksaimnieciskāprodukcija.Ķeguma novada dome 2009.gads 154

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS7. Saimnieciskā darbībaValsts, tās reģionu saimniecisko stāvokli raksturo iekšzemes kopprodukts uz vienuiedzīvotāju (IKP). Šis rādītājs 2007.g salīdzinājumā ar 2000.g. cenām Latvijā bija Ls 3830,Zemgales novadā – Ls 940. Šobrīd Ķeguma novada saimniecisko stāvokli raksturo tikai tāteritorijā reģistrēto un strādājošo uzľēmumu skaits, to darbības specifika, nodarbināto skaits,uzľēmumu finansiālais stāvoklis. Novadā ir arī liels pašnodarbināto personu skaits, irizveidotas arī daţas kooperatīvas sabiedrības. Saimnieciskās darbības ekonomisko analīzinevar veikt, jo statistika nesniedz uzľēmumu finansiālās darbības datus.7.1. Uzņēmējdarbība, rūpniecībaNovadā rūpniecība ir attīstījusies kopš seniem laikiem. Jau 17.g.s.vidū, ievērojotnovada izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, hercoga Jēkaba laikā bijis liels rūpniecisks uzplaukumsTomē. Ir bijusi attīstīta pulvera (salpētera) raţošana, koka darvas un kokogļu raţošana,darbojušies stikla, ķieģeļu, dakstiľu, kaļķu cepļi, gateri, sākta papīra raţošana (pie tam labākvalitātē, uz tā iespiesta pirmā Bībele latviešu valodā). Darbojusies osta liellaivām.I pasaules karā Tomes rūpnieciskie objekti tika izpostīti. Nedaudz atjaunojās tikaiķieģeļu raţošana.1936.-1940.gadam uzcelts stratēģisks valsts enerģētikas objekts- Ķeguma HES, kas irpamats gan vietējās infrastruktūras, gan valsts energosistēmas attīstībai.Ķeguma pilsētā no 1957.g. līdz atmodai un kolhozu likvidācijai darbojās Ogres rajonastarpkolhozu celtniecības organizācija (SCO), kurā bija ap 500 strādājošo.Rembates teritorijā bija labi attīstība lauksaimnieciskā raţošana kolhozā “Uzvara”, jo87 % lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir meliorēta. Raţošanas palīgnozare bija darbaapģērbu šūšana.Novadā darbojas vairāki valsts, pašvaldību un citu juridisko personu reģistrētiuzľēmumi, kā arī fiziskās personas, ar pašvaldības izsniegtām individuālā darba atļaujām,veic daţāda rakstura uzľēmējdarbību.Ķeguma novada dome 2009.gads 155

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS7.1.1. Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanaNovada ekonomisko stabilitāti nodrošina 1939.gadā uzbūvētā, 1947.gadā atjaunotā,1979.gadā paplašinātā, bet 2001.gadā rekonstruētā raţotne Ķeguma hidroelektrostacija, kassastāv no divām spēkstacijas ēkām: HES – 1 Daugavas labajā krastā un HES – 2 kreisajākrastā, kura tagad ietilpst uzľēmuma VAS Latvenergo filiālē Daugavas hidroelektrostacijas.Filiāles pamata profils ir elektroenerģijas raţošana, izmantojot dabas resursus - Daugavasūdens hidroenerģētisko potenciālu. Ķeguma pilsētā raţotne – Ķeguma HES uz licencespamata nodarbojas arī ar siltumenerģijas raţošanu, dzerama ūdens ieguvi, piegādi, pilsētaskanalizācijas tīklu apkalpi. Šos sabiedriskos pakalpojumus Ķeguma HES struktūrvienība -Siltumenerģijas un ūdens ražošanas un pārvades iecirknis sniedz pilsētas centradaudzdzīvokļu mājām, daļēji pašvaldības iestādēm un citiem uzľēmumiem. Raţotnē,neskatoties uz piederību filiāles struktūrām, strādā apmērām 100 darbinieki, no tiemvairākums ir augsti kvalificēti speciālisti ar atbilstošu profesionālās izglītības līmeni un,salīdzinoši ar citiem novadā strādājošiem, augstu atalgojumu. Šobrīd Ķeguma HES kopumāsaraţo vidēji 550 miljonus kWh gadā, kas sedz ap 10 % Latvijas elektroenerģijas patēriľa.Raţotnē ir saglabāta un attīstīta raţošanas bāze, attīstībā ir ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi (HES - 1 rekonstrukcijā ap 20 miljoni USD).AS "Latvenergo" kopā ar Ķeguma pašvaldību, piesaistot neatkarīgus ekspertus, veicapētījumu un secināja, ka Ķegumā lietderīgi ir izveidot centralizētu siltumapgādi, esošās divasautonomās siltumapgādes sistēmas – AS "Latvenergo" pārvaldījumā esošo "Ķeguma HESkatlumāja" un otru Ķeguma pilsētas domes pārvaldījumā esošo – SIA "Ķeguma stars" -apvienojot vienā.Galvenie riskiSiltumapgādēRembatē centralizētā siltumapgāde daudzdzīvokļu mājām likvidēta, nouzľēmējdarbības viedokļa grūti atjaunojama.Ķeguma HES1. Katastrofālu plūdu gadījumā (Q>12000m 3 /s) ūdens pārgāznes jauda irnepietiekoša., kā rezultātā var notikt Ķeguma zemes dambju noskalošana, daļēja pilsētasappludināšana.Ķeguma novada dome 2009.gads 156

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS7.1.2. Kokapstrāde, koksnes pārstrādeNovadā ir daţi kokapstrādes uzľēmumi: SIA “Sveķi”, SIA “ Matīss” u.c., kuriizgatavo daţādus pasūtījumus no koksnes materiāliem. Pārsvarā tie ir logi, durvis, mēbeles,daţādas koka konstrukcijas nelielos daudzumos, pārsvarā pēc individuāliem pasūtījumiem.Kokapstrādes uzľēmumos nav ieviestas jaunas tehnoloģijas, tāpēc pasūtījumu un raţošanasapjoms ir mazs, atalgojuma līmenis zems.Rembatē ir organizēts uzľēmums, kurš raţo kokogles vietējam tirgum un eksportam.Raţošanas paplašināšanu kavē investīciju trūkums.Kokapstrādes īpatsvars novada raţošanas bilancē ir neliels.7.1.3. Mazie uzņēmumi un individuālā uzņēmējdarbībaNovada teritorijā ir daţi mazie uzľēmumi ar nelielu raţošanas un pakalpojumuapjomu. Pie tādiem var pieskaitīt uzľēmumus, kuri izgatavo kapu pieminekļus , automehāniskā darbnīca, metāllūţľu savākšanas punkts, gaļas pārstrādes uzľēmums SIA“Rubeľi”.7.2. Lauksaimniecība7.2.1. Rembates pagastsRembates pagasta kopējā platība ir 8097 ha. Rembates pagastā lauksaimnieciskāraţošana pirms zemes reformas saistījusies ar kolhozu ” Uzvara”, vēlāk ar paju sabiedrību“Rembate”. Visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi 4150 ha platībā apstrādāja saimniecība,apmēram 120 ha bija izdalīti pagasta iedzīvotājiem palīgsaimniecību uzturēšanai. Saimniecībāstrādāja divas meliorācijas brigādes, tas nodrošināja lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kāarī ar krūmiem aizaugušo platību meliorāciju. Sākoties zemes reformai, katram zemesapsaimniekot gribētājam tika dota iespēja zemi iegūt īpašumā vai lietojumā. Izveidojās 123zemnieku saimniecības un 114 piemājas saimniecības. Zemes reformas gaitā to skaitspieauga, 2004. gadā Rembates pagastā bija 291 zemnieku saimniecība un 226 piemājassaimniecības. Cilvēki cerīgi uzsāka lauksaimniecisko raţošanu. Sabrūkot paju sabiedrībai,raţošanas līdzekļi tika nodoti paju sabiedrības biedriem, viľi tos izmantoja, uzsākotĶeguma novada dome 2009.gads 157

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSindividuālo raţošanu. Tomēr pārsvarā raţošanas objektu netika izmantoti paredzētajiemmērķiem, tie tika nojaukti vai arī pašlaik netiek izmantoti raţošanā, pamazām sabrūk, ir fiziskinovecojuši. Privatizācijas rezultātā radušās saimniecības, kas pārsvarā nodarbojas artradicionālo lauksaimniecību – raţo pienu, gaļu, graudus. Pārsvarā saimniecības ir nelielas,tajās darbojas tikai paši īpašnieki un ģimenes locekļi, raţoto izmanto tikai ģimenes patēriľam.Tāpēc lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir salīdzinoši mazs. Paju sabiedrībā strādājaapmēram 80 % pagasta iedzīvotāju, pašlaik lauksaimniecībā nodarbināto skaits samazinājieslīdz 10%. Tomēr vērojama tendence veidoties lielsaimniecībām. Pagaidām gan zeme lielāsplatībās tiek nomāta, bet pamazām tiek atpirkta no esošajiem zemes īpašniekiem. Tas radapriekšnosacījumus sekmīgākai zemes, meliorācijas sistēmu kopšanai, jaunu tehnoloģijupiesaistei, jaunas tehnikas iegādei. Zemnieki saprot, ka viens no veiksmīgas raţošanaspriekšnosacījumiem ir izglītības līmeľa celšana. Lai sagatavotu un uzrakstītu projektus ESatbalsts saľemšanai daţādas nozarēs, zemniekam ir jābūt ļoti zinošam. Mūsu zemnieki tamjau ir gatavi.Lauksaimniekam galvenais raţošanas līdzeklis ir zeme. Pagastā pārsvarā ir auglīgasvelēnu podzolētās augsnes uz smilšmāla, māsmilts un smilts cilmieţiem, zemes vidējaissvērtais LIZ kvalitatīvais novērtējums ir 43 balles, bet vidējā kadastrālā vērtība 196 Ls/ha –viena no augstākajām Ogres rajonā. Pagastā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir4213 ha, jeb 52,0 % no kopējās zemes platības. Meliorēti ir 3668 ha jeb 87,1 % no pagastalauksaimniecības zemēm. Raksturīgi, ka mazāk kā puse ( 49 % ) zemes īpašnieku, kuriemzeme lielāka par pieciem hektāriem, dzīvo pagasta teritorijā. Daļa zemes īpašnieku savaszemes neapstrādā, citi tās iznomā lielākajām zemnieku saimniecībām. Rembates pagastā zeminomā arī zemnieki no citiem pagastiem – zemnieku saimniecības “Ogre”, “Kārļi”,“Zvaigznītes”, “Jautras” no Ogresgala, zemnieku saimniecība “Pilskalni” no Lielvārdes, kā arīLatvijas valsts meţizstrādes institūts “Silava”. Saimniecībām “Jautras” un “Zvaigznītes”pagastā ir arī īpašuma zemes. Lielākā zemnieku saimniecība ”Vecpīrāgi” zemi nomā arīLēdmanes, Suntaţu un Ogresgala pagastos. Bet pagasta teritorijā arvien vēl ir platības, kurasgadiem ilgi netiek apstrādātas. Tās aizaug ar krūmiem, netiek koptas arī meliorācijas sistēmas.Tā rezultātā pārpurvojas ne tikai nekoptā zeme, bet arī kaimiľu platības. Zemes īpašniekiemun lietotājiem nav zināšanu par meliorācijas sistēmu kopšanu un apsaimniekošanu.Ķeguma novada dome 2009.gads 158

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSLauksaimniecības zemes sadalījums pa zemes lietošanas veidiemRembates pagastā uz 01.01.2008.33. tabulatai skaitāZemes platība ha aramzemeaugļudārzipļavas ganības t.sk meliorēts4257.2 3044.4 62.5 486.8 663.5 3566.1Zemnieku saimniecības Rembates pagastā34. tabulaSaimniecībasnosaukumsĪpašnieksIzmantotāplatībahaZ./s.”Vecpīrāgi” A. Brauna 415,7300,0 hacitospagastosīpašumātai skaitānoma139,8 275,9300,0 hacitospagastosRažošanasvirzienigraudkopībagriķu, rapšaaudzēšanaZ./s.”Cerības” A. Auza 25,6 25,6 graudkopībazālājuZ./s/”Āţi” A.Veļika 51,1 20,6 30,5 pienasēklaudzēšanalopkopībagraudkopībaZ./s.”Atmodas” I.Čakša 46,1 46,1 - cūkkopībaZ./s.”Aiľi” A.Brenčs 23,5 53,0 50,0 pienalopkopībaZ./s.”Raitas” E.Ikaunieks 91,9 49,8 42,1 graudkopībakaltespakalpojumidzirnavupakalpojumiĶeguma novada dome 2009.gads 159

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSZ./s.”Dārznieki” R.Ikauniece 27,7 19,1 8,6 pienalopkopībaZ./s.”Sprīdīši” J.Asmaitis 57,5 36,4 21,1 kartupeļuaudzēšanagraudu, zālājusēkluaudzēšanaZ./s”Brūklenāji” I.Kļaveniece 53,5 38,5 15,0 kartupeļuaudzēšanaZ./s.”Apses” L.Rudzīte 7,3 7,3 - biškopībaZ./s.”Aviekstes” A.Narovskis 23,1 23,1 - zemeľuaudzēšanadārzeľisegtajāsplatībāsZ./s.”Bebri” I.Gulbis 13,4 13,4 - dārzeľkopībakartupeļuaveľuaudzēšanaZ./s.”Cinaites” D.Eniľa 22,8 22,8 - gaļas lopizīdītājgovjuaudzēšanaZ./s.”Mālnieki” I.Mālnieks 44,2 29,2 15,0 pienalopkopībagraudkopībaZ./s.”Vecrieksti” H.Muzikants 49,9 45,9 4,0 pienalopkopībaZ./s.”Čakstes” B. Šmite 10,2 10,2 9,5 pienalopkopībaZ./s.”Kalēji” J.Siliľš 37,8 37,8 - graudkopībacūkkopībaZ./s.”Madaras” A.Zamurs 15,4 8,9 6,5 pienalopkopībabiškopībaĶeguma novada dome 2009.gads 160

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSZ./s.”Mazķīvītes” A.Vītoliľš 17,0 14,0 3,0 pienalopkopībaZ./s.Pērles” L.Lācis 62,5 54,7 7,8 kartupeļuaudzēšanadārzeľkopībaun pārstrādeZ./s.Rozetes” Z.Ābelis 70,9 70,9 - augļkopībaZ./s.”Senlejas” G.Reķis 58,7 58,7 - zīdītājgoviszemeľuaudzēšanaZ./s.”Veckapari” A.Meľģelsons 101,2 71,2 30,0 graudkopībagriķuaudzēšanarapšaaudzēšanaZ./s.”Jaunkrastiľi” A.Zarāns 35,0 22,1 12,9 pienalopkopībailggadīgozālājuaudzēšanaZ./s.”Zarumi” V.Petrovičs 57,3 42,3 15,0 Zemeľu unkartupeļu,dārzeľuaudzēšanaZ./s.”Purviľi” L.Nadeţľikova 10,0 10,0 - upeľuaudzēšanaaitkopībaPiem.saimniecība“Grauţupītes”J.Lapiľš 2,3 2,3 - ziedi segtajāsplatībās, puķusēkluaudzēšanaĶeguma novada dome 2009.gads 161

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSPiem.saimniecība“Maigas”V.Pucis 2,0 2,0 - aveľuaudzēšanaZ./s”Jautras” A.Baranovskis 127,5* 120,5 7,0 graudkopībagriķiZ./s.”Pilskalni” E.Lindemanis 36,8* - 36,8 Puķes,dārzeľisegtajās unlauka platībāsdārzeľupārstrādeZ./s.”Ogre” G.Ķigulis 142,7* - 142,7 graudkopībaZ./s.”Zvaigznītes” J.Rūtiľš 56,4* 17,3 39,1 ilggadīgiezālājiP/s”Kārļi” 198,7* - 198,7 graudkopībailggadīgiezālāji* saimniecības reģistrētas citos novadosAugkopībaPagastā divpadsmit saimniecībās nodarbojas ar graudaugu audzēšanu. Graudi tiekraţoti tirgum un pārsvarā sava ganāmpulka uzturēšanai. Saimniecības “Cerības” nodarbojas argraudu un ilggadīgo zālāju sēklaudzēšanu. Sertificētu graudaugu un zālāju sēklu variegādāties pagasta un arī citu pagastu iedzīvotāji. Saimniecībās “Vecpīrāgi” un “Veckapari”audzē griķus un rapsi.Pagastā lielākā zemnieku saimniecība “Vecpīrāgi” apstrādā 415,7 ha Rembatē un 300ha kaimiľu pagastos Katru gadu saimniecība ar labiem panākumiem piedalās konkursā“Sējējs”. 2003.gadā saimniecība piedalījās SAPARD programmā un saľēma finansējumusaimniecības attīstībai. Raksturīgi, ka saimniecība iegādājusies augstraţīgu tehniku un lielāsplatības tiek apstrādātas tikai saimnieces un saimniecības vadītāja spēkiem. Ļoti liela vērībatiek pievērsta pareizai audzēšanas tehnoloģijai, sēklas materiālam, mēslošanai, nezāļuapkarošanai, tāpēc arī panākumi neizpaliek. Graudu raţība sasniedz 50 cnt no ha. Atzīstamistrādā arī saimniecības “Cerības”, “Raitas”. Kaltes un malšanas pakalpojumus sniedz arīzemnieku saimniecība “Raitas”.Lielās saimniecības graudus realizē pārstrādes uzľēmumiem, bet saimniecības, kurāslīdztekus graudkopībai ir govju ganāmpulks, graudus izmanto ganāmpulka uzturēšanai.Ķeguma novada dome 2009.gads 162

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSAr ilggadīgo zālāju audzēšanu zaļās masas ieguvei nodarbojas saimniecība“Jaunkrastiľi”, jo 2000.gadā viľi sāka zaļo masu realizēt Rīgas zooloģiskajam dārzam.LopkopībaLīdz ar paju sabiedrības likvidāciju strauji samazinājies liellopu skaits. Atzīstamistrādā arī saimniecības “Āţi”, „”Dārznieki”, kurās ir divdesmit slaucamas govis katrā. Raţībasaimniecībās ir vidēji 5000 kg no govs. Pārējas piena raţošanas saimniecībās govjuganāmpulks ir mazāks. Saimniecībās “Cinaites” un „Senlejas” uzsākta zīdītājgovjuaudzēšana.Ar cūkkopību pagastā lielos apmēros nodarbojas saimniecība “Atmodas”. No pajusabiedrības “Rembate” privatizētajā kūtī tiek audzētas 15 sivēnmātes un 300 nobarojamāscūkas.Saimniecība “Purviľi”, pamazām uzsāk audzēt trušus un aitas.Dārzeņkopība, kartupeļu audzēšanaPagastā vairākas saimniecības nodarbojas ar dārzeľu audzēšanu un kartupeļuaudzēšanu. Atzīstami strādā saimniecības “Pērles”, “Sprīdīši”, Brūklenāji”, “Bebri”.Galvenokārt tiek audzēti kāposti, burkāni un sarkanās bietes. Dārzeľkopības saimniecība“Pērles” līdztekus dārzeľu audzēšanai, skābē arī kāpostus. Saimniecība “Sprīdīši” 2003.gadāsaľēma SAPARD līdzfinansējumu tehnikas iegādei.AugļkopībaPaju sabiedrībai “Rembate” piederēja augļu dārzs 5 ha platībā. Privatizācijas rezultātātas tika sadalīts, nekāda saimnieciskā darbība nenotiek.2000. gadā saimniecība “Rozetes” iestādīja 6 ha intensīvo dārzu – pundur unpuspundurābeles, bumbieres. Pašlaik īpašnieks paplašinājis zemes platības līdz 71 ha,2003.gadā iestādīti 20 ha jauna dārza. Īpašnieks ir iegādājies arī ēkas, kuras tiks pārbūvētas unizveidots augļu pagrabs. Saimniecībās “Maigas” un “Bebri” uzsākta aveľu audzēšana lielākāsplatībās.Zemeņu audzēšanaSaimniecībās “Senlejas”, “Zarumi” un “Aviekstes” apmēram 1 ha platībā katrā audzēzemene. Visās saimniecībās zemeľu audzēšana ir palīgnozare.Ķeguma novada dome 2009.gads 163

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSBiškopībaSaimniecības “Apses” un “Madaras” ir vienīgās saimniecības Rembates pagastā, kurāslielos apjomos nodarbojas ar biškopību Saimniecībai “Apses” ir 35 bišu saimes, bet“Madarām”30 bišu saimes.Zemnieku saimniecība un tūrismsZemnieku saimniecība “Jaunsvelmes” 2003.gadā savā zemē uzcēla atpūtas māju unuzsāka piedāvāt atpūtas iespējas savā saimniecībā. Tagad šī saimniecība nenodarbojas arlopkopību, bet palika tikai viesu māja.7.2.2. Tomes pagastsSākoties zemes reformai Ķeguma lauku teritorijā uz 1991.gada 20.jūniju bija saľemti65 iesniegumi (10 saimniecības izveidotas līdz 20.06.91.) zemnieku saimniecībuizveidošanai, kopējā platība 1208 ha, kas sastāda 10,9 % no kopplatības.Piemājas saimniecību (skat. 17. attēls) izveidošanai saľemti 143 iesniegumi, kopējāplatība 495,1 ha, kas sastāda 4,5% no kopplatības.Lielākās zemnieku saimniecības “Dūjas” 29,3 ha, “Tošēni” 14,5 ha, “Lejasbiķi” 22,6ha, “Jaunpakuļi” 29,6 ha, “Biezumi” 32,5 ha. Tas uzsākot zemes reformu, pašlaik ir zemniekusaimniecība Rasas – nodarbojas ar aitkopību, Stilbji – piena lopkopība, Sniķeri – pienalopkopība, aitkopība u.c. sīklopi.Lielākās piemājas saimniecības “Landavas” 21,0 ha, “Amatnieki” 15,0 ha.Ķeguma novada dome 2009.gads 164

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS17. attēls Piemājas saimniecībaTomes teritorijā augsnes ir samērā smilšainas un lauki ļoti sadrumstaloti. Praktiski visinodarbojas ar naturālo saimniecību.Tomes valsts nozīmes poldera aizsardzības teritorija ir nacionālas nozīmeslauksaimniecības zeme, kuras izmantošanas mērķis ir tikai lauksaimniecība. Šī teritorija irsadalīta 17 zemes īpašniekiem.SVID analīzeSTIPRĀS PUSESIzdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis;Rembatē auglīgas augsnes;Lielas meliorētas platības;Aktīvi lauksaimniecības uzľēmēji.VĀJĀS PUSESNepietiekošas investīcijaslauksaimniecībā;Nepietiekoša meliorācijas sistēmuapsaimniekošana;Slikts vietējo ceļu stāvoklis.Ķeguma novada dome 2009.gads 165

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIESPĒJASUzlabot lauksaimniecības zemes;Neauglīgo teritoriju transformēšana;Netradicionālu lauksaimniecībasveidu attīstība.DRAUDIMeliorāciju sistēmu sabrukums;Lauksaimniecības zemju aizaugumsar krūmiem;Lauksaimniecības produkcijassamazināšanās;Iedzīvotāju skaita samazināšanāslaukos.SecinājumiRīcības un līdzekļi lai:izmantotu stipro pušu priekšrocības;izmantotu vājās puses;izmantotu iespējas;novērstu draudus un sagatavotos tiem.Novērtējot novada ģeogrāfisko stāvokli jāapgalvo, ka atrodamies izdevīgā vietāLatvijas mērogā. Izdevīgi, ka Rembati šķērso dzelzceļš un Rīgas – Daugavpils šoseja. Tasviss ir labvēlīgi lauksaimniecības produkcijas realizēšanā., bet tas arī veicina iedzīvotājuaizplūšanu uz pilsētām darba meklējumos.Zemes kadastrālā vērtība salīdzinot ar republiku un arī ar rajona vidējo ir salīdzinošiaugsta, mazāk līdzekļu jāiegulda augšľu ielabošanā, pagastā ir augsts meliorēto zemjuīpatsvars, kā arī gandrīz visā pagasta teritorijā augsne ir auglīga.Pēdējos gados Rembatē savu saimniecisko darbību izvērš stabilas zemniekusaimniecības, kuras nodarbojas ar tradicionālo lauksaimniecību. Nākotnē uzsvars būtuliekams uz lauksaimniecības attīstību kopumā - izglītots lauksaimnieks ekonomiski attīstītāun sakoptā lauku vidē. Jārada priekšnoteikumi, lai lauksaimnieki varētu izglītoties, jāveicinaiespēja tradicionālo lauksaimniecību apvienot ar jaunu pakalpojumu sniegšanu – tūrisma unatpūtas organizēšanu, vides sakopšanu, dabas resursu apsaimniekošanu, kultūrvides radīšanu.Ķeguma novada dome 2009.gads 166

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS7.3. MežsaimniecībaMeţsaimniecība ir viena no tautsaimniecības stabilākajām nozarēm. Ķeguma novadāmeţi aizľem 11034,3 ha platības, vai 55,9 % no kopējās novada teritorijas.Daugavas kreisajā krastā –Tomē 77 % no teritorijas aizľem meţi, no tiem 80 % irskujkoku meţi un 20 % mīkstie lapu koku meţi. Augšanas apstākļi pārsvarā ir sausieľi arsmilšainām augsnēm.Daugavas labajā krastā – meţi aizľem 30,7 % no kopējās Rembates teritorijas.Rembates teritorijā vairāk ir lapu koku meţi, purvi un bērzu birztalas.Ķeguma pilsētā arī 9,5 % no teritorijas aizľem meţi, galvenokārt tie izvietoti osupaugurainē. Pilsētā vairumā aug prieţu meţi.Mežu platību sadalījums pa teritorijām (ha)35. tabulaApsaimniekotājiĶeguma pilsētaTomes pagastsĪpašumā Lietojumā Kopā Īpašumā Lietojumā KopāFiziskās personas 33,2 - 33,2 1122,4 25,3 1147,7Juridiskās personas 1,7 - 1,7 9,4 - 9,4Pašvaldība 35,1 - 35,1 1660,5 12,7 1673,2Valsts 13,9 - 13,9 782,9 4898,6 5681,5Jaukta statusa - - - 0,4 - 0,4Kopā 83,9 - 83,9 3575,6 4936,6 8512.2ApsaimniekotājiRembateĶeguma novadsĪpašumā Lietojumā Kopā Īpašumā Lietojumā Kopā %Fiziskās personas 1455,3 48,4 1503,7 2610,9 73,7 2684,6 24%Juridiskās personas 153,1 - 153,1 164,2 - 164,2 1%Pašvaldība 61,3 99,8 161,1 1756,9 112,5 1869,4 17%Valsts 61,4 530,7 592,1 858,2 5429,3 6287,5 58%Jaukta statusa 43,7 - 43,7 44,1 - 44,1 0%Kopā 1774.8 678.9 2453,7 5434,3 5615,5 11049,8 100%Ķeguma novada dome 2009.gads 167

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS7.3.1. Meža nekoksnes vērtībasAinaviskas vērtības ir meţaudzēm gar Daugavu, Ogri, mazajām upītēm unpaugurainajā novada apvidū.Meţiem ir liela rekreācijas un tūrisma vērtība. Labās satiksmes dēļ, Tomes meţosogot, sēľot, atpūsties brauc gan novada, gan Ogres un Rīgas iedzīvotāji. Meţu masīvu tiešātuvumā izveidotas organizētas atpūtas bāzes: “Rēzijas”, “Puduri”, “Sniedzes”, to skaitsperspektīvā pieaugs.Vēl viena nozīmīga meţa nekoksnes vērtība ir medījumi. Gan valsts, gan pašvaldībasun privātās meţu teritorijas iznomā mednieku kopas. Ķeguma novadā Daugavas kreisajākrastā MK “Ķegums” apmedī 3049 ha, MMK “Tome” - 2829 ha, Daugavas labajā krastāRembates meţos medības organizē Rembates mednieku kopa.Medību saimniecībā ir jāpilnveido medījamo dzīvnieku uzskaite, lai izvairītos nonepamatota dzīvnieku blīvuma meţaudzēs vai mākslīgi nesamazinātu dzīvnieku skaitu.Novada meţos sastopami un ir atļauti medīt visi Latvijā medījamie dzīvnieki un putni,izľemot medľus.7.3.2. VideMeţu būtiski bojājumi nav konstatēti. Zināmus draudus rada pārlieku savairojusiesbebru populācija, par kuru skaita regulēšanu atbildīgas mednieku kopas.Konstatēti meţu piesārľojumi ar sadzīves atkritumiem (skat. 18. attēls), zemespiesārľojumi nav konstatēti.Novada meţos ligzdo aizsargājamo putnu sugas melnais stārķis, mazais ērglis, medľuriesta vietas, ap šīm vietām izveidoti mikroliegumi apmēram 10 ha platībā ap katruligzdošanas vietu.Ogres iecirknī retas ķērpju, sūnu un vaskulāro augu sugas, kas raksturo augstobioloģisko daudzveidību.Aizsargājamās zīdītāju sugas Latvijā un Eiropā meţa susuris un lielais susuris, meţacauna, sesks, lūsis.Ķeguma pilsētas zaļā zonā atstāti 3 kvartāli pieguļoši Ķeguma austrumu daļā, kurosneveic kailcirtes.Valsts meţu Birzgales iecirknī ir augstvērtīgi meţi pie Tomes zivju audzētavas, kur 10meţu kvartāli (55, 56, 75-79, 101-103.) ir izdalīti kā ģenētiskie rezervāti, kuros ir ierobeţotasaimnieciskā darbība (minerālmēslu, pesticīdu u.c. ķīmikāliju lietošana, rekonstruktīvā cirte,Ķeguma novada dome 2009.gads 168

