Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

vērstos pret genocīdu un cita veida noziegumiem. 1948. gada 9. decembrīANO Ģenerālā asambleja pieņēma 260. rezolūciju, kurā bija secināts, kavisos laikmetos genocīds ir radījis lielu postu un milzīgus zaudējumuscilvēcei. Tika izstrādāta arī konvencija par genocīda noziegumunovēršanu un sodīšanu. Lai gan vajadzība pēc šādas starptautiskas tiesasbija acīmredzama, tomēr aukstā kara apstākļos tās dibināšana nebijaiespējama.Drīz pēc Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribu -nāla izveidošanas atsākās Starptautiskās krimināltiesas veidošanasprocess. 1998. gada 17. jūlijā Romā tika sagatavoti Romas statūti – Starptautiskāskrimināltiesas izveidošanas tiesiskais pamats. Romas statūtiparedz: ja kāda valsts, kuras teritorijā ir pastrādāti genocīda noziegumi,noziegumi pret cilvēci vai kara noziegumi, nevēlas vai nespēj vainīgostiesāt pati, to dara Starptautiskā krimināltiesa. Pagāja vēl četri gadi, līdzRomas statūtus ratificēja 60 valstis; tas bija nepieciešamais ratifikācijudaudzums, lai šis dokuments stātos spēkā. Pret Starptautiskās krimināltiesasizveidi skeptiski izturējās un Romas statūtus neratificēja ASV.SekretariātsANO Sekretariāta birojos visur pasaulē strādā daudznacionālspersonāls. Sekretariātā ietilpst Ģenerālsekretāra biroja kanceleja,departamenti un biroji. Tas piedalās citu svarīgāko ANO institūcijudarbā, palīdzot administrēt programmas un īstenoto politiku.Sekretariāta darbinieki ir ierēdņi, kuru darbību nedrīkst noteiktkādas konkrētas valsts vai autoritātes intereses. Uzsākot darbu ANOSekretariātā, šī neatkarība ierēdņiem ir jāapstiprina ar zvērestu. No ANObudžeta tiek finansēti apmēram 7500 ierēdņi un citi ANO darbinieki –kopumā no vairāk nekā 170 valstīm. ANO Sekretariāts regulāri izsludinastarptautiskus konkursus, lai pieņemtu darbā ierēdņus no dažādāmvalstīm, īpaši no tām, no kurām ir maz darbinieku. (Sk. arī nodaļā „ANOreformas un pārorientēšanās”.)20 ANO SISTĒMA