Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija
Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija
Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Gunda IgnatāneAija LulleRoksgrāmata <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>
<strong>Rokasgrāmata</strong> tapusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstībasprogrammas (UNDP) un <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> <strong>Ārlietu</strong> ministrijas kopīgāprojekta „<strong>Latvijas</strong> valdības un <strong>ANO</strong> sistēmas sadarbības modelis” ietvaros.Rokasgrāmatā izteikti autoru viedokļi, un tie ne vienmēratspoguļo UNDP un <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> <strong>Ārlietu</strong> ministrijas viedokli.Šo publikāciju drīkst izmantot (gan pilnībā, gan daļēji) bez īpašas UNDP un tās<strong>par</strong>tneru atļaujas, obligāti norādot izmantoto avotu.ISBN: 9984-684-37-7Autores:Konsultante nodaļai „<strong>ANO</strong>un starptautiskās tiesības”:Literārā redaktore:Maketa dizains:Datorsalikums:Iespiests:Gunda Ignatāne un Aija LulleKristīne KrūmaGuna PenceIeva VīriņaToms JurgenovskisSIA „Jelgavas tipogrāfija”Autortiesības: UNDP Latvija 2005Tiesības uz atkārtotu izdošanu: <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> <strong>Ārlietu</strong> ministrija 2005
Gunda IgnatāneAija Lulle<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>IZDEVĒJS2005. gads.
SatursIevadvārdi 71. <strong>ANO</strong> sistēma 10Ceļš uz <strong>ANO</strong> izveidi 11<strong>ANO</strong> statūti 12<strong>ANO</strong> struktūra 13(Ģenerālā asambleja, Drošības padome, Ekonomikas un sociālolietu padome, Cilvēktiesību komisija, Aizbildniecības padome,Starptautiskā tiesa, Starptautiskā krimināltiesa, Sekretariāts,Specializētās aģentūras, programmas un fondi)<strong>ANO</strong> finansēšana 23<strong>ANO</strong> oficiālās valodas 242. darbības virzieni 28Starptautiskais miers un drošība 28Ekonomiskā un sociālā attīstība 32Cilvēktiesības 363. <strong>ANO</strong> un starptautiskās tiesības 44<strong>ANO</strong> Statūti 45Starptautisko tiesību attīstīšana un kodifikācija 49Starptautiskās vides aizsardzības tiesības 52Starptautiskie tribunāli 55Starptautisko tiesību instrumenti 594. <strong>ANO</strong> un globālā pasaule 68Globālisms un antiglobālisms 70<strong>ANO</strong> globālās konferences 72Starptautiskais terorisms un atbruņošanās 74Nevalstiskās organizācijas un <strong>ANO</strong> 794 SATURS
5. <strong>ANO</strong> reformas un pārorientēšanās 86<strong>ANO</strong> reformu priekšlikumu konceptuālie virzieni 87<strong>ANO</strong> 2005. gada reformas ģenēze 92<strong>ANO</strong> Drošības padomes reforma 96<strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas reforma 102<strong>ANO</strong> Cilvēktiesību komisijas reforma 103<strong>ANO</strong> finanšu reforma 104<strong>Latvijas</strong> dalība <strong>ANO</strong> 2005. gada reformā 1076. Latvija un <strong>ANO</strong> 114<strong>ANO</strong> – platforma daudzpusējai diplomātijai 115<strong>Latvijas</strong> iemaksas <strong>ANO</strong> budžetā 117<strong>Latvijas</strong> nozīmīgākā darbība <strong>ANO</strong> 119<strong>ANO</strong> sistēmas aģentūru pārstāvniecību darbība Latvijā 120<strong>Latvijas</strong> pastāvīgās pārstāvniecības <strong>ANO</strong> 128<strong>Latvijas</strong> institūciju sadarbība ar <strong>ANO</strong> sistēmas aģentūrām 130<strong>ANO</strong> sistēmas aģentūras, kurās Latvija nav dalībvalsts vaikuru darbībā aktīvi nepiedalās 139Ar <strong>ANO</strong> saistītās, bet ne <strong>ANO</strong> sistēmai pakļautās institūcijas 141Latvija un <strong>ANO</strong> ārpolitikas prioritāšu kontekstā 142Pielikumi<strong>ANO</strong> institūcijas 150<strong>ANO</strong> atzīmējamās dienas, gadi un dekādes 164<strong>Latvijas</strong> ratificētās <strong>ANO</strong> konvencijas 168<strong>ANO</strong> dalībvalstis 197Ziņas <strong>par</strong> autorēm 208<strong>ANO</strong> sistēma (uz vāka atloka)<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>5
IevadvārdiApvienoto Nāciju Organizācija izveidota 1945. gadā, kad daudzvietpasaulē vēl gruzdēja Otrā pasaules kara postījumu drupas; tās galvenaismērķis bija nodrošināt mieru pasaulē. 2005. gadā organizācija svinēja 60gadu pastāvēšanas jubileju.Globālajā politikā un <strong>Latvijas</strong> attīstībā ir notikuši daudzi nozīmīgipagriezieni, taču <strong>ANO</strong> joprojām ir unikāla, pasaulē lielākā starptautiskāorganizācija, kuru veido neatkarīgas, brīvprātīgi apvienojušās valstis.<strong>ANO</strong> galvenie mērķi mainīgajā pasaulē ir nemainīgi: saglabāt mieru,drošību, veicināt attīstību un cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē.1991. gadā Latvija atjaunoja valstisko neatkarību un tajā pašāgadā iestājās <strong>ANO</strong>, bet 2004. gadā tā kļuva <strong>par</strong> Eiropas Savienības unZiemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti.Dalība šajās organizācijās Latvijai ir sniegusi vēl plašākas iespējasdarboties <strong>ANO</strong>, un šīs iespējas ir jāizmanto.Tāds arī ir šīs rokasgrāmatas mērķis – būt <strong>par</strong> ikdienas palīgu, strādājotar jautājumiem, kas skar <strong>ANO</strong>, lai izzinātu tās darbības principus unizmantotu organizācijas sniegtās iespējas.Ceru, ka rokasgrāmata būs vērtīgs uzziņu avots politiķiem, ierēdņiem,akadēmiķiem, nevalstisko organizāciju un mediju pārstāvjiem, kā arīikvienam interesentam, kas vēlēsies ātri atrast informāciju <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> –<strong>par</strong> tās darbību Latvijā un <strong>Latvijas</strong> aktivitātēm organizācijā, <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>darbības virzieniem, globālo politiku un reformām.Inita Pauloviča,UNDP Latvija vadītāja<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>7
<strong>ANO</strong> sistēmaAija Lulle
<strong>ANO</strong> sistēmaApvienoto Nāciju Organizācija (<strong>ANO</strong>) ir unikāla starptautiskaorganizācija, kuru veido neatkarīgas, brīvprātīgi apvienojušās valstis, laisaglabātu mieru, drošību un veicinātu attīstību visā pasaulē.Formāli <strong>ANO</strong> dibināta 1945. gada 24. oktobrī, apvienojot 51 dalībvalsti.2005. gadā tajā jau bija 191 valsts (sk. pielikumu „<strong>ANO</strong> dalībvalstis”). <strong>ANO</strong>dalībvalsts, piemēram, nav Vatikāns, taču arī šī valsts piedalās vairākās<strong>ANO</strong> aktivitātēs. <strong>ANO</strong> locekle nav arī Taivāna, jo tā vienotas Ķīnas politikaskopsakarā tiek uztverta kā Ķīnas Tautas <strong>Republikas</strong> sastāvdaļa.Neviena valsts <strong>ANO</strong> nav pametusi, un neviena arī nekad no tās nav izslēgta.1965. gadā īslaicīgi – robežstrīda laikā ar kaimiņvalsti Malaiziju –or ga ni zāciju atstāja tikai Indonēzija, taču jau nākamajā gadā Indonēzijatajā atgriezās.20. gadsimtā jau pirms <strong>ANO</strong> tika mēģināts radīt starptautisku organizāciju,kuras galvenais uzdevums bija miera nodrošināšana pasaulē. Tā 1919. gadālīdz ar Versaļas miera līguma noslēgšanu izveidoja Tautu Savienību, kurasmērķis bija veicināt starptautisko sadarbību, kā arī panākt mieru un drošībupasaulē. Otrā pasaules kara priekšvakarā – 1938. gadā tajā bija 57 valstis.Tautu Savienības vājums bija tas, ka noteiktos šās organizācijas darbībasposmos (vai visā pastāvēšanas vēsturē) līdz pat Otrajam pasaules karam tajānepiedalījās vairākas ietekmīgas valstis. Piemēram, Tautu Savienībā nebijaAmerikas Savienoto Valstu (ASV), Vācija organizācijā darbojās tikai no1926. līdz 1933. gadam, savukārt Japāna tajā nepiedalījās kopš 1933. gada,bet Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – kopš 1943. gada.Līdz ar to Tautu Savienība nespēja novērst Otrā pasaules kara sākšanos unbija spiesta savu darbību pārtraukt.Latvija <strong>par</strong> Tautu Savienības dalībvalsti kļuva 1921. gadā, divus gaduspēc savienības dibināšanas, un Latvija bija darbīga tās locekle. 1938. gadā,praktiski pēdējā Tautu Savienības aktīvas darbības posmā, <strong>Latvijas</strong> tālaikaārlietu ministrs Vilhelms Munters tika ievēlēts <strong>par</strong> Tautu Savienības101. sesijas priekšsēdētāju.10 <strong>ANO</strong> SISTĒMA
Lai arī Tautu Savienība izjuka, tomēr tā bija radījusi ideju <strong>par</strong> universālasneatkarīgu valstu organizācijas nepieciešamību.Ideja <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> veidošanu dzima Otrā pasaules kara laikā. Organizācijasnosaukumu ieteica tālaika ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts.Pirmoreiz tas oficiāli tika lietots 1942. gadā, kad 26 valstu pārstāvji<strong>par</strong>akstīja Apvienoto Nāciju deklarāciju. Kā cieņas apliecinājumuFranklinam Delano Rūzveltam, kurš mira dažas nedēļas pirms <strong>ANO</strong>Statūtu <strong>par</strong>akstīšanas, visas 50 nācijas, kas piedalījās Sanfranciskokonferencē, piekrita pieņemt nosaukumu „Apvienotās Nācijas”.Ceļš uz <strong>ANO</strong> izveidi1941. gada14. augustā1942. gada1. janvārī1943. gada30. oktobrī1944. gadavasarā unrudenī1945. gada11. februārī1945. gada26. jūnijā1945. gada24. oktobrīASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un Lielbritānijaspremjerministrs Vinstons Čērčils tikās uz karakuģaAtlantijas okeānā un pieņēma Atlantijas statūtus (AtlanticCharter), iezīmējot pamatprincipus miera nodrošināšanaipasaulē pēc kara, kā arī <strong>ANO</strong> Statūtiem.Vašingtonā 26 valstis, izveidojot aliansi pret Vāciju, Itālijuun Japānu, <strong>par</strong>akstīja Apvienoto Nāciju deklarāciju.Ķīna, PSRS, Lielbritānija un ASV <strong>par</strong>akstīja Maskavasdeklarāciju, vienojoties izveidot organizāciju, kas nodrošinātumieru pēc Otrā pasaules kara beigām.ASV, Ķīnas, PSRS un Lielbritānijas līderi tikās Vašingtonāun vienojās <strong>par</strong> topošās <strong>ANO</strong> mērķiem un principiem.ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts, Lielbritānijaspremjerministrs Vinstons Čērčils un PSRS vadītājs JosifsStaļins pēc Jaltas konferences paziņoja <strong>par</strong> lēmumuizveidot <strong>ANO</strong>. Tika panākta arī vienošanās <strong>par</strong> balsošanassistēmu <strong>ANO</strong> Drošības padomē.Sanfrancisko konferencē 50 valstis vienbalsīgi pieņēma<strong>ANO</strong> Statūtus.Kad lielākā daļa dalībvalstu, tai skaitā piecas Drošībaspadomes valstis ar veto tiesībām (ASV, Ķīna, Francija, Lielbritānija un PSRS), bija <strong>par</strong>akstījušas un oficiāli atzinušasStatūtus, <strong>ANO</strong> sāka darboties kā starptautiska organizācija.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>11
<strong>ANO</strong> statūti<strong>ANO</strong> darbības principi ir noteikti <strong>ANO</strong> Statūtos (jeb Hartā), kurus1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko konferencē <strong>par</strong>akstīja 50 valstis. Polija,kas pēckara situācijas dēļ nebija atsūtījusi savu pārstāvi, tos <strong>par</strong>akstījavēlāk, kļūstot <strong>par</strong> 51. <strong>ANO</strong> locekli. <strong>ANO</strong> Statūtu oriģināls tiek glabātsASV – valstī, kurā notika vēsturiskā konference, Nacionālajā arhīvāVašingtonā.<strong>ANO</strong> Statūti ir gan organizācijas konstitūcija, gan valstu daudzpusējslīgums un kalpo kā starptautiskās likumdošanas avots.Statūtos definēti četri galvenie <strong>ANO</strong> mērķi:1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību, veicot efektīvus kolektīvuspasākumus, lai nepieļautu un novērstu miera apdraudējumu,apspiestu agresijas aktus vai citus miera pārkāpumus un, saskaņāar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem, mierīgiemlīdzekļiem noregulētu un atrisinātu starptautiskus strīdus unsituācijas, kas var kļūt bīstamas, izjaucot mieru.2. Attīstīt draudzīgas nāciju savstarpējās attiecības, pamatojoties uznāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arīveikt citus vispārējā miera nostiprināšanas pasākumus.3. Īstenot starptautisko sadarbību, lai risinātu ekonomiskās, sociālās,kultūras un humanitārās problēmas, kā arī veicinātu cilvēktiesībuun pamatbrīvību cieņas ievērošanu un attīstību neatkarīgi nocilvēka rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirības.4. Šo kopējo mērķu sasniegšanas gaitā būt nāciju rīcībassaskaņošanas centram.12 <strong>ANO</strong> SISTĒMA
<strong>ANO</strong> struktūra<strong>ANO</strong> ir sešas galvenās institūcijas (sk. shēmu „<strong>ANO</strong> sistēma”):Ģenerālā asamblejaDrošības padomeEkonomikas un sociālo lietu padomeAizbildniecības padomeStarptautiskā tiesaSekretariātsPiecas institūcijas atrodas <strong>ANO</strong> galvenajā mītnē Ņujorkā, betStarptautiskās tiesas mājvieta ir Hāgā (Nīderlande). <strong>ANO</strong> biroji izvietotiŽenēvā (Šveice), Vīnē (Austrija) un Nairobi (Kenija).Ar <strong>ANO</strong> ir saistītas arī 15 citas organizācijas – specializētās aģentūras,kas aptver ļoti plašas un atšķirīgas jomas – veselību, vidi, telekomunikācijas,lauksaimniecību u. c.Ģenerālā asamblejaĢenerālajā asamblejā kā galvenajā <strong>ANO</strong> lēmējinstitūcijā ir pārstāvētasvisas <strong>ANO</strong> dalībvalstis, un katrai tai, neatkarīgi no valsts lieluma uniedzīvotāju skaita, ir viena balss. Lai pieņemtu svarīgus lēmumus, kasattiecas uz mieru un drošību, jaunu dalībvalstu uzņemšanu un budžetajautājumiem, ir nepieciešamas divas trešdaļas vairākuma balsu. Citujautājumu izlemšanā ir nepieciešams balsu vienkāršais vairākums.Ģenerālās asamblejas sesijas ik gadu no septembra līdz decembrimno tiek <strong>ANO</strong> galvenajā mītnē Ņujorkā. Sesijas sākumā Ģenerālā asamblejaievēlē jaunu prezidentu, 21 viceprezidentu un tās sešu komiteju priekš -sēdētājus. Lai ievērotu reģionālo pārstāvniecību, Ģenerālās asamblejasprezidentūra katru gadu rotē piecās valstu grupās tās ir: Āfrika, Āzija,Austrumeiropa, Latīņamerika un Karību jūras reģions, Rietumeiropa uncitas valstis (tās ietver Austrāliju, Kanādu, Izraēlu, Jaunzēlandi, Turcijuun ASV). 2005. gadā rotācijas kārtā Rietumeiropas un citu valstu reģionupārstāvēja Zviedrija. Iesākot regulāro sesiju, Ģenerālajā asamblejā notiek<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>13
debates, kurās <strong>par</strong>asti uzstājas valstu vai valdību vadītāji, paužot viedokļus<strong>par</strong> aktuāliem starptautiskiem jautājumiem.Būtiskākie jautājumi turpmākajā darba gaitā tiek apspriesti sešāsgalvenajās komitejās:Pirmā komiteja (atbruņošanās un starptautiskā drošība)Otrā komiteja (ekonomika un finanses)Trešā komiteja (sociālie, humanitārie un kultūras jautājumi)Ceturtā komiteja (īpašie politiskie un dekolonizācijas jautājumi)Piektā komiteja (administratīvie un budžeta jautājumi)Sestā komiteja (tieslietas)Ģenerālās asamblejas lēmumi nacionālajām valstīm nav likumīgisaistoši, tomēr tajos ietverts pasaules valstu vairākuma viedoklis, kā arīstarptautiskās sabiedrības morālā autoritāte.Drošības padomeSaskaņā ar <strong>ANO</strong> Statūtiem Drošības padome darbojas kā patstāvīgapolitiska institūcija un atbild <strong>par</strong> miera un drošības garantēšanu pasaulē.Tajā ir 15 dalībvalstu pārstāvji. Piecas valstis – ASV, Lielbritānija, Francija,Krievija un Ķīna – ir pastāvīgās locekles ar veto tiesībām, un tās varbloķēt jebkuru lēmumu. Rotējošā kārtībā Drošības padomē darbojas 10nepastāvīgās locekles; no tām divas vietas ir Āfrikai, divas – Latīņamerikai,divas – Rietumeiropai, pa vienai vietai ir Austrumeiropas, Āzijas un arābuvalstīm, bet vēl viena atlikusī vieta tiek dalīta starp Āzijas un Āfrikasvalstīm. Latvija pieder pie Austrumeiropas grupas. Par to, kuras valstisno sava vidus izvirzīt, reģionālās grupas savstarpēji vienojas. Latvija vēlnekad nav bijusi Drošības padomes locekle, taču varētu <strong>par</strong> tādu nākotnēkļūt, ja valstis vienotos izvirzīt Latviju reģionālajā blokā.Valstis, kurām <strong>par</strong>edzēts nepastāvīgo locekļu statuss, Ģenerālajāasamblejā ievēlē uz diviem gadiem, ņemot vērā ģeogrāfisko pārstāvniecību.Nepastāvīgo valstu nomaiņa notiek katru gadu, jo ik gadu tiek ievēlētas14 <strong>ANO</strong> SISTĒMA
piecas jaunas valstis to vietā, kurām ir apritējis noteiktais termiņš. Valstis,kas ir ieinteresētas iegūt nepastāvīgā pārstāvja vietu, Ģenerālajā asamblejāvar pieteikt savas kandidatūras; <strong>par</strong> tām notiek balsošana, lēmumupieņemot ar divām trešdaļām vairākuma balsu.Drošības padomes pārstāvji pastāvīgi uzturas <strong>ANO</strong> galvenajā mītnē,taču reizēm padomes tikšanās ir arī citās valstīs.Katrai valstij ir viena balss. Procedūras jautājumi tiek apstiprinātivismaz ar deviņām no 15 balsīm. Substantīvos jautājumus apstiprinaar vismaz deviņām – tostarp piecām pastāvīgo pārstāvju – balsīm, unto dēvē <strong>par</strong> „lielvaru vienprātības lēmumu”. Ja kāda no piecām valstīmlēmumam nepiekrīt, tā balsojumā lieto veto tiesības vai arī no balsošanasatturas. Veto tiesības ir izmantojušas visas valstis: laikposmā no 1946. līdz2004. gadam Ķīna to darījusi piecas reizes, Francija – 18, Lielbritānija – 32,ASV – 80, bet bijusī PSRS un tās tagadējā mantiniece Krievija – 122 reizes.(Sk. arī nodaļā „<strong>ANO</strong> reformas un pārorientēšanās”.)Drošības padomei ir pakļautas arī vairākas apakšstruktūras:• Militārā personāla komiteja(izstrādā bruņoto spēku izmantošanas plānus);• Miera uzturēšanas operācijas un misija(kopš 2003. gada maija <strong>Latvijas</strong> Miera uzturēšanas vienība uzturasIrākā; misijas mērķis ir nodrošināt <strong>ANO</strong> Drošības padomes2002. gada 8. novembrī pieņemtās 144.1. rezolūcijas izpildi).Atšķirībā no citām <strong>ANO</strong> institūcijām Drošības padomes rezolūcijas irjuridiski saistošas. Ja tās netiek pildītas, var tikt piemērotas ekonomiskāssankcijas (piemēram, tirdzniecības embargo) vai militārs spēks.Ekonomikas un sociālo lietu padome (ECOSOC)Šīs padomes darbs ir saistīts ar starptautisko ekonomisko, sociālo,humanitāro un citu jautājumu risināšanu; ar tiem nodarbojas <strong>ANO</strong>speciālās aģentūras un institūcijas. ECOSOC ir galvenā starptautiskās<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>15
attīstības sadarbības sekmētāja un prioritārās rīcības noteicēja. Padomē ir54 valstis; tās tiek ievēlētas uz trim gadiem rotējošā kārtībā, proti, ik gadumainās 18 valstis, kuras jau ir bijušas padomē pilnu termiņu. Katrai valstijir viena balss, lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršo balsu vairākumu.ECOSOC funkcijas:• ECOSOC ir pilnvarota veikt vai uzsākt pētījumus un sagatavotziņojumus <strong>par</strong> starptautiskiem ekonomikas, sociāliem, kultūras,izglītības, veselības aizsardzības u. tml. jautājumiem, kā arī <strong>par</strong>jebkuru no tiem sniegt rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai,<strong>ANO</strong> dalībvalstīm un ieinteresētajām specializētajām iestādēm;• padome var izvirzīt ieteikumus, kuru mērķis ir veicinātcilvēktiesību un visu cilvēka pamatbrīvību cienīšanu unievērošanu;• padome ir pilnvarota sagatavot iesniegšanai Ģenerālajā asamblejākonvenciju projektus <strong>par</strong> savas kompetences jautājumiem;• saskaņā ar <strong>ANO</strong> noteikumiem padome <strong>par</strong> savas kompetencesjautājumiem ir pilnvarota sasaukt starptautiskas konferences.Īsas ECOSOC sesijas notiek visu gadu. Jūlijā, pārmaiņus Ņujorkā unŽenēvā, ir četru nedēļu gara pastāvīgā sesija, kurā piedalās valstu augstalīmeņa pārstāvji – ministri un citi ierēdņi.Padomei ir pakļautas deviņas funkcionālās komisijas (kas atbilstošitām piekritīgajai atbildībai un veiktajām ekspertīzēm sagatavorekomendācijas), piecas reģionālās komisijas, piecas pastāvīgās komitejasun vairākas citas institūcijas, kuru darbības lauks saistīts ar attīstībasplānošanu, dabas resursiem, ekonomiskajām, sociālajām un kultūrastiesībām.ECOSOC piedalās, līdz noteiktai pakāpei arī koordinējot, <strong>ANO</strong>programmās (piemēram, UNDP, UNEP, UNICEF, UNFPA) un specializētoaģentūru (piemēram, FAO, WHO, ILO un UNESCO) darbā.Kā noteikts <strong>ANO</strong> Statūtos, ECOSOC ir jāievēro arī nevalstiskoorganizāciju viedoklis. (Sk. arī nodaļā „<strong>ANO</strong> un globālā pasaule”.)16 <strong>ANO</strong> SISTĒMA
Cilvēktiesību komisijaCilvēktiesību komisija ir viena no ECOSOC pakļautajām institūcijām,kas bieži minēta <strong>ANO</strong> reformu plānos, norādot uz nepieciešamībuizveidot patstāvīgu institūciju.Līdz šim Cilvēktiesību komisijā darbojušās 53 valstis, kuru pārstāvjiik pavasari – martā un aprīlī ierodas Ženēvā uz sešu nedēļu ilgāmregulārajām sesijām. Sesijas dalībnieku skaits sasniedz vairāk nekā3000, jo tajās piedalās arī valstis, kas komisijā ir novērotāju statusā, kāarī nevalstiskās organizācijas. Ikgadējo sesiju laikā tiek pieņemts ap100 rezolūciju, komisijas lēmumu un komisijas priekšsēdētāja paziņojumu <strong>par</strong> cilvēktiesību jautājumiem visā pasaulē. Nepieciešamības gadījumā,lemjot <strong>par</strong> steidzamiem jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībusituāciju, tiek organizētas ārkārtas sesijas.Komisijas pienākums ir pārbaudīt, novērot un ziņot <strong>par</strong> cilvēktiesībujautājumiem noteiktās valstīs un teritorijās, kā arī – konkrētās tematiskāsjomās – <strong>par</strong> cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē.Cilvēktiesību komisijā tiek aplūkotas šādas galvenās tēmas: tiesībasuz pašnoteikšanos; rasisms; cilvēktiesību pārkāpumi okupētajās arābuteritorijās, tostarp Palestīnā; cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiikvienā pasaules vietā; ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;civilās un politiskās tiesības, iekļaujot jautājumus <strong>par</strong> spīdzināšanuun aizturēšanu; izteikšanās brīvība; tiesu neatkarība; minoritāšu,pārvietoto personu, migrantu tiesības un citi jautājumi. Viens nosvarīgākajiem komisijas uzdevumiem ir cilvēktiesību normu uzlabošana.1948. gadā pieņemtajā Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā ietvertiestandarti laika gaitā ir papildināti, pievienojot: tiesības uz attīstību; civilāsun politiskās tiesības; ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības; rasismaun diskriminācijas novēršanu; spīdzināšanas novēršanu; bērnu tiesības;kā arī pašu cilvēktiesību aizstāvju tiesības.Komisijas vieta <strong>ANO</strong> pašreizējā juridiskajā un institucionālajāstruktūrā neļauj tai pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Komisijas darbs<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>17
nevar kļūt veiksmīgāks un cilvēktiesības – vairāk izplatītas, jo, no vienaspuses, tā rūpējas <strong>par</strong> vispārēju tiesību ievērošanu, tomēr, no otras puses,ir pakļauta ECOSOC, kuras pārstāvniecība ir ierobežota. Cilvēktiesībukomisijas locekļu darbības vēsture rāda, ka cilvēktiesību situācija atsevišķāvalstī maz ietekmē tās pārstāvju ievēlēšanu šajā komisijā. (Sk. arī nodaļā“<strong>ANO</strong> reformas un pārorientēšanās”.)1999. gadā Latvija tika ievēlēta Cilvēktiesību komisijas biroja vadībā,to pārstāvēja <strong>ANO</strong> Ženēvā vēstnieks Romāns Baumanis. LatvijaCilvēktiesību komisijā ir bijusi arī novērotājas statusā. 2005. gadāLatvija pretendēja arī uz vietu Cilvēktiesību komisijā, taču to ieguvaAzerbaidžāna.Aizbildniecības padomeAtbilstoši <strong>ANO</strong> Statūtiem Aizbildniecības padome 1945. gadā tikaizveidota, lai tiktu nodrošināta starptautiska pārraudzība dekolonizācijasprocesam 11 teritorijās, kuras pārvaldīja septiņas <strong>ANO</strong> dalībvalstis.20. gadsimta 60. gados koloniālā sistēma sabruka. Līdz 1994. gadambijušās koloniālās teritorijas ieguva pašnoteikšanos kā patstāvīgas valstisvai arī pievienojās neatkarīgajām kaimiņvalstīm un kļuva <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>loceklēm. Pēdējā no šīm koloniālajām teritorijām, kas kļuva <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>185. valsti, bija Palau.Pašlaik aktuāls ir jautājums <strong>par</strong> šās institūcijas reorganizāciju, jotās darbs ir pilnībā paveikts un padome ir zaudējusi savu nozīmi. Kā2005. gada ziņojumā „Lielākas brīvības apstākļos: ceļā uz attīstību, drošībuun cilvēktiesībām visiem” uzsvēris Kofi Annans, no <strong>ANO</strong> Statūtiem irjāsvītro XIII nodaļa „Aizbildniecības padome”.18 <strong>ANO</strong> SISTĒMA
Starptautiskā tiesaDibinot <strong>ANO</strong>, 1945. gadā tās Statūtos tika <strong>par</strong>edzēta Starptautiskāstiesas izveidošana. 1946. gada 18. aprīlī Hāgā šī tiesa, kas izskata starpvalstustrīdus, uzsāka savu darbu kā galvenā <strong>ANO</strong> juridiskā institūcija. Tā arīsniedz konsultatīva rakstura atzinumus <strong>ANO</strong> un tās specializētajāmaģentūrām. Starptautiskās tiesas lēmumi ir saistoši konkrētajos tiesasprocesos iesaistītajām valstīm; tās statūti ir pakļauti <strong>ANO</strong> Statūtiem.15 Starptautiskās tiesas tiesnešus ievēlē Ģenerālā asambleja pēcDrošības padomes balsojuma. Tiesa izšķir strīdus tikai starp valstīm,nevis personām, uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.Tiesneši tiek izraudzīti pēc kvalifikācijas, ievēlēti uz deviņiem gadiemun var tikt pārvēlēti, taču no vienas valsts nevar būt divi pārstāvji. TāpatStarptautiskās tiesas tiesneši savas darbības laikā nedrīkst ieņemt nevienucitu amatu.1993. gadā Hāgā darbu sāka Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas karanoziegumu tribunāls, bet 1995. gadā Arušā (Tanzānija) – StarptautiskaisRuandas kara noziegumu tribunāls, kurā 1998. gadā pirmo reizi cilvēcesvēsturē tika panākts apsūdzošs spriedums <strong>par</strong> genocīda noziegumiem.Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā uz11 gadiem tika notiesāta bijusī Bosnijas serbu prezidente Biljana Plavšiča;tajā tiek tiesāts arī bijušais serbu līderis Slobodans Miloševičs. (Sk. arīnodaļā „<strong>ANO</strong> un starptautiskās tiesības”.)Starptautiskā krimināltiesa2003. gada 11. martā Hāgā notika Starptautiskās krimināltiesasatklāšanas svinīga ceremonija. Tās 18 tiesneši tika ievēlēti (<strong>ANO</strong> Ņujorkā)2003. gada februārī.Ceļš uz Starptautiskās krimināltiesas izveidošanu sākās neilgi pēcOtrā pasaules kara. Drīz vien <strong>ANO</strong> dalībvalstis nonāca pie atziņas, kalīdztekus Starptautiskajai tiesai jādibina Starptautiskā krimināltiesa, kas<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>19
vērstos pret genocīdu un cita veida noziegumiem. 1948. gada 9. decembrī<strong>ANO</strong> Ģenerālā asambleja pieņēma 260. rezolūciju, kurā bija secināts, kavisos laikmetos genocīds ir radījis lielu postu un milzīgus zaudējumuscilvēcei. Tika izstrādāta arī konvencija <strong>par</strong> genocīda noziegumunovēršanu un sodīšanu. Lai gan vajadzība pēc šādas starptautiskas tiesasbija acīmredzama, tomēr aukstā kara apstākļos tās dibināšana nebijaiespējama.Drīz pēc Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribu -nāla izveidošanas atsākās Starptautiskās krimināltiesas veidošanasprocess. 1998. gada 17. jūlijā Romā tika sagatavoti Romas statūti – Starptautiskāskrimināltiesas izveidošanas tiesiskais pamats. Romas statūti<strong>par</strong>edz: ja kāda valsts, kuras teritorijā ir pastrādāti genocīda noziegumi,noziegumi pret cilvēci vai kara noziegumi, nevēlas vai nespēj vainīgostiesāt pati, to dara Starptautiskā krimināltiesa. Pagāja vēl četri gadi, līdzRomas statūtus ratificēja 60 valstis; tas bija nepieciešamais ratifikācijudaudzums, lai šis dokuments stātos spēkā. Pret Starptautiskās krimināltiesasizveidi skeptiski izturējās un Romas statūtus neratificēja ASV.Sekretariāts<strong>ANO</strong> Sekretariāta birojos visur pasaulē strādā daudznacionālspersonāls. Sekretariātā ietilpst Ģenerālsekretāra biroja kanceleja,de<strong>par</strong>tamenti un biroji. Tas piedalās citu svarīgāko <strong>ANO</strong> institūcijudarbā, palīdzot administrēt programmas un īstenoto politiku.Sekretariāta darbinieki ir ierēdņi, kuru darbību nedrīkst noteiktkādas konkrētas valsts vai autoritātes intereses. Uzsākot darbu <strong>ANO</strong>Sekretariātā, šī neatkarība ierēdņiem ir jāapstiprina ar zvērestu. No <strong>ANO</strong>budžeta tiek finansēti apmēram 7500 ierēdņi un citi <strong>ANO</strong> darbinieki –kopumā no vairāk nekā 170 valstīm. <strong>ANO</strong> Sekretariāts regulāri izsludinastarptautiskus konkursus, lai pieņemtu darbā ierēdņus no dažādāmvalstīm, īpaši no tām, no kurām ir maz darbinieku. (Sk. arī nodaļā „<strong>ANO</strong>reformas un pārorientēšanās”.)20 <strong>ANO</strong> SISTĒMA
<strong>ANO</strong> ir arī sava universitāte, kas atrodas Tokijā. Universitātes statūtitika pieņemti 1973. gadā, un pēc diviem gadiem tā sāka darboties.<strong>ANO</strong> Universitātei ir 14 pētniecības un mācību centri, tās programmastiek īstenotas dažādās pasaules vietās. 2002. gadā tika nodibināta arī<strong>ANO</strong> darbinieku koledža. Savukārt vispārizglītojošajās skolās, īpašividējās izglītības līmenī, skolēni (arī Latvijā) zināšanas <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> apgūstprogrammā „<strong>ANO</strong> modelis”. Tās pamatā ir <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejasun citu daudzpusēju <strong>ANO</strong> organizāciju un institūciju darbības simulācija.50 gadu laikā, kopš „<strong>ANO</strong> modelis” pastāv, vairāk nekā miljons skolēni irpiedalījušies šai programmai veltītajās konferencēs.Sekretariātu vada <strong>ANO</strong> augstākais ierēdnis – <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs,kuru, atbilstoši Statūtiem, uz pieciem gadiem ievēlē Ģenerālā asambleja,ņemot vērā Drošības padomes rekomendācijas. Ģenerālsekretāru var ievēlētuz diviem termiņiem (sk. tabulu „Līdzšinējie <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāri”).Kopš 1997. gada 1. janvāra <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs ir Kofi Annans,kura darba termiņš beigsies 2006. gadā. Atšķirībā no priekšgājējiem –pazīstamiem diplomātiem un politiķiem, kuriem nebija iepriekšējasilgstošas pieredzes <strong>ANO</strong> darbā, – Kofi Annana karjera, uzsākot šajāorganizācijā darbu kā ierēdnim, ar <strong>ANO</strong> bija saistīta ilgu laiku.Līdzšinējie <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāri<strong>ANO</strong> ģenerālsekretārsDarbības laiksKofi Annans (Gana) 1997–2006Butross Butross-Gali (Ēģipte) 1992–1996Havjers Peress de Kueljars (Peru) 1982–1991Kurts Valdheims (Austrija) 1972–1981U Tans (Mjanma, bijusī Birma)Dāgs Hammaršelds (Zviedrija)1961 (izpildīja ģenerālsekretāra vietu),1962–19711953–1961(gāja bojā helikoptera avārijā Āfrikā)Trigve Lī (Norvēģija) 1946–1952<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>21
Specializētās aģentūras, programmas un fondi<strong>ANO</strong> sistēmā darbojas aptuveni 20 specializēto aģentūru:• Starptautiskā Darba organizācija (SDO)• <strong>ANO</strong> Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)• <strong>ANO</strong> Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO)• Pasaules Veselības organizācija (PVO)• Pasaules Banka un tās grupas aģentūras• Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)• Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO)• Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO)• Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU)• Pasaules Pasta savienība (UPU)• Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO)• Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO)• Starptautiskais Lauksaimniecības attīstības fonds (IFAD)• <strong>ANO</strong> Industriālās attīstības organizācija (UNIDO)• Pasaules Tūrisma organizācija (PTO)Pašlaik <strong>ANO</strong> ir šādas programmas un fondi:• <strong>ANO</strong> Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD)• Starptautiskais Tirdzniecības centrs (ITC)• <strong>ANO</strong> Narkotiku kontroles programma (UNDCP)• <strong>ANO</strong> Vides programma (UNEP)• <strong>ANO</strong> Bērnu fonds (UNICEF)• <strong>ANO</strong> Attīstības programma (UNDP)• <strong>ANO</strong> Sieviešu attīstības fonds (UNIFEM)• <strong>ANO</strong> Brīvprātīgie (UNV)• <strong>ANO</strong> Kapitāla attīstības fonds (UNCDF)• <strong>ANO</strong> Iedzīvotāju fonds (UNFPA)• <strong>ANO</strong> Augstā bēgļu lietu komisāra birojs (UNHCR)• Pasaules Pārtikas programma (WFP)• <strong>ANO</strong> Palestīnas bēgļu atbrīvošanas un darba aģentūra TuvajosAustrumos (UNRWA)• <strong>ANO</strong> Iedzīvotāju apmešanās programma (UN-HABITAT)(Sk. shēmu „<strong>ANO</strong> sistēma”.)22 <strong>ANO</strong> SISTĒMA
<strong>ANO</strong> finansēšana<strong>ANO</strong>, tās aģentūras un fondi ik gadu iegulda apmēram 10 miljardusASV dolāru jeb aptuveni 1,70 ASV dolāru uz vienu pasaules iedzīvotāju.<strong>ANO</strong> budžets Ģenerālajā asamblejā tiek apstiprināts ik pēc diviemgadiem. Sākotnēji budžetu apstiprina ģenerālsekretārs, pēc tam tas tiekizskatīts Administratīvajā un budžeta jautājumu komitejā (tajā ir 16locekļi, kurus izvirza valdības un ievēlē Ģenerālā asambleja). Savukārtbudžeta programmatiskās nostādnes izvērtē Programmu un koordinācijaskomiteja (tajā ietilpst 34 eksperti, kas arī tiek ievēlēti Ģenerālajā asamblejā).Galvenais <strong>ANO</strong> budžeta avots ir dalībvalstu iemaksas, kas tiek aprēķinātasIemaksu komitejā. Maksājuma lieluma noteikšanas galvenais princips irvalstu ienākumi, ņemot vērā to nacionālo kopproduktu, kā arī ienākumusuz vienu iedzīvotāju. Ik pēc trijiem gadiem, nosakot valstu iemaksas, tiekpārskatīti statistikas rādītāji. (Sk. pielikumu „<strong>ANO</strong> dalībvalstis”.)30%Dalībvalstīm noteiktie maksājumi <strong>ANO</strong> pastāvīgajābudžetā (%) – lielākie maksātāji (2001–2004)25%20%15%10%5%0%ASVJapāna Vācija FrancijaLielbritānijaItālija Kanāda Spānija Brazīlija PārējāsvalstisMaksājumi 2001. gadā Maksājumi 2002. gadā Maksājumi 2003. gadā Maksājumi 2004. gadāAvots: Global Policy Forum, www.globalpolicy.org<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>23
<strong>ANO</strong> locekļu – 191 valsts pulkā salīdzinoši saliedētu reģionālo grupuveido Eiropas Savienības (ES) 25 dalībvalstis. Visskaidrāk ES pozīcijuatspoguļo tās finansējuma daļa <strong>ANO</strong> budžetā – 37% pastāvīgajā budžetāun 40% miera uzturēšanas operācijām. ES brīvprātīgā finansējuma daļadažādos <strong>ANO</strong> fondos un attīstības programmās sasniedz pat 50%.<strong>ANO</strong> budžetā lielākā maksātāja ir ASV, taču šai valstij ir arī vislielākie<strong>par</strong>ādi: 2005. gada jūlijā ASV kopējais <strong>ANO</strong> iemaksu <strong>par</strong>āds bija aptuveni1 miljards 509 miljoni ASV dolāru jeb 43% no <strong>ANO</strong> kopbudžeta (607miljoni dolāru pamatbudžetā un 851 miljons dolāru miera uzturēšanasmisijām).(Par <strong>Latvijas</strong> iemaksām sk. arī nodaļā „Latvija un <strong>ANO</strong>”.)<strong>ANO</strong> oficiālās valodas<strong>ANO</strong> ir sešas oficiālās valodas: arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievuun spāņu. <strong>ANO</strong> Sekretariāta darba valodas ir angļu un franču valoda;Ģenerālajā asamblejā un Ekonomikas un sociālo lietu padomē tieklietotas visas sešas valodas. Drošības padomes darba valodas irangļu, franču, ķīniešu, krievu un spāņu valoda.Delegāti var uzstāties jebkurā oficiālā valodā, un teiktais tiekvienlaicīgi tulkots pārējās oficiālajās valodās. Lielu daļu dokumentuizdod visās sešās valodās. Delegāti drīkst uzstāties arī valodā, kasnav noteikta kā oficiālā; šādā gadījumā ir jānodrošina tulkojums vaiarī rakstītajam tekstam jābūt iztulkotam kādā oficiālajā valodā.24 <strong>ANO</strong> SISTĒMA
Izmantotā literatūra un avoti<strong>ANO</strong> dalībvalstu saraksts un kontaktinformācija dalībvalstu misijām: <strong>ANO</strong>, www.un.org/members/index.html<strong>ANO</strong> simboli un to vēsture, www.un.org/depts/dhl/maplib/flag.html<strong>ANO</strong> sistēma, www.un.org/aboutun/chart.html<strong>ANO</strong> Statūti, www.un.org/aboutun/charter/history/Indāns, I., Gregors, R. V. <strong>Latvijas</strong> ārpolitika <strong>ANO</strong> ietvaros. Rīga: <strong>Latvijas</strong> Ārpolitikas institūts,1999.Everything You Always Wanted to Know about the United Nations. UN DPI, 2001.Latvija <strong>ANO</strong> sistēmā. Rīga: UNDP Latvija, 1997.UN Basic Facts 2000–2004. New York: UN.NoderīgiAtlantijas harta:Burns, J. M. Roosevelt: The Soldier of Freedom. New York, 1970.Divine, R. A. Roosevelt and World War II. New York: Quadrangle, 1969.Roosevelt, F. D. Inaugurae Adress March 4, 1933. In: The Public Papers and Addresses ofFranklin D. Roosevelt, vol. 2.: The Year of Crisis. S. I. Rosenman (ed.) New York: RandomHouse, 1938.Smith, G. American Diplomacy During the Second World War. Wiley, USA, 1964.Par <strong>ANO</strong> Cilvēktiesību komisiju: www.unhchr.chPar <strong>ANO</strong> darbinieku koledžu: www.unssc.orgPar <strong>ANO</strong> finansēšanu: Global Policy Forum, www.globalpolicy.orgPar <strong>ANO</strong> Universitāti: www.unu.eduPar programmu „<strong>ANO</strong> modelis”: www.un.org/cyberschoolbus/modelun/faq.htmlPar Taivānas statusu <strong>ANO</strong>: www.taiwandc.org/un-2001.htmVispārējo cilvēktiesību deklarācija, www.unhchr.ch/udhr/lang/eng.htm<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>25
<strong>ANO</strong> darbības virzieniAija Lulle
<strong>ANO</strong> darbības virzieni„Mums ir jāpilnveido attīstības, brīvības un miera trīsstūris,”2005. gada ziņojumā „Lielākas brīvības apstākļos: ceļā uz attīstību,drošību un cilvēktiesībām visiem” uzsvēra <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs KofiAnnans. Starptautiskais miers un drošība, cilvēktiesības, attīstība – tie irtrīs galvenie virzieni <strong>ANO</strong> darbā.Kopš organizācijas aizsākumiem tās darbība ir vērsta uz mieranodrošināšanu pasaulē, pasaules valstu ekonomisko un sociālo attīstībuun cilvēktiesību ievērošanu. Cilvēktiesības, attīstība un drošība irnemainīgs kodols, lai mūsdienu pasaulē pastāvētu miers. Kā ziņojumānorādīja ģenerālsekretārs, „izaugsme, drošība un cilvēktiesības ir netikai obligātas, tās arī pastiprina viena otru. Lai arī nevarētu teikt, kacilvēktiesību pārkāpumi, šo tiesību liegšana un nabadzība izraisa karus,terorismu vai organizēto noziedzību, šie faktori ievērojami palielinanestabilitātes un vardarbības risku”.Starptautiskais miers un drošība<strong>ANO</strong> Drošības padome ir institūcija, kam ir galvenā atbildība <strong>par</strong> mieranodrošināšanu pasaulē. Tā kā padomes rezolūcijām ir saistošs spēks, dalībvalstīmtās ir jāpilda. Parasti, ja konfliktu izskata Drošības padomē, iesai -stītās puses tiek aicinātās to atrisināt mierīgā ceļā. Ja konflikts jau ir sācies,Drošības padome lemj <strong>par</strong> miera misiju nosūtīšanu, kā arī <strong>par</strong> ekono miskajāmsankcijām un embargo, lai atjaunotu mieru. (Par <strong>ANO</strong> cīņu pretstarptautisko terorismu sk. arī nodaļā „<strong>ANO</strong> reformas un pārorientēšanās”.)Lai arī <strong>ANO</strong> tiek pamatoti kritizēta <strong>par</strong> nespēju laicīgi novērst konfliktus(un tādēļ arī ir nepieciešamas <strong>ANO</strong> reformas), tomēr daudzkārtorganizācija nesaskaņas ir spējusi apturēt, lai tās nepāraugtu karos. Neilgipēc dibināšanas <strong>ANO</strong> izdevās novērst krīzi Berlīnē (1948–1949); tāpat nokara glāba krīzes novēršana Kubā 1996. gadā un Tuvo Austrumu krīzesatrisināšana 1973. gadā. <strong>ANO</strong> bija galvenā loma, lai 1964. gadā tiktu28 <strong>ANO</strong> DARBĪBAS VIRZIENI
izbeigts karš Kongo, 1988. gadā – Irānas un Irākas karš, bet laikposmā no1994. līdz 1996. gadam – kari Salvadorā, Mozambikā un Gvatemalā.Kad uz Otrā pasaules kara drupām tika nodibināta <strong>ANO</strong>, tās galvenaismērķis bija nodrošināt mieru pasaulē. <strong>ANO</strong> ir spējusi savas pastāvēšanaslaikā novērst pasaules mēroga karus, lai arī bruņoti konflikti izceļas ikgadu. Kā liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta dati, 20.gadsimta otrajā pusē, pēc <strong>ANO</strong> dibināšanas, ir notikuši aptuveni 150 kari.<strong>ANO</strong> nav savas armijas vai starptautiska mēroga policijas. Dalībvalstislabprātīgi piedalās miera uzturēšanā un nosūta savus karavīrus <strong>ANO</strong>spēku rindās. Miera uzturēšana tradicionāli tiek definēta kā militāra spēkalietošana ar <strong>ANO</strong> mandātu, lai palīdzētu kontrolēt un novērst naidīgopušu konfliktus. Šādas misijas veic neiesaistītā trešā puse. Līdz ar to tiekradīta vide turpmākai konfliktu risināšanai diplomātiskā ceļā.Savulaik zviedru diplomāts, <strong>ANO</strong> otrais ģenerālsekretārs DāgsHammaršelds pirmais noformulēja jēdzienu „preventīvā diplomātija”.Lielā mērā šī diplomātija nozīmē spēju <strong>par</strong>edzēt, kur pastāv politiskakonflikta izcelšanās risks, un diskrēti, taču vienlaikus efektīvi kalpot <strong>par</strong>vidutāju iespējamā konflikta novēršanai. Viņš pats pēc savas iniciatīvasdevās vairākos informācijas ievākšanas braucienos, veidojot neatkarīguviedokli <strong>par</strong> apstākļiem vietās, kur draudēja konflikti.Preventīvajai diplomātijai <strong>ANO</strong> darbībā ir ārkārtīgi nozīmīga loma: <strong>ANO</strong>var būt vidutāja starp briestošā konfliktā iesaistītām pusēm, panākot, ka tāsizlīgst vai uzsāk sarunas. Šajā darbā tiek iesaistīti speciāli sūtņi un pārstāvjivisā pasaulē, un tas bieži notiek ciešā sasaistē ar reģionālajām organizācijām.<strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs preventīvās diplomātijas īstenošanai izmantoarī t. s. good offices; tas praktiski nozīmē, ka ģenerālsekretārs ar savu labogribu, kā arī izmantojot ieņemamā amata prestižu, sniedz personīguieguldījumu konflikta novēršanai. Šim nolūkam viņš tiekas ar pasauleslīderiem gan publiski, gan privāti. Piemēram, 1998. gadā Kofi Annanspersonīgi piedalījās Irākas un ASV sarunās <strong>par</strong> ieroču inspekcijāmIrākā. Ģenerālsekretārs izmantoja sava biroja prestižu un <strong>ANO</strong> Drošībaspadomes rīcībā esošos līdzekļus, lai tad, ja netiktu panākta vienošanās,<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>29
piespiestu Sadāmu Huseinu atļaut turpināt <strong>ANO</strong> veiktās ieroču pārbaudesmisijas. Vēl kāds piemērs: 20. gadsimta 80. gadu beigās tālaika <strong>ANO</strong>ģenerālsekretārs Havjers Peress de Kueljars bija vidutājs jautājumā, laiPSRS karaspēks atstātu Afganistānu.Ir divu veidu miera misijas: novērošanas misijas (kas nav bruņotas)un miera uzturēšanas spēki. <strong>ANO</strong> miera uzturēšanas (peace keeping)karavīriem ir vieglie ieroči, ko var lietot pašaizsardzībai. <strong>ANO</strong> mierauzturētāji ir viegli atpazīstami pēc starptautiski lietotās emblēmas unzilajām beretēm. Operāciju laikā, ja pastāv briesmas, tiek lietotas arī zilāsķiveres. Miera uzturētāji valkā savas nacionālās karavīru uniformas.Pirmā <strong>ANO</strong> miera uzturēšanas operācija notika 1948. gadā, kadpēc Izraēlas kara ar arābu kaimiņiem tika izveidota <strong>ANO</strong> Pamierauzraudzības organizācija (UN Truce Supervision Organization).Arī pēc tam <strong>ANO</strong> miera uzturētāji turpināja atrasties šajā TuvoAustrumu reģionā, lai novērotu konfliktus un pārraudzītu, kāsavstarpējās vienošanās tiek ievērotas.Pirms konflikta vai konflikta laikā preventīvajā diplomātijā tiek veidotitīkli miera nodibināšanai (peace making). Miera uzturētāji <strong>par</strong>asti ierodaskonfliktu skartajās teritorijās pēc tam, kad konflikts jau ir noticis.Aizvien biežāk konflikti izceļas nevis starp valstīm, bet valstu iekšienēatsevišķo reģionu starpā. Šādos apstākļos <strong>ANO</strong> bieži tiek lūgta palīdzēt,lai konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem nodrošinātu patvērumuun sniegtu neatliekamo humāno palīdzību. Piemēram, kad bijušajāDienvidslāvijā izcēlās konflikti starp dažādām etniskām grupām, <strong>ANO</strong>1992. gadā izveidoja Aizsardzības spēkus (UNPROFOR); tādējādi mierauzturēšanas misija gan rūpējās <strong>par</strong> miera nodrošināšanu, gan sniedzahumāno atbalstu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem. Līdzīgi notikaarī Somālijā, kad tās pilsoņkara laikā tika nodibināta speciāla <strong>ANO</strong>Operācija Somālijā (UNOSOM), lai nodrošinātu mieru un arī sniegtuneatliekamo humāno palīdzību.Ar miera uzturēšanas misiju <strong>ANO</strong> loma konfliktu teritorijās nebeidzas,jo ir jārūpējas <strong>par</strong> bēgļiem, pārvietotajām personām, nepieciešams attīrīt30 <strong>ANO</strong> DARBĪBAS VIRZIENI
zemi no mīnām, labot ceļus, tiltus, sniegt ekonomisko un tehnisko palīdzību,atjaunot kopumā vai veidot no jauna ekonomisko un politisko sistēmu. <strong>ANO</strong>šajās valstīs piedalās, lai novērotu, kā noris vēlēšanas un vai nav cilvēktiesībupārkāpumu. Šo procesu sauc <strong>par</strong> miera veidošanu (peace building).Nedrīkst aizmirst, ka <strong>ANO</strong> ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst191 valsts, un tās spēja reaģēt uz konfliktiem ir tieši atkarīga no šodalībvalstu politiskās gribas. Tāpat būtisks ir arī finansiālais aspekts –līdzekļu trūkums dārgajām miera uzturēšanas misijām ir nopietns šķērslisaktīvākai <strong>ANO</strong> rīcībai.Terminu skaidrojumsMiera nodibināšana (peace making)Smagu konfliktu novēršana un miera nodibināšana ir <strong>ANO</strong>svarīgākais uzdevums. <strong>ANO</strong> piedāvā palīdzību, iespējas veiktpārrunas, stratēģisko koordinē šanu, kā arī resursus miera līgumuīstenošanai. Pirms konflikta vai konflikta laikā preventīvajādiplomātijā tiek veidoti tīkli miera nodibināšanai.Miera uzturēšana (peace keeping)Miera uzturēšana tradicionāli tiek definēta kā militāra spēkalietojums ar <strong>ANO</strong> mandātu, lai palīdzētu kontrolēt un novērstnaidīgo pušu konfliktus. Lai ierobežotu karojošās puses, <strong>ANO</strong> rīcībāir nozīmīgi miera nodibināšanas līdzekļi: finanšu, diplomātiskās,bruņojuma, ceļošanas un preču piegādes sankcijas.Lai palīdzētu valstīm izkļūt no konflikta, <strong>ANO</strong> tajās izvieto savusmiera uzturēšanas spēkus.Miera veidošana (peace building)Lai novērstu konfliktu sekas un jauna konflikta atkārtošanos, <strong>ANO</strong>ir jānodrošina ilgtspējīgs miers. Līdz šim neviena <strong>ANO</strong> sistēmas daļanav spējusi kopumā efektīvi risināt problēmas, ar kurām saskarasvalstis, kas ir pārejas posmā no kara uz ilgstošu mieru. Tādēļ <strong>ANO</strong>reformu plānā ir ieteikts veidot starpvaldību Miera veidošanaskomisiju, kā arī Miera veidošanas atbalsta komisiju.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>31
Ekonomiskā un sociālā attīstībaAptuveni 1,3 miljardi pasaules iedzīvotāju joprojām dzīvo ar iztikaslīdzekļiem, kas ir mazāki <strong>par</strong> vienu ASV dolāru dienā. Izskaust galējonabadzību un veicināt attīstību visā pasaulē ir viens no vislielākajiem<strong>ANO</strong> pārbaudījumiem, un tam ir nepieciešamas kopīgas visu valstu pūles.Kopumā pēdējo 25 gadu laikā ir izdevies samazināt ārkārtējo nabadzību,galvenokārt pateicoties Ķīnas un Indijas progresam, tomēr pasaulēnotiek arī pretēja tendence: postošu ekonomisku krīžu un nevienlīdzīgasattīstības dēļ vairāki desmiti valstu ir kļuvušas nabadzīgākas. Pasaulē ikgadu ap 11 miljoniem bērnu mirst, nesasnieguši piecu gadu vecumu, ap 3miljoniem cilvēku mirst no AIDS.Šie jautājumi nodarbināja valstu un valdību vadītājus, kas 2000. gadaseptembrī pasaules līderu sanāksmē apstiprināja <strong>ANO</strong> Tūkstošgadesdeklarāciju. Laikmetā, kad cilvēku darbība neatgriezeniski degradē vidi,kad, neraugoties uz cilvēces progresu, miljoniem cilvēku trūkst dzeramāūdens, pārtikas un droša mājokļa, 191 nācija apņēmās līdz 2015. gadamšo situāciju mainīt.Pamatojoties uz deklarāciju, <strong>ANO</strong>, Pasaules Banka un Ekonomiskāssadarbības un attīstības organizācija vienojās <strong>par</strong> astoņiem savstarpējisaistītiem Tūkstošgades attīstības mērķiem: izskaust galēju nabadzībuun badu; nodrošināt visiem pamatizglītību, kā arī iespējas iegūt vidējoizglītību; veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu līdzdalību; mazinātbērnu mirstību; uzlabot mātes veselību; apkarot HIV/AIDS, malāriju uncitas slimības, kā arī mirstību no ārējiem nāves cēloņiem; nodrošināt videsilgtspēju; veidot attīstību veicinošas, globālas starpvalstu <strong>par</strong>tnerattiecības.Tūkstošgades attīstības mērķi pievērš pasaules iedzīvotāju uzmanībuuzdevumiem, kas jāīsteno līdz 2015. gadam, lai sasniegtu noteiktusrezultātus cilvēku ikdienā. Pirmie septiņi mērķi ir saistīti ar nabadzībasmazināšanu un Zemes degradācijas novēršanu. Astotais mērķis nozīmēattīstības sadarbību starp turīgākām un trūcīgām valstīm, veicinot mazākattīstīto valstu pastāvīgu sociālo un ekonomisko augšupeju.32 <strong>ANO</strong> DARBĪBAS VIRZIENI
Apkopotā informācija <strong>par</strong> panākumiem mērķu sasniegšanā palīdzgan <strong>ANO</strong>, gan pasaules attīstītajām valstīm plānot, nosakot prioritārosadarbību un palīdzību, kā arī piemērojot savu rīcību mainīgajiemapstākļiem pasaulē. Jau tagad redzams, kuros reģionos nabadzībasnovēršanas mērķis tiek īstenots un kuros vēl daudz jādara, lai uzlabotosiedzīvotāju dzīves apstākļi. Piemēram, Ķīnas ekonomiskā izaugsmekopš 1990. gada palīdzējusi 150 miljoniem Ķīnas iedzīvotāju izkļūt nonabadzības. Nabadzība ir mazinājusies arī Brazīlijā, Indijā, Vjetnamā uncitviet. Toties Austrumeiropā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS)valstīs nabadzīgo skaits trīskāršojies – no 31 miljona līdz aptuveni 100miljoniem iedzīvotāju. Turklāt, ja netiks veikti steidzami pasākumi,Krievija, Indija un Ķīna 2015. gadā var sagaidīt HIV/AIDS epidēmiju.Visi mērķi ir savstarpēji cieši saistīti: centieni apkarot nabadzībuun īstenot ilgtspējīgu attīstību nebūs auglīgi, ja aizvien deģenerēsies,pārtuksnešosies apkārtējā vide, turpināsies dabas resursu un bioloģiskāsdaudzveidības noplicināšana un nelabvēlīgas klimata pārmaiņas. Tāpatir jāapzinās, ka nopietnus draudus visai pasaulei rada daudzas infekcijasslimības, galvenokārt HIV/AIDS un tuberkuloze, – īpaši tādēļ, ka arvienpalielinās organisma spējas pretoties medikamentiem.Kā reformu ziņojumā 2005. gadā uzsvēra Kofi Annans, katra attīstībasvalsts ir pati atbildīga <strong>par</strong> savu attīstīšanos, gan stiprinot labu pārvaldību,gan apkarojot korupciju, gan arī vairojot iekšzemes resursus un veicinotprivātā sektora izaugsmi. Savukārt attīstītajām valstīm ir jāapņemaspalīdzēt tām attīstības valstīm, kas balstās uz caurredzamu, uzticamuun finansiāli pamatotu attīstības stratēģiju; tām jānodrošina lielākaattīstības palīdzība, <strong>par</strong>ādu norakstīšana, jāveido uz attīstību orientētatirdzniecības sistēma.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>33
Attīstības sadarbība un ar to saistītie jēdzieniAttīstības sadarbība (development cooperation) – sadarbībaattīstības jomā; nozīmē palīdzību trūcīgām un mazāk attīstītāmvalstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociāloun ekonomisko attīstību un tādējādi sniegtu ieguldījumu nabadzībasmazināšanai pasaulē.Attīstības palīdzība (development assistance, DAC) – nekomerciāliun nemilitāri palīdzības pasākumi ar civilu mērķi. Piemēram,uzskaitot karavīru patērēto laiku, valsts un pašvaldību līdzekļus, kasizlietoti nemilitāriem mērķiem – atjaunojot karā sagrautās skolasu. tml.Oficiālā attīstības palīdzība (official development assistance,ODA) – valsts, pašvaldību un to izpildinstitūciju palīdzība attīstībasvalstīm, lai veicinātu šo valstu ekonomisko attīstību un labklājību.Oficiālā palīdzība (official assistance, OA) – valsts, pašvaldību un toizpildinstitūciju palīdzība pārejas ekonomikas valstīm, lai veicinātušo valstu ekonomisko attīstību un labklājību.Attīstības sadarbības politika (development cooperation policy) –politikas dokumentos noteikto principu kopums (vadlīnijas, mērķuvalstis, sadarbības jomas) attīstības sadarbības īstenošanai.Attīstības valsts (developing country) – visas valstis, kas iekļautasDAC saraksta pirmajā daļā ( Afganistāna, Armēnija, Gruzija,Bangladeša, Haiti, Turcija, Moldova, Uzbekistāna, Venecuēla u. c.).Pārejas ekonomikas valsts (countries in transition) – valstis, kasatrodas ceļā uz attīstītu ekonomiku (Austrumeiropas reģionā tās irUkraina, Baltkrievija, Moldova u. c.).Vidēju ienākumu valstis (middle income country, MIC) – valstugrupa, kuras iekšzemes kopprodukta (IKP) lielums uz vienuiedzīvotāju 2001. gadā bija no 746 līdz 2975 ASV dolāriem.34 <strong>ANO</strong> DARBĪBAS VIRZIENI
Vismazāk attīstītās valstis (least developing country, LDC) –49 valstu grupa, kurā, pēc <strong>ANO</strong> skaidrojuma, ietilpst viszemākattīstītās valstis, ņemot vērā to zemo IKP (2001. gadā tas uzvienu iedzīvotāju bija zemāks nekā 745 ASV dolāri), kā arī vājoscilvēkresursus un nestabilo ekonomiku.HIPC valstis (heavily indebted poor countries) – 40 attīstības valstis,kas tiek uzskatītas <strong>par</strong> nabadzīgākajām valstīm ar lieliem <strong>par</strong>ādiem.Pēc Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas definīcijas, tāsir valstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir 695 ASV dolāri vai mazākun kopējais <strong>par</strong>āds ir <strong>par</strong> 80% lielāks nekā IKP.Tehniskā palīdzība (technical assistance) – sadarbība, piedāvājotzināšanas un pieredzi personāla, apmācību, izpētes un finanšujomā.Saistītā palīdzība (tied assistance) – divpusējās palīdzības veids,kas <strong>par</strong>edz saņēmējvalstij, izmantojot donorvalsts resursus, patērēt/iegādāties donorvalsts pakalpojumus un/vai produktus.Atsaistītā palīdzība (untied aid) – palīdzība, atsakoties nodonorvalsts prasībām (izmantot donorvalsts resursus, patērēt/iegādāties donorvalsts pakalpojumus un/vai produktus). Palīdzībassniegšanā var pretendēt arī palīdzības īstenotāji ārpus valstsrobežām.Humānā palīdzība (humanitarian assistance/humanitarian aid) –nepieciešamās palīdzības nodrošināšana cilvēkiem, kas nokļuvušinelaimes vai kritiskā stāvoklī. Plānota palīdzība, lai atvieglotuvai samazinātu dabas vai cilvēku radītas katastrofas sekas vainelabvēlīgus apstākļus, kas izraisa sāpes, slimības, badu vai dzīvībasdraudus.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>35
CilvēktiesībasKā ziņojumā „Lielākas brīvības apstākļos: ceļā uz attīstību, drošībuun cilvēktiesībām visiem” (2005) norādījis Kofi Annans, cilvēktiesības irbūtiskas ne tikai nabadzīgajiem, bet arī bagātajiem un to aizsardzība irvienlīdz svarīga gan attīstītās, gan attīstības valstīs. Ir kļūdaini uzskatīt,ka cilvēktiesību jautājumā ir iespējams kompromiss starp to mērķiem,drošību un attīstību. „Mēs tikai vājinām savus spēkus, cenšoties apkarotgalīgas nabadzības šausmas vai terorismu, ja mūsu centienos to paveiktnoliedzam pašas cilvēktiesības, kuras šis posts atņem cilvēkiem,” uzsvēraKofi Annans. Tādēļ cilvēktiesībām jābūt iekļautām lēmumu pieņemšanāun diskusijās visā <strong>ANO</strong> darbā. Pēc <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra domām, šīcilvēktiesību koncepcija joprojām nav pienācīgi atspoguļota galvenajospolitikas un resursu lēmumos, tādēļ ir nepieciešamas plašas strukturālaspārmaiņas un līdzšinējā cilvēktiesību a<strong>par</strong>āta uzlabošana. (Sk. arī nodaļā„<strong>ANO</strong> reformas un pārorientēšanās”.)Cilvēktiesības ir viens no <strong>ANO</strong> darbības komponentiem; bez tāmnav iespējama pilnvērtīga attīstība. 1948. gadā pieņemot Vispārējocilvēktiesību deklarāciju, <strong>ANO</strong> noteica vienotas cilvēktiesību normasvisām valstīm.Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas pamatnostādnesTiesības uz brīvību un personas neaizskaramībaTiesības uz humānu apiešanos un pašcieņas respektēšanuVienlīdzība likuma un valsts priekšā – tiesības netikt diskriminētamTiesības uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesuTicības brīvībaIzteiksmes un vārda brīvībaPilsonība un personas tiesību atzīšanaTiesības vēlēt un tikt ievēlētamPārvietošanās brīvībaTiesības uz iesnieguma izskatīšanu un atbildes saņemšanu valstsiestādēs36 <strong>ANO</strong> DARBĪBAS VIRZIENI
Pieņemot šo deklarāciju, valdības apņēmās ievērot visu cilvēku – bagātuvai trūcīgu, ietekmīgu vai vāju, sieviešu, vīriešu, bērnu, visu rasu un reliģijucilvēku tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi. Lai arī šai deklarācijai nav likumīgaspēka, ņemot vērā plašo atbalstu visā pasaulē, tai ir morāla nozīme.<strong>ANO</strong> ir izstrādājusi vairāk nekā 70 līgumu un deklarāciju <strong>par</strong>cilvēktiesībām – bērnu, sieviešu, invalīdu, minoritāšu un citu neaizsargātugrupu tiesībām, visā pasaulē veidojot cilvēktiesību kultūru.Galvenie <strong>ANO</strong> dokumenti cilvēktiesību jomāDokuments<strong>ANO</strong> StatūtiKonvencija <strong>par</strong> genocīda nepieļaujamību unsodīšanu <strong>par</strong> toVispārējo cilvēktiesību deklarācijaKonvencija <strong>par</strong> bēgļa statusuKonvencijas <strong>par</strong> bēgļa statusu ProtokolsKonvencija <strong>par</strong> sieviešu politiskajām tiesībāmStarptautiskā konvencija civilprocesajautājumosKonvencija <strong>par</strong> precētas sievietes pilsonībuBērnu tiesību deklarācijaKonvencija <strong>par</strong> apatrīdisma samazināšanuStarptautiskā konvencija <strong>par</strong> jebkuras rasudiskriminācijas izskaušanuStarptautiskais pakts <strong>par</strong> pilsoņu unpolitiskajām tiesībāmStarptautiskā pakta <strong>par</strong> pilsoņu unpolitiskajām tiesībām Fakultatīvais protokolsApstiprināšanas datums1945. gada 26. jūnijs1948. gada 9. decembris1948. gada 10. decembris1951. gada 28. jūlijs1967. gada 31. janvāris1952. gada 20. decembris1954. gada 1. marts1957. gada 20. februāris1959. gada 20. novembris1961. gada 30. augusts1965. gada 2. decembris1966. gada 16. decembris<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>37
Starptautiskais pakts <strong>par</strong> ekonomiskajām,sociālajām un kultūras tiesībāmKonvencija <strong>par</strong> noilguma neatzīšanu karanoziegumiem un noziegumiem pret cilvēciStarptautiskā konvencija <strong>par</strong> a<strong>par</strong>teīdanoziegumu izskaušanu un sodu <strong>par</strong> toKonvencija <strong>par</strong> jebkuras sieviešudiskriminācijas izskaušanuKonvencija pret spīdzināšanu un citāducietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņupazemojošu apiešanos un sodīšanuKonvencija <strong>par</strong> bērnu tiesībāmDeklarācija <strong>par</strong> to personu tiesībām, kaspieder pie nacionālajām vai etniskajām,reliģiskajām un lingvistiskajāmmazākumgrupām1966. gada 16. decembris1968. gada 26. novembris1973. gada 30. novembris1979. gada 18. decembris1984. gada 10. decembris1989. gada 20. novembris1992. gada 18. decembrisJau 1990. gada 4. maijā, kad Latvija de iure vēl nebija neatkarīga unnebija arī <strong>ANO</strong> dalībvalsts, tūlīt pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanastoreizējā <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> Augstākā Padome pieņēma arī Deklarāciju<strong>par</strong> <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> pievienošanos starptautiskajiem instrumentiemcilvēktiesību jautājumos, tādējādi pievienojoties 51 starptautiskamdokumentam cilvēktiesību jautājumos. 1995. gadā <strong>Latvijas</strong> valdībapieņēma Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības programmu, kuru īstenojottika izveidots Valsts cilvēktiesību birojs. Tāpat kā citām valstīm, kas irpievienojušās deklarācijām un konvencijām cilvēktiesību jomā, arī Latvijaiir pienākums regulāri iesniegt nacionālos ziņojumus <strong>par</strong> cilvēktiesībuievērošanu.Latvija, īpaši pagājušā gadsimta 90. gados, ir saņēmusi politiskuspārmetumus <strong>par</strong> cilvēktiesību neievērošanu; jo aktīvi pārmetumiizskanējuši no Krievijas puses, kas izcēlusi cilvēktiesību jautājumapolitisko raksturu.38 <strong>ANO</strong> DARBĪBAS VIRZIENI
1992. gadā <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs nosūtīja uz Latviju ekspertugrupu cilvēktiesību jautājumos, to vadīja Ibrahims Fala. Ekspertipārliecinājās, ka <strong>Latvijas</strong> likumdošana un tās īstenošana atbilststarptautiskajām cilvēktiesību normām.<strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 47. plenārsēdē tālaika Krievijas prezidentsBoriss Jeļcins personīgi vērsās pie <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra, laisesijas darba kārtībā papildus tiktu iekļauts jautājums „<strong>par</strong> masveidacilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā”. Taču Baltijas valstudiplomātiem pieteiktā darbakārtības punkta nosaukumu izdevāsmainīt uz – „situācija cilvēktiesību jomā Latvijā un Igaunijā”. Turklāttas sesijā kā atsevišķs jautājums netika iekļauts; <strong>par</strong> to pieņēmarezolūciju.1993. gadā <strong>ANO</strong> Cilvēktiesību komisijas sesijā izdevās panāktKrievijas delegācijas piekrišanu priekšsēdētāja ziņojumam, kapieņemtā rezolūcija komisijas pārskatā kā oficiāls dokuments netiekiekļauta.1994. gadā Krievijas spiediena dēļ <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs pieņēmalēmumu sūtīt uz Baltiju inspekciju augstā cilvēktiesību komisāraHose Aijalas Laso vadībā, taču to Baltijas diplomātiem izdevāsnovērst.1996. gadā <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 51. sesija pieņēma lēmumuizbeigt izskatīt cilvēktiesību situāciju Latvijā un Igaunijā.<strong>ANO</strong> augstais cilvēktiesību komisārs<strong>ANO</strong> augstais cilvēktiesību komisārs ir augstākā amatpersonacilvēktiesību aizstāvības mehānismā <strong>ANO</strong> sistēmā. Augsto komisāruievēlē uz četriem gadiem, un viņa mandātā ietilpst cilvēktiesību vispārējaveicināšana un aizstāvība, starptautiskās sadarbības sekmēšana, kopīgupasākumu koordinēšana <strong>ANO</strong> ietvaros, jaunu cilvēktiesību standartuattīstības, kā arī ar cilvēktiesībām saistīto līgumu ratificēšanas veicināšana.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>39
Augstais cilvēktiesību komisārs pauž savu attieksmi pret nopietniemcilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī veic preventīvus pasākumus, lai laicīginovērstu iespējamos pārkāpumus.2004. gada 25. februārī <strong>par</strong> augsto cilvēktiesību komisāri tika ievēlētaKanādas pārstāve Luīze Arbūra. Viņas priekšgājējs šajā postenī – SerdžoVieira de Mello (no Brazīlijas) 2003. gada 19. augustā tika nogalinātsuzbrukumā <strong>ANO</strong> mītnei Bagdādē; līdz laikam, kamēr ievēlēja LuīziArbūru, viņa pienākumus turpināja pildīt Gajānas pārstāvis BertrānsRamčarans.Par cilvēktiesību jautājumiem augstais komisārs ziņo Cilvēktiesībukomisijai un – ar Ekonomikas un sociālo lietu padomes starpniecību –Ģenerālajai asamblejai.Par cilvēktiesību pārkāpumiem <strong>ANO</strong> Augstā cilvēktiesību komisārabirojā Ženēvā (Šveice) var vērsties ne tikai valstis, bet arī atsevišķaspersonas, ja sistemātiski tiek pārkāptas šo personu, viņu tuviniekuvai citu cilvēku cilvēktiesības.Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ir galvenā <strong>ANO</strong>institūcija cilvēktiesību jomā. Tas darbojas kā Augstā komisāra sekretariātsekspertu komitejām, kas seko līdzi tam, kā tiek ievērota cilvēktiesībulikumdošana un kā darbojas citas <strong>ANO</strong> cilvēktiesību institūcijas – <strong>ANO</strong>Bērnu fonds (UNICEF), <strong>ANO</strong> Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija(UNESCO), <strong>ANO</strong> Attīstības programma (UNDP), <strong>ANO</strong> Augstā bēgļulietu komisāra birojs (UNHCR) un <strong>ANO</strong> Brīvprātīgo (UNV) programma.Tāpat miera un drošības garantēšanas jautājumos birojs strādā ciešāsaiknē ar <strong>ANO</strong> Sekretariātu. Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ietilpstarī Starp<strong>par</strong>lamentu pastāvīgajā komitejā, kas atbild <strong>par</strong> starptautiskoārkārtas humānās palīdzības sniegšanu.40 <strong>ANO</strong> DARBĪBAS VIRZIENI
Izmantotā literatūra un avotiAnnan, K. In Larger Freedom: Towards Development, Security and Human Rights for All.New York: UN, 2005.Annans, K. Lielākas brīvības apstākļos: ceļā uz attīstību, drošību un cilvēktiesībām visiem,www.un.lv/?object_id=1118<strong>ANO</strong> dokumenti cilvēktiesību jomā: www.ohchr.org/english/law/index.htm;to tulkojumi latviešu valodā: www.humanrights.lv/doc/vispaar/mindekl.htmEverything You Always Wanted to Know about the United Nations. UN DPI, 2001.Kā dzīvosim 2015. gadā? Ziņojums <strong>par</strong> Tūkstošgades attīstības mērķiem Latvijā. Rīga: UNDPLatvija, 2005.UN Basic Facts 2000–2004. New York: UN.NoderīgiKrasno, J. (ed.) The United Nations. Confronting the Challenges of Global Society. New York:Lynne Riener Publishers, 2004.Meisner, S. United Nations: The First Fifty years. New York: Atlantic, Inc., 1995.Par <strong>ANO</strong> cilvēktiesību instrumentiem un starptautisko likumdošanu cilvēktiesību jautājumos:www.ohchr.org/english/law/index.htmWeiss, T. G., Forsythe, P. D. & Coate R. A. The United Nations and Changing World Politics.Colorado: Westview press, 2004.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>41
<strong>ANO</strong> un starptautiskās tiesībasGunda Ignatāne
<strong>ANO</strong> un starptautiskās tiesības<strong>ANO</strong> nozīmes vērtējumā svarīgu vietu ieņem organizācijas devumstādu vērtību un principu radīšanā, kas pasaulē kļuvuši <strong>par</strong> vispāratzītiem.<strong>ANO</strong> ir veidojusi kopējās kultūras elementus un starptautiskos principus,kas ir sastopami visur pasaulē. Piemēram, organizācija būtiski ietekmējaideju <strong>par</strong> to, ka koloniālisms nav leģitīms, piedalījās dekolonizācijā. <strong>ANO</strong>ir padarījusi pasauli atbildīgāku, ieviešot konkrētus pamatnoteikumus unprincipus.<strong>ANO</strong> Statūtu 1. pantsApvienoto Nāciju Organizācijas mērķi ir:1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šā mērķa labad veiktefektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanaiun novēršanai, agresijas aktu vai citu miera pārkāpšanas gadījumuapspiešanai un mierīgiem līdzekļiem, saskaņā ar taisnīguma unstarptautisko tiesību principiem, noregulēt un atrisināt tādusstarptautiskus strīdus un situācijas, kuras var novest pie mieraizjaukšanas. [..]Galvenais <strong>ANO</strong> uzdevums ir starptautiskā miera un drošībasnodrošināšana. Šo mērķi iespējams sasniegt, strīdus risinot mierīgiemlīdzekļiem atbilstoši tiesiskuma un starptautisko tiesību principiem,kā to <strong>par</strong>edz <strong>ANO</strong> Statūtu 1. pants. Statūtu 33. pantā minētās metodesir arbitrāža un tiesisks noregulējums. Primārā <strong>ANO</strong> institūcija strīduizšķiršanai ir Starptautiskā tiesa. Tiesai ir divējādas funkcijas: atbilstošistarptautiskajām tiesībām risināt strīdus, <strong>par</strong> kuriem tajā vērsušās valstis,un sniegt starptautiskām organizācijām un aģentūrām konsultatīvuslēmumus. Iesniegtās lietas attiecas uz ļoti dažādiem tematiem; daži notiem: strīdi <strong>par</strong> teritoriālajām tiesībām, strīdi <strong>par</strong> jūras tiesībām, arīdiplomātiskās aizsardzības, dabas aizsardzības, politisko apvērsumu,reģionālo konfliktu u. c. lietas. Galvenais <strong>ANO</strong> uzdevums starptautiskotiesību jomā ir to kodifikācija un tālākveidošana.44 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
<strong>ANO</strong> Statūtu 33. pants1. Pusēm, kas ir iesaistītas jebkurā strīdā, kura turpināšanās varētuapdraudēt starptautisko mieru un drošību, pirmkārt ir jācenšasatrisināt strīdu sarunu, apsekošanas, starpniecības, samierināšanas,arbitrāžas vai iztiesāšanas ceļā, kā arī, vēršoties pie reģionālajāminstitūcijām vai nolīgumiem, ar jebkuriem citiem mierīgiemlīdzekļiem pēc saviem ieskatiem. [..]Kā nosaka <strong>ANO</strong> Statūtu 13. pants, viena no <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejasfunkcijām ir starptautisko tiesību progresīvas attīstības un kodifikācijasveicināšana. Šo funkciju Ģenerālā asambleja un citas <strong>ANO</strong> struktūraspilda, sagatavojot starptautiskās konvencijas. Pēdējo 60 gadu laikā <strong>ANO</strong>ir sekmējusi tādu daudzpusēju līgumu pieņemšanu, kas attiecas uz ļotidaudzām starpvalstu attiecību jomām. Savukārt jomās, kas radušās nojauna un ir globāla rakstura (vide, migrācija, narkotiku tirdzniecība,terorisms), <strong>ANO</strong> bieži pirmā ir izrādījusi iniciatīvu šo problēmurisināšanā.Šajā nodaļā tiek aplūkoti <strong>ANO</strong> Statūti, <strong>ANO</strong> darbība starptautiskotiesību attīstīšanas un kodifikācijas jomā, īpaši izceļot starptautiskās videsaizsardzības tiesības. Atsevišķas apakšnodaļas veltītas <strong>ANO</strong> izveidotajiemstarptautiskajiem tribunāliem un pārskatam <strong>par</strong> starptautisko tiesībuinstrumentiem.<strong>ANO</strong> StatūtiDaudzi mūsdienu starptautisko tiesību principi pirmo reizi ir fiksēti<strong>ANO</strong> Statūtos; tajos lielā mērā pārņemts arī savulaik Tautu Savienībasstatūtos noteiktais. Vairāki <strong>ANO</strong> darbības principi ir pārņemti pasaulespraksē un darbojas kā pamatvērtības starptautiskā miera un drošībasuzturēšanā. Lai arī <strong>ANO</strong> mērķi nereti tiek uzskatīti <strong>par</strong> ambicioziemun pārspīlētiem un organizācijas pārstāvētās vērtības un principi pat<strong>par</strong> neīstenojamiem, <strong>ANO</strong> ir sasniegusi to, kā trūka Tautu Savienībai, –<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>45
mūsdienās valstis uzskata <strong>par</strong> pienākumu pamatot savu rīcību (pat ja tāir pretēja <strong>ANO</strong> Statūtiem) vēl pirms tam, kad savu vērtējumu paudušas<strong>ANO</strong> galvenās institūcijas. Kā piemēru var minēt ASV rīcību Kubaskrīzes laikā – ar <strong>ANO</strong> palīdzību valsts varēja leģitimizēt savu rīcību unpolitikas pozīciju; praksē sastopami arī citi piemēri – ASV pozīcija Irākaskara laikā vai NATO pozīcija Dienvidslāvijas sakarā.<strong>ANO</strong> Statūti ir vienīgā vienošanās <strong>par</strong> organizācijas darbībasprincipiem, taču to formulējumi nereti ir izrādījušies pārāk neskaidri,plaši vai dažādi interpretējami. Savā ziņā tas ir neizbēgami – teksts irradīts pirms 60 gadiem ļoti īpašā starptautiskajā situācijā, un to savulaikapstiprināja 51 valsts. <strong>ANO</strong> dalībvalstu vidū pastāv atšķirīga nostāja<strong>par</strong> diviem ilgus gadus jutīgiem starptautiskās politikas elementiem,kas vienlaicīgi ir arī būtiski starptautiskās politikas principi, – valstutiesības lietot spēku un to tiesības iesaistīties cilvēktiesību vai citu līdzīgujautājumu risināšanā citu valstu jurisdikcijā.<strong>ANO</strong> Statūtus var grozīt ar divu trešdaļu <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejaslocekļu balsu vairākumu un divu trešdaļu <strong>ANO</strong> dalībvalstu ratifikāciju,ieskaitot piecus pastāvīgos <strong>ANO</strong> Drošības padomes locekļus. Savukārt,lai Statūtus pārvērtētu, var tikt sasaukta <strong>ANO</strong> Ģenerālā konference.Laiku un vietu Ģenerālās konferences sasaukšanai nosaka Ģenerālāasambleja ar divu trešdaļu balsu vairākumu un Drošības padome arjebkuru deviņu locekļu balsīm. Konferencē katram <strong>ANO</strong> loceklim ir vienabalss. Izmaiņas, kas <strong>ANO</strong> Statūtos ieteiktas ar Ģenerālās konferencesdalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu, stājas spēkā pēc vairākumadalībvalstu ratifikācijas, ieskaitot visu Drošības padomes pastāvīgolocekļu balsis. Šo sarežģīto procedūru dēļ ir bijušas grūtības grozīt vaipārskatīt <strong>ANO</strong> Statūtus. Līdz šim grozīti četri <strong>ANO</strong> Statūtu panti, viensno tiem – divreiz.46 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
Grozījumi <strong>ANO</strong> Statūtos1965. gads, 23. pantsPalielināts <strong>ANO</strong> Drošības padomes locekļu skaits: iepriekšējo 11 locekļuvietā – 15.Komentārs: Pēc reformas procedūras jautājumu izlemšanai bijanepieciešamas deviņas balsis un nepastāvīgo locekļu skaits bija pieaudzislīdz desmit. Tādējādi procedūras rezolūcijas nepastāvīgās locekles varpieņemt arī bez pastāvīgo locekļu līdzdalības.1965. gads, 27. pantsPalielināts nepieciešamo piekrītošo balsu skaits substantīva lēmumapieņemšanai: iepriekšējo septiņu balsu vietā – deviņas, ieskaitot piecasDrošības padomes pastāvīgo locekļu balsis.Komentārs: Kā pirms, tā pēc reformas pastāvīgās locekles var substantīvujautājumu bloķēt, izmantojot veto tiesības.1965. gads, 61. pantsPalielināts Ekonomikas un sociālo lietu padomes locekļu skaits: iepriekšējo18 locekļu vietā – 27.Komentārs: Padomes locekļu skaita palielināšanas nepieciešamības iemeslsbija krasais <strong>ANO</strong> dalībvalstu skaita pieaugums saistībā ar dekolonizācijasprocesu.1968. gads, 109. pantsPalielināts Ģenerālās konferences (kas pārskata Statūtus) sasaukšanainepieciešamo Drošības padomes balstu skaits: iepriekšējo septiņu balsuvietā – deviņas.Komentārs: Šie grozījumi <strong>ANO</strong> Statūtos veikti, ņemot vērā <strong>ANO</strong> Drošībaspadomes paplašināšanu 1965. gadā.1973. gads, 61. pantsPalielināts Ekonomikas un sociālo lietu padomes locekļu skaits: iepriekšējo27 locekļu vietā – 54.Komentārs: Padomes locekļu skaita palielināšanas nepieciešamības iemeslsir krasais <strong>ANO</strong> dalībvalstu skaita pieaugums saistībā ar dekolonizācijasprocesu.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>47
Viens no svarīgākajiem jaunajiem mūsdienu starptautisko tiesībuprincipiem ir spēka, kā arī spēka draudu nelietošana starptautiskajāsattiecībās. Tā ir gan <strong>par</strong>ažu tiesību norma (Starptautiskās tiesas spriedumsNikaragvas lietā), gan <strong>ANO</strong> Statūtu norma. Līdz ar to likvidētas citastiesības – klasiskajās starptautiskajās tiesībās pastāvošās tā dēvētās valstusvētās tiesības uz karu (jus ad bellum).1928. gada Keloga–Briāna pakts aizliedza spēka lietošanu kā valstspolitikas līdzekli starpvalstu attiecībās. Šis aizliegums ir kļuvis <strong>par</strong> vienuno fundamentālajiem principiem <strong>ANO</strong> Statūtos (2. panta ceturtaispunkts) un starptautiskajās tiesībās ieguvis ius cogens (imperatīvasnormas) statusu. Tomēr pastāv divi izņēmumi – Drošības padomestiesības pilnvarot spēka lietošanu un neatņemamās (dabiskās) valstutiesības uz pašaizsardzību. <strong>ANO</strong> Statūtu VII nodaļa <strong>par</strong>edz Drošībaspadomes kompetenci noteikt jebkuru miera apdraudējuma, mierapārkāpuma vai agresijas akta esamību un sniegt rekomendācijas vai lemt<strong>par</strong> nepieciešamajiem līdzekļiem, lai uzturētu vai atjaunotu starptautiskomieru un drošību. Šo līdzekļu vidū var būt arī militāri pasākumi.<strong>ANO</strong> Statūtu 2. panta ceturtais punktsVisas dalībvalstis savās starptautiskajās attiecībās atturas no spēkadraudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriāloneaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā,kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem.Otrs būtiskais spēka nelietošanas principa izņēmums ir iekļauts<strong>ANO</strong> Statūtu 51. pantā, kurā noteikts valstu pašaizsardzības princips.Pašaizsardzības tiesības pastāv līdz brīdim, kad Drošības padome uzsākkonflikta risināšanu, turklāt valstij ir pienākums nekavējoties informētDrošības padomi <strong>par</strong> to, kā valsts šīs tiesības izmanto.Šī norma <strong>par</strong>asti ir tikusi interpretēta tādējādi, ka valstīm ir tiesībaslietot spēku tikai gadījumā, ja notiek uzbrukums dalībvalsts teritorijai.Šī interpretācija izriet no Statūtu 51. panta formulējuma. Tomēr realitāteir sarežģītāka – <strong>ANO</strong> vēsturē ir atrodami piemēri, kas nav tik viegli48 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
samērojami ar iepriekš minēto pašaizsardzības principu: spēka lietošanateritoriālu pretenziju gadījumā, nojaušot potenciālu uzbrukumu, arīpolitisku norišu attīstības apstādināšanai tā dēvētajā ietekmes zonā u. c.Valstis <strong>ANO</strong> vēsturē nereti mēģinājušas pamatot savu rīcību ar Statūtu51. pantu, radot preventīvās pašaizsardzības, humanitārās intervencesun citus fenomenus, kas Statūtos nav minēti. Piemēram, 1986. gadā, kadASV gaisa spēki bombardēja Lībiju, atbildot uz Lokerbijas terora aktu –teroristu uzbrukumu ASV pilsoņiem –, šī rīcība saskaņā ar <strong>ANO</strong> Statūtiemtika klasificēta kā ASV pašaizsardzība. Daudzas valstis šo interpretācijuneatbalstīja, tomēr piemērs labi ilustrē valstu tendenci paplašinātpašaizsardzības ideju loku ārpus Statūtu 51. panta burtiskajām robežām.<strong>ANO</strong> Statūtu 51. pantsŠie statūti nekādā mērā neaizskar neatņemamās tiesības uzindividuālo un kolektīvo pašaizsardzību, ja notiek bruņotsuzbrukums organizācijas dalībvalstij, līdz tam laikam, kamērDrošības padome neveiks pasākumus, kas nepieciešami starptautiskāmiera un drošības uzturēšanai. [..](Par <strong>ANO</strong> Statūtiem sk. arī nodaļā „<strong>ANO</strong> sistēma”.)Starptautisko tiesību attīstīšana un kodifikācija<strong>ANO</strong>, tāpat kā Tautu Savienībai, ir būtiska nozīme starptautisko tiesībujomas definēšanā, kodificēšanā (sistematizēšanā) un tālākattīstīšanā.Par šo jomu primāri atbildīga ir <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 1947. gadāizveidotā Starptautisko tiesību komisija. Komisija tiekas reizi gadā, un toveido Ģenerālās asamblejas ievēlēti 34 locekļi. Komisijas pārstāvji ir augstikvalificēti starptautisko tiesību eksperti, kas tiek ievēlēti uz pieciem gadiemun darbojas kā individuālas personas, nevis kā savu valdību pārstāvji.Komisijas uzdevums ir sagatavot starptautisko tiesību kodifikācijuprojektus atsevišķās nozarēs. Jautājumus izvēlas gan komisija pati, gantos komisijā iesniedz Ģenerālā asambleja vai Ekonomikas un sociālo lietu<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>49
padome. Viens no pēdējiem jaunākajiem Starptautisko tiesību komisijassagatavotajiem starptautisko tiesību kodifikācijas projektiem attiecas uzvalstu atbildību <strong>par</strong> starptautiski nelikumīgām darbībām, un šo projektukomisija pieņēma 2001. gadā.Kad komisija sagatavojusi konkrētās kodifikācijas projektu – līgumaprojektu, Ģenerālā asambleja <strong>par</strong>asti sasauc <strong>ANO</strong> pilnvaroto starptautiskokonferenci, lai līguma projektu iekļautu konvencijā. Tālāk konvencija tiekpiedāvāta dalībvalstīm, lai tās kļūtu <strong>par</strong> konvencijas dalībniecēm. Daudzasno šīm konvencijām veido pastāvošo starpvalstu attiecību pamatus; dažasno tām ir kļuvušas <strong>par</strong> nozīmīgu starpvalstu attiecību juridisko ietvaru.50 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
<strong>ANO</strong> pilnvaroto starptautiskās konferencesun tajās pieņemtās konvencijas (piemēri)Gads1958Konferencē pieņemtā konvencijaČetras jūras tiesību konvencijas:• Konvencija <strong>par</strong> atklāto jūru• Konvencija <strong>par</strong> teritoriālo jūru un tai piegulošo zonu• Konvencija <strong>par</strong> zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanuatklātajā jūrā• Konvencija <strong>par</strong> kontinentālo šelfu1961 Vīnes konvencija <strong>par</strong> diplomātiskajiem sakariem1963 Konvencija <strong>par</strong> konsulārajiem sakariem1968,1969Konvencija <strong>par</strong> starptautisko līgumu tiesībām1969 Konvencija <strong>par</strong> īpašajām misijām197319751977,1978198319861997Konvencija <strong>par</strong> noziegumu novēršanu pret personām, kas baudastarptautisko aizsardzību, arī pret diplomātiskajiem aģentiem,un sodīšanu <strong>par</strong> šādiem noziegumiemVīnes konvencija <strong>par</strong> valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistībuar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijāmVīnes konvencija <strong>par</strong> valstu pēctecības respektēšanu līgumosKonvencija <strong>par</strong> valstu pēctecību, neatkarīgi no valsts īpašuma,arhīviem un <strong>par</strong>ādiemVīnes konvencija <strong>par</strong> līgumu tiesībām starp valstīm unstarptautiskām organizācijām vai starp starptautiskāmorganizācijāmKonvencija <strong>par</strong> Likumu <strong>par</strong> starptautisko ūdenstečuizmantošanu ārpus navigācijas<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>51
Starptautiskās vides aizsardzības tiesības<strong>ANO</strong> ir bijusi galvenā starptautisko vides aizsardzības tiesību attīstītāja.<strong>ANO</strong> Vides programma (UNEP) administrē daudzus līgumus, kas attiecasuz vides aizsardzību visā pasaulē.Svarīgākās starptautisko videsaizsardzības tiesību konvencijas1969. gadsStarptautiskā konvencija <strong>par</strong> iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftaspiesārņojuma gadījumāKomentārs: Likumu, ar kuru Latvija pievienojās šai konvencijai, tāsPielikumam un 1973. gada Protokolam <strong>par</strong> iejaukšanās tiesībām atklātā jūrācitu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā, pieņēma Saeima17.05.2001. (spēkā no 30.05.2001.).1979. gadsŽenēvas konvencija <strong>par</strong> robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielosattālumosKomentārs: Šī ir viena no nozīmīgākajām starptautiskajām vides aizsardzībaskonvencijām Eiropā. Tā tika sagatavota pēc tam, kad tika pierādītasaistība starp sēra izmešiem kontinentālajā Eiropā un Skandināvijas ezerupaskābināšanos; turpmākie pētījumi apstiprināja, ka gaisa piesārņojums,pirms tas nogulsnējas un nodara kaitējumu videi, var pārvietoties vairākustūkstošus kilometru. Pēc Ženēvas konvencijas stāšanās spēkā saistībā ar totika pieņemti astoņi protokoli.Latvija ir pievienojusies konvencijas 1984. gada protokolam „Par Kopējāsprogrammas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novēršanai unnovērtēšanai Eiropā (EMEP) ilgtermiņa finansēšanu”, 1998. gada protokolam„Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem”, 1998. gada protokolam„Par smagajiem metāliem” un 1999. gada protokolam „Par paskābināšanas,eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu”. Pārējiem Ženēvaskonvencijas protokoliem Latvija nav pievienojusies, jo šo protokolu saistībasir ietvertas protokolā „Par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozonalīmeņa samazināšanu”. Ženēvas konvencijas un tās protokolu prasībunodrošināšanai Latvijā veic gaisa piesārņojuma monitoringu un piesārņojumanovēršanas pasākumus, samazinot galveno gaisu piesārņojošo vielu izmešus.52 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
1985. gadsVīnes konvencija <strong>par</strong> ozona slāņa aizsardzību un 1987. gada Monreālasprotokols <strong>par</strong> ozona slāni noārdošām vielāmKomentārs: Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi pretnelabvēlīgu ietekmi, kas ir vai varētu rasties, ja cilvēka darbības dēļ notiekvai varētu notikt pārmaiņas ozona slānī. Konvencija regulē: sistemātiskusnovērojumus un pētījumus; zinātniskās, tehniskās, sociāli ekonomiskās,komerciālās un juridiskās informācijas apmaiņu; likumdošanas unadministratīvos pasākumus; sadarbību programmatisko pasākumusaskaņošanā; sadarbību saskaņotu pasākumu, procedūru un standartuizstrādāšanā; sadarbību ar kompetentām starptautiskām institūcijām, laiīstenotu Konvenciju.1989. gadsBāzeles konvencija <strong>par</strong> bīstamo atkritumu, ieskaitot ķimikālijas, pārrobežukustību un to iznīcināšanu starptautiskajās tirdzniecības procedūrās,ieskaitot Londonas vadlīnijas <strong>par</strong> informācijas apmaiņu attiecībā uzķimikālijām starptautiskajā tirdzniecībāKomentārs: Konvencija regulē valstu tiesības aizliegt bīstamo atkritumuimportu un eksportu, kā arī pasākumus bīstamo atkritumu rašanāsiespējas samazināšanai līdz minimumam, lai nenotiktu piesārņojums arbīstamiem atkritumiem. Valstīm jāgarantē, lai bīstamo un citu atkritumurobežšķērsojošā transportēšana būtu samazināta līdz minimumam. Šīskonvencijas pieņemšanas brīdī ik gadu pasaulē nāca klāt aptuveni 400 miljonitonnu bīstamo atkritumu; 75% šo atkritumu tika radīti rūpnieciski attīstītajāsvalstīs. „Bāzeles aizliegums”, kas pastiprināja Bāzeles konvencijas prasības,tika pieņemts dažus gadus vēlāk.1990. gadsStarptautiskā konvencija <strong>par</strong> gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftaspiesārņojuma gadījumā (OPRC)Komentārs: Šī ir Starptautiskās jūrniecības organizācijas konvencija. Tāpieņemta, rūpējoties <strong>par</strong> piesardzības un novēršanas pasākumiem, lai jaupirmsākumā izvairītos no naftas piesārņojuma, kā arī nepieciešamību stingripiemērot spēkā esošos starptautiskos instrumentus, kas saistīti ar jūraskuģošanas drošību un jūras piesārņojuma novēršanu. Latvija konvencijaipievienojās 1991. gada 10. septembrī.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>53
1992. gadsKonvencija <strong>par</strong> bioloģisko daudzveidībuKomentārs: Konvencija regulē jautājumus <strong>par</strong> bioloģiskās daudzveidībassaglabāšanu, tās komponentu izmantošanu, kā arī <strong>par</strong> to labumu taisnīgusadali, kas gūti, izmantojot ģenētiskos resursus, ietverot piemērotu pieejuģenētiskiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērāvisas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu.Konvencijas 2000. gadā pieņemtais Kartahenas protokols <strong>par</strong> biolo ģiskodrošību pieprasa skaidri marķēt eksportējamās lauksaimniecības preces,kurās varētu būt ģenētiski modificēti organismi, un atļauj valdībām izvēlēties,vai šādu importu akceptēt.1992. gadsVispārējā konvencija <strong>par</strong> klimata pārmaiņām un 1997. gada KiotoprotokolsKomentārs: Konvencijas mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisijusamazinošu pasākumu ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī. Protokolāir iekļauti konkrēti mērķi un termiņi, lai rūpnieciski attīstītās valstis ierobežotuun samazinātu antropogēno (cilvēku radīto) siltumnīcefekta gāzu emisiju.Kioto protokols stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong>Saeima to ratificēja 2002. gada maijā. Atbilstoši Kioto protokola nosacījumiemLatvijai laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam jāsamazina antropogēnosiltumnīcefekta gāzu emisija <strong>par</strong> 8% (salīdzinājumā ar 1990. gadu).Kioto protokola sakarā saduras dažādas vides un ekonomiskās problēmas;tādas, piemēram, ir diskusijas saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijasun Kioto protokola standartiem.1994. gadsStarptautiskā konvencija cīņai pret augsnes degradācijuKomentārs: Konvencija <strong>par</strong>edz veidot starptautisku sadarbību, lai novērstupārtuksnešošanos un mazinātu sausuma radītās sekas. Konvencijā skaidrotspārtuksnešošanās jēdziens – augsne dažādu faktoru, klimatisku apstākļu uncilvēku darbības rezultātā kļūst neauglīga un neizmantojama. Konvencijasmērķis ir cīnīties pret šādu stāvokli ar starptautiskās sadarbības palīdzību,kā arī palielināt augsnes produktivitāti un veicināt zemes un ūdens resursusaglabāšanu.54 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
1998. gads<strong>ANO</strong> Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25. jūnija Konvencija <strong>par</strong>pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespējugriezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)Komentārs: Konvencija sastāv no trim galvenajiem komponentiem:1. komponents – vides informācijas pieejamība; nosaka prasības valstsinstitūcijām, lai tās informētu sabiedrību <strong>par</strong> vidi un citiem būtiskiem, arvidi saistītiem jautājumiem;2. komponents – sabiedrības līdzdalība; nosaka sabiedrības un interešugrupu (tostarp nevalstisko organizāciju (NVO)) iespējas piedalītieslēmumu pieņemšanas procesā;3. komponents – pieeja tiesu varai; nosaka sabiedrības un interešu gruputiesības meklēt atbalstu tiesā, ja valsts vai biznesa struktūras nenodrošinapirmo divu komponentu izpildi vai to pieņemtie lēmumi rada būtiskinegatīvu ietekmi uz vidi.Starptautiskie tribunāliPagājušā gadsimta 90. gadu sākums starptautiskajās attiecībāsiezīmējās ne tikai ar Padomju Savienības sabrukumu, aukstā karabeigām un pārmaiņām lielvaru spēku samērā, bet arī ar cilvēku masveidaslepkavošanu bijušās Dienvidslāvijas teritorijā un Ruandā. Šie noziegumipret cilvēci un masveida starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi mudināja<strong>ANO</strong> Drošības padomi radīt īpašus tribunālus, lai sauktu pie atbildībasgenocīdā un noziegumos pret cilvēci iesaistītās amatpersonas un to tiešosveicējus. Tribunāli tika izveidoti, pamatojoties uz <strong>ANO</strong> Statūtu VII nodaļu,kurā runāts <strong>par</strong> piespiedu pasākumiem. No starptautisko krimināltiesībutālākveidošanas viedokļa tribunāli ir vērtējami kā efektīvi, tomēr tosakarā izskanējusi arī asa kritika. Tā pirmām kārtām ir tikusi vērsta pretDrošības padomi, kurai saskaņā ar VII nodaļu nav pilnvaru tribunālusveidot un kura ar savu praksi apdraud Starptautiskās krimināltiesasefektivitāti. Kritika – īpaši no Starptautiskās tiesas puses – vērsta arī pretpašiem tribunāliem, jo tiek uzskatīts, ka tie savā interpretācijā ir pārāk„brīvi”.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>55
Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijaskara noziegumu tribunālsStarptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls ir<strong>ANO</strong> institūcija, kuras izveidošanas mērķis ir veikt kriminālvajāšanusaistībā ar kara noziegumiem bijušajā Dienvidslāvijā. 1991. un 1992. gadāKosovā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī citās bijušās Dienvidslāvijas daļāsnotika bruņota kampaņa, lai aptuveni no trešdaļas Horvātijas teritorijaspadzītu iedzīvotājus, kas nav serbi. Tiek lēsts, ka masu slaktiņos bojāgājuši ap 800 000 cilvēku.Tribunāls funkcionē kā ad-hoc tiesa un atrodas Hāgā. Tas tika izveidots1993. gada 25. maijā saskaņā ar <strong>ANO</strong> Drošības padomes 827. rezolūciju.Tribunāla jurisdikcijā ir dažāda veida noziegumi, kas veikti bijušāsDienvidslāvijas teritorijā kopš 1991. gada: nopietni 1949. gada Ženēvaskonvencijas pārkāpumi, likuma pārkāpumi, genocīds un noziegumi pretcilvēci. Tribunāls var tiesāt tikai personas, nevis organizācijas vai valdības.Augstākais soda mērs, ko tribunāls var piespriest, ir mūža ieslodzījums.Pateicoties šā tribunāla darbībai, <strong>par</strong> kara noziegumiem uz 11 gadiemtika notiesāta bijusī Bosnijas serbu prezidente Biljana Plavšiča. Turpināsbijušā Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča prāva.Kritizējot Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumutribunāla izveidi un darbību, viens no būtiskākajiem argumentiem bijatas, ka tribunālu ir izveidojusi <strong>ANO</strong> Drošības padome, nevis <strong>ANO</strong>Ģenerālā asambleja, lai gan <strong>ANO</strong> Statūti ekskluzīvās tiesības veidotšādas institūcijas piešķir tieši Ģenerālajai asamblejai. Šis fakts bijaformāls pamats bijušā Dienvidslāvijas <strong>Republikas</strong> prezidenta SlobodanaMiloševiča prasībai atzīt, ka tiesa darbojas bez tiesiska pamatojuma. <strong>ANO</strong>Drošības padome izveidoja tribunālu, balstoties uz Statūtu VII nodaļu,kurā <strong>par</strong>edzēts, ka Drošības padome var veikt pasākumus starptautiskāmiera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai. Ir notikušas diskusijas<strong>par</strong> to, vai tribunālu patiešām varētu uzskatīt <strong>par</strong> „pasākumu”, kas uzturvai atjauno starptautisko mieru un drošību.56 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
Cita pret tribunālu vērstā kritika attiecas uz valodas lietojumu. Tribunālsnenošķir bosniešu, horvātu un serbu valodu, izdodot dokumentus aratzīmi „B/C/S” („Bosnian/Croatian/Serbian”). Šīs nostādnes aizstāvjiargumentē, ka valodas trīs formas ir vienādi labi saprotamas, turklātbijušajā Dienvidslāvijā tās tika oficiāli uzskatītas <strong>par</strong> vienu valodu, tāpēcatsevišķi tulkojumi nav nepieciešami. Tribunāls izmanto tulkus, kas runābosniešu un serbu valodā, un daži apsūdzētie ir iesnieguši sūdzības, kanespēj pilnībā tulkojumu saprast.Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunālsRuandas genocīds tiek uzskatīts <strong>par</strong> vienu no 20. gadsimta nežēlīgākajiemnotikumiem. Starptautiskā sabiedrība genocīdu nenovērsa un arīneapstādināja, pirms tas izbeidzās pats. Ruandieši nogalināja ruandiešus,masveidā iznīcinot ne tikai tutsi cilts piederīgos, bet arī skarot mērenoshutus. No 1994. gada 6. aprīļa līdz jūlija vidum 100 dienas Ruandā katrudienu notika masu slepkavošana, turklāt nežēlība izpaudās ne tikai nobruņotu spēku puses, bet arī civiliedzīvotāju starpā. Dažādi avoti ziņo<strong>par</strong> nogalināto skaitu no 500 000 līdz miljonam. Ruandas genocīds radījagandrīz 5 miljonus bēgļu.Ruandas tribunāls, ko 1994. gada 8. novembrī izveidoja <strong>ANO</strong>Drošības padome, ir tiesa <strong>ANO</strong> paspārnē. Tribunāla radīšanas mērķisbija tiesāt personas, kas ir atbildīgas <strong>par</strong> genocīdu un citiem nopietniemstarptautisko tiesību pārkāpumiem, kuri tika veikti Ruandas teritorijāvai kurus Ruandas pilsoņi veica blakus esošajās valstīs laikposmā no1994. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tribunālā ir 16 tiesneši četrāspalātās, kā arī darbojas deviņi ad litem tiesneši. Šis <strong>ANO</strong> tribunāls irapsūdzējis 35 personas genocīdā, kā arī tādos noziegumos pret cilvēci,kas cēlušies no genocīda.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>57
Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls tika izveidots,pamatojoties uz rezolūcijām:• 1994. gada 8. novembrī, Nr. 995;• 1995. gada 27. februārī, Nr. 978;• 1998. gada 30. aprīlī, Nr. 1165.Ruandas tribunāls 1998. gadā pirmo reizi cilvēces vēsturē panācaapsūdzošu spriedumu <strong>par</strong> genocīda noziegumiem. Šajā apsūdzībātribunāls noteica, ka mērķtiecīga izvarošana ir noziegums pret cilvēciun ka seksuālā vardarbība ir viens no genocīda veidiem. 1998. gadadecembrī Arušā pirmo reizi tika notiesāts bijušais valsts galva ŽansKambanda. Pateicoties šā <strong>ANO</strong> tribunāla darbībai, aptuveni 20 pasaulesvalstīs arestēja bijušos hutu cilts līderus, no tiem 11 bija bijušie Ruandasvaldības ministri.Kā būtisks tribunāla darbībā jāatzīmē process pret „naida medijiem”; tassākās 2000. gada 23. oktobrī. Tiek veikta kriminālvajāšana pret medijiem,kas 1994. gadā kūdīja uz genocīdu. 2003. gada 19. augustā Arušas tribunālspieprasīja mūža ieslodzījumu Ferdinandam Nahimanam un ŽanamBosko Baraiagvizam – personām, kas bija atbildīgas <strong>par</strong> Radio TélévisionLibre de Mille Collines, kā arī Hasanam Ngezem – Kanguras laikrakstadirektoram un redaktoram. Viņi tika apsūdzēti <strong>par</strong> genocīdu, musināšanuuz genocīdu un noziegumiem pret cilvēci 1994. gada genocīda laikā, kāarī pirms tam. 2003. gada 3. decembrī tiesa visus atzina <strong>par</strong> vainīgiem unpiesprieda Nahimanam un Baraiagvizam mūža ieslodzījumu, savukārtNgezem – 35 gadu ieslodzījumu. Šajā lietā patlaban ir iesniegta apelācija.(Par Starptautisko krimināltiesu un tās izveidošanu sk. nodaļā „<strong>ANO</strong>sistēma”.)58 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
Starptautisko tiesību instrumentiValstu starptautisko attiecību regulēšanai <strong>par</strong>edzēts plašs starptautiskotiesību instrumentu klāsts. Pamatā tos var iedalīt divās kategorijās –saistošie un nesaistošie instrumenti. Juridiski saistošie starptautisko tiesībuavoti ir līgumi, <strong>par</strong>ažas (valstu prakse un opinio iuris) un starptautiskotiesību principi. Starptautiskie līgumi ir vienošanās starp valstīm. Valstisatzīst līgumu <strong>par</strong> saistošu, to ratificējot, <strong>par</strong>akstot vai akceptējot. Valstis, kasjau spēkā esošu līgumu nav <strong>par</strong>akstījušas, arī var kļūt <strong>par</strong> tā dalībniecēm,lietojot vienkāršotu procedūru – pievienošanos. Atzīstot līgumu <strong>par</strong>saistošu, valsts var pievienot atrunas vai interpretējošās deklarācijas, kamir atšķirīgas juridiskās sekas. Līgumtiesību autoritatīvākais avots ir VīnesLīgumtiesību konvencija, kas ir <strong>par</strong>ažu kodifikācija. Būtiski ir atzīmēt, kajuridiski saistošo starptautisko tiesību avotu starpā nepastāv hierarhija.Nesaistošie instrumenti pamatā ietver deklarācijas un rezolūcijas,tomēr, starptautiskajā sabiedrībā iegūstot plašu atbalstu, to tiesiskaisstatuss var būt arī citāds. Deklarācijām, principiem, vadlīnijām,noteikumiem un rekomendācijām nepiemīt tiesiski saistošs raksturs,bet šiem instrumentiem ir vairāk morāls spēks, un tie sniedz valstīmpraktiskus ieteikumus. Juridiski nesaistošiem tiesību avotiem, to skaitāatzītu tiesību ekspertu atzinumiem, ir papildavotu spēks. Tas nozīmē, kajebkuram paziņojumam, arī augstu valsts amatpersonu paziņojumiem,var būt normatīvas sekas.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>59
Starptautisko tiesību instrumentiStarptautiskie līgumiTiesiski saistoši līgumi valstīm, kas tos ir <strong>par</strong>akstījušas un tiempievienojušās.Komentārs: <strong>ANO</strong> konvencijas sākotnēji tiek pieņemtas ar Ģenerālāsasamblejas rezolūciju un tad nodotas <strong>par</strong>akstīšanai un ratificēšanai. Valstis,kas konvenciju nav <strong>par</strong>akstījušas un ratificējušas, var tai pievienoties arīvēlākā periodā. Konvencijas stājas spēkā, kad iepriekš noteikts valstu skaits toir ratificējušas vai tai pievienojušās.RezolūcijasDokumenti, kuriem pamatā nav tiesiski saistoša spēka (izņemot <strong>ANO</strong> Drošībaspadomes rezolūcijas, kas ir valstīm saistošas). Tomēr rezolūcijas dažkārt varbūt saistošas, piemēram, ja tās attiecas uz iekšējās darbības jautājumiem(Ģenerālās asamblejas rezolūcijas <strong>par</strong> palīginstitūciju izveidošanu u. c.).Komentārs: Rezolūcijas izdod dažādas <strong>ANO</strong> institūcijas (Drošības padome,Ģenerālā asambleja, Cilvēktiesību komisija, Sieviešu statusa komisija u. c.).Attiecībā uz Drošības padomi jānošķir dažādie tiesiskie līdzekļi savu funkcijuīstenošanai saskaņā ar Statūtu VI un VII nodaļu.Deklarācijas un rekomendācijasNodomu dokumenti, kuriem pārsvarā nav tiesiski saistoša rakstura un kurusnevar ratificēt.Komentārs: Atsevišķās instancēs deklarācijas un rekomendācijas var iegūtjuridiski saistošu spēku, ja to saturs starptautiskajā sabiedrībā ir plaši akceptēts.Tādā gadījumā tās iegūst starptautisko <strong>par</strong>ažu tiesību statusu. Valstis <strong>par</strong>astitiek aicinātas rekomendācijas ieviest, lai arī tās formāli nav saistošas.Dienaskārtības un platformas / rīcības programmasParasti ir pievienotas deklarācijām.Komentārs: Dienaskārtību, platformu un rīcības programmu statuss ir tādspats kā deklarācijām, pamatā nosakot saistības un nolūkus, kam ir vairākpolitisks, mazāk – tiesiski saistošs raksturs.60 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
<strong>ANO</strong> rezolūcija ir <strong>ANO</strong> institūciju lēmums. Rezolūciju var pieņemtkatra <strong>ANO</strong> institūcija, bet praksē pārsvarā tās pieņem <strong>ANO</strong> Ģenerālāasambleja, Drošības padome, Cilvēktiesību komisija un Ekonomikas unsociālo lietu padome (ECOSOC). <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas rezolūcijastiek pieņemtas, balsojot visām <strong>ANO</strong> dalībvalstīm Ģenerālajā asamblejā;šim nolūkam nepieciešams ir vienkāršais vairākums (50% visu balsu plusviena). Izņēmums ir „nozīmīgi jautājumi” (Statūtu 18. panta 2. daļa),kuru pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu vairākums.Atkarībā no izdevējinstitūcijas <strong>ANO</strong> rezolūcijas var ieteikt konkrēturīcības virzienu vai uz to aicināt, kā arī nosodīt rīcību un pieprasīt rīcībuvai sankcijas no dalībvalstu puses. <strong>ANO</strong> Ģenerālā asambleja un ECOSOCvar tikai aicināt vai ieteikt rīkoties. Rīcību vai sankcijas no dalībvalstīmvar pieprasīt tikai <strong>ANO</strong> Drošības padome, un dalībvalstīm Drošībaspadomes lēmums ir jāpilda, kā to <strong>par</strong>edz <strong>ANO</strong> Statūtu 24. un 25. pants.Izņēmums <strong>ANO</strong> vēsturē ir 1956. gada rezolūcija „Vienoti mieram”,jo Ģenerālā asambleja pieņēma saistošu lēmumu Drošības padomeskompetences sfērā. Kad Drošības padomes izmantoto veto tiesību dēļ<strong>ANO</strong> nespēja izšķirīgi rīkoties Suecas krīzes laikā, Ģenerālā asambleja,pieņemot rezolūciju, izveidoja Nāciju krīzes spēkus.Rezolūciju projekti nav apspriežami, līdz nav saņemts vismaz piecukomitejas delegāciju atbalsts. Papildu atbalsts rezolūcijai var tikt pievienotsjebkurā laikā.<strong>ANO</strong> Drošības padomes rezolūcijas tiek pieņemtas, balsojot tās15 locekļiem. Drošības padomes rezolūcijas ir saistošas ne tikaidalībvalstīm, bet visām valstīm – arī tām, kas nav <strong>ANO</strong> dalībnieces. Tasizriet no <strong>ANO</strong> Statūtu 2.6. panta, kas <strong>par</strong>edz, ka organizācija nodrošina,lai valstis, kuras nav tās dalībnieces, rīkotos saskaņā ar šiem principiemtik lielā mērā, cik tas var izrādīties nepieciešamas starptautiskā miera undrošības uzturēšanai. Ja Drošības padomes pastāvīgais loceklis brīvprātīgiatturas no balsojuma, tas netiek uzskatīts <strong>par</strong> šķērsli Drošības padomesrezolūcijas pieņemšanai. Šis princips iedibināts saskaņā ar vairākiemprecedentiem, tostarp – ar Starptautiskās tiesas 1971. gada konsultatīvo<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>61
lēmumu Namībijas lietā. Balsojumā <strong>par</strong> Drošības padomes rezolūciju –kas <strong>par</strong>edzēja, ka Dienvidāfrikas spēku turpmākā atrašanās Namībijātiek pasludināta <strong>par</strong> prettiesisku, – divas lielvaras atturējās no balsojuma.Drošības padome vērsās ar lūgumu Starptautiskajā tiesā pēc konsultatīvaviedokļa. Tiesa noraidīja Dienvidāfrikas argumentu, ka Drošības padomeslēmums ir prettiesisks, jo divas no piecām pastāvīgajām padomes loceklēmbalsojumā ir atturējušās. Tiesa lēma, ka „piekrītošās balsis” ietver arīatturēšanos no balsojuma, un atstāja balsojumu spēkā. Šāda pati praksetika izmantota jautājumā <strong>par</strong> Drošības padomes pastāvīgā locekļa klātneesamību; tādējādi nepiedalīšanās nedod veto efektu. Raksturīgākais27. panta interpretācijas piemērs ir Korejas krīze 1950. gadā, lai ganprecedenti bijuši arī agrāki. PSRS pārstāvji nepiedalījās Drošības padomesdarbā kopš 1950. gada augusta, protestējot pret to, ka Ķīnas vietu ieņēmaĶīnas <strong>Republikas</strong> (nacionālistu valdības) pārstāvis. Tas, ka PSRS pārstāvisnepiedalījās Ziemeļkorejas agresijas pret Dienvidkoreju apspriešanā,radīja iespēju Drošības padomei izdot nozīmīgu rezolūciju un arī, pirmoreizi <strong>ANO</strong> vēsturē, rekomendācijas <strong>par</strong> piespiedu pasākumiem.Drošības padomei saskaņā ar Statūtu VI un VII nodaļu ir piešķirtidažādi tiesiskie līdzekļi savu funkciju īstenošanai. Tiesiskais lēmums,ko pieņem Drošības padome, pamatojoties uz VI nodaļas 36. un 37.pantu, ir rekomendācijas, kurām attiecībā pret dalībvalstīm nav piešķirtsjuridiski saistošs spēks. Savukārt atbilstoši <strong>ANO</strong> Statūtu VII nodaļai un41. pantam Drošības padome pieņem rezolūcijas, kas ir juridiski saistošasdalībvalstij. Pamatojoties uz Statūtu 42. pantu, Drošības padome pieņemoperatīvas dabas rezolūcijas, kuras nereglamentē valsts pienākumus,bet <strong>par</strong>edz konkrētas darbības, kas jāveic Drošības padomei. Statūtu VInodaļas ietvaros valstis pašas ierosina jautājuma izskatīšanu, un Drošībaspadome iesaka strīda risināšanas veidu (pasīvā loma) vai iesaistās mierīgārisināšanā (aktīvā loma). Atbilstoši VII nodaļai darbojas tikai Drošībaspadome, un valstis tās lēmumus ietekmēt nevar.Praksē ir radušās diskusijas <strong>par</strong> pieņemto Drošības padomesrezolūciju tiesisko pamatu un saistošo dabu. Tādēļ būtiski ir atzīmēt, ka62 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
<strong>ANO</strong> nepastāv konstitucionālā pārraudzība – nav institūcijas, kas varētuDrošības padomes lēmumus atcelt.Kad Drošības padome rīkojas saskaņā ar <strong>ANO</strong> Statūtu VII nodaļu,tās pieeja ir vispārēji elastīga, nevis formāla. Parasti tā uz kādu konkrētuStatūtu pantu neatsaucas, bet šādos gadījumos atsaucas vispārīgi uz<strong>ANO</strong> Statūtu VII nodaļu. Tāda pati pieeja tiek izmantota, arī pieņemotrezolūcijas, kas nosaka ekonomiskās sankcijas vai leģitimē bruņoto spēkulietošanu. Viens no izņēmumiem ir Drošības padomes 598. rezolūcija(1987) <strong>par</strong> Irākas–Irānas konfliktu; tajā norādīts, ka Drošības padomerīkojas saskaņā ar <strong>ANO</strong> Statūtu 39. un 40. pantu. Saistībā ar Drošībaspadomes iedibināto praksi – pieņemot rezolūcijas, nenorādīt konkrētusStatūtu pantus, atbilstoši kuriem padome izmanto sev piešķirtāsfunkcijas – ir radies iemesls apšaubīt Drošības padomes rīcības tiesiskopamatu. Turklāt nav vienotības <strong>par</strong> to, vai Drošības padomes saistošāsrezolūcijas ir visas tās, kas pieņemtas, atsaucoties uz <strong>ANO</strong> Statūtu VIInodaļu. <strong>ANO</strong> Statūtu 25. pants <strong>par</strong>edz, ka <strong>ANO</strong> dalībvalstīm ir pienākums„saskaņā ar šiem Statūtiem pakļauties Drošības padomes lēmumiem untos pildīt”, tomēr nav skaidrs, kāda veida rezolūcijas tiek apzīmētas arjēdzienu „lēmumi”. Tādēļ <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas rezolūcijas tiekuzskatītas <strong>par</strong> nesaistošām, jo <strong>ANO</strong> Statūtu 10. un 14. pants atsaucas nevisuz „rezolūcijām”, bet gan uz Ģenerālās asamblejas „rekomendācijām”.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>63
Izmantotā literatūra un avoti<strong>ANO</strong> Statūti, www.un.org/aboutun/charter/index.html (<strong>ANO</strong> mājaslapa).Conforti, B. The Law and Practice of the United Nations. Kluwer Law International, 1996.Danesh, S. The United Nations and the Development of Collective Security: The Delegation byUN Security Council of its Chapter VI. Oxford, 1999, p. 285.Everything You Always Wanted to Know about the United Nations. UN DPI, 2001.Gray, C. International Law and the Use of Force. Oxford, 2000, p.146.Hiller, T. Principles of Public International Law. London; Sydney: Cavendish Published Ltd.1999.Krūma, K. <strong>ANO</strong> – organizācija valstīm vai indivīdiem? (Public. 29.03.2005.) www.politika.lv(portāla politika.lv mājaslapa).Mūsdienu starptautiskās un tirdzniecības tiesības: Starptautiskais civilprocess: Dokumentukrājums. 2. papild. izd. Rīga: AGB, 2000.Roberts, A., Kingsbury, B. (ed.) United Nations, Divided World: The UN’s Roles in InternationalRelations. Oxford: Clarendon Press, 1988.UN Basic Facts 2000–2004. New York: UN.Ziemele, I. Irākas krīze. Vai izaicinājums starptautiski tiesiskajai kārtībai? <strong>Latvijas</strong> Vēstnesis.Nr.13 (280), 2003, 1. apr.Noderīgi<strong>ANO</strong> līgumi, untreaty.un.org<strong>ANO</strong> Statūti, www.un.org/aboutun/charter/index.htmlStarptautiskā tiesa, www.icj-cij.orgStarptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls, www.un.org/icty/Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls, www.ictr.orgStarptautiskās tirdzniecības tiesību komisija, www.uncitral.orgStarptautisko tiesību komisija, www.un.org/law/ilc/index.htm64 <strong>ANO</strong> UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS
<strong>ANO</strong> un globālā pasauleGunda Ignatāne
<strong>ANO</strong> un globālā pasaule<strong>ANO</strong> ir universāla, globāla organizācija visaptverošu mērķusasniegšanai un uzdevumu risināšanai. Tai jānodarbojas ar globāliemjautājumiem, kas attiecas uz visdažādākajām jomām un nozarēm un skarvisas pasaules valstis neatkarīgi no to ģeogrāfiskā novietojuma, attīstībaslīmeņa vai sasniegtās demokrātijas pakāpes. Līdzās <strong>ANO</strong> darbībasjomām, kas bija aktuālas pēc Otrā pasaules kara, ir radušās citas, un<strong>ANO</strong> dienaskārtībā ir jaunas globālas problēmas – slimību izplatība,HIV/AIDS, epidēmijas, globālās pārmaiņas vidē, masu migrācija,darbaspēka migrācija, nabadzība, jaundzimušo mirstība, starptautiskānoziedzība u.c.Globālie draudi ir pārsnieguši tradicionālās draudu izpratnes robežas –katastrofas, slimības, pārmaiņas vidē, terorisms un citas <strong>par</strong>ādības navkontrolējamas, tomēr ir cilvēku izraisītas. No <strong>ANO</strong> aizvien vairāk tiekgaidīts, ka tā aizpildīs to regulējošo vakuumu, kas pastāv tā dēvētajāglobalizētajā pārejas sabiedrībā.Ir viedoklis, ka <strong>ANO</strong> jākļūst <strong>par</strong> pasaules valdību un globālodemokrātiju. Citi savukārt vēlas, lai <strong>ANO</strong> pastāvētu, taču netraucētunacionālo politiku un nacionālo interešu īstenošanu. Tādējādi, kautarī <strong>ANO</strong> joprojām ir uzskatāma <strong>par</strong> unikālu, pārāko daudzpusējo jebmultilaterālo institūciju un multilaterālisma princips ir nostiprināts <strong>ANO</strong>Statūtos, šajā diskusijā sastopama viena no galvenajām <strong>ANO</strong> darbībaspretrunām, t. i., vienpusēja pieeja (unilaterālisms) pret daudzpusējību(multilaterālisms).Daudzpusējs jeb valstu kopējs lēmums garantē, ka ir notikušasnopietnas konsultācijas un diskusijas <strong>par</strong> būtiskākajiem dienaskārtībasjautājumiem, arī <strong>par</strong> spēka lietošanu. Tomēr tanī pašā laikā navnoliedzams, ka daudzpusēju lēmumu pieņemšana salīdzinājumā arvalstu vienpusēji pieņemtiem lēmumiem noris ievērojami sarežģītāk unlēnāk, jo tajā ir iesaistīti daudzi dalībnieki. Šis apsvērums var kalpot <strong>par</strong>skaidrojumu, kādēļ krīžu gadījumos valstis nereti pievēršas unilaterālam68 <strong>ANO</strong> UN GLOBĀLĀ PASAULE
īcības modelim, bet <strong>ANO</strong> lēmumu <strong>par</strong> konkrētu situācijas risinājumunepieņem vai arī pieņem ļoti gausi.Valstu vēlme balstīties uz vienpusēju rīcību, veidot to pēc nacionālointerešu principa starptautiskajā politikā īpaši ir vērojama drošības unaizsardzības jautājumos. <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs Butross Butross-Gali1992. gadā Agenda for Peace deklarēja atziņu, ka nāciju suverenitāte irnovecojis koncepts: „Absolūtas un ekskluzīvas suverenitātes laiks [..]ir pagājis. Tās teorija nekad nav saskanējusi ar praksi. Valstu līderuuzdevums ir to saprast.” 1 Šādu – multilaterālu un pārnacionālu skatījumukā nepieņemamu vēl vairākus gadus pēc tam (1996. gadā) kritizēja unvienpusējas pieejas principu aizstāvēja ASV senators Džese Helmss:„Citiem vārdiem, <strong>ANO</strong> nācijām, ieskaitot ASV, būtu labprātīgi jāatsakāsno prasības pēc „absolūtas un ekskluzīvas suverenitātes” un jāpilnvaro<strong>ANO</strong>, atdodot tai savas suverenitātes mērauklu. Tām būtu jādodģenerālsekretāram patstāvīga armija un vara iekasēt nodokļus – funkcijas,kas leģitīmi ir tikai suverēnām valstīm.” 2 Helmss, vēršoties pret iespējuierobežot nāciju suverenitāti, norāda: „Šāda domāšana iet roku rokā arglobālo kustību pretī lielākai politiskās varas centralizācijai elites rokās uzatsevišķo dalībvalstu un to vietējo pārstāvju rēķina.” 3<strong>ANO</strong> efektivitāte ir atkarīga no valstu vēlmes un spējas sadarboties,spējas agrīnā stadijā novērst draudus un palielināt uzticību organizācijai.Šim nolūkam svarīga ir sadarbība, solidaritāte un multilaterālu principuievērošana.Šajā nodaļā tiek aplūkoti četri ar <strong>ANO</strong> globālo darbību saistīti aspekti –globālisma un antiglobālisma diskusija, starptautiskā terorisma un atbruņošanāsvieta <strong>ANO</strong> dienaskārtībā, <strong>ANO</strong> rīkotās globālās konferences,1An Agenda for Peace: Preventive diplomacy, peacemaking and peace-keeping. Report of theSecretary-General pursuant to the statement adopted by the Summit Meeting of the SecurityCouncil on 31 January 1992. A/47/277 – S/24111, 17 June, 1992.2Helms, J. Saving the U.N.: A Challenge to the Next Secretary-General. Foreign Affairs.September–October, 1996.3Turpat.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>69
kā arī tiek sniegts ieskats nevalstisko organizāciju sadarbībā ar <strong>ANO</strong> tāsdaudzfunkcionālajā darbā.(Par <strong>ANO</strong> funkcijām, uzdevumiem un darbības jomām sk. nodaļā„<strong>ANO</strong> darbības virzieni”).Globālisms un antiglobālismsGlobalizācija ir moderns jēdziens, ko izmanto, lai aprakstītu pasaulessabiedrībā un ekonomikā notiekošās pārmaiņas, kuras izraisījusi straujiaugošā starptautiskā tirdzniecība un kultūru apmaiņa. Trīs globalizācijasaspekti – ekonomiskais, politiskais un kultūras – ir ļoti cieši savstarpējisaistīti. Cita joma, kurā spilgti izpaužas globalizācija, ir tehnoloģijuattīstība, īpaši transporta un komunikāciju jomā, un šī attīstība veido tādēvēto globālo ciemu.Globālisms un antiglobālisms ir divi pretēji orientēti sabiedriskukustību tīkli, kuru darbība lielā mērā skar <strong>ANO</strong> sistēmu. Globālisti uztver<strong>ANO</strong> kā savu ideju un pārliecības potenciālu īstenotāju, savukārt tādēvētajiem antiglobālistiem <strong>ANO</strong> ir institūcija, kuras virzienā vēršamaliela daļa pārmetumu <strong>par</strong> ekosistēmas bojāeju, nabadzību un citām,viņuprāt, globalizācijas graujošajām sekām.<strong>ANO</strong> jau patlaban darbojas kā pasaules forums, kurā pasaulessuverēnās valstis diskutē <strong>par</strong> aktuāliem jautājumiem un nosakakolektīvās rīcības kursu. Tomēr pastāv arī viedoklis, ka <strong>ANO</strong> nozīmeglobālajā pasaulē varētu būt vēl lielāka – tā varētu kļūt <strong>par</strong> demokrātiskāsglobalizācijas jeb pasaules demokrātijas pamatinstitūciju. Demokrātiskāglobalizācija pēc šī principa aizstāvju priekšstatiem būtu sasniedzama,radot demokrātiskas globālas institūcijas un pārveidojot starptautiskāsorganizācijas (kas patlaban ir starpvaldību organizācijas, ko kontrolēvalstis) <strong>par</strong> globālām organizācijām, ko kontrolētu pasaules pilsoņi.Demokrātiskās globalizācijas kustība iesaka šo procesu virzīt, veidojotierobežotu skaitu demokrātisko globālo institūciju, kas nodarbotos ardažādiem kopīgo interešu būtiskajiem jautājumiem. Ilgtermiņa mērķis70 <strong>ANO</strong> UN GLOBĀLĀ PASAULE
šīs idejas aizstāvju vidū ir panākt, lai globālās organizācijas saplūstupilnvērtīgā demokrātiskā pasaules valdībā. Demokrātiskās globalizācijasaizstāvji ir ieguvuši apzīmējumu – „proglobālisti”.Sastopami arī vairāki citi globālistu kustības atzari. Vieni nopamanāmākajiem ir brīvās tirdzniecības aizstāvji, kas uzsver: brīvātirdzniecība ved pie efektīvas resursu pārdales un ieguvuma visāmtirdzniecībā iesaistītajām valstīm. Kā globalizācijas priekšrocība tiekminēts arguments, ka tā pazemina cenas, rada augstāku nodarbinātībaslīmeni un darba ražīguma. Laissez-faire kapitālisma piekritēji savukārtatbalsta augstākas politiskās un ekonomiskās brīvības pakāpes. Šīkustība kā globalizācijas ieguvumu redz demokrātijas un kapitālismaizplatīšanos.Tomēr ir arī ievērojamas sabiedrības daļas, kas globalizācijasprocesos saskata negatīvo un ir asas to kritizētājas. Medijos visplašāktiražētais šo kustību apzīmējums ir „antiglobālisti”, lai gan tas varnovest pie pārpratumiem, jo antiglobālisti pārsvarā protestē pret kādukonkrētu globalizācijas izpausmi vai formu, tomēr nav pret globalizācijukopumā. Lai arī dažādu organizāciju piekritējiem bieži ir kopīga rīcība,antiglobālisms uzskatāms <strong>par</strong> heterogēnu kustību. Tomēr ir jomas, kurāsšo sabiedrisko aktīvistu tīkls ir vienisprātis. Antiglobālisti ir vienotiopozīcijā pastāvošajai globālajai ekonomiskajai un tirdzniecības sistēmai,kas nepievēršot nepieciešamo uzmanību vides aizsardzībai, darbatiesībām, nacionālajai suverenitātei, nabadzīgajām valstīm, arī daudziemcitiem procesiem, apstākļiem un tiesībām. Antiglobalizācijas kustībaradās 20. gadsimta vidū, un tās dalībnieki pārsvarā aizstāv sociālistiskāsvai sociāldemokrātiskās alternatīvas kapitālistiskajai ekonomikai, kāarī pasaules iedzīvotāju un ekosistēmas aizsargāšanu pret globalizācijasgraujošajām sekām.Viena no sabiedriski pamanāmākajām ir opozīcija neierobežotaiglobalizācijai, ko aizstāv neoliberāļi un laissez-faire kapitālisti. Spēcīgakritika tiek vērsta pret to, ka šīs globalizācijas paveidu vada kvazivaldības– piemēram, tādas <strong>ANO</strong> sistēmas organizācijas kā Starptautiskais<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>71
Valūtas fonds vai Pasaules Banka. Tiek pārmests, ka šīs kvazivaldības navatbildīgas to nāciju priekšā, pār kurām tās valda, bet tieši pretēji – pārsvarāievēro korporāciju intereses. Daudzas <strong>ANO</strong> globālās konferences pavadaplaši, nereti vardarbīgi protesti, ko organizē „korporatīvā globālisma”oponenti.Globālisms un antiglobālisms ir sabiedriskas kustības un ideju virzieni,ko <strong>ANO</strong> pati nerada. Tomēr tie neapšaubāmi organizācijas darbu ietekmēun ir neatņemama <strong>ANO</strong> dzīves sastāvdaļa.<strong>ANO</strong> globālās konferencesNe attīstība, ne drošība mūsdienu globālajā pasaulē nav iedomājamabez cilvēktiesībām. Šo mērķu īstenošanā svarīga ir solidaritāte – atbildīgiir visi, arī katra dalībvalsts. Visām valstīm kopīgi ir jācīnās pret dažādiemdraudiem, kas ir gan HIV/AIDS, nabadzība, gan kaitējums dabai u. c.Pasaules mēroga konferenču rīkošana ir viens no veidiem, kā <strong>ANO</strong>mēģina šo uzdevumu veikt.Globālajām konferencēm multilaterālajā diplomātijā ir ilgstoša vēsture,un pirmās šāda veida sanāksmes notika jau pēc Pirmā pasaules kara,kad Tautu Savienība organizēja plašas konferences <strong>par</strong> atbruņošanos unekonomiskajām attiecībām. To skaits un biežums būtiski palielinājās pēcOtrā pasaules kara līdz ar <strong>ANO</strong> dibināšanu.Pēc aukstā kara beigām (kopš 1990. gada) notikušas vairākas <strong>ANO</strong> globālaskonferences, kurās pasaules valstu vadītāji sprieduši <strong>par</strong> dažādiem tautasattīstības jautājumiem. Līdz ar to dalībvalstis ir spējušas īstenot pasaules unnacionāla mēroga pasākumus, lai mazinātos nabadzība, būtu nodrošinātaizglītības iegūšana, cilvēktiesību aizsardzība un dabas aizsardzība. <strong>ANO</strong>sistēma ir pilnvarota rīkoties un palīdzēt valstīm, kas ar šādām problēmāmsaskaras. Latvija līdz šim ir piedalījusies Pasaules cilvēktiesību konferencē,Pasaules konferencē pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju uncitām neiecietības izpausmēm, Ceturtajā pasaules konferencē <strong>par</strong> sievietēmun Pasaules informācijas sabiedrības sammitā.72 <strong>ANO</strong> UN GLOBĀLĀ PASAULE
<strong>ANO</strong> globālās konferences (1990–2005)1990. gads, Ņujorka (ASV)Pasaules bērnu sammits1992. gads, Riodežaneiro (Brazīlija)<strong>ANO</strong> Vides un attīstības konference (Pasaules sammits)1993. gads, Vīne (Austrija)Pasaules cilvēktiesību konference1994. gads, Kaira (Ēģipte)Starptautiskā konference <strong>par</strong> apdzīvotību un attīstību1995. gads, Kopenhāgena (Dānija)Pasaules sociālās attīstības sammits1995. gads, Pekina (Ķīna)Ceturtā pasaules konference <strong>par</strong> sievietēm1996. gads, Stambula (Turcija)<strong>ANO</strong> konference <strong>par</strong> cilvēku apmešanās vietām – Habitat II1996. gads, Roma (Itālija)Pasaules pārtikas sammits1997. gads, Ņujorka (ASV)Pasaules sammits II – RIO+52000. gads, Ženēva (Šveice)Pasaules sammits <strong>par</strong> sociālo attīstību un ārpus tās: Sociālās attīstībassasniegšana visiem globalizētajā pasaulē2001. gads, DienvidāfrikaPasaules konference pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobijuun citām neiecietības izpausmēm2003. gads, Ženēva (Šveice)Pasaules informācijas sabiedrības sammits, 1. fāze2005. gads, Tunisa (Tunisija)Pasaules informācijas sabiedrības sammits, 2. fāze<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>73
<strong>Latvijas</strong> delegāciju Pasaules informācijas sabiedrības augstākā līmeņasanāksmē (WSIS), kas norisinājās Tunisā no 2005. gada 16. novembra līdz18. novembrim, vadīja <strong>Latvijas</strong> Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Jauiepriekš, uzsverot informācijas un zināšanu nozīmi mūsdienu sabiedrībā,savā runā <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 59. sesijā 2004. gada 22. septembrīprezidente sacīja: „Industriālo sabiedrību, kurā mēs esam piedzimuši,līdz šim raksturoja smagas rūpnieciskas iekārtas un instrumenti, kas iriezīmējuši cilvēces progresu divu pēdējo gadsimtu laikā. Tagad šī sabiedrībapārtop <strong>par</strong> informācijas un zināšanu sabiedrību, kurā svarīgs dzinējspēksir novatorisms. Latvija aktīvi iesaistās <strong>ANO</strong> Pasaules galotņu sanāksmē<strong>par</strong> informācijas sabiedrību un jūtas pagodināta vadīt Sagatavošanaskomiteju galotņu sanāksmes otrajai kārtai, kas notiks Tunisijā 2005. gadanovembrī. Šīs galotņu sanāksmes procesam būtu jākļūst <strong>par</strong> vienu noelementiem starptautiskās sabiedrības centienos iznīdēt nabadzību; tie iriezīmēti Tūkstošgades attīstības mērķos (Millenium Development Goals),kas laikposmā līdz 2015. gadam tiks regulāri pārskatīti.”Apzinoties iespējas, kas informācijas un komunikācijas procesā tiekpiedāvātas, izmantojot modernās tehnoloģijas, Latvija aktīvi iesaistījāsPasaules informācijas sabiedrības sammita Tunisas fāzes organizēšanā.<strong>Latvijas</strong> vēstnieks <strong>ANO</strong> Ženēvā Jānis Kārkliņš bija Pasaules informācijassabiedrības sammita Tunisas fāzes sagatavošanas komitejas prieksšēdētājs.Runājot <strong>par</strong> sammita uzdevumiem, <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> ārlietu ministrsArtis Pabriks ir uzsvēris: „Mēs ceram, ka šis sammits dos unikālasiespējas, lai uzlabotu sadarbību starp valdību, pilsonisko sabiedrību unprivāto sektoru, un veicinās informācijas un komunikācijas tehnoloģijuizmantošanu, veidojot uz zināšanām balstītu sabiedrību.” 4Starptautiskais terorisms un atbruņošanāsViens no smagākajiem <strong>ANO</strong> darbības jautājumiem mūsdienās irstarptautiskais terorisms; šī problēma spilgti raksturo jaunu draudu4LR ārlietu ministra runa <strong>ANO</strong> Ģenerālajā asamblejā, paužot <strong>Latvijas</strong> pozīciju <strong>ANO</strong> reformassakarā. Ņujorka, 18.09.2005.74 <strong>ANO</strong> UN GLOBĀLĀ PASAULE
veidu pasaules sabiedrībai – tai ir tālejošas un graujošas sekas, tā ir grūtiprognozējama un kontrolējama, un joprojām pasaulē nav rasts efektīvsrisinājums tās novēršanai.Starptautiskā terorisma jautājums un cīņa pret to <strong>ANO</strong> dienaskārtībāatrodas jau diezgan sen – kopš 20. gadsimta 70. gadiem. Jau 1972. gadā,atbildot uz pieaugošo teroraktu skaitu pasaulē, <strong>ANO</strong> Ģenerālā asamblejaizveidoja Starptautiskā terorisma ad hoc komiteju, kas sastāvēja no35 locekļiem. 1979. gadā Ģenerālā asambleja uzsvēra starptautiskāssadarbības nozīmību cīņā pret starptautisko terorismu. Pieņemotkomitejas ziņojumu, Ģenerālā asambleja nosodīja visas starptautiskāterorisma izpausmes, kas apdraud cilvēku dzīvības vai nes viņiem nāvi,pakļauj briesmām cilvēka pamatbrīvības, kā arī visus represīvos unterorisma aktus, kas saistīti ar koloniāliem un rasistiskiem režīmiem, kurinoliedz cilvēku leģitīmās tiesības uz pašnoteikšanos un neatkarību.1994. gadā <strong>ANO</strong> Ģenerālā asambleja pieņēma Deklarāciju <strong>par</strong>pasākumiem starptautiskā terorisma izskaušanai; tā nosodīja jebkurasterorisma izpausmes un aktus kā kriminālus un neattaisnojamus,neatkarīgi no tā, kas ir to veicējs un kur tie notiek.Gadsimtu mijā <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas Juridiskā komisija strādāja,lai sagatavotu jaunu pretterorisma līguma tekstu. Tomēr tā nespējapanākt vienošanos, jo nevarēja formulēt noteikumus, kas galvenokārtattiektos uz Tuvajiem Austrumiem un Kašmiru. Līgumam vajadzētubūt dokumentam, kas apvienotu daudzas pašreizējās starptautiskāsvienošanās <strong>par</strong> dažādiem terorisma aspektiem – nelegāli iegūtās naudaslegalizēšanu, bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem u. c. Līgumasarunās vadošā valsts bija Indija, taču tās beidzās ar strupceļu konkrētosjautājumos, tostarp <strong>par</strong> terorisma definīciju. Vislielākās domstarpībasizraisīja arābu valstu priekšlikums, ka <strong>par</strong> teroristiem netiek uzskatītaspersonas, kas cīnās pret „ārvalstu okupāciju”, t. i., <strong>par</strong> tādiem netiktuuzskatīti palestīniešu pašnāvnieki spridzinātāji. Citi savukārt vēlējās,lai <strong>par</strong> terorismu netiktu uzskatītas nacionālo atbrīvošanās kustību vainacionālo bruņoto spēku veiktās darbības; tās savukārt attaisnotu Izraēlas<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>75