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSzemju transformācija).Ietekmes uz vidi novērtēšanas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidībassaglabāšanu, sekmēt vides piesārľošanas samazināšanu.18. attēls Degradētas teritorijasValsts meţos katru gadu uzskaita vides vērtības pirms meţizstrādes uzsākšanas, veiciespējamo ūdens un augsnes piesārľojuma kontroli darbības laikā un meţsaimniecisko darbupieľemšanas laikā.Stratēģiskais mērķisSaglabāt un paaugstināt meţu ekonomiskās un ekoloģiskās vērtības.UzdevumiIzglītot sabiedrību meţu saglabāšanas un to vides uzlabošanas jautājumos;Veikt pilnīgu un kvalitatīvu nocirsto meţaudţu atjaunošanu;Veikt meţu infrastruktūras radikālu uzlabošanu;Saglabāt meţa vides bioloģisko daudzveidību;Veikt meţa veselības stāvokļa uzraudzību;Organizēt meţa apsardzību;Meţu īpašnieku izglītošanai veltīt lielāku vērību.Ķeguma novada dome 2009.gads 169

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSApsaimniekošanas struktūraNovadā no kopējās meţu platības valsts meţi aizľem 55,8 %.Valsts meţu (valsts īpašums) apsaimniekošanu veic VAS “Latvijas valsts meţi”Vidusdaugavas meţsaimniecības 1999.g. decembrī izveidotas struktūrvienības:1. Ogres iecirknis (Daugavas labajā krastā Rembates teritorijā);4. Birzgales iecirknis (Daugavas kreisajā krastā, Tomes teritorijā).Abiem iecirkľiem izstrādāti perspektīvie meţa apsaimniekošanas plāni 2001.-2011.gadiem. VAS “Latvijas valsts meţi” arī lielu vērību velta meţu infrastruktūrasuzlabošanai –uzlabotu meţu ceļu projektēšanai, novadgrāvju ierīkošanai, grāvju apaugumutīrīšanai.Fizisko personu privātie meţi aizľem 14,6 % no novada kopplatības. Šos meţusapsaimnieko paši īpašnieki atbilstoši meţu apsaimniekošanas plāniem meţsaimniecībasspeciālistu uzraudzībā. Sevišķa vērība jāvelta meţa cirsmu atjaunošanas darbiem.Pašvaldībām Ķeguma novadā ir 9,3 % meţu no kopējās meţu platības.Rīgas pilsētas pašvaldībai Tomē pieder 1645,4 ha meţi.Ķeguma novada pašvaldībai īpašumā ir 141,5 ha un lietojumā 152,5 ha meţi. Irizstrādāti meţu apsaimniekošanas projekti katram meţa nogabalam, atbilstoši kuriempašvaldība veic meţsaimnieciskos darbus. Pilsētas teritorijā meţs tiek kopts un uzturēts kāparka teritorija.Kopumā novada meţu stāvoklis ir labs.7.4. ZivsaimniecībaNovadā ir divas zivju audzētavas. 1926.gadā darbību uzsāka Tomes zivju saimniecībaun 1992.gadā Ķeguma zivju audzētava. Audzētavas pamatā nodarbojas ar lašu, taimiľu,foreļu mazuļu audzēšanu. Ķeguma audzētavā audzē arī zandartu mazuļus. Eksperimentāli tiekapgūta foreļu, karpu, līľu un storu audzēšana. Zivju audzēšana notiek gan slēgtajos baseinos,gan ārējos dīķos. Abās audzētavās kopā ir 45 darba vietas. Darbinieku sastāvs ir stabils, arpieredzi un ar labu kvalifikāciju. Audzētavas tiek finansētas no valsts budţeta, kas var radītproblēmas mainoties prioritātēm valsts budţetā. Nav izslēgta valsts pasūtījuma apjomasamazināšana, kas prasīs lielus līdzekļus audzētavu darbības pārstrukturēšanai.Audzētavās ir saglabātas un darbojas nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas, kas ir ganmorāli, gan fiziski novecojušās. Tiek atjaunotas ēkas un būves, bet attīstību kavē ierobeţotiefinansiālie līdzekļi. Darbinieku nomaiľa ir minimālā. Cilvēkiem ir darbs un stabila samaksaĶeguma novada dome 2009.gads 170

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSpar veikto darbu. Stabilitāti nodrošina valsts pasūtījums produkcijai.Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs notiek rūpnieciskā zveja.7.5. PakalpojumiIedzīvotāju pieprasījumu pēc daţāda veida sadzīves pakalpojumiem nodrošina daţasnelielas brigādes, kur pārsvarā strādā pašnodarbinātas personas. Konkurence šo darbiniekustarpā noregulē šādu pakalpojumu punktu skaitu novadā, vairāk to ir Ķeguma pilsētā. Novadāir divas degvielu uzpildes stacijas (Ķegumā – SIA “Astarte Nafta” un Rembatē – SIA“Terrat”). Diemţēl novadā nav nevienas celtniecības firmas, kas varētu nodrošināt iestādes uniedzīvotājus ar celtniecības darbu pakalpojumiem. Ir reģistrēti divi uzľēmumi kravupārvadājumu nodrošinājumam - SIA “Egļi” un SIA “JARO”.Sakaru un citus telekomunikāciju pakalpojumus novada teritorijā nodrošina valstsnozīmes lielo uzľēmumu filiāles (Latvijas Pasts, Lattelekom, Latvijas Mobilais telefons,Tele-2). Daţos uzľēmumos sakaru pakalpojumus nodrošina pašu uzľēmumu sakaru resursi(Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš). Interneta pakalpojumus izmanto Lattelekom vai Ogresinformācijas centra klienti. Periodisko izdevumu piegādi nodrošina Latvijas pasta filiāles.Novadā nav nevienas bankas iestādes, ir tikai viens SEB bankas bankomāts (Ķegumapilsētā).Novadā nav nevienas sabiedriskās pirts, situāciju pasliktina arī tas apstāklis, kadaudzās daudzdzīvokļu mājās nav karsta ūdens piegādes. Bijusī Ķeguma pirts ēka netiekizmantota un ir kritiskā stāvoklī.Novadā ir daţi uzľēmumi, kuri piedāvā ar atpūtu un tūrismu saistītos pakalpojumus(pirts, atpūtas mājiľas, atpūtas kompleksi). Pārsvarā šie uzľēmumi atrodas ūdens tuvumā,Daugavas kreisajā krastā. Informācija par tūrisma objektiem 9.nodaļas 5.un 6. punktos.Zivaudzētavas piedāvā makšķerēšanas pakalpojumus dīķos.Pilsētā darbojas veterinārā aptieka, kur var saľemt arī veterinārā ārsta pakalpojumus.Ķeguma novada dome 2009.gads 171

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS7.6. TirdzniecībaNovada teritorijā darbojas vairāki tirdzniecības uzľēmumi un daţi sabiedriskāsēdināšanas uzľēmumi. Veikalu skaits Ķegumā – 4, Tomē – 1, Rembatē – 1. Pamatā tie irpārtikas veikali, lielākie no tiem SIA “Roze” – 3 veikali (2- pārtikas, 1- dāvanu), kurostirdzniecības vietas un zāles ir organizētas pēc mūsdienu tehnoloģijām, un veikals “Inese” ardivām tirdzniecības zālēm (pārtika un rūpnieciskās preces). Pārējos veikalos tirdzniecība irorientēta uz vietējo iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārtikas precēm. Veikalos strādājošo skaitsir daţāds, no 3 līdz 10 darbiniekiem. Lielākie veikali atrodas pie sabiedriska transportamaģistrālēm, kur daļa no pircējiem ir garāmbraucēji. Pilsētā ir arī rūpniecisko preču veikals(lietotie apģērbi un videonoma), daţādu preču veikals (lietotie apģērbi, videonoma,galantērija, dārzu preces) ar mainīgu preču klāstu, veikals – maizes ceptuve. Daţādas precestiek pārdotas arī divās degvielas uzpildes stacijās.Sabiedriskās ēdināšanas uzľēmumu skaits ir neliels: viesu nams “Ošu krogs” – varuzľemt līdz 120 apmeklētāju, veikals- kafejnīca “Austra” (8 vietu), Nav restorānu un telpuaugsta līmeľa pasākumu organizēšanai.Lielākais tirdzniecības uzľēmumu skaits, veikali, novada teritorijā strādā ilgāku laiku,to preču klāsts ir pieskaľots apkārtējo iedzīvotāju pieprasījumam, darbinieku skaits ir stabils,cilvēkiem ir darbs un stabili ienākumi. Konkurence pārtikas veikalu starpā nāk par labuiedzīvotājiem ar zemāku pirktspēju. Cenu starpība daţādos veikalos ir minimāla. Pēdējosgados daţi veikali ir uzlabojuši tirdzniecības servisu, kas ļauj tiem attīstīt savu biznesu.Palielinoties konkurencei veikalu starpā, tirgus var monopolizēties, un maziem veikaliemdraud iznīkšana.Novada teritorijā ir grīdas segumu veikals un auto daļu veikals.Novada lauku teritorijā ir daţi spēcīgie atpūtas kompleksi (viesu nami), kurosapmeklētājiem tiek piedāvāti daţādi pakalpojumi ar labu servisu.Ķeguma novada dome 2009.gads 172

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSSaimnieciskās darbībasstipro un vājo pušu, attīstības iespēju un draudu vērtējums (SVID) analīzeSTIPRĀS PUSESSekmīgi darbojas vairāki daţādunozaru uzľēmumi (novadaekonomisko stabilitāti nodrošinaĶeguma HES darbība);Salīdzinoši augsts nodarbinātībaslīmenis;Ir pieejamas brīvas telpas unteritorijas uzľēmējdarbībai;Netradicionālā lauksaimniecībaUzľēmēju konkurence;Pieaug pieprasījums pēcpakalpojumiem;Liels meţu īpatsvars zemes bilancē;Kvalitatīva valsts un pašvaldībasmeţu uzraudzība unapsaimniekošana;Lielas meţu platības, ogu un sēľuresursi, dzīvnieku un augudaudzveidība;Kokmateriālu un koksnes blakusproduktu ieguve.IESPĒJASMazo un vidējo uzľēmumu tīkluplašināšana;Raţošanas padziļināšana, pievienotāsvērtības paaugstināšana;Uzľēmējdarbības vides aktivizēšana;Netradicionālās lauksaimniecībasattīstīšana;VĀJĀS PUSESFinansu resursu nepietiekamībajaunajām tehnoloģijām;Maza iekšējā tirgus ietilpība;Produkcijas raţošana ar mazupievienoto vērtību;Pamestie raţošanas objekti netiekizmantoti;Nepilnīgi izmantots esošais raţošanaspotenciāls;Orientācija uz ikdienas vajadzībām;Augstas kvalitātes kokmateriāluraţošanai izmantojamās krājas irapmēram 30% no kopapjoma;Raţošanā nav ieviesti Eiropas līmeľastandarti;Valsts un pašvaldības ceļi navpiemēroti meţa materiālu masveidatransportam;Netiek pilnīga izcirsto meţuatjaunošana (galvenokārt privāto).DRAUDIApsīkstot raţošanai, darba spēkaaizplūšana ārpus novada;Pirktspējas pazemināšanās;Riska paaugstināšanās sakarā artirgus atvērtību;Raţošanā nav ieviesti Eiropas līmeľastandarti;Ķeguma novada dome 2009.gads 173

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSInvestīciju piesaistīšana;Jauno tehnoloģiju ieviešana;Koksnes vispusīga pārstrāde;Mazvērtīgo koku cirsmas atjaunošanaar augstvērtīgām koku sugām;Meţa aizsardzības profilaktiskiepasākumi, piesaistot dabīgos kaitēkļuienaidniekus (putnus, skudras u.c.).Meţā cilvēku negatīvas darbībasrezultāti (ugunsgrēki, piesārľojums,zādzības);Meţu kaitēkļu izplatība dzīvniekubojājumi;Meţa ceļu sabrukums.Ķeguma novada dome 2009.gads 174

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8. Kultūras un atpūtas iespējas8.1. Kultūras iestādes un pasākumiĶeguma novadā kultūras dzīves aktivitātes galvenokārt notiek pašvaldībasfinansētajos tautas namos un bibliotēkās. Esam bagāti, jo novadā ir trīs tautas nami, trīsbibliotēkas un četri muzeji. Vadošais ar lielāko finansējumu, māksliniecisko kolektīvu undalībnieku skaitu ir Ķeguma tautas nams, arī Ķeguma bibliotēka ir lielākā novadā, gangrāmatu, preses, gan lasītāju skaita ziľā, jo šīs kultūras iestādes atrodas pilsētas teritorijā, kuriedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, kā arī attālumi no dzīvesvietas līdz kultūras iestādeimazi.Svētki un pasākumi gadu gaitā veidojās un arī tagad veidojas saistībā ar pastāvošāsvalsts politiku. Visi novada tautas nami un bibliotēkas darbojas neatkarīgi viens no otra, kautgan iestādes savstarpēji sadarbojas.Ne Ķeguma novadam, ne atsevišķām teritorijām nav sadarbības partneru ne Latvijā,ne ārpus Latvijas.8.1.1. Ķeguma pilsētas tautas namsĶegumā trīsdesmito gadu beigās, ceļot HES, vienā no barakām tika iekārtots kultūrasnams. 1951.gadā uzcēla tagadējo Ķeguma tautas namu. Līdz 1968. gadam tautas nams bijaHES pārziľā, pēc tam tika nodots Ķeguma ciematam. Laikam ritot, pieaudzis iedzīvotāju,kolektīvu skaits, telpas kļuvušas par šaurām, tās arī fiziski ir nolietojušās. 1967.gadā ciematāatklāja brīvdabas estrādi. Joprojām šī vieta pulcina novada ļaudis un viesus svētku un svinībureizēs.Ķeguma tautas namā darbojas astoľi bērnu un astoľi pieaugušo kolektīvi. Tautas namāir arī moderno deju pulciľš. Arī dziedāšanas tradīcijas Ķegumā ir senas. Ķeguma vārdu arļoti labiem panākumiem “ tautās” nes popgrupa “Sienāţi”. Ierakstīti vairāki diski kopā arpazīstamiem dziedātājiem. “Sienāţi” koncertējuši arī valsts prezidentei Vairai VīķeiFreibergai. Lielākajām meitenēm atdaloties no “Sienāţiem”, izveidojusies popgrupa”Vienmēr kopā”. Tautas namā darbojas arī senioru koris “Liepavots” un vīru vokālaisansamblis, bet mazie bērni dziesmas skandē bērnu vokālajā ansamblī. Lauku kapela “Ķegumamuzikanti” ar savu sniegumu priecē gan tuvus, gan tālus deju mūzikas cienītājus. Bērni savusĶeguma novada dome 2009.gads 175

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMStalantus rāda bērnu dramatiskajā kolektīvā.. Estētikas skoliľā mazie ķegumieši gūst pirmāsiemaľas zīmēšanā, veidošanā, sevis parādīšanā. Visus kolektīvus finansē un atbalsta dome.Tautas namā darbojas arī maksas pulciľi – bērni apgūst klavierspēli, darbojas arī floristikaspulciľš un divas aerobikas grupas.Ķeguma tautas namā gads parasti iesākas ar Jaungada balli. Februārī tiek rīkoti svētkitautas nama pašdarbniekiem. Labi apmeklēts un un ar lielu pacilātību notiek konkurss”Ķeguma cālis”. Katru gadu notiek represēto pēcpusdienas, tiek svinētas Lieldienas, jauks irMātes dienas koncerts un Līgosvētki. Par tradīciju izveidojušies gadskārtējie Ķeguma novadasvētki. Katru gadu oktobra sākumā pie kultūras nama notiek gadatirgus, Ķeguma tautas namapašdarbnieki sniedz koncertu. Par tradīciju kļuvis Latvijas proklamēšanas dienā 18.novembrīrīkot koncertu ar viesmākslinieku piedalīšanos. Gada nogalē tautas namā skan Ziemassvētkukoncerti, ziemassvētkus svin Ķeguma mazie bērni un pensionāri. Bērniem un pusaudţiemvairākas reizes gadā notiek diskotēkas.8.1.2. Ķeguma pilsētas bibliotēkaĶeguma pilsētas bibliotēka darbojas kopš 1948.gada. 1974.gadā izveidoja bērnubibliotēku, bet 2001.gadā, apvienojot pieaugušo un bērnu bibliotēku, izveidojas vienotaĶeguma pilsētas bibliotēka ar bērnu nodaļu. Līdz ar pāreju uz jaunām telpām 2001. gadā,palielinājies lasītāju un apmeklējumu skaits. 2006.gadā Ķeguma pilsētas bibliotēkā tika veiktaakreditācija. Tās rezultātā bibliotēkai tika piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss.2007.gadā bibliotēkā bijuši 841 lasītāji, 20339 apmeklējumi un 33218 izsniegumi. Līdz arbezmaksas interneta ieviešanu no 2007.gada 1.janvāra, pieaudzis apmeklējumu skaitsinterneta lasītavā. Vidēji dienā ir 50 interneta lietotāju, kuru rīcībā ir 9 datori. . Izkaitļots, kauz vienu lasītāju ir 25 iespieddarbi, un gada laikā vienam lasītājam, interneta lasītavasapmeklētājam tiek iztērēti Ls 18,00. Bibliotēkas telpās atrodas arī novada avīzes “ĶegumaNovada Ziľas” redakcija, un divas sabiedriskās organizācijas – lasītāju klubs “Doma” unsieviešu klubs” Ķeguma saulespuķes”. Bibliotēka kopā ar sieviešu klubu piedalās daţāduprojektu izstrādē, lai piesaistītu līdzekļus pasākumu organizēšanai.Ķeguma bibliotēka izveidojusies par kultūras centru. Tā kā 1996.gadā izveidotaissieviešu klubs” Ķeguma saulespuķes” savu mājvietu atradis bibliotēkā, tad arī daţādiekultūras un izglītojošie pasākumi ir kopēji sieviešu klubam un bibliotēkai. Bieţas ir lasītājutikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem, bibliotēkas telpās skatāmas arī izstādes.Ķeguma novada dome 2009.gads 176

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.1.3. Rembates tautas namsRembates pagastā mākslinieciskā pašdarbība, kultūras dzīve gadu gaitā cieši bijusisaistīta ar kopsaimniecību “ Uzvara”. Saimniecība algoja kultūras darba organizatoru,finansēja kolektīvus un daţādos pasākumus. Tikai 1996.gadā pēc saimniecības likvidācijasUzľēmumu Reģistrā tika reģistrēts Rembates tautas nams. Savu mājvietu tas atrada Rembatespagasta padomes ēkā, pašlaik Rembates pakalpojumu centrā. Kultūras pasākumu norisiapgrūtina tas, ka tautas nama zālē nav skatuves un aizkulišu telpu, nav ģērbtuvesmāksliniekiem un apmeklētājiem.Katru gadu tautas namā tiek svinētas Lieldienas, Mātes diena, kopīgi ielīgoti Jāľi,Zinību diena – 1.septembris, 18.novembris – valsts dzimšanas diena, Ziemassvētki un Jaunaisgads. Notiek koncerti, tiek rādīts teātris, bet atpūsties iespējams atpūtas vakaros. Par tradīcijukļuvis katru gadu pavasarī kopā pulcināt bijušās kopsaimniecības darbiniekus, bet gadanogalē tautas namā pulcējas pensionāri uz gadskārtējo pasākumu, savukārt katru gadu vasarāpensionāri dodas tautas nama organizētajā ekskursijā. Arī Rembates mazie bērni gada nogalētiek aicināti uz Ziemassvētku eglīti. 25.martā kopā ar skolu tautas nams organizē pagastarepresēto tikšanos pie piemiľas akmens Rembates skolā. Tautas namam izveidojusies ciešasadarbība ar Rembates pamatskolu. Daudzi pasākumi tautas namā notiek ar pamatskolasaudzēkľu un skolotāju līdzdalību. Vasarā vairākas reizes pie tautas nama notiek zaļumballes,bet bērniem un pusaudţiem notiek diskotēkas. Tautas namā tiek rīkotas arī gleznu,fotogrāfiju, rokdarbu izstādes.Ķeguma novada dome 2009.gads 177

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.1.4. Rembates bibliotēkaRembates bibliotēka ir Ķeguma pašvaldības kultūras, izglītības un informācijasiestāde, kuras darbības mērķis ir Rembates mikrorajona iedzīvotāju bibliotekārā,bibliogrāfiskā un informatīvā apkalpošana.Rembates bibliotēkā uz 2008.gada 1.janvāri bija 268 lasītāji, 141 no tiem bērni unjaunieši līdz 16 gadu vecumam.Bibliotēkā no 2001.gada marta darbojas lasītāju padome, kas vajadzības gadījumāpalīdz ar padomu un iesaistās bibliotēkas darba organizēšanā. Projekta „Trešais tēva dēls”ietvaros bibliotēka kļuvusi bagātāka ar 4 jauniem datoriem un multifunkcionālo iekārtu.Bibliotēkas sadarbības partneri ir Ķeguma novada Tomes bibliotēka, Ķeguma bibliotēka,Ogres Centrālā bibliotēka, Ķeguma novada dome.Bibliotēku apmeklē bērni un jaunieši no Rembates pamatskolas, Lielvārdespamatskolas, Lielvārdes vidusskolas, Ogres vakarskolas, Ogres ģimnāzijas, Ķegumakomercnovirziena vidusskolas u.c. Ir arī studenti.8.1.5. Tomes tautas namsTomes tautas nams un bibliotēka atrodas vienā ēkā. Tomes tautas nams celts no 1930.līdz 1932.gadam par talkās saziedotajiem līdzekļiem, tas atklāts 1932.gadā. No 1980.līdz1988.gadam tautas namu rekonstruēja. Tautas nams un bibliotēka izveidojušies par novadapārupes (Daugavas) kultūras centru. 1934.gadā tomieši pie tautas nama iestādīja parku, kurānotiek vasaras kultūras pasākumi. Atpazīstamākais mākslinieciskās pašdarbības kolektīvsTomes tautas namā ir sieviešu vokālais ansamblis. Tas ar savu sniegumu priecē gan novadaļaudis, gan klausītājus citur. Bērni savukārt dejo tautiskās un sporta dejas, dzied vokālajāansamblī un darbojas dramatiskajā pulciľā. Tautas namam izveidojusies laba sadarbība arTomes pamatskolu. Tautas nams pamazām iesaistās daţādos projektos, lai piesaistītulīdzekļus. Tomes iedzīvotājiem tautas nams piedāvā daţādas atpūtas iespējas – koncertus,atpūtas vakarus, teātra izrādes, diskotēkas. Koncertē gan pašmāju pašdarbnieki, ganuzaicinātie viesi. Katru gadu tiek atzīmēti tradicionālie svētki, notiek pašdarbnieku balles. ArīTomes tautas namam izveidojusies laba sadarbība ar pamatskolu un bibliotēku.Tautas namā tagad darbojas: sieviešu vokālais ansamblis, bērnu vokālais ansamblis,bērnu dramatiskais pulciľš, floristika, veselības vingrošana, aerobika.Ķeguma novada dome 2009.gads 178

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.1.6. Tomes bibliotēkaTomes bibliotēka dibināta 1922.gadā. No 1993.gada tā atrodas Tomes tautas namatelpās. Bibliotēka izveidojusies par bērnu un pieaugušo pulcēšanās vietu, tā ir Ķegumapašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras darbības mērķis ir Tomesiedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informatīvā apkalpošana. 2007.gadā bibliotēkāreģistrēti 143 bibliotēkas lietotāji( 90 bērni; 19 strādājošie;6 bezdarbnieki; 7 pensionāri; 4studenti; pārējiem 17 pieaugušajiem lietotājiem nav nekāds statuss piemērots).. Uz 1 lietotājuizlietoti 53(+10) LVL; 1 apmeklējumam 3,87(1,02) LVL;1 izsniegumam 1,49(+0,39) LVL.Kopējais bibliotēkas fonds uz 2008.gada 1.janvāri ir 5892 iespied vienības.Uz 2011.gada1.janvāri paredzētais krājuma lielums ir 6910 iespied vienības No 1993.gada bibliotēka irspecializējusies tematisko kartotēku veidošanā un izmantošanā. Šobrīd darbojas 13 tematiskāskartotēkas. Izveidotas arī tematiskās mapes ar publikācijām par Ķeguma novadu.Lai piesaistītu līdzekļus bibliotēka katru gadu izstrādā un īsteno divus projektusVKKF.8.1.7. MuzejiĶeguma komercnovirziena vidusskolā darbojas Novadpētniecības muzejs, kam navpastāvīga personāla, apmeklējumi iepriekš jāsaskaľo.1997.gadā, pateicoties Daugavas HES kaskādes darbinieku entuziasmam, Ķegumādurvis vēra Daugavas spēkstaciju muzejs. Muzejā var iepazīties ar Daugavashidroenerģētiskās izmantošanas pirmsākumiem līdz Ķeguma HES uzcelšanai. Visplašākaismateriālu klāsts ir par Ķeguma HES būvi, kā arī materiāli par Pļaviľu, Rīgas un ĶegumaHES-2 būvēm. Muzeja otrā stāva zālē regulāri tiek izvietotas daţādas izstādes. Muzejuapmeklē 3,5 – 4,5 tūkstoši ekskursantu gadā, ap 70 % ir skolnieki. Muzejs organizē arīekskursijas pa Ķeguma HES – 2. Muzejā ir arī konferenču zāle ar 20 vietām.Latgaļos – rakstnieces Regīnas Ezeras mājā “Brieži “pēc viľas nāves ierīkotarakstnieces piemiľas istaba.“Kaktiľu” mājās daudzos apmeklētājus priecē Rutas Andersones “ Kaktiņu” mājasdzimtas muzejs. Šis muzejs ir radies ar ļoti lielu entuziasmu un sirds degsmi un darbojas no2002.gada 18.novembra. Muzeja moto: dzimtas vēsture ir novada un arī visas valsts vēsturesdaļa. Šeit veidojas ļoti unikāla bibliotēka. 2003.gadā muzejā viesojušies 610 apmeklētāji.Ķeguma novada dome 2009.gads 179

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.1.8. SportsĶeguma novadā sporta politiku realizē pašvaldība un tajā iekļautās iestādes.Darbībai ir trīs pamatvirzieni: bērnu un jauniešu attīstība (skolās), brīvā laikaizmantošana (uzľēmumos, iestādēs), sporta bāzu nodrošināšana sporta nodarbībām. Sportādarbu koordinē Ķeguma domes sporta komisija. Novadā nav sporta skolas, sporta klubu vaicitu nevalstisku organizāciju, kas organizētu sporta un aktīvas atpūtas nodarbības. Novadānav vienotas sporta koncepcijas.Visu novada Tautas namu, pilsētas bibliotēkas telpas tiek izmantotas veselības grupuun galda spēļu nodarbībām.Ļoti izjūtams ir peldbaseina trūkums, sevišķi skolu jaunatnei.Nav ūdenssporta bāzes, līdz ar to netiek izmantots ūdenskrātuves sporta un tūrismapotenciāls, kāds ir retiem novadiem.8.1.8.1. Ķeguma pilsētaIr šādas sporta bāzes:KNV sporta zāle, 18 x 36 m, ar basketbola, volejbola un rokas bumbaslaukumiem, bez skatītāju tribīnēm. Izmanto skola un pilsēta;KNV stadions ar 4 x 400 m izdedţu seguma skrejceļu, normāliem futbola,basketbola laukumiem. Izmanto tikai skola;KNV smagatlētikas zāle, kuru izmanto tikai skola.Šīs bāzes apgādātas ar nepieciešamo inventāru nodarbībām un vietēja mērogasacensībām.Ķeguma pilsētas sporta darbs pamatā tiek realizēts Ķeguma komercnovirzienavidusskolas bāzēs, kuras nodrošinātas ar inventāru, kas pilnībā nodrošina mācību un treniľudarbu Ķeguma jauniešiem un Ķeguma novadā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Skolas jaunieširegulāri piedalās valsts, novada un rajona sporta spēlēs, kur gūst regulārus un atzīstamuspanākumus.Vakaros Ķeguma skolas sporta bāzē treniľa nodarbībās basketbolā, volejbolā, futbolā,vispārējā fiziskajā sagatavotībā un veselības vingrošanā nodarbojas Ķeguma novadaiedzīvotāji. Skolas stadionam nepieciešama rekonstrukcija. Aktīvās atpūtas pasākumi tiekorganizēti arī Ķeguma pilsētas pludmalē, kur atrodas brīvdabas volejbola laukums, kur tiekĶeguma novada dome 2009.gads 180

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSrīkoti Ķeguma novada sporta svētki. Ķeguma novada komandas regulāri piedalās rajona unpašvaldību sacensībās. Ķeguma iedzīvotāji pasaules sporta elpu jūt arī mototrasē “ZeltaZirgs”.Uzľēmumos un iestādēs sporta darbs ir organizēts vāji, vienīgi novada dome piedalāspašvaldību sporta pasākumos un Daugavas HES regulāri rīko savus sporta svētkus.8.1.8.2. TomeIr ļoti vienkāršas sporta bāzes:Tomes pamatskolas sporta spēļu laukumi, ar tenisita segumu, bet navlabiekārtoti. Izmanto skolas un ciema vajadzībām;Vienkāršas BMX un slēpošanas trases, izmanto rajona skolu sacensībām.Tomē nav izbūvētas labiekārtotas sporta bāzes, bet sporta cienītājiem vasarā iriespējas izmantot sporta laukumu pie Tomes pamatskolas. Šis laukums šobrīd ir nesakārtots,bet tas ir ar labu tenisita segumu un ir iespēja pat ierīkot tenisa laukumu. Tautas nama zālē arīvar nodarboties ar atbilstošiem fiziskās kultūras veidiem. Izmantojot piemēroto paugurainoreljefu, pie Tomes pamatskolas ir ierīkota BMX trase. Neapgūtas ir ūdens sporta nodarbībuiespējas Daugavā un citās ūdens tilpnēs.Kā sporta objektu Tomē var uzskatīt Daugavmalas pauguraino, ainaviski skaisto,ģeogrāfiski izdevīgo (tuvu Rīgai, laba satiksme) vietu, daţādu sporta pasākumu rīkošanai.Tomes iedzīvotāji jau daudzus gadus administratīvi ir saistīti ar Ķeguma pilsētu un arīvisās sabiedriskās aktivitātēs piedalās Ķeguma rīkotajos pasākumos. Sporta laukumā –stadionā jaunieši sistemātiski spēlē volejbolu un rīko draudzības sacensības. Tomes teritorijā,paugurainajā meţa apvidū, tiek organizētas orientēšanās, slēpošanas u.c. sacensības.Tomē sports balstās uz Tomes pamatskolas un vietējo sporta entuziastu darbību.Skolai nav sporta zāles, tāpēc lielākā daļa jauniešu nodarbojas ar galda sporta spēlēm –novusu un galda tenisu. Vasaras sezonā volejbola un futbola spēlei tiek izmantoti brīvdabaslaukumi, kuri atrodas pie skolas.Tomes apkārtne ir bagāta ar daţādu augstuma reljefu, tāpēc pateicīga orientēšanās unslēpošanas sacensību organizēšanai, īpaši Ratu kana apkārtnē, bet tur ir jāiegulda zināmsdarbs un finanses, slēpošanas un ziemas atpūtas vietu ierīkošanai. Daļa Tomes iedzīvotājutreniľiem izmanto Ķeguma komercnovirziena vidusskolas sporta bāzi. Zivsaimnieki organizēsavas nozares darbinieku sporta svētkus. Neizmantotas ir ūdens sporta un atpūtas iespējasDaugavā.Ķeguma novada dome 2009.gads 181

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.1.8.3. RembateIr sekojošas sporta bāzes:skolas sporta zāle, 18 x 24 m, izmanto tikai skola;skolas stadions ar 4 x 150 m skrejceļu ar grunts segumu, izmanto tikai skola;nestandarta izmēru sporta spēļu laukumi, bez speciāla seguma, Rembatescentrā;smagatlētikas nodarbībām pielāgota telpa centrā;“Zelta Zirga” mototrase (privātīpašums), atbilstoša starptautisku sacensībuorganizēšanai.Iespēja nodarboties ar sportu ir gan Rembates centrā, gan skolā. Skolā ir liela sportazāle, ir arī stadions. Tikai attālums no centra (7 km), sabiedriskā transporta trūkums iršķērslis, lai zālē notiktu regulāras sporta nodarbības. Sporta zālītē, kura atrodas Rembatespakalpojumu centrā pulcējas pagasta sportisti, kuri nodarbojas ar svara bumbu celšanu unpauerliftingu. Rembates tautas nama zālē notiek dambretes nodarbības un sacensības. PieRembates tautas nama uz pašvaldības zemes atrodas sporta laukums – basketbola, volejbola,futbola laukumi. Šie laukumi ir mazāka izmēra nekā paredz noteikumi, bet tas nav šķērslisRembates sportistiem, lai spēlētu šīs sporta spēles. Jāatzīmē, ka šos sporta laukumus ierīkojušiRembates pagasta bērni piepalīdzot vecākiem un SIA” Atvars”. Tagad notiek dalība projektā,lai izbūvētu sporta laukumus.Centrālais sporta notikums katru gadu Rembates pagastā ir skrējiens “Rembates aplis”Latvijas dzimšanas dienā 18.novembrī. Šis skrējiens ir iekļauts arī republikas sportapasākumu kalendārā, tāpēc skrējienā piedalās sportisti no Rembates un arī no citām valstsvietām.Tradicionāli katru gadu vasarā Rembatē notiek sporta svētki. Svētki pulcē ganRembates sportistus, gan dalībniekus no citiem pagastiem un pilsētām.Vairākas reizes gadā Rembates tautas nama telpās notiek dambretes sacensības – ganpagasta un novada, gan rajona mēroga. Dambretisti piedalās arī rajona un republikassacensībās.Ar panākumiem darbojas sportisti svara bumbu celšanā un pauerliftingā. Zēni un vīritrenējas, notiek sacensības pagasta sportistu vidū.Ķeguma novada dome 2009.gads 182

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.2. Tūrisma nozares raksturojums novadāĶegums ir viena no atpazīstamākajām vietām ne tikai Ogres rajonā, bet arī Latvijā,kurai ir visas iespējas veidot tūrisma industriju, balstoties uz augstas kvalitātes un trīspusējaapmierinājuma (tūristi – industrija – iedzīvotāji) principiem. Blakusesošo pašvaldībuteritorijās arī ir ievērojami tūrisma objekti, kas var tikt skatīti vienā kontekstā ar Ķegumu(Lielvārde, Linde). Ogres rajona tūrisma informācijas centrs piedāvā divus tūrisma maršrutusgar Daugavu abos krastos, iekļaujot Ķeguma vēsturiskos objektus, muzejus un Tomes zivjuaudzētavu.Rembates pagasta ziemeļu daļā atrodas apdzīvota vieta – Glāţšķūnis. Te XVIIIgadsimtā bijusi stikla pudeļu fabrika. Ap to radušās strādnieku, krievu vecticībnieku un vācuamatnieku apmetnes, tā sauktie Glāzšķūľi – Zaļais Glāzšķūnis un Baltais Glāzšķūnis ( pēcizgatavojamā stikla krāsas).Tūrisma situācija Rembates pagastā nav labvēlīga, taču mērķtiecīgi organizējot darbuun veiksmīgi piesaistot finansu līdzekļus, varētu radīt normatīviem aktiem atbilstošuinfrastruktūru un tūristus piesaistošus objektus.Rembates pagasts iekļaujas Ogres rajona 2. tūrisma maršrutā Dabas mīļotājiem, kuriekļauti apskatei Rembates kultūrvēsturiskie un dabas objekti, kas tagad ir dabas parka “Ogresieleja” teritorijā.Īpašie tūrisma resursiTūrisma resursi kā apskates objekti, bet arī “simboliski” resursi, kuri pašreiz veidoĶeguma tēlu un piesaista jau esošo tūrisma plūsmu Ķegumam.Ķeguma hidroelektrostacija un Daugavas spēkstaciju muzejs (apmeklējums2001.g. – 3490 pers., 2002.g. – 2426 pers.);Ķeguma novadpētniecības muzejs;R. Ezeras piemiľas istaba „Brieţos”;Krusta kalns;Tomes ev. Luteriskā baznīca;Daugava un Daugavas krasti;Kaktiľu mājas dzimtas muzejs;Lielvārdes Nacionālo Gaisa Spēku lidlauks – bijušais PSRS armijas aviācijaskomplekss ar vairākiem skrejceļiem un inţeniertehniskajām būvēm, šobrīdpieder Latvijas Nacionālajiem bruľotajiem spēkiem. Pie iebrauktuves slēgtajāĶeguma novada dome 2009.gads 183

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS.teritorijā skatāms pret debesīm vērsts bijušās PSRS armijas kara lidmašīnasmakets;Mototrase “Zelta zirgs”- notiek starptautiska mēroga sacensības;Trošu tiltiņš pāri Ogres upei pie Skujenieku mājām.Kultūras un vēstures tūrisma resursiPēc Valsts Pieminekļu aizsardzības datiem 2001.gadā Ķeguma novadā atradās 10valsts un vietējās nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi. To skaits un daudzveidība irievērojami, tomēr tikai daļa no tiem ir izmantojama kā tūrisma resursi.Objektu skaits nav mazs, taču tie piesaista tūristus ar specifiskām interesēmarhitektūrā, tehnikā un arheoloģijā.Novadā ir trīs senkapi. Pēc arheoloģisko pētījumu (1932.g.un 1969.g.) rezultātiemNariľu senkapos Daugavas kreisajā krastā pie Tomes redzams, ka XI un XII gadsimtā šeitbijušas lībiešu apmetnes. Tomē ir arī saglabājušās viduslaiku nocietinājumu skansts.Tomes centra un Ķeguma HES 1930-to gadu apbūve arī ir interesanti arhitektūraspieminekļi. Livonijas ordeľa laikos Rembates apkaime piederējusi Lielvārdes novadam, līdzar to Rembates vēsture cieši savijusies ar Lielvārdes vēsturi. Tikai 1725. gadā Rembatesmuiţa atdalījās no Lielvārdes muiţas un kļuva patstāvīga.Rembates ziemeļu daļā atrodas otra lielākā apdzīvotā vieta – Glāžšķūnis. Te bijusistikla pudeļu fabrika. Ap to radušās strādnieku, krievu vecticībnieku un vācu amatniekuapmetnes, t.s. Glāzšķūľi – Zaļais Glāzšķūnis un Baltais Glāzšķūnis (pēc izgatavojamā stiklakrāsas).Tūristu interesi varētu piesaistīt Sietiľakmens – tas ir Ogres rajona lielākaislaukakmens. To ledus laikmetā ir atnesušas Viduslatvijas ledāja pūsmas. Akmens apkārtmērsir 17,5 m. Tas ir sens kultakmens.Ķeguma novada dome 2009.gads 184


ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSDabas tūrisma resursiDaugava un tās krasti ir viens no nozīmīgākajiem Ķeguma tūrisma resursiem –izmantošanai ūdestūrismam un aktīvajai atpūtai dabā, ľemot vērā tās gleznainos krastus, kāarī zivju resursus. Kaut arī Daugava vairs nav uzskatāma par absolūti neskartu dabasveidojumu – pēc hidroelektrostaciju izbūves tā no upes ir pārtapusi par ūdenskrātuvjukaskādi, ieguvusi citu kvalitāti, pēc savas ainaviskās vērtības, vispārējās pievilcības unūdenstūrisma iespējām ir nozīmīgs tūrisma resurss.Tomē interesants ir zemes virsmas veidojums, kas radies ledāja kušanas rezultātā,morēnu uzkalnu grupas mijas ar nelieliem ezeriem. Tomes salā vērojamas karsta procesaveidotas piltuves.Rembates teritorijā atrodas ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklisKalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums. Tas ir lielākais no 2,5 km garās atsegumu virknesOgres upes krastos posmā no Asariem līdz Jauntulkiem. Vienlaidu klinšu sienas lielākaisaugstums ir 4,5 m, garums 150 m. Atsegumu virknes galvenās kraujas lejasdaļā ir 3 m garāKalnrēžu ala.Alas sienas un grīda ir no tā paša ieţa, no kura veidota klints, bet griesti sastāvgalvenokārt no māliem, daţāda lieluma oļiem un akmens klučiem, kurus caurauţ kokusaknes.Novada ziemeļu daļai cauri tek Ogres upe. Visā upes garumā izveidots dabas parks“Ogres ieleja”.Rembatē ir maz meţu – tie aizľem tikai 23% platības Lielākie diţkoki ir Jāņozols (5,8m), Kalnastrautu dižozols (5,5 m), Klāviņu ozols (4,8 m) un Jaunstakaru priede (2,9 m).MakšķerēšanaMakšķerēšanas iespējas Ķeguma novadā piedāvā Tomes zivjaudzētava (foreles unstores) un dīķu komplekss „Līčupe” (karpas), nekustamajā īpašumā „Eţi”. Makšķerēšanaiizmantojamās upes ir Daugava un Ogre. Zivju resursi tajās ir izplatīti, īpaša nozīme ir karpuun asaru dzimtu sugu izplatībai, kas saprātīgi organizējot makšķerēšanu un reizē zivjupavairošanu, var kļūt par būtisku tūrisma resursu.Ķeguma novada dome 2009.gads 186

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.3. Tūrisma pakalpojumu veidi un objektiIzmitināšanas servissIzmitināšanas serviss ir viens no būtiskākajiem tūrisma infrastruktūras elementiem unviens no tūrisma industrijas finansiālajiem pamatiem. Ķeguma novada teritorijā šādu servisupiedāvā septiľi saimnieki.36. tabula1. “Birzes”ciema mājaĶegums, Birzes iela 10,48 km no RīgasMaltītesKamīnsPirts (2 Ls no pers.)Peldēšanās DaugavāMakšķerēšana2. “Puduri”brīvdienu mājaĶeguma pils. l. t.,55 km no Rīgas7 atsevišķas mājas ar kamīnuPirts (50 pers.) – 70 LsSportošanas iespējasEstrādePeldēšanās DaugavāŪdens motocikliZirgu izjādesĀra nojumes, ar elektrību unkūpinātavu (5 Ls)Šūpoles3. “Puķkalniņi”lauku mājaĶeguma pils. l. t48 km no RīgasKamīnsTVMakšķerēšana, peldēšanāsZirgu izjādesVelosipēdu īreĶeguma novada dome 2009.gads 187

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS4. “Rēzijas”viesu mājaĶeguma pils. l. t.,55 km no RīgasMaltītes, semināru un svinību telpas(20-80 pers.)2 banketzālesSauna (10 Ls/h) un baseinsTV, SATMakšķerēšana, peldēšanāsZirgu izjādes5. “Umuri”viesu mājaĶeguma pils. l. t.,48 km no RīgasMaltītes, konferenču un svinību telpasKamīnsSauna (10 Ls/h)Makšķerēšana, peldēšanās6. “Jaunsvelmes” Rembatē KamīnsBaseinsViesu zālePirts7. “Gobkalni” Rembate Viesību zālePirts8. „Eži” Ķeguma l.t. Viesību zālePirtsMājiľas dzīvošanaiMakšķerēšanaTelts vietasIzmitināšanas iespējas Rembatē piedāvā tikai Rembates pamatskolas internāts, taču šonaktsmītľu serviss nav apmierinošs.Ēdināšanas iespējasĒdināšanas pakalpojumi, vairāk par 30 cilvēkiem nav pieejami autoceļa A6, dzelzceļastacijas tuvumā.Ķeguma novada dome 2009.gads 188

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS1. “Oškrogs”,Ķeguma pils. l. t.Viesību telpas līdz 100 pers.;DZĪVĀS MŪZIKAS VAKARIUN ĢIMEĽU SVĒTKI;Klāj galdus mājās un darba vietās.37. tabula2. KafejnīcaĶeguma prospektāĶeguma novada dome 2009.gads 189

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSTelšu vietas1. “Puduri”Ķeguma pils. l. t.Sportošanas iespējas;Pirts;Peldēšanās, makšķerēšana;Izjādes ar zirgu – 5 Ls/h.38. tabula2. “Rēzijas”Ķeguma pils. l. t.3. “Umuri”Ķeguma pils. l. t.4. “Gobkalni”RembateUgunskura vieta ar malku 5 Ls;Laivu īre – 3 Ls/h;Izjādes ar zirgu – 5 Ls/h;Sauna, baseins – 10 Ls/h;Velosipēdu noma - 2 Ls/h.Ugunskura vietas.Telšu vieta Ogres upes krastā;Pirts;Viesību telpas.Izjādes ar zirgiemPiedāvā viena z/s „Egles”, piedāvājums ir pastāvīgs.Konferences un semināriPēdējos gados Latvijā arvien pieaug pieprasījums pēc iespējām organizēt daţādusseminārus, konferences u.tml. pasākumus. Tie ir ļoti nozīmīgi sezonas pagarināšanasinstrumenti, tāpēc būtu svarīgi veicināt šī tūrisma produkta veida attīstību. Ķeguma novadā iriespējams organizēt šāda tipa lielus pasākumus ar izmitināšanas un ēdināšanaspakalpojumiem viesu mājā „Rēzijas”, kuras ir aprīkotas ar nepieciešamo tehniku, t.i. TV,video, kodoskopu un tāfeli. Tā kā Ķegums atrodas Rīgas un nozīmīga autoceļa tuvumā, būtuvēlams attīstīt šī tūrisma produkta veidu. Šī tūristu grupa var būt klienti ārpus aktīvās tūrismasezonas.Ķeguma novada dome 2009.gads 190

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSKultūras un sporta pasākumiPar kultūras un sporta pasākumu resursiem var uzskatīt kultūras namus, brīvdabasestrādes, ēdināšanas iestādes, atpūtas bāzes, sporta bāzes.Ľemot vērā Ķeguma pilsētas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, tā varētu kļūt parievērojamu masu pasākumu vietu. Pašreiz šādi pakalpojumi tiek piedāvāti viesu mājās„Puduri,” kā arī vietēja un starptautiska mēroga sporta pasākumi moto trasē „Zelta zirgs”.Pamatojoties uz Ogres rajona Tūrisma informācijas centra sniegtajiem datiem, šis irviens no pieprasītākajiem produktiem. Bez šīs tūrisma grupas pozitīvu ekonomisku efektuiegūst arī citi ar tūrisma infrastruktūru saistītie uzľēmumi: naktsmītnes, veikali, ēdināšanasuzľēmumi, degvielas uzpildes stacijas, transporta pakalpojumu piedāvātāji.Tranzīta ceļotāju skaita novērtējumsTūrisma attīstības plānošana nav iedomājama bez apkalpoto tūristu kvantitatīvorādītāju analīzes.Ķeguma pilsētā ar lauku teritoriju šādi dati tiek vākti ierobeţotā daudzumā unpieejami tikai atsevišķos tūrisma uzľēmumos. Tam gan ir objektīvi iemesli.Ľemot vērā Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju izvietojumu autoceļa A6 tuvumā,interesanti analizēt Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju šķērsojošo autotransporta skaitu. Tasir būtiski, jo visi autotransporta īpašnieki un pasaţieri ieskaitāmi tranzīta ceļotājos unceļotājos, ko potenciāli var apkalpot Ķeguma novada teritorijā noteiktu pakalpojumusaľemšanai (tūrisma objektu apskate, ēdināšana, naktsmītnes u.c. pakalpojumi).Kā nozīmīga tranzīta maģistrāle autoceļš A6 atzīts arī Vidzemes tūrisma produktaattīstības stratēģijā.Ķeguma novada dome 2009.gads 191

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS8.4. Nevalstiskās organizācijasIedzīvotāju aktivitāti raksturo nevalstisko organizāciju darbība pašvaldībā.Novadā darbojas vairākas reģistrētas sabiedriskās organizācijas – bezpeļľasorganizācijas “Grāmatu draugu klubs “DOMA” un sieviešu klubi “Ķeguma saulespuķes”,„Ābeles”. Starptautiskais soroptimistu klubs „Ogre - Ķegums”, Ķeguma novada pensionārubiedrība, Skauti un Gaidas, vairākas nereģistrētās vietējās organizācijas – Rembatē dāmuklubs “Liepas” un lasītāju klubiľš (ap 40 dalībnieku katrā), divas evanģēliskās luterāľudraudzes (ap 100 draudzes locekļu) un katoļticīgo draudze (200 draudzes locekļu), aktīvidarbojas arī trīs mednieku kopas.. Ziemas periodā aktīvi darbojas visas šīs organizācijas.Sieviešu klubs „‟Keguma saulespuķes” darbojas no 1996.gada, uzľēmuma reģistrākā sabiedriska organizācija reģistrēta 1999.gadā. Klubā darbojas 40 biedres.Mērķis – organizēt iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti un izglītošanu.Uzdevums – veicināt darba un sadzīves apstākļu, veselības stāvokļa uzlabošanusievietēm, latviešu tradīciju atjaunošanu un labdarības pasākumu organizēšana.Daţādas tematiskas nodarbības notiek regulāri katru mēnesi, organizēti svešvalodukursi, veselības vingrošana.Sadarbības partneri – Latvijas NVO centrs, Resursu centrs sievietēm “Marta”,Lietišķo sieviešu apvienība un citas sieviešu organizācijas Latvijā, un Pasaules sieviešuorganizācija ACWW, Norvēģijas Sieviešu un ģimeľu asociācija, Keningstadtes Sieviešuorganizācija Somijā.”Grāmatu draugu klubs DOMA”, kura darbojas Ķeguma pilsētā, ir dibināta2000.gada 13.novembrī, kā sabiedriska bezpeļľas organizācija ar juridiskas personas statusu.Tā darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumam “Par sabiedriskām organizācijām unto apvienībām” un saskaľā ar statūtiem. Organizācija tika dibināta ar vairāk kā simtsbibliotēkas lasītāju atbalstu.KLUBA darbības mērķi, uzdevumi:Veicināt iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti un izglītošanu;Dot iespēju kluba biedriem un iedzīvotājiem izlasīt un apspriest jaunākāsgrāmatas un publikācijas;Veicināt latviešu kultūras tradīciju atjaunošanu un attīstību;Organizēt literārus un sabiedrībai aktuālus pasākumus;KLUBS var sadarboties ar citām Latvijas un ārvalstu sabiedriskāmĶeguma novada dome 2009.gads 192

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSorganizācijām.Klubs savas darbības laikā katru gadu ir organizējis vairākus literārus pasākumus, kuriveltīti gan dzejas pasaulē pazīstamiem gan mūsu vidū dzīvojošiem dzejniekiem. Par klubalīdzekļiem ir iegādātas grāmatas. Ir izdots dzejas apkopojums “ Dvēseles lidojums” , kurā irpublicēti novadā dzīvojošu 16 autoru dzeja. Dzejas izdevuma māksliniecisko noformējumuveidoja ķegumietis Sandijs Greiškāns. Tajā ir ievietotas viľa grafiku reprodukcijas.Ķeguma novada pensionāru biedrība ir nevalstiska sabiedriska organizācija, dibināta ar2006.g. 27.decembra Dibinātāju sapulces lēmumu, reģistrēta Uzľēmumu Reģistrā, uzľemtaLatvijas pensionāru federācijā.Biedrībai ir sava bilance, bankas konts un atribūtika.Biedrība darbojas saskaľā ar 2003.g.30.oktobra „Biedrību un nodibinājumu likumu",apstiprinātiem statūtiem un ir iepriekšējās Ķeguma pilsētas pensionāru padomes darbības untradīciju pārmantotāja. Uz 01.01.2008. Ķeguma novadā bija 880 pensionāru, no tiem 60 šīsBiedrības biedri. Biedrībā ir trīs nodaļas: Ķeguma, Tomes un Rembates. Biedrību vadavalde 7 cilvēku sastāvā.Biedrības mērķi ir aizstāvēt visu novada pensionāru sociāli ekonomiskās tiesības, garīgās unmateriālās labklājības intereses;Biedrības mērķu sasniegšanai ir sekojoši uzdevumi un darbības formas:- organizēt pasākumus nepieciešamās palīdzības sniegšanai vientuļajiem un trūcīgajiempensionāriem;- organizēt kultūras, atpūtas un sadzīves pasākumus pensionāriem;- uzturēt sakarus ar novada domi, sociālās palīdzības dienestu, aktīvi līdzdarboties domesorganizētajos pasākumos;- iesniegt priekšlikumus valsts un pašvaldību iestādēm likumu un lēmumu izstrādāšanai unpieľemšanai, kā arī likumu un lēmumu atcelšanai, izpildes apturēšanai vai izmaiľām, kas skarpensionāru materiālās, kultūras un citas intereses;- atjaunot un kopt tradīcijas, kā arī aktīvi iesaistītie novada kultūras dzīvē;- sadarboties ar daţādām valsts un starptautiskajām nevalstiskām organizācijām un iestātiestajās;- veikt naudas līdzekļu piesaistīšanu no fondiem un uzkrāšanu ar ziedojumu palīdzību.- organizēt masu akcijas - mītiľus, piketus, kā galējo soli pensionāru ekonomisko interešuaizstāvēšanā.Biedrība 2008.gadā ir realizējusi divus ES struktūrfondu projektus: „Datorapmācība" un„Nūjošana".Ķeguma novada dome 2009.gads 193

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSTomes sieviešu klubs „Ābele” 2009.gada jūlijā uzľēmīgas Tomes puses sievas nodibinājanevalstisko organizāciju sieviešu klubu „Ābele”.Kultūras un atpūtas iespējustipro un vājo pušu, attīstības iespēju un draudu vērtējums (SVID analīze)STIPRĀS PUSES1. Ķeguma novada kultūras unsporta darba koordinācija;2. Pietiekoša informācijas plūsma;3. Stabili, zinoši kadri;4. Novada iestāţu savstarpējāsadarbība;5. Jauniešu potenciāls;6. Pašvaldības pozitīvais atbalstskultūras un sporta norisēm unattīstībai;7. Iedzīvotāju, sevišķi jauniešu,atbalsts un aktivitāte;8. Labas bibliotēkas un informācijaspieejamība;9. Novadā darbojas 3 tautas nami, 3bibliotēkas, 4 muzeji;10. Atsevišķi kultūras pasākumikļuvuši par novada tradīciju,piesaista iedzīvotājus;11. Aktīvi darbojas reģistrētāsnevalstiskās organizācijas;12. Labs nodrošinājums ar tūrisma,zvejas un atpūtas bāzēm;13. Bagātīgi tūrisma resursi;VĀJĀS PUSES1. Ķeguma KNV stadionaneatbilstība mūsdienu prasībām;2. Smagatlētikas un galda spēļutreniľu grupu nodrošinātība arinventāru;3. Sporta zāles trūkums Tomespamatskolā;4. Peldbaseina trūkums novadā;5. Sporta skolas trūkums novadā;6. Nevalstisku sporta organizācijutrūkums novadā;7. Nav ūdenssporta bāzes;8. Transporta trūkums;9. Tomē un Rembatē apgrūtinātakultūras iestāţu apmeklēšanacilvēkiem ar kustībastraucējumiem;10. Kultūras pasākumi maz apmeklēti;11. Nav informācijas stenda unreklāmas par novadakultūrvēsturiskām un atpūtasvietām, tūrisma objektiem unnorādes uz tiem;12. Trūkst tūrisma un atpūtasapmeklētāju apkalpes elementu.Ķeguma novada dome 2009.gads 194

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIESPĒJAS1. Jāmeklē un jāpaplašina līdzdalībaprojektos;2. Paplašināt Ķeguma tautas namu;3. Uzlabot kultūras pasākumukvalitāti;4. Izveidot brīvdabas sportalaukumus un zināmas sportaatpūtas vietas;5. Rekonstruēt KNV sporta bāzes;6. Noorganizēt sporta skolu;7. Organizēt ūdens sporta un tūrismabāzi;8. Organizēt sporta nometnesRembates pamatskolā;9. Izstrādāt tūrisma attīstības plānuun tūrisma produkta marketingaplānu;10. Radot pievilcīgu vidi, veicinātlielās tranzīta ceļotāju plūsmaspiesaisti novada objektiem.DRAUDI1. Jauno tehnoloģiju ienākšanadzīvē, samazina iedzīvotāju,sevišķi jaunatnes, interesi parkultūras un sporta nodarbībām;2. Fiziskās attīstības līmeľa krišanās;3. Jaunatnes aizplūšana uz Rīgu uncitiem kultūras un sportacentriem;4. Tūristu orientēšanās uz citiemnovadiem.Secinājumi1. Jāturpina darbs pie skolu jaunatnes iesaistīšanas pašdarbības kolektīvos unsporta nodarbībās un atpūtas reţīma radīšanā starp skolu un ģimeni. Tovisefektīvāk panāktu ar mūzikas, mākslas un sporta skolu atvēršanu;2. Jānostiprina un jāattīsta sporta bāzes, jāsniedz materiālais un finansiālaisatbalsts sporta, atpūtas pasākumu un nodarbību nodrošināšanai;3. Jāizstrādā Ķeguma novada kultūras, sporta un atpūtas attīstības koncepcija.Ķeguma novada dome 2009.gads 195

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS9. Perspektīvas9.1. Galvenās vērtības un attīstības principiGalvenās vērtībasTeritorijas attīstībai jābalstās uz:izglītotu, aktīvu cilvēku potenciālu;rūpniecisko potenciālu. Galvenās vērtības: Ķeguma HES, NBS lidlauks;lauksaimniecisko potenciālu (auglīgas, meliorētas zemes, meţi);dabas resursiem, ar tiem saistītām vērtībām (dzeramais ūdens, virszemesūdens, skaistas ainavas, neurbanizēta vide, tūrisms, sports, atpūta);kultūrvēsturiskiem resursiem (virkne vēstures un arhitektūras pieminekļu,blakusesošo pilsētu un novadu unikālās vērtības);komunikācijām (republikas nozīmes autoceļi, dzelzceļš, sakari, vietējāsinţenierkomunikācijas).Attīstības principiProgrammas īstenošana balstās uz principiem, kas atbilstoši Latvijas reģionālāsattīstības koncepcijai, Reģionālās attīstības likumam, LR Teritorijas attīstības plānošanaslikumam un MK noteikumiem, ES atbilstošām direktīvām un pamatnostādnēm.Ķeguma novada attīstības programmas izstrādes pamatā ir likti principi:ilgspējīgas attīstības princips – attīstības programmai jānodrošina līdzsvarotasaimnieciska attīstība, dabas un cilvēku resursu saglabāšana un optimālaizmantošana;cilvēku dzīves vides kvalitātes nepārtrauktas uzlabošanas princips;daudzveidības princips, lai attīstība būtu diferencēta katrai novada teritorijai;atklātības princips, lai katrs iedzīvotājs būtu ieinteresēts novada attīstībā, laikatrs iedzīvotājs saľemtu pilnīgu informāciju par attīstības programmasizstrādi un iespēju piedalīties jebkurā izstrādes un realizācijas posmā;demokrātijas princips, ka visi attīstības programmas izstrādes dalībnieki irlīdztiesīgi, lēmumi tiek pieľemti demokrātiski.Ķeguma novada dome 2009.gads 196

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS9.2. Nākotnes vīzijasĶeguma novada nākotnes redzējums izstrādāts pamatojoties uz sabiedriskās aptaujas Iposma iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru speciālistu un kaimiľu pašvaldību vadītājupriekšlikumiem un ievērojot novada dabiskās un materiālās iespējas. Novada nākotnesredzējums, prioritātes un mērķi izstrādāti, ľemot vērā esošo situāciju, pastāvošās sakarības ununikālās Ķeguma novada teritoriju vērtības.Novads – harmoniski attīstīta teritorija ar augstu iedzīvotāju intelektuālo unlabklājības līmeni, sakoptu, līdzsvarotu, ilgspējīgu tautsaimniecības, sociālo un dabas vidi,unikālu kultūrvēsturisko mantojumu un attīstītu infrastruktūru.Novada pilsēta - funkcionāli un vizuāli attīstīta, ES dzīves standartiem atbilstošaLatvijas mazpilsēta, ar lielu attīstības potenciālu, pievilcīgu apdzīvotas vietas tēlu undaudzveidīgām iespējām.Novada produkcija – konkurētspējīga vietējā un ES tirgū.9.3. Galvenie virzieni prioritātes attīstībāPrioritāro virzienu noteikšana koncentrē cilvēku un finansu resursu mērķtiecīguizmantošanu, atbilstoši programmā izvirzītajiem principiem.Prioritārie virzieni novada attīstībā:Saimnieciskā attīstība;Lauksaimniecības un lauku attīstība;Cilvēkresursu attīstība;Dzīves kvalitātes paaugstināšana.9.3.1. Saimnieciskā attīstībaŠīs prioritātes galvenais mērķis ir veicināt jaunu uzľēmumu izveidi un paaugstinātesošo uzľēmumu konkurētspēju, nodrošinot nepieciešamos nosacījumus pārejai uz modernuraţošanu, produkcijas pievienotās vērtības paaugstināšanai, kvalitatīvu pakalpojumuĶeguma novada dome 2009.gads 197

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSsniegšanai un IKP paaugstināšanai.Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveide:Uzľēmējdarbības nodrošināšanai jāparedz modernas infrastruktūras izveide;Telpu atjaunošana, vietu un teritoriju nodrošinājums uzľēmējdarbībai;Lauksaimnieciskai raţošanai alternatīvo aktivitāšu rosināšana laukusaimniecībās;Informācijas aprites nodrošināšana par uzľēmējdarbības pilnveidošanasiespējām, un noieta tirgiem;Modernas transporta un sakaru infrastruktūras izveides sekmēšana.Pasākumi ekoloģisko draudu novērošanai:Videi bīstamo industriālo objektu identificēšana un avārijas novēršanaspasākumu izstrāde atbilstoši ES direktīvām;Piesārľoto un potenciāli piesārľoto vietu apzināšana un savlaicīga sanācija;Pamesto objektu iesaistīšana saimnieciskajā apritē.Enerģētikas infrastruktūras attīstība:Energotaupības ieviešana;Apgāde ar dabas gāzi.Tūrisma infrastruktūras attīstība:Dabas, kultūras pieminekļu sakopšana un restaurēšana;Velo, auto un upju tūrisma infrastruktūras izveides sekmēšana;Vienotu norādes zīmju uzstādīšana tūrisma objektos;Pievadceļu, taku, celiľu, peldvietu sakārtošanas veicināšana;Sadarbība ar tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai:Daţādu organizāciju, firmu, mācību un zinātnisko iestāţu un investorusavstarpējas sadarbības veicināšana;Jaunu tirgu apgūšanas veicināšana, orientējoties uz potenciālo sadarbībaspartneru apzināšanu.Ķeguma novada dome 2009.gads 198

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSResursi – valsts investīciju piesaiste, ES strukturālo fondu līdzekļi, pašvaldībaslīdzekļi, uzľēmēju līdzekļi.9.3.2. Lauksaimniecības un lauku attīstībaPrioritātes mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauksaimnieciskās raţošanasefektivitāti un konkurētspēju, saglabājot daudzveidīgu lauku vidi un samazinotsociālekonomiskās atšķirības starp laukiem un pilsētu.Tradicionālās lauksaimniecības attīstībaPalīdzība investīciju piesaistē lauksaimniecības uzľēmumos, zemniekusaimniecībās lauksaimnieciskās produkcijas raţošanai un pārstrādei;Lauksaimnieciskās raţošanas darba un sadzīves vides uzlabošana;Raţošanai nepieciešamo ēku un būvju būvniecības, rekonstrukcijas unrenovācijas veicināšana;Vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešana, gaisa, ūdens, un zemes piesārľojumamazināšana;Zemes meliorācijas sistēmu kopšanas un jaunu ierīkošanu veicināšana;Tomes poldera sistēmas uzturēšana kārtībā.Lauku attīstības veicināšanaJaunu nelauksaimniecisko uzľēmumu veidošana lauku teritorijā;Atbalsta programmu izstrāde finansējumu piesaistei nelauksaimnieciskāsuzľēmējdarbības veicināšanai lauku teritorijā;Lauku tūrisma un amatniecības attīstība laukos;Maz izplatītu augu un dzīvnieku audzēšana;Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;Transporta infrastruktūras attīstība lauku teritorijās;Zivaudzētavu attīstība.Meža nozares attīstībaMeţu ekonomiskās un ekoloģiskās vērtības paaugstināšana;Meţa audzēšanas un izmantošanas daţādošana.Ķeguma novada dome 2009.gads 199

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSVides ilgtspējīga izmantošanaVides izmantošana rekreācijai;Pasākumi ekoloģisko draudu novērošanai;Vides aizsardzības infrastruktūras izveide un pilnveidošana lauku teritorijās;Latviskās kultūrainavas saglabāšana un izkopšana;Videi draudzīgu apsaimniekošanas plānu izstrāde;Atpūtas industrijas (sēľošana, ogošana, makšķerēšana, peldēšana u.c.)attīstības sekmēšana;Ekotūrisma kā dabai draudzīga lauku uzľēmējdarbības veida attīstībasveicināšana.Resursi – pašvaldības līdzekļi, Valsts investīcijas, Dabas aizsardzības pārvaldesprojekti, ES strukturālie fondi, uzľēmumu projekti.9.3.3. Cilvēkresursu attīstībaŠīs prioritātes mērķis ir darbaspēka konkurētspējas un kvalitātes paaugstināšana, tosasniedzot ar:darbaspējas un nodarbinātības veicināšanu;kvalitatīvas izglītības veidošanu;informētas sabiedrības veidošanu.Kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas novada iedzīvotājiemKvalitatīvas izglītības nodrošināšana personu dzīves vietu tuvumā;Nodarbināto pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas nodrošināšana;Profesionālo apmācību programmu izstrāde, pamatojoties uz uzľēmējuvēlmēm un konkurences apstākļiem;Uzľēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai nepieciešamo apmācībuorganizēšana;Personu ar īpašām vajadzībām speciālās apmācības veicināšana.Ķeguma novada dome 2009.gads 200

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSInformācijas tehnoloģiju pieejamības un lietošanas prasmes līmeņapaaugstināšana novada iedzīvotājiemInformatīvo pakalpojumu sniegšana iespējami tuvu iedzīvotāju dzīves vietai;Informācijas centra izveide;Iedzīvotāju apmācības veicināšana IKT izmantošanā.Cilvēku ar īpašām vajadzībām, riska un sociāli atstumto iedzīvotāju grupuintegrācijas un bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšanaPamatprasmju līmeľa uzlabošana riska un sociāli atstumto iedzīvotāju grupām;Darba vietu radīšana personām ar īpašām vajadzībām;Aktīvo nodarbinātības paskumu veicināšana bezdarbniekiem;Bezdarbnieku apmācības un pārkvalificēšanās sistēmas pilnveide, jaunuprogrammu izstrāde atbilstoši darba tirgus prasībām;Personāla apmācīšana darbam cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, riska un sociāliatstumtām iedzīvotāju grupām.Iedzīvotāju informēšana un apmācība par sabiedrībai aktuāliem jautājumiemIzstrādāt videi draudzīgus apsaimniekošanas plānus, iesaistot to apspriešanāiedzīvotājus;Aktivizēt zemju īpašniekus sakopt un uzturēt kārtībā savu teritoriju;Veidot izziľas tūrisma taku Daugavas piekrastes teritorijā un Dabas parkā“Ogres ieleja”.9.3.4. Dzīves kvalitātes paaugstināšanaPrioritātes mērķis ir paaugstināt dzīves kvalitāti, veicināt tā līdzsvarotu attīstību,sekmējot infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību novadā.Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamības sekmēšanaInformācijas sistēmu (piemēram, izglītībā, muzeju un bibliotēku informācija)izveide un attīstība, ieskaitot informācijas resursu digitalizāciju;Publisko informācijas un komunikāciju pieejas punktu izveide (bibliotēkās,izglītības iestādēs);IKT nodrošināšana cilvēkiem ar speciālām vajadzībām;Ķeguma novada dome 2009.gads 201

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSInformācijas centra pilnveidošana.Infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības sekmēšana veselības aizsardzībāun sociālajā jomāPrimārās veselības aprūpes sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;Veselības aprūpes iestāţu materiāli tehniskās bāzes atjaunošana un pilnveide;Sociālās aprūpes un rehabilitācijas infrastruktūras, kā arī materiālās untehniskās bāzes uzlabošana, kvalitatīvu nepieciešamo pakalpojumupieejamības nodrošināšana.Izglītības, kultūras un sporta infrastruktūras un pakalpojumu pieejamībaIzglītības iestāţu infrastruktūras atjaunošana un materiālā apgāde, pielāgošana,izmantošana personām ar kustību traucējumiem;Kultūras infrastruktūras atjaunošana un modernizēšana, kvalitatīvu kultūraspakalpojumu nodrošināšanai novadā;Bibliotēku informācijas resursu un to pakalpojumu pieejamības un kvalitātesnodrošināšana;Kultūras vēstures un dabas pieminekļu saglabāšana un sakopošana;Sporta un atpūtas infrastruktūras attīstīšana;Finansu resursu sadali izglītībai balstīt uz skolu izstrādātajiem stratēģiskāsattīstības plāniem 2005. - 2010.gadiem.Vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošanaVides aizsardzības politikas integrēšana visās nozarēs un dzīves sfērās;Vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanas veicināšana;Centralizētas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība novadā;Centralizētas notekūdeľu attīrīšanas infrastruktūras izveidošana;Sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu izveide;Vietējo siltumapgādes sistēmu uzlabošana, energoefektivitātes paaugstināšanaun vides aizsardzības prasību ievērošana;Gaisa un ūdens piesārľojuma mazināšanas sekmēšana.Ķeguma novada dome 2009.gads 202

