Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

Drošības padomes darba uzlabošanas priekšlikumi ir uzskatāmipar vienu no ANO 2005. gada reformu visvājākajām vietām – reformuprocess tika noreducēts līdz vietu un sēdekļu nozīmības dalīšanai. Ja ANOĢenerālā asambleja, izvēloties Drošības padomes nepastāvīgos locekļus,pievērstu lielāku uzmanību ANO Statūtu 23. pantam – kurā noteiktiedalības kritēriji ir darbība starptautiskā miera un drošības uzturēšanāun taisnīgs ģeogrāfiskais sadalījums –, šādas institucionālās reformasveikšana nesaskartos ar tik lielu spiedienu un pēc tās arī nebūtu tik lielanepieciešamība. Šāds mērķis – Drošības padomes darbības atbilstība21. gadsimta situācijai – būtu īstenojams, ne tikai palielinot šīs institūcijaslocekļu skaitu, bet arī uzlabojot darba metodes un lēmumu pieņemšanasmehānismu.(Par Drošības padomes nozīmi ANO sistēmā sk. nodaļā “ANO sistēma”.)Lai pieņemtu lēmumu par Drošības padomes paplašināšanu, ANOĢenerālajai asamblejai plāns jāatbalsta ar divu trešdaļu vairākumu(128 no 191 balss). Tad jāgroza arī ANO Statūti.ANO Ģenerālās asamblejas reformaAtšķirībā no diskusijām par Drošības padomes reformu nepieciešamībuĢenerālās asamblejas pārveide atrodas nedaudz ēnā. Pamatojoties uzANO Ģenerālajai asamblejai noteiktajām funkcijām un pilnvarām, taibūtu jāatspoguļo un jāformulē tā dēvētā „pasaules politiskā apziņa”.Ģenerālās asamblejas balsojumiem kā „pasaules publiskajam viedoklim”savā ziņā būtu jāveido globālā leģitimitāte, un tomēr tā savā pašreizējāformā nav uzskatāma par demokrātisku. Lai arī Ģenerālā asambleja irANO centrālā institūcija, de facto organizācijas iekšienē tā centrālolomu tomēr neieņem. Pretēji ANO Statūtu 14. pantam, praksē lēmumspar miera nodrošināšanas aktivitātēm tomēr tiek pieņemts Drošībaspadomē. Raksturojot šīs ANO institūcijas problēmas, ir arī cits viedoklis:Ģenerālajā asamblejā pamatā ir pārstāvēta izpildvara – dalībvalstu102 ANO REFORMAS UN PĀRORIENTĒŠANĀS