Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija
Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija
Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
veidu pasaules sabiedrībai – tai ir tālejošas un graujošas sekas, tā ir grūtiprognozējama un kontrolējama, un joprojām pasaulē nav rasts efektīvsrisinājums tās novēršanai.Starptautiskā terorisma jautājums un cīņa pret to <strong>ANO</strong> dienaskārtībāatrodas jau diezgan sen – kopš 20. gadsimta 70. gadiem. Jau 1972. gadā,atbildot uz pieaugošo teroraktu skaitu pasaulē, <strong>ANO</strong> Ģenerālā asamblejaizveidoja Starptautiskā terorisma ad hoc komiteju, kas sastāvēja no35 locekļiem. 1979. gadā Ģenerālā asambleja uzsvēra starptautiskāssadarbības nozīmību cīņā pret starptautisko terorismu. Pieņemotkomitejas ziņojumu, Ģenerālā asambleja nosodīja visas starptautiskāterorisma izpausmes, kas apdraud cilvēku dzīvības vai nes viņiem nāvi,pakļauj briesmām cilvēka pamatbrīvības, kā arī visus represīvos unterorisma aktus, kas saistīti ar koloniāliem un rasistiskiem režīmiem, kurinoliedz cilvēku leģitīmās tiesības uz pašnoteikšanos un neatkarību.1994. gadā <strong>ANO</strong> Ģenerālā asambleja pieņēma Deklarāciju <strong>par</strong>pasākumiem starptautiskā terorisma izskaušanai; tā nosodīja jebkurasterorisma izpausmes un aktus kā kriminālus un neattaisnojamus,neatkarīgi no tā, kas ir to veicējs un kur tie notiek.Gadsimtu mijā <strong>ANO</strong> Ģenerālās asamblejas Juridiskā komisija strādāja,lai sagatavotu jaunu pretterorisma līguma tekstu. Tomēr tā nespējapanākt vienošanos, jo nevarēja formulēt noteikumus, kas galvenokārtattiektos uz Tuvajiem Austrumiem un Kašmiru. Līgumam vajadzētubūt dokumentam, kas apvienotu daudzas pašreizējās starptautiskāsvienošanās <strong>par</strong> dažādiem terorisma aspektiem – nelegāli iegūtās naudaslegalizēšanu, bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem u. c. Līgumasarunās vadošā valsts bija Indija, taču tās beidzās ar strupceļu konkrētosjautājumos, tostarp <strong>par</strong> terorisma definīciju. Vislielākās domstarpībasizraisīja arābu valstu priekšlikums, ka <strong>par</strong> teroristiem netiek uzskatītaspersonas, kas cīnās pret „ārvalstu okupāciju”, t. i., <strong>par</strong> tādiem netiktuuzskatīti palestīniešu pašnāvnieki spridzinātāji. Citi savukārt vēlējās,lai <strong>par</strong> terorismu netiktu uzskatītas nacionālo atbrīvošanās kustību vainacionālo bruņoto spēku veiktās darbības; tās savukārt attaisnotu Izraēlas<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>ANO</strong>75
Change language