Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

lēmumu Namībijas lietā. Balsojumā par Drošības padomes rezolūciju –kas paredzēja, ka Dienvidāfrikas spēku turpmākā atrašanās Namībijātiek pasludināta par prettiesisku, – divas lielvaras atturējās no balsojuma.Drošības padome vērsās ar lūgumu Starptautiskajā tiesā pēc konsultatīvaviedokļa. Tiesa noraidīja Dienvidāfrikas argumentu, ka Drošības padomeslēmums ir prettiesisks, jo divas no piecām pastāvīgajām padomes loceklēmbalsojumā ir atturējušās. Tiesa lēma, ka „piekrītošās balsis” ietver arīatturēšanos no balsojuma, un atstāja balsojumu spēkā. Šāda pati praksetika izmantota jautājumā par Drošības padomes pastāvīgā locekļa klātneesamību; tādējādi nepiedalīšanās nedod veto efektu. Raksturīgākais27. panta interpretācijas piemērs ir Korejas krīze 1950. gadā, lai ganprecedenti bijuši arī agrāki. PSRS pārstāvji nepiedalījās Drošības padomesdarbā kopš 1950. gada augusta, protestējot pret to, ka Ķīnas vietu ieņēmaĶīnas Republikas (nacionālistu valdības) pārstāvis. Tas, ka PSRS pārstāvisnepiedalījās Ziemeļkorejas agresijas pret Dienvidkoreju apspriešanā,radīja iespēju Drošības padomei izdot nozīmīgu rezolūciju un arī, pirmoreizi ANO vēsturē, rekomendācijas par piespiedu pasākumiem.Drošības padomei saskaņā ar Statūtu VI un VII nodaļu ir piešķirtidažādi tiesiskie līdzekļi savu funkciju īstenošanai. Tiesiskais lēmums,ko pieņem Drošības padome, pamatojoties uz VI nodaļas 36. un 37.pantu, ir rekomendācijas, kurām attiecībā pret dalībvalstīm nav piešķirtsjuridiski saistošs spēks. Savukārt atbilstoši ANO Statūtu VII nodaļai un41. pantam Drošības padome pieņem rezolūcijas, kas ir juridiski saistošasdalībvalstij. Pamatojoties uz Statūtu 42. pantu, Drošības padome pieņemoperatīvas dabas rezolūcijas, kuras nereglamentē valsts pienākumus,bet paredz konkrētas darbības, kas jāveic Drošības padomei. Statūtu VInodaļas ietvaros valstis pašas ierosina jautājuma izskatīšanu, un Drošībaspadome iesaka strīda risināšanas veidu (pasīvā loma) vai iesaistās mierīgārisināšanā (aktīvā loma). Atbilstoši VII nodaļai darbojas tikai Drošībaspadome, un valstis tās lēmumus ietekmēt nevar.Praksē ir radušās diskusijas par pieņemto Drošības padomesrezolūciju tiesisko pamatu un saistošo dabu. Tādēļ būtiski ir atzīmēt, ka62 ANO UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS