Kalsnavas pagasta <strong>teritorijas</strong> plānojuma paskaidrojuma rakstā ir detalizēti aprakstītapagasta esošā situācija katrā jomā un definēti tuvākajā laikā sasniedzamie mērķi.Teritorijas plānojuma zemju plānotā (atļautā) izmantošana pārsvarā tiek noteiktaatbilstoši esošai situācijai un tiek plānotas ievērojamas lauku apbūves <strong>teritorijas</strong>.Kopumā pagasta telpisko struktūru un telpiskās attīstības virzienu nosaka trīs ciemi,valsts meţu <strong>teritorijas</strong> un lauku teritorija (lauksaimniecības un meţsaimniecības<strong>teritorijas</strong>).Pagasta centrs ir Jaunkalsnavas ciemā ir koncentrēti pašvaldības un publiskie objekti.Šeit tiek nodrošināta daudzveidīgu pakalpojumu pieejamība, attīstīta sociāloinfrastruktūra, kas ir pietuvināta pilsētas iespējām.Otrs ciems – Aiviekstes ciems. Tā attīstību un struktūru ga<strong>lv</strong>enokārt jau sākotnēji irnoteicis AS „Sadales tīklu” objekts – Aiviekstes HES.Trešais ciems – Jāľukalns. Ciema statusu šī teritorija ir ieguvusi pateicoties blīvamsavrupmāju apdzīvojumam. Šajā ciemā nav publisko objektu, izľemot baznīcu,atsevišķus komercobjektus un raţošanas/tehniskās apbūves objektus.Tā kā Jaunkalsnavas ciemā atrodas VAS „Latvijas valsts meţi” zinātniskipētnieciskais institūts, tad arī valsts meţu teritorijām ar <strong>teritorijas</strong> plānojumu tieknoteikts apgrūtinājums – zinātniskās izpētes meţi, kas aizľem vismaz ceturto daļupagasta <strong>teritorijas</strong>. Teritorijas plānojumā ir uzrādītas meţu <strong>teritorijas</strong>, kurām irpaaugstināta ugunsbīstamība.Kalsnavas pagastā atrodas A/S „Latvijas valsts meţi” Kalsnavas arborētums(Kalsnavas dendrārijs) - lielākā dekoratīvo koku un krūmu kolekcija Latvijasaustrumdaļā. Tā kopējā platība ir 133,25 ha, pašlaik koku un krūmu stādījumukolekcija ierīkota 94,1 ha lielā platībā. Latvijā lielākā egļu kolekcija un lielākākokaugu kolekcija Austrumlatvijā. Kolekcija apskatāma no agra pavasara līdz vēlamrudenim. Kalsnavas arborētums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – dendroloģiskostādījumu kolekcija. Kalsnavas pagastā atrodas arī Meţa pētīšanas stacija, kas irValsts meţa dienesta struktūrvienība īpašu uzdevumu veikšanai, kuras darbībasmērķis ir pārvaldīt zinātniskās izpētes meţus un nodrošināt ilglaicīgo zinātniskopētījumu nepārtrauktību.Kalsnavas pagasta teritoriju Z-D virzienā šķērso valsts reģionālas nozīmes autoceļšP37. Domājams, ka laikā kad tika izstrādāts <strong>teritorijas</strong> plānojums, sabiedrībā bijatendence uz savrupmāju apbūves teritoriju plānošanu un būvniecību. Tas atspoguļojasarī šajā plānojumā. Gar minēto autoceļu diezgan lielas lauksaimniecībā izmantojamāszemes ārpus ciemu teritorijām tikušas plānotas kā lauku apbūves <strong>teritorijas</strong>, kuruminimālais zemes gabals tika noteikts – vispārīgā gadījumā 5000 m2, bet izstrādājotdetālplānojumu 2500 m2. „Lauku apbūves noteiktas, lai paredzētu jaunu dzīvojamoapbūvi ārpus ciemiem, ciemu un ceļu tuvumā, ar augstāku apbūves intensitāti kāviensētu izvietojums lauksaimniecības zemēs, lielāku brīvo (zaļo) zonu, maksimālisaglabājot kokus, zemsedzi, upes vai ezera ekosistēmu un dabisko reljefu un, kur tasiespējams, - kompakti (māju grupās) izbūvējot inženierkomunikācijas.” (TIAN2.1.4.punkts) Tomēr kā vienu no būtiskākajiem trūkumiem šā veida atļautajāizmantošanā jāpiemin tas, ka nav izvirzīti nosacījumi publiskās zonas (arīkomercobjektu) izveidošanai teritorijā, pamatojums jaunas blīvas dzīvojamās apbūvesizveides nepieciešamībai un tā tālākā funkcionālā darbība – iedzīvotāju nodarbinātība,pakalpojumu pieejamība, kā arī transporta kustība (izľemot privāto auto).Teritorijas plānojumā jaunas rūpnieciskās/darījumu <strong>teritorijas</strong> netiek plānotas.Jaunkalsnavas ciems no pilsētbūvnieciskā telpiskā plānojuma ir lineāri kombinēta, kaspamatojas ar piebraucamo ceļu no valsts reģionālā autoceļa P37 un dzelzceļa līnijas18
Pļaviľas - Gulbene izvietojuma. Ciemā ir izteikta centra apbūves teritorija, kas ietvergan sabiedriskos objektus, gan daudzdzīvokļu namu apbūvi. Teritorijas plānojumaatļautā izmantošana nenosaka, taču praksē ir izveidojušies divi sabiedriskie centri –viens, kas attēlots ciema plānotajā izmantošanā, otrs bijušā zinātniski pētnieciskāinstitūta ēka, kurā pašlaik atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, komunālāssaimniecības biroja telpas, ārstu prakse u.c. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Līdzar to no plānojuma struktūras nav nolasāma telpiskā ciema struktūra. Raţošanas<strong>teritorijas</strong> atrodas tiešā dzelzceļa tuvumā.Aiviekstes ciemā, kā jau minēts, tā apbūve veidojusies pateicoties izbūvētai HES uzAiviekstes upes, tādējādi <strong>teritorijas</strong> centrālā daļu veido rūpnieciskās raţošanas<strong>teritorijas</strong> un pārējā <strong>teritorijas</strong> attīstība tikusi pakļauta tieši tai – daudzdzīvokļu namuapbūve tiešā tās tuvumā. Ciemā ir plānots un uz šo dienu darbojas tikai vienssabiedriskais objekts – bērnudārzs. Pārējā teritorija paredzēta savrupmāju apbūvei,kas ietver ciema robeţu būtisku un mākslīgu palielināšanos un jaunas publiskās vairaţošanas apbūves <strong>teritorijas</strong> netiek plānotas. Ciems izvietots starp valsts reģionāloautoceļu P37 un Aiviekstes upi, kas ir noteicošais faktors tā arhitektoniski telpiskaistruktūrai – lineāri kombinētai ar taisnlenķa ielu iekškvartāliem.Jāľukalna ciems ir izteikti padomju laikos radītas blīvas apbūves teritorija. Vietasizvēli dzīvojamā fonda palielināšanai, izbūvējot „līvānu” tipa māju grupu apjauveidoto ielu – Strautu ielu , domājams, ir noteikusi viensētu koncentrācija apsabiedrisko objektu – baznīcu. Baznīca novietota valsts vietējo autoceļu krustpunktā,kas arī veido vienīgo publisko teritoriju ciemā un ir ga<strong>lv</strong>enais arhitektoniski telpiskaisstruktūrelements lineāri kombinētajā telpiskajā struktūrā. Gar valsts autoceļuatsevišķās zemes vienībās plānota komercobjektu teritorija. Pārējā teritorija paredzētasavrupmāju dzīvojamai apbūvei, ietverot gan esošo, gan plānoto, kas mākslīgipaplašina ciemu robeţas un lauksaimniecībā izmantojamo zemju rēķina. Jaunuraţošanas objektu <strong>teritorijas</strong> netiek plānotas.19