armijas operācijas palestīniešu teritorijās vai arī musulmaņu kaujiniekus,kas vēlas strīdīgās Kašmiras provinces atdalīšanos no Indijas.Jautājums <strong>par</strong> terorisma definēšanu bija aktuāls arī <strong>ANO</strong> 2005. gadareformu paketē, un tas atspoguļojās <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra Kofi Annana2005. gada marta ziņojumā. Tika piedāvāts definēt terorismu, uzsverotvardarbību pret civiliedzīvotājiem. Definīcijas trūkums patiešām ir bijisšķērslis, lai skaidri formulētu efektīvu un principiālu pretterorismastratēģiju un attīstītu spēju reaģēt uz jaunajiem draudiem. Izsvērta terorismadefinīcija norobežotu šo daudz izmantoto jēdzienu gan no brīvībascīnītāju statusa tīkotājiem, gan no tiem, kas ar šo pagaidām neskaidro,emocijām pārpilno un daudznozīmīgo jēdzienu mēģina pamatot savuinterešu īstenošanu. Ņemot vērā to, ka pagaidām neviens starptautiskāspolitikas dalībnieks nav spējis sniegt adekvātu piedāvājumu terorismadraudu novēršanai un ka tas ir viens no centrālajiem starptautisko attiecībuproblēmjautājumiem, <strong>ANO</strong> izstrādāta veiksmīga, terorisma jēdzienuraksturojoša definīcija, kā arī pretterorisma stratēģija ne tikai spēcinātu šīsstarptautiskās organizācijas spēju reaģēt uz jaunajiem draudiem, bet arībūtu nozīmīgs ieguldījums starptautiskās drošības stiprināšanā kopumā.Tomēr 2005. gada septembra <strong>ANO</strong> galotņu tikšanās noslēdzās, valstuvadītājiem nevienojoties <strong>par</strong> terorisma definīciju, tādējādi šo jautājumujoprojām atstājot nerisinātu.<strong>ANO</strong> starptautiskās pretterorisma konvencijas1963. gads, TokijaKonvencija <strong>par</strong> noziegumiem un dažām citām nelikumīgāmdarbībām, kas izdarītas gaisakuģos1970. gads, HāgaKonvencija <strong>par</strong> cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu1971. gads, MonreālaKonvencija <strong>par</strong> cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraudcivilās aviācijas drošību76 <strong>ANO</strong> UN GLOBĀLĀ PASAULE
1973. gads, ŅujorkaKonvencija <strong>par</strong> noziegumu novēršanu pret personām, kas baudastarptautisko aizsardzību, arī pret diplomātiskajiem aģentiem, unsodīšanu <strong>par</strong> šādiem noziegumiem1979. gads, ŅujorkaStarptautiskā konvencija pret ķīlnieku sagrābšanu1980. gads, VīneKodolmateriālu fiziskās azsardzības konvencija1988. gads, MonreālaProtokols <strong>par</strong> cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpostarptautisko civilo aviāciju (papildina Konvenciju <strong>par</strong> cīņu pretnelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību)1988. gads, RomaLīdzprotokols <strong>par</strong> cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraudjūras navigācijas drošību1988. gads, RomaProtokols <strong>par</strong> prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformudrošību kontinentālajā šelfā apkarošanu1991. gads, MonreālaKonvencija <strong>par</strong> plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu toatklāšanu1994. gads, ŅujorkaKonvencija <strong>par</strong> Apvienoto Nāciju personāla drošību1997. gads, ŅujorkaStarptautiskā konvencija <strong>par</strong> cīņu pret teroristu rīkotajiemsprādzieniem1999. gads, ŅujorkaStarptautiskā konvencija <strong>par</strong> cīņu pret terorisma finansēšanu<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>77
Lai arī starptautiskais terorisms ir viens no lielākajiem mūsdienupasaules draudiem, tikai ceturtā daļa <strong>ANO</strong> dalībvalstu ir ratificējušasvisas pretterorisma konvencijas.(Konvencijas, kurām ir pievienojusies Latvija, sk. pielikumā „<strong>Latvijas</strong>ratificētās <strong>ANO</strong> konvencijas”.)Cits globāls drauds starptautiskajam mieram un drošībai irkodolieroču izplatība, aktuāls ir atbruņošanās jautājums. Tam pievērsās<strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs Kofi Annans savā 2005. gada ziņojumā, kurā tikapiedāvāti reformu pasākumi. Tomēr arī šajā jutīgajā jautājumā pasaulesvalstīm nav vienotības; reformu ziņojumā tas skarts visai piesardzīgi. Laiarī pasauli 2005. gada sākumā satricināja fakts, ka Ziemeļkoreja atsākusisavu kodolprogrammu un izstājusies no Kodolieroču neizplatīšanaslīguma, un pastāvēja bažas <strong>par</strong> kodolieroču izstrādi Irānā, ziņojumāuzsvars tika likts uz ieroču izplatīšanas pārtraukšanu, nepietiekamipievēršoties atbruņošanās jautājumam.Līdz šim <strong>ANO</strong> varēja pārmest apelēšanu pie augstākiem standartiem,nekā tie visumā pastāv starptautiskajās attiecībās, un ideālistiskussolījumus <strong>par</strong> labāk iekārtotu pasauli. Proti, gadu gaitā <strong>ANO</strong> rūpīgi strādājavispārējas un pilnīgas atbruņošanās mērķa labā, Ģenerālajā asamblejā patir notikušas divas īpaši atbruņošanās jautājumiem veltītas sesijas, tomērarguments, ka šajā idejā jau pamatā ir bijušas kļūdas, nebija ticis uzklausīts.2005. gadā, aizstāvot kodolreaktorus kā globālās sasilšanas risinājumu unierobežojot kodolieroču „izplatīšanas un iespējamās lietošanas draudus”,<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra ziņojums nepievērsās draudiem, ko rada šo ieročuizgatavošana un pastāvēšana kā tāda. Būtu jāatzīst, ka pati kodolieročuesamība ir iemesls, kāpēc tiek apdraudēta cilvēce un ir jāturpina diskusijas<strong>par</strong> atbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu. Ziņojumā arī netikaanalizēti tie draudi, ko rada vieglo kodolieroču plašā izplatība pasaulē.Lai arī Kofi Annana ziņojumā kodolieroču draudu mazināšanas sadaļaizpelnījās kritiku, tajā vismaz šis jautājums bija skarts un norādīts uz<strong>ANO</strong> vēlmi šo globālo problēmu risināt. Turpretī <strong>ANO</strong> 60. gadu jubilejassammits noslēdzās ar rezultātu, kas <strong>ANO</strong> lomu šajā jomā nestiprina – <strong>par</strong>78 <strong>ANO</strong> UN GLOBĀLĀ PASAULE
ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos dalībvalstis vienošanos panāktnespēja un atteicās no visiem ierosinājumiem.Jāuzsver, ka kodolieroču draudu mazināšanā un novēršanā nozīmīgsir progress gan atbruņošanās, gan kodolieroču neizplatīšanas jomā, unneviena no tām nebūtu īpaši jāizceļ. Situāciju uzlabot spētu līdzsvarotsun vienmērīgs valstu ieguldījums visos trīs Kodolieroču neizplatīšanaslīguma komponentos, kas ir – kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanāsun kodoltehnoloģiju izmantošana miermīlīgiem mērķiem.(Par <strong>ANO</strong> darbību starptautiskā un drošības uzturēšanas jomā sk. arīnodaļā „<strong>ANO</strong> darbības virzieni”.)Nevalstiskās organizācijas un <strong>ANO</strong>Globalizācijas straujajos apstākļos nevalstiskās organizācijas (NVO)aizvien vairāk darbojas ne tikai konkrētas nacionālas valsts robežās, betarī globālajā politiskajā vidē. Amnesty International, Doctors WithoutBorders, Oxfam, Greenpeace un daudzas citas NVO meklē iespējas, kāietekmēt mūsdienu starptautiskās politikas lēmumus. Arī <strong>ANO</strong> kā vienano galvenajām globālās politikas organizācijām ir atvērta sadarbībai arNVO.Lēmumus starptautiskajā politikā <strong>par</strong>asti pieņem nacionālās valstis,savukārt NVO meklē pieeju informācijai, kontaktējas ar personām, kaslēmumus pieņem. Šis darbs norisinās dažādos veidos. NVO pārstāvjipiedalās konferencēs, kur notiek oficiālās tikšanās, sadarbojas ardelegātiem un novēro notiekošo. NVO izplata savus dokumentus, cenšasiegūt iespējas piedalīties neformālajos tikšanās pasākumos, kā arī tiesībaskonsultēties <strong>par</strong> politikas veidošanas un ieviešanas jautājumiem <strong>ANO</strong>Sekretariāta administratīvajos birojos un citās aģentūrās. Dažos (gan ļotiretos) gadījumos lēmumu pieņemšanas procesā NVO tiek piešķirts oficiālsbalsošanas statuss, piemēram, Starptautiskajā Darba organizācijā.Nevalstiskajām organizācijām oficiālais statuss <strong>ANO</strong> ir Sabiedriskāsinformācijas de<strong>par</strong>tamentā un Ekonomikas un sociālo lietu padomē<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>79
(ECOSOC). <strong>ANO</strong> Statūtu 71. pantā <strong>par</strong>edzētas NVO konsultācijas arECOSOC, un šīs attiecības noteiktas daudzos dokumentos. 1946. gadā 41NVO tika piešķirts konsultatīvais statuss ECOSOC, 1992. gadā tas jau bija700 NVO, bet patlaban šādu NVO skaits ir sasniedzis 2719.<strong>ANO</strong> Statūtu 71. pantsEkonomiskā un sociālā padome ir pilnvarota veikt nepieciešamospasākumus, lai konsultētos ar nevalstiskajām organizācijām, kurasbūtu ieinteresētas viņu kompetencē ietilpstošajos jautājumos. Tāduspasākumus ar starptautiskajām organizācijām un, nepieciešamībasgadījumā, ar nacionālajām organizācijām var noteikt pēckonsultēšanās ar ieinteresētajiem Apvienoto Nāciju organizācijasdalībniekiem.Konsultatīvās attiecības mūsdienās tiek regulētas saskaņā ar ECOSOC1996. gada 31. rezolūciju, kurā noteiktas prasības šā statusa iegūšanai,tiesības un pienākumi, procedūras statusa izbeigšanai vai apturēšanai,kā arī ECOSOC Nevalstisko organizāciju komitejas (CONGO) nozīmeun funkcijas, <strong>ANO</strong> Sekretariāta pienākumi konsultatīvo attiecībuatbalstīšanā. Konsultatīvo statusu nevalstiskajām organizācijām piešķirECOSOC, pamatojoties uz CONGO rekomendāciju. CONGO ir oficiālāNVO balss <strong>ANO</strong>, un šajā komitejā darbojas tās NVO, kam ir ECOSOCkonsultatīvais statuss.Ir trīs NVO konsultatīvie statusi ECOSOC – vispārējais, īpašais unspecializētais.80 <strong>ANO</strong> UN GLOBĀLĀ PASAULE
NVO konsultatīvā statusa veidi ECOSOCVispārējais Īpašais SpecializētaisKonsultatīvais statuss Jā Jā JāNozīme ECOSOC darbāVisāsjomāsVairākāsjomāsIerobežotaPiedalās <strong>ANO</strong> sanāksmēs Jā Jā JāIeceļ savus <strong>ANO</strong> pārstāvjus Jā Jā JāTiek aicināti uz <strong>ANO</strong>starptautiskajāmkonferencēmIesaka ECOSOCdienaskārtības jautājumusJā Jā JāJā Nē NēIzplata paziņojumusECOSOC sanāksmēs2000 vārdu500vārduNēVar runāt ECOSOC Jā Nē NēIzplata paziņojumusECOSOC subsidiāroinstitūciju sanāksmēs2000 vārdu1500vārduNēVar runāt ECOSOCsubsidiāro institūcijusanāksmēsJāiesniedz četru gadupārskatsJā Jā NēJā Jā NēECOSOC ietvaros NVO ir <strong>par</strong>edzētas ļoti daudzveidīgas sadarbībasun lobēšanas iespējas, tomēr neviens oficiālais dokuments neskar NVOattiecības ar Drošības padomi. <strong>ANO</strong> dibinātāji uzskatīja, ka nepieciešamasECOSOC konsultēšanās ar NVO <strong>par</strong> darba, veselības un sociālās politikasjautājumiem, savukārt miera un drošības joma tika atstāta vienīginacionālo valstu kompetencē.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>81
Pēc aukstā kara beigām globalizācijas procesu ietekmē NVO darbībasnozīmīga daļa tiek veltīta arī mieram un drošībai. NVO darba grupaDrošības padomē vidēji reizi nedēļā tiekas ar padomes vēstniekiem,savukārt Drošības padomes delegāti tiekas ar NVO pārstāvjiem, laidiskutētu <strong>par</strong> dažādiem politikas jautājumiem. 10 gadu laikā NVO unDrošības padomes locekļi ir izveidojuši plašas sadarbības formas – noprivātām divpusējām sarunām līdz pat masveidīgām kampaņām. Laistiprinātu efektivitāti un koordinētu savu darbu ar Drošības padomi,NVO radījusi ad hoc veida politikas grupas. Piemēram, ir notikušashumanitāro aģentūru sarunas pie viena galda, lai organizētu regulārastikšanās; citās grupās apvienotas organizācijas, kuru interešu lokā irjautājumi: „Irāka”, „Izraēla/Palestīna”, „Sievietes, miers un drošība”,„Bērni un bruņots konflikts” u. c. Drošības padomes veiktās misijaskrīžu skartajos reģionos pēc 2000. gada radīja īpašu NVO lobēšanas vilni.Pirms īpašo misiju došanās uz krīzes vietu to pārstāvjiem NVO piedāvājaaktuālu informāciju <strong>par</strong> rajoniem, kas būtu jāapmeklē, kā arī aicinājaprogrammās iekļaut tikšanās ar vietējām NVO.NVO kopš pirmajiem <strong>ANO</strong> darbības gadiem ir strādājušas arī kopāar Ģenerālo asambleju – piedalījušās Ģenerālās asamblejas, kā arī tāskomiteju un citu subsidiāro institūciju sanāksmēs. 1996. gadā pēc sarunām<strong>par</strong> plašākām NVO tiesībām ECOSOC ietvaros bija prognozes, ka NVOvarētu tikt piešķirts konsultatīvais statuss Ģenerālajā asamblejā. Tomēr,neraugoties uz plašajām diskusijām un sarunām, ievērojamu panākumušajā jomā nav.Izmantotā literatūra un avotiAn Agenda for Peace: Preventive Diplomacy, Peacemaking and Peace-keeping. Report of theSecretary-General Pursuant to the Statement Adopted by the Summit Meeting of the SecurityCouncil on 31 January 1992. A/47/277 – S/24111, 17 June 1992.<strong>ANO</strong> Statūti, www.un.org/abountun/charter/index.htmlDiehl, P. F. The Politics of International Organizations. Pacific Grove, Cal.,: Brooks/ColePublishing Company, 1989.Everything You Always Wanted to Know about the United Nations. UN DPI, 2001.82 <strong>ANO</strong> UN GLOBĀLĀ PASAULE
Helms, J. Saving the U.N.: A Challenge to the Next Secretary-General. Foreign Affairs.September–October, 1996.Krasno, J. (ed.) The United Nations. Confronting the Challenges of Global Society. New York:Lynne Riener Publishers, 2004.LR ārlietu ministra runa <strong>ANO</strong> Ģenerālajā asamblejā, paužot <strong>Latvijas</strong> pozīciju <strong>ANO</strong> reformassakarā. Ņujorka, 18.09.2005.Parsons, A. The United Nations and the National Interests of States. In: United Nations, DividedWorld: The UN’s Roles in International Relations. A. Roberts, B. Kingsbury (ed.). Oxford:Clarendon Press, 1988.Roberts, A., Kingsbury, B. (ed.) United Nations, Divided World: The UN’s Roles inInternational Relations. Oxford: Clarendon Press, 1988.UN Basic Facts 2000–2004. New York: UN.Weiss, T. G., Forsythe, P. D., Coathe R. A. The United Nations and Changing World Politics.Colorado: Westview press, 2004.Werner, J., Feld, J., Robert, S., Hurwitz, L. International Organizations: A Com<strong>par</strong>ativeApproach. 2nd ed. New York; Westport, Conn.; London: Praeger, 1988.Noderīgi<strong>ANO</strong> konference <strong>par</strong> cilvēku apmešanās vietām – Habitat II, www.un.org/Conferences/habitat<strong>ANO</strong> Statūti, www.un.org/aboutun/charter/index.html<strong>ANO</strong> Vides un attīstības konference (Pasaules sammits), www.un.org/dpcsd/dsdCeturtā pasaules konference <strong>par</strong> sievietēm, www.un.org/dpcsd/daw/daw1.htmNVO akreditāciju saraksts <strong>ANO</strong>, www.un.org/esa/coordination/ngo/pdf/INF_List.pdfPasaules bērnu sammits, www.unicef.orgPasaules cilvēktiesību konference, www.unhcr.chPasaules informācijas sabiedrības sammits, 1.fāze: www.itu.int/wsis/Pasaules informācijas sabiedrības sammits, 2.fāze: www.itu.int/ wsis/Pasaules konference pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un citām neiecietībasizpausmēm, www.unhchr.ch/html/racism/index.htmPasaules pārtikas sammits, www.fao.orgPasaules sammits II jeb RIO+5, www.ngos.net/un/rio5.htmlPasaules sammits <strong>par</strong> sociālo attīstību un ārpus tās: Sociālās attīstības sasniegšana visiemglobalizētajā pasaulē, www.un.org/esa/socdev/geneva2000/Pasaules sociālās attīstības sammits, www.undp.org/wssd.htmlStarptautiskā konference <strong>par</strong> apdzīvotību un attīstību, www.unfpa.org<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>83
<strong>ANO</strong> reformas un pārorientēšanāsGunda Ignatāne
<strong>ANO</strong> reformas un pārorientēšanās<strong>ANO</strong> kā globāla starptautiska organizācija, kuras mērķis ir mainītstarptautisko attiecību situāciju, neizbēgami ir radījusi lielas cerības,bet vēlāk – arī tām sekojošu vilšanos. <strong>ANO</strong> bieži tiek idealizēta – lai arīorganizācijā ir apvienojušās suverēnas valstis, tā tiek uzlūkota kā morālipārāka nekā nācijas, kas to veido (jo īpaši tādu principu aizstāvēšanas dēļkā cilvēktiesības, spēka nelietošana un atbruņošanās). Universalitāte <strong>ANO</strong>dalībā ļauj pasaulei organizācijā saskatīt kaut ko vairāk nekā to veidojošodaļu summu, uztvert to kā vienību, kas pārspēj jebkuras dalībvalstsintereses. <strong>ANO</strong> kritiķi savukārt uzskata, ka organizācijai raksturīgas tikairunas, nevis rīcība; tā esot arēna, kur valdības liekulīgi deklarē vienasvērtības, tai pašā laikā praksē īstenojot citas, kā arī instruments maskētaispēka politikas īstenošanai. Šis viedoklis kļuva īpaši izplatīts 20. gadsimta70. gados un 80. gadu sākumā.Diskusija <strong>par</strong> organizācijas efektivitāti ir aktuāla jau kopš 20. gadsimta50. gadiem. Arābu–Izraēlas konflikts, apspiešana un agresijaDienvidāfrikā, Kipra, Dienvidaustrumāzija un Kašmiras strīds – šiejautājumi ir bijuši <strong>ANO</strong> dienaskārtībā gandrīz kopš tās dibināšanassākuma. Pret <strong>ANO</strong> tika vērstas apsūdzības dubultstandartu lietošanājau kopš Suecas krīzes laika. Finanšu krīzes sākās pagājušā gadsimta60. gados un joprojām īsti nav beigušās. Pret <strong>ANO</strong> tiek vērsti pārmetumi,ka tā neko neesot darījusi, lai novērstu draudošo karu starp Irānu un Irāku1980. gada septembrī vai Izraēlas iebrukumu Libānā 1982. gada jūnijā.Pat <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs Havjers Peress de Kueljars 1982. gadā savāziņojumā atzina, ka <strong>ANO</strong> „reizēm nespēj izšķirīgi rīkoties, lai atrisinātukonfliktus, un organizācijas rezolūcijām aizvien vairāk nepakļaujas vaitās ignorē tie, kas jūtas pietiekami stipri, lai tā rīkotos” 1 . <strong>ANO</strong> Drošībaspadomei tiek pārmestas nedemokrātiskas lēmumu pieņemšanas metodesun Otrā pasaules kara beigām atbilstošs sastāvs, Ģenerālā asamblejazaudē nozīmi un Cilvēktiesību komisijā atrodas (vai pat to vada) valstis,1<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra gada ziņojums. Citēts pēc: New York Times, 07.09.1982.86 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
kurām pašām jāatbild <strong>par</strong> cilvēktiesību pārkāpumiem. Pamatojoties uzšādiem piemēriem, starptautiskajā diskusijā tiek uzdots jautājums: vai<strong>ANO</strong> saglabā un attaisno sevi kā starptautiskā miera un drošības sargs?Ja organizācija tiktu radīta mūsdienās, tad, <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra KofiAnnana vārdiem, tā pilnīgi noteikti izskatītos citādāka nekā patlaban.No vienas puses, šāda aina norāda uz kritisku situāciju, jo iezīmē<strong>ANO</strong> darbību bez skaidras vīzijas, ar ieilgušām problēmām un nespējuveikt savus galvenos uzdevumus. No otras puses, nemitīgā diskusijanorāda arī uz <strong>ANO</strong> spēju izdzīvot. Turklāt <strong>ANO</strong> 2005. gada reformaapliecinājusi nozīmīgu attīstību starptautiskās politikas izpratnē. Otrāpasaules kara beigās <strong>ANO</strong> Statūtu izstrādes gaitā pasaules politikunoteica uzvarētājvalstis, kas pamatā vadījās pēc ietekmes sfēru un spēkalīdzsvara politikas principiem. Mūsdienās diskusija <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> efektivitāti,uzdevumiem un nākotni notiek, iesaistot visas pasaules valstis, ekspertus,nevalstiskās organizācijas, formālos un neformālos sabiedriskos līderus.Izvērtējot jaunos apstākļus, <strong>ANO</strong> meklē atbildes, kāds varētu būtdevums, ko tikai šī globālā organizācija ir spējīga sniegt pasaulei. Kautarī izskanējušas dzēlīgas piezīmes <strong>par</strong> Drošības padomes novecojušosastāvu, kas atspoguļojot drīzāk pēckara, nevis 21. gadsimta politiskorealitāti, neviena cita organizācija nav ieguvusi tādu leģitimitāti, kādastarptautiskajās attiecībās ir <strong>ANO</strong>.Šajā nodaļā tiek aplūkoti <strong>ANO</strong> reformu priekšlikumu konceptuālievirzieni, kā arī 2005. gada reformas ģenēze, īpaši pievēršoties <strong>ANO</strong>Drošības padomes, Ģenerālās asamblejas, Cilvēktiesību komisijas unfinanšu reformai. Nodaļas noslēgumā sniegts ieskats jautājumā <strong>par</strong><strong>Latvijas</strong> dalību <strong>ANO</strong> 2005. gada reformā.<strong>ANO</strong> reformu priekšlikumu konceptuālie virzieniJautājums <strong>par</strong> to, vai un kā <strong>ANO</strong> būtu reformējama, pirmām kārtām irattiecināms uz dalībvalstīm. <strong>ANO</strong> ir uzskatāma <strong>par</strong> klasisku starpvaldībuorganizāciju, tas nozīmē – tā rīkojas tikai tiktāl, cik šāda rīcība atbilst<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>87
dalībvalstu interesēm. Nav šaubu, ka <strong>ANO</strong> darbosies tieši tik efektīvi, cikdalībvalstis to vēlēsies, turklāt, kā intervijā „<strong>Latvijas</strong> Vēstnesim” norādījis<strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> <strong>Ārlietu</strong> ministrijas Plānošanas grupas vadītājs unbijušais <strong>Latvijas</strong> vēstnieks <strong>ANO</strong> Ņujorkā Gints Jegermanis, „nevar gaidīt,lai viena organizācija atrisina visas pasaules nebūšanas, kuras rada pašasdalībvalstis” 2 .<strong>ANO</strong> vēsture savā ziņā ir vērtējama kā pastāvīgs pārmaiņu un reformuprocess. Tā aptver gan aukstā kara sākumu un beigas, gan dekolonizāciju,kas radīja <strong>ANO</strong> dalībvalstu skaita ievērojamu pieaugumu 20. gadsimta70. gados un noteica nepieciešamību sākt ziemeļu–dienvidu jautājumarisināšanu. Laika gaitā līdzās jau 1945. gadā noteiktajām <strong>ANO</strong> darbībasjomām ir radušās citas, kuru centrā ir globāli jautājumi – dabas resursuizsīkšana, apkārtējās vides iznīcināšana, globālās klimata pārmaiņas,planētas pārapdzīvotība atsevišķos tās reģionos, masu iznīcināšanas ieročuradītie draudi, slimību izplatība un valstu iekšējie konflikti. Visās šajāsjomās <strong>ANO</strong> ir mēģinājusi pierādīt, ka ir spējīga kā universāla starptautiskaorganizācija piemēroties un pakāpeniski, atbilstoši starptautiskajaisituācijai pārvērtējot savu pieredzi un rīcībspēju, mainīties. Tomērjāatzīmē, ka šeit pastāv pretrunas starp lielajām cerībām, piemēram,klimata vai atbruņošanās jomā, un <strong>ANO</strong> kā starpvaldību organizācijasreālajām iespējām.Vēsturiski <strong>ANO</strong> reformu priekšlikumi plašuma un nozīmības ziņāsvārstās no iekšēji institucionāliem līdz pat tādiem, kas pieprasa izmaiņas<strong>ANO</strong> Statūtos.2Drošāka pasaule – kā? Intervija ar LR <strong>Ārlietu</strong> ministrijas Plānošanas grupas vadītāju unbijušo <strong>Latvijas</strong> vēstnieku <strong>ANO</strong> Ņujorkā Gintu Jegermani. <strong>Latvijas</strong> Vēstnesis.2005, 15. marts.88 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
<strong>ANO</strong> reformu priekšlikumu veidiIekšējās efektivitātes paaugstināšanaReformas orientētas uz <strong>ANO</strong> iekšējās organizācijas un darbībasformu pārmaiņām.Piemērs: Reformu priekšlikumi <strong>ANO</strong> Sekretariāta, specializētoaģentūru iekšējās darbības efektivitātes un koordinācijas uzlabošanai.Ārējās efektivitātes paaugstināšanaReformas orientētas uz lielāku efektivitāti un labākām iespējām<strong>ANO</strong> darbības līdzšinējās pamatjomās.Piemērs: Priekšlikumi administratīvajā un finanšu jomā.Institucionālās reformasReformas orientētas uz institucionālām pārmaiņām, piemērošanosjaunai situācijai, jauniem izaicinājumiem.Piemērs: Drošības padomes reforma, <strong>ANO</strong> Cilvēktiesību komisijasreforma, jaunu institūciju radīšana (piemēram, Pasaules Dabasorganizācija, Cilvēktiesību padome).Pārmaiņas pamatprinciposReformas orientētas uz ievērojamām <strong>ANO</strong> līdzšinējo principupārmaiņām.Piemērs: <strong>ANO</strong> pārnacionalizēšana, atteikšanās no aizliegumaiejaukties valstu iekšējās lietās. Jaunā drošības konceptaatspoguļošana <strong>ANO</strong> Statūtos, struktūrā un darbības principos.Pēc aukstā kara beigām <strong>ANO</strong> uzsāka darbību dažādās jomās, kas mainījaorganizācijas lomu, no valstu kopības foruma kļūstot <strong>par</strong> starptautiskāspolitikas dalībnieku. Ņemot vērā pēc aukstā kara iegūto jauno Drošībaspadomes rīcībspēju, no vienas puses, un struktūras trūkumus, no otraspuses, dzima diskusijas, kuras var iedalīt divos pamatvirzienos:<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>89
1. Pēc Drošības padomes nozīmes pastiprināšanās īpaši savasierobežotās ietekmes iespējas izjuta nepievienojušos valstukustības pārstāvji – grupa no vairāk nekā 100 (pamatā attīstības)valstīm. Tādēļ kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma tās tiekušās pēclabākām līdzdalības iespējām organizācijas nozīmīgākajos lēmumupieņemšanas procesos.2. Savukārt industriālās valstis atzīmē sistēmas efektivitātes trūkumuun pieprasa smalkākas, caurredzamākas un izmaksu ziņā taupīgākas<strong>ANO</strong> struktūras. Efektivitāte (vai tās trūkums) ātri tika padarīta <strong>par</strong>industriālo valstu argumentu, izmantojot <strong>ANO</strong> kā instrumentu, laiīstenotu savas intereses.Šajās diskusijās jēdzieni „līdzdalība” un „efektivitāte” kļuva <strong>par</strong> būtībāviens otru izslēdzošiem jēdzieniem. Galvenā efektivitātes principaaizstāve ir ASV, kas arī mūsdienās <strong>ANO</strong> kritizē <strong>par</strong> institucionālonekārtību, smagnējo a<strong>par</strong>ātu ar lielo nekompetento personālu unstagnāciju tā struktūrvienībās, <strong>par</strong> anahronisku darba stilu un bezrūpīguapiešanos ar kopīgajiem līdzekļiem. Kā risinājums ir piedāvātakoncentrēšanās uz starptautiskā miera uzturēšanas pamatuzdevumiem,kā arī a<strong>par</strong>āta samazināšana. Šādas reformas ASV ir mēģinājusi panākt,gan neveicot iemaksas <strong>ANO</strong> pastāvīgajā un miera uzturēšanas budžetā,gan demonstrējot vēlmi atteikties no multilaterālisma kā starptautiskoattiecību risināšanas ietvara.Pamatargumenti <strong>ANO</strong> reformas nepieciešamībai<strong>ANO</strong> Statūtu formulējumi<strong>ANO</strong> Statūti vietām ir neskaidri formulēti, iespējama pārāk dažādavai plaša to interpretācija. Ir pierādījies, ka vairāki Statūtos ietvertienoteikumi, piemēram, VII nodaļas punkti, ir neīstenojami.<strong>ANO</strong> Statūtu anahronismiNozīmi ir zaudējusi un kļuvusi <strong>par</strong> anahronismu atsauce uznaidīgajiem spēkiem. To var teikt arī, piemēram, <strong>par</strong> Aizbildniecībaspadomi, kas savu darbu dekolonizācijas procesā ir paveikusi; arīpolitiskā realitāte tās turpmāku pastāvēšanu nepieprasa.*90 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
Jauni uzdevumiDaudzas jaunas <strong>ANO</strong> uzdevumu jomas, piemēram, krīžu iepriekšējanovēršana, dabas aizsardzība, apdzīvotības jautājumi u. c., <strong>ANO</strong>Statūtos nav ietverti vai pietiekami atspoguļoti.<strong>ANO</strong> Drošības padomes sastāvs<strong>ANO</strong> Drošības padomes pastāvīgie locekļi atspoguļo stāvoklipēc Otrā pasaules kara, nevis 21. gadsimta sākumā, bet padomesmainīgie locekļi – situāciju 20. gadsimta 60. gadu sākumā.Veto tiesībasVeto tiesības ir kritizētas jau kopš Sanfrancisko konferences, jostarptautiskajās tiesībās pārsvarā pastāv balsu vairākuma princips.Veto tiesības tiek raksturotas kā diskriminējošas un neatbilstošas<strong>ANO</strong> Statūtos reglamentētajam valstu līdztiesības principam.Ģenerālās asamblejas darba veidsĢenerālās asamblejas darbība tiek raksturota kā pārāk laikietilpīgaun komplicēta.Ekonomikas un sociālo lietu padomeEkonomikas un sociālo lietu padomei tiek pārmestas būtiskaskoordinācijas problēmas un neefektīvs, laiku patērējošs darba stils.Finansēšanas mehānismsPastāvošais <strong>ANO</strong> finansēšanas mehānisms nenovērš <strong>ANO</strong> budžetapārlieku lielo atkarību no ASV. Dalībvalstu <strong>par</strong>ādi rada nopietnasun tālejošas finanšu krīzes.Visas sistēmas koordinācijaEfektīva visas sistēmas koordinācija ir praktiski neiespējama. <strong>ANO</strong>sistēma ir kļuvusi pārāk plaša un tanī pašā laikā – sadrumstalota.Drošības koncepta maiņaDrošības koncepts kopš Otrā pasaules kara beigām ir būtiskimainījies, un tam būtu jāatspoguļojas <strong>ANO</strong> Statūtos, <strong>ANO</strong> struktūrāun darbības principos.* Par nepieciešamību šos punktus izslēgt no <strong>ANO</strong> Statūtiem pasaules valstu līderivienojās 2005. gada septembrī.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>91
<strong>ANO</strong> 2005. gada reformas ģenēze2005. gads <strong>ANO</strong> vēsturē iezīmējās ar diviem būtiskiem notikumiem –60. gadskārtu un organizācijas vēsturē visplašākajām reformu iniciatīvām.Tās, protams, nav uzskatāmas <strong>par</strong> pilnīgām; <strong>par</strong> reformām notika karstasdiskusijas, un rezultāts <strong>ANO</strong> septembra sammitā tika sasniegts tikai daļēji.Tomēr šī reformu priekšlikumu pakete ir pilnīgākā, kāda līdz šim ir tapusi.1996. gadā <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs Kofi Annans paziņoja, ka viensno viņa galvenajiem darbības mērķiem ir padarīt <strong>ANO</strong> efektīvāku unspējīgāku atbildēt uz dalībvalstu vēlmēm un vajadzībām. Sekoja dažādipētījumi, pasākumi un rekomendācijas, kā arī <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejasrezolūcijas <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> reformām (A/RES/52/12, 1997. gada 14. novembrī;A/RES/57/300, 2003. gada 7. februārī). Notikušas arī globālas konferences,kurās iekļauti jautājumi <strong>par</strong> nepieciešamajām pārmaiņām; svarīgākovidū minamas 1996. gada konference <strong>par</strong> sociālo attīstību un 2000. gadaTūkstošgades konference. Tapuši arī vairāki būtiski reformu ziņojumi.Jaunākie dokumenti, kuros ietverti<strong>ANO</strong> reformu priekšlikumi2000. gadsTūkstošgades deklarācija un attīstības mērķi2004. gads.Augsta līmeņa speciālistu grupas draudu, izaicinājumu un pārmaiņujautājumos ziņojums „Drošāka pasaule – mūsu kopējā atbildība”2005. gadsDžefrija Saksa ziņojums „Investīcijas attīstībā”2005. gads<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra Kofi Annana ziņojums „Lielākas brīvībasapstākļos: ceļā uz attīstību, drošību un cilvēktiesībām visiem”2005. gads<strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 59. sesijas prezidenta Žana Pingadokuments <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> reformām Ģenerālās asamblejas 60. sesijai92 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
Vēršoties pie <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 2003. gada septembrī, <strong>ANO</strong>ģenerālsekretārs Kofi Annans brīdināja dalībvalstis, ka organizācijair sasniegusi krustceles un tai ir jāizvēlas: vai nu pieņemt izaicinājumupievērsties jaunajiem draudiem, vai arī jārēķinās ar izkurtēšanas riskuvalstu nesaskaņu un unilaterālas jeb vienpusējas rīcības dēļ. Kā atbildišim brīdinājumam augsta līmeņa speciālisti draudu, izaicinājumu unpārmaiņu jautājumos 2004. gadā sagatavoja ziņojumu, kurā rekomendēja<strong>ANO</strong> izvēlēties izaicinājumu ceļu – veikt organizācijā būtiskas reformas,nevis turpināt cīnīties ar desmitiem gadu vecām problēmām.Pamatojoties uz iepriekš sagatavotajiem dokumentiem, kuros ietverti<strong>ANO</strong> reformu priekšlikumi, <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs Kofi Annans2005. gada 21. martā nāca klajā ar ziņojumu „Lielākas brīvības apstākļos:ceļā uz attīstību, drošību un cilvēktiesībām visiem”. Ziņojums balstās uzpašreizējo draudu starptautiskajam mieram un drošībai izvērtējumu.Tā ir reformu priekšlikumu pakete, kas iekļauj trīs svarīgākos tematus –attīstību, drošību un cilvēktiesības globālā mērogā. Īsumā šo izvērtējumuvarētu raksturot šādi: padarot drošu vienu jomu, drošākas ir arī citas.Ziņojumā tika akcentēts, ka nav atšķirības starp tādiem draudiem kāterorisms un masu iznīcināšanas līdzekļi, AIDS, bads vai nabadzība.Kā ierobežojošs faktors nav svarīgas arī valstu robežas. Taču kolektīvāsdrošības garantēšanā izšķiroša nozīme ir ekonomiskajai attīstībai. Draudiir savstarpēji saistīti, un, neveltot pietiekamu uzmanību vienlaicīgivisiem to veidiem, daudz lielāks risks ir saskarties ar neveiksmi to draudunovēršanā, kas konkrētā brīdī ir visakūtākie.2005. gada septembrī, slēdzot <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 59. sesiju, tāsprezidents Žans Pings nodeva nākamajam prezidentam Jānam Elīasonamrezolūciju, kurā izteikts asamblejas pieņemtais viedoklis <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>reformām. Par šo dokumentu diskutēja sūtņu sarunās, mēģinot panāktkompromisu, kas apmierinātu visus. Praksē tas nozīmē, ka reformuplānā tika ietverti maznozīmīgi reformu priekšlikumi vai tādi, <strong>par</strong> kurulietderību nevienam sūtnim nav bijušas šaubas, bet lēmumu pieņemšanustrīdīgos un nozīmīgos jautājumos atlika uz vēlāku laiku.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>93
2005. gada septembrī pasaules valstu līderi pulcējās <strong>ANO</strong> sammitā,lai spriestu <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> reformu un izvērtētu, kā pēdējo piecu gadu laikāir veicies, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus. Taču jau pirms<strong>ANO</strong> vēsturiskās galotņu tikšanās bija skaidrs, ka sūtņu noslīpētajā unĢenerālās asamblejas pieņemtajā dokumentā nav iekļautas būtiskākāsprasības mainīt organizāciju. To asi kritizēja arī <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs KofiAnnans: „Tas ir labs dokuments, bet mēs neesam ieguvuši to, ko gribējām.[..] Tas ir apkaunojums, ka sarunu pārstāvji galīgajā dokumentā navpavirzījuši tālāk jautājumus <strong>par</strong> atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu.” 3Kofi Annans pēc Žana Pinga dokumenta saņemšanas aicināja pasauleslīderus „iesaistīties un pārņemt vadību šajos jautājumos”, piemetinot, kavisam kaitē daži „sagandētāji”, kas iebilst pret reformām, un tie, kas bijušineelastīgi sarunu gaitā. 4Atklājot organizācijas 60. gadadienai pieskaņoto pasaules līderusanāksmi, <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs Kofi Annans, neraugoties uz iepriekšlolotajām cerībām, bija spiests atzīt, ka dalībvalstis nav spējušas vienoties<strong>par</strong> nepieciešamajām <strong>ANO</strong> reformām un panākt vienprātību dažossvarīgos jautājumos, piemēram, <strong>par</strong> pienākumu iejaukties, lai pasargātuciviliedzīvotājus no genocīda, kara noziegumiem vai etniskajām tīrīšanām.„Taču būsim atklāti viens pret otru un pret Apvienoto Nāciju tautām. Mēsvēl neesam panākuši plašas un fundamentālas reformas, kuras es, tāpatkā daudzi citi, uzskatu <strong>par</strong> nepieciešamām,” 5 uzrunājot valstu līderus,teica ģenerālsekretārs. Savukārt kā pozitīvu sasniegumu viņš minējavienošanos <strong>par</strong> papildu ikgadēju 50 miljardu dolāru piešķiršanu cīņai arglobālo nabadzību.2005. gada <strong>ANO</strong> sammita iznākums tiek vērtēts dažādi, tomēr gradācijanav visai plaša: no „nulles rezultāts” līdz „<strong>ANO</strong> turpmākajai attīstībaipieticīgas vienošanās”. Tanī pašā laikā, nenoliedzot neveiksmes, tiek3<strong>ANO</strong> Ģenerālsekretāra Kofi Annana teiktais <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 60. sesijas atklāšanaiveltītājā preses konferencē. Citēts pēc: <strong>ANO</strong> Ģenerālā asambleja atklāj vēsturisko 60. sesiju.LETA, 14.09.2005.4Turpat.5<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra Kofi Annana runa, atklājot organizācijas 60. gadadienai pieskaņotoĢenerālās Asamblejas galotņu sanāksmi Ņujorkā. 14.09.2005.94 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
norādīts, ka organizācijai daudz ir devusi arī plašā, iepriekš nebijusī unvisu pasauli aptverošā diskusija <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> nākotni un attīstību. Par vienuno <strong>ANO</strong> galotņu septembra tikšanās neveiksmēm jāatzīst dalībvalstunespēja risināt starptautiskā terorisma problēmjautājumus. Tika nosodītsterorisms „visos tā veidos un izpausmēs, lai arī kas to būtu veicis, jebkurun jebkādu mērķu vadīts”. Tomēr valstis nevarēja vienoties <strong>par</strong> terorismadefinīciju, kurā būtu nosodīti uzbrukumi pret civiliedzīvotājiem un kaujāsneiesaistītām personām, kā to <strong>par</strong>edzēja reformu priekšlikumu ziņojumi.Par <strong>ANO</strong> sammita neveiksmi uzskatāma arī dalībvalstu nespēja vienotiesieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumā – tās atteicās no visiemierosinājumiem.(Par atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jautājumu <strong>ANO</strong> 2005. gadasammita kopsakarā sk. arī nodaļā “<strong>ANO</strong> un globālā pasaule”.)Par <strong>ANO</strong> sammita veiksmi atzīmējams lēmums veidot Miera veido šanaskomisiju: tā būs jauna struktūra, kam jāstrādā ciešā sadarbībā ar Drošībaspadomi, ECOSOC un pasaules finanšu institūcijām – Pasaules Banku,Starptautisko Valūtas fondu u. c. Miera veidošanas komisijas darbībai būtujākoncentrējas uz iejaukšanos briestošā konfliktā un jāmēģina strādāt arvalstīm, kā arī ar grupām šajās valstīs, lai konflikts tiktu pilnībā novērsts.Tomēr valstu starpā palikusi nevienprātība <strong>par</strong> to, vai šāda organizācijabūtu pakļauta <strong>ANO</strong> Drošības padomei vai Ģenerālajai asamblejai, kurjaunattīstības valstīm ir balsu vairākums. Attīstības jomā <strong>ANO</strong> sammitātika apstiprināti pašreizējie Tūkstošgades attīstības mērķi; tajos <strong>par</strong>edzētsdivkārt samazināt visnabadzīgāko pasaules iedzīvotāju nabadzību,nodrošināt pamatizglītību un apturēt AIDS izplatību. Rezolūcijā valstistiek aicinātas „spert konkrētus soļus, lai sasniegtu uzstādīto mērķi”, unpiešķirt 0,7% no iekšzemes kopprodukta palīdzībai ārvalstīm. Savukārtsaistībā ar <strong>ANO</strong> vadības reformu <strong>par</strong>edzēts veikt uzraudzību, ārējo audituun izmeklēšanu. Uz vēlāku laiku atlikta lēmumu pieņemšana <strong>par</strong> to, vaipiešķirt <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāram pilnvaras īstenot pārmaiņas vadībāun noteikt darbības prioritātes. Ar neatrisinātajiem jautājumiem <strong>ANO</strong>ģenerālā asambleja ir apņēmusies strādāt pēc pasaules līderu sanāksmes.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>95
<strong>ANO</strong> Drošības padomes reformaTā kā <strong>ANO</strong> Drošības padome ir galvenais forums, kurā pasaules valstiskopīgi apspriež miera un drošības jautājumus, tās modernizēšana ir viensno lielākajiem organizācijas izaicinājumiem un vienlaicīgi pārbaudījumstās spējai pārveidoties.Nepieciešamība reformēt Drošības padomi nav tikai pēdējo gadu<strong>ANO</strong> dienaskārtības jautājums – var uzskatīt, ka <strong>par</strong> to runāts jau gandrīzkopš <strong>ANO</strong> dibināšanas. Par pirmo notikušo būtisko Drošības padomesreformu ir uzskatāma 1965. gada reforma Drošības padomes pārstāvībassakarā. Tika palielināts nepastāvīgo locekļu skaits – no sešiem līdz desmit.Šīs pārmaiņas uzskatāmas <strong>par</strong> izšķiroši veiksmīgām, turklāt mazākdemokrātiskas pārstāvības kontekstā, bet vairāk – saistībā ar demokrātiskulēmumu pieņemšanu. Proti, pirms reformas nepastāvīgās locekles nevarējapieņemt pat procedūras rezolūciju, ja nepiedalījās vismaz viena pastāvīgālocekle, – bija nepieciešamas septiņas balsis, bet nepastāvīgās locekles bijatikai sešas. Substantīvu jautājumu gadījumā nepastāvīgās locekles atradāsdubulti neizdevīgā situācijā – pastāvīgās locekles varēja jautājumu bloķēt,izmantojot veto tiesības vai arī vienojoties <strong>par</strong> atturēšanos no balsojuma.Pēc reformas procedūras jautājumu izlemšanai bija nepieciešamasdeviņas balsis un nepastāvīgo locekļu skaits bija pieaudzis līdz desmit.Tādējādi nepastāvīgās locekles procedūras rezolūcijas varēja pieņemt arībez pastāvīgo locekļu līdzdalības.96 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
Sastāvs un nepieciešamo balsu skaits lēmumapieņemšanai <strong>ANO</strong> Drošības padomē pirms unpēc 1965. gada reformasPirms 1965. gada reformasPēc 1965. gada reformasPastāvīgolocekļu skaitsNepastāvīgolocekļu skaitsProcedūrasjautājums5 56 107 atbalstošās balsis 9 atbalstošās balsisSubstantīvsjautājums7 balsis, ieskaitot pastāvīgolocekļu atbalstu9 balsis, ieskaitot pastāvīgolocekļu atbalstuIr atzīts, ka Drošības padomei, lai palielinātu savu rīcībspēju, būtujāmainās atbilstoši pārmaiņām, kas 60 gados notikušas starptautiskajāsituācijā. Valstis ir vienisprātis, ka reformas ir nepieciešamas, tomēr navīstas skaidrības, kā tās būtu ieviešamas. Mūsdienās galvenie reformupriekšlikumi un diskusijas attiecas uz <strong>ANO</strong> Drošības padomes pārveidošanu<strong>par</strong> demokrātisku, reprezentatīvu un atbildīgu institūciju, to paplašinot.<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra 2005. gada marta ziņojumā norādīts: ja Drošībaspadomes rokās ir tik nozīmīga vara pār mieru un karu, tai būtu vairākjāreprezentē pasaule, kāda tā ir mainījusies kopš 1945. gada. Mainījušiesir draudi un izaicinājumi starptautiskajam mieram un drošībai, tāpatpārmaiņas skārušas varas sadalījumu padomes locekļu starpā.<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra ziņojums piedāvāja divus alternatīvus modeļus –katrā no tiem pašreizējai Drošības padomei ieteikts pievienot deviņuslocekļus, lai tajā kopā būtu 24 valstis. Pirmais modelis <strong>par</strong>edzēja sešasjaunas pastāvīgas vietas bez veto tiesībām, kā arī trīs jaunas nepastāvīgāsvietas ar divu gadu termiņu. Pēc otrā modeļa būtu veidojamas jaunaskategorijas astoņas vietas ar četru gadu termiņu (ko var pagarināt) unviena jauna nepastāvīga vieta uz diviem gadiem (šis termiņš nebūtupagarināms).<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>97
1. modelisReģionālāteritorijaValstuskaitsPastāvīgasvietas(nemainās)IeteiktasjaunasvietasIeteiktas vietasar 2 gadunepaga rināmutermiņuKopāĀfrika 53 0 2 4 6Āzija unKlusaisokeāns56 1 2 3 6Eiropa 47 3 1 2 6Amerika 35 1 1 4 6Kopā 191 5 6 13 242. modelisReģionālāteritorijaValstuskaitsPastāvīgasvietas(nemainās)Ieteiktasjaunas vietasar 2 gadupagari nāmutermiņuIeteiktasvietas ar2 gadu nepagarināmutermiņuKopāĀfrika 53 0 2 4 6Āzija unKlusaisokeāns56 1 2 3 6Eiropa 47 3 2 1 6Amerika 35 1 2 3 6Kopā 191 5 8 11 24Pašlaik esošās divpakāpju sistēmas vietā ģenerālsekretāra ziņojumāpiedāvāts izveidot trīspakāpju hierarhijas sistēmu ar pastāvīgajiem, daļējipastāvīgajiem un rotējošajiem jeb nepastāvīgajiem locekļiem. Kritiķi98 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
norāda, ka rodas jautājums, kāpēc 60 gadus pēc Otrā pasaules karabeigām Francijai un Lielbritānijai būtu jāpatur savi sēdekļi, savukārtJapāna, kuras iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā abām kopā un kura <strong>ANO</strong>budžetā veic lielākus maksājumus, var pretendēt tikai uz daļēji pastāvīgovietu. Pat vairāk – šajā jautājumā ziņojumā rodama pretruna: no vienaspuses, tiek uzsvērts, ka Drošības padomes lēmumu pieņemšanas procesāvairāk jāiesaista tie, kuri iegulda visvairāk, bet, no otras puses, „lielaispiecinieks” joprojām ir vienlīdzīgāks nekā Brazīlija, Vācija, Japāna vaiDienvidāfrika, kuru kombinētās iemaksas <strong>ANO</strong> budžetā ir tieši tādas,kam atbilstu līdzvērtīga vieta.<strong>ANO</strong> 2005. gada septembra sammitā lēmums <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> Drošībaspadomes sastāva reformēšanu netika pieņemts, un jau pirms šīs vēsturiskāssanāksmes valstu starpā nebija vienotības <strong>par</strong> to, kuras valstis veiksmīgasreformas gadījumā Drošības padomē varētu ieņemt jaunizveidotās vietas.Par <strong>ANO</strong> Drošības padomes pastāvīgo locekļu pamatkandidātēm <strong>par</strong>astitiek minētas tā dēvētās G4 valstis – Vācija, Japāna, Indija un Brazīlija.Ekonomikas ziņā Vācija un Japāna ir otrajā un trešajā vietā pasaulē.Turklāt līdz ar atkalapvienošanos Vācijā ir būtiski palielinājies iedzīvotājuskaits, kā arī paplašinājusies valsts teritorija. Šobrīd Vācija netiek uzskatīta<strong>par</strong> agresorvalsti; pēc atkalapvienošanās 1990. gada 3. oktobrī situācijair mainījusies – tā ir spēcīga valsts, kurai ir arī liela ietekme pasaulespolitiskajās un ekonomiskajās norisēs, īpaši saistībā ar Eiropas Kopienaspolitisko un ekonomisko situāciju.<strong>Latvijas</strong> Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā runā <strong>ANO</strong>Ģenerālās asamblejas 59. sesijā minējusi, ka jāturpina nopietna diskusija<strong>par</strong> <strong>ANO</strong> Drošības padomes pastāvīgo un nepastāvīgo locekļu skaitapalielināšanu. Prezidente norādīja: „Tādas valstis kā Japāna vai Vācija šajāforumā var uzņemties lielāku lomu, un tām tas ir jādara, ņemot vērā šovalstu ievērojamo ieguldījumu <strong>ANO</strong> aktivitātēs un saistībās.” 6 Savukārt<strong>Latvijas</strong> vēstniece <strong>ANO</strong> pārstāvniecībā Solveiga Silkalna atzina, ka Latvija6<strong>Latvijas</strong> Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas59. sesijā Ņujorkā. 22.09.2004.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>99
atbalsta G4 valstu ierosinājumu palielināt Drošības padomes locekļuskaitu līdz 25, radot sešas pastāvīgās vietas (G4 un divām Āfrikas valstīm)un četras mainīgās. Vēstniece arī minēja, ka viens no iemesliem šādamatbalstam ir papildu vietas piešķiršana Austrumeiropas valstu grupai, untā būtu mainīgā vieta. 7Āfrikas valstis, kam Ģenerālajā asamblejā ir 53 balsis, ierosinājušasDrošības padomi paplašināt līdz 26 valstīm, lai Āfrika iegūtu divaspastāvīgās un divas mainīgās vietas. G4 projektā Āfrikai ir garantētasdivas pastāvīgās vietas, un uz tām galvenās pretendentes ir Dienvidāfrika,Ēģipte un Nigērija. Ēģiptes izredzes palielina aicinājumi Drošības padomēiekļaut arī kādu musulmaņu valsti.Bažas <strong>par</strong> neveiksmēm Drošības padomes sastāva reformēšanāpastāvēja jau pirms 2005. gada sammita, jo valstis jau laicīgi pauda savunostāju, norādot uz nepārvaramām pretrunām. Lielbritānija, Francijaun Krievija atbalstīja Vāciju, Brazīliju, Indiju un Japānu. Savukārt ĶīnasTautas Republika, Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja šaubījās <strong>par</strong> Japānu,kas maksā <strong>ANO</strong> budžetā gandrīz tikpat, cik ASV. Ķīnas un Korejasšaubas pamatā balstījās uz Japānas atteikšanos formāli atvainoties <strong>par</strong>Otrā pasaules kara zvērībām, kā arī tās potenciālo militārismu. ASVatturējās no publiska atbalsta Vācijai, toties atbalstīja Japānas iekļaušanuDrošības padomes pastāvīgo locekļu skaitā. Viens no ASV argumentiembija, ka tādējādi Eiropas Savienība Drošības padomē ieņemtu jau trīsvietas. Taču pastāv arī cits – neoficiāls viedoklis: ASV šādi reaģē uzVācijas nesniegto atbalstu Irākas kara laikā. Pakistāna neatbalstīja Indijaskļūšanu <strong>par</strong> Drošības padomes pastāvīgo locekli. Meksika un Argentīnabija pret Brazīliju, kas ir portugāļu valodā runājoša valsts kontinentā, kurāpamatvaloda ir spāņu. Piedāvātās reformas kopumā neatbalstīja Itālija,kas iesniedza cita veida priekšlikumus, pamatojoties uz daļēji pastāvīgālocekļa statusa un rotācijas principa ieviešanu.Cits priekšlikums <strong>ANO</strong> Drošības padomes sastāva pārmaiņām bijalikvidēt Francijas un Lielbritānijas vietas un radīt vietu Eiropas Savienībai.7Lielvalstis cīnās <strong>par</strong> ietekmi <strong>ANO</strong>. Diena. 2005, 21. jūl.100 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
Tomēr, tā kā ES nav suverēna valsts (<strong>ANO</strong> Statūti <strong>par</strong>edz, ka organizācijasdalībniece var būt tikai valsts), tās kļūšana <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> dalībvalsti ir iespējamatikai divos veidos – vai nu ES kļūstot <strong>par</strong> federālu valsti, vai arī grozot <strong>ANO</strong>Statūtus un <strong>par</strong>edzot pārnacionālas organizācijas uzņemšanu.Protams, <strong>ANO</strong> Drošības padomes reformu kopsakarā izteikts arīpriekšlikums atcelt <strong>par</strong> nedemokrātiskām un diskriminējošām atzītāsveto tiesības. Tomēr cerības atņemt daudz kritizētās, bet lielu varusniedzošās veto tiesības pašreizējiem pastāvīgajiem Drošības padomeslocekļiem liecinātu <strong>par</strong> politisku naivitāti. Tādēļ atzinīgi vērtējama irekspertu un <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra izpratne <strong>par</strong> šā lēmumu pieņemšanasinstrumenta līdzšinējo nozīmi organizācijas darbā: likvidēt vai ieviest vēlpapildu veto tiesības netiek ieteikts, tādējādi neievedot Drošības padomimūžīgā neizlēmības situācijā. Šajā sakarā būtisks ir <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāraKofi Annana ziņojumā ietvertais aicinājums Drošības padomei atturētiesno veto lietošanas genocīda un liela mēroga cilvēktiesību pārkāpumugadījumā.70Veto tiesību izmantošana<strong>ANO</strong> Drošības padomē (1946–2001)60504030201001956-65 1966-75 1976-85 1986-95 1996 1997 1998 1999 2000 2001Ķīna Francija Lielbritānija ASV PSRS/Krievija Kopējo izmantoto veto tiesību skaitsAvots: Global Policy Forum, www.globalpolicy.org<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>101
Drošības padomes darba uzlabošanas priekšlikumi ir uzskatāmi<strong>par</strong> vienu no <strong>ANO</strong> 2005. gada reformu visvājākajām vietām – reformuprocess tika noreducēts līdz vietu un sēdekļu nozīmības dalīšanai. Ja <strong>ANO</strong>Ģenerālā asambleja, izvēloties Drošības padomes nepastāvīgos locekļus,pievērstu lielāku uzmanību <strong>ANO</strong> Statūtu 23. pantam – kurā noteiktiedalības kritēriji ir darbība starptautiskā miera un drošības uzturēšanāun taisnīgs ģeogrāfiskais sadalījums –, šādas institucionālās reformasveikšana nesaskartos ar tik lielu spiedienu un pēc tās arī nebūtu tik lielanepieciešamība. Šāds mērķis – Drošības padomes darbības atbilstība21. gadsimta situācijai – būtu īstenojams, ne tikai palielinot šīs institūcijaslocekļu skaitu, bet arī uzlabojot darba metodes un lēmumu pieņemšanasmehānismu.(Par Drošības padomes nozīmi <strong>ANO</strong> sistēmā sk. nodaļā “<strong>ANO</strong> sistēma”.)Lai pieņemtu lēmumu <strong>par</strong> Drošības padomes paplašināšanu, <strong>ANO</strong>Ģenerālajai asamblejai plāns jāatbalsta ar divu trešdaļu vairākumu(128 no 191 balss). Tad jāgroza arī <strong>ANO</strong> Statūti.<strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas reformaAtšķirībā no diskusijām <strong>par</strong> Drošības padomes reformu nepieciešamībuĢenerālās asamblejas pārveide atrodas nedaudz ēnā. Pamatojoties uz<strong>ANO</strong> Ģenerālajai asamblejai noteiktajām funkcijām un pilnvarām, taibūtu jāatspoguļo un jāformulē tā dēvētā „pasaules politiskā apziņa”.Ģenerālās asamblejas balsojumiem kā „pasaules publiskajam viedoklim”savā ziņā būtu jāveido globālā leģitimitāte, un tomēr tā savā pašreizējāformā nav uzskatāma <strong>par</strong> demokrātisku. Lai arī Ģenerālā asambleja ir<strong>ANO</strong> centrālā institūcija, de facto organizācijas iekšienē tā centrālolomu tomēr neieņem. Pretēji <strong>ANO</strong> Statūtu 14. pantam, praksē lēmums<strong>par</strong> miera nodrošināšanas aktivitātēm tomēr tiek pieņemts Drošībaspadomē. Raksturojot šīs <strong>ANO</strong> institūcijas problēmas, ir arī cits viedoklis:Ģenerālajā asamblejā pamatā ir pārstāvēta izpildvara – dalībvalstu102 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
vēstnieki. Lai palielinātu Ģenerālās asamblejas demokrātisko leģitimitāti,tiek diskutēts <strong>par</strong> nepieciešamību pēc EDSO vai NATO <strong>par</strong>auga ieviest<strong>par</strong>lamentāro asambleju, un tā darbotos kā divu palātu institūcija.2005. gadā savā reformu ziņojumā Kofi Annans kā problēmu uzsvēraĢenerālās asamblejas pievēršanos pārāk plašam jautājumu lokam, kautbūtu jākoncentrējas uz mūsdienās būtiskāko – starptautisko migrācijuun vispārējas pretterorisma konvencijas izveidi. Annans ziņojumāiesaka: pilnveidot Ģenerālās asamblejas darbību, komiteju struktūru unprocedūras, stiprināt asamblejas prezidenta nozīmi un varu, palielinātpilsoniskās sabiedrības nozīmi, izveidot mehānismu komiteju lēmumuvēlreizējai izvērtēšanai, lai samazinātu mandātu skaitu, kam nav finansiālaseguma, kā arī racionalizēt <strong>ANO</strong> Sekretariāta mikromenedžmentu.(Par Ģenerālās asamblejas nozīmi <strong>ANO</strong> sistēmā sk. arī nodaļā „<strong>ANO</strong>sistēma”.)<strong>ANO</strong> Cilvēktiesību komisijas reforma<strong>ANO</strong> Cilvēktiesību komisija ir nokļuvusi kritikas degpunktā. Tāsdarbība vai bezdarbība ir kļuvusi <strong>par</strong> iemeslu nopietnām diskusijām, unsituācijas uzlabošanai būtu nepieciešams nopietns vairākpakāpju reformuplāns. Komisijas nopietnākā problēma ir tā, ka daudzām no tās 53dalībvalstīm, piemēram, Sudānai, Kubai, Zimbabvei, Pakistānai, Kongo,Lībijai, Alžīrijai, Vjetnamai, pašām ir nopietni cilvēktiesību pārkāpumi.Cilvēktiesību komisija nav spējusi pieņemt kritiskas rezolūcijas saistībāar Ķīnu, Zimbabvi un Krieviju (Čečenijas jautājumā), turklāt <strong>par</strong> dažāmrezolūcijām diskusiju nav bijis vispār.Arī Latvijai attiecībās ar <strong>ANO</strong> Cilvēktiesību komisiju ir izveidojusiessāpīga pieredze, un tā pamatā tiek raksturota kā „politiskais tirgus”. Proti,Latvija 2004. gadā uz vienu vietu kandidēja kopā ar Azerbaidžānu, tomēr<strong>par</strong> Cilvēktiesību komisijas locekli nekļuva. <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> <strong>Ārlietu</strong>ministrs Artis Pabriks intervijā žurnālam „Rīgas Laiks” toreizējo situācijuraksturojis šādi: „Mums vajadzēja laikam 28 balsis, mutiski mums atbalstu<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>103
solīja 32 – jo mēs ļoti smagi lobējām, cilvēki ar to strādāja dienu un nakti –,bet beigās mēs dabūjām 23. Tas nozīmē, ka gandrīz desmit valstis mūspiemānīja. Un kāpēc? Tāpēc, ka viņas šīs balsis ir iztirgojušas citāmvalstīm, un tas nozīmē, ka visa tā retorika, kas ir daudzās starptautiskāsorganizācijās <strong>par</strong> cilvēktiesībām, diemžēl ir tikai vārdi, kuriem navseguma. [..] patiesībā uz šo vietu <strong>ANO</strong> kandidēja tikai divas valstis –Latvija un Azerbaidžāna, un ne visas ES valstis nobalsoja <strong>par</strong> Latviju.” 8Viens no reformu priekšlikumiem, ar kuriem nākusi klajā <strong>ANO</strong> vadībaun <strong>par</strong> kuriem vienojās <strong>ANO</strong> galotnes 2005. gada septembra sammitā,ir Cilvēktiesību komisijas pārveidošana <strong>par</strong> Cilvēktiesību padomi, kamjāatspoguļo cilvēktiesību prioritāte <strong>ANO</strong> sistēmā. Lai arī <strong>ANO</strong> 2005. gadaseptembra sammitā tika panākta vienošanās, ka Cilvēktiesību padomeaizstās diskreditēto <strong>ANO</strong> Cilvēktiesību komisiju, tomēr ir aizkavējušāsdiskusijas <strong>par</strong> tās praktiskās darbības svarīgākajiem jautājumiem –piemēram, <strong>par</strong> dalības kritērijiem, tostarp ievēlēšanas kārtību, kas <strong>par</strong>edznepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu Ģenerālajā asamblejā. Valstistā arī nevienojās <strong>par</strong> jauniem principiem, kas Cilvēktiesību padomeiļautu novērst tās problēmas, ar kurām saskārās Cilvēktiesību komisija. Tospilgti raksturo sammita rezolūcija, kurā valstis pauž gatavību nākotnēlietot spēku genocīda novēršanai, taču neuzņemas saistības to darīt.<strong>ANO</strong> finanšu reforma<strong>ANO</strong> budžeta veidošanā ir iedibināts princips, ka organizācijai savādarbībā nevajadzētu būt finansiāli pārāk atkarīgai no kādas dalībvalsts –tas radītu draudus budžeta stabilitātei, tāpat organizācija varētu kļūtfinansiāli un operacionāli atkarīga no kādas nacionālas valsts interesēm,politikas un darbības.Vienīgā reforma, <strong>par</strong> kuru <strong>ANO</strong> dalībvalstis pēdējo gadu laikā irspējušas vienoties, ir jaunas maksājumu skalas noteikšana ikgadējam8Politiskā netīrība jāsaprot. Intervija ar LR ārlietu ministru Arti Pabriku. Rīgas Laiks.2005, aug.104 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
udžetam un miera nodrošināšanas pasākumiem. Tā 2000. gadā tikapanākta vienošanās <strong>par</strong> maksājumu griestu samazināšanu, kā arī <strong>par</strong> to,lai tiktu ievērota nabadzīgāko valstu spēja veikt maksājumus. Maksājumuspektrs sākas ar 0,001% un beidzas ar 22% no organizācijas kopējābudžeta. Tomēr jāņem vērā, ka praksē dalībvalstīm noteikto maksājumugriesti pastāvīgajā budžetā attiecas uz vienu valsti – ASV (22% no kopējābudžeta ir ASV maksājumu robeža, un ASV ir vienīgā valsts, kam jāmaksāšādā apmērā – citām valstīm likmes ir zemākas). Šī situācija arī liek uzdotjautājumu <strong>par</strong> to, vai 22% maksājumu robeža pastāvīgajā budžetā aizsargā<strong>ANO</strong> pret ASV finansiālo ietekmi. Atbilstoši 2000. gadā Ģenerālajāasamblejā pieņemtajai maksājumu skalai citi lielākie maksātāji budžetā irJapāna (19,63%), Vācija (9,82%), Francija (6,50%), Lielbritānija (5,57%),Itālija (5,09%), Kanāda (2,57%) un Spānija (2,53%).Iemaksas formāli būtu jāveic laikā, pilnībā un bez nosacījumiem.Tomēr praksē jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem daudzas dalībvalstispaliek <strong>par</strong>ādā vai neveic maksājumus pilnībā; piemēram, 2003. gadaaugustā pilnā apmērā tos bija iemaksājušas tikai 98 valstis.3000Miera uzturēšanas operāciju izdevumuun dalībvalstu <strong>par</strong>ādu attiecība(1975–2003) (miljonos ASV dolāru)2500ASV dolāri (miljonos)200015001000500019751976197719781979198019811982198319841985198619871988198919901991199219931994199519961997199819992000200120022003GadiKopējie miera uzturēšanas operāciju izdevumiKopējie miera uzturēšanas operāciju <strong>par</strong>ādi noteiktajā laika periodāAvots: Global Policy Forum, www.globalpolicy.org<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>105
Vienīgais sankciju instruments noteikto iemaksu neveikšanasgadījumā <strong>par</strong>edzēts <strong>ANO</strong> Statūtu 19. pantā – valstis, kas organizācijai ir<strong>par</strong>ādā vairāk nekā divu gadu pilnus maksājumus, Ģenerālajā asamblejāautomātiski zaudē balsstiesības. Tā kā <strong>par</strong>ādi miera uzturēšanas budžetāšeit netiek ierēķināti un daudzi <strong>par</strong>ādnieki saglabā savas balsstiesības,iemaksājot simboliskas summas, šī norma praksē izrādījusies darbotiesnespējīga. 2005. gada jūlijā 10 nabadzīgākās valstis neatbilda <strong>ANO</strong> Statūtu19. panta nosacījumiem.Valstis, kas neatbilst <strong>ANO</strong> Statūtu19. panta nosacījumiem (2005. gada jūlijs)Centrālāfrikas Republika*Čadas RepublikaGruzijas Republika*Gvinejas–Bisavas Republika*Komoru Salu Savienība*Libērijas Republika*Nigēras Republika*Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika*Somālijas Republika*Tadžikistānas Republika** Pieņemot 2005. gada 14. jūlija Rezolūciju nr. 59/312, Ģenerālā asambleja tomēr nolēma, kašīm valstīm ir atļauts Ģenerālajā asamblejā balsot, līdz asambleja 60. sesijā pieņems galīgolēmumu.Lai arī dalībvalstu <strong>par</strong>ādi ikgadējā budžetā un miera uzturēšanaspasākumiem joprojām rada nopietnas <strong>ANO</strong> finanšu krīzes un <strong>ANO</strong>līdzekļi ir lielā mērā atkarīgi no ASV spējas un vēlmes veikt savusmaksājumus, 2005. gada <strong>ANO</strong> reformu priekšlikumi būtībā šo problēmuneskar. Reformu priekšlikumi lielākoties bija vērtējami kā apelēšana106 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
pie dalībvalstu sirdsapziņas ievērot iepriekšējās saistības; to vidū:iekšzemes kopprodukta proporcionāla daļa attīstības mērķiem, līdzekļiAIDS apkarošanai, dalība atbruņošanās mehānismos, arī Dohas raundanoteikumi, lai sarunu centrā izvirzītu jaunattīstības valstu intereses unvajadzības. Tomēr trūkst skaidri iezīmēta <strong>ANO</strong> finansiālo problēmurisināšanas ceļa.(Par <strong>ANO</strong> sistēmas finansēšanas mehānismu sk. arī nodaļā „<strong>ANO</strong>sistēma”.)<strong>Latvijas</strong> dalība <strong>ANO</strong> 2005. gada reformā2005. gada aprīlī <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs Kofi Annans iecēla <strong>Latvijas</strong>Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu <strong>par</strong> vienu no pieciem <strong>ANO</strong>sammita (2005. gada septembrī Ņujorkā) īpašajiem sūtņiem. Citi sūtņireformu jautājumos bija Īrijas ārlietu ministrs Dermots Aherns, bijušaisIndonēzijas ārlietu ministrs Ali Alatass, bijušais Mozambikas prezidentsŽoakins Čisano un bijušais Meksikas prezidents Ernesto Zediljo.Lai <strong>ANO</strong> idejas tuvinātu ikkatram cilvēkam, pastāv <strong>ANO</strong> labās gribasvēstnieka institūcija, kurā darbojas simtiem pasaulē pazīstamu cilvēku.Citi – atbildīgāki – pienākumi ir cilvēkiem, kas veic <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāraīpašā sūtņa vai pārstāvja pienākumus zemēs, kurās plosās pilsoņkarš vaijārisina smagas sociālās problēmas. Savukārt amats – īpašais sūtnis <strong>ANO</strong>reformu jautājumos –, kurā tika iecelta <strong>Latvijas</strong> Valsts prezidente VairaVīķe-Freiberga, <strong>ANO</strong> vēsturē tika izveidots pirmo reizi.Šie <strong>Latvijas</strong> Valsts prezidentes pienākumi ir vērtējami kā augsta līmeņaatzinība <strong>Latvijas</strong> ārpolitikai, diplomātijai un demokrātijai. Tādējādi Latvijair kļuvusi <strong>par</strong> nozīmīgu dalībnieci starptautiskajā politikā. <strong>Latvijas</strong> Valstsprezidentes kā īpašās sūtnes pienākums bija kontaktu veidošana starpvalstīm, tiešas sarunas ar valstu vadītājiem, kā arī palīdzība dienaskārtībasīstenošanā līdz gaidāmajai <strong>ANO</strong> Ģenerālajai asamblejai (2005. gadaseptembrī). Plānotā darbība aptvēra galvenokārt drošības, cilvēktiesību,labklājības un attīstības jomu. <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārs <strong>par</strong> vienu no<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>107
galvenākajiem sūtņu darbības uzdevumiem izvirzīja nepieciešamībupanākt dalībvalstu kompromisu <strong>ANO</strong> reformēšanas jautājumā – laiorganizācija iegūtu mūsdienu pasaules situācijai atbilstošu efektivitāti. Kāsarunā ar <strong>Latvijas</strong> Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātāsStratēģiskās analīzes komisijas Jauno zinātnieku forumu norādīja <strong>Ārlietu</strong>ministrijas Plānošanas grupas vadītājs, bijušais <strong>Latvijas</strong> vēstnieks <strong>ANO</strong>Ņujorkā, Gints Jegermanis, „mūsu Prezidente, tāpat kā visi citi sūtņi,var doties uz jebkuru reģionu un tur runāt <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> reformām un tonepieciešamību. Turklāt – Prezidente ir Kofi Annana sūtne, nevisAustrumeiropas vai Eiropas Savienības pārstāve. Tas arī tika paskaidrotsEiropas Savienības dalībvalstīm – lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi unliekas cerības.” 9Prezidente, sākot pildīt īpašās sūtnes pienākumus, uzsvēra, ka „doma iraktivizēt visus jautājumus, kas saistās ar <strong>ANO</strong> reformām un <strong>par</strong>edzētāmprogrammām, kas rudenī jāapstiprina, un rūpēties <strong>par</strong> to, lai šie jautājumitiktu debatēti un veidotos vienots viedoklis būtiskākajos jautājumos”. 10Piedaloties <strong>ANO</strong> starptautiskajā sasniegumu sammitā Ņujorkā, prezidenteaicināja pasaulē nest humānisma vērtības: „Mums ir jāveido tāda pasauleun <strong>ANO</strong> ir jāapvieno nācijas tā, lai visas valstis tiktu sadzirdētas, taču, laivisas nācijas, kas atrodas zem šo valstu karogiem, varētu dzīvot saskaņā arvispārējām humānisma vērtībām, lai tiktu izskausts genocīds un dažādashumānās krīzes, kādas ir kādreiz notikušas Ruandā, kur <strong>ANO</strong> nespējalaikā iejaukties, un kāda notiek Sudānā.” 11Latvija līdz ar <strong>ANO</strong> 2005. gada reformu ir atbalstījusi būtiskaspārmaiņas Cilvēktiesību komisijā – nepieciešamību veidot Cilvēktiesību9<strong>ANO</strong> reforma – pasaulei, Eiropai un Latvijai. Stratēģiskās analīzes komisijas Jauno zinātniekuforuma saruna ar <strong>Ārlietu</strong> ministrijas Plānošanas grupas vadītāju, bijušo <strong>Latvijas</strong> vēstnieku<strong>ANO</strong> Ņujorkā, Gintu Jegermani. Gr.: Globalizācija un globālā politika. Rīga: Zinātne, 2005,81. lpp.10<strong>Latvijas</strong> Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teiktais masu medijiem <strong>par</strong> plāniem,pildot <strong>ANO</strong> īpašā sūtņa pienākumus. Citēts pēc: Vaira Vīķe-Freiberga cer aktivizēt <strong>ANO</strong>reformas. LETA. 13.04.2005.11<strong>Latvijas</strong> Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa, uzstājoties <strong>ANO</strong> Starptautiskajāsasniegumu sammitā Ņujorkā. 03.06.2005.108 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
padomi un noteikt stingrākus kritērijus valstīm, kas tajā tiek pārstāvētas.Valsts oficiālās amatpersonas ir vairākkārt uzsvērušas: nav pieļaujamasituācija, ka komisijā darbojas valstis, kurām pašām ir problēmascilvēktiesību jomā. Latvija arī piekrīt <strong>ANO</strong> Drošības padomes reformāmun tās paplašināšanai, īpaši atbalstot Japānas un Vācijas pievienošanospadomes sastāvam. Ir arī uzsvērts, ka Latvija turpinās īstenot aktīvustarptautisko politiku gan Tūkstošgades mērķu sasniegšanā, gan Pasaulesinformācijas sabiedrības sammita organizēšanā.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>109
Izmantotā literatūra un avotiAnnan, K. In Larger Freedom: Towards Development, Security and Human Rights for All.<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra ziņojums, www.un.org/largerfreedom/ (<strong>ANO</strong> mājaslapa).<strong>ANO</strong> Ģenerālā asambleja atklāj vēsturisko 60. sesiju. LETA. 14.09.2005.<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra gada ziņojums. New York Times. September 7, 1982.<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra Kofi Annana runa, atklājot organizācijas 60. gadadienai pieskaņotoĢenerālās asamblejas galotņu sanāksmi Ņujorkā. 14.09.2005.<strong>ANO</strong> reforma – pasaulei, Eiropai un Latvijai. Stratēģiskās analīzes komisijas Jauno zinātniekuforuma saruna ar <strong>Ārlietu</strong> ministrijas Plānošanas grupas vadītāju, bijušo <strong>Latvijas</strong> vēstnieku<strong>ANO</strong> Ņujorkā, Gintu Jegermani. Gr.: Globalizācija un globālā politika. Rīga: Zinātne, 2005.<strong>ANO</strong> Statūti, www.un.org/aboutun/charter/index.html (<strong>ANO</strong> mājaslapa).Diehl, P. F. The Politics of International Organizations. Pacific Grove, Ca.: Brooks/ColePublishing Company, 1989.Drošāka pasaule – kā? Intervija ar LR <strong>Ārlietu</strong> ministrijas Plānošanas grupas vadītāju un bijušo<strong>Latvijas</strong> vēstnieku <strong>ANO</strong> Ņujorkā Gintu Jegermani. <strong>Latvijas</strong> Vēstnesis. 2005, 15. marts.Everything You Always Wanted to Know about the United Nations. UN DPI, 2001.Falck, R., Krieger, D. United Nations Should Be Less Reliant on US. Daily Bruin. November 13,2002. www.globalpolicy.org (Global Policy Forum mājaslapa).Glennon, M. J. Why the Security Council Failed. Foreign Affairs. May/June 2003.www.foreignaffairs.org (žurnāla Foreign Affairs mājaslapa).<strong>Latvijas</strong> Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 59. sesijāŅujorkā. 22.09.2004.<strong>Latvijas</strong> Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa, uzstājoties <strong>ANO</strong> Starptautiskajāsasniegumu sammitā Ņujorkā. 03.06.2005.Lielvalstis cīnās <strong>par</strong> ietekmi <strong>ANO</strong>. Diena. 2005, 21. jūl.Luck, E. C. Stayin’ Alive: The Rumors of the UN’s Death Have Been Exaggerated. ForeignAffairs. July/August 2003. www.foreignaffairs.org (žurnāla Foreign Affairs mājaslapa, aplūkota28.01.2004.).Mc Carthy, P. A. Hierarchy and Flexibility in World Politics: Adaptation to Shifting PowerDistribution in the United Nations Security Council and the International Monetary Fund.Ashgate, 1998.Monbiot, G. Who Guards the Guards? Guardian. December 10, 2002. www.hlobalpolicy.org(Global Policy Forum mājaslapa).Parsons, A. The United Nations and the National Interests of States. In: United Nations, DividedWorld: The UN’s Roles in International Relations. A. Roberts, B. Kingsbury (ed.). Oxford:Clarendon Press, 1988.Paul, J. A. Security Council Reform: Arguments about Future of the United Nations System.www.globalpolicy.org (Global Policy Forum mājaslapa).Politiskā netīrība jāsaprot: Intervija ar LR ārlietu ministru Arti Pabriku. Rīgas Laiks. 2005,aug.110 <strong>ANO</strong> REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS
Roberts, A., Kingsbury, B. (ed.) United Nations, Divided World: The UN’s Roles in InternationalRelations. Oxford: Clarendon Press, 1988.Tharoor, Sh. Why America Still Needs the United Nations. Foreign Affairs. September/October2003. www.foreignaffairs.org (žurnāla Foreign Affairs mājaslapa).UN Basic Facts 2000–2004. New York: UN.Werner, J., Feld, J., Robert, S., Hurwitz, L. International Organizations: A Com<strong>par</strong>ativeApproach. 2 nd ed. New York; Westport, Conn; London: Praeger, 1988.Noderīgi<strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas 59. sesijas pieņemtā rezolūcija <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> reformām,daccessdds.un.org/doc/UNDOC/GEN/N04/495/97/PDF/N0449597.pdf?OpenElement<strong>ANO</strong> ģenerālsekretāra ziņojums „Lielākas brīvības apstākļos: ceļā uz attīstību, drošību uncilvēktiesībām visiem”, www.un.org/largerfreedom/<strong>ANO</strong> Statūti, www.un.org/aboutun/charter/index.htmlAugsta līmeņa speciālistu grupas draudu, izaicinājumu un pārmaiņu jautājumos ziņojums“Drošāka pasaule – mūsu kopējā atbildība”, www.un.org/secureworld/2005. gada Pasaules sammits: www.un.org/summit2005/Džefrija Saksa ziņojums “Investīcijas attīstībā”,www.unmillenniumproject.org/reports/fullreport.htmTūkstošgades deklarācija un attīstības mērķi, www.un.org/milleniumgoals/<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>111
LATVIJA un <strong>ANO</strong>Aija Lulle
LATVIJA UN <strong>ANO</strong>1991. gada 17. septembrī Latvija tika uzņemta Apvienoto NācijuOrganizācijā. Tas neatkarību atguvušajai Latvijai bija viens no būtiskajiemsoļiem, lai nepaliktu ārpus pasaules valstu saimes. <strong>Latvijas</strong> līdzdalība<strong>ANO</strong> vairo valsts nozīmi un iespaidu starptautiskajā apritē, kā arī,veidojot attiecības un kontaktējoties ar citu valstu pārstāvjiem, rada plašassadarbības iespējas.Pirmās neatkarības periodā starp abiem pasaules kariem Latvija aktīvidarbojās <strong>ANO</strong> priekštecē – Tautu Savienībā.Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gada 24. augustā nepilna mēnešalaikā Latvija jau bija kļuvusi <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> dalībvalsti ar savu pastāvīgopārstāvniecību <strong>ANO</strong> Ņujorkā. Tas bija viens no būtiski svarīgajiempirmajiem soļiem – iestāties pasaules nozīmes organizācijā, iekļaujotiestajā ar visām neatkarīgas valsts tiesībām un pienākumiem. Kad Latvija tikauzņemta <strong>ANO</strong>, <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> Augstākās padomes priekšsēdētājsAnatolijs Gorbunovs, atrodoties pie <strong>ANO</strong> galvenās mītnes Ņujorkā kopāar abu pārējo Baltijas valstu pārstāvjiem, uzvilka neatkarīgās <strong>Latvijas</strong>sarkanbaltsarkano karogu.Pirmais <strong>Latvijas</strong> <strong>Ārlietu</strong> ministrijas pilnvarotais vēstnieks <strong>ANO</strong> bija<strong>Latvijas</strong> vēstnieks ASV – Anatols Dinbergs. Tāpat kā visus okupācijasgadus, liela loma šajā periodā, atgādinot <strong>ANO</strong> <strong>par</strong> Baltijas valstu okupācijuun pretlikumīgo aneksiju, bija trimdas nevalstiskajai organizācijai BalticAppeal to United Nations (BATUN). Arī diplomātiskais darbs sākotnējigandrīz gadu ritēja BATUN biroja telpās.1991. gada 6. decembrī vēstnieks Aivars Baumanis iesniedzaakreditācijas vēstuli toreizējam <strong>ANO</strong> ģenerālsekretāram Peresam deKueljaram.1992. gada jūlijā <strong>Latvijas</strong> pārstāvniecība atvēra savas telpas Manhetenascentra 49. ielā, bet 1993. gadā <strong>Latvijas</strong> valdība nopirka ēku 50. ielā.1993. gadā Latvija atvēra pastāvīgo pārstāvniecību Ženēvā.114 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Abas pārstāvniecības ir akreditētas starptautiskajās organizācijās,nevis uzturēšanās valsts valdībā. Pārstāvniecībām un tajās strādājošajiemdiplomātiem ir diplomātiskā imunitāte un visas privilēģijas, kas irnoteiktas 1961. gada Vīnes konvencijā. Taču pārstāvniecībām jebdiplomātiskajām misijām <strong>ANO</strong> nav vēstniecības statusa un funkciju,piemēram, tās nenodarbojas ar konsulārajiem jautājumiem, nedz arī ar<strong>Latvijas</strong> interešu pārstāvēšanu ASV vai Šveices Konfederācijā.<strong>Latvijas</strong> vēstnieki <strong>ANO</strong><strong>Latvijas</strong> pārstāvniecībā <strong>ANO</strong> Ņujorkā:Anatols Dinbergs 1991Aivars Baumanis 1991–1997Jānis Priedkalns 1997–2001Gints Jegermanis 2001–2005Solveiga Silkalna no 2005<strong>Latvijas</strong> pārstāvniecībā <strong>ANO</strong> Ženēvā:Sandra Kalniete 1993–1996Romāns Baumanis 1996–2000Jānis Kārkliņš no 2000<strong>ANO</strong> – platforma daudzpusējai diplomātijaiAbās <strong>Latvijas</strong> pārstāvniecībās <strong>ANO</strong> lēmumi tiek pieņemti daudzpusējādiplomātijā. Lai varētu vieglāk saskaņot viedokļus, dalībvalstis irapvienojušās reģionālajās grupās. Sākotnēji Latvija, tāpat kā Igaunijaun Lietuva, izvirzīja mērķi pievienoties Rietumeiropas un citu valstureģionālajai grupai, tomēr tas neizdevās. Būtiski atzīmēt, ka arī patiRietumeiropas un citu valstu grupa vēlējās stiprināt Centrāleiropas unAustrumeiropas bloku, līdz ar to iegūstot uzticamu <strong>par</strong>tneri lēmumupieņemšanā. Tādēļ <strong>Latvijas</strong> <strong>Ārlietu</strong> ministrija 1993. gada martā nolēma,ka Latvija pievienosies Austrumeiropas grupai. Pēc <strong>Latvijas</strong> iestāšanās<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>115
Eiropas Savienībā 2004. gadā, Latvija saskaņo viedokļus gan ģeogrāfiskinoteiktajā grupā ar citām Austrumeiropas valstīm, gan ar visām ESvalstīm.Nozīmīga diplomātiskā darba joma ir augsta līmeņa valsts vadītājuvizītes <strong>ANO</strong>. <strong>ANO</strong> Ģenerālo asambleju ir uzrunājuši <strong>Latvijas</strong> valsts vadītāji;59. Ģenerālās asamblejas sanāksmē <strong>Latvijas</strong> nostāju starptautiskajāpolitikā pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.<strong>Latvijas</strong> pārstāvji <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas sanāksmju laikā tiekasar citu valstu pārstāvjiem, izmanto neformālas tikšanās iespējas aktuālustarptautiskās politikas jautājumu apspriešanā, sadarbības aizsākšanā utt.Pateicoties tam, ka <strong>ANO</strong> ir visplašākā starptautiskā organizācija pasaulē,<strong>Latvijas</strong> pārstāvniecībā Ņujorkā nereti tiek dibinātas vai atjaunotasdiplomātiskās attiecības ar citām valstīm (piemēram, 2004. gada oktobrīšeit tika dibinātas <strong>Latvijas</strong> un Irākas diplomātiskās attiecības).Latvija un tās valsts augstākās amatpersonas <strong>ANO</strong> ir izpelnījušāsaugstu novērtējumu un atzinību. 2005. gada aprīlī <strong>ANO</strong> ģenerālsekretārsKofi Annans <strong>Latvijas</strong> Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu iecēla <strong>par</strong>vienu no viņa pieciem īpašajiem sūtņiem <strong>ANO</strong> reformu jautājumos.Daudzpusējai diplomātijai <strong>ANO</strong> ietvaros bija būtiska loma Krievijaskaraspēka izvešanā no <strong>Latvijas</strong>. 1992. gadā <strong>ANO</strong> Ģenerālā asamblejapieņēma pēc <strong>Latvijas</strong> iniciatīvas un sadarbībā ar pārējiem Baltijaskolēģiem izstrādāto rezolūciju „Par ārvalstu karaspēka izvešanu noBaltijas teritorijas”. To pieņēma vienbalsīgi, piekrītot arī KrievijasFederācijai. Rezolūciju atkārtoti pieņēma 1993. gada Ģenerālāsasamblejas plenārsēdē.1994. gada 31. augustā Krievijas karaspēks atstāja Latviju.116 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
<strong>Latvijas</strong> iemaksas <strong>ANO</strong> budžetāJau kopš iestāšanās <strong>ANO</strong> Latvijai svarīgs jautājums bija nepamatotiaugstā dalībmaksa. Tās iemesli: bijušās PSRS statistikas rādītāji bijapaaugstināti un neatbilda realitātei, turklāt 1989. gadā Padomju Savienībasrubļa maiņas kurss bija noteikts mākslīgi augsts – viens ASV dolārs pret0,70 rubļiem. Tādējādi izveidojās situācija, ka <strong>Latvijas</strong> iemaksas bija četrasreizes lielākas nekā tas būtu, aprēķinot pēc faktiskā nacionālā iekšzemeskopprodukta. Turklāt dalībmaksas noteikšanai bija arī politisks aspekts,jo – pretēji <strong>Latvijas</strong> konsekventajai nostājai, ka tā nav PSRS tiesībumantiniece, – faktiski līdz ar dalībmaksas aprēķināšanu Latvija tikapadarīta <strong>par</strong> PSRS saistību mantinieci dalībmaksas jautājumā. Atkarībāno noteiktās summas tiek proporcionāli aprēķināta arī <strong>Latvijas</strong> maksapārējās <strong>ANO</strong> institūcijās, piemēram, Pasaules Veselības organizācijā,UNESCO un citās.1999. gadā notika kontribūcijas pārrēķināšana. 2004.–2005. gadā<strong>Latvijas</strong> kontribūcija <strong>ANO</strong> kopējā budžetā bija 0,015% no <strong>ANO</strong> kopējābudžeta (2004.–2005. gada budžets bija 3,16 miljardi ASV dolāru).Dalības maksājumi tiek veikti decentralizēti – no dažādu institūciju(nozaru ministrijas, pakļautības iestādes) budžetiem, atkarībā nospecializācijas.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>117
<strong>Latvijas</strong> ieguldījums 2004. gadādažādās <strong>ANO</strong> sistēmas organizācijās:<strong>ANO</strong> pamatbudžets<strong>ANO</strong> Pastāvīgā arbitrāžas tiesa187 849 LVL810 LVLStarptautiskā krimināltiesa 11 525 LVL<strong>ANO</strong> Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 26 241 LVLPasaules Veselības organizācija249 604 LVLPasaules Intelektuālā īpašuma organizācija 5151 LVLStarptautiskā Darba organizācija112 426 LVL<strong>ANO</strong> Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 41 704 LVLPasaules Pasta savienība 17 240 LVLStarptautiskā Atomenerģijas aģentūra 99 888 LVLPasaules Meteoroloģijas organizācija 5421 LVL<strong>ANO</strong> Vides programmas fonds 3318 LVLPasaules Tūrisma organizācija 31 770 LVLPasaules Tirdzniecības organizācija 34 217 LVLStarptautiskais Valūtas fondsPasaules Banka113 577 LVL380 000 LVLPasaules Muitas organizācija 12 178 LVLStarptautiskā Telekomunikāciju savienība 30 126 LVLStarptautiskā Civilās aviācijas organizācija 16 241 LVLStarptautiskā Jūrniecības organizācija 5405 LVLĶīmisko ieroču aizliegšanas organizācija 5970 LVLVispārējā kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma līgumaorganizācijas sagatavošanas komisija5106 LVL118 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
<strong>Latvijas</strong> nozīmīgākā darbība <strong>ANO</strong><strong>Latvijas</strong> pārstāvji <strong>ANO</strong> darbojas ļoti dažādās jomās, gūstot arīstarptautisku atzinību. Piemēram, 1999. gadā Latvija tika ievēlētaCilvēktiesību komisijas biroja vadībā, un to pārstāvēja vēstnieks <strong>ANO</strong>Ženēvā – Romāns Baumanis.1993. gadā Hāgā darbu sāka Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijaskara noziegumu tribunāls. 2005. gadā <strong>par</strong> šā tribunāla ad litem tiesnesi uzčetriem gadiem tika ievēlēts bijušais Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājsUldis Ķinis.Viens no lielākajiem <strong>Latvijas</strong> diplomātijas panākumiem ir <strong>Latvijas</strong><strong>Republikas</strong> Satversmes tiesas tiesneses Anitas Ušackas ievēlēšanaStarptautiskajā krimināltiesā. Tās 18 tiesneši tika ievēlēti <strong>ANO</strong> Ņujorkā2003. gada februārī; Anitu Ušacku ievēlēja uz trim gadiem ar iespēju tiktpārvēlētai.<strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> Patentu valdes priekšsēdētājs Zigrīds Aumeistarsno 2001. līdz 2004. gadam bija ievēlēts <strong>par</strong> Pasaules Intelektuālā īpašumaorganizācijas (WIPO) Ģenerālās asamblejas vicepriekšsēdētāju, bet no2004. līdz 2006. gadam – <strong>par</strong> Parīzes savienības rūpnieciskā īpašumaaizsardzības vicepriekšsēdētāju.Savukārt <strong>Latvijas</strong> Hidrometeoroloģijas aģentūras (LHMA) direktorsAndris Leitass 2004. gadā tika ievēlēts <strong>par</strong> Pasaules Meteoroloģijasorganizācijas (WMO) Sestā reģiona (Eiropa) viceprezidentu. Viņakandidatūru atbalstījušas vadošās Rietumeiropas, Skandināvijas, kā arīvairākas citas šā reģiona valstis. <strong>Latvijas</strong> Hidrometeoroloģijas aģentūrasdirektors ir <strong>Latvijas</strong> pastāvīgais pārstāvis WMO.<strong>Latvijas</strong> vēstnieks <strong>ANO</strong> Ženēvā Jānis Kārkliņš tika iecelts <strong>par</strong>Sagatavošanas komitejas priekšsēdētāju Pasaules Informācijas sabiedrībassammitam Tunisā (Tunisija) 2005. gadā.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>119
<strong>ANO</strong> sistēmas aģentūrupārstāvniecību darbība Latvijā<strong>ANO</strong> Attīstības programma(UN Development Programme, UNDP; Latvijā 1993–2005)1992. gada nogalē Rīgā savu biroju atvēra <strong>ANO</strong> Attīstības programma (UNDP),kas 1993. gadā uzsāka darbu Latvijā. UNDP misija ir palīdzēt valstīm attīstībasperiodā, lai veiksmīgāk īstenotu ilgtspējīgu tautas attīstību.UNDP Latvijā galvenais uzdevums ir palīdzēt Latvijai pilnveidot savas spējas,lai panāktu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tautas attīstību pārejā uz demokrātisku,pilsonisku un tiesisku sabiedrību, īstenotu valsts pārvaldes reformas. Šisvirsuzdevums ietver trīs UNDP <strong>Latvijas</strong> biroja galvenos darbības virzienus:1) demokratizācijas atbalstīšana un sociālās integrācijas veicināšana (dzimumupolitikas izstrādāšana, tiesnešu apmācība, nevalstiskā sektora atbalstīšana);2) pārejas posma sociālo seku mīkstināšana (sociālās politikas pār raudzīšana,palīdzība neaizsargātākajām grupām, piemēram, rūpju bēr niem,reproduktīvās veselības uzlabošana, darba aizsar dzība u. c.);3) valsts pārvaldes reforma (valdības mācības, ekonomiskās politikasizstrādāšana u. c.).UNDP <strong>Latvijas</strong> biroja darbības pamatā ir integrēta pieeja: vairot pašas <strong>Latvijas</strong>valsts iespējas, palīdzot valdībai izstrādāt un pildīt visaptverošas programmasbūtiskās, nereti politiski, sociāli un ekonomiski jutīgās (piemēram, sabiedrībasintegrācijas, cilvēktiesību) jomās, lai īstenotu sociālo reformu. Šī nostādnestiprinājusi <strong>Latvijas</strong> valdības vadošo lomu valsts ceļā uz demokrātisku attīstībuun radījusi iespēju efektīvi izmantot gan starptautiskos, gan vietējos palīdzībasresursus.UNDP <strong>Latvijas</strong> birojs beidz savu darbību 2005. gada beigās, taču līdz 2009.gadam vēl turpināsies atsevišķi projekti.Kontakti:www.undp.lv, www.undp.orgUNDP galvenā mītne – Ņujorkā.UNDP birojs Latvijā. Adrese: Pils iela 21, Rīga, LV-1050, LatvijaSadarbības <strong>par</strong>tneri:Valsts, pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organi zācijas (NVO), privātaissektors.120 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
<strong>ANO</strong> Iedzīvotāju fonds Latvijā(UN Population Fund (UNFPA) in Latvia;pārstāv UNDP <strong>Latvijas</strong> birojs kopš 1995)UNFPA atbalstītajā darbībā Latvijā īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešureproduktīvās un seksuālās veselības veicināšanai, tostarp arī HIV/AIDSprofilaksei jauniešu vidū.Kontakti:www.unfpa.orgUNFPA galvenā mītne – Ņujorkā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri:„Pa<strong>par</strong>des zieds”, Veselības ministrija.<strong>ANO</strong> Augstā bēgļu lietu komisāra birojs Latvijā(UN High Commissioner for Refugees (UNHCR) in Latvia; 1998–2004)UNHCR Baltijas valstu birojs darbu Latvijā uzsāka 1998. gada oktobrī unturpināja to līdz 2002. gada 31. martam, līdz visās trīs Baltijas valstīs tikapieņemti nepieciešamie likumi un normatīvie akti, lai ieviestu 1951. gadaKonvenciju <strong>par</strong> bēgļa statusu, kā arī tiktu nodibinātas nepieciešamās institūcijaspatvēruma pieteikumu izskatīšanai un uzkrāta praktiska pieredze patvērumajautājumos.Kopš 2004. gada 1. janvāra Lietuvā strādā viens UNHCR programmukoordinators, kas turpina sniegt atbalstu Lietuvas valdībai un nevalstiskajāmorganizācijām; Latvijā un Igaunijā šīs pašas funkcijas īsteno UNHCR Ziemeļuun Baltijas valstu reģionālais birojs Stokholmā. Ir <strong>par</strong>akstīts sadarbības līgums<strong>par</strong> juridiskās un sociālās palīdzības sniegšanu bēgļiem Latvijā.Kontakti:www.unhcr.chUNHCR galvenā mītne – Ženēvā.UNHCR reģionālais birojs – Stokholmā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri:<strong>Latvijas</strong> Ārzemnieku asociācija, Valsts robežsardze, <strong>Latvijas</strong> UniversitātesJuridiskā fakultāte, <strong>Latvijas</strong> Sarkanais Krusts, Iekšlietu ministrija (Eiropas lietuun starptautiskās sadarbības de<strong>par</strong>taments, Bēgļu lietu centrs), Pilsonības unmigrācijas lietu pārvalde, Izglītības satura un eksaminācijas centrs.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>121
<strong>ANO</strong> Bērnu fonds(UN Children’s Fund, UNICEF; UNICEF Nacionālā komiteja; kopš 1993)Lai uzlabotu bērnu stāvokli Latvijā, tika ievērota UNICEF iniciatīva veidotnacionālos rīcības plānus. Sadarbojoties dažādām bērnu tiesību aizsardzībasinstitūcijām, 2003. gadā Latvijā tika sagatavotas pamatnostādnes „Bērniempiemērota Latvija”.UNICEF Nacionālā komiteja Latvijā, sadarbojoties ar Bērnu un ģimenes lietuministriju, atbalsta un līdzdarbojas dažādu dokumentu izstrādē, publikāciju unpētījumu sagatavošanā <strong>par</strong> bērnu tiesību un ģimeņu jautājumiem.UNICEF Nacionālā komiteja īpaši sadarbojas ar 2003. gadā izveidoto ValstsCilvēktiesību biroja (VCB) Bērnu tiesību aizsardzības daļu, kā arī ar VCBpārstāvjiem kā ekspertiem dažādos projektos, kas saistīti ar bērnu tiesībunodrošināšanu. UNICEF finansiāli atbalsta VCB pārstāvju dalību Eiropas Bērnuombudu tīkla (European Network of Ombudsmen for Children) sanāksmēs.Kontakti:www.unicef.lv, www.unicef.orgUNICEF galvenā mītne – Ņujorkā.UNICEF Nacionālā komiteja Latvijā.Adrese: Pils iela 21, Rīga, LV-1050, LatvijaE-pasts: unicef@undp.riga.lvSadarbības <strong>par</strong>tneri:Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Veselības ministrija, Veselības veicināšanasvalsts aģentūra (Programmu realizācijas de<strong>par</strong>taments), Labklājības ministrijasSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības de<strong>par</strong>taments, Valsts Cilvēktiesībubirojs, NVO koalīcija, Valsts Bērna tiesību aizsardzības centrs, AIDS profilaksescentrs.Vienotā <strong>ANO</strong> programma cīņai ar HIV/AIDS Latvijā(Joint UN Programme on HIV/AIDS (UNAIDS) in Latvia;pārstāv UNDP <strong>Latvijas</strong> birojs kopš 1996)UNAIDS darbību Latvijā uzsāka 1996. gadā.Sadarbību saskaņo starpaģentūru koordinators jauniešu veselības jautājumos.AIDS profilakses centrs pārstāv <strong>Latvijas</strong> Republiku Pasaules Veselībasorganizācijā, UNAIDS un citu starptautisku AIDS programmu institū cijās, kāarī koordinē šo institūciju darbību Latvijā.Kontakti:www.unaids.org; UNAIDS galvenā mītne – Ženēvā.122 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Sadarbības <strong>par</strong>tneri:AIDS profilakses centrs, Veselības veicināšanas centrs.<strong>ANO</strong> Pārtikas un lauksaimniecības organizācija Latvijā(Food and Agriculture Organization (FAO) of the UN in Latvia;pārstāv UNDP <strong>Latvijas</strong> birojs kopš 1991)Latvija ir FAO dalībvalsts kopš 1991. gada, tas rada iespējas saņemt tehniskopalīdzību jomās, kas saistītas ar organizācijas darbību. FAO atbalstītie projektitiek iedalīti: nacionālie (palīdzība tiek koncentrēta noteikta sektora attīstīšanaiLatvijā), reģionālie (Latvija ir viena no projekta saņēmējvalstīm) un TeleFoodSpeciālā fonda projekti (kopš 1997. gada vada UNDP).Kontakti:www.fao.orgFAO galvenā mītne – Romā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri:<strong>Latvijas</strong> vēstniecība Itālijā, Zemkopības ministrija, Valsts Meža dienests,Veterinārais dienests, BO valsts SIA „Vides projekti”, <strong>Latvijas</strong> Lauksaimniecībaskonsultāciju un mācību centrs.<strong>ANO</strong> Izglītības, zinātnes un kultūrasorganizācijas <strong>Latvijas</strong> Nacionālā komisija(UN Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO;kopš 1993)Nacionālās komisijas tiesisko darbību nosaka UNESCO <strong>Latvijas</strong> Nacionālāskomisijas (LNK) Satversme, kas 1994. gada 24. novembrī tika apstiprināta<strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> Saeimā. Tajā noteikts, ka komisija ir neatkarīga <strong>Latvijas</strong><strong>Republikas</strong> institūcija, kuras funkcijās ietilpst: sniegt LR Saeimai un Ministrukabinetam ar UNESCO darbību saistītus ieteikumus; sekmēt <strong>Latvijas</strong> jauniešu,pedagogu, radošo profesiju pārstāvju, zinātnieku, valsts un pašvaldībuinstitūciju darbinieku līdzdalību UNESCO programmās un pasākumos;attīstīt un stiprināt attiecības ar citām valstīm, īstenojot kopīgus projektus unnodrošinot <strong>Latvijas</strong> pārstāvniecību starptautiskajos pasākumos, konferencēs,semināros un izpētes projektos.UNESCO darbību Latvijā īsteno: UNESCO Nacionālā komisija (Asambleja,Izpildkomiteja (programmu padomes un darba grupas), Sekretariāts, <strong>Latvijas</strong>pastāvīgā pārstāvniecība UNESCO, UNESCO asociētās skolas, UNESCO klubi.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>123
Pamatojoties uz UNESCO Nacionālās komisijas statūtiem un UNESCO LNKSatversmi, UNESCO LNK mērķi ir :• dot ieguldījumu <strong>Latvijas</strong> sabiedrības un visas cilvēces attīstībā, sekmējotintelektuālu sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā;• popularizēt <strong>Latvijas</strong> izglītības, zinātnes un kultūras sasniegumus, pozitīvopieredzi un tradīcijas, tādējādi veidojot pozitīvu <strong>Latvijas</strong> tēlu pasaulē.UNESCO LNK darbības prioritārie virzieni:• sabiedrības integrācija mūžizglītības perspektīvā;• Pasaules izglītības foruma rīcības plāna “Izglītība visiem” īstenošana Latvijā;• ekoloģiski tīra kultūrvide un cilvēks tajā;• Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO pasaules mantojuma objektasaglabāšana un attīstība;• <strong>Latvijas</strong> mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana;• UNESCO atbalsts <strong>Latvijas</strong> Nacionālās bibliotēkas projektam.Kontakti:www.unesco.org www.unesco.lvUNESCO galvenā mītne – Parīzē.UNESCO LNK. Adrese: Pils laukums 4 – 206, Rīga, LV-1050, LatvijaE-pasts: office@unesco.lv<strong>Latvijas</strong> pastāvīgā pārstāvniecība UNESCO Parīzē.Sadarbības <strong>par</strong>tneri:Kultūras ministrija (ES politikas nodaļa), Izglītības un zinātnes ministrija(Eiropas lietu de<strong>par</strong>taments, Politikas koordinācijas de<strong>par</strong>taments, Sportapārvaldes Starptautiskā daļa), Prezidenta kanceleja, Finanšu ministrija, Videsministrija, <strong>Ārlietu</strong> ministrija, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumuun sociālās palīdzības de<strong>par</strong>taments, Reģionālās attīstības un pašvaldībaslietu ministrija, Tieslietu ministrija, <strong>Latvijas</strong> Zinātņu akadēmija, <strong>Latvijas</strong>Nacionālā bibliotēka, <strong>Latvijas</strong> Universitāte, Kultūras fonds, <strong>Latvijas</strong> Radošosavienību padome, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Valstsarhīvu ģenerāldirekcija, valsts aģentūra „Tautas mākslas centrs” un citas valstsinstitūcijas, NVO utt.Pasaules Veselības organizācija(World Health Organization, WHO; Latvijā kopš 1991)Pasaules Veselības organizācijas (PVO) darbības mērķis ir sniegt atbalstudalībvalstīm nacionālās veselības politikas un sabiedrības veselības programmuattīstībā, palīdzēt novērst draudus veselībai, kā arī <strong>par</strong>edzēt iespējamāsproblēmas veselības jomā un ierobežot tās.124 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
PVO darbības vispārējās prioritātes ir:• mātes veselība;• garīgā veselība;• pārtikas drošība;• veselības aprūpes sistēma;• tabakas lietošanas ierobežošana;• asins drošība;• infekciozo slimību (īpaši tuberkulozes, HIV/AIDS un malārijas)ierobežošana;• neinfekciozo slimību (īpaši sirds un asinsvadu slimību, vēža un diabēta)ierobežošana.<strong>Latvijas</strong> un PVO sadarbība balstās uz tādu kopēju svarīgāko jautājumurisināšanu, kas ir saskaņā ar valsts un PVO Eiropas reģionālajām prioritātēm.PVO pārstāvniecība atbalsta un koordinē šo prioritāšu īstenošanu, kā arīkalpo kā tieša saite starp Latviju, PVO Eiropas reģionālo biroju un citām PVOstruktūrām.Kopš 1991. gada Latvijā darbojas PVO Informācijas un dokumentācijas centrs,kas atrodas Rīgas Stradiņa Universitātes bibliotēkā.2004. gada rudenī Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrā tika atklātsPVO sadarbības centrs multirezistentās tuberkulozes pētniecībai.Kontakti:www.who.int www.euro.who.intPVO galvenā mītne – Ženēvā.PVO pārstāvniecība LatvijāAdrese: Pils iela 21, Rīga, LV-1050, LatvijaSadarbības <strong>par</strong>tneri:Veselības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes,Izglītības un zinātnes ministrija,Bērnu un ģimenes lietu ministrija, NVO,profesionālās asociācijas.Pasaules Bankas grupa(World Bank Group, WBG; Latvijā 1992–2006)Latvija pievienojās Pasaules Bankai 1992. gadā. Šobrīd tiek īstenots PasaulesBankas plānotais atbalsts <strong>Latvijas</strong> valstij laikposmam no 2002. līdz 2005.gadam. Kopumā Pasaules Banka Latvijā ir atbalstījusi 19 projektus dažādāsjomās: izglītības, veselības, pašvaldību infrastruktūras un pakalpojumu,lauksaimniecības finansēšanas un lauku attīstības, siltumapgādes, ūdensapgādes<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>125
un kanalizācijas, sadzīves atkritumu vadības, nodokļu sistēmas stiprināšanas unstrukturālo pārkārtojumu jomās. To kopējā vērtība ir vairāk nekā 394 miljoniASV dolāru.Ar Pasaules Bankas atbalstu ir veiktas valsts pārvaldes reformas, izveidotsKorupcijas novēršanas birojs un Sabiedrisko pakalpojumu regulators, izstrādātijauni likumdošanas akti, to vidū Civildienesta likums, Likums <strong>par</strong> valstsaģentūrām, Administratīvā procesa likums u. c. Atbilstoši Pasaules Bankasfinansētajam projektam Latvija ir pārgājusi uz trīs līmeņu pensiju sistēmu.Ar Pasaules Bankas atbalstu ir veikti uzlabojumi izglītībā un skolās ieviestasjaunas mācību metodes, visā Latvijā siltināts vairāk nekā 120 skolu ēku. Bankasfinansējums ir ļāvis dažādot lauku iedzīvotāju ekonomisko darbību, ieviestlauku kreditēšanas un attīstības programmas, kā arī izveidot elektronisko zemesreģistru.Pēdējā laikā Pasaules Banka sniedz analītisko atbalstu un tehnisko palī dzībudažādās jomās, tostarp tehnoloģiju attīstības un komercializācijas, pilsētuekonomiskās attīstības un plānošanas jautājumos. Iestājoties Eiropas Savienībā,Latvija ir sasniegusi tādu ekonomiskās attīstības līmeni, kas paver jaunasiespējas tautsaimniecības attīstībai; kļuvuši pieejami jauni finanšu un citiresursi. Tādēļ samazinājusies Pasaules Bankas kreditēšana un programmaLatvijā. 2006. gada 30. jūnijā <strong>par</strong>edzams Pasaules Bankas pārstāvniecību Rīgāslēgt, un turpmāk tiks ieviestas jaunas sadarbības formas. Latvija kā PasaulesBankas dalībvalsts turpinās piedalīties Direktoru padomes darbā. Finanšuministrs ir <strong>Latvijas</strong> pilnvarnieks Pasaules Bankas grupā.Kontakti:www.worldbank.org. www.worldbank.org.lvPasaules Bankas grupas galvenā mītne – Vašingtonā.Pasaules Bankas pārstāvniecība LatvijāAdrese: Smilšu iela 8, 5. stāvs, Rīga, LV-1162, LatvijaE-pasts: latviapic@worldbank.orgSadarbības <strong>par</strong>tneri:Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Reģionālāsattīstības un pašvaldību lietu ministrija, Veselības ministrija, <strong>Latvijas</strong> Investīcijuun attīstības aģentūra.Starptautiskais Valūtas fonds(International Monetary Fund, IMF; Latvijā 1992–2004)Latvija Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) pievienojās 1992. gadā.SVF pārstāvniecības Latvijā birojs darbojās no 1992. līdz 2004. gada beigām.126 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
SVF darbība Latvijā izpaudās kā palīdzības sniegšana, izstrādājot ekonomiskāspolitikas programmas, nodrošinot tehnisko atbalstu un mācības.Kontakti:www.imf.orgSVF galvenā mītne – Vašingtonā.SVF birojs Latvijā.Adrese: Smilšu iela 1, Finanšu ministrija, Rīga, LV-1162, LatvijaSadarbības <strong>par</strong>tneri:Finanšu ministrijas Starptautisko finanšu organizāciju nodaļa, <strong>Latvijas</strong> Banka,<strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> vēstniecība ASV.<strong>ANO</strong> Narkotiku kontroles programma(UN Drug Control Programme, UNDCP;within UN Office on Drugs and Crime, UNODC;pārstāv UNDCP birojs Latvijā kopš 1994)UNDCP darbību Latvijā uzsāka 1994. gadā, un tā darbojas kā akreditēta <strong>ANO</strong>aģentūra Latvijā.<strong>ANO</strong> Narkotiku kontroles programmas mērķi ir:• nodrošināt informāciju, analīzi un ekspertīzi ar narkotikām saistītosjautājumos;• veicināt lokāla, nacionāla un starptautiska mēroga sadarbību, lai risinātu arnarkotikām saistītus jautājumus;• stiprināt starptautiski saskaņotu rīcību, lai tiktu ierobežota narkotikuražošana, izplatīšana un ar narkotikām saistīta noziedzība;• atbalstīt centienus samazināt narkotiku lietošanu, īpaši jauniešu unmazaizsargātu cilvēku vidū;• izglītot <strong>par</strong> narkotiku lietošanas bīstamību.Kontakti:www.undoc.orgUNDCP galvenā mītne – Vīnē.Sadarbības <strong>par</strong>tneri:<strong>Latvijas</strong> pastāvīgā pārstāvniecība <strong>ANO</strong> Vīnē,Iekšlietu ministrija (Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības de<strong>par</strong>taments),Rīgas Narkomānijas profilakses centrs, <strong>Ārlietu</strong> ministrija, Tieslietu ministrija.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>127
<strong>Latvijas</strong> pastāvīgās pārstāvniecības <strong>ANO</strong>Pastāvīgā pārstāvniecība <strong>ANO</strong> Ņujorkā (UNON, UN Office at New York)<strong>ANO</strong> sistēmas sadarbības organizācijas:<strong>ANO</strong> Ģenerālā asambleja, komitejas, specializētās aģentūras Ņujorkā,UNDP, ECOSOC, UN FF, UNICEF u. c.Kontakti:Adrese: 333 East 50th Street, New York, NY 10022, USATelefons: (1) 212 838 88 77, (1) 212 838 90 18Fakss: (1) 212 838 89 20E-pasts: mission.un-ny@mfa.gov.lvPastāvīgā pārstāvniecība <strong>ANO</strong> Ženēvā<strong>ANO</strong> sistēmas sadarbības organizācijas:UNOG, UN Office in Geneva, ILO, ITU, UNAIDS, UNCTAD, UN ECE,UNEP, UNHCR, UNCHR, WIPO, WHO, WMO, WTO u. c.Kontakti:Adrese: 137, rue de Lausanne, C.P. 193, 1211 Geneva 20, SwitzerlandTelefons: (41) 22 738 51 11Fakss: (41) 22 738 51 71E-pasts: mission.un-gen@mfa.gov.lvPastāvīgā pārstāvniecība <strong>ANO</strong>, Eiropas Drošības un sadarbībasorganizācijā un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē(UNOV, UN Office at Vienna)<strong>ANO</strong> sistēmas sadarbības organizācijas:<strong>ANO</strong> specializētās aģentūras, kuru galvenās mītnes atrodas Vīnē: UNODC,IAEA, CTBTO, UNCITRAL (UN Commission on International Trade Law),UNIDO, ECOSOC funkcionālās komisijas (Narkotisko vielu komisija,Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisija u. c.)Kontakti:Adrese: Stefan Esders Platz 4, A-1190 Vienna, AustriaTelefons: (431) 328 72 90, (431) 328 72 90 12 (secretary)Fakss: (431) 403 31 12 27E-pasts: edso@mfa.gov.lv128 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Pastāvīgā pārstāvniecība UNESCO Parīzē<strong>ANO</strong> sistēmas sadarbības organizācijas:UNESCOKontakti:Adrese: 6, Villa Said, 75116 Paris, FranceTelefons: (33) 1 536 458 18Fakss: (33) 1 536 458 19E-pasts: embassy.france@mfa.gov.lvPastāvīgā pārstāvniecība <strong>ANO</strong> Pārtikas un lauksaimniecībasorganizācijā (FAO <strong>ANO</strong>)<strong>ANO</strong> sistēmas sadarbības organizācijas:<strong>ANO</strong> Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)Kontakti:Adrese: Viale Liegi, 42, 00198 Rome, ItalyTelefons: (39) 06 884 12 29Fakss: (39) 06 884 12 39E-pasts: embassy.italy@mfa.gov.lvPastāvīgā pārstāvniecība Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā<strong>ANO</strong> sistēmas sadarbības organizācijas:Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija (OPCW)Kontakti:Adrese: Balistraat 88, 2585 XX ‘s-Gravenhage, The Hague, The NetherlandsTelefons: (31) 70 306 39 34Fakss: (31) 70 306 28 58E-pasts: embassy.netherlands@mfa.gov.lvPastāvīgā pārstāvniecība Pasaules Tirdzniecības organizācijā<strong>ANO</strong> sistēmas sadarbības organizācijas:Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO)Kontakti:Adrese: 137, rue de Lausanne, C.P. 193, 1211 Geneva 20, SwitzerlandTelefons: (41) 22 738 51 11Fakss: (41) 22 738 51 71<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>129
<strong>Latvijas</strong> institūciju sadarbība ar<strong>ANO</strong> sistēmas aģentūrām<strong>ANO</strong> Tirdzniecības un attīstības konference(UN Conference on Trade and Development, UNCTAD)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts.Ir vismaz seši projekti, kas īstenoti sadarbībā ar UNCTAD, galvenokārtjomās, kas saistītas ar muitas administrēšanu, tirdzniecības politiku,starptautisko tirdzniecību un investīcijām.Kontakti:www.unctad.orgUNCTAD galvenā mītne – Ženēvā.<strong>ANO</strong> Vides programma(UN Environment Programme, UNEP)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvijā galvenais koordinators, lai īstenotu <strong>ANO</strong> Vispārējo konvenciju <strong>par</strong>klimata pārmaiņām, Stokholmas konvenciju <strong>par</strong> noturīgajiem organiskajiempiesārņotājiem un Konvenciju <strong>par</strong> robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielosattālumos, ir Vides ministrijas Klimata un atjaunojamās enerģijas de<strong>par</strong>taments.Kontakti:www.unep.ch, www.unep.orgUNEP galvenā mītne – Nairobi.UNEP Eiropas birojs – Ženēvā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Vides ministrija.Pasaules Pārtikas programma(World Food Programme, WFP)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:<strong>Latvijas</strong> dalība šai organizācijā tiek nodrošināta saistībā ar EiropasSavienības Europe Aid programmu, kas sniedz dažāda veida palīdzību(galvenokārt pārtiku) attīstības valstīm.Kontakti:www.wfp.orgWFP galvenā mītne – Romā.130 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
<strong>ANO</strong> Augstā cilvēktiesību komisāra birojs(Office of the UN High Commissioner for Human Rights, OHCHR)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:<strong>Latvijas</strong> sadarbība ar šo biroju tika uzsākta 1991. gadā, veicot starptautiskucilvēktiesību konvenciju ratifikāciju.Kontakti:www.ohchr.orgOHCHR galvenā mītne – Ženēvā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: <strong>Ārlietu</strong> ministrija, pastāvīgā pārstāvniecība <strong>ANO</strong>ŽenēvāStarptautiskā Darba organizācija(International Labour Organization, ILO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Sadarbību ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO) no <strong>Latvijas</strong> pusesīsteno Labklājības ministrija, kā arī <strong>Latvijas</strong> Brīvo arodbiedrību savienība(LBAS) un Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). LBAS regulāri sniedzinformāciju <strong>par</strong> starptautisko normu ievērošanu Latvijā, <strong>par</strong> LBAS, kā arīcitiem jautājumiem. Katru gadu tiek gatavoti ziņojumi <strong>par</strong> arodbiedrībupolitiku un praksi Latvijā un vispārēju politisko, ekonomisko unsociālo situāciju valstī. Gadījumos, kad tiek konstatēti arodbiedrību vaiarodbiedrību biedru tiesību pārkāpumi, LBAS vēršas pie SDO pēc palīdzības(piemēram, sociālā dialoga pārkāpumi Latvijā). NVA regulāri informē SDO<strong>par</strong> nodarbinātības, bezdarba, darba tirgus jautājumiem Latvijā.Līdz šim ir ratificētas 45 konvencijas.Kontakti:www.ilo.orgSDO galvenā mītne – Ženēvā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Labklājības ministrijas Darba de<strong>par</strong>taments,Nodarbinātības valsts aģentūra, Izglītības un zinātnes ministrija,Centrālais statistikas birojs, <strong>Latvijas</strong> Darba devēju konfederācija, <strong>Latvijas</strong>Brīvo arodbiedrību savienība, Valsts Darba inspekcija, <strong>Latvijas</strong> Jūrasadministrācijas Jūrnieku reģistrs.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>131
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija(International Civil Aviation Organization, ICAO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 1992. gada. Tā ir pievienojusiesvisiem nozīmīgākajiem pasaules civilās aviācijas darbību regulējošajiemnormatīvajiem aktiem (sešām konvencijām, astoņiem protokoliem unnolīgumam <strong>par</strong> tranzītu starptautiskajā gaisa satiksmē) un konsekventiīsteno to prasības. Sadarbību ar ICAO realizē Satiksmes ministrija (izņemotmeteoroloģijas jautājumus; tos risināt ir pilnvarota valsts aģentūra „<strong>Latvijas</strong>Hidrometeoroloģijas aģentūra” (LHMA)).Kontakti:www.icao.intICAO galvenā mītne – Monreālā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Satiksmes ministrijas Aviācijas de<strong>par</strong>taments,Civilās aviācijas administrācija (www.caa.lv), valsts aģentūra „<strong>Latvijas</strong>Hidrometeoroloģijas aģentūra”.Starptautiskā Jūrniecības organizācija(International Maritime Organization, IMO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 1993. gada.<strong>Latvijas</strong> eksperti regulāri piedalās IMO komiteju un apakškomiteju darbā;organizācijas komiteju un apakškomiteju darba plāns tiek izmantots kāorientējošs nozares vadības darba plāns, nosakot galvenos uzdevumus unattīstības virzienus.Kontakti:www.imo.orgIMO galvenā mītne – Londonā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Satiksmes ministrijas Jūrniecības de<strong>par</strong>taments;<strong>Latvijas</strong> Jūras administrācija (www.jurasadministracija.lv; Jūrnieku reģistrs,Kuģošanas drošības de<strong>par</strong>taments).Starptautiskā Telekomunikāciju savienība(International Telecommunication Union, ITU)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvija ir bijusi dalībvalsts no 1922. gada līdz 1940. gadam; dalībvalstsstatuss atjaunots 1991. gada 11. novembrī.132 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Latvija ir pievienojusies četrām ITU konvencijām.<strong>Latvijas</strong> eksperti samērā regulāri piedalās ITU organizētajos seminārosun konferencēs gan <strong>par</strong> aktuāliem nozares attīstības, gan juridiskajiem(piemēram, strīdu risināšanas pieredze telekomunikāciju nozarē)jautājumiem, notiek arī savstarpēja informācijas apmaiņa. Sabiedriskopakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) īpaši sadarbojas arTelekomunikāciju attīstības biroju (TDB) un Telekomunikācijustandartizācijas biroju (TSB).Kontakti:www.itu.intITU galvenā mītne – Ženēvā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Satiksmes ministrijas Sakaru de<strong>par</strong>taments,BO VAS „Elektrosakaru inspekcija” (www.esd.lv),Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (www.sprk.gov.lv).Pasaules Pasta savienība(Universal Postal Union, UPU)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvija ir bijusi dalībvalsts no 1921. gada līdz 1940. gadam; dalībvalstsstatuss atjaunots 1992. gada 17. jūnijā.Latvija pievienojusies astoņām UPU konvencijām.Latvija piedalās dažādos UPU pasākumos, tostarp kopējā UPU un Pastaregulatoru komitejas sanāksmē, UPU kongresā.SPRK sadarbojas arī ar UPU Starptautisko biroju.Kontakti:www.upu.intUPU galvenā mītne – Bernē.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: BO VAS „<strong>Latvijas</strong> pasts” (www.riga.post.lv), Satiksmesministrijas Sakaru de<strong>par</strong>taments, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanaskomisija.Pasaules Meteoroloģijas organizācija(World Meteorological Organization, WMO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:<strong>Latvijas</strong> Hidrometeoroloģijas aģentūra (LHMA) ir valsts pilnvarotameteoroloģiskā institūcija, kas pārstāv Latviju Pasaules Meteoroloģijasorganizācijā (WMO) un Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā(ICAO), izpildot virkni starptautisku konvenciju, kā arī citās starptautiskās<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>133
organizācijās, kuru darbība saistīta ar meteoroloģiju, hidroloģiju, gaisakvalitātes (tās ietekmes uz ekosistēmām) novērtējumu.LHMA aģentūras direktors Andris Leitass 2004. gada jūlijā ievēlēts <strong>par</strong>WMO sestā reģiona (Eiropa) viceprezidentu. Viņa kandidatūru atbalstījušasvadošās Rietumeiropas, Skandināvijas, kā arī vairākas citas šā reģiona valstis.Kontakti:www.wmo.chWMO galvenā mītne – Ženēvā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: valsts aģentūra „<strong>Latvijas</strong> Hidrometeoroloģijasaģentūra” (www.meteo.lv).Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija(World Intellectual Property Organization, WIPO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:1993. gada 21. janvārī <strong>Latvijas</strong> Republika pievienojās Konvencijai <strong>par</strong>Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) nodibināšanu.Patentu valde līdzdarbojas šādās WIPO komitejās:• Patentu tiesību pastāvīgajā komitejā(WIPO Standing Committee on the Law of Patents);• Preču zīmju, dizain<strong>par</strong>augu un ģeogrāfisko norāžu pastāvīgajā komitejā(WIPO Standing Committee on the Law of Trademarks, Industrial Designsand Geographical Indications);• Intelektuālā īpašuma un ģenētisko resursu, tradicionālo zināšanu unfolkloras starpvaldību komitejā(Intergovernmental Committee on Intellectual Property and GeneticResources, Traditional Knowledge and Folklore);• Programmas un budžeta komitejā(WIPO Program and Budget Commettee);• Informācijas tehnoloģiju pastāvīgajā komitejā(WIPO Standing Committee on Information Technologies).Patentu valde līdzdarbojas Patentu kooperācijas līguma reformas komitejā(Patent Cooperation Treaty, PCT).2004. gadā Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters tika ievēlēts līdzpriekšsēdētājaamatā Parīzes savienības <strong>par</strong> rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļa līdzdarbojasWIPO Autortiesību un blakustiesību pastāvīgajā komitejā (WIPO StandingCommittee on Copyright and Related Rights), kā arī seko līdzi citāmaktivitātēm, piemēram, darbam Intelektuālā īpašuma un ģenētisko resursu,tradicionālo zināšanu un folkloras starpvaldību komitejā.134 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Kontakti:www.wipo.intWIPO galvenā mītne – Ženēvā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Patentu valde (Tieslietu ministrija) (www.lrpv.lv),Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļa.Pasaules Tirdzniecības organizācija(World Trade Organization, WTO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:1999. gada 10. februārī Latvija kļuva <strong>par</strong> Pasaules Tirdzniecības organizācijas(PTO) dalībvalsti.Saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem nr. 45 „Kārtība, kādā tiekīstenota <strong>Latvijas</strong> dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā” 2. punktu1999. gada 31. martā tika izveidota <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> dalības PTOKonsultatīvā padome. Tās sastāvā ietilpst pārstāvji no <strong>Ārlietu</strong> ministrijas,Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītībasun zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas,Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides ministrijas, Zemkopībasministrijas, <strong>Latvijas</strong> Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.Konsultatīvās padomes galvenās funkcijas ir izskatīt padomes locekļupriekšlikumus <strong>par</strong> <strong>Latvijas</strong> dalības īstenošanu PTO, uzdot atbildīgajāmministrijām sagatavot <strong>Latvijas</strong> nostājas projektu, ko pēc tam noteiktā kārtībāiesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā, kā arī izskatīt citus ar PTOsaistītus jautājumus.Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latviju PTO pārstāv Eiropas Komisija(EK). PTO Eiropas Savienībā tiek pārstāvēta saskaņā ar principu – viensrunātājs (EK) un 25 balsis. Iestājoties ES, Latvija PTO saglabā pastāvīgāspārstāvniecības iespējas <strong>par</strong> tehniskās palīdzības jautājumiem un PTObudžeta veidošanu, jo šie jautājumi ir ES dalībvalstu kompetencē.Kontakti:www.wto.orgPTO galvenā mītne – Ženēvā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Pastāvīgā pārstāvniecība Ženēvā, <strong>Ārlietu</strong> ministrija,Ekonomikas ministrija (Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecībaspolitikas de<strong>par</strong>taments), Zemkopības ministrija, Finanšu ministrijasStarptautisko finanšu organizāciju nodaļa.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>135
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra(International Atomic Energy Agency, IAEA)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvija <strong>par</strong> dalībvalsti kļuva 1997. gadā.<strong>Latvijas</strong> dalību IAEA īsteno Radiācijas drošības centra Sabiedrisko sakarunodaļa, veicinot <strong>Latvijas</strong> ekspertu iesaisti IAEA aktivitātēs un koordinējotlīdzdalību gan tehniskos projektos, gan projektos, kas vērsti uz kvalifikācijaspaaugstināšanu.Kontakti:www.iaea.orgIAEA galvenā mītne – Vīnē.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Radiācijas drošības centra Sabiedrisko sakarunodaļa (www.rdc.gov.lv), Vides ministrija, <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> Pastāvīgāpārstāvniecība <strong>ANO</strong> Vīnē.Vispārējā kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijasSagatavošanas komisija(Pre<strong>par</strong>atory Commission for the Comprehensive Nuclear-Test-Ban TreatyOrganization, CTBTO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvija šo līgumu <strong>par</strong>akstīja 1996. gadā.Šobrīd atbildība <strong>par</strong> CTBTO ir <strong>Ārlietu</strong> ministrijas kompetencē, ieskaitotbudžeta maksājumus.Kontakti:www.ctbto.orgCTBTO galvenā mītne – Vīnē.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> pastāvīgā pārstāvniecība <strong>ANO</strong>Vīnē, <strong>Ārlietu</strong> ministrija.Eiropas Ekonomikas komisija(Economic Comission for Europe, ECE)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Par šīs komisijas dalībvalsti Latvija kļuva 1991. gadā.Dalība šai komisijā notiek, dažādām nozaru ministrijām līdzdarbojotiesatbilstošās apakškomisijās, kur galvenā uzmanība ir vērsta uz tādāmjomām kā ekonomikas analīze, statistika, ilgtspējīga enerģija, tirdzniecība,rūpniecība, uzņēmumu attīstība, kokrūpniecība un transports.136 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Kontakti:www.unece.orgECE galvenā mītne – Ženēvā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Ekonomikas ministrija, <strong>Ārlietu</strong> ministrijas Ārējoekonomisko sakaru nodaļa, Zemkopības ministrijas Starptautisko attiecībunodaļa, Satiksmes ministrija, valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra”(www.ma.gov.lv; Mājokļu attīstības de<strong>par</strong>taments), Valsts Zemes dienests,BOV AS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (www.csdd.lv),BOV SIA „Autotransporta direkcija” (www.atdirekcija.lv).Pasaules Tūrisma organizācija(World Tourism Organization, WTO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:2003. gada oktobrī Latvija tika uzņemta Pasaules Tūrisma organizācijā(PTO) un no 2005. gada 1. janvāra kļuva <strong>par</strong> tās pilntiesīgu dalībnieci.Ekonomikas ministrijas sadarbību ar PTO nosaka Likums <strong>par</strong> PasaulesTūrisma organizācijas statūtiem.Kontakti:www.world-tourism.orgPTO galvenā mītne – Madridē.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Ekonomikas ministrijas Tūrisma de<strong>par</strong>taments,Tūrisma attīstības valsts aģentūra, <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> vēstniecība Spānijā,Biznesa augstskola „Turība”.Starptautiskā krimināltiesa(International Criminal Court, ICC)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:1999. gada 22. aprīlī Latvija <strong>par</strong>akstīja un 2002. gada 28. jūnijā ratificējaRomas statūtus, kas ir ICC pamatā.Nozīmīgs <strong>Latvijas</strong> panākums bija Satversmes tiesas tiesneses Anitas Ušackasievēlēšana Starptautiskajā krimināltiesā. Tās 18 tiesneši tika ievēlēti <strong>ANO</strong>Ņujorkā 2003. gada februārī; Anitu Ušacku ievēlēja uz trim gadiem ariespēju tikt pārvēlētai.Kontakti:www.icc-cpi.intICC galvenā mītne – Hāgā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Tieslietu ministrija, <strong>Ārlietu</strong> ministrija.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>137
<strong>ANO</strong> Mežu forums(UN Forum on Forests, UNFF)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Starpvaldību politikas forums mežu jautājumos; Latvija tajā aktīvinepiedalās.Kontakti:www.un.org/esa/forests/Sadarbības <strong>par</strong>tneri: Zemkopības ministrijas Meža de<strong>par</strong>taments.Starptautiskā Jūras dzīļu pārvalde(International Seabed Authority, ISA)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Kopš 2005. gada tiek <strong>par</strong>edzēti līdzekļi <strong>Latvijas</strong> dalībai ISA.Kontakti:www.un.orgSadarbības <strong>par</strong>tneri: Satiksmes ministrijas Jūrniecības de<strong>par</strong>taments(www.sam.gov.lv).Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija(Organization for the Prohibition of Chemical Weapons, OPCW)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:Latvija Ķīmisko ieroču aizlieguma konvenciju <strong>par</strong>akstīja 1997. gadā un kopštā laika ir šīs organizācijas dalībvalsts.Kontakti:www.opcw.orgOPCW galvenā mītne – Hāgā.Sadarbības <strong>par</strong>tneri: <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong> vēstniecība Nīderlandē,Valsts Vides dienests138 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
<strong>ANO</strong> sistēmas aģentūras, kurās Latvija navdalībvalsts vai kuru darbībā aktīvi nepiedalāsStarptautiskais Tirdzniecības centrs(International Trade Centre, ITC)Kontakti:www.intracen.orgITC galvenā mītne – Ženēvā.<strong>ANO</strong> Sieviešu attīstības fonds(UN Development Fund for Women, UNIFEM)Kontakti:www.unifem.orgUNIFEM galvenā mītne – Ņujorkā.<strong>ANO</strong> Brīvprātīgie(UN Volunteers, UNV)Kontakti:www.unv.orgUNV galvenā mītne – Bonnā.<strong>ANO</strong> Kapitāla attīstības fonds(UN Capital Development Fund, UNCDF)Kontakti:www.uncdf.orgUNCDF galvenā mītne – Ņujorkā.<strong>ANO</strong> Palestīnas bēgļu atbrīvošanas un darba aģentūra Tuvajos Austrumos(UN Relief and Works Agemcy for Palestine Refugees in the Near East, UNRWA)Kontakti:www.unrwa.orgUNRWA galvenā mītne – Gazā (Ammāna).<strong>ANO</strong> Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisija(UN Commission on International Trade Law, UNCITRAL)Kontakti:www.uncitral.orgUNCITRAL galvenais birojs – Vīnē.Latvija nav dalībvalsts, bet ir iespēja piedalīties novērotājas statusā.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>139
<strong>ANO</strong> Iedzīvotāju apmešanās programma(UN Human Settlements Programme, UN-HABITAT)Kontakti:www.unhabitat.orgUN-HABITAT galvenā mītne – Nairobi.Starptautiskais Lauk saimniecības attīstības fonds(International Fund for Agricultural Development, IFAD)Kontakti:www.ifad.orgIFAD galvenā mītne – Romā.Latvija nav dalībvalsts.<strong>ANO</strong> Industriālās attīstības organizācija(UN Industrial Development Organization, UNIDO)Kontakti:www.unido.orgUNIDO galvenā mītne – Vīne.Latvija un Igaunija ir vienīgās ES valstis, kas nav dalībvalstis šajā organizācijā.<strong>ANO</strong> Globalizācijas, liberalizācijas un ilgtspējīgas tautasattīstības globālā programma(UN Global Programme on Globalization, Liberalization andSustainable Human Development, UNCTAD-UNDP)Kontakti:www.unctad-undp.orgUNCTAD-UNDP galvenā mītne – Ženēvā.<strong>ANO</strong> Palīdzības kontroles programma(UN Aids Control Programme, UNACP)Starptautiskais Gēnu inženierijas un biotehnoloģiju centrs(International Centre for Genetic Engineering and Biotechnology, ICGEB)Kontakti:www.icgeb.orgICGEB galvenā mītne – Triestē (Itālija).Latvija nav dalībvalsts.140 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Ar <strong>ANO</strong> saistītās, bet ne <strong>ANO</strong> sistēmaipakļautās institūcijasStarptautiskā Migrācijas organizācija(International Organization for Migration, IOM)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:1998. gada aprīlī IOM atvēra biroju Rīgā, kura darbību koordinē Baltijas unziemeļvalstu reģionālais IOM birojs Helsinkos.Sadarbība notiek ar IOM <strong>Latvijas</strong> biroja starpniecību.IOM darbības mērķis ir sakārtotas migrācijas kustības plūsmu nodrošināšanavisā pasaulē, pārceļotāju apmešanās un integrācijas atvieglošana saņēmējvalstuekonomiskajā un sociālajā struktūrā; valstu un starptautisko organizāciju,valstisko un nevalstisko organizāciju sadarbības veicināšana, lai pētītumigrācijas jautājumus un konsultētos ne tikai <strong>par</strong> migrācijas procesu, bet arī<strong>par</strong> pārceļotāju kā atsevišķas personas īpašo situāciju un vajadzībām.Kontakti:www.iom.intSadarbības <strong>par</strong>tneri: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Izglītības satura uneksaminācijas centrs.Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija(International Hydrographic Organization, IHO)Sadarbība ar <strong>Latvijas</strong> organizācijām:IHO ir dibināta 1921. gadā, lai nodrošinātu starptautiskās navigācijas un jūrasvides aizsardzību. <strong>Latvijas</strong> Hidrogrāfijas dienestam ir saistoši šīs organizācijasstandarti un rekomendācijas.Kontakti:www.iho.shom.frSadarbības <strong>par</strong>tneri: VAS „<strong>Latvijas</strong> Jūras administrācija”, Hidrogrāfijas dienests.Latvija līdz 2005. gadam bija ratificējusi 182 <strong>ANO</strong> konvencijas −visvairāk transporta un sakaru jomā (21), cilvēktiesībās (14), aviācijā (8),darba tiesībās (27), jūras tiesībās (25), intelektuālā īpašuma jomā (10).(Par ratificētajām konvencijām sk. arī pielikumā „<strong>Latvijas</strong> ratificētās<strong>ANO</strong> konvencijas”.)<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>141
Latvija un <strong>ANO</strong> ārpolitikas prioritāšu kopsakarā<strong>Latvijas</strong> ārpolitikas pamatvirzienos līdz 2010. gadam kā <strong>Latvijas</strong> galvenaisārpolitikas mērķis ir uzsvērta starptautiskās ietekmes palielināšana, kas irbūtiska nacionālo interešu aizstāvēšanas sastāvdaļa un izriet no politiskitiesiskajiem principiem, uz kuriem balstās <strong>Latvijas</strong> nacionālā valsts.Pēdējos gados <strong>Latvijas</strong> resursi ir pastiprināti ieguldīti, lai sagatavotosdalībai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, tomēr <strong>ANO</strong> paliek starptautiskodaudzpusējo attiecību pamatā un Latvija veiksmīgi ieņem savu vietu 191<strong>ANO</strong> dalībvalstu vidū. Sekmīgi un aktīvi darbojoties šajā visuniversālākajāpasaules organizācijā, sadarbībā ar citām ES valstīm ir iespējams attīstītgandrīz visus ārpolitikas pamatvirzienus. <strong>Latvijas</strong> ārpolitikas prioritāšukontekstā tās dalība <strong>ANO</strong> galvenokārt saistāma ar <strong>Latvijas</strong> ietekmespalielināšanos pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī ar attīstībassadarbības īstenošanu.1991. gadā Latvijai kļūstot <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> dalībvalsti, tās ārpolitika ieguvusipasaules mēroga dimensijas. Dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijānodrošina labāku <strong>Latvijas</strong> tautsaimniecības funkcionēšanu, radastarptautiskas tirdzniecības iespējas. Iekļaušanās šajā un citās organizācijāsir svarīgs priekšnosacījums, lai īstenotu nacionālās intereses starptautiskajāpolitikā. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (2004) Latvija saskaņo savasintereses un nostādnes ar citām ES valstīm, ik mēnesi regulāri tiekotiesBriselē – ES Padomes darba grupā <strong>ANO</strong> jautājumos. Līdz ar to <strong>Latvijas</strong>balss ir ieguvusi ievērojami lielāku ietekmi <strong>ANO</strong>. Atsevišķos gadījumosvēl saglabājas iepriekšējais reģionālo grupu dalījums, piemēram, saistībāar <strong>ANO</strong> Drošības padomes reformām tiek apsvērta iespēja <strong>par</strong> papildurotējošo vietu, kuru varētu iegūt Austrumeiropas bloka pārstāvis.Latvija kā jebkura pasaules valsts šobrīd nav pasargāta no mūsdienudraudiem – terorisma, masu iznīcināšanas ieroču izplatības, nelegālāsmigrācijas, no briesmām, ko rada valstu sabrukšana. Viena pati Latvijapret tiem nav spējīga cīnīties, tādēļ, lai stātos pretī šiem pārbaudījumiem,ir cieši jāsadarbojas ar citām valstīm starptautiskās organizācijās.142 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Būdama ES dalībvalsts, Latvija apliecina, ka tā ārpolitikā atbalstīstādu ES, kas spēj sniegt būtisku ieguldījumu miera un stabilitātesnodrošināšanā Eiropā un pasaulē, gan izmantojot ES rīcībā esošoslīdzekļus, gan sadarbojoties ar <strong>ANO</strong>, NATO un citām starptautiskajāmorganizācijām.Latvija arī uzsver būtisko nepieciešamību <strong>ANO</strong> reformēt – līdzar to organizācijas darbība kļūtu efektīvāka un tā veiksmīgāk varētunovērst draudus mūsdienu drošībai. <strong>Latvijas</strong> skatījumā spēcīga <strong>ANO</strong> irstarptautiskās stabilitātes būtisks elements. Tikai šāda organizācija, kasir spējīga cīnīties ar mūsdienu pasaules draudiem drošībai, būs nozīmīgspriekšnosacījums daudzpusēju starptautisko attiecību saglabāšanai unstiprināšanai. <strong>ANO</strong> reformām ir jābūt vērstām uz šīs organizācijas darbībaspilnveidošanu, it īpaši – savlaicīgu un efektīvu reaģēšanu starptautisko unhumanitāro krīžu situācijās, kā arī cīņu pret masu iznīcināšanas ieročuizplatīšanu. Latvija atbalstīs <strong>ANO</strong> Drošības padomes pastāvīgo locekļuskaita palielināšanu, taču ir jāatrod mehānisms, lai paplašinātā Drošībaspadome nemazinātu pilnvērtīgu <strong>ANO</strong> darbību.Tūkstošgades attīstības mērķos Latvija ir apņēmusies veicināt visnabadzīgāko valstu attīstību un izvirzījusi uzdevumus: palielināt <strong>Latvijas</strong>finansējumu šo valstu attīstības sadarbības mērķiem, kā arī veicinātsabiedrības izpratni <strong>par</strong> attīstības sadarbību. 2006. gadā ES valstis, to vidūLatvija, ir apņēmušās 0,33% no nacionālā kopprodukta sniegt attīstībassadarbībai. Tādēļ ir nepieciešams politisks un finansiāls atbalsts nevalstiskajāmorganizācijām, kas nodarbojas ar attīstības sadarbības jautājumiem.Latvija no valsts, kas starptautisko palīdzību saņēma, ir kļuvusi<strong>par</strong> valsti, kas spēj un vēlas palīdzēt trūcīgākām valstīm, kurām irnepieciešams atbalsts demokrātisku politisko un ekonomisko reformuīstenošanai 1 . Vairāk nekā miljards pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā;šiem cilvēkiem trūkst dzeramā ūdens un pietiekama uztura, viņu veselībaun dzīvības drošība ir apdraudēta. Liela daļa šo cilvēku nesasniedz savu1Sk. vadlīnijas, pēc kurām tiek noteiktas attīstītās un attīstības valstis: DAC guidlineswww.oecd.org/document/10/0,2340,en_2649_33721_1916746_1_1_1_1,00.html<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>143
piekto dzimšanas dienu. Apmēram 6 miljoni pasaules iedzīvotāju neprotlasīt un nekad nav apmeklējuši skolu, jo šādu iespēju viņiem nav bijis.Nabadzība pastāv visās pasaules valstīs. Tomēr ir valstis, kas ir spējīgaspalīdzēt, un ir valstis, kurām šī palīdzība ir īpaši nepieciešama.<strong>Latvijas</strong> politikas pamatvirzienus attīstības sadarbības jomā nosakastarptautiskās saistības un pienākumi, kurus tā ir uzņēmusies divpusējosvai daudzpusējos līgumos un konvencijās; to skaitā ir arī <strong>ANO</strong>Tūkstošgades attīstības mērķi un divpusējo attiecību prioritātes. Attīstībassadarbības politika ir <strong>Latvijas</strong> ārpolitikas būtiska sastāvdaļa un viens nopamatprincipiem attiecību veidošanai ar attīstības un pārejas ekonomikasvalstīm, kas saskaņā ar OECD Attīstības palīdzības komitejas (DAC)klasifikāciju ir oficiālās attīstības palīdzības saņēmējvalstis. Starptautiskāsadarbība attīstībai ir ne tikai solidaritātes izpausme, bet arī <strong>Latvijas</strong>drošības sastāvdaļa, jo tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga ekonomiskā unsociālā attīstība Latvijai nozīmīgos reģionos.Pakāpeniski Latvija ir tuvinājusies attīstīto valstu grupai, un tautasattīstības jomā tā starp 177 <strong>ANO</strong> novērtētajām valstīm ir 50 attīstītākovalstu vidū. 2005. gada pasaules mēroga Tautas attīstības pārskatā Latvijaierindojās 48. vietā. Iespējams, pārējām 127 valstīm ir nepieciešama tiešimūsu palīdzība. Ar attīstības sadarbības projektu palīdzību Latvija šajāsvalstīs varēs nodrošināt savu pārstāvniecību, attīstīt izdevīgu sadarbībuekonomikā, nevalstiskajā sektorā un kultūras jomā. Vienlaikus tiks radītipriekšnosacījumi, lai Latvija <strong>par</strong>ādītos kā sekmīgu reformu valsts unpalīdzības sniedzēja citām valstīm.Sniedzot savu ieguldījumu nabadzības mazināšanai pasaulē, attīstībassadarbībā iesaistās ne tikai valdības institūcijas un to pārstāvji, bet arīprivātais sektors un sabiedrība kopumā. Būtiski svarīga ir šīs sadarbībasīstenošana ar kaimiņvalstīm, jo tas ir pamats gan to tālākai demokrātiskaiattīstībai, gan miera nodrošināšanai reģionā. <strong>Latvijas</strong> interesēs ir, laitās kaimiņos būtu stabilas, pārtikušas un demokrātiskas valstis. Kopšneatkarības atgūšanas Latvija ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi, kas šīmvalstīm var noderēt, veicinot to ekonomisko attīstību un labklājību.144 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Par attīstības sadarbības politikas sagatavošanu un īstenošanu valstslīmenī atbildīga ir <strong>Ārlietu</strong> ministrija, kas izstrādā pamatnostādnes,izvirzot <strong>Latvijas</strong> attīstības sadarbības mērķus, uzdevumus un prioritātes,kā arī koordinē projektu īstenošanu. 2003. gadā valdība pieņēma „<strong>Latvijas</strong><strong>Republikas</strong> attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes”; ik gadu, lai<strong>par</strong>edzētu svarīgākos uzdevumus un veicamos projektus, tiek veidotsdarba plāns.Valsts un pašvaldību pārvaldes reformu, kā arī tieslietu jomā Latvija irpalīdzējusi Ukrainai, turpinās palīdzība Moldovai un Gruzijai. Tuvākajānākotnē Latvija cer īstenot projektus arī citur, piemēram, bijušās PadomjuSavienības teritorijā esošajās un Balkānu reģiona valstīs.Kopumā valsts un nevalstisko organizāciju eksperti ir snieguši palīdzībuattīstības valstīm dažādās jomās – izglītībā, vides aizsardzībā un zinātnē;notikušas ekspertu apmaiņas vizītes un konsultācijas. <strong>Latvijas</strong> Bankaskonsultanti ir palīdzējuši Ukrainas un Gruzijas nacionālajām bankāmbanku uzraudzības un personāla vadības jautājumos. Konsultatīvapalīdzība bijusi arī valsts pārvaldes jomā; Valsts iekšējā tirgus aizsardzībasbirojs iesaistījies, konsultējot Baltkrievijas speciālistus <strong>par</strong> iekšējā tirgusaizsardzības institūciju veidošanu. VAS „<strong>Latvijas</strong> pasts” sadarbībā arPasaules Pasta savienības Starptautisko biroju organizēja konferenci„Izmaksu uzskaite un pasta nozares reformas NVS un Baltijas valstupasta administrācijās” u. c. Latvija kopš 20. gadsimta 90. gadu sākumair veikusi regulāras iemaksas starptautiskajās organizācijās, lai atbalstītuattīstības un pārejas ekonomikas valstis.Līdz šim <strong>Latvijas</strong> darbība, kas saistīta ar attīstības sadarbībasprogrammu, galvenokārt izpaudusies, reaģējot uz atsevišķām situācijāmvai notikumiem. Lai, īstenojot attīstības sadarbības politiku, sasniegtuvēlamos mērķus un palīdzība būtu efektīvāka, jābūt iepriekš izstrādātaistratēģijai un plānam – tas ne tikai atvieglotu politikas īstenošanu, betarī precīzāk ļautu novērtēt rezultātus. Šim nolūkam <strong>Latvijas</strong> <strong>Republikas</strong><strong>Ārlietu</strong> ministrija ir izstrādājusi Attīstības sadarbības politikas plānu unAttīstības sadarbības politikas pamatnostādnes. Attīstības sadarbības<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>145
politikas pamatnostādnēs skaidroti politikas pamatprincipi un tāsīstenošanas virzieni. Izstrādātajā 2005. gada Attīstības sadarbības politikasplānā <strong>par</strong> prioritāti tika izvirzīts: sākt divpusējās un trīspusējās sadarbībasprojekta īstenošanu un veikt sabiedriskās informēšanas pasākumus,skaidrojot attīstības sadarbības politikas mērķus.2005. gadā attīstības sadarbībai tika piešķirts 100 000 latu. Tas bijapirmais gads, kad šim nolūkam valsts budžetā bija iekļauta konkrētasumma. 2006. gada budžetā attīstības sadarbībai piešķirti 150 000 latu.2004. gadā oficiālajai attīstības palīdzībai bija <strong>par</strong>edzēti 0,06% nonacionālā kopprodukta, šajā summā iekļaujot iemaksas starptautiskajāsorganizācijās, ES attīstības budžetā, kā arī visu valsts iestāžu naudasizlietojumu divpusējai sadarbībai ar attīstības valstīm. Lai to īstenotu,līdz 2010. gadam Latvijai nepieciešams: izveidot koordinētu sistēmuattīstības palīdzības sniegšanai valstīm, kuras minētas Attīstībassadarbības politikas pamatnostādnēs; atbilstoši pamatnostādnēm uzsāktplānveidīgu palīdzību; pakāpeniski palielināt finansējumu attīstībassadarbībai; aktīvāk izmantot nevalstiskā un privātā sektora pieredziattīstības sadarbības jomā; izglītot <strong>Latvijas</strong> sabiedrību <strong>par</strong> valsts attīstībassadarbības uzdevumu nozīmi starptautiskā līmenī.146 LATVIJA UN <strong>ANO</strong>
Izmantotā literatūra un avoti<strong>ANO</strong> dokumenti, www1.umn.edu/humanrts/un-orgs.htmIndāns, I., Gregors, R. V. <strong>Latvijas</strong> ārpolitika <strong>ANO</strong> ietvaros.Rīga: <strong>Latvijas</strong> Ārpolitikas institūts, 1999.Latvija <strong>ANO</strong> sistēmā. Rīga: UNDP Latvija, 1997.<strong>Latvijas</strong> ārpolitikas pamatvirzieni,www.am.gov.lv/lv/Arpolitika/arpolitikas-pamatvirzieni-2009/#ievadsUN Basic facts 2000–2004. New York: UN.NoderīgiEiropas Savienības valstis Apvienoto Nāciju Organizācijā, europa-eu-un.orgStarptautiskās organizācijas pasaulē, www.gksoft.com/govt/en/multi.htmlValstu nosaukumi, www.geonames.de/indcou.html<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>147
Pielikumi
<strong>ANO</strong> institūcijasSaīsinājumsangliski(ja tieklietots)CEBCTBTOECAECEECLACESCAPAngliski Latviski Atrašanās vieta, elektroniskā adreseUnited Nations SystemChief Executives Board forCoordinationPre<strong>par</strong>atory Commisionfor the ComprehensiveNuclear-Test-Ban TreatyOrganizationEconomic Commission forAfricaEconomic Commission forEuropeEconomic Commissionfor Latin America and theCaribbeanEconomic and SocialCommission for Asia andthe Pacific<strong>ANO</strong> sistēmasIzpilddirektorukoordinācijas padomeVispārējā kodolieročuizmēģinājumu aizliegumalīguma organizācijasSagatavošanas komisijaĀfrikas EkonomikaskomisijaEiropas EkonomikaskomisijaLatīņamerikas un Karībureģiona EkonomikaskomisijaĀzijas un Klusā okeānavalstu Ekonomikas unsociālo lietu komisijaŅujorka, ASVceb.unsystem.org/ceb@unsystem.orgVīne, Austrijawww.ctbto.org/ctbto_webmaster@ctbto.orgAdisabeba, Etiopijawww.uneca.org/ecainfo@uneca.orgŽenēva, Šveicewww.unece.org/info.ece@unece.orgSantjago, Čīlewww.eclac.org/webmaster@eclac.clBangkoka, Taizemewww.unescap.org/webmaster@unescap.org150 <strong>ANO</strong> INSTITŪCIJAS
ESCWAFAOHLCMHLCPIACSDIAEAIAPSOIAWGIBEEconomic and SocialCommission for WesternAsiaFood and AgricultureOrganization of the UnitedNationsHigh Level Comittee onManagementHigh Level Comittee onProgrammesFormer Inter-AgencyCommittee on SustainableDevelopmentInternational AtomicEnergy AgencyInter-Agency ProcurementServices OfficeInter-Agency WorkingGroup on EvaluationInternational Bureau ofEducationRietumāzijas Ekonomikasun sociālo lietu komisija<strong>ANO</strong> Pārtikas unlauksaimniecībasorganizācijaAugsta līmeņa vadībaskomitejaAugsta līmeņaprogrammu komitejaBijusī Starpaģentūruilgtspējīgas attīstībaskomitejaStarptautiskāAtomenerģijas aģentūraStarpaģentūru iepirkumubirojsStarpaģentūruizvērtēšanas darba grupaStarptautiskais IzglītībasbirojsBeirūta, Libānaww.escwa.org.lb/webmaster@escwa.org.lbRoma, Itālijawww.fao.org/webmaster@fao.orgŽenēva, Šveiceceb.unsystem.org/hlcm/default.htmsecretariat.hlcm@unsystem.orgŽenēva, Šveiceceb.unsystem.org/hlcp/default.htmsecretariat.hlcp@unsystem.orgŅujorka, ASVceb.unsystem.org/former.ACC/iacsd.htmceb@unsystem.orgVīne, Austrijawww.iaea.org/official.mail@iaea.orgKopenhāgena, Dānijawww.iapso.org/news/registry.iapso@iapso.orgŅujorka, ASVwww.uneval.org/Ženēva, Šveice [UNESCO]www.ibe.unesco.org/f.nacereddine@ibe.unesco.org<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>151
IBRDICAOICCICCICGEBICJICSICSCICSIDInternational Bank forReconstruction andDevelopmentInternational CivilAviation OrganizationInternational CriminalCourtInternational ComputingCentreInternational Centre forGenetic Engineering andBiotechnologyInternational Court ofJusticeInternational Centrefor Science and HighTechnologyInternational Civil ServiceCommissionInternational Centre forSettlement of InvestmentDisputesStarptautiskāRekonstrukcijas unattīstības bankaStarptautiskā Civilāsaviācijas organizācijaStarptautiskākrimināltiesaStarptautiskais datorucentrsStarptautiskais Gēnuinženierijas unbiotehnoloģiju centrsStarptautiskā tiesaStarptautiskais Zinātnesun augsto tehnoloģijucentrsStarptautiskāCivildienesta komisijaStarptautiskais Investīcijustrīdu risināšanas centrsVašingtona, ASVredirect.worldbank.org/html/extdr/backgrd/ibrd/feedback@worldbank.orgMonreāla, Kanādawww.icao.int/icaohq@icao.intHāga, Nīderlandewww.icc-cpi.int/pio@icc-cpi.intŽenēva, Šveicewww.unicc.org/callcentre@unicc.orgTrieste, Itālija [UNIDO]www.icgeb.org/www@icgeb.orgHāga, Nīderlandewww.icj-cij.org/information@icj-cij.orgTrieste, Itālija [UNIDO]info@ics.trieste.it Ņujorka, ASVicsc.un.org/icscmail@un.orgVašingtona, ASV [World Bank Group]www.worldbank.org/icsid/contact.htm152 <strong>ANO</strong> INSTITŪCIJAS
ICTPICTRICTYIDAIFADIFCIHOIIEPILOAbdus Salam InternationalCentre for TheoreticalPhysicsInternational CriminalTribunal for RwandaInternational CriminalTribunal for the FormerYugoslaviaInternational DevelopmentAssociationInternational Fund forAgricultural DevelopmentInternational FinanceCorporationInternational HidrographicOrganizationInternational Institute forEducational PlanningInternational LabourOrganizationAbdusa SalamaStarptautiskaisTeorētiskās fizikas centrsStarptautiskais Ruandaskara noziegumu tribunālsStarptautiskais bijušāsDienvidslāvijas karanoziegumu tribunālsStarptautiskā AttīstībasasociācijaStarptautiskaisLauksaimniecībasattīstības fondsStarptautiskā FinanšukorporācijaStarptautiskāHidrogrāfijas organizācijaStarptautiskais Izglītībasplānošanas institūtsStarptautiskā DarbaorganizācijaTrieste, Itālija [UNESCO/IAEA]www.ictp.it/sci_info@ictp.trieste.itAruša, Tanzānijawww.ictr.org/ictr-press@un.orgŽenēva, Šveicewww.un.org/icty/Vašingtona, ASV [World Bank Group]www.worldbank.orgRoma, Itālijawww.ifad.org/ifad@ifad.orgVašingtona, ASV[World Bank Group]www.ifc.org/webmaster@ifc.orgMaroka,www.iho.shom.fr/Parīze, Francija [UNESCO]www.unesco.org/iiep/information@iiep.unesco.orgŽenēva, Šveicewww.ilo.org/ilo@ilo.org<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>153
IMFInternational MonetaryFundIMOInternational MaritimeOrganizationIMPSInstitute for Media, Peaceand Security (Universityfor Peace)INIAInternational Institute onAgeingINSTRAWIOMInternational Research andTraining Institute for theAdvancement of WomenInternational Organizationof MigrationISAInternational SeabedAuthorityISDRInternational Strategy forDisaster ReductionITC International Trade CentreStarptautiskais ValūtasfondsStarptautiskā JūrniecībasorganizācijaMediju, miera undrošības institūts (Mierauniversitāte)StarptautiskaisNovecošanas pētījumuinstitūtsStarptautiskaisPētniecības un apmācībuinstitūts sieviešu attīstībaiStarptautiskā MigrācijasorganizācijaStarptautiskā Jūras dzīļupārvaldeStarptautiskā katastrofunovēršanas stratēģijaStarptautiskaisTirdzniecības centrsVašingtona, ASVwww.imf.org/publicaffairs@imf.orgLondona, Lielbritānijawww.imo.org/index.htminfo@imo.orgParīze, Francijawww.mediapeace.org/webmaster@mediapeace.orgValeta, Maltawww.inia.org.mt/inia@maltanet.netSantodomingo, Dominikānas Republikawww.un-instraw.org/en/index.htmlinstraw.hq.sd@codetel.net.doŽenēva, Šveicewww.iom.intKingstona, Jamaikawww.isa.org.jm/AElaise@isa.org.jmŽenēva, Šveicewww.unisdr.org/isdr@un.orgŽenēva, Šveice[UNCTAD/WTO]www.intracen.org/index.htmitcreg@intracen.org154 <strong>ANO</strong> INSTITŪCIJAS
ITC/ILOInternational TrainingCentre of the ILOITUInternationalTelecommunication UnionJIAMCATTJoint Inter-AgencyMeeting on Computer-Assisted Translation andTerminologyJIU Joint Inspection UnitMIGAMultilateral InvestmentGuarantee AgencyNGLSUnited Nations Non-Governmental LiaisonServiceOCHAOffice for the Coordinationof Humanitarian AffairsOHCHROffice of the UnitedNations HighCommissioner for HumanRightStarptautiskās Darbaorganizācijas MācībucentrsStarptautiskāTelekomunikācijusavienībaVienotā starpaģentūrusanāksme datorizētajātulkošanā unterminoloģijāKopīgo pārbaužuinstitūcijaDaudzpusējo investīcijugarantiju aģentūra<strong>ANO</strong> Nevalstiskāssadarbības dienestsHumanitāro jautājumukoordinācijas birojs<strong>ANO</strong> Augstā cilvēktiesībukomisāra birojsTurīna, Itālijawww.itcilo.it/pubinfo@itcilo.itŽenēva, Šveicewww.itu.int/home/index.htmlitumail@itu.intŽenēva, Šveicejiamcatt.unsystem.org/english/jiamcate.htmmjdesaintrobert@unog.chŽenēva, Šveicewww.unsystem.org/jiu/jiu@unog.chVašingtona, ASV [World Bank Group]www.miga.org/migawebmaster@worldbank.orgŽenēva, Šveice un Ņujorka, ASVwww.un-ngls.org/ngls@unctad.org,ngls @un.orgŽenēva, Šveice un Ņujorka, ASVochaonline.un.org/ochany@un.orgŽenēva, Šveicewww.ohchr.org/english/webadmin.hchr@unog.ch<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>155
OOSAOffice for Outer SpaceAffairsOPCWOrganization for theProhibition of ChemicalWeaponsReliefWebGlobal hub for time-criticalhumanitarian informationon Complex Emergenciesand Natural DisastersSCNUnited Nations SystemStanding Committeeon Nutrition (formelyACC Subcommittee onNutrition)UN United NationsUNAIDSJoint United NationsProgramme on HIV/AIDSUNBAUnited Nations Board ofAuditorsKosmosa lietu birojsĶīmisko ieročuaizliegšanas organizācijaGlobālais humanitārāsinformācijas unkompleksas neatliekamāspalīdzības centrs dabaskatastrofās<strong>ANO</strong> sistēmas Pastāvīgāuztura komitejaApvienoto NācijuOrganizācijaVienotā <strong>ANO</strong>programma cīņai arHIV/AIDS<strong>ANO</strong> Revidentu padomeVīne, Austrijawww.oosa.unvienna.org/oosa@oosa.un.or.atHāga, Nīderlandewww.opcw.org/webmaster@opcw.orgŽenēva, Šveicewww.reliefweb.int/rw/dbc.nsf/doc100?OpenFormcomments@reliefweb.intŽenēva, Šveicewww.unsystem.org/scn/scn@who.intŅujorka, ASVwww.un.orginquiries@un.orgŽenēva, Šveicewww.unaids.org/en/default.aspunaids@unaids.orgŅujorka, ASVwww.unsystem.org/auditors/boa@un.org156 <strong>ANO</strong> INSTITŪCIJAS
UNCCUNCCDUNCDFUNCGUNCITRALUNCSDUNCTADUNCTAD-UNDPUnited NationsCompensation CommissionUnited Nations Conventionto Combat DesertificationUnited Nations CapitalDevelopment FundUnited NationsCommunications GroupUnited NationsCommission onInternational Trade LawUnited Nations CommonSupplier DatabaseUnited Nations Conferenceon Trade and DevelopmentUnited NationsGlobal Programmeon Globalization,Liberalization andSustainable HumanDevelopment<strong>ANO</strong> Kompensācijukomisija<strong>ANO</strong> Konvencija cīņaipret pārtuksnešošanos<strong>ANO</strong> Kapitāla attīstībasfonds<strong>ANO</strong> Komunikācijasgrupa<strong>ANO</strong> Starptautiskāstirdzniecības tiesībukomisija<strong>ANO</strong> Vienotās piegādesdatubāze<strong>ANO</strong> Tirdzniecības unattīstības konference<strong>ANO</strong> Globalizācijas,liberalizācijas unilgtspējīgas tautasattīstības globālāprogrammaŽenēva, Šveicewww2.unog.ch/uncc/unccwebmaster@uncc.chBonna, Vācijawww.unccd.int/secretariat@unccd.intŅujorka, ASVwww.uncdf.org/english/index.htmlinfo@uncdf.orgŅujorka, ASVwww.ceb.unsystem.org/Former.ACC/junic.htmgastaut@un.org,mihalic@un.orgVīne, Austrijauncitral@uncitral.orgOslo, Norvēģijawww.uncsd.org/registry@uncsd.orgŽenēva, Šveicewww.unctad.org/Templates/StartPage.asp?intItemID=2068ers@unctad.orgŽenēva, Šveicewww.unctad-undp.org/globalprogramme@unctad.org<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>157
United Nations Atlas of theOceansUNDCP United Nations DrugControl ProgrammeUNDGUnited NationsDevelopment GroupUNDPUnited NationsDevelopment ProgrammeUNEPUnited NationsEnvironment ProgrammeUNESCOUNFCCCUNFFUnited NationsEducational, Scientific andCultural OrganizationUnited Nations FrameworkConvention on ClimateChangeUnited Nations Forum onForestsUNFIPUnited Nations Fund forInternational Partnerships<strong>ANO</strong> Okeānu atlants<strong>ANO</strong> Narkotikukontroles programma<strong>ANO</strong> Attīstības grupa<strong>ANO</strong> Attīstībasprogramma<strong>ANO</strong> Vides programma<strong>ANO</strong> Izglītības, zinātnesun kultūras organizācija<strong>ANO</strong> Vispārējākonvencija <strong>par</strong> klimatapārmaiņām<strong>ANO</strong> Mežu forums<strong>ANO</strong> Starptautiskās<strong>par</strong>tnerības fondsVašingtona, ASVwww.oceansatlas.org/index.jspVīne, Austrijawww.unodc.org/unodc/index.htmlodccp@odccp.orgŅujorka, ASVwww.undg.org/webmaster@undg.orgŅujorka, ASVwww.undg.org/aboutundp@undp.orgNairobi, Kenijawww.unep.org/eisinfo@unep.orgParīze, Francijaportal.unesco.orgwebmaster@unesco.orgBonna, Vācijasecretariat@unfccc.intŅujorka, ASVwww.un.org/esa/forests/Ņujorka, ASVunfccc.int/2860.phpinfo-unfip@un.org158 <strong>ANO</strong> INSTITŪCIJAS
UNFPAUNGIWGUN-HABITATUNHCRUNICEFUNICRIUNICT TFUNIDIRUnited Nations PopulationFundUnited Nations GeographicInformation WorkingGroupUnited Nations HumanSettlements ProgrammeOffice of the UnitedNations HighCommissioner for RefugeesUnited Nations Children’sFundUnited NationsInterregional Crime andJustice Research InstituteUnited NationsInformation andCommunicationTechnologies Task ForceUnited Nations Institute forDisarmament Research<strong>ANO</strong> Iedzīvotāju fonds<strong>ANO</strong> Ģeogrāfiskāsinformācijas darba grupa<strong>ANO</strong> Iedzīvotājuapmešanās programma<strong>ANO</strong> Augstā bēgļu lietukomisāra birojs<strong>ANO</strong> Bērnu fonds<strong>ANO</strong> Starpreģionunoziedzības un tieslietupētniecības institūts<strong>ANO</strong> Informācijas unkomunikāciju tehnoloģijuīpašā komisija<strong>ANO</strong> Atbruņošanāspētniecības institūtsŅujorka, ASVwww.unfpa.org/unfpafaqs@unfpa.orgŅujorka, ASVwww.ungiwg.org/Nairobi, Kenijawww.unhabitat.org/infohabitat@unhabitat.orgŽenēva, Šveicewww.unhcr.ch/cgi-bin/texis/vtx/homehqpi00@unhcr.chŅujorka, ASVwww.unicef.org/info@unicef.orgRoma, Itālijawww.unicri.it/unicri@unicri.itŅujorka, ASVwww.unicttaskforce.org/index.htmlŽenēva, Šveicewww.unog.ch/jseck@unog.ch<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>159
UNIDOUNIFEMUNISUNITARUNJSPFUNMASUNODCformelyUNDCPUNOGUnited Nations IndustrialDevelopment OrganizationUnited NationsDevelopment Fund forWomenUnited NationsInternational SchoolUnited Nations Institute forTraining and ResearchUnited Nations Joint StaffPension FundUnited Nations MineAction ServiceUnited Nations Office onDrugs and CrimeUnited Nations Office atGeneva<strong>ANO</strong> Industriālāsattīstības organizācija<strong>ANO</strong> Sieviešu attīstībasfonds<strong>ANO</strong> Starptautiskā skola<strong>ANO</strong> Apmācību unpētniecības institūts<strong>ANO</strong> Vienotais personālapensiju fonds<strong>ANO</strong> Pretmīnu dienests<strong>ANO</strong> Narkotiku unnoziedzības novēršanasbirojs<strong>ANO</strong> Ženēvas birojsVīne, Austrijawww.unido.org/press@unido.orgŅujorka, ASVwww.unifem.org/unifem@undp.orgŅujorka, ASVwww.unis.org/unis@unis.orgŽenēva, Šveicewww.unitar.org/info@unitar.orgŅujorka, ASVwww.unjspf.org/eng/index.htmlunjspf@un.orgŅujorka, ASVwww.mineaction.org/mineaction@un.orgVīne, Austrijawww.unodc.org/unodc/en/index.htmlodccp@odccp.orgŽenēva, Šveicewww.unog.ch/webmaster@unog.ch160 <strong>ANO</strong> INSTITŪCIJAS
UNONUNOPSUNOVUNPAUNRCNetUNRDFS-NETUNRISDUNRWAUNSSCUnited Nations Office atNairobiUnited Nations Office forProject ServicesUnited Nations Office atViennaUnited Nations PostalAdministrationUnited Nations ResidentCoordinators NetworkUN System Network onRural Development andFood SecurityUnited Nations ResearchInstitute for SocialDevelopmentUnited Nations Relief andWorks Agency for PalestineRefugees in the Near EastUnited Nations SystemStaff College<strong>ANO</strong> Nairobi birojs<strong>ANO</strong> Projektupakalpojumu birojs<strong>ANO</strong> Vīnes birojs<strong>ANO</strong> Pastaadministrācija<strong>ANO</strong> Rezidējošokoordinatoru tīkls<strong>ANO</strong> Lauku attīstības unpārtikas drošības tīkls<strong>ANO</strong> Sociālās attīstībaspētniecības institūts<strong>ANO</strong> Palestīnas bēgļuatbrīvošanas un darbaaģentūra TuvajosAustrumos<strong>ANO</strong> sistēmas PersonālakoledžaNairobi, Kenijawww.unon.org/web.master@unon.orgŅujorka, ASVwww.unops.org/unops/newyork@unops.orgVīne, Austrijawww.unvienna.org/unov/index.htmlwebmaster@unvienna.orgVīne, Austrijawww.unpa.unvienna.org/unpa-europe@unvienna.orgŅujorka, ASVwww.dgo.org/Roma, Itālijawww.rdfs.net/index.htmrdfs-net@fao.orgŽenēva, Šveicewww.unrisd.org/info@unrisd.orgGaza, Gazas josla; Amāna, Jordānijawww.un.org/unrwa/Turīna, Itālijawww.unssc.org/web1/<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>161
UNU United Nations University <strong>ANO</strong> UniversitāteUNV United Nations Volunteers <strong>ANO</strong> BrīvprātīgieUPEACE University for Peace Miera universitāteUPU Universal Postal Union Pasaules Pasta savienībaWBG World Bank Group Pasaules Bankas grupaWFP World Food ProgrammePasaules PārtikasprogrammaWHO World Health OrganizationPasaules VeselībasorganizācijaWIPOWorld Intellectual PropertyOrganizationPasaules Intelektuālāīpašuma organizācijaTokija, Japānawww.unu.edu/mbox@hq.unu.eduBonna, Vācijawww.unv.org/information@unv.orgSanhosē, Kostarikawww.upeace.org/info@upeace.orgBerne, Šveicewww.upu.int/info@upu.intVašingtona, ASVwww.worldbank.org/feedback@worldbank.orgRoma, Itālijawww.wfp.org/english/wfpinfo@wfp.orgŽenēva, Šveicewww.who.int/en/internet@who.intŽenēva, Šveicewww.wipo.int/portal/index.html.enwipo.mail@wipo.int162 <strong>ANO</strong> INSTITŪCIJAS
WMOWorld MeteorologicalOrganizationPasaules MeteoroloģijasorganizācijaWTOWorld TourismOrganizationPasaules TūrismaorganizācijaWTO World Trade OrganizationPasaules TirdzniecībasorganizācijaWW WomenWatch Resursu centrs sievietēmŽenēva, Šveicewww.wmo.ch/index-en.htmlipa@www.wmo.chMadride, Spānijawww.world-tourism.org/omt@world-tourism.orgŽenēva, Šveicewww.wto.org/enquiries@wto.orgŅujorka, ASVwww.un.org/womenwatch/womenwatch@un.org<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>163
<strong>ANO</strong> atzīmējamās dienas, gadi un dekādesLaiksDekādes1997–2006 <strong>ANO</strong> dekāde, veltīta nabadzības izskaušanai2001–2010Dekāde malārijas apkarošanai attīstības valstīs, īpašiĀfrikā2001– 2010 Otrā starptautiskā dekāde kolonizācijas izskaušanai2001–2010Starptautiskā dekāde, veltīta mieram un nevardarbībaipret pasaules bērniem2003–2012 <strong>ANO</strong> Lasītprasmes dekāde: „Izglītība visiem”2005–2015Starptautiskā dekāde: akcija „Ūdens dzīvībai”(no 2005. gada 22. marta)Gadi2005 Starptautiskais mikrokredītu gads2005 Starptautiskais sporta un fiziskās izglītības gads2006 Starptautiskais tuksnešu un pārtuksnešošanās gadsDienas un nedēļas8. marts <strong>ANO</strong> Sieviešu tiesību un Starptautiskā miera diena21. marts Starptautiskā rasu diskriminācijas novēršanas dienaSākot ar 21. martuSolidaritātes nedēļa ar cilvēkiem, kas cīnās pretrasismu un rasu diskrimināciju22. marts Pasaules ūdens diena3. maijs Pasaules preses brīvības diena15. maijs Starptautiskā ģimeņu diena21. maijsPasaules kultūras daudzveidības, dialoga un attīstībasdiena22. maijs Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena164 <strong>ANO</strong> ATZĪMĒJAMĀS DIENAS, GADI UN DEKĀDES
Sākot ar 25. maijuSolidaritātes nedēļa ar cilvēkiem teritorijās, kurās navpašpārvaldes29. maijs Starptautiskā <strong>ANO</strong> Miera uzturētāju diena4. jūnijsNevainīgo bērnu, agresijas upuru starptautiskāpiemiņas diena5. jūnijs Pasaules vides diena17. jūnijsPasaules diena cīņai pret pārtuksnešošanos unsausumu20. jūnijs Pasaules bēgļu diena23. jūnijs <strong>ANO</strong> Publisko pakalpojumu diena26. jūnijsStarptautiskā diena cīņai pret narkotikām uncilvēktirdzniecību26. jūnijs Starptautiskā diena spīdzināšanas upuru atbalstamJūlija pirmāsestdienaStarptautiskā kooperatīvu diena11. jūlijs Pasaules populācijas diena9. augusts Starptautiskā pasaules pamatiedzīvotāju diena12. augusts Starptautiskā jaunatnes diena16. septembris Starptautiskā ozona slāņa saglabāšanas diena21. septembris Starptautiskā miera diena1. oktobris Starptautiskā veco ļaužu dienaOktobra pirmāpirmdienaOktobra otrātrešdienaPasaules dabiskās vides dienaStarptautiskā dabas katastrofu samazināšanas diena4.–10. oktobris Pasaules kosmosa nedēļa16. oktobris Pasaules pārtikas diena17. oktobris Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>165
24. oktobris <strong>ANO</strong> diena24.–30. oktobris Atbruņošanās nedēļa6. novembrisStarptautiskā diena, veltīta vides aizsargāšanai karosun bruņotos konfliktos16. novembris Starptautiskā tolerances diena20. novembris Āfrikas industrializācijas diena21. novembris Pasaules televīzijas diena25. novembris29. novembrisStarptautiskā diena, veltīta vardarbības izskaušanaipret sievietiStarptautiskā solidaritātes diena ar Palestīnasiedzīvotājiem1. decembris Pasaules AIDS diena2. decembris Starptautiskā verdzības atcelšanas diena3. decembris Starptautiskā invalīdu diena10. decembris Cilvēktiesību diena11. decembris Starptautiskā kalnu diena18. decembris Starptautiskā migrantu dienaCitas starptautiskās dienas21. februāris Starptautiskā dzimtās valodas diena23. marts Pasaules meteoroloģijas diena7. aprīlis Pasaules veselības diena23. aprīlis Pasaules grāmatu un autortiesību diena17. maijs Pasaules telekomunikāciju diena31. maijs Pasaules diena bez tabakas23. augustsStarptautiskā vergu pārdošanas un verdzībaslikvidēšanas diena166 <strong>ANO</strong> ATZĪMĒJAMĀS DIENAS, GADI UN DEKĀDES
8. septembris Starptautiskā lasītprasmes dienaSeptembra pēdējānedēļaPasaules jūrniecības diena5. oktobris Pasaules skolotāju diena9. oktobris Pasaules pasta diena10. oktobris Pasaules garīgās veselības diena24. oktobris Pasaules informācijas attīstības diena20. novembris(ieteikums)5. decembrisUniversālā bērnu dienaStarptautiskā brīvprātīgo diena, veltīta ekonomiskajaiun sociālajai attīstībai7. decembris Starptautiskā civilās aviācijas diena<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>167
<strong>Latvijas</strong> ratificētās <strong>ANO</strong> konvencijasNosaukumsKonvencija <strong>par</strong> kravustarptautisko autopārvadājumulīgumu (CMR) un šīs konvencijas1978. gada 5. jūlija ProtokolsEiropas valstu nolīgums <strong>par</strong>bīstamo kravu starptautiskajiempārvadājumiem ar autotransportu(ADR)Nolīgums <strong>par</strong> vienveida tehniskopriekšrakstu pieņemšanuriteņu transportlīdzekļiem,aprīkojumam un daļām, kuras varuzstādīt un/vai izmantot riteņutransportlīdzekļos, un saskaņā aršiem priekšrakstiem piešķiramoatbils tības novērtēšanuNoslēgšanasdatums19.05.1956.30.09.1957.20.03.1958.Konvencija <strong>par</strong> ceļu satiksmi 08.11.1968.Konvencija <strong>par</strong> ceļa zīmēm unsignāliem08.11.1968.Nozare Apstiprināts<strong>ANO</strong>Transportsun sakariTransportsun sakariTransportsun sakariTransportsun sakariTransportsun sakariSaeima02.12.1993.Saeima21.09.1995.Ministrukabinets16.09.1998.MinistruPadome28.08.1992.MinistruPadome28.08.1992.StājasspēkāPublikācija14.04.1994. nav publicēts11.05.1996.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.15510.10.1995.18.01.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.1905.02.2003.19.10.1993. nav publicēts19.10.1993. nav publicēts168 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Eiropas valstu līgums attiecībā uztransportlīdzekļu apkalpju darbustarptautiskajos autopārvadājumos(AETR)Eiropas līgums, kas papildina1968. gada 8. novembra Vīneskonvenciju <strong>par</strong> ceļu satiksmiEiropas līgums, kas papildina1968. gada 8. novembra Vīneskonvenciju <strong>par</strong> ceļa zīmēm unsignāliemKonvencija <strong>par</strong> pasažieruun bagāžas starptautiskoautopārvadājumu līgumu (CVR)un 1978. gada 5. jūlija ProtokolsMuitas konvencija <strong>par</strong>starptautiskajiem kravupārvadājumiem, izmantojot TIRgrāmatiņu01.07.1970.01.05.1971.01.05.1971.01.03.1973.14.11.1975.Transportsun sakariTransportsun sakariTransportsun sakariTransportsun sakariTransportsun sakariSaeima02.12.1993.Ministrukabinets04.10.2000.Ministrukabinets04.10.2000.Saeima02.12.1993.AugstākāPadome16.03.1993.13.07.1994.07.12.2002.20.11.2002.14.04.1994.19.10.1993.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.11908.12.1993.,AETRgrozījumi:<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.7 (3165)13.01.2005.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.3606.03.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4622.03.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.11908.12.1993.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5916.04.2003.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>169
Eiropas valstu līgums <strong>par</strong>starptautiskajām automaģistrālēm(AGR)Konvencija <strong>par</strong> genocīdanepieļaujamību un sodīšanu <strong>par</strong> toKonvencija <strong>par</strong> cīņu ar cilvēkutirdzniecību un prostitūcijasekspluatēšanu no trešo personupusesKonvencija <strong>par</strong> starptautiskajāminformācijas apstrīdēšanastiesībāmKonvencija <strong>par</strong> sieviešupolitiskajām tiesībāmPapildu konvencija <strong>par</strong> verdzības,vergu tirdzniecības un verdzībailīdzīgu institūtu un <strong>par</strong>ažuizskaušanuKonvencija <strong>par</strong> precētas sievietespilsonību15.11.1975.09.12.1948.02.12.1949.16.12.1952.20.12.1952.07.09.1956.20.02.1957.Transportsun sakariCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasMinistrukabinets19.03.1997.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.10.09.1997. nav publicēts13.07.1992.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6017.04.2003.13.07.1992. nav publicēts14.05.1992.13.07.1992.14.04.1992.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5001.04.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6017.04.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5509.04.2003.13.07.1992. nav publicēts170 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Starptautiskā konvencija <strong>par</strong>jebkuru rasu diskriminācijasizskaušanuStarptautiskais pakts <strong>par</strong> pilsoņuun politiskajām tiesībāmStarptautiskais pakts <strong>par</strong>ekonomiskajām, sociālajām unkultūras tiesībāmStarptautiskā pakta <strong>par</strong> pilsoņu unpolitiskajām tiesībām FakultatīvaisprotokolsStarptautiskā konvencija <strong>par</strong>a<strong>par</strong>teīda noziegumu izskaušanuun sodu <strong>par</strong> tiemKonvencija <strong>par</strong> jebkuras sieviešudiskriminācijas izskaušanuKonvencija pret spīdzināšanu uncitādu cietsirdīgu, necilvēciskuvai cilvēka cieņu pazemojošuapiešanos un sodīšanuStarptautiskā konvencija preta<strong>par</strong>teīdu sportā07.03.1966.16.12.1966.16.12.1966.16.12.1966.30.11.1973.18.12.1979.10.12.1984.10.12.1985.CilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasCilvēktiesībasAugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.Saeima28.04.1994.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.13.07.1992. nav publicēts14.07.1992.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6123.04.2003.14.07.1992. nav publicēts22.09.1994. nav publicēts14.05.1992.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.17021.11.2002.14.05.1992. nav publicēts14.05.1992. nav publicēts14.05.1992. nav publicēts<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>171
Konvencija <strong>par</strong> noilgumaneatzīšanu kara noziegumiem unnoziegumiem pret cilvēci26.11.1968.Konvencija <strong>par</strong> ķīmisko ieročuizstrādes, izgatavošanas,uzkrāšanas un lietošanasaizliegumu un ķīmisko ieročuiznīcināšanu1980. gada 10. oktobraKonvencijas <strong>par</strong> tādu konkrētu<strong>par</strong>asto ieroču veidu lietošanasaizliegšanu vai ierobežošanu,kurus var uzskatīt <strong>par</strong> ieročiem,kas nodara ārkārtīgus postījumusvai kam ir neselektīva darbība,2. protolols13.01.1993.03.05.1996.Romas Starptautiskāskrimināltiesas statūti17.07.1998.Konvencija <strong>par</strong> bēgļa statusu 28.07.1951.HumanitārāstiesībasHumanitārāstiesībasHumanitārāstiesībasHumanitārāstiesībasBēgļi un bezvalstniekiAugstākāPadome04.05.1990.Saeima02.05.1996.Saeima20.06.2002.Saeima20.06.2002.Saeima19.06.1997.13.07.1992.29.04.1997.22.02.2003.01.09.2002.29.10.1997<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6123.04.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.8617.05.1996.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.10105.07.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.9728.06.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.17104.07.1997.172 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Konvencija <strong>par</strong> bezvalstniekastatusu ProtokolsKonvencija <strong>par</strong> apatrīdismasamazināšanuKonvencijas <strong>par</strong> bēgļa statusuprotokolsKonvencijas <strong>par</strong> robežšķērsojošogaisa piesārņošanu lielosattālumos protokols “Par kopējāsprogrammas gaisa piesārņojumaizplatības lielos attālumosnovērošanai un novērtēšanaiEiropā ilgtermiņa finansēšanu”1985. gada 22. marta Konvencijas<strong>par</strong> ozona slāņa aizsardzībuLabojumi Monreālas protokolam<strong>par</strong> ozona slāni noārdošām vielām1985. gada 22. marta Konvencijas<strong>par</strong> ozona slāņa aizsardzībuLabojumi 1987. gada Monreālasprotokolam <strong>par</strong> ozona slāninoārdošām vielām28.09.1954.Bēgļi un bezvalstnieki30.08.1961.Bēgļi un bezvalstnieki31.01.1967.Bēgļi un bezvalstnieki28.09.1984. Vide29.06.1990. Vide25.11.1992. VideSaeima16.09.1999.AugstākāPadome04.05.1990.Saeima19.06.1997.Ministrukabinets16.01.1997.Ministrukabinets05.08.1998.Ministrukabinets05.08.1998.06.02.2000<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.32505.10.1999.13.07.1992 nav publicēts31.07.1997.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.17104.07.1997.18.05.1997.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.2921.03.2003.31.01.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.3606.03.2003.31.01.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.3606.03.2003.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>173
Konvencija <strong>par</strong> pieejuinformācijai, sabiedrības dalībulēmumu pieņemšanā un iespējugriezties tiesu iestādēs saistībā arvides jautājumiemKonvencija <strong>par</strong> noziegumunovēršanu pret personām, kasbauda starptautisko aizsardzību,arī pret diplomātiskajiemaģentiem, un sodīšanu <strong>par</strong> šādiemnoziegumiemStarptautiskā konvencija pretķīlnieku sagrābšanuStarptautiskā konvencija <strong>par</strong>cīņu pret teroristu rīkotajiemsprādzieniemStarptautiskā konvencija <strong>par</strong> cīņupret terorisma finansēšanuKonvencija <strong>par</strong> ārvalstu arbitrāžuspriedumu atzīšanu un izpildīšanu25.06.1998. Vide14.12.1973. Terorisms17.12.1979. Terorisms15.12.1997. Terorisms09.12.1999. Terorisms10.06.1958. ArbitrāžaSaeima18.04.2002.AugstākāPadome29.08.1991.Saeima26.09.2002.Saeima24.10.2002.Saeima26.09.2002.AugstākāPadome11.03.1992.12.09.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6426.04.2002.14.05.1992. nav publicēts14.12.2002.25.12.2002.14.12.2002.13.07.1992.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.14509.10.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.16308.11.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.14509.10.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5001.04.2003.174 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Eiropas konvencija <strong>par</strong>Starptautisko šķīrējtiesuVīnes konvencija <strong>par</strong>diplomātiskajiem sakariemKonvencija <strong>par</strong> konsulārajiemsakariemVienotā konvencija <strong>par</strong>narkotiskajām vielāmKonvencija <strong>par</strong> psihotropāmvielāmKonvencija pret narkotikuun psihotropo vielu nelegāluapgrozījumuNolīgums <strong>par</strong> izglītības, zinātnesun kultūras materiālu ievešanu21.04.1961. Arbitrāža18.04.1961.24.04.1963.30.03.1961.21.02.1971.20.12.1988.Diplomātiskāsun kon -sulārāsattiecībasDiplomātiskāsun kon -sulārāsattiecībasNarkotiskāsunpsihotropāsvielasNarkotiskāsunpsihotropāsvielasNarkotiskāsunpsihotropāsvielas22.11.1950. MuitaSaeima23.01.2003.AugstākāPadome28.01.1992.AugstākāPadome28.01.1992.AugstākāPadome11.05.1993.AugstākāPadome11.05.1993.AugstākāPadome11.05.1993.Saeima05.07.2001.18.06.2003.14.03.1992.14.03.1992.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.2312.02.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.10411.07.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.10516.07.2003.15.08.1993. nav publicēts14.10.1993. nav publicēts25.05.1994. nav publicēts20.11.2001.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.11020.07.2001.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>175
1950.gada 22.novembra Nolīguma<strong>par</strong> izglītības, zinātnes un kultūrasmateriālu ievešanu Protokols26.11.1976. MuitaKonvencija <strong>par</strong> kontinentālo šelfu 29.04.1958.JūrastiesībasKonvencija <strong>par</strong> teritoriālo jūru untai piegulošo zonu29.04.1958.JūrastiesībasKonvencija <strong>par</strong> atklāto jūru 29.04.1958.Jūrastiesības<strong>ANO</strong> Jūras tiesību konvencija 10.12.1982.JūrastiesībasLīgums <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> 1982. gada10. decembra Jūras tiesībukonvencijas XI daļas piemērošanu28.07.1994.JūrastiesībasKonvencija <strong>par</strong> bērna tiesībām 20.11.1989.BērnatiesībasSaeima05.07.2002.AugstākāPadome10.09.1991.AugstākāPadome10.09.1991.AugstākāPadome10.09.1991.Saeima28.10.2004.Saeima28.10.2004.AugstākāPadome04.09.1991.20.05.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.11020.07.2001.01.01.1993. nav publicēts17.02.1992. nav publicēts17.12.1992. nav publicēts22.01.2005.22.01.2005.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.18317.11.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.18317.11.2004.14.05.1992. nav publicēts176 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Konvencija <strong>par</strong> starptautiskajiempreču pirkuma-pārdevumalīgumiemKonvencija <strong>par</strong> <strong>ANO</strong> privilēģijāmun imunitātēm<strong>ANO</strong> Konvencija prettransnacionālo organizētonoziedzībuStarptautiskā vienošanās <strong>par</strong>cukuruKonvencija <strong>par</strong> izpildītāju,fonogrammu producentuun raidorganizāciju tiesībuaizsardzībuKonvencija <strong>par</strong> starptautiskolīgumu tiesībām11.04.1980.Starptautiskāsprivāttiesības13.02.1946.Privilēģijasunimunitātes15.11.2000.Krimināl -t iesības unkriminālprocess20.03.1992. Cits26.10.1961.Intelektuālaisīpašums23.05.1969.LīgumutiesībasSaeima19.06.1997.01.08.1998.Saeima01.10.1997.21.11.1997.17.05.2001. 29.09.2003.Ministrukabinets07.06.1994.07.07.1994.Saeima12.03.1998.20.08.1999.AugstākāPadome06.04.1993.03.06.1993.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.17003.07.1997.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.26815.10.1997.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.8706.06.2001.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4625.03.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.8431.03.1998.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5203.04.2003.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>177
<strong>ANO</strong> Statūti 26.06.1945.Konvencija <strong>par</strong> rūpnieciskoavāriju pārrobežu iedarbību17.03.1992.<strong>ANO</strong> Vispārējās konvencijas<strong>par</strong> klimata pārmaiņām Kiotoprotokols11.12.1997.1979. gada Konvencijas<strong>par</strong> robežšķērsojošo gaisapiesārņošanu lielos attālumosProtokols <strong>par</strong> noturīgajiemorganiskajiem piesārņotājiem1985. gada 22. marta Vīneskonvencijas “Par ozona slāņaaizsardzību” 1999. gada3. decembra Pekinas labojums1987. gada 16. septembraMonreālas protokolam24.06.1998.03.12.1999.Starptautiskoorga -ni zācijudibināšanaslīgumi<strong>ANO</strong> ŅujorkāVidesaizsardzībaVidesaizsardzībaVidesaizsardzībaVidesaizsardzībanav pieejams 17.09.1991. nav publicētsSaeima07.04.2004.Saeima30.05.2002.27.09.2004.16.02.2005.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6423.04.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.8913.06.2002.Saeima09.09.2004.26.01.2005.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.15328.09.2004.Ministrukabinets22.04.2004.07.10.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6901.05.2004.178 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Stokholmas konvencija <strong>par</strong>noturīgajiem organiskajiempiesārņotājiemMonreālas protokola <strong>par</strong> ozonaslāni noārdošām vielām1997. gada 17. septembra labojumiKonvencijas <strong>par</strong> bioloģiskodaudzveidību Kartahenasprotokols <strong>par</strong> bioloģisko drošībuKonvencijas pret transnacionāloorganizēto noziedzību Protokols<strong>par</strong> cilvēku tirdzniecības, jo sevišķitirdzniecības ar sievietēm unbērniem, novēršanu, apkarošanuun sodīšanu <strong>par</strong> to<strong>ANO</strong> Konvencijas prettransnacionālo organizētonoziedzību Protokols <strong>par</strong>migrantu nelikumīgu ievešanu pazemes, jūras un gaisa ceļiem22.05.2001.Videsaizsardzība17.09.1997. Vide29.01.2000. Vide15.11.2000.15.11.2000.KrimināltiesībasunkriminālprocessKrimināltiesībasunkriminālprocessSaeima09.09.2004.Ministrukabinets03.11.1999.Saeima22.01.2004.Saeima07.04.2004.Saeima20.03.2003.26.01.2005.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.15328.09.2004.12.09.2002. nav publicēts13.05.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.2211.02.2004.24.06.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6628.04.2004.28.01.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5610.04.2003.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>179
1980. gada 10. oktobraKonvencijas <strong>par</strong> tādu konkrētu<strong>par</strong>asto ieroču veidu lietošanasaizliegšanu vai ierobežošanu,kurus var uzskatīt <strong>par</strong> ieročiem,kas nodara ārkārtīgus postījumusvai kam ir neselektīva darbība, 1.panta grozījumsPasaules Veselības organizācijasVispārējā konvencija <strong>par</strong> tabakasuzraudzībuNolīgums <strong>par</strong> ātri bojājošospārtikas produktustarptautiskajiem pārvadājumiemun <strong>par</strong> speciālām iekārtām, kasizmantojamas šajos pārvadājumosRoterdamas konvencija <strong>par</strong>procedūru, saskaņā ar kurustarptautiskajā tirdzniecībādodama iepriekš norunātapiekrišana attiecībā uz dažāmbīstamām ķīmiskām vielām unpesticīdiem21.12.2001.Humanitārāstiesības21.05.2003. Veselība<strong>ANO</strong> Ženēvā01.09.1970.Transportsun sakari10.09.1998.VidesaizsardzībaSaeima13.03.2003.Saeima02.12.2004.Saeima24.10.2002.Saeima13.03.2003.18.05.2004.27.02.2005.06.02.2004.24.02.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5001.04.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.20321.12.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.16308.02.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5001.04.2003.180 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Starptautiskā konvencija <strong>par</strong> prečurobežkontroļu saskaņošanuStarptautiskā augu aizsardzībaskonvencijaLīgums <strong>par</strong> starptautiskasorganizācijas izveidošanuzivsaimniecības attīstībaiAustrumeiropā un Centrāleiropā(EUROFISH)Starptautiskais līgums <strong>par</strong> auguģenētiskajiem resursiem pārtikaiun lauksaimniecībaiKonvencija <strong>par</strong> kultūras vērtībuaizsardzību bruņota konfliktagadījumā un tās ProtokolsKonvencija pret diskriminācijuizglītībā21.10.1982.MuitasjautājumiSaeima06.11.2003.<strong>ANO</strong> Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)06.12.1951. Vide23.05.2000. Cita03.11.2001. VideSaeima05.06.2003.Saeima25.01.2001.Saeima07.04.2004.<strong>ANO</strong> Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO)14.05.1954.Humanitārāstiesības14.12.1960. IzglītībaSaeima06.11.2003.AugstākāPadome04.05.1990.18.03.2004.18.08.2003.12.10.2001.25.08.2004.19.03.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.16626.11.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.9526.06.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.2208.02.2001.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.6221.04.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.16421.11.2003.14.05.1992. nav publicēts<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>181
Konvencija <strong>par</strong> starptautiskasnozīmes mitrājiem, īpaši kāūdensputnu dzīves vidiKonvencija <strong>par</strong> pasaules kultūrasun dabas mantojuma aizsardzībuPasaules Pasta savienības Statūtiun Noslēguma protokoliPasaules Pasta savienībasPapildprotokolsPasaules Pasta savienībasPapildprotokolsPasaules Pasta savienībasPapildprotokolsPasaules Pasta savienībasPapildprotokols02.02.1971. VideSaeima29.03.1995.16.11.1972. KultūraSaeima17.02.1997.Pasaules Pasta savienība (UPU)10.07.1964. Sakari14.11.1969. Sakari05.07.1974. Sakari27.07.1984. Sakari14.12.1989. SakariMinistruPadome17.03.1992.MinistruPadome17.03.1992.MinistruPadome17.03.1992.MinistruPadome17.03.1992.MinistruPadome17.03.1992.25.11.1995.10.04.1995.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5305.04.1995.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5826.02.1997.17.06.1992. nav publicēts17.06.1992. nav publicēts17.06.1992. nav publicēts17.06.1992. nav publicēts17.06.1992. nav publicēts182 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Pasaules Pasta savienībasNolīgums <strong>par</strong> pakāmPasaules Pasta savienībasVispārīgais nolīgumsPasaules Pasta savienībasKonvencija un NobeigumaprotokolsGrozījumi Pasaules Pastasavienības dokumentosPasaules Veselības aizsardzībasorganizācijas Statūti2001. gada Protokols <strong>par</strong>grozījumiem Līguma <strong>par</strong>tirdzniecību ar civilajiem gaisakuģiem pielikumāNolīgums <strong>par</strong> StarptautiskāsAtomenerģijas aģentūrasprivilēģijām un imunitātēmKonvencija <strong>par</strong> civilo atbildību <strong>par</strong>kodolkaitējumiem un 1988. gada21. septembra Kopīgais protokols<strong>par</strong> Vīnes konvencijas un Parīzeskonvencijas lietojumu14.12.1989. Sakari14.12.1989. Sakari14.12.1989. Sakari14.09.1994. SakariMinistruPadome17.03.1992.MinistruPadome17.03.1992.MinistruPadome17.03.1992.Ministrukabinets14.08.1994.03.07.1992. nav publicēts03.07.1992. nav publicēts03.07.1992. nav publicēts01.01.1996. nav publicēts22.07.1946. Vide nav pieejams 04.12.1991. nav publicēts06.06.2001. Aviācija01.07.1959.PrivilēģijasunimunitātesSaeima18.03.2004.Saeima04.11.1999.01.05.2004.05.01.2000.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5406.04.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.38623.11.1999.21.05.1963.DrošībasjautājumiSaeima10.11.1994.15.06.1995. nav publicēts<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>183
Kodolmateriālu fiziskāsaizsardzības konvencija03.03.1980.DrošībasjautājumiKonvencija <strong>par</strong> kodolnegadījumuoperatīvu izziņošanu26.09.1986.DrošībasjautājumiKonvencija <strong>par</strong> palīdzībukodolnegadījumā vai radiācijasavārijsituācijā26.09.1986.DrošībasjautājumiKonvencija <strong>par</strong> kodoldrošību 17.06.1994.DrošībasjautājumiKopējā lietotās kodoldegvielasun radioaktīvo atkritumu drošaspārvaldības konvencija05.09.1997.DrošībasjautājumiKonvencija <strong>par</strong> starptautisko civiloaviāciju07.12.1944. AviācijaNolīgums <strong>par</strong> tranzītustarptautiskajā gaisa satiksmē07.12.1944. AviācijaSaeima19.09.2002.AugstākāPadome10.11.1992.AugstākāPadome10.11.1992.Ministrukabinets01.11.1995.Ministrukabinets02.02.2000.AugstākāPadome03.06.1992.Ministrukabinets26.03.1996.06.12.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.14001.10.2002.28.01.1993. nav publicēts28.01.1993. nav publicēts23.01.1997.18.06.2001.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.1122.01.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.2211.02.2003.12.08.1992. nav publicēts21.05.1997. nav publicēts184 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Protokols <strong>par</strong> grozījumiemČikāgas konvencijā <strong>par</strong>starptautisko civilo aviācijuProtokols <strong>par</strong> Čikāgas konvencijas<strong>par</strong> starptautisko civilo aviācijučetrvalodīgā teksta autentiskumuProtokols <strong>par</strong> grozījumiemČikāgas konvencijā <strong>par</strong>starptautisko civilo aviācijuProtokols <strong>par</strong> grozījumiemČikāgas konvencijā <strong>par</strong>starptautisko civilo aviācijuProtokols <strong>par</strong> grozījumiemČikāgas konvencijas <strong>par</strong>starptautisko civilo aviāciju56. pantāProtokols <strong>par</strong> grozījumiemČikāgas konvencijas <strong>par</strong>starptautisko civilo aviāciju50. panta “a” punktāKonvencija <strong>par</strong> plastikassprāgstvielu marķēšanu, laiveicinātu to atklāšanu30.09.1977. Aviācija30.09.1977. Aviācija06.10.1980. Aviācija10.05.1984. Aviācija06.10.1989. Aviācija26.10.1990. Aviācija01.03.1991. TerorismsSaeima28.01.1999.Saeima28.01.1999.Saeima28.01.1999.Saeima28.01.1999.Saeima28.01.1999.Saeima28.01.1999.Ministrukabinets29.04.1998.17.08.1999.16.09.1999.17.08.1999.17.08.1999.nav spēkānav spēkā16.10.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4011.02.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4011.02.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4011.02.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4011.02.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4011.02.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4011.02.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.1905.02.2003.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>185
Konvencija <strong>par</strong> dažu starptautiskāgaisa transporta noteikumuunifikācijuKonvencija <strong>par</strong> darba inspekcijuražošanā un tirdzniecībā (C81)Konvencija <strong>par</strong> asociācijubrīvību un tiesību aizsardzību,apvienojoties organizācijāsKonvencija <strong>par</strong> tiesībām uzapvienošanos organizācijās unkolektīvo līgumu slēgšanuKonvencija <strong>par</strong> vienlīdzīguatalgojumuKonvencija <strong>par</strong> piespiedu darbaizskaušanuKonvencija <strong>par</strong> iknedēļas atpūtu(tirdzniecībā un iestādēs)28.05.1999. TransportsSaeima11.11.2004.Starptautiskā Darba organizācija (ILO)11.07.1947.DarbatiesībasSaeima15.06.1994.09.07.1948.01.07.1949.DarbatiesībasDarbatiesībasAugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome04.05.1990.29.06.1951.DarbatiesībasAugstākāPadome04.05.1990.25.06.1957.26.06.1957.DarbatiesībasDarbatiesībasAugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome12.01.1993.1.02.2005.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.19001.12.2004.25.08.1995.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.7705.07.1994.27.01.1993. nav publicēts27.01.1993. nav publicēts27.01.1993.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.2719.02.2003.27.01.1993. nav publicēts08.03.1994. nav publicēts186 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Konvencija <strong>par</strong> jūrniekunacionālajām personas apliecībāmKonvencija <strong>par</strong> strādājošoaizsardzību pret jonizējošoradiācijuKonvencija <strong>par</strong> darbmašīnudrošumuKonvencija <strong>par</strong> darba higiēnutirdzniecībā un iestādēsKonvencija <strong>par</strong> nodarbinātībaspolitikuKonvencija <strong>par</strong> darba inspekcijulauksaimniecībāKonvencija <strong>par</strong> minimālās algasnoteikšanuKonvencija <strong>par</strong> apmaksātuatvaļinājumu13.05.1958.22.06.1960.25.06.1963.08.07.1964.09.07.1964.25.06.1969.22.06.1970.24.06.1970.DarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasAugstākāPadome12.01.1993.AugstākāPadome12.01.1993.AugstākāPadome12.01.1993.AugstākāPadome12.01.1993.AugstākāPadome04.05.1990.Saeima15.06.1994.AugstākāPadome12.01.1993.AugstākāPadome12.01.1993.08.03.1994. nav publicēts08.03.1994.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.3126.02.2003.08.03.1994. nav publicēts08.03.1994. nav publicēts27.01.1993. nav publicēts25.08.1995.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4726.03.2003.08.03.1994. nav publicēts10.06.1995. nav publicēts<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>187
Konvencija <strong>par</strong> strādniekupārstāvjiem23.06.1971.Konvencija <strong>par</strong> darbaspēkaresursu attīstību23.06.1975.Konvencija <strong>par</strong> trīspusējāmkonsultācijām starptautisko darbanormu pielietošanas sekmēšanai21.06.1976.Konvencija <strong>par</strong> minimālajāmnormām uz tirdzniecības kuģiem29.10.1976.Konvencija <strong>par</strong> darba vidi(piesārņotība, troksnis unvibrācija)20.06.1977.Konvencija <strong>par</strong> jaunākomedicīnisko personālu25.06.1977.Konvencija <strong>par</strong> darba vadīšanu 26.06.1978.Konvencija <strong>par</strong> darba attiecībām 27.06.1978.Konvencija <strong>par</strong> kolektīvo pārrunuatbalstīšanu19.06.1981.DarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasAugstākāPadome04.05.1990.AugstākāPadome12.01.1993.Saeima15.06.1994.Saeima11.06.1998.AugstākāPadome12.01.1993.AugstākāPadome12.01.1993.AugstākāPadome12.01.1993.AugstākāPadome04.05.1990.Saeima15.06.1994.27.01.1993. nav publicēts08.03.1994. nav publicēts25.08.1995. nav publicēts12.11.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.18420.06.1998.08.03.1994. nav publicēts08.03.1994. nav publicēts08.03.1994. nav publicēts27.01.1993. nav publicēts25.08.1995. nav publicēts188 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Konvencija <strong>par</strong> darba drošību,veselību un darba vidiKonvencija <strong>par</strong> darba attiecībupārtraukšanu pēc uzņēmējainiciatīvas22.06.1981.22.06.1982.Konvencija <strong>par</strong> darba statistiku 25.06.1985.Konvencija <strong>par</strong> strādājošoprasību aizsardzību uzņēmējamaksātnespējas gadījumāKonvencija <strong>par</strong> StarptautiskoJūrniecības organizāciju23.06.1992.DarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasDarbatiesībasSaeima15.06.1994.Saeima15.06.1994.AugstākāPadome12.01.1993.Saeima15.06.1994.Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO)06.03.1948.StarptautiskoorganizācijudibināšanaslīgumiAugstākāPadome12.01.1993.Konvencija <strong>par</strong> starptautiskāsjūras satiksmes atvieglošanu untās Pielikums09.04.1965.JūrastiesībasSaeima11.09.1997.Starptautiskā konvencija <strong>par</strong>kravas marku05.04.1966.JūrastiesībasAugstākāPadome10.09.1991.25.08.1995. nav publicēts25.08.1995. nav publicēts10.06.1995. nav publicēts22.02.2003. nav publicēts01.03.1993. nav publicēts21.03.1998.20.08.1992.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.24224.09.1997.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.11513.08.2002.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>189
Starptautiskā konvencija <strong>par</strong> kuģutilpības mērīšanuStarptautiskā konvencija <strong>par</strong>iejaukšanās tiesībām atklātā jūrānaftas piesārņojuma gadījumāKonvencija <strong>par</strong> civiltiesiskoatbildību kodolmateriālu jūraspārvadājumu jomāKonvencija <strong>par</strong> starptautiskajiemkuģu sadursmju novēršanasnoteikumiemStarptautiskā konvencija <strong>par</strong>drošiem konteineriemStarptautiskā konvencija <strong>par</strong> kuģuradītās piesārņošanas novēršanuun tās ProtokolsProtokols <strong>par</strong> iejaukšanās tiesībāmatklātā jūrā citu vielu, kas navnafta, izraisīta piesārņojumagadījumā23.06.1969.Jūrastiesības29.11.1969.Jūrastiesības17.12.1971.Jūrastiesības20.10.1972.Jūrastiesības02.12.1972. Transports02.11.1973.Jūrastiesības02.11.1973.JūrastiesībasSaeima02.04.1998.Ministrukabinets17.05.2001.Saeima13.12.2001.AugstākāPadome10.09.1991.Saeima07.12.2000.AugstākāPadome10.09.1991.Saeima17.05.2001.11.08.1998.07.11.2001.25.04.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.10016.04.1998.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.8330.05.2001.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.18612.12.2001.20.05.1992. nav publicēts19.01.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.46020.12.2000.20.08.1992. nav publicēts07.11.2001.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.8330.05.2001.190 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Starptautiskā konvencija <strong>par</strong>cilvēku dzīvības aizsardzību uzjūras (SOLAS-74)Atēnu konvencija <strong>par</strong> pasažieruun to bagāžas pārvadājumu unkonvencijas 1976. gada ProtokolsStarptautiskā Jūras satelītu sakaruorganizācijas (INMARSAT)konvencijaKonvencija <strong>par</strong> atbildībasierobežošanu attiecībā uz jūrasprasībāmStarptautiskā konvencija <strong>par</strong>jūrnieku sagatavošanu undiplomēšanu, kā arī sardzespildīšanuStarptautiskā konvencija <strong>par</strong>meklēšanu un glābšanu uz jūras(SAR -1979)01.11.1974.13.12.1974.03.09.1976.19.11.1976.07.07.1978.27.04.1979.JūrastiesībasJūrastiesībasStarptautiskoorganizācijudibināšanaslīgumiJūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasAugstākāPadome10.09.1991.Saeima01.11.2001.Ministrukabinets13.12.1994.Saeima03.06.1999.AugstākāPadome10.09.1991.Ministrukabinets29.09.1998.20.08.1992. nav publicēts06.03.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.16414.11.2001.22.03.1995.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5826.02.1997.01.11.1999.20.08.1992.30.12.1998.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.20022.06.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.2107.02.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.3707.03.2003.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>191
Starptautiskās Jūras satelītsakaruorganizācijas (INMARSAT)Protokols <strong>par</strong> privilēģijām unimunitātēmINMARSAT Starptautiskaisnolīgums <strong>par</strong> uz kuģiem izvietotoINMARSAT zemes stacijuizmantošanu teritoriālajā jūrā unostāsKonvencija <strong>par</strong> prettiesiskudarbību pret kuģošanas drošībuapkarošanu un tās Protokols<strong>par</strong> prettiesisku darbību pretnostiprinātu platformu drošībukontinentālajā šelfā apkarošanuStarptautiskās konvencijas <strong>par</strong>cilvēka dzīvības aizsardzību uzjūras (SOLAS-74) Protokols1966. gada 5. aprīļa Starptautiskāskonvencijas <strong>par</strong> kravas markuProtokolsStarptautiskā glābšanas konvencija(SALVAGE-1989)01.12.1981.16.10.1985.10.03.1988.11.11.1988.11.11.1988.28.04.1989.JūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasSaeima11.09.1997.Ministrukabinets16.07.1997.Saeima31.10.2002.Saeima04.03.1999.Saeima13.06.2002.Ministrukabinets03.02.1999.17.12.1997.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.24625.09.1997.30.07.1997. nav publicēts04.03.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.16513.11.2002.03.02.2000. nav publicēts22.10.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.9421.06.2002.17.03.2000. nav publicēts192 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Starptautiskā konvencija <strong>par</strong>gatavību, reaģēšanu un sadarbībunaftas piesārņojuma gadījumāGrozījumi Konvencijā <strong>par</strong>Starptautisko Jūrniecībasorganizāciju1992. gada Starptautiskākonvencija <strong>par</strong> civilo atbildību <strong>par</strong>naftas piesārņojuma radītajiemzaudējumiem1992. gada Starptautiskākonvencija <strong>par</strong> Starptautiskā fondanodibināšanu naftas piesārņojumaradīto zaudējumu kompensācijaiGrozījumi Konvencijā <strong>par</strong>Starptautisko JūrniecībasorganizācijuLīgums <strong>par</strong> speciālām stabilitātespra sībām ro-ro tipa pasažieruku ģiem, kas saskaņā ar grafikuveic regulārus reisus starp/uz/nonoteiktām ostām ziemeļrietumuEiropā un Baltijas jūrā30.11.1990.07.11.1991.27.11.1992.27.11.1992.04.11.1993.28.02.1996.JūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasJūrastiesībasSaeima15.06.2000.Saeima06.04.2000.Saeima01.10.1997.Saeima26.02.1998.Saeima06.04.2000.Saeima20.11.2003.28.02.2002.nav spēkā09.03.1999.16.04.1999.07.11.2002.04.02.2004.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.25005.07.2000.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.14827.04.2000.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.27217.10.1997.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5805.03.1998.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.14827.04.2000.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.16902.12.2003.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>193
Starptautiskās Mobilosatelītsakaru organizācijas Darbalīguma grozījumsStarptautiskās Mobilosatelītsakaru organizācijasKonvencijas grozījumiNolīgums <strong>par</strong> grozījumiemStarptautiskās Mobilosatelītsakaru organizācijasProtokolā <strong>par</strong> privilēģijām unimunitātēmStarptautiskās Telekomunikācijusavienības Konstitūcija unKonvencijaPapildprotokols <strong>par</strong> strīdu obligātunokārtošanu attiecībā uzStarptautiskās Telekomunikācijusavienības Konstitūciju, Konven cijuun Administratīvajiem noteikumiemNolīgums <strong>par</strong> preču unpakalpojumu starptautiskoklasifikāciju preču zīmjureģistrācijas vajadzībām24.04.1998.Transportsun sakari24.04.1998. Cita25.09.1998.Privilēģijasunimunitātes22.12.1992. Sakari22.12.1992. Sakari15.06.1957.IntelektuālaisīpašumsMinistrukabinets21.10.1998.Ministrukabinets21.10.1998.Saeima02.11.2000.Ministrukabinets08.03.2001.Saeima08.03.2001.Ministrukabinets23.08.1994.30.10.1998.21.10.1998.nav spēkā01.06.2001.01.06.2001.01.01.1995.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.3126.02.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.3126.02.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.115.11.2000.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4621.03.2001.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.4621.03.2001.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5102.04.2003.194 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
Pasaules Intelektuālā īpašumaorganizācijas KonvencijaLokarno nolīgums <strong>par</strong>dizain<strong>par</strong>augu starptautiskāsklasifikācijas izveidošanuKonvencija <strong>par</strong> starptautiskopatentu kooperācijuKonvencija <strong>par</strong> fonogrammuproducentu aizsardzību pretneatļautu viņu fonogrammupavairošanuLīgums <strong>par</strong> mikroorganismudeponēšanas starptautiskoatzīšanu patentu izskatīšanasprocedūras vajadzībāmKonvencija <strong>par</strong> rūpnieciskāīpašuma aizsardzībuKonvencija <strong>par</strong> literatūras unmākslas darbu aizsardzību14.07.1967.08.10.1968.19.06.1970.29.10.1971.28.04.1977.20.03.1883.09.09.1886.StarptautiskoorganizācijudibināšanaslīgumiIntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsnav pieejams 21.01.1993.Saeima25.11.2004.MinistruPadome11.06.1993.Saeima24.03.1997.Ministrukabinets23.08.1994.MinistruPadome11.06.1993.Ministrukabinets18.04.1995.14.04.2005.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5610.04.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.19915.12.2004.07.09.1993. nav publicēts23.08.1997.29.12.1994.07.09.1993.11.08.1995.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.8908.04.1997.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5304.04.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5408.04.2003.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.2921.02.2003.<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>195
Madrides nolīguma <strong>par</strong> prečuzīmju starptautisko reģistrācijuProtokols27.06.1989.Nolīgums <strong>par</strong> preču zīmjustarptautisko reģistrāciju14.08.1891.Preču zīmju līgums 27.10.1994.Pasaules Intelektuālā īpašumaorganizācijas Līgums <strong>par</strong>autortiesībām20.12.1996.Pasaules Intelektuālā īpašumaorganizācijas Līgums <strong>par</strong>izpildījumu un fonogrammām20.12.1996.IntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsIntelektuālaisīpašumsSaeima02.09.1999.Ministrukabinets23.08.1994.Saeima02.09.1999.Saeima03.02.2000.Saeima03.02.2000.05.01.2000.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.30517.09.1999.01.01.1995. nav publicēts28.12.1999.06.03.2002.20.05.2002.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.30517.09.1999.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5317.02.2000.<strong>Latvijas</strong>VēstnesisNr.5317.02.2000.196 LATVIJAS RATIFICĒTĀS <strong>ANO</strong> KONVENCIJAS
<strong>ANO</strong> dalībvalstisDalībvalsts nosaukums latviskiDalībvalsts oficiālaisnosaukums angliskiIestāšanāsgadsIeguldījums<strong>ANO</strong>budžetāprocentosAfganistānas Islāma Republika Islamic Republic of Afghanistan 19.11.1946. 0,002Albānijas Republika Republic of Albania 14.12.1955. 0,005Alžīrijas Demokrātiskā Republika People’s Democratic Republic of Algeria 08.10.1962. 0,076Amerikas Savienotās Valstis United States of America 24.10.1945. 22,000Andoras Firstiste Principality of Andorra 28.07.1993. 0,005Angolas Republika Republic of Angola 01.12.1976. 0,001Antigva un Barbuda Antigua and Barbuda 11.11.1981. 0,003Apvienotie Arābu Emirāti United Arab Emirates 09.12.1971. 0,235Argentīnas Republika Argentine Republic 24.10.1945. 0,956Armēnijas Republika Republic of Armenia 02.03.1992. 0,002Austrālijas Valstu Savienība Commonwealth of Australia 01.11.1945. 1,592Austrijas Republika Republic of Austria 14.12.1955. 0,859Austrumtimoras Demokrātiskā Republika Democratic Republic of Timor-Leste 27.09.2002. 0,001Azerbaidžānas Republika Republic of Azerbaijan 02.03.1992. 0,005Bahamu Salu Sadraudzība Commonwealth of The Bahamas 18.09.1973. 0,013<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>197
Bahreinas Karaliste Kingdom of Bahrain 21.09.1971. 0,030Baltkrievijas Republika Republic of Belarus 24.12. 1945. 0,018Bangladešas Tautas Republika People’s Republic of Bangladesh 17.09.1974. 0,010Barbadosa Barbados 09.12.1966. 0,010Belize Belize 25.09.1981. 0,001Beļģijas Karaliste Kingdom of Belgium 27.12. 1945. 1,069Beninas Republika Republic of Benin 20.09.1960. 0,002Bijusī DienvidslāvijasMaķedonijas RepublikaThe Former YugoslavRepublic of Macedonia08.04.1993. 0,006Bolīvijas Republika Republic of Bolivia 14.11.1945. 0,009Bosnija un Hercegovina Bosnia and Herzegovina 22.05.1992. 0,003Botsvānas Republika Republic of Botswana 17.10.1966. 0,012Brazīlijas Federatīvā Republika Federative Republic of Brazil 24.10.1946. 1,523Bruneja Darusalama State of Brunei Darussalam 21.09.1984. 0,034Bulgārijas Republika Republic of Bulgaria 14.10.1955. 0,017Burkinafaso Burkina Faso 20.09.1960. 0,002Burundi Republika Republic of Burundi 18.09.1962. 0,001Butānas Karaliste Kingdom of Bhutan 21.09.1971. 0,001Centrālāfrikas Republika Central African Republic 20.09.1960. 0,001198 <strong>ANO</strong> DALĪBVALSTIS
Čadas Republika Republic of Chad 20.09.1960. 0,001Čehijas Republika Czech Republic 19.01.1993. 0,183Čīles Republika Republic of Chile 24.10.1945. 0,223Dānijas Karaliste Kingdom of Denmark 24.10.1945. 0,718Dienvidāfrikas Republika Republic of South Africa 07.11.1945. 0,292Dominikānas Republika Dominican Republic 24.10.1945. 0,035Dominikas Sadraudzība Commonwealth of Dominica 18.09.1978. 0,001Džibutijas Republika Republic of Djibouti 20.09.1977. 0,001Ēģiptes Arābu Republika Arab Republic of Egypt 24.10.1945. 0,120Ekvadoras Republika Republic of Ecuador 21.12.1945. 0,019Ekvatoriālās Gvinejas Republika Republic of Equatorial Guinea 12.11.1968. 0,002Eritrejas Valsts State of Eritrea 28.05.1993. 0,001Etiopijas FederālāDemokrātiskā RepublikaFederal Democratic Republic of Ethiopia 13.11.1945. 0,004Fidži Suverēnā Demokrātiskā Republika Republic of the Fiji Islands 13.10.1970. 0,004Filipīnu Republika Republic of the Philippines 24.10.1945. 0,095Francijas Republika French Republic 24.10.1945. 6,030Gabonas Republika Gabonese Republic 20.09.1960. 0,009Gajānas Kooperatīvā Republika Co-operative Republic of Guyana 20.09.1966. 0,001<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>199
Gambijas Republika Republic of The Gambia 21.09.1965. 0,001Ganas Republika Republic of Ghana 08.03.1957. 0,004Grenādas Valsts State of Grenada 17.09.1974. 0,001Grieķijas Republika Hellenic Republic 25.10.1945. 0,530Gruzijas Republika Republic of Georgia 31.07.1992. 0,003Gvatemalas Republika Republic of Guatemala 21.11.1945. 0,030Gvinejas Republika Republic of Guinea 12.12.1958 0,003Gvinejas-Bisavas Republika Republic of Guinea-Bissau 17.09.1974. 0,001Haiti Republika Republic of Haiti 24.10.1945. 0,003Hondurasas Republika Republic of Honduras 17.12.1945. 0,005Horvātijas Republika Republic of Croatia 22.05.1992. 0,037Igaunijas Republika Republic of Estonia 17.09.1991. 0,012Indijas Republika Republic of India 30.10.1945. 0,421Indonēzijas Republika Republic of Indonesia 28.09.1950. 0,142Irākas Republika Republic of Iraq 21.12.1945. 0,016Irānas Islāma Republika Islamic Republic of Iran 24.10.1945. 0,157Īrija Ireland 14.12.1955. 0,350Islandes Republika Republic of Iceland 19.11.1946. 0,034Itālijas Republika Italian Republic 14.12.1955. 4,885200 <strong>ANO</strong> DALĪBVALSTIS
Izraēlas Valsts State of Israel 11.05.1949. 0,467Jamaika Jamaica 18.09.1962. 0,008Japāna Japan 18.12.1956. 19,468Jaunzēlande New Zealand 24.10.1945. 0,221Jemenas Republika Republic of Yemen 30.09.1947. 0,006Jordānijas Hašimītu Karaliste Hashemite Kingdom of Jordan 14.12.1955. 0,011Kaboverdes Republika Republic of Cape Verde 16.09.1975. 0,001Kambodžas Karaliste Kingdom of Cambodia 14.12.1955. 0,002Kamerūnas Republika Republic of Cameroon 20.09.1960. 0,008Kanāda Canada 09.11.1945. 2,813Kataras Valsts State of Qatar 21.09.1971. 0,064Kazahstānas Republika Republic of Kazakhstan 02.03.1992. 0,025Kenijas Republika Republic of Kenya 16.12.1963. 0,009Kipras Republika Republic of Cyprus 20.09.1960. 0,039Kirgīzijas Republika Kyrgyz Republic 02.03.1992. 0,001Kiribati Republika Republic of Kiribati 14.09.1999. 0,001Kolumbijas Republika Republic of Colombia 05.11.1945. 0,155Komoru Salu Savienība Union of the Comoros 12.11.1975. 0,001<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>201
Kongo Demokrātiskā Republika Democratic Republic of the Congo 20.09.1960. 0,003Kongo Republika Republic of the Congo 20.09.1960. 0,001Korejas Republika Republic of Korea 17.09.1991. 1,796Korejas Tautas Demokrātiskā Republika Democratic People’s Republic of Korea 17.09.1991. 0,010Kostarikas Republika Republic of Costa Rica 02.11.1945. 0,030Kotdivuāras Republika Republic of Cote d’Ivoire 20.09.1960. 0,010Krievijas Federācija Russian Federation 24.10.1945. 1,100Kubas Republika Republic of Cuba 24.10.1945. 0,043Kuveitas Valsts State of Kuwait 14.05.1963. 0,162Ķīnas Tautas Republika People’s Republic of China 24.10.1945. 2,053Laosas Tautas Demokrātiskā republika Lao People’s Democratic Republic 14.12.1955. 0,001<strong>Latvijas</strong> Republika Republic of Latvia 17.09.1991. 0,015Lesoto Karaliste Kingdom of Lesotho 17.10.1966. 0,001Libānas Republika Lebanese Republic 24.10.1945. 0,024Libērijas Republika Republic of Liberia 02.11.1945. 0,001Lībijas SociālistiskāArābu Tautas DžamahīrijaGreat Socialist People’s Libyan ArabJamahiriya14.12.1955. 0,132Lielbritānijas un ZiemeļīrijasApvienotā KaralisteUnited Kingdom of Great Britain andNorthern Ireland24.10.1945. 6,127202 <strong>ANO</strong> DALĪBVALSTIS
Lietuvas Republika Republic of Lithuania 17.11.1991. 0,024Lihtenšteinas Firstiste Principality of Liechtenstein 18.09.1990. 0,005Luksemburgas Lielhercogiste Grand Duchy of Luxembourg 24.10.1945. 0,077Madagaskaras Republika Republic of Madagascar 20.09.1960. 0,003Malaizijas Federācija Federation of Malaysia 17.09.1957. 0,203Malāvi Republika Republic of Malawi 01.12.1964. 0,001Maldīvijas Republika Republic of Maldives 21.09.1965. 0,001Mali Republika Republic of Mali 28.09.1960. 0,002Maltas Republika Republic of Malta 01.12.1964. 0,014Marokas Karaliste Kingdom of Morocco 12.11.1956. 0,047Māršala Salu Republika Republic of the Marshall Islands 17.09.1991. 0,001Maurīcijas Republika Republic of Mauritius 24.04.1968. 0,011Mauritānijas Islāma Republika Islamic Republic of Mauritania 27.10.1961. 0,001Meksikas Savienotās Valstis United Mexican States 07.11.1945. 1,883Mikronēzijas Federatīvās Valstis Federated States of Micronesia 17.09.1991. 0,001Mjanmas Savienība Union of Myanmar 19.04.1948. 0,010Moldovas Republika Republic of Moldova 02.03.1992. 0,001Monako Firstiste Principality of Monaco 28.05.1993. 0.003<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>203
Mongolija Mongolia 27.10.1961. 0,001Mozambikas Republika Republic of Mozambique 16.09.1975. 0,001Namībijas Republika Republic of Namibia 23.04.1990. 0,006Nauru Republika Republic of Nauru 14.09.1999. 0,001Nepālas Karaliste Kingdom of Nepal 10.12.1955. 0,004Nīderlandes Karaliste Kingdom of the Netherlands 10.12.1945. 1,690Nigēras Republika Republic of Niger 20.09.1960. 0,001Nigērijas Federatīvā Republika Federal Republic of Nigeria 07.10.1960. 0,042Nikaragvas Republika Republic of Nicaragua 24.10.1945. 0,001Norvēģijas Karaliste Kingdom of Norway 27.11.1945. 0,679Omānas Sultanāts Sultanate of Oman 07.10.1971. 0,070Pakistānas Islāma Republika Islamic Republic of Pakistan 30.09.1947. 0,055Palau Republika Republic of Palau 15.12.1994. 0,001Panamas Republika Republic of Panama 13.11.1945. 0,019Papua Jaungvineja Papua New Guinea 10.10.1975. 0,003Paragvajas Republika Republic of Paraguay 24.10.1945. 0,012Peru Republika Republic of Peru 31.10.1945. 0,092Polijas Republika Republic of Poland 24.10.1945. 0,461204 <strong>ANO</strong> DALĪBVALSTIS
Portugāles Republika Portuguese Republic 14.10.1955. 0,470Ruandas Republika Rwandese Republic 18.09.1962. 0,001Rumānija Romania 14.12.1955. 0,060Salvadoras Republika Republic of El Salvador 24.10.1945. 0,022Samoas Neatkarīgā Valsts Independent State of Samoa 15.12.1976. 0,001Sanmarīno Republika Republic of San Marino 02.03.1992. 0,003Santomes un PrinsipiDemokrātiskā RepublikaDemocratic Republicof Sao Tome and Principe16.09.1975. 0,001Saūda Arābijas Karaliste Kingdom of Saudi Arabia 24.10.1945. 0,713Seišelu Salu Republika Republic of Seychelles 21.09.1976.. 0,002Senegālas Republika Republic of Senegal 28.09.1960. 0,005Sentkitsas un Nevisas Federācija Federation of Saint Kitts and Nevis 23.09.1983. 0,001Sentlūsija Saint Lucia 18.09.1979. 0,002Sentvinsenta un Grenadīnas Saint Vincent and the Grenadines 16.09.1980. 0,001Serbijas un Melnkalnes Valstu Savienība State Union of Serbia and Montenegro 01.11.2000. 0,019Singapūras Republika Republic of Singapore 21.09.1965. 0,388Sīrijas Arābu Republika Syrian Arab Republic 24.10.1945. 0,038Sjerraleones Republika Republic of Sierra Leone 27.09.1961. 0,001<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>205
Slovākijas Republika Slovak Republic 19.01.1993. 0,051Slovēnijas Republika Republic of Slovenia 22.05.1992. 0,082Somālijas Republika Republic of Somalia 20.09.1960. 0,001Somijas Republika Republic of Finland 14.12.1955. 0,533Spānijas Karaliste Kingdom of Spain 14.12.1955. 2,520Sudānas Republika Republic of the Sudan 12.11.1956. 0,008Surinamas Republika Republic of Suriname 04.12.1975. 0,001Svazilendas Karaliste Kingdom of Swaziland 24.10.1968. 0,002Šrilankas DemokrātiskāSociālistiskā RepublikaDemocratic Socialist Republic of Sri Lanka 14.12.1955. 0,017Šveices Konfederācija Swiss Confederation 10.09.2002. 1,197Tadžikistānas Republika Republic of Tajikistan 02.03.1992. 0,001Taizemes Karaliste Kingdom of Thailand 16.12.1946. 0,209Tanzānijas Apvienotā Republika United Republic of Tanzania 14.12.1961. 0,006Togo Republika Togolese Republic 20.09.1960. 0,001Tongas Karaliste Kingdom of Tonga 14.09.1999. 0,001Trinidadas un Tobago Republika Republic of Trinidad and Tobago 18.09.1962. 0,022Tunisijas Republika Tunisian Republic 12.11.1956. 0,032206 <strong>ANO</strong> DALĪBVALSTIS
Turcijas Republika Republic of Turkey 24.10.1945. 0,372Turkmenistānas Republika Republic of Turkmenistan 02.03.1992. 0,005Tuvalu Konstitucionālā Monarhija Constitutional Monarchy of Tuvalu 05.09.2000. 0,001Ugandas Republika Republic of Uganda 25.10.1962. 0,006Ukraina Ukraine 24.10.1945. 0,039Ungārijas Republika Republic of Hungary 14.12.1955. 0,126Urugvajas Austrumu Republika Oriental Republic of Uruguay 18.12.1945. 0,048Uzbekistānas Republika Republic of Uzbekistan 02.03.1992. 0,014Vācijas Federatīvā Republika Federal Republic of Germany 18.09.1973. 8,662Vanuatu Republika Republic of Vanuatu 15.09.1981. 0,001Venecuēlas Republika Bolivarian Republic of Venezuela 15.11.1945. 0,171Vjetnamas Sociālistiskā Republika Socialist Republic of Vietnam 20.09.1977. 0,021Zālamana salas Solomon Islands 19.09.1978. 0,001Zambijas Republika Republic of Zambia 01.12.1964. 0,002Zimbabves Republika Republic of Zimbabwe 25.08.1980. 0,007Zviedrijas Karaliste Kingdom of Sweden 19.11.1946. 1,998<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>207
Ziņas <strong>par</strong> autorēmGunda Ignatāne<strong>Latvijas</strong> Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnesnodaļas doktorante, <strong>Latvijas</strong> Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergasdibinātās Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja vietniece, Jaunozinātnieku foruma vadītāja un Starptautiskās vides izvērtēšanas grupaslocekle, kā arī vairāku zinātnisku publikāciju autore.Studējusi politikas zinātni <strong>Latvijas</strong> Universitātē, Berlīnes HumboldaUniversitātē (Vācija) un Freiburgas Alberta Ludviga Universitātē(Vācija).Īpaši pievērsusies pētījumiem, kuros izvērtēta Apvienoto NācijuOrganizācijas nozīme starptautiskā miera un drošības uzturēšanā.Aija Lulle<strong>Latvijas</strong> Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļasdoktorante, Stratēģiskās analīzes komisijas Jauno zinātnieku forumalocekle, vairāku zinātnisku publikāciju autore. Līdzšinējā darba pieredzesaistīta ar ārpolitikas žurnālistiku, publicistiku un pētniecību gan Latvijā,gan starptautiskos projektos; papildinājusi zināšanas un pētnieciskāsiemaņas Oksfordas universitātē Lielbritānijā, dažādos semināros unkursos Eiropā un ASV. Ir bijusi <strong>ANO</strong> Informācijas centra vadītāja <strong>ANO</strong>namā Rīgā. 2004. gadā bija pirmā <strong>Latvijas</strong> žurnāliste, kas ieguva prestižoRehamas Al Faras piemiņas stipendiju (Reham Al-Farra MemorialJournalists’ Fellowship). Tā deva unikālu iespēju iegūt zināšanas <strong>par</strong><strong>ANO</strong> sistēmu, darbības principiem, vērot un vērtēt tos praksē gan <strong>ANO</strong>galvenajā mītnē Ņujorkā, gan Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtasfonda birojos Vašingtonā, kā arī padziļināt zināšanas starptautiskoattiecību analīzē Kolumbijas universitātē Ņujorkā, ASV.208 PAR AUTORĒM
Change language