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSTransporta pakalpojumu un ceļu infrastruktūras pieejamībaTransporta infrastruktūras uzturēšana un attīstīšana, ľemot vērā ES prasības;Grants ceļu un ielu asfaltēšana;Asfalta seguma uzlabošana ielām, nodrošinot satiksmes drošību;Ielu izbūve un rekonstrukcija atbilstoši to klasifikācijas prasībām;Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošībasuzlabojumi (samazināt lauku ceļu pieslēgumu skaitu automaģistrālēm);Lauku ceļu tīkla kvalitātes uzlabošana;Gājēju un veloceliľu tīkla paplašināšana;Autostāvvietu izbūve Ķeguuma centrā un pie daudzdzīvokļu mājām.Ķeguma novada tēla veidošana un atpazīstamības nodrošināšanaLaikraksta “Ķeguma Novada Ziľas”, Ķeguma mājas lapas pilnveidošana;Līgumu slēgšana ar masu mēdijiem par informācijas izplatīšanu;Domes deputātu un atbildīgo darbinieku personisko kontaktu nostiprināšana ariedzīvotājiem;Piedalīšanās izstādēs, prezentācijās, konkursos;Suvenīru, bukletu un brošūru izgatavošana, izplatīšana, lielformāta plakātu u.c.reklāmas iespēju izmantošana;Kultūras, sporta, sociālo u.c. pasākumu izmantošana novada tēla veidošanā.Pārvaldes attīstībaIedzīvotāju uzticēšanās stiprināšana pašvaldību pārvaldei;Ķeguma novada iedzīvotāju iesaistīšana pašpārvaldes procesā;Aktīva dalība pašvaldību, reģionālajos un starptautiskajos attīstības untelpiskās plānošanas projektos;Pašvaldības darba organizācijas pilnveidošana;Līdzsvara saglabāšana starp pašvaldību ieľēmumiem, izdevumiem un kredītusaistībām;Noteikumu izstrādāšana par pašvaldības nekustamo īpašumu izmantošanaskārtību un kontroli.Ķeguma novada dome 2009.gads 203

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSNovada plānošanas kapacitātes celšanaAttīstību veicinošu projektu izstrāde un vadīšana;Iespējami labāka ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanas koordinācija vietējālīmenī;Konsultāciju, sanāksmju un semināru organizēšana un darba grupuorganizēšana un vadīšana novada attīstības un ES struktūrfondu piesaistesjomā.9.4. Nosacījumi Ķeguma novada teritorijas plānojumamTeritorijas plānojumam jābūt vērstam uz dabas, vides, kultūrvides, esošo resursu unsaimnieciskās darbības sabalansētu attīstību.Teritoriālajam plānojumam jāievēro zemes lietošanas un izmantošanas, videsaizsardzības, kultūrvēsturisko un arhitektūras pieminekļu aizsardzības, aizsargjoslu un citasLatvijas Republikas likumdošanā noteiktās prasības, institūciju iesniegtos nosacījumusplānojuma izstrādei.Novada plānojumam jāizriet no valsts nacionālā attīstības plāna, jābūt saskaľā unjāľem vērā ar Ogres rajonu un Rīgas reģionu saistīti projekti “Rīgas rajona attīstībasstratēģija”, “Baltijas palete”, “Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns” u.c. materiāli.Vienlaicīgi arī jāinformē attiecīgās organizācijas par lēmumiem, kas neatbilst to plāniem unprojektiem, bet ir nepieciešamība vai esoša realitāte.Teritorijas plānojumam jāatbilst visu iedzīvotāju grupu interesēm, lai tas sekmētuiedzīvotāju labklājības celšanos, attīstītu infrastruktūru, raţošanu, tūrisma un atpūtas iespējas,sakārtotu vidi un dabas ainavu. Iedzīvotāju un speciālistu ierosinājumi apkopoti teritorijasplānojuma IV daļā.Saskaľā ar attīstības programmu, uzstādītajām prioritātēm un attīstības tendencēm,teritorijas plānojumā jāizdala šādas apbūves un dabas teritorijas, to izmantošanas mērķi:Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju paplašināt ļoti nedaudz Skolas ielasrajonā, jo, pēc šodienas tendencēm, šai būvniecībai nav lielas perspektīvas. Šīir apbūves teritorija, kurā zemes un būvju izmantošanas veids ir daudzstāvudzīvojamās mājas, arī atļauta pakalpojumu iestāţu būvniecība un pirmajosstāvos komercapbūve.Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas. Ķeguma pilsētā jāparedz racionālākĶeguma novada dome 2009.gads 204

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSapbūvēt brīvās pilsētas zemes, izveidot pilsētā meţaparka apbūvi neapgūtajāsaizaugušajās teritorijās. Lauku teritorijā paredzēt Rembates ciema un citu bieţiapdzīvotu vietu paplašināšanos. Zemes izmantošanas mērķis ir savrupmājuapbūve pilsētā vai lauku ciemā.Jauktas sabiedriskās apbūves teritorijas paredzēt no autoceļa A6 uz Daugavaspusi neapgūtajās teritorijās. Galvenajam zemes un būvju izmantošanas veidamjākalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem, kā arī komerciāliem,pašvaldības, reliģisku, izglītības u.c. iestāţu objektu celtniecības nolūkiem.Jauktas ražošanas apbūves teritorijas jāparedz iespējami tuvukomunikācijām, lai radītu labvēlīgus apstākļus uzľēmējdarbības attīstībai.Galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir videi draudzīga raţošana, kāarī daţāda rakstura darījumu iestādes.Jauktas darījumu iestāžu apbūves teritorijas jāparedz Ķeguma prospektarajonā. Galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir darījumu iestādes,tirdzniecības un pakalpojumu objekti.Līnijbūvju teritorijas ir ielu un ceļu teritorija, kur zemes un būvjuizmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arīmaģistrālo inţenierkomunikāciju izvietošana. Pamatā novadā ir esošais ielu unceļu tīkls ar daţām jaunām perspektīvām ielām Ķegumā. Attīstot būvniecībulauku teritorijā nedrīkst palielināt ceļu pieslēgumus A6 autoceļam. Jārezervēturpmākās izpētes teritorija autoceļa P80 paplašināšanai un A6 ar P8krustojuma rekonstrukcijai.Dzelzceļa teritorija, kur zemes un būvju izmantošanas veids ir dzelzceļatransports ar to saistītas būves un pieturas vietas.Atklātā publiskā telpa, ko veido dabas un apzaļumotās teritorijas, jauktasatpūtas teritorijas, ūdenskrātuves, kas ir saistītas ar dabas resursu izmantošanu,rekreāciju un vides aizsardzību. Novada plānojumā šīs teritorijas ir parki,skvēri, brīvdabas estrāde, pilsētas meţa parks, Daugavas malas rekreācijasteritorijas, Ogres upe un tās parkveja zona, Ķeguma HES un Rīgas HESūdenskrātuves un zvejai nodotie dīķi.Lauksaimniecība zemju teritorija, kur galvenais zemes un būvju izmantošanasveids ir augkopība, dārzeľkopība, dārzkopība, lopkopība un ar to saistītiepakalpojumi, kas ietver lielsaimniecību, mazsaimniecību un ģimenes dārziľus.Plānojumā vēl jāizdala nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemju unĶeguma novada dome 2009.gads 205

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSzivsaimniecības platības.Mežu teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids irmeţsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistīti pakalpojumi.Plānojumā jāievēro Ķeguma pilsētas augstvērtīgais meţs – ģenētiskaisrezervāts un arī Rīgas pilsētas pašvaldības meţs, kur ir noteikti saimnieciskāsdarbības ierobeţojumi.Teritorijas plānojumā jāakcentē Ķeguma pilsētas kā novada administratīvā, izglītības,kultūras un pakalpojumu centra attīstības virzienu, jānorāda teritorijas, kur nav pieļaujamaapbūve, piemēram, paaugstināta riska teritorijas, aizsargājamās dabas teritorijas, gruntsūdeľuaizsardzības teritorijas u.c.Ķeguma pilsētā centrālajā daļā ar inţenierkomunikācijām nodrošinātās vietāspašvaldības zeme ir iznomāta sakľu un augļu dārzu lietotājiem. Perspektīvā šī zeme jāparedzpilsētas attīstības veicinošiem mērķiem, bet sakľu dārziem nepieciešams rezervēt cituteritoriju.9.5. Darbības (rīcības) programmaLai realizētu dzīvē Ķeguma novada teritorijas attīstības programmā izteiktos teritorijasattīstības mērķus, virzienus, novada domei nepieciešams izstrādāt virkni lokālu pasākumuplānu un projektu.Projekts, pasākums Pamatojums Rīcības rezultāts1.Pašvaldības ceļu unielu rekonstrukcijasprojekts2. Gājēju ietvju,velosipēdistu celiľuizbūves projektsSliktais ceļu un ieluseguma stāvoklisPilsētā ietvjutrūkums piemaģistrālajiemautoceļiem unielāmTRANSPORTA KUSTĪBASUN DROŠĪBASUZLABOŠANĀSNOVADĀ UNSAISTĪBĀ AR TO.Iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana,satiksmes kustības drošības uzlabošana.Ķeguma novada dome 2009.gads 206

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS3. Ķeguma pilsētasteritorijas meliorācijasun lietus kanalizācijasprojekts.Sabiedrībasveselības aģentūrasnosacījumsPārmitro teritoriju nosusināšana. Lietusūdeľu organizēta novadīšana unattīrīšana.5. Satiksmes drošībasprojekts6. Tautas namurekonstrukcijas plāns7. Tūrisma attīstībasplāns8. Tūrisma produktamarketinga projekts9. Projekts “Mācībasmūţa garumā”10. Novada ciemuielu plānojumaizstrāde unklasifikācija.LATVIJASAUTOCEĻUDIREKCIJASNOSACĪJUMSTelpu neatbilstībaTrūkumsIerosinājumsSistēmas trūkumsSistēmas trūkumsNoteikti kustības ierobeţojumiapdzīvotās vietās. Uzlabota kustībasdrošība.Kultūras pasākumu līmeľa uzlabošanaTūristu pieplūdumsIenākumu palielināšanās no tūrismaDarba ľēmēju konkurētspējaspaaugstināšanaCiemu attīstības veicināšana unracionalizēšana ar saplānotasinfrastruktūras attīstības palīdzību.Ķeguma novada dome 2009.gads 207

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS9.6. Attīstības programmas realizācijaAttīstības programma ir pamats uz partnerībām balstītai saskaľotai lēmumupieľemšanai un rīcībai. Plānošana ir nepārtraukts process, kurā esošās situācijas apzināšana,mērķu un uzdevumu noteikšana nav atraujama no programmas īstenošanas. Attīstībasprogrammas īstenošana, tās gaita būs lielā mērā atkarīga no īstenošanas dalībnieku –pašvaldības, uzľēmēju, nevalstisko organizāciju, kā arī pašu novada iedzīvotājuieinteresētības jautājumu risināšanā.Attīstības programmas īstenošana jāveic pakāpeniski. Īstenošanas nodrošināšanainepieciešams:1. Sagatavot attīstības programmas īstenošanas plānu:izpildes rīcību un projektus;projektu un rīcības izpildes termiľu;atbildīgās institūcijas vai personas par noteikto uzdevumu veikšanu;nepieciešamos cilvēku un finansu resursus.2.Veikt attīstības programmas izpildi un kontroli. Tas jādara regulāri, atklātā veidā unvismaz reizi gadā. Šie rezultāti būtu izmantojami, lai pārskatītu un koriģētu veicamās rīcībasun projektus.3.Katru gadu ir jāizvērtē attīstības programmas īstenošanas gaita. Attīstībasprogrammas īstenošana ir atklāts process, kurā sabiedrībai un jebkuram interesentam iriespēja sekot programmas īstenošanas gaitai.Attīstības programmas realizācijā jāizmanto stratēģiska pieeja, īstermiľa uzdevumurealizācija katru gadu ir jāpārskata, jo pašvaldības dzīve ir dinamiska un aktīva. Pašvaldībairīcību un projektu realizācija jāsaista ar katra gada budţeta plānu.Ķeguma novada dome 2009.gads 208

ĶEGUMA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMSIzmantotā literatūraOgres rajona sociāli ekonomiskās attīstības programma. SIA “projekts XXJ” 1999.g.Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajonasociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem. I daļa Ģeoloģiskā vide. SIAĢeoloģiskais un ģeofiziskais centrs” 2001.g.Ogres rajona vietējo pašvaldību teritorijās esošās ūdenssaimniecības pārskats unpriekšlikumi kopējās situācijas uzlabošanai. Firma “Delfīns un Ko”. 2002.g.Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns 2001. un 2002.g.R. Andersone “ Ķeguma apvidus vēsture” – Lielvārds 1999.g.R. Andersone “Tomes novada vēsture”- Lielvārds, 1997.g.VAS “Latvijas valsts meţi” Vidusdaugavas meţsaimniecība “Meţa apsaimniekošanasplāns” 1.Ogres iecirknis un 4. Birzgales iecirknis, 2002 – 2011.g.Ķeguma pagasta zemes ierīcības projekts, Latvijas valsts zemes ierīcības firma“Zemesprojekts” 1992.g.Ķeguma pilsētas tipa ciemata ģenerālplāns, Latvijas valsts pilsētceltniecībasprojektēšanas institūts, 1983.g.Ķeguma pilsētas zemes vērtību zonējumu projekts, 1999.g.Zemes vērtību zonējumu projekts Ķeguma pilsētas lauku teritorija un Rembatespagasts 2002.g.Latvijas pagasti, enciklopēdija, A/S “Preses nams”, 2001.g.Ţurnāls “Enerģētika un sabiedrība” Nr.20, 2002.g.“Senvēstures pieminekļi Daugavas krastos”, Ogres Vēstures un mākslas muzejs,1993.g.“Pārskats par tautas attīstību 2000/2001.” 2001.g.Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju ģenerālais plāns, 2002.g.Ķeguma novada publiskais pārskats par 2007. gadu., 2008.g.Ķeguma novada dome 2009.gads 209

Ä·eguma novada attÄ«stÄ«bas programma - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Ä·eguma novada attÄ«stÄ«bas programma - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions